LegalizePar Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026.–2027. gadam
Spēkā esošais teksts a fecha 2026-04-09
Ministru kabineta rīkojums Nr. 204 Rīgā 2026. gada 9. aprīlī (prot. Nr. 18 23. §)
1. Apstiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026.–2027. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un plāna pasākumu izpildes koordinēšanā.
3. Par plāna pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām nodrošināt plāna pasākumu īstenošanu plānā noteiktajos termiņos.
4. Noteikt, ka plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas plānā iekļautos pasākumus īsteno no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
5. Par plānā ietverto pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām līdz 2027. gada 1. februārim iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam informāciju par pasākumu īstenošanas gaitu 2026. gadā, kā arī līdz 2027. gada 31. decembrim – informāciju par plāna pasākumu izpildes rezultātiem par visu plāna īstenošanas periodu.
6. Par plāna pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām izstrādāt un līdz 2027. gada 1. februārim iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā priekšlikumus korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem laikposmam pēc 2027. gada 31. decembra.
7. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam apkopot saskaņā ar šā rīkojuma 5. punktu saņemto informāciju un līdz 2028. gada 31. maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas novērtējumu.
8. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, veicot šā rīkojuma 5. punktā minētās informācijas izvērtējumu, izstrādāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu nākamajam plānošanas periodam un līdz 2027. gada 1. novembrim iesniegt to Ministru kabinetā.
Ministru prezidente E. SiliņaMinistru prezidentes vietā - tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
(Ministru kabineta2026. gada 9. aprīļarīkojums Nr. 204)
| Saīsinājums | Pilns nosaukums |
|---|---|
| AiM | Aizsardzības ministrija |
| ANO | Apvienoto Nāciju Organizācija |
| CFLA | Centrālā finanšu un līgumu aģentūra |
| DVI | Datu valsts inspekcija |
| EIS | Elektronisko iepirkumu sistēma |
| EK | Eiropas Komisija |
| ES | Eiropas Savienība |
| FID | Finanšu izlūkošanas dienests |
| FM | Finanšu ministrija |
| ĢP | Ģenerālprokuratūra |
| IDB | Iekšējās drošības birojs |
| IeM | Iekšlietu ministrija |
| IeM IC | Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs |
| IeVP | Ieslodzījumu vietu pārvalde |
| IKP | Iekšzemes kopprodukts |
| IUB | Iepirkumu uzraudzības birojs |
| KL | Krimināllikums |
| KNAB | Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs |
| KNAPP 2026–2027 | Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2026.–2027. gadam |
| KP | Konkurences padome |
| KUI | Korupcijas uztveres indekss |
| LPA | Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" |
| MK | Ministru kabinets |
| MP | Militārā policija |
| NILL | Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija |
| NMP | Nodokļu un muitas policija |
| NVO | Nevalstiskās organizācijas |
| OECD | Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija |
| SIF | Sabiedrības integrācijas fonds |
| TA | Tiesu administrācija |
| TAI | Tiesībaizsardzības iestādes |
| TM | Tieslietu ministrija |
| UR | Uzņēmumu reģistrs |
| VARAM | Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija |
| VAS | Valsts administrācijas skola |
| VDAA | Valsts digitālās attīstības aģentūra |
| VID | Valsts ieņēmumu dienests |
| VK | Valsts kontrole |
| VKanc | Valsts kanceleja |
| VM | Veselības ministrija |
| VP | Valsts policija |
| VRS | Valsts robežsardze |
| Mazā jeb ikdienas korupcijaSabiedrības locekļi maksā nelielas summas vai sniedz citus labumus, lai saņemtu pakalpojumus, kuri viņiem pienākas likumīgi. |
|---|
| Lielā jeb augsta līmeņa korupcijaIesaistītas augsta ranga amatpersonas vai politiskie līderi, valsts līdzekļu, īpašumu vai ietekmes izmantošana lielā apjomā personīgā labuma gūšanai. |
| Sistemātiskā jeb strukturālā korupcijaKorupcija kļūst par sistēmas sastāvdaļu. Dziļi iesakņojies rīcības modelis, kas pastāvīgi atkārtojas, kā arī tiek normalizēts iestādēs vai nozarēs. |
| 1. | Informācijas atklātība, institūciju darbības caurskatāmība un sabiedrības līdzdalības veicināšana |
|---|---|
| 2. | Institucionālās noturības un integritātes (godprātības) stiprināšana |
| 3. | Korupcijas risku samazināšana publiskajos iepirkumos |
| 4. | Efektīva korupcijas atklāšana, izmeklēšana un soda neizbēgamības nodrošināšana |
| Atbalstošie faktori | Kavējošie faktori |
| --- | --- |
| Politiskā griba un stratēģiskā konsekvence | - Politiska nestabilitāte, zema politiskā atbildība un interešu konflikti lēmumu pieņemšanā |
| Pietiekama institūciju (VK, TAI) kapacitāte un neatkarība | - Nepietiekami resursi (kvalificēts personāls) vai vāja starpinstitūciju koordinācija |
| Caurspīdīga publiskā pārvalde un iepirkumu vide (atklāts budžeta izlietojums, digitāli pārvaldīti procesi) | - Sabiedrības uzticības zudums publiskajai pārvaldei, valdībai, Saeimai |
| Sabiedrības līdzdalība un spiediens (aktīva pilsoniskā sabiedrība, mediji, pētnieciskā žurnālistika.) | - Lēna normatīvās vides pielāgošana |
| Uz pierādījumiem balstīta politikas īstenošana (pastāvīgs situācijas monitorings elastīga pielāgošanās apstākļu maiņai) | - Starptautiskie riski un ģeopolitiskā ietekme |
| Plānamērķis | Stiprināt godprātīgu, caurskatāmu un uz sabiedrības interesēm orientētu publiskās pārvaldes darbību, īstenojot pretkorupcijas pasākumus, kas veicina labu pārvaldību, tiesiskumu un ētikas standartu ievērošanu |
| --- | --- |
| 1. Politikas rezultāts (PR) – Palielināta sabiedrības uzticēšanās publiskajām institūcijām, uzlabojot informācijas pieejamību, institucionālo atklātību un iedzīvotāju līdzdalības mehānismus. | |
| 1.1. | |
| 1.2. | |
| 1.3. | |
| 1.4. | |
| 1.5. | |
| 1.6. | |
| 2. Politikas rezultāts (PR) – Pastiprināta publiskā sektora institūciju spēja sistemātiski identificēt, novērtēt un novērst korupcijas riskus, sekmējot tiesiskuma, caurspīdīguma un ētiskas rīcības ieviešanu visos pārvaldības līmeņos. | |
| 2.1. | |
| 2.2. | |
| 2.3. | |
| 3. Politikas rezultāts (PR) – Stiprināta publisko iepirkumu integritāte un uzraudzība, attīstot strukturētus korupcijas risku pārvaldības mehānismus, digitālus un mākslīgā intelekta risinājumus. | |
| 3.1. | |
| 3.2. | |
| 4. Politikas rezultāts (PR) – Stiprināta sabiedrības iesaiste un valsts institūciju kapacitāte korupcijas atklāšanā un izmeklēšanā, uzlabojot trauksmes celšanas mehānismus, nodrošinot drošu ziņošanas iespēju. | |
| 4.1. | |
| 4.2. | |
| 1. Rīcības virziens | Informācijas atklātība, institūciju darbības caurskatāmība un sabiedrības līdzdalības veicināšana |
| Nr. p. k. | Pasākums |
| Situācijas apraksts: Lai veicinātu politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu un pārredzamību, atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumam partijas iesniedz KNAB informāciju par saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem), iestāšanās un biedru naudām. Šī informācija tiek publicēta KNAB tīmekļvietnē, tomēr šobrīd tā nav pieejama strukturētā un mašīnlasāmā formātā, kas ierobežo tās izmantojamību datu analīzei, pētniecībai un sabiedriskajai uzraudzībai. Lai uzlabotu datu atvērtību, ir nepieciešams nodrošināt šo datu iekļaušanu Latvijas Atvērto datu portālā strukturētā, atkārtoti izmantojamā un sabiedrībai saprotamā veidā. | |
| 1.1. | Veicināt politisko partiju finanšu caurskatāmību, nodrošinot datu publicēšanu Latvijas Atvērto datu portālā mašīnlasāmā formātā. |
| 1.1. | Veicināt politisko partiju finanšu caurskatāmību, nodrošinot datu publicēšanu Latvijas Atvērto datu portālā mašīnlasāmā formātā. |
| Situācijas apraksts: Kopš 2018. gada Latvijā būtiski palielināts valsts budžeta finansējums politiskajām partijām. 2025. gadā partijām izmaksātais finansējums sasniedza 6 632 042,90 eiro, kas sadalīts 13 politiskajām partijām vai to apvienībām. Tomēr viens no finansējuma ieviešanas mērķiem – partiju biedru skaita palielināšana – nav sasniegts. Pašlaik sabiedrībai ir pieejama tikai vispārīga informācija par izdevumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktajās mērķu grupās, kas ierobežo iespējas izvērtēt līdzekļu faktisko izlietojumu un tā ietekmi uz politiskā procesa kvalitāti. Piemēram, ja tēriņi tiek norādīti mērķim "politiskās organizācijas (partijas) darbības saturiskai nodrošināšanai" (semināri, kongresi, konferences, pētījumi, aptaujas, jauniešu pasākumi, konsultācijas), sabiedrībai nav iespējas redzēt līdzekļu sadalījumu starp konkrētām aktivitātēm.KNAB 2025. gadā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modeļa politiskajām organizācijām (partijām) izvērtējumu Latvijā no 2018. gada līdz 2023. gadam" konstatēts, ka politisko partiju iesniegtie valsts budžeta finansējuma izlietojuma pārskati nesniedz skaidru priekšstatu par līdzekļu detalizētu izlietojumu, turklāt apvienību veidojošām politiskajām partijām nav pienākuma gada pārskatā atspoguļot no apvienības saņemtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu vispār. Arī secināts, ka politiskajām partijām trūkst vienotas izpratnes par finansējuma lietderīgu izlietojumu. Ziņojumā minēti piemēri, kad partijas pasākumu organizēšanai izlieto ievērojamas summas precēm vai pakalpojumiem, kas nav tieši saistīti ar to politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanu, piemēram, izklaides pasākumiem (Ziemassvētku balles, laivu brauciens, sporta spēles, viesmīļu pakalpojumi, naktskluba īre, "drag performance" u.c.) vai ēdināšanas pakalpojumiem (kafijas pauzes, pusdienas u.c.).Partiju izdevumu caurskatāmība ir priekšnoteikums atbildīgai publisko līdzekļu izmantošanai. Lai sasniegtu minēto mērķi, nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā saistībā ar valsts budžeta finansējuma plašāku atspoguļojumu gada pārskatos, kā arī, lai saņemtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu gada pārskatos būtu pienākums atspoguļot arī apvienību veidojošām politiskajām partijām, paredzot detalizētāku valsts budžeta izdevumu izlietojuma atšifrējumu.Attiecīgi sabiedrība varētu sekot līdzi valsts finansējuma izmantošanas mērķtiecībai, tādējādi stiprinot kvalitatīvu politikas veidošanu, partiju ilgtspēju un demokrātiju. Partiju izdevumu caurskatāmība ir priekšnoteikums atbildīgai publisko līdzekļu izmantošanai. Tādēļ nepieciešams nodrošināt detalizētu partiju izdevumu publiskošanu, lai sabiedrība varētu sekot līdzi valsts finansējuma izmantošanas mērķtiecībai, tādējādi stiprinot kvalitatīvu politikas veidošanu, partiju ilgtspēju un demokrātiju. | |
| 1.2. | Veicināt valsts finansējuma politiskajām partijām izlietojuma caurskatāmību, nodrošinot detalizētu datu publisku pieejamību par partiju izdevumiem. |
| 1.2. | Veicināt valsts finansējuma politiskajām partijām izlietojuma caurskatāmību, nodrošinot detalizētu datu publisku pieejamību par partiju izdevumiem. |
| Situācijas apraksts: Latvija ir ieviesusi tiesisko regulējumu informācijas atklātības jomā, kas veicina caurspīdīgu un atbildīgu pārvaldību. Tomēr, lai pilnveidotu šī regulējuma efektivitāti un atbalstītu sabiedrības, tostarp mediju, piekļuvi informācijai, ir nepieciešama sistēmiska pieeja ar skaidru institūciju atbildības sadalījumu, pastāvīgiem uzraudzības mehānismiem un regulāru ietekmes analīzi, izvērtējot normatīvā regulējuma praktisko piemērošanu un pilnveidošanas vajadzības. Valsts sekretāru 2023. gada 19. janvāra sanāksmes protokola Nr. 3, 2.§ 5. punktā nostiprināts atbalsts izvērtējuma veikšanai, lai noskaidrotu, cik efektīvi funkcionē informācijas pieprasījumu atteikumu pārskatīšanas sistēma, tostarp, analizējot tiesu praksi un citu valstu pieeju, kā arī to, kurai valsts iestādei būtu piekritīgi noteikt atbildību par Informācijas atklātības likuma piemērošanu, kā arī noteikt "informācijas ombuda" pilnvaras. | |
| 1.3. | Informācijas atklātības stiprināšana valstī. |
| Situācijas apraksts: KNAB nodrošina regulāru sabiedrības informēšanu par iestādes uzsāktajiem kriminālprocesiem un nozīmīgiem pavērsieniem krimināllietu virzībā. Šī iniciatīva veicina sabiedrības izpratni par tiesiskuma stiprināšanas pasākumiem. Vienlaikus šobrīd sabiedrībai un mediju pārstāvjiem nav pieejami visaptveroši un pilnīgi dati, kas ļautu sistemātiski un pārskatāmi sekot noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas norisei dažādos izmeklēšanas un iztiesāšanas posmos. Nevalstiskā sektora pārstāvji norādījuši, ka šādas informācijas pieejamība veicinātu sabiedrisko uzraudzību, stiprinātu izpratni par tiesiskumu, apziņu par soda neizbēgamību, kā arī nodrošinātu iespējas veikt sabiedrisko analīzi par izmeklēšanas efektivitāti. Tomēr šādas informācijas atklātības nodrošināšanā jāvērtē arī ietekme uz datu aizsardzību, apzinot datu subjekta (apsūdzētā, notiesātā) tiesību un tiesisko interešu riskus, kas var rasties, publicējot informāciju par konkrētas krimināllietas virzību noziedzīga nodarījuma izmeklēšanā. Bez tam publicējamais fizisko personu datu apjoms var atšķirties, ņemot vērā šīs personas statusu sabiedrībā (publiska, sabiedrībā populāra persona vai privātpersona). | |
| 1.4. | Veicināt publisko pieejamību informācijai par kriminālprocesu virzību noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā. |
| Situācijas apraksts: Mediju pārstāvjiem ir būtiska loma sabiedrības informēšanā par korupcijas riskiem un atklātajiem pārkāpumiem, tādējādi veicinot pārskatāmu un atbildīgu publiskā sektora darbību. Lai žurnālisti varētu kvalitatīvi identificēt iespējamas koruptīvas shēmas un pārbaudīt faktus, nepieciešamas zināšanas datu analīzē, informācijas avotu uzticamības izvērtēšanā un publiski pieejamo datu bāzu (piemēram, iepirkumu, amatpersonu deklarāciju, uzņēmumu reģistra u.c.) efektīvā izmantošanā.Trauksmes celšanas likumā nostiprināta iespēja celt trauksmi, sniedzot informāciju publiski, tostarp plašsaziņas līdzekļiem (piemēram, žurnālistam vai redaktoram). Likuma ex-post izvērtējumā (pieņemts MK 21.01.2025. sēdē) secināts, ka būtu lietderīgi veicināt izpratni par publisko ziņošanu, tostarp rīkot informatīvus seminārus par publisko ziņošanu mediju pārstāvjiem un īpaši pētnieciskajiem žurnālistiem, iesaistot arī reģionālos medijus.Līdz ar to būtiski veicināt gan mediju un NVO profesionāļu pētnieciskās un analītiskās prasmes, gan to informētību par trauksmes celšanas tiesisko regulējumu, lai sekmētu sabiedrības interesi un uzticēšanos šiem procesiem.Atbilstoši MK 2025. gada 21. janvāra sēdes protokollēmumam (prot. Nr. 3 34. § 2. punkts) trauksmes cēlēju kontaktpunkts 2026. gadā tiks pārcelts uz KNAB. Ar attiecīgiem grozījumiem Trauksmes celšanas likumā47 šo funkciju pārņems KNAB, prognozējams, no 2026. gada 1. marta. | |
| 1.5. | Stiprināt sadarbību ar mediju un NVO pārstāvjiem, celt to pētniecisko kapacitāti korupcijas identificēšanā, informācijas pārbaudē un darbā ar publiski pieejamām datu bāzēm, kā arī to informētību sadarbībai ar trauksmes cēlējiem. |
| 1.5. | Stiprināt sadarbību ar mediju un NVO pārstāvjiem, celt to pētniecisko kapacitāti korupcijas identificēšanā, informācijas pārbaudē un darbā ar publiski pieejamām datu bāzēm, kā arī to informētību sadarbībai ar trauksmes cēlējiem. |
| Situācijas apraksts: Sabiedrības līdzdalība publiskā sektora godprātības un caurskatāmas darbības stiprināšanā Latvijā ir salīdzinoši zema. To būtiski ietekmē ierobežota piekļuve sistematizētiem, salīdzināmiem un lietotājam draudzīgā formātā pieejamiem datiem par publiskā sektora darbību un tās rezultātiem. Pastāv informācijas sadrumstalotība un apgrūtināta uztveramība arī tādās jomās kā politisko organizāciju (partiju) un to apvienību valsts finansējuma izlietojums, kas bieži vien nav pieejams iedzīvotājiem saprotamā un analizējamā formā.Nepietiekama pārskatāmība un informācijas vizualizācijas trūkums kavē sabiedrību pamanīt būtiskās tendences un riskus, tostarp korupcijas vai negodprātīgas rīcības pazīmes. Šāda situācija mazina sabiedrības spēju iesaistīties uzraudzības un lēmumu pieņemšanas procesos un vājina sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldību institūcijām.Lai stiprinātu sabiedrības līdzdalību, ir nepieciešami mērķēti pasākumi, kas nodrošina nozīmīgākās informācijas – tostarp par publisko resursu izlietojumu, korupcijas riskiem un politisko finansējumu – vizualizāciju publiski pieejamā un sabiedrībai saprotamā formā. Šāda pieeja veicinās datu izmantojamību, uzlabos sabiedrības iespējas izvērtēt publiskā sektora darbību un stiprinās atklātības, atbildības un tiesiskuma principus pārvaldībā. | |
| 1.6. | Veicināt sabiedrības piekļuvi pārskatāmai un analizējamai informācijai par publiskā sektora darbību, stiprinot sabiedrības informētību un līdzdalību publiskā sektora godprātības veicināšanā. |
| 1.7. | Nodrošināt pastāvīgu monitoringu korupcijas aktualitātei/ izpausmei sabiedrības ikdienas dzīvē (saskarsme ar korupciju, attieksme pret koruptīvām darbībām, gatavība ziņot par prettiesiskām darbībām un informētība par savu tiesību aizsardzību). |
| 1.7. | Nodrošināt pastāvīgu monitoringu korupcijas aktualitātei/ izpausmei sabiedrības ikdienas dzīvē (saskarsme ar korupciju, attieksme pret koruptīvām darbībām, gatavība ziņot par prettiesiskām darbībām un informētība par savu tiesību aizsardzību). |
| Situācijas apraksts: Atbilstoši Valsts sekretāru 2023. gada 19. janvāra sanāksmes protokola Nr. 3 2. § 4. punktam pasākums "Nodrošināt pašvaldību institūciju dibināto biedrību un nodibinājumu darbības caurskatāmību" paredzēts iekļaušanai nākamajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna periodā (2026.–2027. gadam). Tomēr, ņemot vērā jaunākās tendences un risināmos jautājumus, pasākuma ietvars ir precizēts un aktualizēts atbilstoši 2025. gada situācijai, izceļot būtiskākos aspektus.Pirmkārt, Latvijā tiek attīstīta ideja par integritātes paktu ieviešanu kā brīvprātīgu mehānismu godprātības uzlabošanai publiskajos iepirkumos, īpaši Eiropas Savienības līdzfinansētajos projektos. Šajos paktos kā neatkarīgi novērotāji tiek iesaistītas nevalstiskās organizācijas, taču to efektīvai un uzticamai līdzdalībai ir būtiska caurskatāma un pārbaudāma informācija par šo organizāciju finansējuma avotiem, tostarp ziedotājiem. Tikai tā iespējams pārliecināties par organizāciju pārstāvētajām interesēm, objektivitāti un interešu konflikta riska neesamību.Otrkārt, KNAB stratēģiskās analīzes pētījuma "Par korupcijas riskiem ārstniecības iestāžu un to piegādātāju sadarbībā publiskajos iepirkumos" ietvaros konstatēta korelācija starp uzņēmumu uzvarām publiskajos iepirkumos un šo uzņēmumu ziedojumiem ārstniecības iestāžu dibinātām biedrībām un nodibinājumiem. Šāda situācija rada pamatotas bažas par iespējamu interešu konfliktu vai negodprātīgas ietekmes risku. Līdz ar to pastāv nepieciešamība izvērtēt nevalstisko organizāciju darbības caurskatāmības prasību piemērošanu, īpaši attiecībā uz finansējuma plūsmu atklātību un saistību identificēšanu ar lēmumu pieņēmējiem publiskajā sektorā.Kā liecina KNAB līdz šim veiktie stratēģiskās analīzes pētījumi, minētajai problēmai saistībā ar nevalstisko organizāciju darbības caurskatāmību ir pārnozaru raksturs, jo biedrību un nodibinājumu juridiskā forma tiek izmantota gan dažādu sabiedriski nozīmīgu mērķu īstenošanai, gan atsevišķos gadījumos – prettiesiskām vai negodprātīgām darbībām, piemēram, interešu konflikta slēpšanai, prettiesiska labuma maskēšanai kā ziedojumiem vai kā starpniekstruktūra noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Starptautiskā prakse un pieredze liecina par situācijām, kad "ziedojumi" nevalstiskajām organizācijām ir saistīti ar valsts amatpersonām un faktiski kalpojuši kā prettiesisks labums, savukārt pašvaldību budžeta līdzekļu plūsmas atsevišķos gadījumos nonāk organizācijās ar ciešām saitēm ar politisko eliti, tādējādi palielinot patronāžas risku.Tādēļ būtiski ir nodrošināt, ka biedrības un nodibinājumi, kas saņem publisko finansējumu vai tiek iesaistīti publisku lēmumu uzraudzībā, darbojas atbilstoši vienotiem caurskatāmības kritērijiem. Pretējā gadījumā katra negatīva prakse grauj sabiedrības uzticēšanos pilsoniskajam sektoram kopumā, kā arī veicina un uztur korupcijas riskus dažādās jomās.Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai gan normatīvais regulējums paredz atskaišu sniegšanu un finanšu pārskatu publisku pieejamību, praksē šie pārskati primāri nodrošina finanšu uzskaiti un formālu atskaiti, taču ne vienmēr garantē sabiedrībai un publiskajām institūcijām pietiekami pārbaudāmu informāciju par finansējuma izcelsmi, saistītajām personām un potenciāliem interešu konfliktiem.Līdz ar to pasākuma mērķis nav ieviest papildu administratīvu slogu visam nevalstisko organizāciju sektoram, bet gan izvērtēt esošā regulējuma piemērošanas praksi un izstrādāt priekšlikumus minimālajiem caurskatāmības kritērijiem un publiskojamās informācijas apjomam attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem, kas saņem publisko finansējumu, īsteno deleģētus uzdevumus vai iesaistās publisko iepirkumu uzraudzībā, lai tādējādi mazinātu pastāvošus interešu konflikta, slēptas ietekmes, korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus.Pasākuma īstenošanā paredzēta sadarbība ar biedrībām un nodibinājumiem. | |
| 1.8. | Nodrošināt vienotu pieeju un izpratni par pamatotiem informācijas atklātības un caurskatāmības principiem un to piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas saņem publisko finansējumu, īsteno deleģētus uzdevumus vai iesaistās publisko iepirkumu uzraudzībā (tostarp integritātes paktos), lai stiprinātu uzticamu pilsonisko līdzdalību un mazinātu interešu konflikta, slēptas ietekmes, korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus. |
| Situācijas apraksts: Sabiedriskās domas aptaujā par iedzīvotāju un uzņēmēju attieksmi pret korupciju Latvijā 2024. gadā noskaidrots, ka pazīšanās, dāvanu vai neoficiālu maksājumu izmantošana visbiežāk konstatēta veselības aprūpes jomā. Neoficiāli maksājumi vai dāvanas ārstniecības personām izmantoti 13 % gadījumu, kas ir par 3 procentpunktiem mazāk nekā 2023. gadā. Neskatoties uz nelielu situācijas uzlabošanos, veselības aprūpes joma joprojām tiek uzskatīta par vienu no augstākajiem korupcijas riska sektoriem. Šāda prakse negatīvi ietekmē sabiedrības uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai un veicina nevienlīdzību pacientu starpā, jo neoficiāli darījumi rada atšķirīgu piekļuvi ārstniecības pakalpojumiem. Apzinoties šo problemātiku, VM un KNAB speciālisti savstarpējās diskusijās secinājuši, ka, lai mazinātu neoficiālu maksājumu pieprasīšanas risku, būtiski ir stiprināt ārstniecības personu atbildību un profesionālās ētikas ievērošanu. Vienlaikus nepieciešams plašāk informēt sabiedrību par pacientu tiesībām saņemt ārstniecības pakalpojumus noteiktajā termiņā un par cenrādī noteikto maksu, neizmantojot papildu maksājumus vai citas neformālas motivācijas pieejas. Tāpat jānodrošina, lai pacientiem un viņu tuviniekiem būtu pieejama skaidra informācija par iespējām ziņot atbildīgajām institūcijām, tostarp anonīmi, par gadījumiem, kad ārstniecības personas pieprasa neoficiālus maksājumus vai citus prettiesiskus labumus. | |
| 1.9. | Nodrošināt sabiedrībai pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus, stiprinot ārstniecības personāla profesionālās ētikas principu un normu ievērošanu sadarbībā ar pacientiem. |
| 2. Rīcības virziens | Institucionālās noturības un integritātes stiprināšana |
| Nr. p. k. | Pasākums |
| Situācijas apraksts: OECD 2025. gadā veica likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (IKNL) padziļinātu analīzi, kurā secināts, ka Latvijas interešu konflikta novēršanas sistēma ietver spēcīgu tiesisko pamatu un institucionālo ietvaru. Vienlaikus ar KNAB priekšnieka 2024. gada 4. jūnija rīkojumu Nr. 1.20-1/37 "Par starpinstitūciju darba grupu" tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, lai apzinātu nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu un sagatavotu grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Darba grupas sanāksmēs ar nevalstisko organizāciju un publiskas personas institūciju pārstāvjiem tika panākta konceptuāla vienošanās izstrādāt jaunu likumu. Ņemot vērā minēto, KNAB izstrādāja jaunā likuma iespējamo struktūru un principus. Ar KNAB priekšnieka 2025. gada 27. marta rīkojumu Nr.1.20-1/27 "Par darba grupu" KNAB ietvaros tika izveidota darba grupa, lai sagatavotu likumprojektu un tā anotāciju par interešu konflikta novēršanu valsts pārvaldē nodarbinātajiem atbilstoši izveidotās starpinstitūciju darba grupas sagatavotajam konceptam. | |
| 2.1. | Jauna regulējuma izstrāde interešu konflikta novēršanai publiskajā pārvaldē. |
| Situācijas apraksts: Interešu pārstāvības atklātības likums pieņemts 13.10.2022., taču sadaļu, kas attiecas uz interešu pārstāvju reģistru un aktivitāšu deklarēšanas sistēmu, termiņš tika pagarināts līdz 01.09.2028., paredzot pagaidu risinājumu interešu pārstāvniecības publiskošanai. Tomēr iztrūkst aktīva rīcība, lai sekmētu likuma iedzīvināšanu un jaunas demokrātiskas prakses savlaicīgu ieviešanu Latvijas politikā un lēmumu pieņemšanā. 12.06.2025. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Interešu pārstāvības atklātības likumā. Grozījumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp:1) Termiņa pagarināšanu līdz 2028. gada 1. septembrim, lai nodrošinātu kvalitatīvu regulējuma ieviešanu;2) Vienkāršot prasības reģistrācijai, izslēdzot pienākumu reģistrēt katru pilnvaroto pārstāvi un atstājot tikai organizāciju vai uzņēmumu kā interešu pārstāvi;3) Pagaidu risinājumu – brīvprātīgu interešu pārstāvju sarakstu, kas pārejas periodā aizstātu reģistru un nodrošinātu minimālu informācijas publiskošanu.EK ikgadējos ziņojumos par tiesiskumu Latvijā konsekventi tiek uzsvērta nepieciešamība nodrošināt interešu pārstāvības (lobēšanas) atklātības regulējuma efektīvu ieviešanu. 2025. gada ziņojumā48 atzīts, ka darbs pie interešu pārstāvības reģistra pilnīgas ieviešanas ir pavirzījies uz priekšu, tomēr uzturēta rekomendācija nodrošināt lobēšanas tiesību aktu efektīvu īstenošanu, tostarp attiecībā uz pagaidu lobēšanas reģistru laika posmā no 2025. gada septembra līdz 2028. gada septembrim. Tomēr šī pagaidu sistēma nodrošina tikai vienkāršu interešu pārstāvju uzskaiti, atstājot valsts iestādēm brīvību pašām lemt, kādu papildu informāciju, piemēram, par tikšanos ar lobētājiem, tās publicē savās tīmekļvietnēs. Pašreizējā vājā lobēšanas procesa caurskatāmība rada priekšnoteikumus neregulētai politiskās ietekmes realizācijai, īpaši likumdošanas procesos. Tā rezultātā pastāv augsti riski, ka noteikti lēmumi tiek pieņemti atsevišķu, šauru interešu grupu labā, nevis sabiedrības kopējā labuma vārdā. Lai novērstu šo strukturālās korupcijas izpausmi, nepieciešams nostiprināt interešu pārstāvības regulējumu, nodrošinot lielāku lēmumu pieņemšanas procesa atklātību un pārskatāmību, kā arī stiprinot neatkarīgu uzraudzību. | |
| 2.2. | Interešu pārstāvības atklātības veicināšana. |
| Situācijas apraksts: 2025. gadā KNAB noslēdzis sadarbības projektu ar OECD ekspertiem, kuri, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem un Latvijas pašreizējo nacionālo kontekstu attiecībā uz korupcijas risku novērtēšanu un pārvaldību, izstrādājuši ieteikumus Latvijas nacionālā korupcijas risku novērtējuma metodoloģijai. Ziņojumā sniegti ieteikumi metodoloģijai un konkrētiem pasākumiem korupcijas risku novērtēšanai nacionālajā līmenī. | |
| 2.3. | Attīstīt risku izvērtējumā balstītu nacionālās pretkorupcijas politiku. |
| Situācijas apraksts: KNAB sabiedrības izglītošanu īsteno arī tālākizglītotāju (train-the-trainer) programmā, kurā piedalās personas, kas ir vai nākotnē būs atbildīgas par pretkorupcijas mehānismu ieviešanu to pārstāvētajās organizācijās, kas ir lielākās publiskas personas institūcijas. Programmas ietvaros KNAB sniedz informatīvu un metodisku atbalstu gan tālākizglītotājiem ar pieredzi, gan bez padziļinātām zināšanām. Kopīgi pieredzes apmaiņas pasākumi tiek īstenoti vidēji reizi pusgadā, savukārt elektroniskās saziņas vietnē noris periodiska saziņa par aktualitātēm. 2023. gadā mācību pasākumos izglītoti 88 tālākizglītotāji, 2024. gadā – 70. | |
| 2.4. | Stiprināt publiskā un privātā sektora prasmes patstāvīgi veikt risku identificēšanu un pārvaldību. |
| Situācijas apraksts: No 2024. gada septembra līdz 2025. gada janvārim biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" VKanc uzdevumā veica ex-post izvērtējumu par MK 2018. gadā izdotajiem ieteikumiem "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi" (turpmāk – MK ieteikumi Nr. 1) un valsts pārvaldes institūciju ētikas kodeksiem.Ziņojuma mērķis bija apzināt valsts pārvaldes kopējo vērtību un ētikas pamatprincipu, kas ir noteikti MK ieteikumos Nr. 1, piemērošanu un iedzīvināšanu valsts pārvaldē un valsts institūciju līmenī izdoto ētikas kodeksu piemērošanas praksi. Ziņojumā analizēti valsts institūcijās noteikto ētikas prasību saturs, to kvalitāte un aktualitāte, kā arī izvērtēti piemērošanas mehānismi un prakse. Vienlaikus sniegti ieteikumi iespējamiem uzlabojumiem ētikas kodeksos un MK ieteikumos Nr.1, kā arī to piemērošanā. Kā arī sniegti ieteikumi mūsdienīga ētikas kodeksa izstrādei, kā arī vērtību un ētikas prasību iedzīvināšanai valsts institūcijās.Pētījums pieejams: https://ppdb.mk.gov.lv/database/valsts-parvaldes-vertibu-un-etikas-prasibu-ex-post-izvertejums.Pētījumā par ētikas standartu iedzīvināšanu publiskajā pārvaldē Latvijā konstatēts, ka MK ieteikumi Nr. 1 ir tikai daļēji sasnieguši iecerēto mērķi – "veidot vienotu izpratni par valsts pārvaldes vērtībām un tajās balstītiem ētikas (rīcības un uzvedības) pamatprincipiem, kā arī veidot kopīgā izpratnē par vērtībām balstītu darba kultūru valsts pārvaldē un sekmēt ētisku rīcību, vairojot sabiedrības uzticēšanos, valsts pārvaldes darba un lēmumu pieņemšanas kvalitāti un valsts institūciju reputāciju". Iestādēs dominē dažāda pieeja ētikas kodeksu saturam un to ieviešanai. Tas ne tikai neveicina vienotu tēlu, bet rada atšķirīgus darba vides apstākļus, ietekmējot darbinieku labbūtību un uztveri par ētisku darba vidi. Aptauju un interviju rezultāti norāda, ka augstāko un vidējo vadītāju loma ir kritiski nozīmīga ētiskas vides uzturēšanā, turklāt vienlaikus darbinieki bieži neuzticas institūciju ētikas komisijām, apšaubot to objektivitāti un baidoties no negatīvām sekām, kas var novest pie problēmu nerisināšanas vai darba vietas atstāšanas. Lai mazinātu esošo nevienlīdzību un stiprinātu ētiskuma ieviešanu praksē, pētījuma autori rosinājuši MK ieteikumu Nr. 1 pārskatīšanu un pārveidošanu, atkāpjoties no konkrētu, specifisku pienākumu noteikšanas un vairāk pievēršoties tieši vispārīgo, valsts pārvaldei saistošo darbības principu definēšanai un plašākai skaidrošanai. Vienlaikus saglabājamas institūciju iespējas veidot savus pielāgotus ētikas kodeksus, atbilstoši struktūrai un darba specifikai.Pašvaldības ir publiskas personas institūcijas, uz kurām arī attiecas labas pārvaldības, caurskatāmības un ētikas standarti. MK 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" 7.4. apakšpunkts paredz, ka visās publiskas personas institūcijās – t.sk. pašvaldībās – ir jāapstiprina visiem darbiniekiem saistoši ētikas principi kā daļa no iekšējās kontroles sistēmas korupcijas un interešu konflikta riska mazināšanai.Eiropas Vietējo pašvaldību harta uzsver pašvaldību autonomijas nozīmi un tiesības patstāvīgi risināt vietējo kopienu jautājumus. Tomēr vienlaikus, kā publiskas personas institūcijas, pašvaldības ir daļa no vienotās publiskās pārvaldes sistēmas, kurai ir saistoši labas pārvaldības, caurskatāmības un ētikas principi.Ētikas prasību ievērošana pašvaldībās kalpo iedzīvotāju interesēm, jo nodrošina atklātu un taisnīgu lēmumu pieņemšanu, samazina interešu konflikta un korupcijas riskus, kā arī veicina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem sabiedrības locekļiem. Iedzīvotāji iegūst lielāku pārliecību, ka publiskie līdzekļi un resursi tiek izmantoti godprātīgi, efektīvi un sabiedrības vajadzībām, nevis šauru personu labuma gūšanai. Tas stiprina uzticēšanos pašvaldībām, veicina iedzīvotāju līdzdalību un rada stabilāku un ilgtspējīgāku attīstības vidi vietējās kopienās. | |
| 2.5. | Ētiskas uzvedības veicināšana publiskajā pārvaldē. |
| 2.5. | Ētiskas uzvedības veicināšana publiskajā pārvaldē. |
| 2.5. | Ētiskas uzvedības veicināšana publiskajā pārvaldē. |
| 2.5. | Ētiskas uzvedības veicināšana publiskajā pārvaldē. |
| 3. Rīcības virziens | Korupcijas risku samazināšana publiskajos iepirkumos |
| Nr. p. k. | Pasākums |
| Situācijas apraksts: Latvijas aizsardzības budžets 2025. gadā veido 3,80 % jeb 1 593 464 701 eiro no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) un tas ir lielākais aizsardzības budžets Latvijas vēsturē. Prognozējams, ka 2026. gadā aizsardzības budžets varētu pieaugt līdz 4,91% % no IKP51 (dati aktuāli uz 27.11.2025.).2025. gadā lielāko daļu no aizsardzības budžeta jeb 76 % nozare veltī Nacionālo bruņoto spēku attīstībai un stiprināšanai, atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānam. Nākamajos četros gados Nacionālie bruņotie spēki plāno veikt apjomīgus iepirkumus, kas būs pieejami vietējiem ražotājiem un uzņēmējiem. AiM esošajos iepirkumu līgumos paredz, ka lielo spēju projektu finansējums līdz 30 % apmērā tiks novirzīts nacionālās aizsardzības nozares stiprināšanai.Saskaņā ar Ministru kabineta 17.10.2017. noteikumiem Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" un KNAB 31.01.2018. apstiprinātajām "Vadlīnijām par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā", AiM un tās padotības iestādes ne retāk kā reizi trijos gados vai būtisku izmaiņu gadījumos aktualizē pretkorupcijas pasākumu plānus. Minētā aktualizācijas ietver:· korupcijas risku pārskatīšanu;· šo risku iespējamības (varbūtības) un potenciālās ietekmes izvērtējumu;· institūcijas funkciju, darbības jomu un procesu identificēšanu, kas pakļauti korupcijas riskam;· ar korupcijas riskiem saistīto amatu noteikšanu;· pasākumu plānošanu šo risku novēršanai.Ievērojot 2023. gadā AiM Iekšējā audita veiktā prioritārā Interešu konflikta un korupcijas novēršanas audita ieteikumus, AiM un tās padotības iestādēs 2024. un 2025. gadā ir īstenoti pasākumi, lai pilnveidotu esošo iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta novēršanai, ievērojot normatīvajos aktos korupcijas un interešu konflikta riska novēršanas jomā noteikto.Straujais aizsardzības budžeta pieaugums var mainīt jau iepriekš identificētos riska faktorus un ietekmēt kopējo riska ekspozīciju. Tāpēc ir būtiski pārliecināties, vai esošie un plānotie risku mazināšanas pasākumi joprojām ir pietiekami, lai saglabātu risku pieņemamā līmenī. Ja riski nav atbilstoši novērtēti un mazināti, tas var radīt ievērojamus materiālus zaudējumus un kaitēt valsts un aizsardzības nozares reputācijai, tādējādi mazinot sabiedrības uzticību valsts drošības spējām.Lai samazinātu šos apdraudējumus un veicinātu efektīvu korupcijas risku pārvaldību, AiM sadarbībā ar KNAB šajā plānošanas periodā veiks korupcijas risku novērtējuma analīzi. Tāpat tiks izvērtēti AiM un tās padotības iestāžu pretkorupcijas pasākumu plāni. Šī iniciatīva ir būtiska, lai nodrošinātu atbildīgu publisko līdzekļu izmantošanu un stiprinātu aizsardzības sektora noturību pret korupciju un godprātības apdraudējumiem. Audits noteikts kā prioritārais saskaņā ar Ministru kabineta 23.03.2022. rīkojuma Nr. 194 "Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2022. un 2023. gadam" 2. punktu. | |
| 3.1. | Nodrošināt efektīvu korupcijas risku pārvaldību valsts aizsardzības jomā. |
| Situācijas apraksts: Publisko iepirkumu joma būtiski ietekmē valsts resursu efektīvu izmantošanu un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. Lai nodrošinātu caurspīdīgumu, godprātību un vienlīdzīgas iespējas visiem tirgus dalībniekiem, nepieciešams novērst korupcijas riskus, kas saistīti ar tehnisko specifikāciju, iepirkumu nolikumu un kvalifikācijas prasību pielāgošanu konkrētu piegādātāju interesēm. Šādi pārkāpumi apdraud konkurenci, rada finanšu zaudējumus un grauj publisko iepirkumu integritāti. Vienlaikus pastāv izaicinājumi, kas saistīti ar kvalitatīvas tehniskās dokumentācijas izstrādi publiskajiem iepirkumiem, jo īpaši sarežģītos vai specializētos sektoros. Iepirkumu pasūtītāji bieži saskaras ar kapacitātes trūkumu dokumentu izstrādē, kas var radīt nepietiekami precīzas vai interpretācijai pakļautas prasības. Attiecīgi nepieciešams attīstīt mākslīgā intelekta (MI) risinājumus, kas vienlaikus atbalstītu gan pasūtītāju vajadzības kvalitatīvu iepirkumu dokumentu sagatavošanā, gan kontrolējošo iestāžu spēju efektīvi uzraudzīt un analizēt iepirkumu atbilstību normatīvajiem aktiem un labas prakses standartiem. MI risinājumu pielietošana ļautu automatizēt noviržu identificēšanu tehniskajās specifikācijās, brīdināt par iespējamām manipulācijām ar nolikumu prasībām, kā arī veicinātu ātrāku un objektīvāku risku atklāšanu.Centrālā finanšu un līgumu aģentūra sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi 2025. gadā īsteno Valsts pētījumu programmu "Mākslīgā intelekta metožu piemērotības analīze Eiropas Savienības fondu projektu jomā" 2024.–2025. gadam"52, kuras mērķis ir veikt izpēti attiecībā uz iespējām ģeneratīvo mākslīgo intelektu pielāgot tekstu analīzei un atbilžu ģenerēšanai latviešu valodā Eiropas Savienības fondu projektu iepirkumu dokumentācijā.Izpētes rezultātā plānots: 1) pārbaudīt ģeneratīvā mākslīgā intelekta risinājumus Eiropas Savienības fondu projektu iepirkumu dokumentācijas analīzē; 2) novērtēt ģeneratīvā mākslīgā intelekta risinājumu tehnoloģisko gatavību un piemērotību tekstu analīzei un atbilžu ģenerēšanai latviešu valodā Eiropas Savienības fondu projektu uzraudzības procesos; 3) izmērīt un salīdzināt dažādu ģeneratīvā mākslīgā intelekta risinājumu kvalitātes rādītājus. Programmas projekta īstenošanai piešķirtais finansējums ir 102 300 euro, īstenošanas termiņš – 2025. gada septembris. | |
| 3.2. | Attīstīt mākslīgā intelekta (MI) risinājumus publisko iepirkumu uzraudzībā un kvalitatīvas iepirkumu tehniskās dokumentācijas izstrādē. |
| 3.2. | Attīstīt mākslīgā intelekta (MI) risinājumus publisko iepirkumu uzraudzībā un kvalitatīvas iepirkumu tehniskās dokumentācijas izstrādē. |
| Situācijas apraksts: Integritātes pakts, ko plānots īstenot arī Latvijā, ir brīvprātīga vienošanās starp publiskām iestādēm un pilsonisko sabiedrību, īpaši izmantojot neatkarīgas uzraudzības organizācijas (NVO), ar mērķi veicināt pārredzamību un novērst korupciju publisko iepirkumu procesos, īpaši Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos. Tas nodrošina neatkarīgu monitoringu, kas palīdz atklāt, novērst un publiski ziņot par iespējamām pārkāpumu pazīmēm, tādējādi stiprinot sabiedrības uzticēšanos un uzlabojot tiesiskumu. Integritātes pakts ir līgums starp publisko pārvaldi un uzņēmumiem, kas piedalās publiskajos iepirkumos, kurā abas puses apņemas ievērot augstus ētikas un godīguma standartus. Šādas vienošanās ietvaros puses:• apņemas neiesaistīties koruptīvās darbībās, piemēram, kukuļošanā, krāpšanā vai interešu konfliktos;• nodrošina procesu atklātumu un pārredzamību, lai novērstu aizdomas par negodīgumu.Par integritātes pakta pārkāpumiem var būt piemērojamas sankcijas, piemēram, līguma anulēšana vai aizliegums piedalīties turpmākos iepirkumos.Integritātes pakta mērķis ir veicināt uzticību publiskajam iepirkumam, nodrošināt godīgu konkurenci un panākt, lai publiskie līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi un atbildīgi. | |
| 3.3. | Veicināt integritātes paktu ieviešanu kā pilsoniskās sabiedrības (nevalstisko organizāciju) uzraudzības mehānismu pār pašvaldību, valsts un Eiropas Savienības finanšu līdzekļu godprātīgu un caurskatāmu izlietojumu. |
| 4. Rīcības virziens | Efektīva korupcijas atklāšana, izmeklēšana un soda neizbēgamības nodrošināšana |
| Nr. p. k. | Pasākums |
| Situācijas apraksts: Ar MK 21.01.2025. pieņemts "Trauksmes celšanas likuma īstenošanas ex-post izvērtējums". MK 21.01.2025. apstiprinātais protokollēmuma 2. punkts paredz ar 01.01.2026. trauksmes cēlēju kontaktpunktu pārcelt uz KNAB. Savukārt protokollēmuma 4. punkts – VKanc līdz 01. 08.2025. sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai MK grozījumus Trauksmes celšanas likumā, paredzot, ka trauksmes cēlēju kontaktpunktam jāuzrauga trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas efektivitāte un jābūt informētam par ziņojumu izskatīšanas gaitu un rezultātu, jānodrošina mācības par trauksmes celšanu, kā arī jāizskata trauksmes cēlēju ziņojumi, attiecībā uz kuriem nav saskatāma kompetentā institūcija. | |
| 4.1. | Stiprināt trauksmes celšanas mehānismu darbību. |
| Situācijas apraksts: Trauksmes cēlēju aizsardzība Latvijā joprojām saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, kas vājina sabiedrības uzticēšanos šim mehānismam. Lai gan normatīvais regulējums paredz aizsardzību pret negatīvām sekām, praksē trauksmes cēlēji bieži izjūt psiholoģisku spiedienu, iebiedēšanu vai sociālu izolāciju, īpaši gadījumos, kad viņu sniegtā informācija noved pie kriminālprocesa sākšanas. Institucionālā kapacitāte nodrošināt efektīvu atbalstu – gan juridisku, gan psiholoģisku – ir nepietiekama. Līdz šim nav izveidota vienota kārtība, kā sniegt psiholoģisko palīdzību personām, kuras nonāk sarežģītā emocionālā situācijā saistībā ar ziņošanu par pārkāpumiem. Tas rada risku, ka trauksmes cēlēji atturas no ziņošanas vai tiek pakļauti papildu kaitējumam, tādējādi mazinot trauksmes celšanas sistēmas efektivitāti kopumā. | |
| 4.2. | Izstrādāt mehānismu trauksmes cēlēju psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai kriminālprocesa ietvaros. |
Ministru prezidentes vietā –tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
1. pielikumsKorupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumuplāns 2026.–2027. gadam
KNAPP 2026–2027 sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un starptautisko organizāciju politikas plānošanas dokumentiem
| Nr.p.k. | Dokumenta nosaukums, apstiprināšanas/ pieņemšanas datums | Sasaiste ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu |
|---|---|---|
| Nacionālā līmeņa valsts politikas plānošanas dokumenti | Nacionālā līmeņa valsts politikas plānošanas dokumenti | Nacionālā līmeņa valsts politikas plānošanas dokumenti |
| 1. | Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam1 (apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2010. gada 10. jūnija lēmumu) | Hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments. Tas nosaka valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes, ko apstiprinājusi Saeima. Stratēģiskās plānošanas un attīstības dokumenti tiek veidoti saskaņā ar Latvija 2030 noteiktajiem virzieniem un prioritātēm.Korupcijas novēršana ir cieši saistīta ar sabiedrības uzticēšanos publiskajai pārvaldei, kas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam tiek uzsvērta kā būtisks faktors demokrātiskas valsts attīstībai. Efektīva pārvaldība, caurskatāmība un iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanā stiprina tiesiskumu un mazina korupcijas riskus. Tāpat liela nozīme ir arī digitālo risinājumu attīstībai, kas samazina birokrātiju un korupcijas iespējas, kā arī mediju un pilsoniskās sabiedrības lomai uzraudzības un kontroles procesos. Tādēļ, palielinot publiskās pārvaldes atklātību un atbildību, iespējams veicināt uzticēšanos un mazināt korupcijas negatīvo ietekmi uz valsts attīstību. |
| 2. | Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam2 (apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas 2020. gada 2. jūlija lēmumu) | Hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments. Tas paredz vairākus uzdevumus, kuru izpilde var sekmēt korupcijas mazināšanu un sabiedrības uzticēšanos publiskajai pārvaldei.Latvijas Nacionālā attīstības plāna mērķis kopumā ir palielināt sabiedrības pārliecību par valsts spēju nodrošināt taisnīgumu un efektīvu pārvaldību. Plāna uzdevumi cita starpā paredz tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātes stiprināšanu, sadarbības uzlabošanu un juridisko procesu vienkāršošanu, tostarp digitālo risinājumu ieviešanu, kas veicinātu caurskatāmību un efektivitāti. Vienlaikus izcelta nepieciešamība nodrošināt mazaizsargāto un cietušo personu atbalsta un aizsardzības sistēmu. Lai stiprinātu tiesiskuma un demokrātiskas valsts apziņu, attīstības dokumentā izvirzīta iecere attīstīt sabiedrības pilsonisko izglītību, mazināt birokrātiju un uzlabot normatīvo aktu kvalitāti. |
| 3. | Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai3 (MK pieņemts ar 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55) | Plānā iekļautie uzdevumi ietver apņemšanos stiprināt tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā, kā arī attīstīt tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu, investēt tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju.Lai stiprinātu KNAB kapacitāti, plāns paredz veikt neatkarīgu izvērtējumu par KNAB līdzšinējo darbu un sasniegtajiem rezultātiem. |
| 4. | Nacionālās drošības koncepcija4 (apstiprināta Saeimā 2019. gada 26. septembrī) | Izceļ korupcijas negatīvo ietekmi uz valsts iekšējo drošību, tiesiskumu un ekonomisko attīstību, norādot, ka augsts korupcijas līmenis, nepilnības publisko iepirkumu un maksātnespējas procesos, kā arī ilgstoši tiesvedības procesi mazina sabiedrības uzticēšanos un kavē uzņēmējdarbības vides attīstību. Lai novērstu šos riskus, koncepcija paredz nepieciešamību veikt reformas publiskajā sektorā, uzlabojot valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, palielinot caurskatāmību un novēršot interešu konfliktus. Turklāt, lai veicinātu tiesiskumu un valsts drošību, akcentēta nepieciešamība stiprināt tiesībaizsardzības iestāžu spējas ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti šo noziegumu iztiesāšanā, lai veicinātu tiesiskumu un valsts drošību. |
| 5. | Noziedzības novēršanas padomes rīcības plāns laikposmam no 2021. līdz 2026. gadam5 (apstiprināts 2021. gada 3. jūnijā) | Plāns nosaka trīs galvenos rīcības virzienus: 1) Risku vadība un prioritāšu noteikšana – paredz noziedzības risku identificēšanu, prioritāro pasākumu izvirzīšanu un nepieciešamo resursu piešķiršanu, kā arī sabiedrības uzticības stiprināšanu tiesībaizsardzības iestādēm; 2) Iestāžu darbības kvalitāte, efektivitāte un sadarbība – vērsts uz TAI iestāžu funkciju uzlabošanu, amatpersonu mācībām, institūciju sadarbības veicināšanu un tehnoloģisko spēju attīstību; 3) Atbildība par rezultātu sasniegšanu – koncentrējas uz izvirzīto uzdevumu izpildes uzraudzību, regulāru noziedzības novēršanas aktualitāšu izvērtēšanu un risku pārvērtēšanu. |
| 6. | Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam6 (pieņemts ar MK 2024. gada 2. maija rīkojumu Nr. 338) | Plāns izstrādāts atbilstoši 2024. gada 10. janvārī Finanšu sektora attīstības padomes apstiprinātajai Nacionālajai finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģijai. Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un uzraudzīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas režīma prasību īstenošanu, samazināt vispārējos riskus minētajās jomās, tādējādi nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem, kā arī veicinot nacionālo un starptautisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai. |
| 7. | Pasākumu plāns samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības7 (atbalstīts Finanšu sektora attīstības padomē 2020. gada 27. novembrī) | Plāna mērķis ir ieviest vienotu un konsekventu pieeju finanšu iestāžu sadarbībā un uzraudzībā, kā arī sadarbībā un komunikācijā ar klientiem, un veicināt izpratni par kopīgo atbildību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā, vienlaikus nodrošinot augstāko starptautisko atbilstības standartu ievērošanu. Plānā ietverto pasākumu īstenošana uzsākta jau 2020. gada beigās, turpinot pakāpenisku uzlabojumu ieviešanu, nodrošinot riskos balstītu pieeju kredītiestāžu uzraudzībā un sadarbībā ar klientiem, lai prasību piemērošana notiktu atbilstoši identificētajiem riskiem un klienta darījumu būtībai. Plāna 18. pasākums paredz nodrošināt atbilstošu un aktīvu ieviesto Sadarbības koordinācijas grupas mehānismu darbību, faktisku izmantošanu no valsts institūciju, tiesībaizsardzības institūciju un privātā sektora puses. Minētā pasākuma mērķis ir veicināt privātā un publiskā sektora sadarbību finanšu, ekonomisko un ar korupciju saistīto noziegumu novēršanā un izmeklēšanā. |
| 8. | Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plāns 2021.–2027. gadam8 (pieņemts ar MK 2021. gada 13. augusta rīkojumu Nr. 562) | Nosaka prioritātes profesionālās attīstības un mācīšanās jomā. Viena no galvenajām prioritātēm ir godprātīgas un ētiskas publiskās pārvaldes nodrošināšana, kas sasaucas ar pretkorupcijas pasākumu plāna mērķiem. Tas ietver cilvēkresursu vadības uzlabošanu, lai mazinātu korupcijas un interešu konfliktu riskus, kā arī stiprinātu iekšējās kontroles sistēmu valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās. Šis plāns paredz saskaņotu un sistemātisku mācību un attīstības programmu ieviešanu plašam publiskā sektora darbinieku lokam – no jaunajiem nodarbinātajiem līdz augstākā līmeņa vadītājiem un politiskajām amatpersonām. Sagaidāmie rezultāti: publiskajā pārvaldē nostiprināta vērtībās balstīta kultūra, veicināta godprātība un integritāte, augstākajā vadības līmenī padziļināta izpratne par valsts pārvaldes vērtībām un ētikas principiem, kā arī uzlabota tiesībaizsardzības iestāžu efektivitāte un darbinieku profesionālā pilnveide. |
| 9. | Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2023.–2025. gadam9 (pieņemts ar MK 2023. gada 5. decembra rīkojumu Nr. 857) | Ietver atsevišķus pasākumus, kas veicami sākot no 2025. gada. Nosaka rīcības virzienus un uzdevumus, lai stiprinātu valsts spēju efektīvi novērst un apkarot organizēto noziedzību, uzlabotu tiesībsargājošo iestāžu sadarbību, veicinātu starpinstitucionālu koordināciju, kā arī stiprinātu finanšu izmeklēšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas spējas; plānā īpaša uzmanība pievērsta cilvēkresursu attīstībai, tehnoloģiskajam nodrošinājumam, starptautiskajai sadarbībai un sabiedrības izglītošanai par organizētās noziedzības riskiem. |
| 10. | Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns 2021.–2026. gadam10 (pieņemts ar MK 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 292) | Plāna 6. komponente "Likuma vara" nosaka mērķus un reformu virzienus laikposmam no 2021. līdz 2026. gadam, lai stiprinātu tiesiskumu, efektīvi cīnītos pret ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, kā arī palielinātu tiesu efektivitāti, tajā skaitā, reģionos stiprinot tiesnešu, prokuroru un specializēto izmeklētāju kapacitāti. Vienlaikus plānā uzsvērta nepieciešamība modernizēt publisko pārvaldi, attīstot tās profesionalitāti, integritāti un spēju mazināt interešu konfliktus, publisko iepirkumu riskus un korupciju. Paredzēts stiprināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un pārstāvniecību. Prognozēts, ka reformas un investīcijas stiprinās Latvijas tiesiskumu un pārvaldību, kā arī kalpos kā būtisks instruments valsts pretkorupcijas politikas īstenošanā, ilgtermiņā veidojot uzticamu, caurskatāmu un cilvēkcentrētu valsts pārvaldi. |
| 11. | Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam11 (pieņemts ar MK 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72) | Plāna mērķis ir samazināt ēnu ekonomikas apmēru Latvijā, stiprinot godprātīgu uzņēmējdarbību, caurspīdīgu nodokļu nomaksu un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. Plāns sniedz atbalstu arī korupcijas novēršanā – tajā paredzēti pasākumi iekšējo kontroles sistēmu pilnveidei, caurskatāmības veicināšanai publiskajā sektorā un valsts iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Vienlaikus plāns stiprina finanšu darījumu uzraudzību, samazinot iespējas atmazgāt nelikumīgi iegūtus līdzekļus un uzlabojot sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm. |
| Starptautiski attīstības plānošanas dokumenti | Starptautiski attīstības plānošanas dokumenti | Starptautiski attīstības plānošanas dokumenti |
| 1. | Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam12 (pieņēma Ģenerālā asambleja 2015. gada 25. septembrī) | Programmā kā 16. mērķis izvirzīts "veicināt miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai, nodrošināt taisnīgas tiesas pieejamību visiem un izveidot efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas institūcijas visos līmeņos". Tas ietver apakšmērķi ievērojami samazināt visu veidu korupciju un kukuļdošanu (16.5. apakšmērķis) un attīstīt efektīvas, atbildīgas un pārredzamas institūcijas visos līmeņos (16.6. apakšmērķis). Dokuments izvirza globālus mērķus, kuri integrējami nacionālos rīcības plānos. |