Noteikumi par valsts zinātnisko institūciju zinātības, tehnoloģiju un izgudrojumu saimniecisko izmantošanu, ieguldījumu novērtēšanu, risku toleranci un atlīdzības noteikšanu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 404 Rīgā 2026. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 38 10. §)

Izdoti saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma32.1 panta septīto daļu, 39.3 panta ceturto daļu un 39.6 pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. nosacījumus un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (turpmāk – komercializējamas) valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju vai izgudrojumu (turpmāk – tiesības uz intelektuālo rezultātu);

1.2. nosacījumus un kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju vai izgudrojumu;

1.3. kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācijas potenciālu un īstenošanu;

1.4. gadījumus un kritērijus, atbilstoši kuriem valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācijas;

1.5. kārtību, kādā nosaka atlīdzību par tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializāciju pret atlīdzību vai bez atlīdzības, atlīdzības veidus, kā arī atlīdzības noteikšanas kritērijus;

1.6. valsts zinātniskās institūcijas darbinieka tiesību uz taisnīgu atlīdzību noteikšanas principus, nosacījumus un kārtību;

1.7. nosacījumus un kārtību valsts zinātnisko institūciju ieguldījumu novērtēšanai – pieļaujamo risku līmeni (risku tolerance) veikto ieguldījumu attiecībai pret iespējamiem zaudējumiem, laika periodu, kādā mēra risku toleranci, prasības pieļaujamā risku līmeņa nodrošināšanai un uzraudzībai, rīcību gadījumos, kad konstatē, ka noteiktais zaudējumu līmenis ir pārsniegts.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. gala saņēmējs – persona, kam valsts zinātniskā institūcija komercializācijas ietvaros piešķir valsts zinātniskajai institūcijai piederošas tiesības uz intelektuālo rezultātu;

2.2. atbalsta saņēmējs – gala saņēmējs, kurš komercializācijas ietvaros saņem komercdarbības atbalstu saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula 2023/2831) nosacījumiem;

2.3. ieguldīšana pamatkapitālā – tiesību uz intelektuālo rezultātu nodošana pamatkapitāla apmaksai atbilstoši Komerclikuma 153. pantam zinātņietilpīgam jaunuzņēmumam, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punktam, vai komersantam, kas izstrādā vai ievieš inovācijas;

2.4. intelektuālā rezultāta radītājs – valsts zinātniskās institūcijas darbinieks, kurš ir zinātības, tehnoloģijas vai izgudrojuma autors vai līdzautors;

2.5. pārvaldnieks – valsts zinātniskās institūcijas izvēlēts pakalpojuma sniedzējs vai valsts zinātniskās institūcijas dibināta vai līdzdibināta juridiska persona, kuras mērķis ir valsts zinātniskās institūcijas radīto zinātnisko rezultātu pārvaldība un ar komercializācijas procesiem saistītu saimniecisku un administratīvu darbību un pienākumu veikšana, tiesību un saistību uzņemšanās;

2.6. tirgus cena – cena, atlīdzība vai kompensācija valsts zinātniskajai institūcijai par tiesību uz intelektuālo rezultātu piešķiršanu, nodošanu vai atsavināšanu, kas atbilst cenai, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 24. punktam;

2.7. komercializācijas potenciāla izvērtējums – jaunas zinātības, jaunas tehnoloģijas vai jauna izgudrojuma komercializācijas potenciāla pirmreizējs izvērtējums, ko valsts zinātniskā institūcija veic, tiklīdz ir saņemta šo noteikumu 5. punktā minētā informācija;

2.8. padziļināts komercializācijas potenciāla izvērtējums – visaptverošs tiesību uz intelektuālo rezultātu vai uz citu zinātniskās darbības, radošās darbības vai pētniecības rezultātu komercializācijas potenciāla izvērtējums attiecībā uz to tehniskajām, praktiskajām un ekonomiskajām īpašībām;

2.9. ieguldījumu stratēģija – Zinātniskās darbības likuma 32.1 panta pirmajā daļā noteiktā stratēģija ieguldījumu veikšanai jaunos vai esošos saimnieciskās darbības veicējos nolūkā veicināt tiesību uz intelektuālo rezultātu pārnesi.

3. Ja valsts zinātniskā institūcija veic komercializāciju ar pārvaldnieka palīdzību, šo noteikumu regulējums par valsts zinātnisko institūciju tiesībām un pienākumiem piemērojams arī pārvaldniekam.

II. Nosacījumi un kārtība, kādā intelektuālā rezultāta radītājs informē zinātnisko institūciju par jaunu intelektuālo rezultātu

4. Intelektuālā rezultāta radītājs par jauna intelektuālā rezultāta radīšanas faktu rakstveidā informē valsts zinātnisko institūciju atbilstoši tās noteiktajai kārtībai, kādā veicama šāda informēšana.

5. Paziņojumā par jauna intelektuālā rezultāta radīšanu intelektuālā rezultāta radītājs atbilstoši iespējām sniedz šādu informāciju:

5.1. par jaunradīto intelektuālo rezultātu: īss apraksts, būtiskās īpašības, tehnoloģiju gatavības līmenis ar atbilstošu novērtējumu un pamatojumu šāda līmeņa piešķiršanai, attīstības iespējas, paredzamais vai iespējamais pielietojums, norāde, vai jaunradītais intelektuālais rezultāts radīts, izmantojot valsts zinātniskās institūcijas resursus vai tās uzdevumā;

5.2. par tirgus situāciju un aizsargājamību: līdzīgu intelektuālo rezultātu esība tirgū, jaunradītā intelektuālā rezultāta aizsargājamības vērtējums, saistība ar iepriekš radītajiem intelektuālajiem rezultātiem, kā arī citām precēm vai pakalpojumiem, kas ir pieejami tirgū;

5.3. par autorību un ieguldījumu: intelektuālā rezultāta radītāja ieguldījuma apraksts un procentuālā proporcija, izmantotie valsts zinātniskās institūcijas resursi (piemēram, laboratorijas, iekārtas, programmatūra, finansējuma avoti);

5.4. cita informācija, kas nepieciešama jaunradītā intelektuālā rezultāta aizsargājamības un komercializācijas potenciāla un iespēju izvērtēšanai, tai skaitā par jaunradītā intelektuālā rezultāta lietošanā vai izmantošanā iespējami ieinteresētajām personām.

6. Pamatojoties uz intelektuālā rezultāta radītāja sniegto informāciju, valsts zinātniskā institūcija veic komercializācijas potenciāla izvērtējumu un pieņem Zinātniskās darbības likuma 39.3 panta otrajā daļā minēto lēmumu.

7. Valsts zinātniskā institūcija nosaka komercializācijas potenciāla izvērtējuma un padziļinātā komercializācijas potenciāla izvērtējuma izstrādes, apstiprināšanas un pārskatīšanas kārtību, kā arī komercializācijas īstenošanas lēmumu pieņemšanas un īstenošanas kārtību, šim procesam nosakot atbildīgās amatpersonas un institūcijas, dokumentācijas prasības un termiņus.

III. Komercializācijas potenciāla izvērtējuma kritēriji un kārtība

8. Komercializācijas potenciāla izvērtējumā valsts zinātniskā institūcija izvērtē jaunradītā intelektuālā rezultāta tehnoloģiskās gatavības līmeni, iespējamo pielietojumu, tirgus situāciju un atbilstību tirgus vajadzībām. Komercializācijas potenciāla izvērtējuma mērķis ir nodrošināt savlaicīgu lēmuma pieņemšanu par mantisko tiesību izmantošanu un turpmāko darbu ar konkrēto intelektuālo rezultātu.

9. Padziļinātajā komercializācijas potenciāla izvērtējumā ņem vērā:

9.1. ekonomisko ietekmi – potenciālā tirgus segmenta lielumu un pieprasījumu pēc radītā intelektuālā rezultāta, iespējamas tirgus pieprasījuma izmaiņas, finansiālo dzīvotspēju, tostarp attīstības izmaksas, iespējamos ieņēmumus un peļņu, kā arī riskus un iespējamos finansiālos zaudējumus, kas var rasties no ieguldījumiem komercializācijā, tostarp no tirgus, tehnoloģiju, produktu vai īstenošanas riskiem, kā arī no darbībām vai bezdarbības, kas ietekmē komercializācijas rezultātu un nosaka pamatvērtību;

9.2. inovācijas potenciālu, ko novērtē atbilstoši vismaz šādiem kritērijiem:

9.2.1. tehnoloģiju gatavības līmenis – nosaka radītā intelektuālā rezultāta attīstības posmu no idejas līdz sekmīgai ekspluatācijai;

9.2.2. inovācija – novērtē, vai tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācijas rezultātā tiks radīta jauna vai būtiski uzlabota prece vai pakalpojums;

9.2.3. tiesību uz intelektuālo rezultātu izmantošanas spēja – turpmākās attīstības vai izmantošanas potenciāls vai īstenošanas apgrūtinājumi;

9.3. tiesību uz intelektuālo rezultātu īstenošanas stratēģiju – izgudrojuma aizsardzības un izmantošanas lietderība, intelektuālā īpašuma aizsardzības veids un apjoms.

10. Atkārtotu padziļinātu komercializācijas potenciāla izvērtējumu var veikt, ja izgudrojuma objektam ir atklāta jauna īpašība, mainījies tehnoloģiskās gatavības līmenis vai radušies jauni inovācijas potenciāla izvērtējuma aspekti, kā arī ja intelektuālā īpašuma rezultātu turpina komercializēt.

11. Atbilstoši padziļinātās komercializācijas potenciāla izvērtējuma rezultātiem un ieguldījumu stratēģijai valsts zinātniskā institūcija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

11.1. par tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializāciju;

11.2. par atteikšanos no komercializācijas vai mantiskajām tiesībām uz intelektuālo rezultātu;

11.3. par komercializācijas veikšanu saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu;

11.4. par tiesību uz intelektuālo rezultātu reģistrāciju un patentēšanu papildu teritorijās vai citus papildu aizsardzības pasākumus tiesībām, kas saistītas ar attiecīgo intelektuālo rezultātu;

11.5. par iespējamo komercializācijas plānu un iespējamo atlīdzības noteikšanas kārtību un apmēru, kas plānota intelektuālā rezultāta radītājam.

IV. Publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radīto tiesību uz intelektuālo īpašumu komercializācijas nosacījumi un kārtība

12. Valsts zinātniskajai institūcijai ir tiesības komercializēt tiesības uz intelektuālo rezultātu atbilstoši šiem noteikumiem, ja tiesības uz intelektuālo rezultātu radītas tāda pētījuma rezultātā, par kuru ir saņemts publiskais finansējums, un atbilstoši šo noteikumu III nodaļai ir veikts padziļināts komercializācijas potenciāla izvērtējums.

13. Valsts zinātniskā institūcija, pieņemot lēmumu par tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializāciju, izvēlas vienu no šādiem komercializācijas veidiem:

13.1. lietojuma tiesību piešķiršana trešajām personām, tostarp izņēmuma licence vai vienkāršā licence;

13.2. tiesību atsavināšana;

13.3. tiesību kopīga izmantošana, izveidojot kopuzņēmumu vai ieguldot pamatkapitālā.

14. Ja valsts zinātniskā institūcija pieņem lēmumu par tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācijas īstenošanu, ieguldot tās pārvaldnieka vai gala saņēmēja pamatkapitālā, tā nodrošina ieguldījumu atbilstību ieguldījumu stratēģijai un atdeves noteikšanas principiem (piemēram, peļņas daļa, licencēšanas maksas).

15. Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācijas, ja šo noteikumu 9. punktā minētie kritēriji neapstiprina ekonomisko lietderību vai pastāv citi ar valsts zinātniskās institūcijas ieguldījumu stratēģijas īstenošanu saistīti riski.

16. Valsts zinātniskā institūcija, veicot tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializāciju, nodala publiskā finansējuma grāmatvedības uzskaiti.

17. Valsts zinātniskā institūcija nodrošina šajos noteikumos minēto procesu rakstisku lietvedību un informācijas uzglabāšanu 10 gadus no dienas, kad pieņemts šo noteikumu 13. vai 15. punktā minētais lēmums.

18. Ja valsts zinātniskā institūcija izvēlējusies šo noteikumu 13.1. vai 13.2. apakšpunktā minēto komercializācijas veidu un tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācija tiek veikta par cenu, kas nav zemāka par šo noteikumu 24. punktā minētajā kārtībā noteikto tirgus cenu, tas nav komercdarbības atbalsts.

19. Ja valsts zinātniskā institūcija izvēlējusies šo noteikumu 13.1. vai 13.2. apakšpunktā minēto komercializācijas veidu un tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācija tiek veikta par cenu, kas ir zemāka par šo noteikumu 24. punktā minētajā kārtībā noteikto tirgus cenu, šādu atbalstu valsts zinātniskā institūcija sniedz saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu un tas ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

20. Ja valsts zinātniskā institūcija izvēlējusies šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minēto komercializācijas veidu, tā, ņemot vērā padziļināto komercializācijas potenciāla izvērtējumu un ievērojot tās iekšējo kārtību tirgus ekonomikas dalībnieka kritēriju prasību nodrošināšanai, lemj par tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializāciju atbilstoši ieguldījumu stratēģijai un ievēro šo noteikumu 40. punktā minēto pieļaujamo risku līmeni. Ja valsts zinātniskā institūcija savā lēmumā par tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializāciju rīkojas kā tirgus ekonomikas dalībnieks, tad šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minētais ieguldījums nav komercdarbības atbalsts.

21. Ja valsts zinātniskā institūcija šo noteikumu 20. punktā minētajā kārtībā nepierāda, ka tā rīkojas kā tirgus ekonomikas dalībnieks, šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minētais ieguldījums ir komercdarbības atbalsts, ko valsts zinātniskā institūcija sniedz saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu.

22. Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā uzraudzības nosacījumus un nodrošina, ka reizi sešos gados tiek veikta pārbaude attiecībā uz valsts zinātnisko institūciju rīcības atbilstību šo noteikumu 20. punktā minētā tirgus ekonomikas dalībnieka principa piemērošanas prasībām, izvērtējot procedūru, dokumentācijas un pamatojuma esību un pietiekamību.

23. Valsts zinātniskā institūcija atbilstoši tās ieguldījumu stratēģijai lemj par komercializācijai atvēlēto ikgadējo budžetu, ņemot vērā tās finansiālās iespējas un cita publiskā finansējuma pieejamību.