Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā lietoti šādi termini:

1) donorvalstis — Islande, Lihtenšteinas Firstiste un Norvēģijas Karaliste;

2) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja — Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta komiteja, kas vada Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu un pieņem lēmumus par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējuma piešķiršanu programmām;

3) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments — finanšu instruments, kurš izveidots, pamatojoties uz 2003. gada 14. oktobrī Luksemburgā parakstīto līgumu "Par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā" (turpmāk — Dalības līgums), un kura finansējumu nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis;

4) Finanšu instrumenta birojs — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta institūcija, kas no donorvalstu puses nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta (turpmāk arī — finanšu instrumenti) darbību;

5) iepriekš noteiktais projekts — saprašanās memoranda B pielikumā un programmas līgumā noteikts projekts;

6) līdzfinansējuma saņēmējs — projekta iesnieguma iesniedzējs, kura projekta iesniegumu ir apstiprinājis programmas apsaimniekotājs, kā arī iepriekš noteiktā projekta īstenotājs, kura projektam programmas apsaimniekotājs pirms projekta līguma noslēgšanas ir veicis atbilstības pārbaudi;

7) Norvēģijas finanšu instruments — finanšu instruments, kurš izveidots, pamatojoties uz Dalības līgumu, un kura finansējumu nodrošina Norvēģijas Karaliste;

8) programma — pasākumu kopums, ko plānots īstenot ar finanšu instrumentu atbalstu, kas vērsts uz konkrētu rezultātu un mērķu sasniegšanu un ir noteikts saprašanās memoranda B pielikumā;

9) programmas apsaimniekotājs — nozares ministrija vai cita iestāde, kas saprašanās memoranda B pielikumā noteikta kā atbildīgā par programmas īstenošanu;

10) programmas divpusējās sadarbības aktivitāte — programmā iekļauta un ar donorvalsts programmas partneri saskaņota Latvijas un donorvalsts divpusējās sadarbības aktivitāte, kuru īsteno sadarbībā vismaz ar vienu donorvalsts publisku vai privātu personu vai starptautisko programmas partneri un kuras finansējuma saņēmējs var būt:

11) programmas koncepcija — dokuments, kas ietver programmā plānoto aktivitāšu jomas un rezultātu aprakstu;

12) programmas līgums — līgums par programmas īstenošanu, ko vadošā iestāde slēdz ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteju vai Norvēģijas Ārlietu ministriju pēc programmas apstiprināšanas;

13) projekta iesniegums — iesniegums (aizpildīta veidlapa, tās pielikumi un citi dokumenti), kas tiek iesniegts, lai pretendētu uz projektam nepieciešamo Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta un nacionālo ieguldījumu (turpmāk — programmas līdzfinansējums);

14) projekta lieta — projekta iesniegums vai iepriekš noteiktā projekta dokumentācija, projekta iesnieguma vērtēšanas dokumenti, projekta līgums un citi ar projektu vai iepriekš noteikto projektu saistītie dokumenti, kas ir programmas apsaimniekotāja rīcībā;

15) projekta līgums — līgums par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu, ko slēdz programmas apsaimniekotājs ar līdzfinansējuma saņēmēju, un šis līgums ir:

16) projekts — projekta iesniegums, kas atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ko ir apstiprinājis programmas apsaimniekotājs;

17) projektu iesniegumu atlase — process, kas sākas ar paziņojumu par atklātas projektu iesniegumu atlases izsludināšanu vai ar uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu ierobežotā projektu iesniegumu atlasē un ilgst līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi;

18) projektu iesniegumu atlases nolikums — dokumentu kopums, kurā ietverta informācija par projektu iesniegumu iesniegšanas un vērtēšanas kārtību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, šo kritēriju piemērošanas metodika, projekta līguma projekts un cita projektu iesniegumu atlasei nepieciešamā informācija;

19) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji — noteikumi, saskaņā ar kuriem programmas apsaimniekotājs vērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu;

20) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodika — dokuments, kurā ietverts skaidrojums par katra projektu iesniegumu vērtēšanas kritērija piemērošanu;

21) saprašanās memorands:

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt finanšu instrumentu vadību, lai veicinātu efektīvu, caurredzamu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu finanšu instrumentu ieviešanu Latvijā.

3. pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju, projekta vai iepriekš noteiktā projekta līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera tiesības un pienākumus, finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, nosacījumus programmas līdzfinansējuma piešķiršanai, kā arī donorvalstu noteiktā divpusējās sadarbības fonda un programmas divpusējās sadarbības aktivitātes īstenošanas kārtību.

(2) Likums attiecas uz finanšu instrumentu vadību 2021.—2028. gada periodā.

(3) Ieviešot un īstenojot programmas divpusējās sadarbības aktivitātes, tai skaitā ieviešot atlasi šīs aktivitātes ietvaros vai uzaicinot iepriekš noteiktos programmas divpusējās sadarbības aktivitātes finansējuma saņēmējus iesniegt pieteikumus programmas divpusējās sadarbības aktivitāšu īstenošanai, piemēro šā likuma regulējumu un programmas līgumā noteikto.

4. pants. Finanšu instrumentu vadība

(1) Finanšu instrumentu vadība ir:

1) saprašanās memorandu grozījumu sagatavošana finanšu instrumentu ieviešanai;

2) programmu koncepciju un iepriekš noteikto projektu sagatavošana, saskaņošana, programmas līgumu sagatavošana, noslēgšana un programmu ieviešana;

3) vadības un kontroles sistēmas izveide;

4) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde, projektu iesniegumu atlase;

5) vadības un kontroles sistēmas, programmu, projektu un iepriekš noteikto projektu kontrole un revīzija;

6) maksājumu veikšana un izdevumu sertificēšana finanšu instrumentu ieviešanas ietvaros;

7) ziņošana par konstatētajām neatbilstībām;

8) uzraudzība un izvērtēšana.

(2) Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas finanšu instrumentu vadībā ievēro efektivitātes, lietderības un saimnieciskuma principus.

5. pants. Programmas līdzfinansējuma piešķiršana

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada finanšu instrumentu vadībā iesaistītajai institūcijai pienākumu piešķirt projekta iesnieguma iesniedzējam programmas līdzfinansējumu projekta īstenošanai.

II nodaļaFinanšu instrumentu vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana

6. pants. Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas

(1) Finanšu instrumentu vadību nodrošina šādas finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas:

1) vadošā iestāde;

2) programmas apsaimniekotājs;

3) revīzijas iestāde;

4) sertifikācijas iestāde.

(2) Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas finanšu instrumentu vadībā ievēro saprašanās memorandos noteikto.

(3) Lai finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošinātu tām noteikto funkciju izpildi, veicot pārbaudi, revīziju, uzraudzību, izvērtēšanu un finanšu pārvaldību saskaņā ar šā likuma 7. panta otrās daļas 1. punktu, 8. panta otrās daļas 9., 10., 12. un 14. punktu, 9. panta otro daļu un 10. panta trešo daļu, tās ir tiesīgas apstrādāt projekta un iepriekš noteiktā projekta iesniedzēja, līdzfinansējuma saņēmēja, partnera, ar projektu un iepriekš noteikto projektu saistīto personu, kā arī visu šo personu darbinieku personas datus, kas izriet no projekta līguma īstenošanas nosacījumiem (vārds, uzvārds, personas kods, kontaktinformācija, bankas konta numurs, nodarbinātības statuss, darba pieredze un izglītības līmenis, kā arī kvalifikācija).

7. pants. Vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(2) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt finanšu instrumentu efektīvu ieviešanu un uzraudzību;

2) nodrošināt saprašanās memorandu grozījumu sagatavošanu finanšu instrumentu ieviešanai;

3) nodrošināt normatīvo aktu projektu izstrādi attiecībā uz finanšu instrumentu vadību un ieviešanu;

4) nodrošināt finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas izveidi;

5) nodrošināt finanšu instrumentu ieviešanas publicitāti Latvijā;

6) veikt citus pienākumus, kas noteikti šajā likumā vai izriet no saprašanās memorandiem.

(3) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:

1) ierosināt un veikt finanšu instrumentu ieviešanas kontroli un auditu;

2) pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera informāciju, kas nepieciešama finanšu instrumentu vadības nodrošināšanai.

(4) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

8. pants. Programmas apsaimniekotāja pienākumi un tiesības

(1) Programmas apsaimniekotāja funkcijas pilda Tieslietu ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

(2) Programmas apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt programmas īstenošanu un programmas divpusējās sadarbības aktivitāšu ieviešanu atbilstoši programmas līgumam;

2) izstrādāt projekta līguma projektu;

3) izstrādāt projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kā arī šo kritēriju piemērošanas metodiku;

4) izstrādāt programmas koncepciju un iesniegt to izvērtēšanai Finanšu ministrijā;

5) izstrādāt projektu iesniegumu atlases nolikumu un iepriekš noteikto projektu iesniegšanas nosacījumus un iesniegt tos izvērtēšanai Finanšu ministrijā, tai skaitā sākotnējai izvērtēšanai Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā;

6) izstrādāt programmas "Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas" divpusējās sadarbības aktivitātes finansējuma saņēmēju atlases nolikumu un programmas apsaimniekotāja uzaicinājuma vēstuli iepriekš noteiktam programmas divpusējās sadarbības aktivitātes finansējuma saņēmējam (ja attiecināms) un iesniegt to Finanšu ministrijā sākotnējai izvērtēšanai Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā;

7) izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku;

8) nodrošināt programmas ieviešanas izvērtēšanu;

9) nodrošināt iepriekš noteiktā projekta atbilstības pārbaudi;

10) veikt projektu iesniegumu atlasi;

11) nodrošināt projekta līguma noslēgšanu;

12) nodrošināt projektu un iepriekš noteikto projektu īstenošanas uzraudzību, kontroli un izvērtēšanu;

13) nodrošināt programmas, projekta un iepriekš noteiktā projekta noslēguma nosacījumu izpildi un uzraudzību;

14) pārbaudīt un apstiprināt līdzfinansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumā iekļautos attiecināmos izdevumus;

15) sagatavot programmas starpposma finanšu pārskatus vai noslēguma pārskatus un iesniegt tos sertifikācijas iestādei;

16) veikt citus pienākumus, kas noteikti šajā likumā vai izriet no saprašanās memorandiem.

(3) Programmas apsaimniekotājam ir tiesības pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera informāciju, kas nepieciešama programmas, projektu vai iepriekš noteikto projektu īstenošanas, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai.

(4) Programmas apsaimniekotājam ir tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju valsts informācijas sistēmās iekļautajiem datiem tādā apjomā, kāds nepieciešams programmas apsaimniekotāja pienākumu izpildei.

(5) Programmas apsaimniekotājam papildus šā likuma 13. panta 2. punktā minētajos Ministru kabineta noteikumos ietvertajam projektu iesniegumu atlases nolikuma saturam un atbilstoši programmas specifikai ir tiesības atlases nolikumā paredzēt papildu nosacījumus attiecīgās atlases īstenošanai.

(6) Programmas apsaimniekotāja vadītājs nevar būt attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes vadītājs.

(7) Iestāde nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā programmas apsaimniekotājs, tiktu nodalītas no funkcijām, kuras tā pilda kā līdzfinansējuma saņēmējs.

9. pants. Revīzijas iestādes pienākumi un tiesības

(1) Revīzijas iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(2) Revīzijas iestādei ir šādi pienākumi:

1) veikt šajā likumā noteiktos un no saprašanās memorandiem izrietošos pienākumus;

2) sagatavot un iesniegt vadošajai iestādei gada revīzijas plānu;

3) izstrādāt normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar revīzijas iestādes funkciju nodrošināšanu;

4) izskatīt un sniegt atzinumu un ziņojumu par vadošās iestādes iesniegto detalizēto vadības un kontroles sistēmas aprakstu;

5) veikt vienkāršoto izmaksu metodikas novērtējumu.

(3) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera informāciju, kas nepieciešama finanšu instrumentu revīzijas nodrošināšanai un lai pārliecinātos par finanšu instrumentu ieviešanas un uzraudzības sistēmas darbības efektivitāti.

(4) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju valsts informācijas sistēmās iekļautajiem datiem tādā apjomā, kāds nepieciešams revīzijas iestādes pienākumu izpildei.

(5) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā revīzijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

(6) Ja revīzijas iestādes rīcībā ir ziņas par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt finanšu instrumentu ieviešanu, revīzijas iestāde nekavējoties par to informē Ministru kabinetu.

10. pants. Sertifikācijas iestādes pienākumi un tiesības

(1) Sertifikācijas iestādes funkcijas pilda Valsts kase.

(2) Sertifikācijas iestāde veic pienākumus, kas izriet no saprašanās memorandiem.

(3) Sertifikācijas iestāde sagatavo un iesniedz donorvalstīm ziņojumus par neatbilstībām.

(4) Sertifikācijas iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu veikšanai.

(5) Sertifikācijas iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju valsts informācijas sistēmās iekļautajiem datiem tādā apjomā, kāds nepieciešams sertifikācijas iestādes pienākumu izpildei.

(6) Valsts kase nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā sertifikācijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

11. pants. Līdzfinansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības

(1) Līdzfinansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu, tostarp nodrošināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta rezultātu saglabāšanu un ilgtspēju atbilstoši projekta līguma nosacījumiem un termiņiem, Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, saprašanās memorandam un citām starptautiskajām tiesībām;

2) nodrošināt, lai tā pārziņā esošajam projektam vai iepriekš noteiktajam projektam piešķirtais programmas līdzfinansējums tiktu izlietots samērīgi un atbilstoši mērķim saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības, efektivitātes, lietderības un saimnieciskuma principiem;

3) nodrošināt, lai projekta vai iepriekš noteiktā projekta izdevumi būtu tieši saistīti ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķu sasniegšanu un atbilstu projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma izmantošanas nosacījumiem;

4) nekavējoties informēt programmas apsaimniekotāju par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu;

5) nodrošināt analītisko uzskaiti grāmatvedībā par katru projektu vai iepriekš noteikto projektu, kodificējot visus ar projektu vai iepriekš noteikto projektu saistītos darījumus;