Traktortehnikas un tās velkamo transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanas noteikumi

Veids Noteikumi
Publicēts 2026-05-05
Pēdējoreiz atjaunināts 2026-07-01
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API
Nr.p. k. Prasību apraksts
1. Vispārīgās prasības
1.1. Traktortehnikas, tostarp lauksaimniecības mašīntraktora, vai tās velkamā transportlīdzekļa (turpmāk arī – transportlīdzeklis) tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas drošībai un šo noteikumu prasībām, kā arī normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmes noteikumiem attiecībā uz pieļaujamajiem transportlīdzekļa vai tā sastāva gabarītiem ar kravu vai bez tās, faktisko masu, ass slodzi un aprīkojumu ar pazīšanas zīmēm. Ja transportlīdzeklis pārsniedz atbilstošajos normatīvajos aktos minētos lielumus (gabarīta izmērus, faktisko masu vai ass slodzes), tas ir aprīkots ar apzīmējumiem un bākuguni atbilstoši noteikumiem par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem.
1.2. Transportlīdzeklim, kas aprīkots ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu, tās atbilstību normatīvo aktu prasībām, kas attiecas uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām, apliecina ražotāja izsniegts un inspicēšanas institūcijai iesniegts atbilstību apliecinošs dokuments (kopija), ja iekārtai nav veiktas tehniskās izmaiņas, kuras nav paredzējis tās ražotājs, vai iekārtas pārbaudē izsniegts sertifikāts vai fotouzņēmums no uzlīmes uz iekārtas.
1.3. Transportlīdzeklis, kas nav paredzēts izmantošanai ceļu satiksmē, atbilst šo noteikumu prasībām, izņemot prasības, kas attiecas uz aprīkojumu ar virzienrādītājiem un avārijas gaismas signalizāciju, atpakaļgaitas, miglas, tuvās un tālās gaismas lukturiem, stiklu apskalotājiem, normatīvajos aktos par ceļu satiksmes noteikumiem minētajiem transportlīdzekļa gabarītiem, faktisko masu un ass slodzi, kā arī attiecībā uz transportlīdzekļa pazīšanās un avārijas apstāšanās zīmēm.
1.4. Transportlīdzekļa sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām un aprīkojumam, konstrukciju daļām vai elementiem un stiprinājumiem nav stiprību vai drošību ietekmējošu bojājumu (piemēram, formas deformāciju (liece, vērpe), plīsumu, lūzumu, palielinātu izdilumu, materiālu korozijas vai trupes), kā arī netrūkst paredzēto stiprinājumu vai savienojumu ar metinājumiem vai stiprinājumu elementiem vai detaļām (piemēram, kronšteinu, tapu, sprosttapu, savienotājuzmavu vai skavu, skrūvēm, uzgriežņiem vai kniedēm). Nekustīgajos savienojumos vai stiprinājumos nav pieļaujama brīvkustība.
1.5. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas ir ražotas rūpnieciski un tām izdarītas konstruktīvas izmaiņas, ko nav paredzējis tās izgatavotājs rūpnieciskās ražošanas procesos, vai tās ir pašizgatavotas un nav identificējamas un klasificējamas kā rūpnieciski ražotas, tad konstrukciju daļas vai elementi pēc to ģeometriskās formas, izmēriem, izvietojuma un skaita savienojumos sader ar stiprinājumu elementiem un detaļām vai metinājumu savienojumiem un atbilst tiem, lai nodrošinātu to stiprību un izturību visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā.
1.6. Transportlīdzekļa sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķu tehnisku vienību un aprīkojuma konstrukciju daļas, ko paredzēts izjaukt, nomontēt vai atvienot (turpmāk – komplektējošās sastāvdaļas) ar montāžas instrumentu palīdzību, nav piestiprinātas vai savienotas ar metinājumu, ko nav paredzējis to izgatavotājs.
1.7. Transportlīdzekļa konstrukciju daļu vai elementu asās malas, pret kurām var gūt traumu, ir apstrādātas. Aizsardzībai pret bojāšanos to virsmas ir pārklātas ar aizsargmateriāliem, piemēram, grunti, krāsu vai laku.
1.8. Transportlīdzekļa hidrauliskās, degvielas un pneimatiskās sistēmas ir hermētiskas, no tām nav šķidrumu vai gaisa noplūdes. Jebkuru pārspiedienu vai spiedienu, kas pārsniedz darba spiedienu sistēmā, kompensē piemērotas ierīces (piemēram, drošības vārsti, ventiļi). Saspiesta gaisa sistēmās ir rezervuārs, kas aizsargāts ar pretvārstu. Cauruļvadi un elastīgās šļūtenes ir rūpnieciski ražotas, piemērotas attiecīgās sistēmas ķēdei un novietotas un nostiprinātas tā, lai novērstu to mehānisku bojāšanos un berzes radītu bojājumu risku, bet, ja tāds pastāv, to var uzskatīt par nenozīmīgu. Elastīgās hidrauliskās šļūtenes, kas atrodas traktortehnikas vadītāja (turpmāk – vadītājs) vai pasažiera sēdekļa tuvumā, ir izvietotas vai aizsargātas tā, lai to bojājumu gadījumā netiktu apdraudēts vadītājs vai pasažieris.
1.9. Intensīvai darba videi paredzēts transportlīdzeklis, kam uzstādīts agregāts (piemēram, vinča, gliemežu vai konveijera transportieris, urbis, bliete, frēze, rotējoša slota) vai kas konstruēts ar izlici, tās pacēlājsviru vai pacēlājstrēli, ir aprīkots ar pazīšanās zīmēm vai informatīviem brīdinājumiem, kas ir viegli un skaidri saskatāmi agregāta darbības rādiusā esošai personai vai drošā attālumā citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
1.10. Traktortehnika ir aprīkota ar avārijas apstāšanās zīmi, tās konstrukcija nodrošina zīmes stabilu novietošanu uz brauktuves.
1.11. Transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmei paredzētā montēšanas vieta ir plakana taisnstūrveida virsma attiecīgajai numura zīmes formai, kuras virsma ir vismaz 255 mm platumā un 165 mm augstumā vai 520 mm platumā un 120 mm augstumā. Numura zīmei paredzētā montēšanas virsma parasti atrodas perpendikulāri pret transportlīdzekļa garenvirziena simetrijas vidusplakni. Numura zīmei paredzētā montēšanas virsmas laukuma apakšējā mala nav zemāk par 0,3 m virs zemes, bet augšējā mala, kas ir atkarīga no transportlīdzekļa konstruktīvā risinājuma, – ne augstāk par 4 m virs zemes. Numura zīmes montēšanas virsmas laukums ir labi pārskatāms, nav aizsegts ar citām transportlīdzekļa sastāvdaļām vai konstrukciju daļām, un tā laukuma virsma ir vērsta vertikāli. Ja nepieciešams uzlabot redzamību atkarībā no montēšanas vietas atrašanās augstuma, virsmas laukums no vertikāles var būt nedaudz vērsts slīpumā uz augšu vai leju.
1.12. Traktortehnikas maksimālais ātrums nepārsniedz 60 km/h. To nodrošina konstruktīvie risinājumi transmisijas mehānismos vai ierobežo ātruma ierobežošanas ierīce. Maksimālo ātrumu pārbauda uz ceļa virsmas, brauktuves vai laukumā bez strauja krituma vai kāpuma, kad traktortehnika nav savienota ar velkamo transportlīdzekli.
1.13. Lauksaimniecības mašīntraktora maksimālais ātrums nepārsniedz 60 km/h. To nodrošina konstruktīvie risinājumi transmisijas mehānismos vai ierobežo ātruma ierobežošanas ierīce, kas noregulēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu aprīkošanu ar ātruma ierobežotājierīci un šīs ierīces lietošanas kārtību un ko pārbaudē par prasību izpildi apliecina inspicēšanas institūcijai iesniegts dokuments vai fotouzņēmumi no transportlīdzekļa plombām, ja tādas paredzētas, un plāksnītes vai uzlīmes.
1.14. Transportlīdzeklis atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajai traktortehnikai vai tās velkamam transportlīdzeklim un tā raksturīgākajām pazīmēm. Traktors vai piekabe vai maināma velkamā iekārta atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Regulas Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību 4. pantā noteiktajai transportlīdzekļu kategorijai.
2. Nesošais rāmis vai galvenā šasija
2.1. Slodzi nesošās konstrukcijas (piemēram, garensijas un šķērssijas nesošais rāmis vai galvenās šasijas korpuss, kas apvieno riteņu asi, vai to kopums, posmaina transportlīdzekļa locīkla) un konstrukciju daļas, pastiprinājuma vai stiprinājumu elementi vai detaļas un savienojumu izpildījums nodrošina konstrukcijas integritāti. Nesošais rāmis vai galvenās šasijas korpuss ir identificējams un klasificējams kā rūpnieciski ražots, sakomplektēts vai pašizgatavots.
2.2. Rūpnieciski ražotam nesošajam rāmim vai galvenajai šasijai nav tādu konstruktīvu izmaiņu, kas mazina rāmja stiprību un izturību ekspluatācijā paredzētajām slodzēm.
2.3. Nesošo rāmi saīsinot vai pagarinot, savienojumos izmantotie vai savienotie konstrukciju elementi ir saderīgi pēc to ģeometriskās formas un izmēriem, atbilstoši izvietoti, savienoti un nostiprināti ar metināšanu, bultskrūvēm vai kniedēm, kuru skaits, izmēri, izvietojums un izpildījums nodrošina savienojumu stiprību un izturību visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā.
2.4. Nesošā rāmja konstrukcijā slodzi nesošajām garensijām un šķērssijām un to pastiprinājumu vai stiprinājumu elementiem vai detaļām nav stiprību vai izturību ietekmējošu bojājumu.
2.5. Jebkuri izmantotie konstrukciju, pastiprinājumu vai stiprinājumu elementi vai detaļas ir izgatavoti no mašīnbūvniecībā paredzētiem saderīgiem un izturīgiem konstrukciju materiāliem.
2.6. Ja nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukcijas ir izbūvētas vai papildinātas ar citām konstrukcijām, lai uz tām uzstādītu izlici vai tās pacēlājsviru, vai pacēlājstrēli, vai agregātu (piemēram, vinču, gliemežu vai konveijera transportieri, urbi, blieti, frēzi, rotējošu slotu u. c.), to stiprinājumu elementi vai detaļas sader un savienojumu izpildījums nodrošina stiprību un izturību visā to ekspluatācijas laikā.
3. Kabīne, virsbūve vai aizsargrāmis
3.1. Traktortehnika ir konstruēta ar apgāšanās aizsargkonstrukciju (turpmāk – kabīne vai virsbūve, vai aizsargrāmis), kuras stiprību paredz, lai mazinātu iespējamību, ka traktortehnikas vadītājs, kas atrodas vadītāja vietā, tiktu saspiests, ja traktortehnika apgāztos. Kabīne vai virsbūve, vai aizsargrāmis nav obligāts transportlīdzeklim, kas aprīkots ar seglveida sēdekli un stūres stieni. Kabīne vai virsbūve, vai aizsargrāmis ir identificējami un klasificējami kā rūpnieciski ražoti, sakomplektēti vai pašizgatavoti.
3.2. Kabīne vai virsbūve, vai aizsargrāmis nodrošina vadītājam brīvu telpu, kas ir pietiekami liela, lai aizsargātu vadītāju sēdus stāvoklī konstrukcijas aizsargrāmī vai apgabalā, kuru norobežo vairākas taisnes, kas no kabīnes vai virsbūves, vai aizsargrāmja konstrukciju daļām savienojas ar kādu no traktortehnikas sastāvdaļu ārējām malām, kuras spēj atbalstīt traktortehniku, saskaroties ar zemes virsmu, ja traktortehnika apgāztos.
3.3. Aizsargrāmis sastāv no vismaz diviem statņiem un vismaz viena šķērselementa un to stiprinājumiem. Statņi un šķērselementi ir izgatavoti no tērauda caurulēm. Statņi ir vērsti vertikāli vai nedaudz ieslīpi vai ir liekti. Statņi zemākajos punktos vai stiprinājumos ir izvietoti vadītāja vietas vai telpas, vai sēdekļa priekšā vai aizmugurē, vai tādā kombinācijā, kurā divi statņi ir priekšā un divi – aizmugurē.
3.4. Aizsargrāmja statņi pa vertikāli augstākajā punktā ir savienoti ar šķērselementu, kura stiprība ir vismaz līdzvērtīga statņiem un kurš ir vērsts garenvirzienā horizontāli un izvietots perpendikulāri pret traktortehnikas garenvirziena simetrijas vidusplakni. Ja statņi atrodas vadītāja vietas vai telpas, vai sēdekļa priekšā un aizmugurē, statņi augstākajā punktā pa vertikāli priekšas, sānu un aizmugures daļās ir savienoti ar horizontāliem šķērselementiem, kuru stiprība ir vismaz līdzvērtīga statņiem. Savienoti statņi un šķērselementi veido rāmi, kura daļas nodrošina brīvu telpu drošā attālumā virs vadītāja galvas.
3.5. Aizsargrāmja horizontālo šķērselementu apakšējās gareniskās daļas, kas saskaras ar horizontālu plakni, tās daļas vai jebkuras cietas virsmas augstums virs vadītāja sēdekļa sēdvirsmas polsterējuma, ko mēra pa vertikāli, kad vadītājs ir sēdus stāvoklī un viņa svars nav mazāks par 75 kg, nedrīkst atrasties tuvāk par 1,05 m.
3.6. Kabīnes vai virsbūves konstrukciju drošs attālums virs vadītāja galvas atbilst rūpnieciski ražotai kabīnei vai virsbūvei tās izgatavošanas gadā noteiktajām prasībām vai pēc analoģijas ar aizsargrāmi, kas noteikts šā pielikuma 3.5. apakšpunktā.
3.7. Kabīne vai virsbūve, vai aizsargrāmis ir uzstādīti uz traktortehnikas nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukciju daļām un nostiprināti ar stiprinājumu elementiem vai detaļām (piemēram, kronšteiniem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm, uzgriežņiem), gumijas balstiem vai amortizatoriem, ko paredzējis kabīnes vai virsbūves, vai aizsargrāmja izgatavotājs. Nostiprināšanai nav pieļaujami metinājumi. Stiprinājumu elementi vai detaļas, to veids, skaits un izvietojums atbilst kabīnes vai virsbūves, vai aizsargrāmja izgatavotāja paredzētajiem stiprinājumu elementiem vai detaļām, to veidam, skaitam un izvietojumam.
3.8. Kabīnei vai virsbūvei, vai aizsargrāmim un to konstrukcijām nav stiprību ietekmējošu konstruktīvu izmaiņu vai bojājumu. Konstrukcijām un stiprinājumu elementiem vai detaļām nav pieļaujamas stiprību ietekmējošas brīvkustības.
3.9. Noslēgtas kabīnes izgatavotāja paredzētām veramām vai bīdāmām daļām (piemēram, logiem un durvīm), kuras var uzskatīt par avārijas izeju (izņemot T2 vai C2 un T4.1 vai C4.1 kategorijas traktoriem), ir nodrošināta to ātra atvēršana vai atbīdīšana no iekšpuses. Minimālie izmēri, lai tajā varētu ietilpināt elipsi, tās mazākajai asij ir vismaz 440 mm un lielākajai asij – vismaz 640 mm. T2 vai C2 un T4.1 vai C4.1 kategorijas traktoriem, kas aprīkoti ar slēgtu kabīni, kura neatbilst iepriekš minētajiem avārijas izeju minimālajiem izmēriem, ir vismaz divas durvis. Pietiekama izmēra logu var apzīmēt kā avārijas izeju, ja tas izgatavots no plīstoša stikla un to var izsist ar kabīnē vai virsbūvē novietotu šim nolūkam paredzētu rīku.
3.10. Kabīnei ir uzstādīts konstrukcijā paredzētais stiklojums, kas garantē kabīnē esošajiem cilvēkiem augsta līmeņa drošību un vadītājam ļoti labu redzamību jebkuros izmantošanas apstākļos ne tikai uz priekšu, bet arī atpakaļ un uz sāniem. Stiklojums ir atbilstoši nostiprināts, un tam nav ceļa redzamību ietekmējošu bojājumu, piemēram, plaisu, skrāpējumu vai matējuma.
3.11. Ja stikli ir apstrādāti vai pārklāti ar materiāliem (piemēram, aizsardzībai pret saules stariem) un šie materiāli ietekmē ceļa redzamību, to atbilstību gaismas caurlaidībai, kas nav mazāka par 70 %, apliecina inspicēšanas institūcijai iesniegta dokumenta kopija ar laboratoriskiem mērījumiem vai konkrētā materiāla ražotāja izsniegts dokuments.
3.12. Ja vadītājam papildu redzamību nodrošina uzstādītās videokameras, kas uztver nepieciešamo skatu ārpus kabīnes vai virsbūves, ekrāna attēls ir pastāvīgi bez traucējumiem redzams tiešas saules vai citas spilgtas gaismas apstākļos, kad izšķirtspējas skats attālumā un redzamības diapazonā atbilst kritiskajam objektam – parasti līdz zemes līmenim. Redzamību ekrānā ir iespējams pielāgot vides apstākļiem manuāli vai automātiski. Ekrāns ir izvietots un uzstādīts tā, lai, braucot uz priekšu, tas būtu vērsts pret vadītāju un ceļa redzamībai nenosegtu stiklotās logu daļas, vadības ierīces un kontroles ierīces.
3.13. Ierīces, kas vadītājam palīdz kontrolēt transportlīdzekli, atrodas viegli un skaidri saskatāmā vietā, un tumšajā diennakts laikā to redzamību nodrošina tām paredzētais apgaismojums. Kontroles ierīces pilda tām paredzētās funkcijas.
3.14. Ja traktortehnikas maksimālais ātrums pārsniedz 40 km/h, tās aprīkojumā ir spidometrs.
3.15. Traktortehnikai kabīnes priekšējam stiklam jeb vējstiklam ir stikla tīrītājs, kas darbojas paredzētajos tīrīšanas režīmos un pēc izslēgšanas atgriežas sākuma stāvoklī, un neietekmē ceļa redzamību. Stikla tīrītāju slotiņas nav bojātas un nodrošina efektīvu stikla tīrīšanu. Stikla tīrītāji nav obligāti transportlīdzeklim, kas aprīkots ar seglveida sēdekli un stūres stieni.
3.16. Traktortehnikai, kas paredzēta lietošanai ceļu satiksmē, aprīkojumā ir stiklu apskalotāji, kas nodrošina tiem paredzēto funkcionalitāti. Prasība nav obligāta transportlīdzeklim, kas aprīkots ar seglveida sēdekli un stūres stieni.
3.17. Traktortehnikas kreisajā un labajā pusē ir piestiprināti vienāda izmēra regulējami atpakaļskata sānu spoguļi bez bojājumiem, tie ļauj vadītājam skaidri saskatīt skatu uz aizmuguri, sānos vai priekšā, lai varētu novērot brauktuvi, un to neaizsedz traktortehnikas ierīces, konstrukcijas vai pasažieri. Spoguļu stiprinājumi nodrošina to stabilitāti parastos braukšanas apstākļos.
3.18. Traktortehnikas vadītāja sēdeklis ir rūpnieciski ražots un paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļos, kā arī pienācīgi nostiprināts ar tam paredzētajiem stiprinājumu elementiem vai detaļām. Sēdeklim ir vadītāja muguras atbalsts, izņemot transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar seglveida sēdekli un stūres stieni, labs atsperojums, kas viegli ieņem iepriekšējo formu un stāvokli, lai absorbētu vibrāciju un mazinātu triecienus, kas var rasties vai ko var saņemt vadītājs, vadot transportlīdzekli.
3.19. Traktortehnikas vadītāja sēdeklis, izņemot transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar seglveida sēdekli un stūres stieni, ir regulējams uz priekšu, atpakaļ un, ja nepieciešams, arī uz augšu, uz leju un slīpumā vai grozāms ap vertikālo asi, kā arī fiksējams. Sēdeklis fiksētā stāvoklī patvaļīgi nemainās. Vadītājam ir iespējams sēdekļa stāvokli pielāgot tā, lai viņš varētu ērti un efektīvi vadīt traktortehniku, viegli aizsniegt vadības ierīces un saskatīt kontroles ierīces.
3.20. Traktortehnikas sēdekļi ir aprīkoti ar rūpnieciski ražotu regulējamu drošības jostu un tai paredzētajām regulēšanas un fiksēšanas ierīcēm. Jostai, regulēšanas un fiksēšanas ierīcēm nav stiprību ietekmējošu bojājumu. Prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar seglveida sēdekli un stūres stieni.
3.21. Sēdekļiem ar divpunktu, diagonālo vai trīspunktu drošības jostu regulēšanas ierīce ļauj pielāgot drošības jostu transportlīdzekļa vadītājam, pasažieriem, ierobežojot tā kustības pret sēdekļa novietojumu. Divpunktu drošības josta nodrošina iespēju personai aizsprādzēt jostu pāri klēpim iegurņa zonā, bet diagonālā drošības josta, kas šķērso krūškurvja priekšpusi no gurna līdz pretējās puses plecam, ir aizsprādzējama pa diagonāli. Trīspunktu drošības josta sastāv no klēpja siksnas un diagonālās siksnas. Fiksēšanas ierīce ir viegli un ātri atverama.
3.22. Noslēgtai kabīnei ir apsildes sistēma apvienojumā ar slēgtā nodalījuma ventilācijas sistēmu, kas nodrošina siltā gaisa plūsmu, lai atkausētu aizsalušus vējstiklus vai novērstu stiklu aizsvīšanu, un kas filtrē pievadīto gaisu, lai kabīnē ieplūstu svaigs gaiss.
3.23. Vadītājam atrodoties sēdeklī sēdus stāvoklī (turpmāk – vadītāja vietā), izvirzītās konstrukciju daļas un izvietotie piederumi netraucē transportlīdzekļa vadīšanu, bet vadības ierīces savā starpā un attiecībā pret citām daļām ir konstruētas, izvietotas un aprīkotas tā, lai mazinātu iespēju gūt traumas un novērstu to nejaušu iedarbināšanu.
3.24. Traktortehnikas pakāpieni vai kāpšļi un rokturi nodrošina brīvu piekļuvi vadītāja vietai, un tiem nav stiprību ietekmējošu bojājumu. Uz pakāpieniem vai kāpšļiem ir rievots vai grumbuļains tērauds, siets, režģis vai neslīdoša palielinātas berzes materiāla pārklājums, lai novērstu kāju paslīdēšanu uz tiem. Zemākais pakāpiens vai kāpslis atrodas ne augstāk kā 0,55 m virs zemes, bet attālums starp divu kāpšļu virsmām nepārsniedz 0,3 m. Riteņu rumbas, rumbu vākus vai aploces neizmanto par pakāpieniem vai kāpšļiem.
3.25. Rokturi ir uzstādīti tā, lai vadītājs, iekāpjot vai izkāpjot no savas vietas, varētu saglabāt trīspunktu kontakta atbalstu. Rokturu satveršanas zemākā daļa nedrīkst atrasties augstāk par 1,5 m no zemes virsmas. Rokturis ir jāuzstāda 0,85–1,1 m augstumā virs augšējā pakāpiena vai kāpšļa. Jānodrošina vismaz 3 cm atstarpe, lai varētu ievietot roku starp rokturi un blakusesošām daļām. Traktortehnikas rokturi ir vismaz 11 cm garumā.
3.26. Vietas, ko izmanto piekļūšanai vadītāja vietā vai pasažiera sēdeklī, ir brīvas, piemēram, no detaļām, kas var traumēt vadītāju. Ja tajās atrodas kāds šķērslis, piemēram, sajūga pedālis, tad ir pakāpiens vai kāju balsts, lai droši piekļūtu vadītāja vietai.
3.27. Vadītāja vietā kāju atbalstīšanai uz grīdas vai pie kāju balstiem nedrīkst būt uz āru izvirzītu daļu vai piederumu, kas varētu ievainot vadītāju, ja traktortehnika apgāžas, lai tās daļas nevarētu iesprostot vadītāja kāju vai pēdu.
3.28. Virsma kāju atbalstīšanai uz grīdas vai uz kāju balstiem ir neslīdīga, piemēram, rievota, grumbuļaina vai pārklāta ar neslīdošu vai palielinātas berzes materiālu, kas ir ierobežots vai nostiprināts pret noslīdēšanu no attiecīgās virsmas.
3.29. Pedāļi, īpaši sajūgam un bremzēm, kāju pēdas atbalstīšanai ir bez plaisām un bojājumiem un drošā attālumā viens no otra. Pedāļu virsma ir neslīdīga, piemēram, rievota, grumbuļaina vai pārklāta ar neslīdošu vai palielinātas berzes materiālu, un viegli tīrāma.
3.30. Traktortehnikas pedāļi, sviras un kloķi darba vai transporta apstākļos ir bez tādām brīvkustībām, kas var mainīt vai ietekmēt transportlīdzekļa funkcionalitāti vai kas rada trokšņus. Pedāļiem vai svirām nav remontmetinājumu, ja to nav paredzējis pedāļu vai sviru izgatavotājs.
3.31. Noslēgtai kabīnei atvērumi vai spraugas ir aizdarītas vai aizpildītas ar pakojuma vai blīvējuma materiāliem, lai kabīnē mazinātu motora vai mehānismu radītos trokšņus, bet virsmas, piemēram, griesti, griestu lūka un tamlīdzīgas kabīnes konstrukciju daļas, ir nosegtas ar troksni absorbējošu materiālu, lai neradītu skaņu, akustiskus apstākļus vai trokšņus.
3.32. Traktortehnikai ir skaņas signālierīce, kas darbināma no vadītāja vietas ar strāvu vai saspiestu gaisu un signalizēšanas laikā emitē nepārtrauktu vai vienveidīgu skaņu.
4. Stūres iekārta
4.1. Transportlīdzeklim konstruētā stūres iekārta, piemēram, stūres vadības ierīce, stūres mehānisms, vadāmie riteņi vai dzenošie rati, ir darba kārtībā un nodrošina funkcionalitāti.
4.2. Lauksaimniecības mašīntraktora stūres iekārtas konstrukcija atbilst automobiļa bāzes transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajai stūres iekārtas konstrukcijai.
4.3. Stūres vadības ierīces (piemēram, stūres rats, stūres stieņi) vai rokas vadības sviras diferenciālai stūrēšanai, ko tieši darbina vadītājs, lai mainītu transportlīdzekļa virzienu, ir viegli satveramas un lietojamas, tām nav bojājumu un stūrēšanu ietekmējošu brīvkustību.
4.4. Līdz ar stūres rata izgriešanu līdz galam pa labi un līdz galam pa kreisi bez ieķīlēšanās un bez vibrācijām stūres mehānismā vienlaikus vienādi uz abām pusēm vienādi mainās vadāmo riteņu pagrieziena leņķis vai posmainam transportlīdzeklim ar locīklu – riteņu un riepu vai kāpurķēžu virziens. Lai nodrošinātu atbilstošu stūres iekārtas darbību, traktortehnikai nepieciešamais stūres stūrēšanas spēks nepārsniedz 25 daN.
4.5. Transportlīdzeklim, kas aprīkots ar stūres stieni, kad to izgriež līdz galam pa labi un līdz galam pa kreisi bez ieķīlēšanās un brīvkustībām stūres mehānismā, vienlaikus vienādi uz abām pusēm mainās vadāmo riteņu vai kāpurķēžu pagrieziena leņķis.
4.6. Stūres stiepņi nekādā stūres rata pagrieziena leņķī nepieskaras pie citām transportlīdzekļa daļām. Stūres stiepņiem un svirām nav plaisu, lūzumu, deformāciju un brīvkustības. Stiepņi un sviras ir atbilstoši nostiprinātas ar stiepņu regulēšanai paredzētiem stiprinājumu elementiem vai detaļām, kas nodrošina pret atskrūvēšanos.
4.7. Vadāmo riteņu vai kāpurķēžu diferenciālai stūrēšanai ar rokas vadības svirām pārvietošanās virziena maiņu panāk, radot atšķirīgu piedziņas ātrumu vai virzienu starp labās un kreisās puses vadāmiem riteņiem vai kāpurķēdēm, un to panāk ar mehānisku sastāvdaļu kopumu (piemēram, bremzēm un diferenciāli) vai ar atsevišķu pārvades līniju uz kreiso un labo pusi (piemēram, ar atdalītiem hidrostatiskajiem pārvadiem).
4.8. Stūres vadības ierīces pakāpeniskas (bez krasa pavērsiena) stūrēšanas laikā vadāmo riteņu griešanās ātrums un virziens nodrošina vienmērīgu griešanos bez krasām pārejām.
4.9. Stūres mehānisms ir mehānisks, hidraulisks, pneimatisks, elektrisks vai jaukta tipa, bet ne pilnībā pneimatisks vai elektrisks. Stūres mehānisma sastāvdaļām, kas ir savienotas un veido funkcionālu saikni starp stūres vadības ierīci un vadāmajiem riteņiem, ir iespēja viegli piekļūt to apkopes vajadzībām.
4.10. Stūres mehānisma sastāvdaļas ir nostiprinātas, un nav pieļaujami metinājumi stūres mehānismu komplektējošām sastāvdaļām. Stūres šarnīriem nav palielinātas brīvkustības, tie ir atbilstoši nostiprināti un nodrošināti pret atskrūvēšanos. Putekļu aizsargi ir bez bojājumiem un atbilstoši nostiprināti.
4.11. Hidrauliski darbināms stūres mehānisms ir aprīkots ar vienu vai vairākām spiediena ierobežošanas ierīcēm, kas aizsargā visu ķēdi sistēmā, lai nepārsniegtu maksimālo darba spiedienu.
4.12. Ja velkamam transportlīdzeklim ir stūrēšanas sistēma, tā nodrošina velkamā transportlīdzekļa riteņu virziena maiņu uz abām pusēm vienādi, stūrēšana neietekmē traktortehnikas stūres iekārtas sistēmas efektivitāti stūrēšanas laikā.
5. Tilti vai asis, balstiekārta, riteņi
5.1. Transportlīdzekļa tilti vai asis ir nostiprinātas atbilstošās stiprinājumu vietās un vienādā augstumā tilta vai ass pretējās pusēs pret nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukciju daļām ar saderīgiem stiprinājumu elementiem vai detaļām (piemēram, ar kronšteiniem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm un uzgriežņiem). Tilta vai ass nostiprināšana ar metināšanu nav pieļaujama.
5.2. Tilta vai ass stiprinājumu elementi vai detaļas, to veids, skaits un izvietojums nodrošina tilta vai ass integritāti ar transportlīdzekļa balstiekārtu, rāmi vai galvenās šasijas konstrukciju daļām. Transportlīdzekļa vienas ass pretējās pusēs nav atšķirīgu konstrukciju, stiprinājumu vai savienojumu. Nav pieļaujama brīvkustība tilta vai ass nekustīgajos savienojumos – stiprinājumu elementos vai detaļās.
5.3. Transportlīdzekļa tilti vai asis, to novietojums un attālums starp tiltu vai asu centriem un līdz transportlīdzekļa priekšgalā vai aizmugurē vistālāk izvirzītajam konstrukciju daļas punktam, kā arī riteņu šķērsbāze nodrošina transportlīdzekļa stabilitāti pret apgāšanos uz sāniem, priekšu un aizmuguri parastos ekspluatācijas apstākļos.
5.4. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar cieto, hidropneimatisko, hidraulisko, pneimatisko vai mehānisko balstiekārtu vai no slodzes atkarīgu automātiskas līmeņošanas ierīci, ko paredzējis tās izgatavotājs. Tilta vai ass balstiekārta un atsperojums reaģē uz svārstībām pieļaujamās vai paredzētajās gājiena vai svārstību robežās. To konstatē, kad transportlīdzeklis pārvietojas uz priekšu un atpakaļgaitā un bremzē parastos vai nelabvēlīgos lietošanas apstākļos, piemēram, uz nelīdzena lauka vai brauktuves, kad virsma ir ar izciļņiem un padziļinājumiem.
5.5. Balstiekārta un tās daļas nodrošina transportlīdzekļa netraucētu manevrētspēju kustības virzienā uz priekšu un atpakaļgaitā ar pagriešanos uz labo un kreiso pusi. Transportlīdzeklis vai transportlīdzekļu sastāvs uz līdzena lauka vai brauktuves spēj vienādi uz abām pusēm pagriezties par 360 grādiem pa apli ar 12,50 m lielu ārējo rādiusu un 5,30 m lielu vai mazāku iekšējo rādiusu, bet rādiusam uz abām pusēm jābūt vienādam. Riteņu balstiekārtas ģeometrijā nav braukšanu taisnvirzienā ietekmējošu konstruktīvu izmaiņu. Atsperojums nav ievērojami zaudējis funkcionālās īpašības nolietojuma dēļ.
5.6. Balstiekārtas šarnīri ir bez plaisām, lūzumiem, deformācijām vai ievērojamiem korozijas bojājumiem, kas var ietekmēt to funkcionalitāti vai stiprību. Balstiekārtas šarnīros nav palielinātas brīvkustības. Balstiekārtā atsperojums, šarnīri un amortizatori pēc savas uzbūves vienas ass pretējās pusēs neatšķiras.
5.7. Transportlīdzekļa maksimālās pilnās masas sadalījums uz tiltu vai asi statiskajā, vertikālajā slodzē (kg), ko uz ceļa virsmas var pārnest tilta vai ass riteņi neatkarīgi no riepu vai kāpurķēžu nestspējas, nepārsniedz tehniski pieļaujamo maksimālo tilta vai ass slodzi.
5.8. Riteņu pneimatiskās riepas ātruma slodze ir izteikta un atzīmēta uz riepām, atbilst attiecīgajam atsauces ātrumam un ir izteikta ar ātruma kategorijas simbolu, kas norāda maksimālo ātrumu, pie kura riepa var izturēt slodzi. Ātruma kategorijas simbolu un atsauces ātrumu (km/h) sarakstsĀtruma kategorijas simbolsA2A4A6A7A8A9BCDAtsauces ātrums (km/h)102030354045506065Lauksaimniecības mašīntraktors ir aprīkots ar lauksaimniecībā lietojamām riepām, uz kurām norādītais ātruma kategoriju indekss ir C vai D.
Ātruma kategorijas simbols A2 A4 A6 A7 A8 A9 B C D
Atsauces ātrums (km/h) 10 20 30 35 40 45 50 60 65
5.9. Pneimatisko riepu slogojuma vai masas nestspēja ir izteikta un atzīmēta uz riepām kā riepu kravnesības vai masas nestspējas indekss (ciparu kods – skaitlis), kas norāda, cik lielai slodzei paredzētas riepas ātruma kategorijā, kurš atbilst riepas kravnesības vai masas nestspējas indeksam (KI). Riepas kravnesības indeksu (KI) un atbilstošās pieļaujamās slodzes masas (kg) sarakstsKods (KI)(kg)Kods (KI)(kg)Kods (KI)(kg)Kods (KI)(kg)146,2511951018251513450247,5522001028501523550348,7532061038751533650450542121049001543750551,5552181059251553875653562241069501564000754,557230107975157412585658236108100015842509585924310910301594275106060250110106016045001161,56125711110901614625126362265112112016247501365632721131150163487514676428011411801645000156965290115121516551501671663001161250166530017736730711712851675450187568315118132016856001977,56932511913601692800208070335120140017060002182,57134512114501716150228572355122150017263002387,57336512315501736500249074375124160017467002592,57538712516501756900269576400126170017671002797,577412127175017773002810078425128180017875002910379437129185017977503010680450130190018080003110981462131195018182503211282475132200018285003311583487133206018387503411884500134212018490003512185515135218018592503612586530136224018695003712887545137230018797503813288560138236018810 0003913689580139243018910 3004014090600140250019010 6004114591615141257519110 9004215092630142265019211 2004315593650143272519311 5004416094670144280019411 8004516595690145290019512 1504617096710146300019612 5004717597730147307519712 8504818098750148315019813 2004918599775149325019913 60050190100800150335020014 000
Kods (KI) (kg) Kods (KI) (kg) Kods (KI) (kg) Kods (KI) (kg)
1 46,2 51 195 101 825 151 3450
2 47,5 52 200 102 850 152 3550
3 48,7 53 206 103 875 153 3650
4 50 54 212 104 900 154 3750
5 51,5 55 218 105 925 155 3875
6 53 56 224 106 950 156 4000
7 54,5 57 230 107 975 157 4125
8 56 58 236 108 1000 158 4250
9 58 59 243 109 1030 159 4275
10 60 60 250 110 1060 160 4500
11 61,5 61 257 111 1090 161 4625
12 63 62 265 112 1120 162 4750
13 65 63 272 113 1150 163 4875
14 67 64 280 114 1180 164 5000
15 69 65 290 115 1215 165 5150
16 71 66 300 116 1250 166 5300
17 73 67 307 117 1285 167 5450
18 75 68 315 118 1320 168 5600
19 77,5 69 325 119 1360 169 2800
20 80 70 335 120 1400 170 6000
21 82,5 71 345 121 1450 171 6150
22 85 72 355 122 1500 172 6300
23 87,5 73 365 123 1550 173 6500
24 90 74 375 124 1600 174 6700
25 92,5 75 387 125 1650 175 6900
26 95 76 400 126 1700 176 7100
27 97,5 77 412 127 1750 177 7300
28 100 78 425 128 1800 178 7500
29 103 79 437 129 1850 179 7750
30 106 80 450 130 1900 180 8000
31 109 81 462 131 1950 181 8250
32 112 82 475 132 2000 182 8500
33 115 83 487 133 2060 183 8750
34 118 84 500 134 2120 184 9000
35 121 85 515 135 2180 185 9250
36 125 86 530 136 2240 186 9500
37 128 87 545 137 2300 187 9750
38 132 88 560 138 2360 188 10 000
39 136 89 580 139 2430 189 10 300
40 140 90 600 140 2500 190 10 600
41 145 91 615 141 2575 191 10 900
42 150 92 630 142 2650 192 11 200
43 155 93 650 143 2725 193 11 500
44 160 94 670 144 2800 194 11 800
45 165 95 690 145 2900 195 12 150
46 170 96 710 146 3000 196 12 500
47 175 97 730 147 3075 197 12 850
48 180 98 750 148 3150 198 13 200
49 185 99 775 149 3250 199 13 600
50 190 100 800 150 3350 200 14 000
5.10. Transportlīdzekļa tiltiem vai asīm, riteņiem ar riepām vai gumijas vai metāla kāpurķēdēm, dzenošajiem un dzītajiem ratiem vai riteņiem, atbalsta ruļļiem vai cilindriem nav stiprību ietekmējošu bojājumu, un to skaits, izvietojums, veids, izmēri un stiprinājumi ir saderīgi un vienas ass pretējās pusēs neatšķiras.
5.11. Tilta vai ass riteņi vai rati un atbalsta ruļļi ir atbilstoši nostiprināti un griešanās laikā neieķīlējas, tiem nav pieļaujama palielināta brīvkustība vai stiprību ietekmējoši bojājumi.
5.12. Riepas vai kāpurķēdes griešanās kustību netraucē tuvumā esošas transportlīdzekļa konstrukcijas vai daļas nodalījumā, kurā griežas riepa vai kāpurķēde un kuras attālums starp riepas vai kāpurķēdes kontūru un transportlīdzekļa konstrukciju daļām vai nodalījumā ir tāds, lai netraucētu griešanos, ievērojot arī tādus apstākļus vai novirzes, ko var radīt balstiekārtas un stūres sistēmas darbība transportlīdzekļa parastas lietošanas laikā.
5.13. Ja velkamā transportlīdzekļa tehniskie raksturlielumi to paredz, uzstādītais tilts vai ass ir aprīkojumā ar bremzēm.
5.14. Ja lauksaimniecības mašīntraktora velkošajiem tiltiem vai asīm, no kuriem vismaz viens priekšas tilts vai ass un vismaz viens aizmugures tilts vai ass nodrošina vienlaicīgu piedziņas funkciju neatkarīgi no tā, vai viena dzenošā tilta vai ass piedziņa ir vai nav atslēdzama, uzskatāms, ka prasība par pilnpiedziņu lauksaimniecības mašīntraktora aprīkojumam ir izpildīta.
5.15. Lauksaimniecības mašīntraktora tilti vai asis un balstiekārta, to veids, skaits un novietojums atbilst automobiļa bāzes transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajam tiltu vai asu un balstiekārtas veidam, skaitam un novietojumam.
6. Motors, transmisija
6.1. Motora mehāniskā enerģija nodrošina traktortehnikas virzes kustību vai uzstādītā agregāta darbību ar iekšdedzes, piemēram, dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes, elektrisko vai hibrīda motoru. Motors ir identificējams pēc tā ražotāja piešķirtā marķējuma vai apzīmējuma.
6.2. Motoram nav tādu izmaiņu, kuras nav paredzējis motora ražotājs vai kuras negatīvi ietekmē motora funkcionālo drošumu vai atgāzu izplūdes emisiju raksturlielumus.
6.3. Motors ir nostiprināts ar stiprinājumu elementiem vai detaļām, piemēram, kronšteiniem, gumijas balstiem vai amortizatoriem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm, uzgriežņiem, ko paredzējis motora ražotājs un kam nav stiprību ietekmējošu bojājumu. Motora stiprinājumi, to izvietojums un skaits atbilst motora ražotāja paredzētajiem stiprinājumu elementiem vai detaļām, to izvietojumam un skaitam.
6.4. Motora rotējošās daļas, piemēram, ģeneratora, ventilatora vai sūkņa piedziņas daļas, kas neatrodas aiz motora pārsega, ir aprīkotas ar aizsargierīci, kura atrodas tieši bīstamās daļas priekšā un pasargā no saskares ar bīstamo daļu, lai netīša pieskaršanās rotējošajām daļām to darbības laikā neradītu traumas.
6.5. Motora pārsegam ir tā atbalstīšanai paredzētas konstrukciju daļas vai bloķēšanas ierīces, lai neļautu motora pārsegam nokrist, kad tas ir atvērtā stāvoklī. Motora pārsegu aizvērtā stāvoklī ir iespēja fiksēt, lai to, ja nepieciešams, var atvērt ātri un viegli bez montāžas instrumentiem. Motora darbības laikā pārsegs ir aizvērts un fiksētā stāvoklī nerada trokšņus.
6.6. Motora pārsegu, ja nepieciešams, aprīko ar trokšņu mazināšanu absorbējošiem materiāliem. Materiāli trokšņu mazināšanai ir nostiprināti, lai tie nesaskartos ar rotējošām daļām un karstām virsmām.
6.7. Motora atgāzu izplūdes sistēmas karstās virsmas nepieskaras vai neatrodas bīstami tuvu elektriskajiem vadiem vai degvielas un bremžu sistēmas cauruļvadiem, kas var ietekmēt to tiešu bojāšanos.
6.8. Motora karstās virsmas ir izolētas vai drošā attālumā no pakāpieniem un rokturiem vai ir tieši sasniedzamas no vadītāja vietas.
6.9. Atgāzu izplūdes sistēmas elementi ir atbilstoši, izvietoti drošā attālumā un nostiprināti. Atgāzu izplūdes sistēmā ir trokšņu slāpētājs. Atgāzu izplūdes atvere vērsta tādā virzienā, lai traktortehnikas lietošanas laikā izplūdes gāzes neplūst tieši uz vadītāja vietu, vadītāja kabīnē vai virsbūvē.
6.10. Motoru nevar iedarbināt, ja sajūga mehānisms nav atvienots, t. i., nav iedarbināts sajūga pedālis vai svira transmisijas īslaicīgai atvienošanai no motora vai transmisijas vadības ierīces pārnesumu maiņas vai virziena maiņas vadības svira nav pārslēgta neitrālā pozīcijā, lai nesāktos nekontrolēta traktortehnikas vai jebkura transportlīdzeklim uzstādīta vai pievienota agregāta kustība.
6.11. Lai nepieļautu motora nejaušu un neatļautu iedarbināšanu, ir viens vai vairāki papildu nodrošinājumi, piemēram, aizslēdzama kabīne, aizslēdzams akumulatora atvienošanas slēdzis, aizdedzes vai iedarbināšanas slēdzis ar izņemamu atslēgu, aizslēdzams pārsegs virs aizdedzes vai iedarbināšanas slēdža, aizdedzes drošības ierīce vai iedarbināšanas bloķētājs, aktivizējams ar elektronisku karti.
6.12. Traktortehnikai ar palaides motoru tā iedarbināšanas bloķēšanas ierīces iespējams darbināt no vadītāja vietas, un tās darbojas paredzētajā režīmā.
6.13. Nav pieļaujama ievērojama dūmošana, kas radusies motora izdiluma vai motora sistēmu neatbilstošas darbības dēļ, ja motors iesildīts līdz darba temperatūrai. Motora atgāzu izplūdes, dzesēšanas un eļļošanas sistēma ir hermētiska.
6.14. Vadības ierīces, piemēram, pārnesumu turpgaitas, atpakaļgaitas vai diferenciāļa bloķēšanai, ir viegli aizsniedzamas no vadītāja vietas un nodrošina tām paredzēto funkcionalitāti, viegli ieslēdzas un izslēdzas.
6.15. Akseleratora un sajūga vadības ierīce pēc atbrīvošanas brīvi atgriežas sākotnējā stāvoklī. Šī prasība neattiecas uz rokas vadības akseleratoriem (motora apgriezienu regulatora sviru), kas paredzēti vienmērīgai vai vēlamajai motora apgriezienu iestatīšanai.
6.16. Transmisijas mehānismi, piemēram, sajūgs, pārnesumkārba, sadales kārba, galvenais pārvads, diferenciālis, sānu pārvads, kardānpārvads, nodrošina traktortehnikas turpgaitas un atpakaļgaitas virzes kustību bez triecieniem mehānismos. Sajūgs nodrošina laidenu gaitas uzsākšanu un vieglu pārnesumu pārslēgšanu.
6.17. Pārnesumkārba, sadales kārba, galvenais pārvads, diferenciālis, sānu pārvads un kardānpārvads, kas paredzēts un uzstādīts izgatavotajam transportlīdzeklim, ir atbilstoši nostiprināts stiprinājumos pret mehānismu sastāvdaļām, kuras uzstādītas transportlīdzekļa izgatavošanā, lai transportlīdzeklim nodrošinātu paredzēto funkcionalitāti. Kardānpārvads ir rūpnieciski ražots, un ir aizliegta tā pagarināšana, ko nav paredzējis ražotājs.
6.18. Mehānismu daļas, kas izraisa troksni vai vibrāciju vai sakarst, ir izolētas vai drošā attālumā no vadītāja sēdekļa.
6.19. Skaņas intensitāti traktortehnikas radītajiem trokšņiem, kam pakļauts traktortehnikas vadītājs, kad traktortehnika bez kravas nekustīgi stāv uz vietas, mēra no vadītāja vietas ar ierīci, kas izmantojama trokšņu vai skaņas intensitātes mērīšanai. Šo ierīci novieto pēc iespējas tuvāk starp sēdekli un stūres vadības ierīci virs sēdekļa virsmas 70–90 cm augstumā tā, lai mikrofona membrāna būtu vērsta uz priekšu vai uz visstiprāko trokšņu pusi. Mērījumu laikā apkārtējā vidē nav blakus trokšņu (piemēram, lietus, krusa, brāzmains vējš), kas varētu būtiski ietekmēt indikatīvos mērījumus. Aprīkojums, kas darbojas autonomi (piemēram, logu tīrītāji, gaisa ventilators, radio, jūgvārpsta) un kura trokšņi vai skaņa var ietekmēt mērījumus, mērījumu laikā ir izslēgts. Katram trokšņu vai skaņas intensitātes mērījumam, kad motors darbojas gan tukšgaitā, gan ar maksimāliem apgriezieniem, atvēl vismaz 10 sekundes, un šajā laikā motora apgriezienu regulatora svira vai pedālis ir iestatīts nemainīgā stāvoklī. Aprēķinātais vidējais rezultāts mērījumu laikā uztvertajiem trokšņu vai skaņas intensitātes maksimālajiem rādījumiem starp motora tukšgaitu un maksimāliem apgriezieniem nepārsniedz 89 dB. Ja nepieciešams, indikatīvos mērījumus atkārto, ievērojot iepriekšminētos nosacījumus.
7. Degvielas un eļļas tvertnes
7.1. Degvielas tvertne ir rūpnieciski ražota un nostiprināta ar tās izgatavotāja paredzētiem stiprinājumiem. Stiprinājumiem nav stiprību ietekmējošu bojājumu.
7.2. Degvielas un eļļas tvertnes novietojums un stiprinājumi nodrošina, lai tvertnes nerīvētos ne stiprinājumos, ne pret asām transportlīdzekļa daļām, lai novērstu tiešu tvertnes bojāšanos un degvielas noplūdes vai aizdegšanās draudus.
7.3. Degvielas un eļļas tvertnes nav tiešā saskarē vai bīstamā tuvumā pie karstām virsmām vai pie izvirzītām asām konstrukciju daļām.
7.4. Tvertnes novietotas tā, lai ar transportlīdzekļa konstrukcijas daļām tās pēc iespējas vairāk būtu aizsargātas no ārējo faktoru (piemēram, akmeņu, ledus vai dubļu šļakatu) nelabvēlīgās iedarbības transportlīdzekļa lietošanas laikā vai pret triecieniem no priekšas vai aizmugures ceļu satiksmes negadījumā.
7.5. Tvertnes neveido virsmu (piemēram, grīdu, sienu) un neatrodas kabīnē, virsbūvē vai telpā, kurā atrodas vadītājs vai pasažieris.
7.6. Degvielas tvertnes uzpildes atvere neatrodas transportlīdzekļa kravas nodalījumā, kabīnē, virsbūvē vai telpā, kurā atrodas vadītājs vai pasažieris.
8. Sakabes un vilkšanas ierīces
8.1. Transportlīdzekli, ja paredzēts, konstruē ar sakabes ierīci, piemēram, tapveida sakabi, lodgalvas vai lodšarnīra sakabi, seglu, lodgalvas vai lodšarnīra sakabes galvu vai jūgkāsi dīseles pievienošanai ar slēgierīci, seglu ierīces tapu, neautomātisku žokļveida sakabi ar sprostu, automātisku žokļveida sakabi ar sprostu vai sakabes cilpu, lai sakabes ierīces novietojums, mehāniskie un sakabes savienojumi ļautu savienot traktoru vai pašgājējmašīnu ar velkamo transportlīdzekli un to, ja paredzēts, ar citu velkamo transportlīdzekli sakabināšanai transportlīdzekļu sastāvā. Sakabes ierīce ir rūpnieciski ražota un atbilst transportlīdzekļa ekspluatācijā paredzētajām slodzēm.
8.2. Sakabes ierīces novietojums paralēli horizontālai plaknei ir saderīgs ar transportlīdzekļa nesošā rāmja vai kravas nodalījuma konstrukciju novietojumu pret horizontālo plakni.
8.3. Transportlīdzekļa sakabes ierīce ir atbilstoši nostiprināta, kā paredzējis tās izgatavotājs. Sakabes ierīcei nav stiprību ietekmējošu bojājumu vai palielināta nodiluma izraisītas brīvkustības.
8.4. Ja transportlīdzeklis konstruēts ar trīspunktu pacēlāju sakabi (turpmāk – uzkare), tās ierīces un mehānismi, piemēram, pacelšanas spēka pārvada svira jeb pacēlājsvira, savienojošie pacēlājstieņi, apakšējo savienojumu strēles jeb pacēlājstrēles, centrālā atsaite un hidrauliskais cilindrs ir atbilstoši nostiprināti, to pacēlājstrēlēm, ja nepieciešams, ir regulējamas atsaites, lai ierobežotu pacēlājstrēles sāniskās svārstības.
8.5. Uzkares vai izlices pacēlājsviras vai pacēlājstrēles mehāniskie un sakabes savienojumi ļauj uzkabināt vai piestiprināt maināmu iekārtu vai maināmu tehnoloģisko agregātu, lai to varētu pacelt, vest un darbināt vai pārvietot, kad tas nepieciešams izmantošanai paredzētajiem mērķiem.
8.6. Hidrauliskais pacelšanas, atgāšanas, izbīdīšanas un pagriešanas mehānisms ir darbināms ar vadības ierīci, kas ļauj laideni, bez strauja pavērsiena mainīt pacēlājsviras vai pacēlājstrēles, platformas vai balstu pacelšanu, atgāšanu vai izbīdīšanu paredzētajā darba gājienā vai pagriešanu ap savu vertikālo vai horizontālo asi uz vienu un otru pusi vai par 360 grādiem un attiecīgajā stāvoklī noturēt vai nofiksēt, lai nejauši nepārvietotos vai neietriektos zemē. Pacelšana, atgāšana, izbīdīšana un pagriešana funkcionē tikai pēc principa "turi nospiestu vadības ierīci, lai darbotos".
8.7. Traktortehnikas priekšā ir uzstādīta vilkšanas ierīce, kas paredzēta savienojuma nodrošināšanai starp traktortehniku un jebkuru citu velkošo transportlīdzekli, lai vilktu traktortehniku tad, ja tā nevar būt pašgājējs.
8.8. Vilkšanas ierīce var būt, piemēram, vinča ar vilkšanas trosi un āķi, žokļveida ierīce ar sprosttapu vai ierīce ar āķi, pie kura ir iespējams droši nostiprināt vai piekabināt vilkšanas stieni vai trosi.
8.9. Vinčas piedziņa darbināma ar vadības ierīci, lai trosi varētu iztīt no vilkšanas ierīces vai satīt vilkšanas ierīcē, un tā funkcionē pēc principa "turi nospiestu vadības ierīci, lai darbotos".
8.10. Transportlīdzekļu sastāvā sakabinātiem transportlīdzekļiem sakabes ierīce ar sprosttapu ir droši fiksēta, lai transportlīdzekļa lietošanas laikā nebūtu iespējama nejauša sakabes ierīces vai tapas atkabināšanās.
8.11. Pusuzkarināmā velkamā transportlīdzekļa sakabes jūgstienis ir aprīkots ar konstrukciju vai mehānisku ierīci jūgstieņa atbalstīšanai pret zemi, kad tas ir nepieciešams. Sakabes jūgstieņa atbalstīšanai pret zemi, tās atbalsta konstrukcijai vai mehāniskai ierīcei stiprību paredz tādai slodzei, lai noturētu no traktortehnikas atkabinātu velkamā transportlīdzekļa jūgstieni virs zemes, kad velkamais transportlīdzeklis ir piekrauts vismaz līdz tā tehniski pieļaujamai maksimālajai pilnai masai.
8.12. Piekabināmā velkamā transportlīdzekļa sakabes jūgstieni atkabinātam velkamajam transportlīdzeklim virs zemes notur atsaite vai atsperojums, ar kuru, ja nepieciešams, var mainīt sakabes ierīces augstumu virs zemes.
8.13. Ja transportlīdzekli paredzēts sakabināt lietošanai sastāvā ar citu transportlīdzekli, tad transportlīdzekļiem paredzēto funkciju nodrošināšanai ir pastāvīgi izbūvēti vai izvietoti viegli aizsniedzami pieslēgumi savienojošās līnijās, piemēram, elektriskie, pneimatiskie, hidrauliskie, tā, lai tos, ja nepieciešams, ātri un viegli varētu savstarpēji savienot vai atvienot.
8.14. R1 un S1 kategorijas velkamajiem transportlīdzekļiem, kam nav paredzētas bremžu sistēmas, velkamā transportlīdzekļa sakabes jūgstienis līdz ar sakabes ierīci ir aprīkots ar papildu sakabi, piemēram, drošības ķēdi vai trosi, kuras stiprība paredzēta velkamā transportlīdzekļa jūgstieņa noturēšanai, ja notiek sakabes ierīces avārija vai atvienošanās, liedzot velkamā transportlīdzekļa sakabes ierīcei vai jūgstienim pieskarties pie zemes.
8.15. R1, R2, R3a, S1 un S2a kategorijas velkamajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar inerces bremzēšanas sistēmu, ir uzstādīta drošības ierīce, ķēde vai trose, kas, sakabei atvienojoties, spēj iedarbināt velkamā transportlīdzekļa bremzes.
8.16. Drošības ķēde vai trose ir piestiprināta pie velkamā transportlīdzekļa pēc iespējas tuvāk sakabes ierīcei tā, lai ķēdes vai troses garums pagriezienos netraucē citām transportlīdzekļu daļām. Drošības ķēde vai trose nodrošina nelielu stūrējošu iedarbību uz velkamo transportlīdzekli līdz brīdim, kad transportlīdzekļu sastāvs, kas pārvietojas ar kravu vai bez tās, tiek apturēts.
8.17. Velkamo transportlīdzekli drīkst neaprīkot ar drošības ķēdi vai trosi, ja velkamā transportlīdzekļa sakabes drošības ierīce vai sistēma spēj iedarbināt tā bremzes, sakabes ierīcei avarējot vai atvienojoties, vai ja līdz ar sakabes ierīces atvienošanos no velkamā transportlīdzekļa vienlaikus vai īsi pēc tās atvienojas arī bremžu sistēmas hidrauliskais vai pneimatiskais pieslēgums no savienojošās līnijas savienojuma, kura atvienošanās nodrošina velkamā transportlīdzekļa bremzēšanu.
8.18. Transportlīdzekļiem ar hidraulisko bremžu sistēmu nodrošina, lai sakabes ierīces avārijas (atvienošanās) brīdī pieslēgums savienojošā līnijā atvienojas (ja paredzēts) ar nebūtisku bremžu šķidruma noplūdi.
9. Bremzes
9.1. Traktortehnika ir aprīkota ar izgatavotāja paredzēto darba bremžu un stāvbremzes sistēmu, kas nodrošina paredzēto funkcionalitāti.
9.2. Velkamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar tā izgatavotāja paredzēto darba bremžu un stāvbremzes sistēmu, kas nodrošina paredzēto funkcionalitāti. Prasība par aprīkojumu darba bremzēm un stāvbremzei nav obligāta R1 kategorijas transportlīdzeklim, kura tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz 2500 kg, un S1 kategorijas transportlīdzeklim, kura tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz 4500 kg.
9.3. Ja tomēr šā pielikuma 9.2. apakšpunktā minētie R1 un S1 kategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar to ražotāja paredzēto darba bremžu sistēmu, tā nodrošina tai paredzēto funkcionalitāti.
9.4. R1 un S1 kategorijas transportlīdzekļi, kuru ražotājs nav paredzējis darba bremžu un stāvbremzes sistēmu, ir aprīkoti ar vismaz diviem speciāliem riteņu paliktņiem, kas izgatavoti no metāla, plastmasas vai gumijas. Riteņu paliktņi ir stacionāri nostiprināti uz velkamā transportlīdzekļa konstrukciju daļām un ierobežoti pret to izkrišanu transportēšanas laikā.
9.5. R3a un S2a kategorijas velkamie transportlīdzekļi, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 8000 kg, vai R1, R2 un S1 kategorijas transportlīdzekļi drīkst būt aprīkoti ar inerces bremzēšanas sistēmu. Ja R1a, R2a, R3a, S1a vai S2a kategorijas transportlīdzeklis nepārsniedz maksimālo tehniski pieļaujamo ātrumu 30 km/h, tad bremzēšana ar inerces bremzēm iedarbojas, bet ne obligāti uz visiem riteņiem. R1a, R2a, R3a, S1a vai S2a kategorijas transportlīdzekļiem, kuru maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums pārsniedz 30 km/h, bet nepārsniedz 40 km/h, bremzēšana ar inerces bremzēm iedarbojas uz visiem riteņiem.
9.6. R3, R4 un S2 kategorijas velkamie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar transportlīdzekļa ražotāja paredzēto darba bremžu un stāvbremžu sistēmām, kuras nodrošina tām paredzēto funkcionalitāti. Darba bremžu sistēma var būt nepārtraukta vai daļēji pārtraukta, un tai ir visas turpmāk minētās īpašības. Piemēram, nepārtrauktai bremzēšanai paredzētā enerģija, ko izmanto sakabināto transportlīdzekļu bremzēšanai, tiek pievadīta no viena avota, bet daļēji pārtrauktai bremzēšanai – no diviem dažādiem avotiem, piemēram, hidrauliskā sūkņa, gaisa kompresora, un, bremzējot gan vienā, gan otrā veidā, vadības ierīci (parasti bremžu pedāli) vadītājs no savas vadītāja vietas pakāpeniski iedarbina ar vienu kustību, turklāt bremžu iekārta sakabināto transportlīdzekļu sastāvā esošo transportlīdzekļu bremzēšanu nodrošina vienlaikus vai tā, kā noteikts šā pielikuma 9.16. apakšpunktā.
9.7. Transportlīdzeklim ar riteņiem un pneimatiskajām riepām, ja tā maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums nepārsniedz 40 km/h, darba bremžu sistēma darbojas uz visiem vismaz viena tilta vai ass riteņiem. Ar seglveida sēdekli un stūres stieni aprīkotam transportlīdzeklim, kura maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums nepārsniedz 40 km/h, darba bremžu sistēma darbojas vismaz uz pakaļējo tiltu vai asi. Transportlīdzeklim, kura maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums pārsniedz 40 km/h, darba bremžu sistēma darbojas uz visiem riteņiem. Tomēr transportlīdzekļiem ar vienu bremzējamo tiltu vai asi un pastāvīgu pilnpiedziņu vai piedziņas automātisku iedarbošanos uz visiem pārējiem tiltiem vai asīm bremzēšanas laikā visi riteņi uzskatāmi par bremzētiem.
9.8. Katru kāpurķēžu šasiju transportlīdzekļa katrā sānu pusē veido dzenošais rats un dzītais ritenis un kāpurķēžu atbalsta ruļļi, un garensija vai rata un riteņa vai atbalsta ruļļu šasija un nepārtraukta metāla vai gumijas kāpurķēde, vai vismaz divi riteņi vai atbalsta ruļļi un garensija, vai atbalsta ruļļu šasija un kāpurķēde. Tie abās pusēs ir izvietoti vienādā attālumā viens no otra un vienā plaknē (uz vienas līnijas vai vienādā augstumā), lai dzenošie rati un dzītie riteņi un/vai atbalsta ruļļi, vai riteņi varētu pārnest transportlīdzekļa un kāpurķēžu šasijas svaru uz zemes virsmu (izmantojot kāpurķēdes), griezes momentu no transportlīdzekļa piedziņas sistēmas uz kāpurķēdi, lai varētu mainīt kāpurķēdes kustības ātrumu un virzienu.
9.9. Traktortehnikai ar kāpurķēdēm, kuras maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums nepārsniedz 40 km/h, darba bremžu sistēma darbojas vismaz uz kāpurķēdes vienu atbalsta rulli vai kāpurķēžu šasijas dzenošo ratu vai dzīto riteni traktortehnikas katrā (labajā un kreisajā) pusē. Ja traktortehnikai ir kāpurķēdes vai to kombinācija ar pneimatiskajām riepām un traktortehnikas maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums pārsniedz 40 km/h, darba bremžu sistēma darbojas uz visiem traktortehnikas kāpurķēžu atbalsta ruļļiem vai kāpurķēžu šasijas dzenošiem ratiem, vai dzītiem riteņiem, kā arī uz riteņiem ar pneimatiskajām riepām.
9.10. Transportlīdzekļa bremžu sistēmā mezgli, cauruļvadi un šļūtenes ir rūpnieciski ražotas, un savienojumi nav metināti vai lodēti, ja to nav paredzējis ražotājs. Lokanām šļūtenēm nav plaisu vai stiprību ietekmējošu bojājumu. Konstruētā bremžu sistēma nodrošina sistēmas hermētiskumu.
9.11. Hidrauliskā vai pneimatiskā bremžu sistēmā uzkrāto enerģiju, kāda nepieciešama bremžu funkcionalitātei, nodrošina zem spiediena esošs hidrauliskais šķidrums vai gaiss, kas tiek uzkrāts vienā vai vairākās enerģijas uzkrāšanas ierīcēs vai balonos, kurus uzpilda viens vai vairāki hidrauliskie sūkņi vai gaisa kompresori un kuri ir novietoti tā, lai pēc nepieciešamības tiem varētu viegli piekļūt apkopes vajadzībām.
9.12. Bremžu sistēmā enerģijas uzkrāšanas ierīce vai balons uz transportlīdzekļa ir nekustīgi nostiprināti, un tiem nav stiprību ietekmējošu bojājumu vai remontmetinājumu. Kondensāta izlaišanas krāni vai vārsti un atgaisošanas ierīces ir darba kārtībā.
9.13. Darba bremžu pedāļi vai sviras un to funkcija nav atkarīga no stāvbremžu vadības ierīces, piemēram, sviras, arī tad, ja tām ir kopīgas sastāvdaļas.
9.14. Pārbaudot darba bremžu pedāļa vai sviras funkcionalitāti, vadītājs no vadītāja vietas nospiež bremžu pedāli vai sviru, un pēc to atslogošanas pedālis vai svira brīvi atgriežas sākumstāvoklī. Darba bremžu pedālim vai svirai nav bremzēšanu ietekmējošas brīvkustības.
9.15. Darba bremžu sistēmas sastāvdaļu kopums un to funkcija ļauj vadītājam kontrolēt transportlīdzekļu pārvietošanās kustības ātrumu un efektīvi spēj apstādināt transportlīdzekli pie jebkura ātruma un noslodzes un jebkurā kritumā vai kāpumā.
9.16. Pārbaudot ceļu satiksmē paredzēta transportlīdzekļa bremzēšanu uz brauktuves vai laukumā, kad transportlīdzeklis vai transportlīdzekļu sastāvs pārbaudes apstākļos iespēju robežās pārvietojas pieļaujamā ātrumā taisnā virzienā uz priekšu, vadītājs, nenoņemot rokas no stūres vadības ierīces, spēj iedarbināt darba bremžu sistēmu, lai transportlīdzekli vai transportlīdzekļu sastāvu pakāpeniski, bez riteņu bloķēšanās apstādinātu. Ja nepieciešams, pārbaudi atkārto, ievērojot iepriekšminētos nosacījumus.
9.17. Pārbaudot ceļu satiksmē paredzēta transportlīdzekļa bremzēšanas ceļa garumu uz brauktuves vai laukumā, kas nav ar kritumu vai kāpumu, kad transportlīdzeklis vai transportlīdzekļu sastāvs pārbaudes apstākļos iespēju robežās pieļaujamā ātrumā pārvietojas taisnā virzienā uz priekšu, vadītājs, nenoņemot rokas no stūres vadības ierīces, spēj iedarbināt darba bremžu sistēmu, lai transportlīdzekli vai transportlīdzekļu sastāvu strauji apstādinātu. Pēc straujas apstādināšanas transportlīdzeklim vai transportlīdzekļu sastāvam nav novirzes no kustības taisnā virziena. Ja novirze tomēr pastāv, tad tikai tāda, ko var uzskatīt par nenozīmīgu. Velkamā transportlīdzekļa bremzēšanai ar hidraulisko vai pneimatisko bremžu sistēmu bremzēšanas ceļa garums ir garāks par traktortehnikas bremzēšanas ceļa garumu, bet savstarpēji savienotiem velkamiem transportlīdzekļiem tas ir vienāds vai sastāvā uz aizmuguri tālākajam transportlīdzeklim – garāks. Velkamajam transportlīdzeklim, kas aprīkots ar inerces bremžu sistēmu, tās inerces spēks, ko rada velkamā transportlīdzekļa tuvošanās traktortehnikai, nodrošina velkamā transportlīdzekļa bremzēšanu. Ja nepieciešams, pārbaudi atkārto, ievērojot iepriekšminētos nosacījumus.
9.18. Transportlīdzekļa bremzēšanas ceļa garuma pārbaudē maksimālo pieļaujamo bremzēšanas ceļu uz sausa horizontāla ceļa nosaka, izmantojot šādu formulu:Sbr =0,15 · Vo + Vo2, kur116Sbr – maksimālais bremzēšanas ceļš, m;Vo – maksimālais paredzētais ātrums, km/h.Lai noteiktu bremzēšanas ceļu, mērījumi izdarāmi, kad transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvs ir attīstījis maksimālo ātrumu.
Sbr = 0,15 · Vo + Vo2 , kur
Sbr = 116 , kur
9.19. Transportlīdzekļa hidrauliskā vai pneimatiskā darba bremžu sistēma nodrošina vienmērīgu riteņu bremzēšanu starp riteņiem, kas atrodas pretējās pusēs uz viena tilta vai ass. Bremžu sistēmas konstrukcija nedrīkst pieļaut tādu bremzēšanas spēka sadalījumu starp riteņiem vai asīm, kas bremzēšanas laikā var radīt transportlīdzekļa nestabilitāti vai nekontrolējamu kustību.
9.20. Transportlīdzekļa stāvbremzes sistēmas sastāvdaļu kopums un to funkcija ļauj noturēt transportlīdzekli vai attiecīgajam transportlīdzeklim noturēt sastāvu stacionārā stāvoklī uz jebkuras brauktuves vai laukumā ar kāpumu vai kritumu vismaz 10 grādu slīpumā pat vadītāja prombūtnes laikā. Stāvbremzes sistēma nodrošina transportlīdzekļa bremzēšanas efektivitāti.
9.21. Rūpnieciski ražotam traktoram, piekabei un maināmai velkamai iekārtai, ja to ražošanas (izgatavošanas) datums ir pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, bremžu sistēmas atbilstību funkcionalitātes prasībām apliecina inspicēšanas institūcijai iesniegts dokuments (kopija) ar laboratorijas mērījumiem.
10. Elektroiekārtas
10.1. Elektriskas vai elektroniskas ierīces vai šo ierīču kopums un saistītie elektriskie savienojumi 6, 12 vai 24 V elektrosistēmas elektriskajās ķēdēs nodrošina elektroiekārtu funkcionalitāti bez traucējumiem.
10.2. Visās traktortehnikas elektrosistēmas elektriskajās ķēdēs ir drošinātāji aizsardzībai pret pārslodzēm, izņemot elektriskās ķēdēs ar lielu strāvas stiprumu (piemēram, startera ķēde) augstsprieguma dzirksteļaizdedzes sistēmā.
10.3. Transportlīdzekļa elektriskie vadi vai kabeļi ir bez bojājumiem un aizsargāti gan pret saskari ar smērvielām un degvielu, gan tad, ja tie atrodas saskarē ar abrazīvām virsmām. Elektriskie vadi vai kabeļi ir izvietoti stacionāri un, ja nepieciešams, nostiprināti tā, lai nekādas to daļas nav saskarē ar izplūdes gāzu sistēmu, kustīgām vai rotējošām daļām vai asām malām, kas var ietekmēt vai radīt vadu vai kabeļu bojājumus vai īssavienojumu.
10.4. Traktortehnika ir aprīkota ar pastāvīgi pievienotu atbilstošu kontaktligzdu, kas paredzēta elektriskajiem savienojumiem starp transportlīdzekļiem, piemēram, automobiļiem piekabju savienojumā parasti izmantotā kontaktligzda ar septiņiem kontaktiem, kuri paredzēti savienošanai ar velkamo transportlīdzekli, kā arī uzkabināmu vai uzkarināmu mehānismu pievienošanai, ja paredzēts, lai nodrošinātu nepieciešamo 6, 12 vai 24 V nominālo barošanas spriegumu elektroiekārtu vai ierīču funkcionalitātei.
10.5. Velkamā transportlīdzekļa aprīkojumā ir kontaktdakša, kā arī kontaktligzda, ja velkamais transportlīdzeklis paredzēts savienošanai sastāvā ar citu velkamo transportlīdzekli. Savienojumi nodrošina elektroiekārtu vai ierīču funkcionalitāti.
10.6. Kontaktligzda vai kontaktdakša un tās stiprinājumi ir bez bojājumiem un fiksējas savienotā stāvoklī. Nav pieļaujama šā savienojuma patvaļīga atvienošanās.
10.7. Akumulatori izvietoti tā, lai tos varētu pienācīgi apkalpot, aizsniedzot no zemes vai tam paredzētas platformas, un ir nekustīgi nostiprināti, lai tie paliktu savā vietā un būtu hermetizēti pret elektrolīta izšļakstīšanos vai izlīšanu, ja transportlīdzeklis apgāztos.
10.8. Akumulators neatrodas kabīnē vai virsbūvē, vai telpā, kurā atrodas vadītājs. Akumulators atrodas atsevišķā nodalījumā, kurā nodrošināta elektrolīta izgarojumu vēdināšana. Akumulatora novietojums neietekmē ceļa redzamību transportlīdzekļa vadītājam un netraucē vadības ierīču darbināšanu.
10.9. Akumulatoru elektriskās neiezemētās spailes ir aizsargātas vai drošā attālumā no transportlīdzekļa daļām, kuras var izraisīt īssavienojumu. Akumulatoru spailes nav bojātas, un to savienojumi ar jaudas vadiem ir nostiprināti nekustīgi bez jebkādiem starpelementiem.
10.10. Transportlīdzekļa elektrisko ķēdi no akumulatora var viegli atvienot, izmantojot elektrosistēmas izolatoru vai tādu ierīci, kas paredzēta šim nolūkam, piemēram, ar traktortehnikas aizdedzes atslēgu vai slēdzi. Elektriskās ķēdes atvienošanai no akumulatora tās vieta ir viegli pieejama, elektriskie savienojumi ir izolēti vai neatrodas īssavienojumam daļu tuvumā.
11. Gaismas ierīces
11.1. Gaismu izstarojošas ierīces jeb lukturi, kuru konstrukcijā paredzēta kvēlspuldze vai diožu LED elementi, gaismu atstarojošas ierīces vai atpakaļatstarotāji (turpmāk – atstarotāji) un gaismu atstarojošas pazīšanas zīmes atbilst transportlīdzekļa aprīkojumā paredzētajām zīmēm. Lukturi, atstarotāji un zīmes ir atbilstoši izvietoti un nostiprināti.
11.2. Lukturos un atstarotājos izkliedētājs ir tīrs. Lukturiem, atstarotājiem un pazīšanas zīmēm nav bojājumu, piemēram, lūzumu vai plaisu, korozijas, matējuma, atstarojošā krāsa nav izbalējusi, nav ievērojamu bojājumu vai tādu bojājumu, kas būtiski mazina lukturu, atstarotāju un pazīšanas zīmju efektivitāti.
11.3. Lukturos nav pieļaujama nekādu šķidrumu, pārklājumu un gaismas filtru izmantošana, ne arī atstarojošo optisko elementu un filtru krāsošana ar krāsu vai laku. Papildu stiprinājumu elementu vai detaļu uzstādīšana ir atļauta, ja tie nemaina vai neietekmē luktura gaismas staru kūli.
11.4. Lukturi vai atstarotāji nav aizsegti ar citām transportlīdzekļa sastāvdaļām vai konstrukcijām, izņemot speciālus caurskatāmus lukturu aizsargus. Ja lukturu redzamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem aizsedz transportlīdzekļa sastāvdaļas vai konstrukcijas, tad ir uzstādīti papildu vai dublējoši, piemēram, tuvo, gabarītu, virzienrādītāju un bremzēšanas gaismu izstarojoši, lukturi un atstarotāji, nodrošinot to redzamību un paredzēto funkcionalitāti bez traucējumiem.
11.5. Visi transportlīdzekļu lukturi un atstarotāji ir atbilstoši uzstādīti un nostiprināti pie nekustīgām transportlīdzekļa sastāvdaļām vai konstrukcijām tā, lai braukšanas laikā neizraisītu lukturu vai atstarotāju svārstības, kas var ietekmēt gaismas izkliedi vai radīt raustītas gaismas efektus.
11.6. Lukturi ar vienādām funkcijām ir atbilstoši izvietoti un nostiprināti transportlīdzekļa kreisajā un labajā pusē. Ja lukturu ražotājs paredzējis lukturus uzstādīt uz transportlīdzekļa konkrēti kreisajā vai labajā pusē, tie ir atbilstoši izvietoti un nostiprināti atbilstošajā transportlīdzeklim paredzētajā pusē.
11.7. Transportlīdzekļa priekšā vai aizmugurē nostiprinātiem lukturiem vai atstarotājiem gaismu izstarojošā vai atstarojošā virsma ir vērsta virzienā uz priekšu vai aizmuguri, kā to paredzējis lukturu izgatavotājs. Lukturi, kas veido pāri, piemēram, tuvās, tālās, miglas, gabarītu, bremžu, atpakaļgaitas vai virzienrādītāju gaismas lukturi un atstarotāji, ir izvietoti un nostiprināti gan savstarpēji simetriski, gan simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.
11.8. Sānu atstarotāji un sānu gabarītgaismas lukturi, kas uzstādīti transportlīdzekļa sānos, ir izvietoti un nostiprināti savstarpēji simetriski, un to izstarojošā vai atstarojošā virsma ir vērsta virzienā uz sāniem.
11.9. Lai nepieļautu citu ceļu satiksmes dalībnieku maldināšanu, uz transportlīdzekļa uzstādītie lukturi un atstarotāji, kas vērsti virzienā uz priekšu, neizstaro nekādu sarkanu gaismu, bet tie, kas vērsti virzienā uz aizmuguri, neizstaro nekādu baltu gaismu, ja vien izgatavotājs transportlīdzeklim nav paredzējis atpakaļgaitas lukturi un baltas krāsas sānu pazīšanas zīmes, kā arī darba lukturus tikai darba zonas vai darba procesa apgaismošanai.
11.10. Visi lukturi, atstarotāji un pazīšanas zīmes ir ar starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kas veido apli, kurā ir burts E vai burts E, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu.
11.11. Lukturos uzstādītas to izgatavotāja paredzētas vienāda tipa, jaudas un krāsas kvēlspuldzes vai diožu LED moduļu elementi, kas nodrošina paredzēto gaismas signālu funkcionalitāti.
11.12. Traktortehnika, kas paredzēta lietošanai ceļu satiksmē, ir aprīkota ar vismaz diviem tuvo baltu gaismu izstarojošiem galvenajiem lukturiem, bet traktortehnika, kas aprīkota ar seglveida sēdekli un stūres stieni, – vismaz ar vienu tuvo baltu gaismu izstarojošu galveno lukturi ceļa apgaismošanai traktortehnikas priekšā, un lukturu marķējuma apzīmējumā papildus ir burti vai burti un simboli, piemēram, C, HC, CR vai M, C/R, HCR, HC/R, C-AS, C-BS, WC-CS, WC-DS, WC-ES, CR-BS, WCR-SC, SC, WCR-DS, WCR-ES, SCR, SC/R, DC, DCR. Lukturiem ar plastikāta izkliedētāju papildus ir burti PL. Tuvās gaismas lukturu korpusā drīkst būt iebūvētas vai savienotas gabarītgaismas vai tālās gaismas, ko paredzējis lukturu izgatavotājs. Tuvās gaismas lukturi nodrošina paredzēto funkcionalitāti.
11.13. Traktortehnika, kas paredzēta lietošanai ceļu satiksmē, ir aprīkota ar vismaz diviem tālo baltu gaismu izstarojošiem galvenajiem lukturiem, bet traktortehnika, kas aprīkota ar seglveida sēdekli un stūres stieni, – vismaz ar vienu tālo baltu gaismu izstarojošu galveno lukturi tāla ceļa posma apgaismošanai traktortehnikas priekšā, un lukturu marķējuma apzīmējumā papildus ir burti vai burti un simboli, piemēram, R, HR, CR vai M, C/R, HCR, HC/R, R-BS, WR-CS, WR-DS, WR-ES, CR-BS, WCR-SC, SR, WCR-DS, WCR-ES, SCR, SC/R, DR, DCR. Lukturiem ar plastikāta izkliedētāju papildus ir burti PL. Tālās gaismas lukturu korpusā drīkst būt iebūvētas vai savienotas gabarītgaismas vai tuvās gaismas, ko paredzējis lukturu izgatavotājs. Tālās gaismas lukturi nodrošina paredzēto funkcionalitāti.
11.14. Galvenie tuvās un tālās gaismas lukturi ir uzstādīti pēc iespējas tuvāk traktortehnikas priekšgalā un ir vērsti uz priekšpusi. Šo lukturu stiprinājumi ir tādi, lai lukturu stāvokli varētu regulēt.
11.15. Tuvās un tālās gaismas lukturi ir izvietoti vismaz 0,5 m augstumā virs zemes. Traktortehnikai, kuras maksimālais platums nepārsniedz 1,3 m, lukturu augstumu var samazināt līdz 0,35 m virs zemes, bet ne augstāk par 1,5 m. Augstumu virs zemes drīkst palielināt līdz 2,5 m, ja traktortehnikas uzbūves vai ekspluatācijas apstākļu dēļ nav iespējams ievērot 1,5 m augstumu.
11.16. Ja tuvās gaismas lukturus aizsedz traktortehnikas sastāvdaļas vai konstrukcijas, ir atbilstoši uzstādīti papildu vai dublējoši divi tuvās gaismas lukturi, kas novietoti ne augstāk kā 4,0 m virs zemes.
11.17. Tālās gaismas lukturu apgaismojošās virsmas ārmalas neatrodas traktortehnikas galējai ārmalai tuvāk par tuvās gaismas lukturu apgaismojošās virsmas ārmalām.
11.18. Līdz ar tuvās gaismas lukturu ieslēgšanu vienlaikus ieslēdzas visi tuvās gaismas lukturi, gabarītgaismas lukturi un valsts numura zīmei paredzētās vietas (laukuma) apgaismojums.
11.19. Tālās gaismas lukturi nav ieslēdzami atsevišķi un nedeg pastāvīgi, ja nav vismaz ieslēgti gabarītgaismas lukturi un valsts numura zīmei paredzētās vietas (laukuma) apgaismojums. Šī prasība neattiecas uz galvenajiem tālās vai tuvās gaismas lukturiem, ja to gaismas brīdinājuma signālus veido galveno tālās gaismas lukturu ieslēgšanās un izslēgšanās ar īsiem intervāliem vai galveno tuvās gaismas lukturu ieslēgšanās ar īsiem intervāliem, vai pārmaiņus galveno tālās un tuvās gaismas lukturu ieslēgšanās ar īsiem intervāliem. Elektriskais slēgums ir tāds, lai līdz ar tālās gaismas ieslēgšanu ieslēgtos gaismas signāls vai indikators, kas informē vadītāju par ieslēgtām tālajām gaismām.
11.20. Līdz ar tālās gaismas pārslēgšanu uz tuvajām gaismām pārslēdzas visi tālās gaismas lukturi.
11.21. Traktortehnikai drīkst būt uzstādīti divi priekšējie baltu gaismu izstarojoši miglas lukturi vai lukturi, kā arī viens vai divi pakaļējie sarkanu gaismu izstarojoši miglas lukturi. Miglas lukturu marķējuma apzīmējumā ir burts F ar cipariem, piemēram, 1, 2, vai 3, aiz tā vai bez tiem.
11.22. Priekšējie miglas lukturi ir uzstādīti pēc iespējas tuvāk traktortehnikas priekšgalā, ir vērsti uz priekšpusi un atrodas ne zemāk kā 0,25 m un ne augstāk kā 1,2 m virs zemes. Miglas lukturu augstums nepārsniedz tuvās gaismas lukturu augstumu.
11.23. Priekšējie miglas lukturi ir vērsti uz priekšpusi, un to stiprinājumi ir tādi, lai lukturu stāvokli varētu regulēt.
11.24. Līdz ar priekšējo miglas lukturu ieslēgšanu ieslēdzas uzstādītie priekšējie miglas lukturi. Miglas lukturi ir ieslēdzami vienīgi tad, kad jau ieslēgti gabarītgaismas lukturi un valsts numura zīmei paredzētās vietas (laukuma) apgaismojums.
11.25. Līdz ar pakaļējo miglas lukturu ieslēgšanu ieslēdzas uzstādītie pakaļējie miglas lukturi. Pakaļējie miglas lukturi ir ieslēdzami vienīgi tad, kad jau ieslēgti tuvās gaismas lukturi vai priekšējie miglas lukturi, gabarītgaismas lukturi un valsts numura zīmei paredzētās vietas (laukuma) apgaismojums. Elektriskais slēgums ir tāds, lai vienlaikus ar miglas lukturiem ieslēgtos arī gaismas signāls vai indikators, kas informē vadītāju par ieslēgtiem miglas lukturiem.
11.26. Traktortehnikai pēc iespējas tuvāk priekšgalam ir uzstādīti vismaz divi baltu gaismu izstarojoši priekšējie gabarītgaismas lukturi, kuru marķējumā ir burts A.
11.27. Velkamais transportlīdzeklis, kura platums pārsniedz 1,6 m un maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums pārsniedz 40 km/h, ir aprīkots ar vismaz diviem vienādiem baltu gaismu izstarojošiem priekšējiem gabarītgaismas lukturiem.
11.28. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar vismaz diviem vienādiem sarkanu gaismu izstarojošiem pakaļējiem gabarītgaismas lukturiem, kas uzstādīti pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa aizmugures daļām, un to marķējumā ir burts R ar ciparu 1 vai 2 aiz tā vai bez cipara.
11.29. Gabarītgaismas lukturu apgaismojošā virsmas ārmala atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes un ne tālāk par 0,4 m no transportlīdzekļa galējās ārmalas. Starp kreisās un labās puses attiecīgo lukturu apgaismojošo virsmu iekšmalām attālums nav mazāks par 0,5 m. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 0,4 m, ja transportlīdzekļa gabarītplatums ir mazāks par 1,4 m.
11.30. Transportlīdzekļa gabarītgaismas lukturu apgaismojošā virsma atrodas ne zemāk kā 0,4 m un ne augstāk kā 2,5 m virs zemes. Transportlīdzeklim, kura maksimālais platums nepārsniedz 1,3 m, gabarītgaismas lukturu augstums ir vismaz 0,25 m virs zemes.
11.31. Pakaļējie gabarītgaismas lukturi atrodas ne tālāk kā 1,0 m no transportlīdzekļa pakaļgala vai galējām aizmugurējām konstrukciju daļām.
11.32. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar kontūrgaismas, sānu gabarītgaismas vai darba lukturiem, tie nodrošina paredzēto funkcionalitāti un neietekmē tuvās un tālās gaismas (galveno) lukturu darbību.
11.33. Kontūrgaismas lukturis, ja tāds uzstādīts, ir novietots uz pašas ārmalas pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa augšai, lai skaidri norādītu transportlīdzekļa platumu. Kontūrgaismas lukturi papildina transportlīdzekļa priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus, lai pievērstu uzmanību transportlīdzekļa apjomam.
11.34. Aizmugurējo papildu kontūrgaismas lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm, un tie ar speciāliem, elastīgiem stiprinājumiem drīkst būt izvirzīti ārpus transportlīdzekļa gabarītiem ne vairāk kā 150 mm.
11.35. Priekšējiem baltu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas lukturiem marķējumā ir burti, piemēram, A vai AM. Pakaļējiem sarkanu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas lukturiem marķējumā ir burti, piemēram, R vai RM, ar cipariem 1 vai 2 aiz burtiem vai bez cipariem.
11.36. Sānu gabarītgaismas lukturus, ja tādi ir, izmanto, lai brīdinātu par transportlīdzekļa klātbūtni, un tie izstaro dzeltenu gaismu, kad uz transportlīdzekli skatās no sāniem, tomēr galējais pakaļējais sānu gabarītgaismas lukturis, kas vērsts uz aizmuguri, var būt sarkans, ja tas ir savietots ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi un pakaļējo kontūrgaismas lukturi vai ja tā gaismu izstarojošā virsma ir apvienota vai kopēja ar pakaļējo atstarotāju.
11.37. Sānu gabarītgaismas lukturi ir izvietoti un nostiprināti ne zemāk kā 0,25 m un ne augstāk kā 2,5 m virs zemes. Viens sānu gabarītgaismas lukturis ir uzstādīts transportlīdzekļa garuma vidējā trešdaļā, un galējais priekšējais sānu gabarītgaismas lukturis atrodas ne tālāk par 3,0 m no transportlīdzekļa priekšpuses. Attālums starp diviem blakusesošiem sānu gabarītgaismas lukturiem nepārsniedz 3,0 m. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas, uzbūves vai ekspluatācijas apstākļu dēļ šādu prasību nav iespējams izpildīt, šo attālumu drīkst palielināt līdz 4,0 m. Attālums starp galējo pakaļējo sānu gabarītgaismas luktura gaismu izstarojošo virsmu un transportlīdzekļa pakaļgalu vai līdz galējām aizmugurējām konstrukciju daļām pa horizontāli nepārsniedz 1,0 m. Ja transportlīdzekļa garums nepārsniedz 6,0 m, ir viens sānu gabarītgaismas lukturis, kas atrodas transportlīdzekļa garuma pirmajā trešdaļā vai transportlīdzekļa garuma pēdējā trešdaļā.
11.38. Elektriskie slēgumi ir tādi, lai, ieslēdzot priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus, kontūrgaismas lukturus, ja tādi ir, sānu gabarītgaismas lukturus, ja tādi ir, un priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus, kā arī valsts numura zīmei paredzētās vietas (laukuma) apgaismojuma lukturus varētu ieslēgt un izslēgt tikai vienlaikus. Šo nosacījumu nepiemēro, ja tie tiek izmantoti kā stāvgaismas lukturi, kad ir ieslēgti priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, kā arī sānu gabarītgaismas lukturi, kas ir kombinēti vai savstarpēji savietoti ar minētajiem lukturiem.
11.39. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar darba lukturiem, kas paredzēti darba zonas vai darba procesa apgaismošanai, tos ieslēdz neatkarīgi no visiem pārējiem lukturiem. Līdz ar darba lukturu ieslēgšanu ieslēdzas arī gaismas signāls vai indikators, kas informē vadītāju par ieslēgtiem darba lukturiem, un šis indikators nav kombinēts vai savstarpēji savietots ne ar vienu citu indikatoru.
11.40. Transportlīdzeklis drīkst būt aprīkots ar vienu vai diviem atpakaļgaitas lukturiem, kas nepieciešami ceļa apgaismošanai transportlīdzekļa aizmugurē un citu ceļu satiksmes dalībnieku brīdināšanai par to, ka transportlīdzeklis brauc atpakaļgaitā vai gatavojas to darīt. Lukturi ir uzstādīti transportlīdzekļa aizmugurē, vērsti uz aizmuguri un atrodas ne zemāk par 0,25 m un ne augstāk par 1,2 m virs zemes. Ja transportlīdzekļa uzbūve vai ekspluatācijas apstākļi nepieļauj lukturus izvietot tā, lai tie atrastos līdz 1,2 m augstumam, izvietošanas augstumu ir atļauts palielināt līdz 4,0 m.
11.41. Ja atpakaļgaitas lukturu novietojums pārsniedz 2,0 m augstumu, tie ir vērsti nedaudz slīpi uz leju, lai apgaismotu ceļu transportlīdzekļa aizmugurē un brīdinātu citus ceļu satiksmes dalībniekus par to, ka transportlīdzeklis brauc atpakaļgaitā vai gatavojas to darīt. Šie lukturi ieslēdzas tikai tad, kad ir ieslēgts atpakaļgaitas pārnesums un darbojas traktortehnikas motors (dzinējs).
11.42. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar vienu vai vairākiem baltu gaismu izstarojošiem lukturiem valsts numura zīmei paredzētās vietas (laukuma) apgaismošanai, un tie ir izvietoti tā, lai efektīvi apgaismotu numura zīmei paredzēto vietu (laukumu), ievērojot šā pielikuma 1.11. apakšpunktā minētos numura zīmei (plāksnei) paredzētos vietas izmērus. Lukturu marķējumā ir burti, piemēram, L vai LM.
11.43. Numura zīmei paredzētās vietas (laukuma) apgaismošanai lukturi ieslēdzas reizē ar visiem gabarītgaismas lukturiem.
11.44. Traktortehnika ir aprīkota ar vismaz diviem priekšējiem virzienrādītāju lukturiem, kuru marķējumā ir cipars un burts, piemēram, 1a vai 1b.
11.45. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar vismaz diviem pakaļējiem virzienrādītāju lukturiem, kuru marķējumā ir cipars un burts, piemēram, 2a vai 2b.
11.46. Virzienrādītāju lukturi ir uzstādīti vismaz 0,35 m augstumā, bet ne augstāk kā 2,5 m virs zemes, un papildus uzstādītie virzienrādītāju lukturi – līdz 4,0 m augstumam.
11.47. Virzienrādītāju lukturiem apgaismojošās virsmas ārējā mala atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, bet ne tālāk par 0,4 m no transportlīdzekļa galējās ārmalas. Attālums starp kreisās un labās puses lukturu apgaismojošās virsmas iekšējām malām nav mazāks par 0,5 m.
11.48. Līdz ar labās vai kreisās puses virzienrādītāju ieslēgšanu vienlaikus sinhroni ieslēdzas un mirgo visi labās vai kreisās puses virzienrādītāji. Visi virzienrādītāju lukturi izstaro mirgojošu dzeltenu gaismu.
11.49. Traktortehnika ir aprīkota ar avārijas gaismas signalizāciju. Līdz ar avārijas gaismas signalizācijas ieslēgšanu tās mirgošanas režīmā vienlaikus sinhroni mirgo visi virzienrādītāju lukturi.
11.50. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar vismaz diviem vienādiem sarkanu gaismu izstarojošiem bremzēšanas signāllukturiem, kuru marķējumā ir burts un cipars, piemēram, S1, S2, S3, vai S4.
11.51. Bremzēšanas signāllukturu attālums starp kreisās un labās puses lukturu virsmu iekšējām malām nav mazāks par 0,5 m. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 0,4 m, ja transportlīdzekļa gabarītplatums nepārsniedz 1,4 m.
11.52. Bremzēšanas lukturu augstums ir vismaz 0,4 m, bet ne vairāk kā 2,5 m virs zemes. Ja ir uzstādīti papildu bremžu signāllukturi, to augstums virs zemes nepārsniedz 4,0 m.
11.53. Līdz ar bremžu pedāļa nospiešanu iedegas visi bremzēšanas signāllukturi, un tie darbojas nepārtrauktā režīmā līdz brīdim, kad bremžu pedālis tiek atlaists.
11.54. Transportlīdzeklis (nav obligāti traktortehnikai) ir aprīkots ar diviem vai četriem baltiem vai bezkrāsainiem priekšējiem atstarotājiem, bet ne trijstūra formā. Priekšējie atstarotāji ir nostiprināti transportlīdzekļa priekšpusē un vērsti uz priekšu. Atstarotāju marķējumā ir apzīmējums, piemēram, IA, IB, vai IVA.
11.55. Traktortehnikai priekšējie atstarotāji neatrodas tālāk par 0,4 m no traktortehnikas galējās ārmalas, bet velkamajam transportlīdzeklim šis attālums nepārsniedz 0,15 m. Attālums starp atstarotāju iekšējām malām nav mazāks par 0,6 m. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 0,4 m, ja traktortehnikas gabarītplatums nepārsniedz 1,3 m.
11.56. Priekšējie atstarotāji atrodas ne zemāk kā 0,3 m un ne augstāk kā 1,5 m virs zemes.
11.57. Transportlīdzeklis (nav obligāti traktortehnikai), kura garums nepārsniedz 6,0 m, ir aprīkots ar diviem sānu atstarotājiem oranžā krāsā vai dzintarkrāsā, bet ne trijstūra formā. Sānu atstarotāji ir nostiprināti transportlīdzekļa kreisajā un labajā pusē un vērsti uz sāniem. Atstarotāju marķējumā ir apzīmējums, piemēram, IA, IB, vai IVA.
11.58. Sānu atstarotājs atrodas ne tālāk par 3,0 m no transportlīdzekļa priekšgalā galējās konstrukciju daļas vistālāk izvirzītajam punktam, un otrs atstarotājs atrodas ne tālāk kā 3,0 m no transportlīdzekļa pakaļgalā galējās konstrukciju daļas vistālāk izvirzītajam punktam. Attālums starp abu vienā transportlīdzekļa pusē esošu atstarotāju iekšējām malām nepārsniedz 6,0 m.
11.59. Sānu atstarotājs atrodas ne zemāk par 0,4 m un ne augstāk par 0,9 m virs zemes. Ja nav iespējams ievērot 0,9 m augstumu, augšējo robežu drīkst palielināt ne vairāk kā līdz 1,5 m, ja nav iespējams ievērot 0,9 m augstumu, neizmantojot stiprinājumus, kurus var viegli sabojāt vai saliekt.
11.60. Traktortehnika ir aprīkota ar diviem vai četriem pakaļējiem atstarotājiem sarkanā krāsā, bet ne trijstūra formā. Pakaļējie atstarotāji ir nostiprināti transportlīdzekļa aizmugurē un vērsti uz aizmuguri. Atstarotāju marķējumā ir apzīmējums, piemēram, IA, IB, vai IVA.
11.61. Traktortehnikas pakaļējie atstarotāji neatrodas tālāk par 0,4 m no traktortehnikas galējās ārmalas. Attālums starp atstarotāju iekšējām malām nav mazāks par 0,6 m. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 0,4 m, ja traktortehnikas platums ir mazāks par 1,3 m.
11.62. Traktortehnikas divi pakaļējie atstarotāji ir nostiprināti ne zemāk kā 0,4 m un ne augstāk kā 0,9 m virs zemes, bet, ja traktortehnikas maksimālais platums nepārsniedz 1,3 m, – vismaz 0,25 m virs zemes. Ja nav iespējams ievērot 0,9 m augstumu, neizmantojot stiprinājumus, kurus var viegli sabojāt vai saliekt, augšējā robeža nedrīkst pārsniegt 1,2 m. Pārējie divi atstarotāji atrodas ne augstāk par 2,5 m virs zemes.
11.63. Velkamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar diviem vai četriem pakaļējiem atstarotājiem sarkanā krāsā, un to apgaismojošā virsma ir vienādmalu trīsstūra formā. Trijstūra atstarotāju marķējumā ir apzīmējums, piemēram, IIIA vai IIIB.
11.64. Trijstūra atstarotāja virsotne ir vērsta uz augšu. Trijstūra atstarotājs neatrodas tālāk par 0,4 m no velkamā transportlīdzekļa galējās ārmalas. Attālums starp atstarotāju iekšējām malām nav mazāks par 0,6 m. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 0,4 m, ja velkamā transportlīdzekļa gabarītplatums nepārsniedz 1,3 m.
11.65. Velkamā transportlīdzekļa pakaļējie atstarotāji ir nostiprināti ne zemāk kā 0,4 m un ne augstāk kā 0,9 m virs zemes, bet velkamam transportlīdzeklim, kura maksimālais platums nepārsniedz 1,3 m, – vismaz 0,25 m virs zemes. Ja nav iespējams ievērot 0,9 m augstumu, neizmantojot stiprinājumus, kurus var viegli sabojāt vai saliekt, augšējā robeža nedrīkst pārsniegt 1,5 m augstumu.
11.66. Atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuru citu priekšējo, sānu vai aizmugurējo lukturu virsmu, ja tās marķējumā ir attiecīgais apzīmējums, piemēram, IA, IB, IIIA, IIIB vai IVA.
11.67. Transportlīdzeklis, kura maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums nepārsniedz 30 km/h, ir aprīkots ar pazīšanas zīmi "Lēngaitas transportlīdzeklis" – trīsstūrveida plāksni ar nošķeltiem stūriem un tai raksturīgo zīmējumu, kas pārklāts ar atstarojošu un fluorescējošu materiālu. Zīme ir izvietota un nostiprināta transportlīdzekļa aizmugurē citiem ceļu satiksmes dalībniekiem redzamā vietā, kas vadītājam neaizsedz redzamību uz aizmuguri un netraucē nevienas ierīces funkcionalitāti.
11.68. Labāk pamanāmam transportlīdzeklim papildu vai dublējošu atstarotāju vai pazīšanas zīmi atļauts uzstādīt, nesamazinot atstarojošās virsmas laukumu.
12. Aizsargkonstrukcijas un aizsargierīces
12.1. Piekabe ir konstruēta ar aizmugures aizsargkonstrukciju tā, lai piekabes aizmugures sastāvdaļas, ievērojot to formu un īpašības, var uzskatīt par tādām, kas veido vai aizstāj aizmugures aizsargkonstrukciju, lai nodrošinātu efektīvu pakaļējās daļas aizsardzību pret M1 un N1 mehānisko transportlīdzekļu (vieglo automobiļu) pabraukšanu apakšā no aizmugures. Prasība par aizmugures aizsargkonstrukciju nav obligāta piekabēm, kas īpaši konstruētas ļoti garu nedalāmu kravu, piemēram, stabu, baļķu vai kokmateriālu, vešanai, kā arī piekabēm, kuru lietošanas mērķis vai veids un paredzētā transportlīdzekļa ekspluatācija nav saderīga ar pakaļējās daļas apakšpuses aizsardzību.
12.2. Aizmugures aizsargkonstrukcija vai piekabes sastāvdaļas, kas veido aizmugurējo aizsargkonstrukciju, platumā uz katru pusi nav vairāk kā par 10 cm šaurākas nekā pakaļējais tilts vai ass visā to platumā kopā ar riepām, izņemot riepu izliekumu pie pašas zemes. Aizmugures aizsargkonstrukcijas platums nepārsniedz 2,55 m, tās apakšējā daļa neatrodas augstāk par 0,55 m virs zemes, un tā neatrodas tālāk par 0,45 m līdz transportlīdzekļa pakaļgalā galējās konstrukciju daļas vistālāk izvirzītajam punktam, to mērot pa horizontāli.
12.3. Aizmugures aizsargkonstrukcija sastāv no šķērssijas un savienojošām sastāvdaļām, kuras konstrukcija ar stiprinājumu elementiem vai detaļām, piemēram, kronšteiniem, skrūvēm, savienotājuzmavām, skavām vai uzgriežņiem, ir piestiprināta pie nesošā rāmja garensijām vai jebkuriem to aizstājējiem, un to stiprinājumos nav pieļaujamas brīvkustības. Šķērssijas šķērsgriezuma augstums ir vismaz 10 cm. Šķērssijas sānu gali nav atliekti uz aizmuguri, un tiem nav asu ārējo malu.
12.4. Efektīvai aizsardzībai pret vieglo automobiļu pabraukšanu apakšā no aizmugures šķērssijai vai transportlīdzekļa sastāvdaļai, kas veido aizmugures aizsargkonstrukciju, efektīvās daļas virsmas laukums ir vismaz 0,35 m2.
12.5. R3b vai R4b kategorijas piekabe vai lauksaimniecības mašīntraktors, ja to maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums pārsniedz 40 km/h, ir aprīkoti ar sānu aizsargierīci, kas paredzēta, lai efektīvi nodrošinātos pret iespēju zem piekabes sāniem un riteņiem pakļūt neaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem – gājējiem, riteņbraucējiem, motociklistiem. Sānu aizsargierīce ir stingri piestiprināta ar stiprinājumu elementiem vai detaļām pie nesošā rāmja konstrukciju daļām abās transportlīdzekļa sānu pusēs. Šī prasība par aprīkojumu ar sānu aizsargierīci nav obligāta piekabēm, kas ir īpaši konstruētas ļoti garu nedalāmu kravu vešanai, vai tad, ja praktisku iemeslu dēļ piekabei nav iespējams uzstādīt šādas sānu aizsargierīces.
12.6. Sānu aizsargierīces ārējā virsma sastāv no nepārtrauktas gareniskas plakanas plāksnes vai stieņa vai no vairākām horizontāli gareniskām plāksnēm vai stieņiem, vai to kombinācijas. Ja sānos uzstādītas vairākas horizontālas gareniskas plāksnes vai stieņi, kas veido nepārtrauktu sānu aizsargierīci visā tās garumā, atstarpe starp plāksnēm vai stieņiem pa vertikāli nav lielāka par 0,3 m.
12.7. R3b kategorijas piekabes sānu aizsargierīces plāksnēm vai stieņiem ir plakana virsma vismaz 5 cm platumā pa vertikāli, bet R4b kategorijas piekabei un lauksaimniecības mašīntraktoram – vismaz 10 cm platumā pa vertikāli.
12.8. Sānu aizsargierīces priekšējo galējo malu visā tās augstumā nosedz vertikāls elements, un šā elementa ārējās un uz priekšu vērstās virsmas platums ir vismaz 5 cm uz aizmuguri.
12.9. Sānu aizsargierīces plāksnes vai stieņi ir izgatavoti no metāla vai cita piemērota pret triecieniem izturīga materiāla. Sānu aizsargierīcei un tās stiprinājumiem nav pieļaujamas brīvkustības.
12.10. Sānu aizsargierīce nepalielina piekabes vai lauksaimniecības mašīntraktora platumu, un tās ārējās virsmas pamatdaļa katrā transportlīdzekļa sānā neatrodas tālāk par 15 cm uz iekšu no ārējās sānu malas, neieskaitot riepu izliekumu pie zemes.
12.11. Sānu aizsargierīces apakšējā mala nevienā punktā vai tās daļā neatrodas augstāk par 0,55 m virs zemes.
12.12. Sānu aizsargierīces plākšņu vai stieņu ārējā virsma ir gluda, pamatā plakana vai ar horizontāliem ielocījumiem un pēc iespējas nepārtraukta visā tās garumā, un blakus esošās plāksnes vai stieņu daļas drīkst pārklāties tikai tad, ja pārklājuma mala ir vērsta atpakaļ vai uz leju, vai arī starp tām, mērot garenvirzienā, pieļaujama ne vairāk kā 2,5 cm plata atstarpe.
12.13. Sānu aizsargierīces ārējai virsmai nav konstrukcijas daļu, stiprinājumu elementu vai detaļu izvirzījumu uz āru, un bultskrūvju vai kniežu galvas nav izvirzītas tālāk kā par 1,0 cm no plāksnes vai stieņu ārējās virsmas. Visas ārējās malas un stūri ir noapaļoti.
12.14. Ja R3b vai R4b kategorijas piekabināmai piekabei attālums starp tiltu vai asu centriem ir 3,0 m vai lielāks, tad sānu aizsargierīces priekšējā mala neatrodas tālāk par 0,5 m atpakaļ no riteņa riepas vistālākās aizmugurējās daļas, kas atrodas pirms sānu aizsargierīces. Ja attālums starp tiltu vai asu centriem ir mazāks par 3,0 m, tad sānu aizsargierīces priekšējā mala atrodas ne tālāk par 0,25 m atpakaļ no riteņa riepas vistālākās aizmugurējās daļas, kas atrodas pirms sānu aizsargierīces.
12.15. R3b vai R4b kategorijas pusuzkarināmai piekabei vai lauksaimniecības mašīntraktoram sānu aizsargierīce ir visā tās pieļaujamā garumā. Sānu aizsargierīces pakaļējā mala ir ne tālāk par 0,3 m uz priekšu no tā riteņa riepas, kas atrodas tieši aiz tās, bet aizsargierīces priekšējā mala atrodas ne tālāk par kravas nodalījuma priekšgalu, lai nodrošinātu normālu piekabes manevrējamību.
12.16. Sānu aizsargierīces augšējā mala neatrodas zemāk par 0,35 m zem piekabes kravas nodalījuma balstiem vai kravas platformas, kuru šķērso vai ar kuru saskaras vertikālā plakne, kas ir tangenciāla pret riepu ārējo virsmu, neņemot vērā to izliekumu saskarē ar zemi, ja vien minētā plakne nešķērso kravas nodalījuma balstus vai kravas platformu, jo tad sānu aizsargierīces augšējā mala ir vienā līmenī ar kravas nodalījuma balstiem vai kravas platformas ārējo virsmu. Ja minētā plakne tomēr šķērso kravas nodalījuma balstus vai kravas platformu, kas atrodas augstāk par 1,3 m virs zemes tās vertikālā līmenī, tad sānu aizsargierīces augšējā mala atrodas ne zemāk par 0,95 m virs zemes.
12.17. Ja piekabe vai lauksaimniecības mašīntraktors ir aprīkots ar izbīdāmiem atbalstiem papildu stabilitātes nodrošināšanai iekraušanas, izkraušanas vai citu funkciju vajadzībām, kurām transportlīdzeklis paredzēts, to sānu aizsargierīcēm var būt papildu atstarpes tajās vietās, kurās tās ir vajadzīgas izbīdāmiem atbalstiem.
12.18. Sānu aizsargierīci nedrīkst izmantot bremžu, gaisa vai hidraulisko cauruļvadu piestiprināšanai.
12.19. Ja piekabes vai lauksaimniecības mašīntraktora sāni ir konstruēti un aprīkoti tā, ka piekabes sastāvdaļas savas formas un īpašību dēļ aizstāj šajos noteikumos minētās prasības par sānu aizsargierīcēm, tad šo prasību var uzskatīt par izpildītu.
12.20. Traktortehnika, kuras maksimālais ātrums pārsniedz 40 km/h, ir aprīkota ar pretšļakatu aizsargierīcēm (turpmāk – dubļusargi), ja to funkcijas nepilda citas transportlīdzekļa sastāvdaļas vai konstrukciju daļas, kas nodrošina tādu pašu vai līdzvērtīgu aizsardzību, lai tie, cik vien iespējams, pasargātu citus ceļu satiksmes dalībniekus no riteņu riepu izsviestiem akmeņiem, dubļiem, ledus, sniega un ūdens.
12.21. Traktortehnikas dubļusargi virs riteņu riepām nosedz vismaz divas trešdaļas no riepas platuma, bet dubļusarga priekšējā un pakaļējā mala riteņus aptver vismaz 90 grādu leņķī.
12.22. Velkamais transportlīdzeklis, kura maksimālais tehniski pieļaujamais ātrums pārsniedz 40 km/h, ir aprīkots ar dubļusargiem, kas nosedz visu riepas platumu, un dubļusarga priekšējā mala vai konstrukcijas daļa riteņus aptver vismaz 30 grādu leņķī virzienā uz priekšu, bet dubļusarga pakaļējā mala vai konstrukcijas daļa nosedz vismaz 60 grādu leņķī virzienā uz aizmuguri no vertikālās plaknes, kas iet cauri riteņu centram.
12.23. Jebkuras transportlīdzekļa mehānismu rotējošās daļas, piemēram, piedziņas vārpstas vai kardānpārvadi un mehānismu daļas, ķēde vai siksna un jūgvārpsta, kurām to darbības laikā netīšām var pieskarties un gūt traumas, atrodas zem pārsega vai ir aprīkotas ar aizsargu vai aizsargierīci, kas atrodas tieši bīstamās daļas priekšā un drošā attālumā tā, lai, cik vien iespējams, pasargātu no saskares ar bīstamo daļu. Kardānpārvads ir rūpnieciski izgatavots, darbojas netraucēti, un tam paredzētais aizsargs ir nostiprināts pret rotēšanu.
12.24. Traktortehnika, kas paredzēta izmantošanai mežsaimniecības darbiem, mežā vai mežizstrādē, cirsmās vai koka stumbru vai to daļu kraušanai vai izvešanai, vai ar kokiem aizaugušu platību kopšanai, ir izgatavota vai sakomplektēta ar kabīni, kuras izgatavotājs kabīnes stiprības konstrukcijas ir konstruējis un izgatavojis mežsaimniecības darbiem paredzētai traktortehnikai, un ar mežsaimniecības darbiem paredzētu aprīkojumu jeb aizsargierīcēm vai ar kabīni, kuras izgatavotājs to konstruējis un izgatavojis lauksaimniecības darbiem paredzētai traktortehnikai. Šī traktortehnika ir izgatavota vai sakomplektēta ar mežsaimniecības darbiem paredzētu īpašu aizsargkonstrukciju (turpmāk – aizsargkonstrukcija) un aizsargierīcēm.
12.25. Mežsaimniecības darbiem traktortehnika un tās kabīne vai aizsargkonstrukcija un aizsargierīces ir konstruētas tā, lai to konstrukcijas un aizsargierīces ļautu efektīvi aizsargāt kabīnes konstrukciju, stiklojumu no priekšas un aizmugures un sānu aizmugures daļās, dzinēja (motora) pārsegu, dzesēšanas radiatoru, motora karteri, pneimatisko riepu ventiļus, degvielas un eļļas tvertnes no saspiešanas un/vai caurduršanas, ja nav noteikti citi drošības pasākumi, ko parastos darba vides apstākļos rada krītoši un/vai caurduroši priekšmeti.
12.26. Mežsaimniecības darbiem paredzētas traktortehnikas aprīkojumā var nebūt aizsargkonstrukcija, ja traktortehnikas sastāvdaļas vai konstrukcijas un aprīkojums nodrošina tādu pašu vai lielāku aizsardzību pret krītošiem un caurdurošiem priekšmetiem un to apliecina kabīnes konstruktīvie risinājumi un tehniskajā dokumentācijā izklāstīta informācija par kabīnes konstrukciju un aprīkojumu, vai sastāvdaļu vai konstrukciju un aprīkojuma ražotāja izsniegts un inspicēšanas institūcijai iesniegts atbilstību apliecinošs dokuments, piemēram, sastāvdaļas tipa apstiprinājums vai atbilstības sertifikāts – kopija.
12.27. Aizsargkonstrukcija sastāv no komplektējošām daļām, piemēram, statņiem un šķērselementiem, bet aizsargierīces ir ar sietu vai režģi, vai bruņām vai plāksnēm un nostiprinātas ar stiprinājumu elementiem vai detaļām. Aizsargkonstrukcija un aizsargierīces ir izgatavotas no stiprībai nepieciešamā metāla.
12.28. Aizsargkonstrukcijas statņi ir izgatavoti no tērauda caurulēm, kas vērstas vertikāli vai nedaudz ieslīpi vai liekti to elementu vai konstrukciju daļās. Statņu izvietojums zemākajos punktos vai stiprinājumos ir šāds: vismaz divi motoram un dzesēšanas radiatora pārsegam no priekšpuses un, ja nepieciešams, vēl divi arī no aizmugures, bet kabīnei – vismaz divi priekšas un divi aizmugures daļā. Izvietotie statņi ir izvirzīti uz sāniem tā, lai aizsegtu motora, dzesēšanas radiatora pārsegu un kabīni no priekšas, aizmugures un sāniem.
12.29. Statņi ir piestiprināti uz traktortehnikas nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukciju daļām ar stiprinājumu elementiem vai detaļām, piemēram, kronšteiniem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm, uzgriežņiem.
12.30. Statņi, kas izvietoti kabīnes priekšpusē un aizmugurē, pa vertikāli statņu augstākajos galējos punktos vai to daļās, kas atrodas augstumā virs kabīnes konstrukciju daļām, ir savienoti stiprinājumos ar statņu stiprībai vismaz līdzvērtīgiem šķērselementiem, kas gareniski vērsti horizontāli. Virs kabīnes konstrukciju daļām ir vismaz divi perpendikulāri izvietoti horizontālie šķērselementi un vēl vismaz divi – paralēli vai nedaudz ieslīpi pret traktortehnikas garenvirzienu.
12.31. Horizontālie šķērselementi ir savstarpēji savienoti galējos punktos vai daļās ar metināšanu vai ar stiprinājumu elementiem vai detaļām. Savienotie horizontālie šķērselementi veido stingru rāmi virs kabīnes konstrukciju daļām, kas ir izvirzītas uz priekšu, aizmuguri un sāniem, lai efektīvi aizsargātu kabīni no augšas, priekšas, aizmugures un sāniem. Savienojumos vai stiprinājumos nav pieļaujamas brīvkustības.
12.32. Motora dzesēšanas radiatora pārsega priekšējās sānu daļās, kā arī, ja nepieciešams, aizmugures daļās izvietotie statņi pa vertikāli to augstākajos punktos vai daļās, kas atrodas augstumā virs pārsega konstrukciju daļām, ir savienoti ar statņu stiprībai vismaz līdzvērtīgiem šķērselementiem, kas ir vērsti horizontāli garenvirzienā vai ieslīpi virzienā uz augšu vai sāniem, tā aizsargājot motora un dzesēšanas radiatora pārsegu pret krītošiem priekšmetiem no priekšas, augšas un sāniem, kā arī no aizmugures, ja tie tiek uzstādīti aizmugurē. Pārsega priekšējie statņi un savienojošie šķērselementi vai pārsegam priekšējie un aizmugurējie statņi un savienojošie šķērselementi drīkst būt izgatavoti tādā konstrukcijā, kas veido to kopumu, izvietoti abās pārsega sānu pusēs un virs pārsega savienoti ar vismaz diviem tādas pašas stiprības horizontāliem šķērselementiem, kas aizsargā pārsegu no priekšas, augšas un sāniem, kā arī no aizmugures, ja uzstādīti.
12.33. Ja nepieciešams, aizsargkonstrukcijas stiprībai savienojošos šķērselementus nostiprina pie kabīnei tuvākiem statņiem vai horizontāliem šķērselementiem ar stiprinājumu elementiem vai detaļām, piemēram, kronšteiniem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm, uzgriežņiem. Savienojošo šķērselementu stiprinājumos nav pieļaujamas brīvkustības.
12.34. Ja aizsargkonstrukcijas stiprībai ir nepieciešami jebkādi papildu pastiprinājuma vai stiprinājumu elementi vai detaļas vai statņi, tie netraucē traktortehnikas apkalpošanu un neaizsedz ceļa redzamību. Papildu statņus, ja nepieciešams, nostiprina uz nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukciju daļām ar stiprinājumu elementiem vai detaļām.
12.35. Pie aizsargkonstrukcijas statņiem un šķērselementiem ir nostiprinātas aizsargierīces ar sietu vai režģi. Tās parasti sastāv no rāmja konstrukcijas ar stiprinājumiem un sietu vai stieņiem, kas veido režģi vai rūtis.
12.36. Aizsargierīces ar sietu vai režģi atrodas motora pārsega priekšā, virs kabīnes jumta, priekšas un aizmugures stiklojuma rūtīm, kas paredzētas, piemēram, brauktuves daļas novērošanai tieši zem traktortehnikas.
12.37. Aizsargierīces ar sietu vai režģi ir nostiprinātas ar stiprinājumu elementiem vai detaļām, piemēram, kronšteiniem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm, uzgriežņiem. Aizsargierīču stiprinājumos nav pieļaujamas brīvkustības.
12.38. Aizsargkonstrukcijas statņi, šķērselementi un aizsargierīces ar sietu vai režģi, to skaits vai biežums un izvietojums neietekmē vai vadītājam neaizsedz ceļa redzamību ne tikai uz priekšu, bet arī atpakaļ un uz sāniem.
12.39. Jebkuras aizsargkonstrukcijas iekšējās daļas, kas vērstas pret traktortehnikas kabīnes un motora pārsega konstrukciju ārējām malām vai daļām, nodrošina brīvu telpu drošā attālumā, kas nav mazāks par 10 cm jebkurā punktā vai konstrukciju daļā.
12.40. Aizsargkonstrukcija netraucē motora pārsega atvēršanu un fiksēšanu atvērtā un aizvērtā stāvoklī.
12.41. Aizsargkonstrukcija ir konstruēta tā, lai tās daļas ar montāžas instrumentiem būtu iespējams nomontēt vai atvienot no traktortehnikas apkalpošanas vai apkopes vajadzībām.
12.42. Motora (dzinēja) karterim ir aizsargierīce (metāla bruņas vai plāksne), kuras stiprība mežsaimniecības darbos nodrošina aizsardzību pret caurdurošiem priekšmetiem, kā arī pret zaru vai koku daļu iesprūšanu starp karteri un bruņām vai plāksni.
12.43. Ja nepieciešama papildu aizsardzība motora sānu daļām un degvielas vai eļļas tvertnei, tieši priekšā bīstamajai daļai ir aizsargierīces, piemēram, metāla bruņas vai plāksne vai rāmis ar sietu vai režģi.
12.44. Aizsargkonstrukcijas statņi, šķērselementi un aizsargierīces vai to daļas neaizsedz tuvās un tālās gaismas lukturus, ne arī atstarotājus, ja tiem nav uzstādīti papildu vai dublējoši lukturi un atstarotāji. Virzienrādītāju, bremzēšanas un gabarītgaismas lukturi drīkst būt izvietoti aiz aizsargierīces sieta vai režģa tā, lai lukturu gaismu izstarojošais signāls būtu viegli saskatāms citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
12.45. Piekļūšanai vadītāja vietā traktortehnikas aprīkojumā papildus drīkst būt atlokāms vai paceļams kāpslis saskaņā ar šā pielikuma 3.24. apakšpunktā noteikto.
12.46. Mežsaimniecības darbiem paredzēta transportlīdzekļa riteņu diskiem ir ventiļu aizsargi.
13. Kravas nodalījums
13.1. Transportlīdzeklim, kas paredzēts, lai kravas nodalījumā, piemēram, kravas kastē vai cisternā vai uz platformas vai kravas balstiem, varētu vest kravas materiālus, kravas nodalījums ir izvietots pēc iespējas simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenvirziena simetrijas vidusplakni.
13.2. Kravas nodalījuma izvirzītās konstrukciju daļas uz priekšu, sāniem, aizmuguri vai augstumā, kā arī attālums līdz vistālākajam tilta vai ass centram, to izvirzījumi vai attālumi nepārsniedz lielumus, kas var ietekmēt transportlīdzekļa stabilitāti parastas lietošanas laikā.
13.3. Kravas nodalījuma balstrāmis vai jebkuras kravas nodalījuma slodzi nesošās konstrukciju daļas, piemēram, garensijas ar šķērssijām vai bez tām, balstās uz transportlīdzekļa nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukciju daļām, kas nodrošina kravas nodalījuma vienmērīgu slodzes sadalījumu visā kravas nodalījuma garumā.
13.4. Balstrāmis vai jebkuras kravas nodalījuma slodzi nesošās konstrukciju daļas pret to nobīdi vai noslīdēšanu no rāmja vai galvenās šasijas konstrukciju daļām ierobežo vai notur konstrukcijas vai stiprinājumu elementi vai detaļas, kas nodrošina to izturību visā ekspluatācijas laikā.
13.5. Transportlīdzeklim ar kravas kasti tās sānu malas, kā arī malas priekšpusē un aizmugurē (turpmāk – borti), kas neļauj nokrist vai izbirt kravai, ir droši nostiprinātas. Ja borti ir noņemami vai atgāžami, to konstrukciju daļas vai elementi neļauj bortiem noslīdēt vai nokrist, un tie ir fiksēti ar slēgierīcēm. Slēgierīces fiksācijas elementi un to konstrukcija nodrošina tām paredzēto funkcionalitāti, piemēram, atslēdz, aizslēdz, fiksē. Bortu ārējai virsmai nav asu konstrukcijas daļu vai elementu izvirzījumu uz āru.
13.6. Kravas kastes grīdas virsma ir līdzena. Sānu bortu augšējā mala nav augstāka par priekšējā borta augšējo malu. Ne grīdā un bortos, ne arī to savienojumu vietās nav spraugu vai atvērumu, pa kuriem var izbirt kravas materiāls.
13.7. Transportlīdzeklim ar kravas platformu tās grīda vai kravas atbalsta virsma atrodas ne augstāk kā 1,5 m no zemes. Kravas platformas priekšas un aizmugures daļās ir kravu ierobežojošas konstrukcijas, kas neļauj nokrist vai noslīdēt kravai uz priekšu vai aizmuguri.
13.8. T4.3. kategorijas traktoriem kravas platformas garums nepārsniedz traktora priekšējo vai pakaļējo riteņu šķērsbāzi – atkarībā no tā, kura no tām ir lielāka, – vairāk nekā 2,5 reizes.
13.9. Transportlīdzeklim ar uzstādītu kravas cisternu tā ir rūpnieciski ražota un izgatavota tikai šķidru vielu pārvadāšanai. Kravas cisterna ir piestiprināta ar stiprinājumu elementiem vai detaļām (piemēram, balstu konstrukcijām, kronšteiniem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm, uzgriežņiem) uz transportlīdzekļa nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukciju daļām. Kravas cisternas stiprinājumu elementi vai detaļas, to skaits un izvietojums atbilst kravas cisternas ražotāja paredzētajiem stiprinājumu elementu vai detaļu skaitam, formai un izvietojumam.
13.10. Kravas cisternas konstrukcijā ir atvere vai lūka, kas paredzēta apkopes vajadzībām un noslēdzama ar vāku, kura konstrukcija nodrošina atveres vai lūkas hermētisku noslēgšanu. Vāks ir aprīkots ar ierīcēm vai stiprinājumu elementiem vai detaļām, lai novērstu nejaušu vāka aizvēršanu.
13.11. Kravas cisternai ir pietiekama izmēra un novietojuma atveres, lai varētu iztīrīt tās iekšpusi. Atveres, kas atrodas kravas cisternas augšējā daļā, ir lielākas par 400 mm diametrā vai par 300 x 400 mm, ja tās nav apaļas un noslēgtas ar režģi, ko var noņemt tikai ar instrumentu palīdzību. Režģa atveres nepārsniedz minētos izmērus.
13.12. Kravas cisternām, kuru tilpums ir 6000 l vai lielāks, ir pretpārsprieguma starpsienas, ko paredzējis kravas cisternas ražotājs.
13.13. Kravas cisterna ir aprīkota ar tās iztukšošanai vai šķidruma iztecināšanai paredzētu hermētiski noslēdzamu ierīci, kura atrodas viegli pieejamā vietā un kuras konstrukcija nodrošina tās noslēgšanu vai bloķēšanu pret nejaušu vai neparedzētu iedarbināšanu vai atvēršanu. Kravas cisternas aprīkojumā ir līmeņrādis vai tilpuma kontrolierīce, kas nodrošina tās funkcionalitāti.
13.14. Ja nepieciešams, kravas cisternas iztukšošanai vai šķidruma iztecināšanai ir šļūtenes, kas nostiprinātas pret izkrišanu transportēšanas laikā.
13.15. Ja kravas nodalījumam nepieciešams piekļūt apkopes vai apkalpošanas vajadzībām, aprīkojumā ir iekāpšanas un izkāpšanas līdzekļi, piemēram, kāpnes, pakāpieni vai kāpšļi un rokturi.
13.16. Ja kravas nodalījuma sānu augšējās malas, piemēram, borti, ir augstāki par 1,5 m no zemes vai ja to augstums, mērot no kravas nodalījuma grīdas virsmas, pārsniedz 0,9 m, vai kravas platformas grīda vai kravas atbalsta virsma ir augstāka par 1,0 m no zemes, aprīkojumā ir iekāpšanas un izkāpšanas līdzekļi piekļūšanai kravas nodalījumam vai uz tā.
13.17. Pakāpieni vai kāpšļi ir drošā attālumā, lai būtu aizsniedzams viens vai vairāki viegli pieejami un satverami rokturi kāpšanas augstumā. Pakāpienu vai kāpšļu un rokturu vai margu konstrukcijas un to daļas nav izvirzītas ārpus transportlīdzekļa gabarītizmēru sānu malām. Pakāpieni vai kāpšļi atbilst tām pašām prasībām, kādas noteiktas traktortehnikas pakāpieniem vai kāpšļiem saskaņā ar šā pielikuma 3.24. apakšpunktu.
13.18. Transportlīdzekļiem ar paceļamu kravas nodalījumu ir mehānisks balsts vai bloķēšanas ierīce, kas nodrošina kravas kastes vai platformas atbalstīšanu vai fiksēšanu pret nejaušu tās nolaišanos.
13.19. Zem mehānismu paceltām kravas kastes vai platformas konstrukcijām ir nodrošināta iespēja vadīt bloķēšanas ierīci vai mehānisko balstu no vietas, kas atrodas ārpus bīstamajām zonām. Mehāniskā balsta vai bloķēšanas ierīces vadīšanai tās daļa, ko satver vadītājs ārpus bīstamajām zonām, lai vadītu mehānisko balstu vai bloķēšanas ierīci, ir apzīmēta ar krāsu, kura kontrastē ar transportlīdzekļa pamatkrāsu, vai ir uzstādīta drošības zīme tās vietas tuvumā, no kuras paredzēts darbināt mehānisko balstu vai bloķēšanas ierīci.
13.20. Mehānisko balstu spēj noturēt, ierobežot vai fiksēt ierīces vai konstrukciju daļas, kas mehāniskajam balstam, kad tas ir atbalstīts pret kravas kastes vai platformas konstrukciju daļām, neļauj noslīdēt vai nokrist un izdurties cauri kravas kastes vai platformas konstrukciju daļām.
13.21. Transportlīdzeklim ar paceļamu kravas kasti vai platformu kravas izgāšanas funkcijai pacelšanas un nolaišanas vadības ierīces ir darbināmas no vadītāja vietas. Kravas kastes vai platformas pacelšanas mehānismi un vadības ierīces ļauj laideni bez strauja pavērsiena mainīt kravas kastes vai platformas pacelšanas un nolaišanas augstumu un leņķi.
13.22. Kravas kastes vai platformas pacelšanas un nolaišanas un transportlīdzekļu bremzēšanas sistēmu nedrīkst vadīt viena un tā pati hidrauliskā vadības sistēma.
13.23. Transportlīdzeklim ar paceļamu kravas kasti vai platformu tās pacelšanas mehānismi un ierīces ļauj pacelt kravas kasti vai platformu, lai tā sagāzta sasvērtos kravas materiālu izgāšanas funkcijai paredzētā virzienā un pacelšanas augstākajā maksimālajā stāvoklī vai augstākās pieļaujamās robežās, ko ierobežo hidrauliskās sistēmas bloķēšanas ierīce vai ierobežotājs, piemēram, ķēde vai trose.
13.24. Kravas kastes vai platformas pacelšanas augstuma ierobežošanai hidrauliskās sistēmas bloķēšanas ierīce vai ierobežotājs, piemēram, ķēde vai trose, nodrošina kravas kastes vai platformas pacelšanas augstuma ierobežošanas funkciju vai augstumu paceltā stāvoklī, kas nepārsniedz kravas kastes vai platformas pacelšanas augstāko maksimālo stāvokli vai augstākās pieļaujamās robežas, lai kravas kaste vai platforma neapgāztos.
13.25. Transportlīdzeklim, kas paredzēts koku stumbru vai to daļu vešanai, kravas nodalījums ir konstruēts ar kravu ierobežojošām konstrukcijām, piemēram, kravas balstiem un statņiem vai to kopumu un priekšējo atbalsta sienu, lai to novietojums, skaits un stiprinājumi ļautu noturēt kravas nodalījumā iekraujamos baļķus un zarus visā kokvedēja ekspluatācijas laikā.
13.26. Kravas balsti, uz kuriem novieto kravu (koka stumbrus vai to daļas), ir horizontāli vērsti un izvietoti perpendikulāri pret kokvedēja garenvirziena simetrijas vidusplakni. Visiem kravas balstiem kravas atbalsta virsma ir vienādā augstumā vai līmenī.
13.27. Kravas balsti ir piestiprināti uz transportlīdzekļa nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukciju daļām ar stiprinājumu elementiem vai detaļām, piemēram, kronšteiniem, skavām, skrūvēm, starplikām, uzgriežņiem. Kravas balstiem un kravas statņiem var būt kopīgas konstrukciju daļas, kas savstarpēji savienojas, vai konstrukcija, kas veido kravas balstu un statņu kopumu. Kravas balstu stiprinājumos nav pieļaujamas brīvkustības.
13.28. Kokvedēja kravas statņi, kas neļauj nokrist kravai uz sāniem, ir taisni vai liekti metāla stieņi, caurules vai konstrukcijas, kas veido kravas statņus. Kravas statņi ir vērsti vertikāli vai ar nelielu novirzi no vertikāles (visi mazliet ieslīpi) uz kravas nodalījuma pusi.
13.29. Kravas statņu zemākajos punktos vai konstrukciju daļās visi kravas statņi savstarpēji savienojas ar kravas balstiem un ir nostiprināti vai fiksēti pret to izkrišanu, bet konstrukcija, kas veido kravas balstu un statņu kopumu, savienojas ar transportlīdzekļa nesošo rāmi vai galvenās šasijas konstrukciju daļām un ir piestiprināta ar stiprinājumu elementiem vai detaļām.
13.30. Kravas nodalījumā visi kravas statņi ir vienādi vismaz pēc to ģeometriskās formas un izmēriem.
13.31. Kokvedēja atbalsta siena ir vertikāli vērsta konstrukcija, kas izvietota pret transportlīdzekļa garenvirziena simetrijas vidusplakni kravas nodalījuma priekšgalā, nodrošinot efektīvu aizsardzību, lai kravas nodalījumā iekrautais kravas materiāls, piemēram, zari, baļķi vai kluči, neietriektos traktortehnikas kabīnē vai virsbūvē.
13.32. Kravas atbalsta sienas konstrukcija sastāv no rāmja, kurā nostiprinātas plāksnes vai stieņi, kas izvietoti garenvirzienā vertikāli, horizontāli vai ieslīpi un veido režģi vai rūtis. Atstarpe starp katru vismaz vienā virzienā (vertikāli, horizontāli vai ieslīpi) izvietotu plāksni vai stieni nav lielāka par 5 cm.
13.33. Kravas atbalsta sienas zemākā konstrukcijas daļa, kas spēj ierobežot kravu, nav augstāka par kravas balstu vai kravas atbalsta virsmas daļu, bet kravas atbalsta sienas augstākā konstrukcijas daļa nav zemāka par kravas statņu augstumu. Kravas atbalsta sienas konstrukcijas platums ir visā kravas nodalījuma platumā vai veido tās konstrukcijas daļu, kas spēj atbalstīt visu kravu kravas nodalījumā, tostarp kravas statņu izvirzījumus uz sānu malām.
13.34. Kravas atbalsta siena ir piestiprināta uz transportlīdzekļa nesošā rāmja vai galvenās šasijas konstrukciju daļām ar stiprinājumu elementiem vai detaļām, piemēram, kronšteiniem, savienotājuzmavām vai skavām, skrūvēm, uzgriežņiem. Metināšana nav pieļaujama.
13.35. Kravas atbalsta sienas stiprībai vai izturībai pret tās atgāšanos drīkst būt papildu pastiprinājuma elementi, piemēram, stieņi vai plāksnes, kas vērsti horizontāli kokvedēja garenvirzienā no priekšējiem kravas statņiem līdz kravas atbalsta sienas konstrukcijas rāmim. Pastiprinājumu elementi ir nostiprināti ar stiprinājumu elementiem vai detaļām. Metināšana nav pieļaujama.
13.36. Ceļu satiksmē paredzētam transportlīdzeklim ar kravas nodalījumu, kas konstruēts ar kravas platformu vai kravu ierobežojošām konstrukcijām, sānos pretējās pusēs ir aizkabināšanas ierīces kravas nostiprināšanai vai vietas, aiz kurām paredzēts aizkabināt saites, ķēdes vai troses āķi vai cilpu.
13.37. Kravas nostiprināšanai paredzētās aizkabināšanas vietas kokvedējam atrodas pie nesošā rāmja garensijas konstrukciju daļām, bet kravas platformai – uz tās virsmas sānu malās vai pie kravas nodalījuma balstiem vai nesošā rāmja garensijas daļām. Kravas nostiprināšanai paredzētās aizkabināšanas vietas vai to konstrukciju daļas transportlīdzekļa platumā nav izvirzītas ārpus gabarītizmēru sānu malām.
13.38. Ja kokvedēja kravas nodalījumā iekraujamās kravas paredzētais garums nepārsniedz 3,0 m, katrā kravas nodalījuma sānu daļā pretējās pusēs ir vismaz viena kravas nostiprināšanai paredzēta aizkabināšanas vieta. Ja kravas nodalījumā iekraujamās kravas paredzētais garums pārsniedz 3,0 m, katrā kravas nodalījuma sānu pretējā pusē ir vismaz divas kravas nostiprināšanai paredzētas aizkabināšanas vietas, kuru attālums vienai no otras kravas nodalījuma sānos nepārsniedz 3,0 m.
13.39. Kravas nostiprināšanai paredzētas aizkabināšanas vietas un to konstrukcijas ir pietiekamas stiprības, lai izturētu tādu slodzi, kas nepieciešama kravas nostiprināšanai, un lai saitei, ķēdei vai trosei ierobežotu āķa vai cilpas nobīdi vai noslīdēšanu uz priekšu vai sāniem.
13.40. Transportlīdzekļa kravas nodalījuma konstrukciju daļas, piemēram, savienotas garensijas un šķērssijas, kas veido rāmi vai karkasu, grīdas klājums, sienas vai borti, kravas balsti un statņi, mehāniskie balsti, kravas cisternu lūkas, ķēdes vai troses, ir atbilstoši nostiprinātas, tām nav stiprību ietekmējošu bojājumu, un tās vai to daļas nav ievērojami deformētas vai izliektas.
14. Agregāti
14.1. Transportlīdzeklim ir uzstādīts tam paredzēts konkrēts agregāts, piemēram, heders, vinča, gliemežu vai konveijera transportieris, urbis, bliete, frēze, rotējoša slota u. c., atbilstoši piestiprināts ar stiprinājumu elementiem vai detaļām, ko paredzējis agregāta izgatavotājs.
14.2. Agregāti un to mezgli ir saderīgi, lai nodrošinātu paredzētās funkcijas.
14.3. Agregāts vai to sastāvdaļas nerada pēkšņas vai negaidītas kustības, kas agregāta vai to sastāvdaļu izvietojuma vai funkcionalitātes dēļ būtiski ietekmē vai apdraud transportlīdzekļa vai agregāta stabilitāti.
14.4. Agregātu nav iespējams iedarbināt nejauši, netīši vai negaidīti, un agregāts vai to sastāvdaļas kustība nemainās nekontrolētā veidā.
14.5. Agregātu vadības ierīces ir skaidri redzamas, saprotamas un nodrošina tām paredzēto funkcionalitāti.
14.6. Agregātiem, ko ar vadības ierīcēm darbina ārpus traktortehnikas kabīnes vai telpas, no kuras nevada traktortehniku, to kustības apturēšanai ārkārtas situācijās ir avārijas apturēšanas ierīce, piemēram, slēdzis, sprūdierīce vai bloķēšanas ierīce, kas efektīvi funkcionē un raida apturēšanas komandu, lai enerģijas padeve atbilstošajam mehānismam vai agregātam tiek pārtraukta līdz brīdim, kad bīstamā situācija ir novērsta vai apturēšanas komanda atcelta.
14.7. Motora atgāzu izplūdes atvere ir vērsta tā, lai izplūdes gāzes neplūst tieši uz vadītāja vai operatora darba zonu vai vadības vietu, no kuras vadītājs vai operators darbina agregātu.
14.8. Agregāta piekļuvei vai apkalpošanai konstrukciju daļas kāpšļi, kāju balsti, pa kurām pārvietojas vai uz kurām atrodas cilvēks, ir konstruētas tā, lai novērstu cilvēka krišanu vai kāju slīdēšanu uz šīm daļām vai no tām. Ja nepieciešams, šo agregātu aprīko ar rokturiem vai margām, kas dod iespēju cilvēkam pārvietoties un noturēt stabilitāti.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)