Par sociālajiem pakalpojumiem

Talsu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 9Talsos 2026. gada 30. aprīlī (prot. Nr. 10, 13. p., lēmums Nr. 98)

PRECIZĒTIar Talsu novada pašvaldības domes26.06.2026. lēmumu Nr. 143 Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma3. panta otro un trešo daļu, un 9. panta (12) daļu, Ministru kabineta2003. gada 27. maija noteikumiem Nr. 275 "Sociālās aprūpes unsociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība, kādāpakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Talsu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) nodrošināto sociālo pakalpojumu (turpmāk – pakalpojums) veidus (izņemot aprūpes mājas pakalpojumu, izdoti citi saistošie noteikumi), to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot un atjaunot mājsaimniecību un personas grupu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

3. Pakalpojumus nodrošina mājsaimniecības dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai, un tikai tad, ja šāds pakalpojuma apjoms nav pietiekams, tiek nodrošināts pakalpojums ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

4. Pakalpojumi tiek piešķirti personām, kuras savu dzīvesvietu ir deklarējušas Pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja Noteikumos nav noteikts citādi.

5. Pašvaldībā ir pieejami šādi sociālie pakalpojumi:

5.1. sociālā darba pakalpojums;

5.2. patversmes pakalpojums;

5.3. daudzfunkcionālā sociālā pakalpojuma centra pakalpojums;

5.4. dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem;

5.5. specializētā autotransporta pakalpojums;

5.6. higiēnas pakalpojums;

5.7. ilgstošas sociālā aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

5.8. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.9. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.10. krīzes centra pakalpojums;

5.11. nodarbības bērna attīstības veicināšanai;

5.12. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.13. sociālā atbalsta grupas pakalpojums;

5.14. psihologa pakalpojums;

5.15. īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb "atelpas brīža" pakalpojums bērniem;

5.16. atelpas brīža pakalpojums pilngadīgām personām;

5.17. specializētās darbnīcas pakalpojums;

5.18. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

5.19. sociālā mentora pakalpojums;

5.20. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā.

6. Ja Talsu novada administratīvajā teritorijā nav attiecīgo institūciju pieprasīto pakalpojumu sniegšanai, Talsu novada sociālais dienests (turpmāk – sociālais dienests) slēdz līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrējušies Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, citu novadu administratīvajā teritorijā.

7. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtē personas statusa atbilstību valsts finansētu pakalpojumu saņemšanai.

II. Pakalpojumu pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtība

8. Pieprasot Noteikumos minētos pakalpojumus, persona vai tās likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu un citus dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par sociālo pakalpojumu saņemšanu un šiem Noteikumiem. Sociālajam dienestam iesniegumu var iesniegt rakstveidā vai izteikt mutvārdos klātienē, sūtot pa pastu uz adresi Kareivju iela 7, Talsi, Talsu novads, LV-3201, elektroniskā veidā (parakstīts ar drošu elektronisko parakstu) uz adresi: socialais.dienests@talsi.lv, vai sūtot uz sociālā dienesta oficiālo elektronisko adresi. Parakstot un iesniedzot iesniegumu persona vai tās likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis tiek informēts par pieejamo informācijas apstrādi pašvaldības un valsts datu reģistros par iesnieguma iesniedzēja mājsaimniecību, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikšanu.

9. Sociālais dienests pēc iesnieguma un visu dokumentu saņemšanas apseko personu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, novērtē personas vajadzības pēc pieprasītā pakalpojuma un pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu, ja Noteikumos nav paredzēts citādi.

10. Personas vai viņa likumīgā apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.

11. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktie sociālie pakalpojumi, kas ir par pienākumu nodrošināt pašvaldībai un pakalpojumi, kas atbilstoši Noteikumiem pilnībā vai daļēji tiek finansēti no pašvaldības budžeta, nodrošināmi tādā apjomā, kas atbilst sociālā dienesta gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamajiem finanšu līdzekļiem, un to nodrošināšanai sociālais dienests var veidot rindas.

12. Pakalpojumus, daļēji vai pilnā apmērā apmaksā persona vai tās likumīgais apgādnieks un/vai pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikto pakalpojumu samaksas kārtību vai Pašvaldībā noteikto samaksas kārtību.

13. Krīzes situāciju risināšanai sociālais dienests var lemt par atbilstoša pakalpojuma piešķiršanu un sniegšanu par sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

III. Sociālā darba pakalpojums

14. Sociālais darbs nodrošina profesionālu darbību, lai atbalstītu un sekmētu personas, ģimenes, kopienas un sabiedrības sociālo funkcionēšanu vai tās atjaunošanu, kā arī radītu šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicinātu sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot personu atbalsta sistēmās.

15. Sociālā darba pakalpojums tiek finansēts no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

IV. Patversmes pakalpojums

16. Patversmes pakalpojums ir maksas pakalpojums, kas nodrošina īslaicīgu diennakts uzturēšanos pilngadīgām personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām mājsaimniecībām (turpmāk šajā nodaļā – Klients), kurām nav apreibinošu vielu lietošanas pazīmju, kas liecina par drošības risku pašam Klientam vai citiem Klientiem un darbiniekiem.

17. Patversmes pakalpojums ietver Klienta pamatvajadzību nodrošināšanu, personiskās higiēnas iespēju nodrošināšanu un sociālo rehabilitāciju.

18. Patversmes pakalpojuma saņemšanai, Klients vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, iesniedzot iesniegumu un uzrādot personas apliecinošu dokumentu.

19. Atsevišķos gadījumos patversmes pakalpojumu var nodrošināt bez personas apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, ja Klients objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt.

20. Trīs darba dienu laikā pēc patversmes pakalpojuma nodrošināšanas Klientam ir pienākums konsultēties ar sociālā dienesta sociālā darba speciālistu.

21. Klientam ir pienākums veikt profilaktisko pārbaudi saslimšanai ar akūtām infekcijas slimībām iesniedzot izziņu sociālā darba speciālistam, kas tiek pievienota Klienta lietai.

22. Sociālais dienests piecu darba dienu laikā pieņem lēmumu un noslēdz līgumu ar Klientu par patversmes pakalpojuma nodrošināšanu.

23. Klientam, uzturoties patversmē, ir pienākums ievērot patversmes iekšējās kārtības noteikumus un veikt līdzmaksājumu par katru patversmē pavadīto diennakti, saskaņā ar Pašvaldībā noteikto samaksas kārtību.

24. Klients var uzturēties patversmē 90 diennaktis kalendārā gada laikā bez maksas, pēc noteiktā periodā Klienta pienākums ir veikt līdzmaksājumu, saskaņā ar Pašvaldības noteikto samaksas kārtību.

25. Klienti, kuri reģistrēti rindā Pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumā un ir bez noteiktas dzīvesvietas, var uzturēties patversmē līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai.

26. Patversmē var tikt uzņemtas bez noteiktas dzīves vietas vai krīzes situācijā nonākušas personas, kuru pēdējā deklarētā dzīves vieta ir cita pašvaldība, gadījumos, ja patversmē ir brīva vieta. Starp pašvaldībām tiek slēgts līgums par samaksas apjomu un kārtību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

V. Daudzfunkcionālā sociālā pakalpojuma centra pakalpojums

27. Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs sniedz informāciju un konsultācijas Pašvaldības iedzīvotājiem par psihoaktīvo vielu lietošanas kaitējumu, tā mazināšanas iespējām un infekcijas slimību izplatības profilakses pasākumiem.

28. Daudzfunkcionālais sociālā pakalpojuma centra pakalpojumi tiek finansēti no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

VI. Dienas aprūpes centrs personām ar funkcionāliem traucējumiem

29. Dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – Dienas centra pakalpojums) nodrošināts, lai veicinātu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu un iekļaušanos sabiedrībā, dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar funkcionāliem traucējumiem un ēdināšanu, ja persona saņem pakalpojumu vismaz četras stundas dienā.

30. Tiesības saņemt Dienas centra pakalpojumu ir personām:

30.1. kuras pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojuma saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā un kurām noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II grupas invaliditāte) un trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

30.2. kuras potenciāli var nonākt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un kurām noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II grupas invaliditāte) un trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

30.3. ar invaliditāti līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam, kuram izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;

30.4. citas personas ar funkcionāliem traucējumiem.

31. Dienas centra pakalpojums tiek finansēts:

31.1. no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem – Noteikumu 30.1., 30.2. un 30.3. apakšpunktā minētajām personām;

31.2. no pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem Ministru kabineta noteikto pakalpojumu samaksas kārtību (Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta") – Noteikumu 30.4. apakšpunktā minētajām personām.

VII. Specializētā autotransporta pakalpojums

32. Specializētā autotransporta pakalpojuma (turpmāk šajā nodaļā – autotransporta pakalpojums) nodrošina personu ar funkcionāliem traucējumiem, kuras patstāvīgi nespēj izmantot sabiedrisko transportu, nokļūšanu pie pakalpojuma sniedzēja.

33. Autotransporta pakalpojums ir maksas pakalpojums saskaņā ar Pašvaldības noteikto samaksas kārtību.

34. Autotransporta pakalpojums ietver:

34.1. palīdzību personai iekļūt un izkļūt no transportlīdzekļa;

34.2. veikt pasākumus personas drošībai pārvadāšanas laikā;

34.3. personas un tās pavadoņa transportēšanu, izņemot personas, kuras ir transportējamas guļus stāvoklī;

34.4. personas gaidīšanu pie pakalpojuma saņemšanas vietas.

35. Personai, kura izmanto autotransporta pakalpojumus, jānodrošina personīgais pavadonis, kas sniedz palīdzību personai iekļūt un izkļūt no dzīvesvietas un pakalpojuma saņemšanas vietas.

36. Autotransporta pakalpojumu bez maksas var izmantot:

36.1. kurām noteikts trūcīgas mājsaimniecības statuss – kalendāra gada laikā ar kopējo nobraukto kilometru skaitu, kas nepārsniedz 1000 kilometrus;

36.2. kurām noteikts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss – kalendāra gada laikā ar kopējo nobraukto kilometru skaitu, kas nepārsniedz 920 kilometrus;

36.3. nepilngadīgai personai, kura mājsaimniecībai ir noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, nokļūšanai turp un atpakaļ līdz tuvākajai izglītības iestādei, kura var nodrošināt bērna veselības stāvoklim atbilstošu izglītības programmu;

36.4. persona ar invaliditāti līdz 24 gadu vecumam, kura mājsaimniecībai ir noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, nokļūšanai turp un atpakaļ līdz tuvākajai obligātās izglītības iestādei vai iestādei ar speciālām profesionālās izglītības programmām, kura var nodrošināt personas veselības stāvoklim atbilstošu izglītības programmu;

36.5. mājsaimniecības, kuras nonākušas krīzes situācijā.

37. Brauciena mērķi prioritārā kārtībā:

37.1. vispārējās izglītības iestādes apmeklēšanai Pašvaldības teritorijā – mācību gada laikā;

37.2. veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu saņemšanai Pašvaldības teritorijā;

37.3. veselības aprūpes un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai institūcijā ārpus Pašvaldības teritorijas;

37.4. citi gadījumi pēc sociālā darba speciālista izvērtējuma.

38. Persona par saņemto autotransporta pakalpojumu maksā atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem.

39. Pieprasot autotransporta pakalpojumu sociālajā dienestā iesniedz šo Noteikumu 8. punktā noteiktos dokumentus, papildus primārās veselības aprūpes ārsta izsniegtu izziņu (veidlapa 027/u, kurā tiek norādīta nepieciešamība personai izmantot specializēto autotransportu).

40. Ja personai autotransporta pakalpojuma pieprasīšanas brīdī nav noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un persona nav pieprasījusi maksas pakalpojumu, sociālā dienesta speciālists veic mājsaimniecības materiālā stāvokļa izvērtēšanu, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

VIII. Higiēnas pakalpojums

41. Higiēnas pakalpojums nodrošina:

41.1. veļas mazgāšanas un žāvēšanas pakalpojumu;

41.2. dušas pakalpojumu.

42. Veļas mazgāšanu un žāvēšanu bez maksas var izmantot:

42.1. trūcīga mājsaimniecība, katra persona vienu reizi mēnesī, bet mājsaimniecībai nepārsniedzot četras reizes mēnesī. Ja mājsaimniecībā ir seši un vairāk ģimenes locekļi, pakalpojumu papildus var izmantot divas reizes;

42.2. maznodrošināta mājsaimniecība, katra persona vienu reizi mēnesī, bet mājsaimniecībai nepārsniedzot trīs reizes mēnesī. Ja mājsaimniecībā ir seši un vairāk mājsaimniecības locekļi papildus var izmantot vienu reizi.

43. Dušas pakalpojumu bez maksas var izmantot vienu reizi nedēļā katrs:

43.1. trūcīgas mājsaimniecības loceklis;

43.2. maznodrošinātas mājsaimniecības loceklis.

44. Sociālā dienesta speciālists trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām sagatavo un izsniedz norīkojumu higiēnas pakalpojumu saņemšanai.

45. Pašvaldības iedzīvotājiem, kuriem nav trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss higiēnas pakalpojumi pieejami par maksu saskaņā ar Pašvaldības noteikto samaksas kārtību.

IX. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

46. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina mājokli, pilnu aprūpi, audzināšanu un sociālo rehabilitāciju bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem, par kuru ievietošanu ārpusģimenes aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā lēmusi bāriņtiesa, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai, ievērojot bērna vecāku lūgumu, normatīvajos aktos noteiktajā sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtībā šādu lēmumu pieņēmis sociālais dienests.

47. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilnā apmērā finansē sociālais dienests saskaņā ar noslēgto līgumu starp sociālo dienestu un pakalpojuma sniedzēju.

X. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

48. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām ir pakalpojums institūcijā personām no 18 gadu vecuma, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, un ja personai nepieciešamo pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpes mājās noteikto pakalpojumu apjomu un personas fiziskās un garīgās spējas pēc izvērtējuma atbilst trešajam vai ceturtajam aprūpes līmenim.

49. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums apmaksājams atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumu noteiktajā kārtībā (Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta").

50. Sociālais dienests var lemt par ilgstošs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā piešķiršanu personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nevar sevi aprūpēt pati un kura saskaņā ar Civillikumu nesaņem nepieciešamo aprūpi no tās apgādniekiem.

XI. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām

51. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – īslaicīgas aprūpes pakalpojums) nodrošina terminētu diennakts sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju un pagaidu dzīvesvietu personai:

51.1. kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes centrā noteikto pakalpojuma apjomu;

51.2. pēcoperācijas periodā, atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

51.3. krīzes situācijā.

52. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā apmaksājams atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumu noteiktajā kārtībā (Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta").

53. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā tiek nodrošināta uz laiku līdz 30 dienām kalendārajā gadā. Sociālajam dienestam ir tiesības personai pagarināt īslaicīgas aprūpes pakalpojuma saņemšanas termiņu līdz 90 dienām kalendārajā gadā, ja pakalpojumu personai nav iespējams aizstāt ar citu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā vai ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

XII. Krīzes centra pakalpojums

54. Krīzes centra pakalpojums paredzēts krīzes situācijā nonākušām ģimenēm un personām, nodrošinot tām diennakts sociālo rehabilitāciju, psiholoģisko palīdzību un psihoemocionālo atbalstu, lai atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

55. Krīzes centra pakalpojumu var saņemt ģimenes un personas, kuras nonākušas krīzes situācijā t.sk. vardarbības, nelaimes gadījuma vai ieilgušu sociālo problēmu dēļ.

56. Lai saņemtu krīzes centra pakalpojumu persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja.

57. Krīzes centra pakalpojumu piešķir saskaņā ar sociālā darbinieka izvērtējumu vai ģimenes (personas) sociālās rehabilitācijas plānu, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus.

58. Krīzes centra pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 mēnešiem, un sociālā darba speciālists pēc nepieciešamības veic atkārtotu ģimenes vai personas izvērtēšanu krīzes centra pakalpojuma saņemšanai.

59. Krīzes centra pakalpojumu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, ar ko sociālais dienests noslēdzis līgumu par pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

60. Krīzes centra pakalpojumu finansē no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem sociālā dienesta lēmumā norādītajā laika periodā.

XIII. Nodarbības bērna attīstības veicināšanai

61. Nodarbības bērnu attīstības veicināšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – Nodarbības) nodrošina sociālās rehabilitācijas nodarbības, lai veicinātu sociālo funkcionēšanu, mazinātu funkcionālo traucējumu ietekmi bērna attīstībā, uzlabojot dzīves kvalitāti.

62. Tiesības saņemt nodarbības bērna attīstības veicināšanai ir:

62.1. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

62.2. bērniem un jauniešiem līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti.

63. Nodarbības, kas tiek nodrošinātas:

63.1. Montessori individuālās nodarbības;

63.2. Mūzikas individuālās nodarbības;

63.3. Smilšu terapijas individuālās nodarbības;

63.4. Fizioterapeita individuālās nodarbības;

63.5. Ergoterapeita individuālās nodarbības;

63.6. Kanisterapijas individuālās nodarbības;

63.7. Audiologopēda individuālās nodarbības;

63.8. Dabas vides estētikas nodarbības;

63.9. Logopēda individuālās nodarbības;

63.10. Hidroterapijas individuālās nodarbības.

64. Nodarbības nodrošina Pakalpojuma sniedzējs, kura darbiniekiem ir atbilstoša izglītība, lai sniegtu šo Noteikumu 63. punkta apakšpunktos norādītās Nodarbības un Pašvaldība publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noslēgusi līgumu, lai nodrošinātu pakalpojumus.

65. Nodarbības finansē no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem. Sociālā dienesta gadskārtējā budžeta pieejamā finansējuma ietvaros nodrošina noteiktu Nodarbību skaitu, saskaņā ar speciālistu vai ģimenes ārsta izsniegtu atzinumu par nepieciešamību nodrošināt Nodarbības, kuru mērķis ir uzlabot vai mazināt funkcionālo traucējumu ietekmi Nodarbību saņēmēja attīstībā, uzlabojot dzīves kvalitāti.

XIV. Ģimenes asistenta pakalpojums

66. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina ģimenei (personai) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā, lai atjaunotu vai uzlabotu ģimenes (personas) sociālās funkcionēšanas spējas.

67. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir ģimenei (personai), kurai šis pakalpojums nepieciešams atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam vai sociālās rehabilitācijas plānam.

68. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir līdz 10 stundām nedēļā uz laiku, kas paredzēts sociālā darbinieka izvērtējumā vai sociālās rehabilitācijas plānā. Atbilstoši nepieciešamībai, ģimenes asistenta pakalpojuma stundu skaitu nedēļā var palielināt, nepārsniedzot 15 stundas nedēļā.

69. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, ja nav sasniegts ģimenes asistenta pakalpojuma mērķis, sociālais dienests var pieņemt lēmumu par ģimenes asistenta pakalpojuma turpināšanu.

70. Ģimenes asistenta pakalpojums tiek finansēts no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

XV. Atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas

71. Atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju, apgūtu jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas.

72. Atbalsta un/vai izglītojošas grupas atkarībā no grupas darbības mērķa, vada speciālists, kurš ir apmācīts grupu vadīšanā un ir tiesīgs to veikt.

73. Tiesības saņemt atbalsta, izglītojošo un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir personai, kuru dalībai grupā rekomendējusi Talsu novada Sadarbības grupa bērnu tiesību aizsardzībā, sociālā darba speciālists vai psihologs, vai šis pakalpojums ir iekļauts ģimenes (personas) sociālās rehabilitācijas plānā. Ja grupa nav nokomplektēta pilnā sastāvā, tiesības saņemt atbalsta un/vai izglītojošās un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir ikvienai motivētai personai, kura izteikusi vēlēšanos piedalīties grupā.

74. Izglītojošo, atbalsta vai pašpalīdzības grupu pakalpojumu, pamatojoties uz sociālā darba speciālista vai psihologa atzinumu vai sociālās rehabilitācijas plānu, viena persona kalendāra gada laikā var saņemt atzinumu dalībai ne vairāk kā divās grupās, nepārsniedzot 10 nodarbības katrā grupā.

75. Atbalsta, izglītojošo un pašpalīdzības grupu pakalpojums tiek finansēts no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

XVI. Psihologa pakalpojums

76. Psihologa pakalpojums ietver profesionālu psiholoģisko palīdzību ģimenei vai personai, kurai nepieciešams uzlabot sociālās funkcionēšanas spējas.

77. Tiesības saņemt psihologa pakalpojumu ir:

77.1. personai, kura ir nokļuvusi krīzes vai ārkārtas situācijā un kurai nepieciešams uzlabot savas funkcionēšanas spējas;

77.2. personai, kurai atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam vai sociālās rehabilitācijas plānam nepieciešams psiholoģiskais atbalsts problēmu risināšanā, saskarsmes veicināšanā, savstarpējo attiecību uzlabošanā un stiprināšanā ģimenē, prasmju un spēju attīstīšanā un pilnveidošanā.

78. Psihologa pakalpojumu var saņemt līdz 10 konsultācijām atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam. Pamatojoties uz sociālā darbinieka vai psihologa atzinumu, psihologa pakalpojumu var piešķirt atkārtoti.

XVII. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb "atelpas brīža" pakalpojums bērniem

80. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā jeb "atelpas brīža" pakalpojums tiek nodrošināts bērnam ar invaliditāti līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam, kuram izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

81. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina uzraudzību, sociālo aprūpi, speciālistu konsultācijas, ēdināšanu 4 (četras) reizes dienā, pastaigas un saturīgu brīvā laika pavadīšanu līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendāra gadā, aprūpes procesā aizstājot ģimenes locekļus.

82. Atelpas brīža pakalpojums bērniem tiek finansēts no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

XVIII. Atelpas brīža pakalpojums pilngadīgām personām

83. Atelpas brīža pakalpojums pilngadīgām personām nodrošina uzraudzību, sociālo aprūpi, speciālistu konsultācijas, ēdināšanu 4 (četras) reizes dienā, pastaigas un saturīgu brīvā laika pavadīšanu līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendāra gadā, aprūpes procesā aizstājot mājsaimniecības locekļus.

84. Atelpas brīža pakalpojumu piešķir pilngadīgām personām ar personām ar I grupas invaliditāti, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta II grupas invaliditāte.

85. Atelpas brīža pakalpojums pilngadīgām personām tiek finansēts no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

XIX. Specializētās darbnīcas

86. Specializētās darbnīcas ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Specializētas darbnīcas pakalpojums) personām ar funkcionāliem traucējumiem, kas nodrošina darba un sociālās funkcionēšanas prasmju veicinošas aktivitātes un speciālistu atbalstu, motivējot personas iesaisti nodarbinātības pasākumos un integrāciju sabiedrībā.

87. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personām ar garīga rakstura traucējumiem.

88. Specializētas darbnīcas pakalpojums apmaksājams atbilstoši Ministru kabineta noteikumu noteiktajā kārtībā (Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta").

XX. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums

89. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums (turpmāk – grupu dzīvokļa pakalpojums) nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu iespējami neatkarīgi funkcionēt grupu dzīvoklī (mājā).

90. Tiesības saņemt grupu dzīvokļa pakalpojumu ir pilngadīgām personām garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

91. Personai, kura saņem grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu ir pienākums samaksāt pakalpojuma sniedzējam par mājokļa (dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu) ekspluatācijas izdevumiem (apkuri, elektrību, ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumiem u.c. maksājumiem) atbilstoši lietojamajai daļai. Ja persona objektīvu iemeslu dēļ nevar veikt maksājumu par pakalpojumu, tad kārtība par pakalpojuma apmaksu tiek noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumu noteiktajā kārtībā (Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta").

92. Ja personai jāizbeidz sniegt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, persona grupu mājā (dzīvoklī) var uzturēties līdz personas vajadzībām atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanai vai jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu stāšanās spēkā. Sociālā pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar sociālo dienestu aktīvi iesaistās personas sociālo problēmu un dzīvesvietas jautājuma risināšanā, kā arī sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina personas uzraudzību.

XXI. Sociālā mentora pakalpojums

93. Sociālā mentora pakalpojums tiek nodrošināts:

93.1. bērnam ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem;

93.2. pilngadību sasniegušam bārenim un pilngadīgai personai pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās socializēšanās un patstāvības prasmju apguvei, lai veicinātu motivāciju, nodrošinātu personas interesēm un vajadzībām atbilstošus biheiviorālās pārmaiņas motivējošus pasākumus.

94. Šo Noteikumu 93.1. apakšpunktā minētajām personām sociālā mentora pakalpojumu nodrošina līdz 100 stundām kalendārajā gadā, ja sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu par sociālā mentora pakalpojuma nepieciešamību.

95. Noteikumu 94. punktā minēto atzinumu sagatavo un sociālā mentora pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu personas vajadzību un resursu izvērtējumu un izstrādātu jaunieša individuālo atbalsta plānu.

96. Noteikumu 93.2. apakšpunktā minētajām personām sociālā mentora pakalpojums tiek sniegts atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai par sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās.

97. Sociālā mentora pakalpojums tiek finansēts no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem.

XXII. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums personas dzīvesvietā

98. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā tiek nodrošināts bērniem ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Sociālā pakalpojuma un palīdzības likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.

99. Pakalpojums ietver izglītojošas, attīstošas nodarbības, atbalsta grupas, psihosociālo atbalstu un speciālistu konsultācijas saskaņā ar mērķa grupas vajadzībām atbilstošu programmu.

100. Pakalpojumu piešķir uz laiku, kāds paredzēts mērķa grupas vajadzībām izstrādātajā programmā.

101. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību un resursu izvērtējumu un sociālās rehabilitācijas plānā, kas izstrādāts pēdējo 12 mēnešu laikā, ietverto uzdevumu un sagaidāmo rezultātu īstenošanai.

XXIII. Nosacījumi gadījumos par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu, atteikumu un lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

102. Lēmumu par pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem sociālais dienests, ja:

102.1. rakstiski iesniegts pakalpojuma saņēmēja, viņa likumiskā pārstāvja vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja iesniegums ar lūgumu pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

102.2. mainīta pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

102.3. lēmumā beidzies noteiktais pakalpojuma sniegšanas termiņš;

102.4. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, novērtējot pakalpojuma saņēmēja pašaprūpes spējas, tiek konstatēts, ka pakalpojuma saņēmējs var nodrošināt pašaprūpi pati saviem spēkiem;

102.5. kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām pakalpojuma saņēmējam ir kopēji izdevumi par uzturu un mājokli, var nodrošināt pakalpojuma saņēmējam nepieciešamo aprūpi;

102.6. pakalpojuma saņēmējs atguvis funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas, un pakalpojums nav nepieciešams;

102.7. izbeidzas objektīvie apstākļi, kuru dēļ likumīgais apgādnieks nespēja nodrošināt pakalpojuma saņēmēja aprūpi un uzraudzību;

102.8. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pakalpojuma saņēmējam var aizstāt ar pakalpojumiem dzīvesvietā;

102.9. sasniegts pakalpojuma saņēmēja sociālās rehabilitācijas plāna mērķis;

102.10. sniegtā pakalpojuma apjoms pārsniedz pakalpojuma saņēmējam nepieciešamā pakalpojuma apjomu;

102.11. pakalpojuma saņēmējs tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā;

102.12. pakalpojuma saņēmējam normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir noteiktas kontrindikācijas pakalpojumu saņemšanai;

102.13. pakalpojuma saņēmējs izsaka draudus vai apdraud pakalpojuma sniedzēja darbiniekus un/vai klientus;

102.14. pakalpojuma saņēmējs pakalpojuma saņemšanas brīdī ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

102.15. pakalpojuma saņēmējs vai viņa likumiskais pārstāvis ļaunprātīgi pārkāpj vai nepilda vienošanās par līdzdarbību vai līgumā par pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības;

102.16. pakalpojuma saņēmējs ir noslēdzis uzturlīgumu, kas paredz uztura devēja pienākumu nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, pamatvajadzības vai apmaksāt izdevumus, kas saitīti ar pakalpojuma sniegšanu;

102.17. iestājusies pakalpojuma saņēmēja nāve;

102.18. pakalpojuma pieprasītājs bez objektīva iemesla viena mēneša laikā nav uzsācis pakalpojuma saņemšanu;

102.19. bez objektīva iemesla pārtraucis pakalpojuma saņemšanu.

103. Pakalpojumu nesniedz vai tā sniegšanu pārtrauc līdz brīdim, kamēr beidzas apstākļi, kuri bijuši par pamatu pakalpojuma nesniegšanai vai pārtraukšanai, par to veicot ierakstus pakalpojumu sniegšanas dokumentācijā.

104. Sociālā dienesta amatpersonu vai darbinieka izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Pašvaldības nolikuma noteiktajā kārtībā.

XXIV. Noslēguma jautājums

105. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2021. gada 26. augusta saistošos noteikumus Nr. 11 "Par sociālajiem pakalpojumiem" (prot. Nr. 6, 15. p., lēmums Nr. 80).

Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Bērziņš

Paskaidrojuma rakstsTalsu novada pašvaldības domes 2026. gada 30. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 9 "Par sociālajiem pakalpojumiem"

1. Mērķis un nepieciešamības pamatojumu, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi
1.1. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis – ko pašvaldība vēlas sasniegt ar saistošajiem noteikumiem, kādi būs ieguvumi

1.2. Problēmas raksturojums, kuras risināšanai nepieciešami saistošie noteikumi

1.3. Pastāvošais tiesiskais regulējums, tā būtības skaidrojums un pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnību raksturojums

1.4. Ja norādītās problēmas risināšanai nav tiesiskā regulējuma, tad skaidro, kādas sekas rada tiesiskā regulējuma neesamība

1.5. Ja paredzēta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu pārkāpšanu, pamato tās noteikšanas nepieciešamību un tvērumu, iekļaujot vismaz šādu kritēriju izvērtējumu:
1.5.1. Nodarījuma (problēmsituācijas), par kuru paredz administratīvo atbildību, aktualitāte

1.5.2. Nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām

1.5.3. Nodarījuma bīstamība un sabiedriskais kaitīgums, sekas – pamatots sabiedrības interešu aizskārums

1.5.4. Administratīvā akta prioritātes principa ievērošanas iespējas

1.5.5. Paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva elementi – darbība vai bezdarbība, par kuru paredzēta administratīvā atbildība

1.5.6. Korespondējošās tiesību normas – saistošo noteikumu vienības, par kurās esošā regulējuma neīstenošanu ir noteikta administratīvā atbildība

1.5.7. Vai un ar kādiem administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams problēmsituācijas konstatēt un izmeklēt, kā arī pierādīt personas vainu nodarījumā

1.5.8. Soda veida un apmēra izvēles pamatojums

1.5.9. Administratīvā soda efektivitāte nodarījumu skaita samazināšanā, seku novēršanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā sabiedrības interesēs

1.5.10. Soda piemērotāja – kompetentās iestādes, kura piemēros sodus, – izvēles apsvērumi

1.5.11. Saistošo noteikumu izvērtējums citu normatīvo aktu, kas nosaka administratīvo vai kriminālatbildību attiecīgajā jomā, kontekstā

1.6. Iespējamo alternatīvu, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, raksturojums, to ieviešanas trūkumi un priekšrocības

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus
2.1. Saistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus:
2.1.1. Samazina vai palielina ieņēmumu daļu

2.1.2. Samazina vai palielina izdevumu daļu

2.2. Informācija par nepieciešamajiem resursiem sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu, esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi (saistībā ar 5., 6. sadaļu)

3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situāciju, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei)
3.1. Sociālā ietekme – ietekme uz cilvēku dzīvesveidu, kultūru, labsajūtu, sabiedrību kopumā, kā arī ietekme uz konkrētām sabiedrības grupām, tai skaitā sociālās atstumtības riskam pakļautajām sabiedrības grupām, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām, uz dzimumu līdztiesību

3.2. Ietekme uz vidi – ar saistošo noteikumu īstenošanu izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, zemes dzīles, ūdeni, gaisu, klimatu, ainavu, kultūras un dabas mantojumu, iespējamā pakļautība avāriju vai katastrofu riskiem un visu minēto jomu mijiedarbība

3.3. Ietekme uz iedzīvotāju veselību, iekļaujot informāciju par to, vai saistošie noteikumi:
3.3.1. Ietekmēs (piemēram, uzlabos, atjaunos, pasliktinās) vai neietekmēs cilvēku veselību

3.3.2. Nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas veselības jomā

3.3.3. Radīs jaunas tiesības vai uzliks jaunus pienākumus veselības jomā

3.4. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, norādot:
3.4.1. Vai ar saistošajiem noteikumiem tiks veicinātas uzņēmējdarbības aktivitātes, jaunu uzņēmumu veidošanās un esošo uzņēmumu attīstība un izaugsme, kā arī paaugstināta to konkurētspēja

3.4.2. Kuri uzņēmēji ir saistošo noteikumu tiesiskā regulējuma mērķgrupa un vai tiesiskais regulējums radīs mērķgrupai jaunas tiesības, uzliks jaunus pienākumus vai nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas, veicinās tiesību realizēšanu, uzlabos pakalpojumu pieejamību u.c.

3.5. Ietekme uz konkurenci – iekļauj aktuālās situācijas aprakstu, situāciju un prognozes tirgū (attiecībā uz saistīto pakalpojumu vai preču pieejamību), paredzēto pasākumu atbilstības izvērtējumu brīvai un godīgai konkurencei

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām
4.1. Institūcija, kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu piemērošanā

4.2. Galvenie procedūras posmi un privātpersonām veicamās darbības, ko paredz saistošo noteikumu projekts, tai skaitā akcentē, kā piedāvātais regulējums maina līdzšinējo kārtību

4.3. Paredzētās administratīvo procedūru izmaksas:
4.3.1. Saimnieciskās darbības veicējiem

4.3.2. Fiziskajām personām

4.3.3. Nevalstiskā sektora organizācijām

4.3.4. Budžeta finansētām institūcijām

5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem
5.1. Pašvaldību funkcijas, kuru izpildei tiek izstrādāti šie saistošie noteikumi

5.2. Pašvaldības cilvēkresursi, kas tiks iesaistīti saistošo noteikumu īstenošanā (tostarp, vai tiks uzlikti jauni pienākumi vai uzdevumi esošajiem darbiniekiem, veidotas jaunas darba vietas u.tml.)

6. Izpildes nodrošināšana
6.1. Saistošo noteikumu izpildē iesaistītās institūcijas, tai skaitā, vai paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija

6.2. Izpildes nodrošināšanai nepieciešamie resursi un to pamatotība (nedublējot 2. sadaļā norādīto)

7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana
7.1. Vai saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai

7.2. Samērīguma tests
7.2.1. Vai pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai

7.2.2. Vai nav saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai

7.2.3. Vai pašvaldības rīcība ir atbilstoša

8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp norādot Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā minēto informāciju
8.1. Sabiedrības pārstāvji (tostarp biedrības, nodibinājumi, apvienības u.tml.), ar kuriem notikušas konsultācijas saistošo noteikumu izstrādes procesā
8.2. Izmantotais sabiedrības līdzdalības veids (lai atspoguļotu, kā pašvaldības ir centusies sasniegt mērķgrupu, kā arī noskaidrot pēc iespējas plašākas sabiedrības viedokli)

8.3. Sabiedrības pārstāvju izteiktie priekšlikumi un iebildumi, norādot, kuri no tiem ņemti vērā

8.4. Par saistošo noteikumu projektu saņemtie viedokļi pēc saistošo noteikumu projekta publicēšanas sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, to apkopojums un izvērtējums (iesniedzēji, vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums)
8.5. No institūcijām saņemtie viedokļi un atzinumi, to apkopojums un izvērtējums (vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums) – gan tādi, kas saņemti, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktu pienākumu, gan lūgti pēc pašvaldības iniciatīvas, gan sniegti pēc institūcijas iniciatīvas

8.6. Informācija par cita veida saziņu un konsultācijām, ja tādas bijušas

Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Bērziņš