Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 305 Rīgā 2026. gada 26. maijā (prot. Nr. 29 68. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" (turpmāk – pasākums) trešo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);

1.2. pasākuma un atlases kārtas mērķi;

1.3. atlases kārtai pieejamo kopējo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.

2. Pasākuma un atlases kārtas mērķis ir uzlabot pašvaldību ēku un ar tām tieši saistītās infrastruktūras energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un ietaupītu enerģiju, ieviešot efektīvākos pasākumus pašvaldību ēku energoefektivitātes, tai skaitā siltumnoturības, uzlabošanai.

3. Pasākuma mērķa grupa ir šo noteikumu 12. punktā minētie tiesību subjekti, kuru īpašumā, valdījumā, pārvaldīšanā vai bezatlīdzības lietošanā esošajās ēkās tiks uzlabota energoefektivitāte un nodrošināta racionāla energoresursu izmantošana un pārvaldība, tādējādi samazinot pašvaldību budžeta izdevumus turpmākai ēku uzturēšanai, kā arī sabiedrisko pakalpojumu izmaksas iedzīvotājiem, kuri saņem valsts un pašvaldību sniegtos un organizētos pakalpojumus.

4. Atlases kārtas ietvaros sasniedzamie uzraudzības rādītāji un to vērtības, kas sasniedzamas līdz 2029. gada 31. decembrim:

4.1. iznākuma rādītājs – publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi, nodrošinot energoefektivitātes uzlabošanu ēkās vismaz 22 146 m2 platībā;

4.2. rezultāta rādītājs – primārais enerģijas ikgadējais patēriņš 1 067 900 kWh/gadā. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi, kas nodrošina primārās enerģijas samazinājumu vismaz 1 030 000 kWh/gadā apmērā;

4.3. nacionālais rādītājs – uzstādītā atjaunīgos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju enerģijas papildu ražošanas jauda. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina atjaunīgos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju enerģijas papildu ražošanas jaudas uzstādīšanu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem (ja attiecināms);

4.4. nacionālais rādītājs – kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem.

5. Atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

II. Atlases kārtai pieejamais finansējums

7. Atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 19 409 820 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 16 498 347 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, – ne mazāks kā 2 911 473 euro.

8. Ja atlases kārtas ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums netiek izmantots, atlikušo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, sadarbības iestādei vienojoties ar atbildīgo iestādi par atlases nosacījumiem, novirza pasākuma nākamo papildu uzsaukumu organizēšanai.

9. Atlases kārtas ietvaros Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

10. Atlases kārtā atbalsts tiek sniegts granta veidā.

11. Projekta iesnieguma maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 2 500 000 euro, minimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 200 000 euro.

III. Prasības projekta iesniedzējam

12. Atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, ir pašvaldība vai tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes sabiedrisko pakalpojumu (turpmāk – sabiedriskie pakalpojumi) sniegšanu, kā arī publiski privātā kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vairākām publiskām personām, tai skaitā vismaz vienai pašvaldībai, un kura pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

13. Atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt neierobežotu projektu iesniegumu skaitu, katru projekta iesniegumu iesniedzot par atsevišķu ēku.

14. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas ēkā, kas šo noteikumu izpratnē ir:

14.1. viena ēka;

14.2. vairākas ēkas (kopējā ēku grupa), ja tām ir kopīga siltumenerģijas vai elektroenerģijas uzskaite;

14.3. ēkas daļa, ja tai ir atsevišķa siltumenerģijas un elektroenerģijas uzskaite un ja šī ēkas daļa (ēkas sekcija, korpuss) pēc projekta īstenošanas kļūst par atsevišķu ēku ar atsevišķu ēkas būves kadastra apzīmējumu.

15. Atlases kārtas ietvaros ieguldījumus var veikt nekustamajā īpašumā, t. i., ēkā un ēkas funkcionālajā teritorijā, kas ir:

15.1. pašvaldības īpašumā vai valdījumā vai pašvaldības iestādes valdījumā vai pārvaldīšanā;

15.2. pašvaldības kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības īpašumā vai bezatlīdzības lietošanā nodotajā, ja attiecīgā kapitālsabiedrība bezatlīdzības lietošanas tiesības no pašvaldības tai deleģēto pārvaldes uzdevumu ietvaros ir ieguvusi uz termiņu, kas nav īsāks par pārvaldes uzdevumu izpildei noteikto termiņu;

15.3. pašvaldības kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības īpašumā, ja attiecīgā kapitālsabiedrība tajā sniedz sabiedriskos pakalpojumus.

16. Projekta iesniedzējam ir īpašuma, valdījuma, pārvaldīšanas vai bezatlīdzības lietošanas tiesības uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības saskaņā ar šo noteikumu 14. un 15. punktu. Īpašuma vai valdījuma tiesībām ir jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā ne vēlāk kā līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē, izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – valdījumā.

17. Projektu īsteno finansējuma saņēmēja īpašumā, valdījumā, pārvaldīšanā vai bezatlīdzības lietošanā esošajā ēkā, tai skaitā ēkas funkcionālajā teritorijā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība. Ja ēkā sniedz sabiedriskos pakalpojumus, kuru sniegšanas nodrošināšanai atbalstu piešķir kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tad projektu iesniedz un īsteno sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kuram pilnvarojuma uzlicējs (pašvaldība vai Nacionālais veselības dienests) ir noteicis pienākumu sniegt šo sabiedrisko pakalpojumu.

18. Ja projekta iesniedzējs ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tas ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēju ir noslēdzis pakalpojuma līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kurā norāda:

18.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos pakalpojumus;

18.2. prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;

18.3. sabiedriskā pakalpojuma līguma darbības laiku:

18.3.1. kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus – ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojuma sniedzējam;

18.3.2. kas nav īsāks par trim gadiem un nepārsniedz 10 gadus – valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējam;

18.4. sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

18.5. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību;

18.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas ēkā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai.

19. Projekta attiecināmās izmaksas nepārsniedz ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jaudas īpatsvaru minēto pakalpojumu vērtības izteiksmē. Tās izmaksas, kas pārsniedz ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jaudas īpatsvaru šo pakalpojumu vērtības izteiksmē, nav iekļaujamas attiecināmajās izmaksās un ir finansējamas no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. Sabiedrisko pakalpojumu jaudas sākotnējo īpatsvaru vērtības izteiksmē nosaka gada ietvaros, pamatojoties uz pēdējo triju finanšu gadu pārskatu datiem, salīdzinot ieņēmumus par sabiedriskajiem pakalpojumiem un ieņēmumus par citiem maksas pakalpojumiem.

20. Ja projekta iesniedzējs plāno atbalstu kultūras infrastruktūrai, kurā netiek veikta saimnieciska darbība un tiek pildīti pašvaldības deleģētie pārvaldes uzdevumi, kultūras mērķu infrastruktūrai ieņēmumi no saimnieciskās darbības nevar pārsniegt 50 procentus no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta (ieņēmumu daļas) konkrētajā infrastruktūrā.

21. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

22. Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības, lai tiktu ievēroti horizontālie principi "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana", "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvie akti vides aizsardzības jomā, tai skaitā:

22.1. projektā tiek nodrošināta atbilstība klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām;

22.2. projekta iesniedzējs apliecina, ka būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem projekta iesniedzējs noteiks pienākumu, ka:

22.2.1. projekta ietvaros radītie elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā – tiks nodrošināta atkritumu savākšana, atkārtota izmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu;

22.2.2. projekta ietvaros azbestu saturoši materiāli tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu (ja attiecināms);

22.2.3. projekta būvniecības procesa laikā tiks nodrošināti labākie pieejamie tehniskie risinājumi trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai (ja attiecināms);

22.2.4. vismaz 70 procenti (pēc masas) no būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas nav bīstami un būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) (ja attiecināms);

22.3. projekta ietvaros ēkas pamatu konstrukciju risinājumiem tiek nodrošināta atbilstoša hidroizolācija, kas samazina ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ (ja attiecināms);

22.4. projekta ietvaros telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi nodrošina tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai un novērš ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku (ja attiecināms);

22.5. projekta ietvaros tiek nodrošināta funkcionējoša un normatīviem atbilstoša lietus notekūdeņu sistēma, priekšroku dodot lietus notekūdeņu sistēmai ar "zaļās" infrastruktūras vai dabā balstītiem risinājumiem intensīvu nokrišņu gadījumiem (ja attiecināms);

22.6. projektā ir veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķins;

22.7. būvniecības procesa vai attiecināmās teritorijas sagatavošanas laikā tiek ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošināta esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība, tai skaitā nekaitējot koku saknēm (ja attiecināms);

22.8. projektā ir paredzētas darbības, kas nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu.