LegalizeZaudējis spēku - Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā un kārtību, kādā veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes
Ministru kabineta noteikumi Nr.794Rīgā 2009.gada 21.jūlijā (prot. Nr.49 10.§)
Izdoti saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 21.panta pirmo daļu un likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 7.pantu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. prasības tekstilizstrādājumu marķējumam un tekstilšķiedru sastāva norādīšanai tekstilizstrādājumu marķējumā;
1.2. tekstilizstrādājumu sastāva atbilstības noteikšanu marķējumā norādītajai informācijai, lai ievērotu šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētās prasības;
1.3. dažādšķiedru maisījumu sastāva kvantitatīvās pārbaudes, lai īstenotu tekstilizstrādājumu sastāva atbilstības noteikšanu marķējumā norādītajai informācijai un nodrošinātu patērētājiem patiesu un pilnīgu informāciju par preci;
1.4. tekstilšķiedru marķēšanas tirgus uzraudzības kārtību.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. tekstilizstrādājums – neapstrādāts, daļēji apstrādāts, apstrādāts, daļēji pārstrādāts un rūpnieciski ražots pusgatavs vai gatavs izstrādājums (pusfabrikāts vai fabrikāts), kas veidots tikai no tekstilšķiedrām neatkarīgi no maisīšanas vai saistīšanas paņēmieniem;
2.2. tekstilšķiedra – lokans un smalks vielisks veidojums, kura garums ir ievērojami lielāks nekā maksimālais šķērsgriezums un kuru var izmantot tekstilizstrādājumu ražošanai, kā arī lokanas strēmeles vai caurules, kuru nosakāmais platums (strēmeles vai caurules platums, kad tā ir salocīta, saplacināta, saspiesta vai savīta) vai vidējais platums (ja strēmeles vai caurules platums nav viscaur vienāds) nav lielāks par 5 mm (arī platākas strēmeles vai plēves, kas iegūtas no vielām, kuras izmanto šo noteikumu 1.pielikuma 19.līdz 47.punktā minēto šķiedru izgatavošanā un kuras var izmantot tekstilizstrādājumos).
3. Noteikumi attiecas uz šādiem tekstilizstrādājumiem, kas tiek realizēti vai ir paredzēti realizēšanai Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī:
3.1. izstrādājumi, kuru sastāvā ir vismaz 80 % tekstilšķiedras no kopējās izstrādājuma masas;
3.2. mēbeles, lietussargi un saulessargi, kuros ir vismaz 80 % tekstilsastāvdaļu no kopējās izstrādājuma masas;
3.3. daudzslāņainie grīdas pārklāji, matrači, tūrisma preces, apavu siltās oderes, cimdi (pirkstaiņi un dūraiņi), ja to daļās vai oderēs ir vismaz 80 % tekstilsastāvdaļu no kopējās izstrādājuma masas;
3.4. citos izstrādājumos iestrādāti tekstilizstrādājumi, ja tie ir attiecīgo izstrādājumu neatdalāma daļa un ja to tekstilšķiedru sastāvs ir norādīts.
4. Noteikumos noteiktās prasības nepiemēro tekstilizstrādājumiem, kuri:
4.1. ir paredzēti eksportam uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai Eiropas Ekonomikas zonas valstis;
4.2. tiek ievesti Latvijā muitas kontrolē tranzītam;
4.3. tiek ievesti pārstrādei no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai Eiropas Ekonomikas zonas valstis;
4.4. saskaņā ar līgumu tiek nodoti mājražotājiem vai patstāvīgiem uzņēmumiem turpmākai tekstilmateriālu apstrādei, nemainot tekstilmateriāla īpašnieku.
5. Tekstilizstrādājumus marķē vai etiķetē vienmēr, kad tos laiž tirgū ražošanai vai komerciālos nolūkos. Marķējumu vai etiķeti var aizstāt vai papildināt ar tirdzniecības pavaddokumentiem šādos gadījumos:
5.1. ja tekstilizstrādājums tiek piegādāts pēc valsts pārvaldes iestāžu pasūtījuma;
5.2. ja tekstilizstrādājums nav paredzēts pārdošanai patērētājiem.
2. Informācija tekstilizstrādājumu marķējumā
2.1. Vispārīgās prasības tekstilizstrādājumu marķējumam
6. Nosaukumi, apraksti un dati par tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru sastāvu ir skaidri norādīti attiecīgajos tirdzniecības pavaddokumentos. Līgumos, rēķinos un faktūrās nedrīkst lietot saīsinājumus, izņemot mehanizētās apstrādes šifru, ja tas ir paskaidrots tajā pašā dokumentā.
7. Ja tekstilizstrādājums ir paredzēts pārdošanai patērētājiem:
7.1. nosaukumus, aprakstus un datus par tekstilšķiedru sastāvu skaidri salasāmā un vienotā drukā norāda marķējumā, kā arī katalogos un tirdzniecības literatūrā;
7.2. tam pievieno marķējumu, kurā norādīta informācija par tekstilizstrādājuma kopšanas un tīrīšanas nosacījumiem. Minētajai informācijai jābūt neatdalāmai un stingri iešūtai audumā.
8. Informāciju par tekstilšķiedru sastāvu tekstilizstrādājuma marķējumā nodala no cita veida informācijas, izņemot preču zīmi vai komersanta firmu, kas var atrasties tieši pirms vai aiz norādes par tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru sastāvu.
9. Ja pārdošanai patērētājiem paredzētā tekstilizstrādājuma marķējumā norādītajā preču zīmē vai komersanta firmā ir kāds no šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem tekstilšķiedru nosaukumiem (norādīts atsevišķi īpašības vārda vai vārda saknes veidā) vai attiecīgo preču zīmi vai komersanta firmu iespējams ar tiem sajaukt, pirms vai aiz preču zīmes vai komersanta firmas skaidri salasāmā un vienotā drukā norāda nosaukumus, aprakstus un datus par tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru sastāvu.
10. Marķējumā sniegtā informācija par Latvijā ražoto tekstilizstrādājumu tekstilšķiedru sastāvu ir valsts valodā. Ievestajiem tekstilizstrādājumiem, kuru marķējumā sniegtā informācija ir svešvalodā, pievieno attiecīgās informācijas tulkojumu valsts valodā. Ja tiek pārdotas nelielas šūšanas, lāpīšanas vai izšūšanas diegu vienības (piemēram, spoles, tinumi, šķeteres, kamoli), informācijas tulkojums valsts valodā nepieciešams tikai kopējam marķējumam uz ārējā iepakojuma vai tirdzniecības vietā.
2.2. Tekstilšķiedru sastāva norādīšana tekstilizstrādājumu marķējumā
11. Tekstilizstrādājumu marķējumā tekstilšķiedru sastāva norādīšanai lieto šo noteikumu 1.pielikumā minētos tekstilšķiedru nosaukumus.
12. Šo noteikumu 1.pielikumā minētos tekstilšķiedru nosaukumus nedrīkst lietot citu šķiedru apzīmēšanai (ne nosaukuma, ne vārda saknes vai īpašības vārda veidā).
13. Tekstilizstrādājuma marķējumā tekstilšķiedru sastāva norādīšanai vārdu “zīds” nedrīkst lietot, lai apzīmētu tekstilšķiedru vienlaidpavediena formu vai īpašo uztinumu nepārtraukta pavediena veidā.
14. Tekstilizstrādājuma marķējumā nedrīkst lietot apzīmējumu “100 %”, “tīrs”, “vienīgi” vai līdzīga satura apzīmējumu, ja tekstilizstrādājums nav veidots tikai no attiecīgās tekstilšķiedras. Tekstilizstrādājumā drīkst būt līdz 2 % citu tekstilšķiedru no kopējās izstrādājuma masas, ja tas ir nepieciešams ražošanā tehnisku iemeslu dēļ. Kārstajos (arī aparātdzijas) tekstilizstrādājumos drīkst būt līdz 5 % citu tekstilšķiedru no kopējās izstrādājuma masas, ja tas ir nepieciešams ražošanā tehnisku iemeslu dēļ.
15. Vilnas tekstilizstrādājumu marķējumā drīkst lietot apzīmējumu “jaunvilna” vai “pirmlietojuma vilna” (norādot pilnīgu tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru procentuālo sastāvu) šādos gadījumos:
15.1. ja tekstilizstrādājums sastāv vienīgi no vilnas šķiedras, kura iepriekš nav bijusi iestrādāta gatavā izstrādājumā, nav tikusi pakļauta vērpšanas vai velšanas procesiem (izņemot tos, kas ir nepieciešami attiecīgā izstrādājuma ražošanā) un nav bojāta, to apstrādājot vai lietojot;
15.2. šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētā vilnas šķiedra tekstilšķiedru maisījumā ir vismaz 25 % no kopējās izstrādājuma masas;
15.3. mehāniski nesadalāmā maisījumā šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētajai vilnas šķiedrai ir piemaisīta tikai viena veida tekstilšķiedra.
16. Šo noteikumu 15.punktā minētajiem tekstilizstrādājumiem (arī kārstajiem (aparātdzijas) vilnas izstrādājumiem) ar ražošanu saistītais tehniski pamatotais pieļāvums jeb pieļaujamā novirze no marķējumā norādītā procentuālā daudzuma nedrīkst būt lielāka par 0,3 % šķiedras piemaisījumu.
17. Tekstilizstrādājumiem, kas sastāv no divām vai vairākām tekstilšķiedrām, no kurām viena veido vismaz 85 % no kopējās izstrādājuma masas, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda vienā no šādiem veidiem:
17.1. norāda tās tekstilšķiedras nosaukumu, kura veido vismaz 85 % no kopējās izstrādājuma masas, un tās svara procentuālo daudzumu;
17.2. norāda tās tekstilšķiedras nosaukumu, kura veido vismaz 85 % no kopējās izstrādājuma masas, un vārdus “vismaz 85 %”;
17.3. norāda pilnīgu tekstilizstrādājuma procentuālo sastāvu.
18. Tekstilizstrādājumiem, kas sastāv no divām vai vairākām tekstilšķiedrām, no kurām neviena neveido 85% no kopējās izstrādājuma masas, norāda vismaz divu galveno tekstilšķiedru nosaukumus un procentuālo masu, kā arī pārējo tekstilšķiedru nosaukumus dilstošā masas secībā (procentuālo masu var norādīt vai nenorādīt).
19. Tekstilšķiedras, kuras katra veido mazāk par 10 % no tekstilizstrādājuma kopējās masas, var kopīgi apzīmēt ar vārdiem “citas tekstilšķiedras” un norādīt to kopējo procentuālo masu. Ja marķējumā ir minēta tekstilšķiedra, kuras ir mazāk par 10 % no tekstilizstrādājuma kopējās masas, norāda pilnīgu tekstilizstrādājuma procentuālo sastāvu.
20. Izstrādājumus ar tīriem kokvilnas šķēriem un tīriem lina audiem, kuros lins veido vismaz 40 % no atsmitēta auduma kopējās masas, var marķēt ar nosaukumu “linkokvilna”, aiz kura jānorāda sastāva precizējums – “tīri lina audi”.
21. Apzīmējumus “dažādas tekstilšķiedras” vai “neprecizēts tekstilšķiedru sastāvs” lieto tekstilizstrādājumiem, kuru sastāvu ražošanas procesā ir grūti noteikt.
22. Ja tekstilizstrādājums paredzēts pārdošanai patērētājiem, šo noteikumu 17., 18., 19., 20. un 21.punktā minētajos gadījumos tajā var būt šādi pieļāvumi:
22.1. neiederīgās tekstilšķiedras – līdz 2 % (kārstajiem tekstilizstrādājumiem – līdz 5 %) no tekstilizstrādājuma kopējās masas, ja tas ir tehniski nepieciešams;
22.2. ražošanas pieļāvums starp marķējumā norādītajiem šķiedru procentuālajiem daudzumiem un analīzēs iegūtajiem procentuālajiem daudzumiem – līdz 3 % attiecībā pret kopējo marķējumā norādīto šķiedru masu. Minētais nosacījums attiecas arī uz šķiedrām, kuras saskaņā ar šo noteikumu 18. un 19.punktu norādītas dilstošā masas secībā, neminot to procentuālo daudzumu, un uz šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajām šķiedrām.
23. Analīzēs pieļāvumus aprēķina atsevišķi. Kopējā masa, ko ņem vērā, aprēķinot šo noteikumu 22.2.apakšpunktā minēto pieļāvumu, ir gatavā izstrādājuma tekstilšķiedru masa, izņemot neiederīgo blakusšķiedru masu, kas noteikta, ņemot vērā šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minēto pieļāvumu.
24. Šo noteikumu 22.1. un 22.2.apakšpunktā minēto pieļāvumu apvienošana atļauta tikai tad, ja ir pierādīts, ka jebkurai no neiederīgajām šķiedrām, kas atrasta analīzēs, ņemot vērā šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minēto pieļāvumu, ir tāds pats ķīmiskais sastāvs kā vienai vai vairākām marķējumā norādītajām tekstilšķiedrām.
25. Izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams ražošanas procesā un ja izstrādājuma atbilstība ir pārbaudīta saskaņā ar šo noteikumu 47.punktu un ražotājs sniedz atbilstošu pamatojumu, tekstilizstrādājumam var būt lielāki pieļāvumi, nekā noteikts šo noteikumu 22.1. un 22.2.apakšpunktā. Par šādiem gadījumiem nepieciešams informēt Eiropas Komisiju.
26. Šo noteikumu 14., 16., 22., 23., 24. un 25.punktā minētie pieļāvumi neattiecas uz redzamām un atdalāmām dekoršķiedrām, kuru nav vairāk par 7 % no gatavās izstrādājuma masas, kā arī uz tekstilšķiedrām (piemēram, metālšķiedrām), kuras ir iestrādātas, lai iegūtu antistatisku iedarbību, un kuru nav vairāk par 2 % no gatavā izstrādājuma masas. Minētās tekstilšķiedras marķējumā nav jānorāda. Šo noteikumu 20.punktā minētajos gadījumos procentuālo daudzumu aprēķina, izmantojot nevis auduma masu, bet šķēru masu un audu masu atsevišķi.
27. Ja tekstilizstrādājums sastāv no diviem vai vairākiem komponentiem, kuriem ir atšķirīgs tekstilšķiedru sastāvs, marķējumā norāda katra komponenta tekstilšķiedru sastāvu. To var nenorādīt komponentiem (izņemot pamatoderes), kuru masa ir mazāka par 30 % no kopējās izstrādājuma masas.
28. Ja diviem vai vairākiem tekstilizstrādājuma komponentiem ir vienāds tekstilšķiedru sastāvs un tie parasti veido vienu veselu priekšmetu, tiem nepieciešams tikai viens marķējums.
29. Korsešizstrādājumiem tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda visam izstrādājumam kopumā vai atsevišķi šādām izstrādājuma sastāvdaļām:
29.1. krūšturos – bļodiņu un mugurdaļu oderdrānām un ārdrānām;
29.2. korsetēs – stingrinošajām priekšslejām, mugurslejām un sānslejām;
29.3. krūškorsetēs (grācijās) – bļodiņu oderdrānām un ārdrānām, priekšslejām, mugurslejām un sānslejām;
29.4. citos korsešizstrādājumos – tām sastāvdaļām, kuru masa ir lielāka par 10 % no kopējās izstrādājuma masas.
30. Atsevišķām korsešizstrādājuma sastāvdaļām tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda tā, lai patērētājs varētu skaidri saprast, uz kuru izstrādājuma sastāvdaļu informācija attiecas.
31. Izkodinātiem tekstilizstrādājumiem tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda izstrādājumam kopumā, kā arī var norādīt atsevišķi pamatnes drānai un izkodinājuma raksta daļām, minot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.
32. Izšūtiem tekstilizstrādājumiem tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda tekstilizstrādājumam kopumā un to var norādīt atsevišķi pamatnes drānai un izšuvuma diegiem, norādot attiecīgo daļu nosaukumus. Ja izšūtā daļa ir mazāka par 10 % no tekstilizstrādājuma virsmas, norāda tikai pamatnes drānas tekstilšķiedru sastāvu.
33. Stiegrotajiem pavedieniem, kas sastāv no atšķirīgu tekstilšķiedru serdeņa un tinuma un tiek piedāvātas pārdošanai patērētājam šādā veidā, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda izstrādājumam kopumā vai atsevišķi serdenim un tinumam, minot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.
34. Samta un plīša tekstilizstrādājumiem vai tekstilizstrādājumiem, kas līdzīgi samtam vai plīšam, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda tekstilizstrādājumam kopumā. Ja tekstilizstrādājuma pamatnei un lietojumvirsmai ir atšķirīgs tekstilšķiedru sastāvs, to var norādīt atsevišķi katrai sastāvdaļai, minot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.
35. Grīdas pārklājiem un paklājiem, kuriem ir atšķirīgs pamatnes un lietojumvirsmas tekstilšķiedru sastāvs, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā var norādīt tikai lietojumvirsmai, minot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.
36. Šo noteikumu 2.pielikumā minēto tekstilizstrādājumu marķējumā tekstilšķiedru sastāvu var nenorādīt, izņemot šo noteikumu 9.punktā minēto gadījumu.
37. Šo noteikumu 3.pielikumā minēto viena veida un vienāda sastāva tekstilizstrādājumu kopīgajā marķējumā var norādīt tikai kopējo tekstilšķiedru sastāvu, ja tie ir paredzēti pārdošanai patērētājiem kopā.
38. Tekstilizstrādājumiem, kuri tiek pārdoti metros, tekstilšķiedru sastāvu norāda atgriezumam vai rullim (baķim).
39. Šo noteikumu 37. un 38.punktā minēto tekstilizstrādājumu tekstilšķiedru sastāvu norāda tā, lai patērētājs var pilnībā iepazīties ar attiecīgo informāciju.
3. Tekstilšķiedru sastāva noteikšana
40. Nosakot tekstilšķiedru procentuālo sastāvu, neņem vērā šādas tekstilizstrādājuma sastāvdaļas:
40.1. visiem tekstilizstrādājumiem:
40.1.1. dekordetaļas, eģes, etiķetes, zīmotnes, emblēmas, apmales un dekordetaļas, kas nav tekstilizstrādājuma būtiska sastāvdaļa;
40.1.2. ar tekstilmateriāliem apvilktas pogas un sprādzes;
40.1.3. aksesuārus, rotājumus, neelastīgās lentes, elastīgos pavedienus un joslas, kas pievienotas īpašās tekstilizstrādājuma vietās;
40.1.4. redzamās un atdalāmās dekoršķiedras;
40.1.5. tekstilšķiedras, kurām ir antistatiska iedarbība;
40.2. grīdas pārklājiem un paklājiem – visas daļas, izņemot lietojumvirsmu;
40.3. mēbeļdrānām – saistošos pildšķērus, saistošos un piepildošos audus, kuri neveido lietojumvirsmas virsmas daļu;
40.4. priekškariem un aizkariem – saistošos pildšķērus, saistošos un piepildošos audus, kuri neveido auduma labās puses daļu;
40.5. citiem tekstilizstrādājumiem:
40.5.1. pamatnes drānu, kā arī stingrojumus un pastiprinājumus (pavedienus vai materiālus, kas pievienoti īpašās tekstilizstrādājuma vietās, lai piešķirtu tam stingrumu vai biezumu);
40.5.2. starplikas un paaudeklojumus (padrānas);
40.5.3. šujamdiegus un saistdiegus, ja tie neaizstāj auduma šķērus vai audus;
40.5.4. pildījumus, kuriem nav siltumizolācijas funkciju;
40.5.5. oderes (ievērojot šo noteikumu 27.punktā minēto nosacījumu);
40.6. eļļotājus, saistvielas, smadzinātājus, smites, apretes, impregnētājus, palīgvielas, kas izmantotas krāsošanai, apdrukāšanai un citiem tekstiliju apstrādes procesiem. Minētās vielas tekstilizstrādājumos nedrīkst būt tādā daudzumā, ka varētu maldināt patērētāju.
41. Tekstildrānu apakšslāņu materiāli, kas kalpo par pamatni lietojumvirsmai, īpaši segās un divslāņu drānās, arī samta vai plīša drānās un tiem līdzīgos izstrādājumos, nav uzskatāmi par savrupu paoderējumu, kurš jāatdala.
42. Pēc šo noteikumu 40.punktā minēto sastāvdaļu atdalīšanas tekstilšķiedru procentuālo sastāvu tekstilizstrādājumā nosaka, ņemot vērā katras tekstilšķiedras sausajai masai pieskaitāmo saskaņoto resorbātu (galvenokārt mitruma) masas pieļāvumu (piesvara procentuālo daļu) (4.pielikums).
4. Dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes
43. Lai noteiktu tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai, veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes, izmantojot tekstilšķiedru divkomponentu un trīskomponetu maisījumu kvantitatīvās analīžu metodes saskaņā ar šo noteikumu 5., 6., 7. un 8.pielikumu, kurās lieto manuālo un ķīmisko atdalīšanu, ievērojot testējamo paraugu un raudžu sagatavošanas procedūru.
44. Ja attiecīgā veida dažādšķiedru maisījuma kvantitatīvajai analīzei Eiropas Savienībā nav ieviesta vienota metode, to analizē, izmantojot jebkuru zinātniski pamatotu metodi, un testēšanas pārskatā norāda iegūto rezultātu un lietotās metodes precizitātes pakāpi.
45. Testēšanas paraugu atlasei, lai noteiktu tekstilizstrādājumu šķiedru sastāvu, izmanto šo noteikumu 9.pielikumā minēto procedūru.
5. Tekstilpreču marķējuma kontrole
46. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
47. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt tekstilizstrādājumu paraugus un nodrošināt ekspertīzi, lai pārbaudītu tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām tekstilizstrādājuma sastāva pārbaudēs izmantotajām analīžu metodēm. Ja ekspertīzē konstatēts, ka marķējumā sniegtā informācija neatbilst attiecīgajās analīzēs noteiktajam tekstilšķiedru sastāvam, izdevumus par analīzes veikšanu sedz ražotājs vai pirmais preces ievedējs Latvijā, ja preces ražotājs atrodas ārpus Latvijas.
48. Latvijā aizliegts izplatīt tekstilizstrādājumus, kas neatbilst šo noteikumu prasībām.
6. Noslēguma jautājumi
49. Atzīt par spēku zaudējušiem:
49.1. Ministru kabineta 2005.gada 19.aprīļa noteikumus Nr.272 “Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 65.nr.; 2006, 138.nr.; 2007, 165.nr.);
49.2. Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumus Nr.675 “Kārtība, kādā veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes, lai noteiktu tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai” (Latvijas Vēstnesis, 2006, 138.nr.; 2007, 165.nr.).
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1973.gada 26.februāra Direktīvas 73/44/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trīskāršo tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvo analīzi;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīvas 96/73/EK par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei;
3) Komisijas 2006.gada 6.janvāra Direktīvas 2006/2/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīvas 96/73/EK par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei II pielikumu, lai pielāgotu to tehnikas attīstībai;
4) Komisijas 2007.gada 2.februāra Direktīvas 2007/4/EK, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 96/73/EK par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvajai analīzei, lai pielāgotu šo pielikumu tehnikas attīstībai;
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 14.janvāra Direktīvas 2008/121/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem;
6) Komisijas 2009.gada 14.septembra Direktīvas 2009/121/EK, ar ko groza I un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/121/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem, lai pielāgotu šos pielikumus tehnikas attīstībai;
7) Komisijas 2009.gada 14.septembra Direktīvas 2009/122/EK, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 96/73/EK par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvajai analīzei, lai pielāgotu šo pielikumu tehnikas attīstībai.
Ministru prezidents V.DombrovskisEkonomikas ministrs A.Kampars
1.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794
Tekstilizstrādājumu marķējumā lietojamie tekstilšķiedru nosaukumi
| Nr.p.k. | Tekstilšķiedras nosaukums (vārdu “tekstilšķiedra” marķējumā var nenorādīt) | Tekstilšķiedras apraksts |
|---|---|---|
| 1. | Vilna* | šķiedra no aitu vai jēru (Ovis aries) cirpņa |
| 2. | Alpakas, angoras, bebra, gvanako, jaka, kamieļa, kašgoras, kašmira, lamas, mohēras, ūdra, vikuņas vilna vai mati (vārdus “vilna” vai “matšķiedra” marķējumā var nenorādīt)* | šādu dzīvnieku apmatojums: alpakas, angoras kazas, angoras truša, bebra, gvanako, jaka, kamieļa, kašgoras kazas, kašmira kazas, lamas, vikuņas, ūdra |
| 3. | Zirgu astri vai citu dzīvnieku rupjmati (dzīvnieka sugu marķējumā var nenorādīt) | zirgu un citu dzīvnieku mati, kas nav minēti šā pielikuma 1. vai 2.punktā |
| 4. | Zīds | šķiedra, kas iegūta no zīdkāpura kokona |
| 5. | Kokvilna | šķiedra, kas iegūta no kokvilnas (Gossypium) sēklu lidpūkām |
| 6. | Kapoks | šķiedra, kas iegūta no kapoka (Ceiba pentandra) sēklu lidpūkām |
| 7. | Lins | šķiedra, kas iegūta no linu lūksnes (Linum usitatissimum) |
| 8. | Kaņepāji | šķiedra, kas iegūta no kaņepju lūksnes (Cannabis sativa) |
| 9. | Džuta | šķiedra, kas iegūta no Corchorus olitorius un Corchorus capsularis lūksnes, kā arī no Hibis-cus cannabinus, Hibiscus sabdariffa, Abutilon avcennae, Urena lobata, Urena sinuata |
| 10. | Abaka | šķiedra, kas iegūta no Musa textilis lapām |
| 11. | Alfa | šķiedra, kas iegūta no Stipa tenacissima lapām |
| 12. | Koira(kokosšķiedras) | šķiedra, kas iegūta no Cocos nucifera augļu apvalka |
| 13. | Slotzaris | šķiedra, kas iegūta no Cytisus scoparius vai Spartium junceum lūksnes |
| 14. | Rāmija | šķiedra, kas iegūta no Boehmeria nivea un Boehmeria tenacissima lūksnes |
| 15. | Sizals | šķiedra, kas iegūta no Agave sisalana lapām |
| 16. | Sunna | šķiedra, kas iegūta no Crotalaria juncea lūksnes |
| 17. | Henekens | šķiedra, kas iegūta no Agave fourcroydes lapām |
| 18. | Magejs | šķiedra, kas iegūta no Agave cantala lapām |
| 19. | Acetāts | celulozes acetātšķiedra, kurā 74–92 % hidroksilgrupu ir acetilētas |
| 20. | Algināts | šķiedra, kas iegūta no algīnskābes metālu sāļiem |
| 21. | Kupro | reģenerēta celulozes šķiedra, kas iegūta ar vara– amonjaka reaģenta paņēmienu |
| 22. | Modālviskoze | reģenerētas celulozes šķiedra, kas iegūta modificētā viskozes procesā un kurai ir augsts trūkšanas spēks un modulis mitrā stāvoklī. Trūkšanas spēks kondicionētā stāvoklī (Bc) un spēks, kas nepieciešams, lai iegūtu pagarinājumu 5 % mitrā stāvoklī (Bm), ir:Bc (CN) ≥ 1,3 √T + 2T;Bm (CN) ≥ 0,5√T, kurT – vidējais lineārais blīvums deciteksu mērvienībās |
| 23. | Proteīns | šķiedra, kas iegūta no dabiskām olbaltumvielām, kuras reģenerētas un stabilizētas, iedarbojoties uz tām ar ķīmiskajām vielām |
| 24. | Triacetāts | celulozes acetātšķiedra, kurā vismaz 92 % hidroksilgrupu ir acetilētas |
| 25. | Viskoze | reģenerēta celulozes šķiedra, kas veidota viskozes procesā filamentšķiedru un štāpeļšķiedru ieguvei |
| 26. | Akrils | šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs vismaz 85 % masas ir akrilnitrila elementārvienību |
| 27. | Hloršķiedra | šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs vairāk nekā 50 % masas ir vinilhlorīda vai vinilidēnhlorīda elementārvienību |
| 28. | Fluoršķiedra | šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdes sastāv no tetrafluoretilēna elementārvienībām |
| 29. | Modakrils | šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs 50–85 % masas ir akrilnitrila elementārvienību |
| 30. | Poliamīds vai neilons | šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojas amīdu saites, no kurām vismaz 85 % ir saistītas ar alifātiskajām vai cikloalifātiskajām vienībām |
| 31. | Aramīds | šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuras sastāv no aromātiskām grupām, kas savienotas ar amīda vai imīda saitēm, no kurām vismaz 85 % ir tieši saistītas ar diviem aromātiskajiem gredzeniem un ar vairākām imīdu saitēm, ja to nav vairāk par amīda saišu skaitu |
| 32. | Poliimīds | šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs periodiski atkārtojas imīdu funkcionālās grupas |
| 33. | Liocels | reģenerēta celulozes šķiedra, kas iegūta, izmantojot slapjās formēšanas paņēmienu, no šķīduma organiskos šķīdinātājos (organisks ķimikāliju un ūdens maisījums), neveidojot derivatīvus |
| 34. | Polilaktīds | šķiedra, ko veido lineārās makromolekulas, kuru ķēdē (pēc masas) ir vismaz 85 % pienskābes esteru, ko iegūst no dabā sastopamiem cukuriem un kuru kušanas temperatūra ir vismaz 135°C |
| 35. | Poliesteris | šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs vismaz 85 % masas ir diola un tereftālskābes estera elementārvienību |
| 36. | Polietilēns | šķiedra, kas veidota no neaizvietota alifātiskā piesātinātā ogļūdeņraža lineārajām makromolekulām |
| 37. | Polipropilēns | šķiedra, kas veidota no alifātiskā piesātinātā ogļūdeņraža lineārajām makromolekulām, kur vienam no diviem oglekļa atomiem pievienota metilgrupa izotaktiskā sakārtojumā |
| 38. | Polikarbamīds | šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojas karbamīda atlikuma funkcionālās grupas (NH-CO-NH) |
| 39. | Poliuretāns | šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojas uretāna funkcionālās grupas |
| 40. | Vinilāls | šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdes ir veidotas no polivinilspirta, kuram ir dažādas acetilēšanas pakāpes |
| 41. | Trivinils | šķiedra, kas veidota no akrilnitrila kopolimēra, kurā ir hlorēts vinilmonomērs un trešais vinilmonomērs, no kuriem neviena nav vairāk par 50 % no kopējās masas |
| 42. | Elastodiēns | elastošķiedra, kas iegūta no dabiskā vai sintētiskā poliizoprēna vai no viena vai vairākiem diēniem, kas polimerizēti bez vinilmonomēriem vai ar vienu vai vairākiem vinilmonomēriem un kas pēc trīskāršas izstiepšanas tūlīt pamatā atgūst sākotnējo garumu |
| 43. | Elastāns | elastošķiedra, kas veidota no vismaz 85 % masas segmentēta poliuretāna un kas pēc trīskāršas izstiepšanas tūlīt pamatā atgūst sākotnējo garumu |
| 44. | Stikla šķiedra | šķiedra, kas veidota no stikla |
| 45. | Nosaukums, kas atbilst materiālam, no kura veidotas attiecīgās šķiedras, piemēram, metāla (metāliska, metalizēta), azbesta, papīra vai cita materiāla, kuram seko (vai neseko) vārds “šķiedra” vai “pavediens” | šķiedras, kas iegūtas no materiāliem, kas nav minēti iepriekš |
| 46. | Elastomultiesteris | Šķiedra, kura veidojas, mijiedarbojoties divām vai vairākām ķīmiski atšķirīgām un divās vai vairākās atšķirīgās fāzēs esošām lineārām makromolekulām (nevienai nepārsniedzot 85 % no masas), un kurā noteicošā funkcionālā vienība ir esteru grupas (vismaz 85 %), un kura pēc atbilstošas apstrādes un izstiepšanas (pusotras reizes pārsniedzot sākotnējo garumu) un atbrīvošanas strauji un gandrīz pilnībā atgūst sākotnējo garumu |
| 47. | Elastolefīns | Šķiedra, kas veidota no vismaz 95 % (pēc masas) daļēji šķērsšūtām makromolekulām, kuras sastāv no etilēna un vismaz vēl viena olefīna, un kura pēc izstiepšanas (pusotras reizes pārsniedzot sākotnējo garumu) un atbrīvošanas strauji un gandrīz pilnībā atgūst savu sākotnējo garumu |
| 48. | Melamīns | Šķiedra, ko veido vismaz 85 % (pēc masas) šķērsšūtu makromolekulu, kuras sastāv no melamīna atvasinājumiem |
Ekonomikas ministrs A.Kampars
2.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794
Tekstilizstrādājumi, kuriem nav jānorāda šķiedru sastāvs
1. Piedurkņu garuma turētāji.
2. Pulksteņsiksnas no tekstilmateriāliem.
3. Etiķetes, zīmotnes un emblēmas.
4. Polsterēti trauku tveramie no tekstilmateriāliem.
5. Kafijas sildāmie pārklāji.
6. Tējas sildāmie pārklāji.
7. Piedurkņu aizsargi.
8. Uzroči, kas nav no plūksnota auduma.
9. Mākslīgie ziedi.
10. Adatu spilventiņi.
11. Apgleznoti audekli.
12. Tekstilizstrādājumi, kas lietojami kā stingrojumi vai pamatnes, vai apakšslāņa drānas.
13. Filcs un tūba.
14. Lietoti šūtie tekstilizstrādājumi, ja ir skaidra norāde par to, ka tekstilizstrādājums ir lietots.
15. Getras.
16. Iepakojumi, kas nav jauni un tiek pārdoti kā iepakojumi, kas nav jauni.
17. Filca cepures.
18. Mīkstie somu izstrādājumi bez pastiprinājuma un zirglietas no tekstilmateriāliem.
19. Ceļojuma piederumi no tekstilmateriāliem.
20. Ar rokām izšūti gobelēni (pabeigti vai nepabeigti) un materiāli to ražošanai, arī izšūšanas diegi, ko pārdod atsevišķi no audekla un kas paredzēti lietošanai attiecīgajos gobelēnos.
21. Rāvējslēdzēji.
22. Pogas un sprādzes, kas apvilktas ar tekstilmateriāliem.
23. Grāmatu vāki no tekstilmateriāliem.
24. Rotaļlietas.
25. Apavu daļas no tekstilmateriāliem, izņemot siltās oderes.
26. Dažādu komponentu galda sedziņas, kurām virsma nav lielāka par 500 cm2.
27. Plīts cimdi un plīts drānas.
28. Olu sildītāji.
29. Kosmētikas somiņas.
30. Tabakmaki no tekstilmateriāla.
31. Briļļu, ķemmju, cigarešu, cigāru un šķiltavu futrāļi un etvijas no tekstilmateriāla.
32. Aizsargpiederumi sportistiem (izņemot cimdus).
33. Tualetes maciņi.
34. Kurpju tīrāmo futrāļi.
35. Apbedīšanas piederumi.
36. Vienreizējā lietojuma preces, izņemot vati (tekstilizstrādājumi, kas veidoti tā, lai tiktu izmantoti vienu reizi vai ierobežotu laikposmu, un kuru normāla lietošana nepieļauj atjaunošanu turpmākai lietošanai tam pašam vai līdzīgam mērķim).
37. Tekstilpreces, uz kurām attiecas Eiropas Farmakopejas noteikumi un atsauces uz tiem, vairākkārtējas lietošanas medicīniskie un ortopēdiskie pārsēji un ortopēdiskās tekstilpreces kopumā.
38. Tekstilpreces (arī virves, tauvas un auklas), kas paredzētas:
38.1. lietošanai par iekārtu sastāvdaļām preču ražošanā vai apstrādē;
38.2. iestrādāšanai mašīnās, instalācijās (piemēram, karsēšanai, gaisa kondicionēšanai vai apgaismošanai), sadzīves un citās ierīcēs, satiksmes līdzekļos vai to darbībai, uzturēšanai vai ierīkošanai, izņemot brezenta pārklājus un vieglo automašīnu tekstila piederumus, kas tiek pārdoti atsevišķi no automašīnas.
39. Tekstilpreces drošībai un aizsardzībai: drošības jostas, izpletņi, glābšanas vestes, avārijas izeju celiņi, ugunsdzēsības piederumi, pretložu vestes un speciāli aizsargtērpi (piemēram, aizsardzībai pret uguni, ķīmiskajām vielām vai citiem drošības riskiem).
40. Ar gaisu pildītas konstrukcijas (piemēram, sporta zāles, izstāžu stendi vai noliktavas), ja to izpildījuma un tehniskās specifikācijas ir norādītas.
41. Buras.
42. Apģērbi dzīvniekiem.
43. Karogi un vimpeļi.
Ekonomikas ministrs A.Kampars
3.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794
Tekstilizstrādājumi, kuriem marķējumā norāda tikai kopējo tekstilšķiedru sastāvu
1. Grīdas lupatas.
2. Tīrīšanas lupatas.
3. Apmales un rotājumi.
4. Pozamenti.
5. Jostas.
6. Bikšturi.
7. Ģērbturi un zeķturi.
8. Kurpju un zābaku saites.
9. Lentes.
10. Ieveramās gumijas.
11. Pirmējie iepakojumi, kas tiek pārdoti kā jauni iepakojumi.
12. Saiņošanas un lauksaimniecības auklas, alpīnismā un ūdenssportā lietojamās auklas un virves, kā arī virves, tauvas un auklas, kurām nav piemērojams šo noteikumu 2.pielikuma 38.punkts. Minēto tekstilizstrādājumu kopējam marķējumam jābūt uz spoles (ja tie tiek pārdoti metros).
13. Galda sedziņas.
14. Kabatlakati.
15. Mezgloti tīkli un matu tīkliņi.
16. Kaklasaites un tauriņi bērniem.
17. Krūšautiņi (“lacītes”), mazgāšanas cimdi un flaneļa salvetes sejai.
18. Šūšanas, lāpīšanas un izšūšanas diegi, kuriem neto masa, pārdodot mazumtirdzniecībā, ir 1 g vai mazāk.
19. Lentes aizkariem, aizlaidnēm un žalūzijām.
Ekonomikas ministrs A.Kampars
4.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794
Tekstilizstrādājumu tekstilšķiedru masas aprēķināšanai izmantojamie saskaņotie resorbātu pieļāvumi
| Nr.p.k. | Tekstilšķiedras nosaukums | Procenti |
|---|---|---|
| 1. | Vilna un dzīvnieku mati: | |
| 1.1. | ķemmētās (ķemmdzijas) šķiedras | 18,25 |
| 1.2. | kārstās (arī aparātdzijas) šķiedras (arī, ja nav iespējams noteikt, vai tekstilizstrādājums, kura sastāvā ir vilna vai dzīvnieku mati, ir kārsts vai ķemmēts) | 17,00 |
| 2. | Dzīvnieku mati: | |
| 2.1. | ķemmētās (ķemmdzijas) šķiedras | 18,25 |
| 2.2. | kārstās (arī aparātdzijas) šķiedras (arī, ja nav iespējams noteikt, vai tekstilizstrādājums, kura sastāvā ir vilna vai dzīvnieku mati, ir kārsts vai ķemmēts) | 17,00 |
| 3. | Zirgu astri: | |
| 3.1. | ķemmētās (ķemmdzijas) šķiedras | 16,00 |
| 3.2. | kārstās (arī aparātdzijas) šķiedras | 15,00 |
| 4. | Zīds | 11,00 |
| 5. | Kokvilna: | |
| 5.1. | parastās šķiedras | 8,50 |
| 5.2. | merserizētās šķiedras | 10,50 |
| 6. | Kapoks | 10,90 |
| 7. | Lins | 12,00 |
| 8. | Kaņepāji | 12,00 |
| 9. | Džuta | 17,00 |
| 10. | Abaka | 14,00 |
| 11. | Alfa | 14,00 |
| 12. | Koira (kokoss) | 13,00 |
| 13. | Irbulene | 14,00 |
| 14. | Rāmija | 8,50 |
| 15. | Sizals | 14,00 |
| 16. | Sunna | 12,00 |
| 17. | Henekens | 14,00 |
| 18. | Magejs | 14,00 |
| 19. | Acetāts | 9,00 |
| 20. | Algināts | 20,00 |
| 21. | Kupro | 13,00 |
| 22. | Modālviskoze | 13,00 |
| 23. | Proteīns | 17,00 |
| 24. | Triacetāts | 7,00 |
| 25. | Viskoze | 13,00 |
| 26. | Akrils | 2,00 |
| 27. | Hloršķiedra | 2,00 |
| 28. | Fluoršķiedra | 0,00 |
| 29. | Modakrils | 2,00 |
| 30. | Poliamīds (neilons): | |
| 30.1. | štāpeļšķiedras | 6,25 |
| 30.2. | filamentšķiedras | 5,75 |
| 31. | Aramīds | 8,00 |
| 32. | Poliimīds | 3,50 |
| 33. | Liocels | 13,00 |
| 34. | Polilaktīds | 1,50 |
| 35. | Poliesters: | |
| 35.1. | štāpeļšķiedras | 1,50 |
| 35.2. | filamentšķiedras | 1,50 |
| 36. | Polietilēns | 1,50 |
| 37. | Polipropilēns | 2,00 |
| 38. | Polikarbamīds | 2,00 |
| 39. | Poliuretāns: | |
| 39.1. | štāpeļšķiedras | 3,50 |
| 39.2. | filamentšķiedras | 3,00 |
| 40. | Vinilāls | 5,00 |
| 41. | Trivinils | 3,00 |
| 42. | Elastodiēns | 1,00 |
| 43. | Elastāns | 1,50 |
| 44. | Stikla šķiedra: | |
| 44.1. | ar diametru, lielāku par 5 µm | 2,00 |
| 44.2. | ar diametru 5 µm un mazāku | 3,00 |
| 45. | Citu materiālu šķiedras: | |
| 45.1. | metāliskās šķiedras | 2,00 |
| 45.2. | metalizētās šķiedras | 2,00 |
| 45.3. | azbests | 2,00 |
| 45.4. | papīra pavedieni | 13,75 |
| 46. | Elastomultiesteris | 1,50 |
| 47. | Elastolefīns | 1,50 |
| 48. | Melamīns | 7,00 |
Ekonomikas ministrs A.Kampars
5.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794
Tekstilšķiedru divkomponentu maisījumu kvantitatīvās analīžu metodes
| Nr.p.k. | Metodes numurs | Piemērošanas joma | Piemērošanas joma | Reaģents |
|---|---|---|---|---|
| Nr.p.k. | Metodes numurs | šķīstošā sastāvdaļa | nešķīstošā sastāvdaļa | Reaģents |
| 1. | 1. | acetāts | citas noteiktas šķiedras | acetons |
| 2. | 2. | noteiktas proteīnu šķiedras | citas noteiktas šķiedras | hipohlorīts |
| 3. | 3. | viskoze, kupro vai noteikti modālviskozes veidi | kokvilna, elastolefīns vai melamīns | skudrskābe un cinka hlorīds |
| 4. | 4. | poliamīds vai neilons | citas noteiktas šķiedras | skudrskābe, 80 % (masa/masa) |
| 5. | 5. | acetāts | triacetāts, elastolefīns vai melamīns | benzilspirts |
| 6. | 6. | triacetāts vai polilaktīds | citas noteiktas šķiedras | dihlormetāns |
| 7. | 7. | noteiktas celulozes šķiedras | poliesteris, elastomultiesteris vai elastolefīns | sērskābe, 75 % (masa/masa) |
| 8. | 8. | akrili, noteikti modakrili vai hloršķiedras | citas noteiktas šķiedras | dimetilformamīds |
| 9. | 9. | noteiktas hloršķiedras | citas noteiktas šķiedras | oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 (tilpums/tilpums) |
| 10. | 10. | acetāts | noteiktas hloršķiedras, elastolefīns vai melamīns | ledus etiķskābe |
| 11. | 11. | zīds | vilna, spalvas, elastolefīns vai melamīns | sērskābe, 75 % (masa/masa) |
| 12. | 12. | džuta | noteiktas dzīvniekšķiedras | slāpekļa satura metode |
| 13. | 13. | polipropilēns | citas noteiktas šķiedras | ksilols |
| 14. | 14. | citas noteiktas šķiedras | hloršķiedras (vinilhlorīda homopolimēri), elastolefīns vai melamīns | koncentrētas sērskābes metode |
| 15. | 15. | hloršķiedras, noteikti modakrili, noteikti elastāni, acetāti, triacetāti | citas noteiktas šķiedras | cikloheksanons |
| 16. | 16. | melamīns | kokvilna vai aramīds | karsta skudrskābe, 90 % masa/masa |
| A% = | 28(V –b)N | , kur | ||
| --- | --- | --- | ||
| A% = | W | , kur | ||
| PA% = | A – 0,22 | , kur | ||
| --- | --- | --- | ||
| PA% = | 16,2 – 0,22 | , kur |
Ekonomikas ministrs A.Kampars
6.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794
Tekstilšķiedru trīskomponentu maisījumu kvantitatīvās analīžu metodes
| Sastāvā esošāšķiedra | Varianti | Varianti | Varianti |
|---|---|---|---|
| Sastāvā esošāšķiedra | 1. | 2. un 3. | 4. |
| a | E1* | E1 | E1 |
| b | E2* | v | E1 + E2 |
| c | E1 + E2 | E2 | E1 + E2 |
Ekonomikas ministrs A.Kampars
7.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794
Tipālo trīskomponentu maisījumu analīzēm izmantojamās divkomponentu maisījumu analīžu metodes
| Nr.p.k. | Maisījuma numurs | Komponentšķiedras | Komponentšķiedras | Komponentšķiedras | Variants* | Divkomponentu metodes numurs un reaģents |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Nr.p.k. | Maisījuma numurs | 1.komponents | 2.komponents | 3.komponents | Variants* | Divkomponentu metodes numurs un reaģents |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |
| 1. | 1. | vilna vai mati | viskoze, kupro vai noteikti modālviskozes veidi | kokvilna | 1 un (vai) 4 | 2 (nātrija hipohlorīts) un 3 (cinka hlorīds/skudrskābe) |
| 2. | 2. | vilna vai mati | poliamīds 6 vai 6-6 | kokvilna, kupro, modālviskoze vai viskoze | 1 un (vai) 4 | 2 (nātrija hipohlorīts) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m) |
| 3. | 3. | vilna, mati vai zīds | noteiktas hlora šķiedras | viskoze, kupro, modālviskoze vai kokvilna | 1 un (vai) 4 | 2 (nātrija hipohlorīts) un 9 (oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 % tilp./tilp.) |
| 4. | 4. | vilna vai mati | poliamīds 6 vai 6-6 | poliesters, polipropilēns, akrils vai stikla šķiedra | 1 un (vai) 4 | 2 (nātrija hipohlorīts) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m) |
| 5. | 5. | vilna, mati vai zīds | noteiktas hlora šķiedras | poliesters, akrils, poliamīds vai stikla šķiedra | 1 un (vai) 4 | 2 (nātrija hipohlorīts) un 9 (oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 % tilp./tilp.) |
| 6. | 6. | zīds | vilna vai mati | poliesters | 2 | 11 (sērskābe, 75 % m/m) un2 (nātrija hipohlorīts) |
| 7. | 7. | poliamīds 6 vai 6-6 | akrils | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | 1 un (vai) 4 | 8 (dimetilformamīds) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m) |
| 8. | 8. | noteiktas hlora šķiedras | poliamīds 6 vai 6-6 | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | 1 un (vai) 4 | 8 (dimetilformamīds) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m) vai9 (oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 % tilp./tilp.) un4 (skudrskābe, 80 % m/m) |
| 9. | 9. | akrils | poliamīds 6 vai 6-6 | poliesters | 1 un (vai) 4 | 8 (dimetilformamīds) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m) |
| 10. | 10. | acetāts | poliamīds 6 vai 6-6 | viskoze, kokvilna, kupro vai modālviskoze | 4 | 1 (acetons) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m) |
| 11. | 11. | noteiktas hlora šķiedras | akrils | poliamīds | 2 un (vai) 4 | 9 (oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 % tilp./tilp.) un 8 (dimetilformamīds) |
| 12. | 12. | noteiktas hlora šķiedras | poliamīds 6 vai 6-6 | akrils | 1 un (vai) 4 | 9 (oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 % tilp./tilp.) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m) |
| 13. | 13. | poliamīds 6 vai 6-6 | viskoze, kupro, modālviskoze vai kokvilna | poliesters | 4 | 4 (skudrskābe, 80 % m/m) un 7 (sērskābe, 75 % m/m) |
| 14. | 14. | acetāts | viskoze, kupro, modālviskoze vai kokvilna | poliesters | 4 | 1 (acetons) un 7 (sērskābe, 75 % m/m) |
| 15. | 15. | akrils | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | poliesters | 4 | 8 (dimetilformamīds) un 7 (sērskābe, 75 % m/m) |
| 16. | 16. | acetāts | vilna, mati vai zīds | kokvilna, viskoze, kupro, modālviskoze, poliamīds, poliesters, akrils | 4 | 1 (acetons) un 2 (nātrija hipohlorīts) |
| 17. | 17. | triacetāts | vilna, mati vai zīds | kokvilna, viskoze, kupro, modālviskoze, poliamīds, poliesters, akrils | 4 | 6 (dihlormetāns) un 2 (nātrija hipohlorīts) |
| 18. | 18. | akrils | vilna, mati vai zīds | poliesters | 1 un (vai) 4 | 8 (dimetilformamīds) un 2 (nātrija hipohlorīts) |
| 19. | 19. | akrils | zīds | vilna vai mati | 4 | 8 (dimetilformamīds) un 1 (sērskābe, 75 % m/m) |
| 20. | 20. | akrils | vilna, mati vai zīds | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | 1 un (vai) 4 | 8 (dimetilformamīds) un 2 (nātrija hipohlorīts) |
| 21. | 21. | vilna, mati vai zīds | kokvilna, viskoze, modālviskoze, kupro | poliesters | 4 | 2 (nātrija hipohlorīts) un 7 (sērskābe,75 % m/m) |
| 22. | 22. | viskoze, kupro vai noteikti modālviskozes veidi | kokvilna | poliesters | 2 un (vai) 4 | 3 (cinka hlorīds/skudrskābe) un 7 (sērskābe,75 % m/m) |
| 23. | 23. | akrils | viskoze, kupro vai noteikti modālviskozes veidi | kokvilna | 4 | 8 (dimetilformamīds) un 3 (cinka hlorīds/skudrskābe) |
| 24. | 24. | noteiktas hlora šķiedras | viskoze, kupro vai noteikti modālviskozes veidi | kokvilna | 1 un (vai) 4 | 9 (oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 % tilp./tilp.) un 3 (cinka hlorīds/skudrskābe) vai 8 (dimetilformamīds) un 3 (cinka hlorīds/skudrskābe) |
| 25. | 25. | acetons | viskoze, kupro vai noteikti modālviskozes veidi | kokvilna | 4 | 1 (acetons) un 3 (cinka hlorīds/skudrskābe) |
| 26. | 26. | triacetāts | viskoze, kupro vai noteikti modālviskozes veidi | kokvilna | 4 | 6 (dihlormetāns) un 3 (cinka hlorīds/skudrskābe) |
| 27. | 27. | acetāts | zīds | vilna vai mati | 4 | 1 (acetons) un 11 (sērskābe, 75 % m/m) |
| 28. | 28. | triacetāts | zīds | vilna vai mati | 4 | 6 (dihlormetāns) un 11 (sērskābe, 75 % m/m) |
| 29. | 29. | acetāts | akrils | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | 4 | 1 (acetons) un 8 (dimetilformamīds) |
| 30. | 30. | triacetāts | akrils | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | 4 | 6 (dihlormetāns) un 8 (dimetilformamīds) |
| 31. | 31. | triacetāts | poliamīds 6 vai 6-6 | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | 4 | 6 (dihlormetāns) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m) |
| 32. | 32. | triacetāts | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | poliesters | 4 | 6 (dihlormetāns) un 7 (sērskābe, 75 % m/m) |
| 33. | 33. | acetāts | poliamīds 6 vai 6-6 | poliesters vai akrils | 4 | 1 (acetons) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m) |
| 34. | 34. | acetāts | akrils | poliesters | 4 | 1 (acetons) un 8 (dimetilformamīds) |
| 35. | 35. | noteiktas hlora šķiedras | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | poliesters | 4 | 8 (dimetilformamīds) un 7 (sērskābe, 75 % m/m) vai 9 (oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 % tilp./tilp.) un 7 (sērskābe, 75 % m/m) |
Ekonomikas ministrs A.Kampars
8.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794
Trīskomponentu maisījumā noteikto komponentu procentuālā satura aprēķinu piemēri
Ekonomikas ministrs A.Kampars
9.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794
Testēšanas paraugu un raudžu sagatavošana tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva noteikšanai
Ekonomikas ministrs A.Kampars