LegalizeNoteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību
Spēkā esošais teksts a fecha 2009-08-11
Ministru kabineta noteikumi Nr.918Rīgā 2009.gada 11.augustā (prot. Nr.52 50.§)
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta piekto un astoto daļu, 13.panta otrās daļas 1.punktu un 25.panta otro daļu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka:
1.1. (svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720);
1.2. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību izmantošanas un izsoles kārtību iekšējos ūdeņos un Latvijas Republikas teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī (turpmāk – Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis), kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā;
1.3. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgumu (1.pielikums);
1.4. maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu (2.1 pielikums) un tai piemērojamos atvieglojumus.
II. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas galvenie principi
2. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
3. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
4. Zvejas vietas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, ja nepieciešams, nosaka rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā.
5. Iznomāto rūpnieciskās zvejas tiesību tālāka iznomāšana vai nodošana izmantošanai trešajām personām ir aizliegta.
6. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
7. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
7.1 (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
8. Ja slēdz jaunu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu vai pagarina nomas līguma termiņu, priekšroka dodama iepriekšējam nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā ir pildījis visus līguma nosacījumus.
III. Ūdenstilpes iznomātājs un nomas objekts
9. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
10. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
11. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
12. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
IV. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājs un nomas objekts
13. Rūpnieciskās zvejas tiesības publiskajos ūdeņos (arī jūras piekrastē) un citos iekšējos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, pildot deleģētās valsts (izpildvaras) funkcijas, iznomā vietējā pašvaldība.
14. Rūpnieciskās zvejas tiesības šo noteikumu 13. punktā minētajos ūdeņos iznomā fiziskajām un juridiskajām personām, nosakot zvejas rīku veidus un skaitu vai nozvejas apjomu un, ja nepieciešams, arī zvejas vietas, ievērojot attiecīgās pašvaldības teritorijas ūdeņiem iedalīto zvejas limitu, kā arī ievērojot šādus nomas līguma termiņus:
14.1. komerciālajai zvejai – uz laiku no trim līdz 15 gadiem;
14.2. pašpatēriņa zvejai – uz vienu gadu.
15. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem aiz jūras piekrastes joslas Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, pildot valsts izpildvaras funkcijas, iznomā Zemkopības ministrija uz laiku no viena līdz 15 gadiem.
16. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem šo noteikumu 15.punktā minētajos ūdeņos fiziskām un juridiskām personām, kas saņēmušas licenci komercdarbībai zvejniecībā, iznomā, nosakot attiecīgu nozvejas limitu konkrētām zivju sugām un, ja nepieciešams, katram zvejas rajonam.
17. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības fiziskām un juridiskām personām, ievēro Zvejniecības likuma 7.panta sestajā daļā noteiktās prasības par priekšrocībām zvejas tiesību nomā.
18. Ja nomnieki nepieprasa un neizmanto kādus no noslēgtajos rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumos noteiktajiem zvejas limitiem vai izmanto tos tikai daļēji vai nelielu zvejai atļautās sezonas daļu vai ja pieprasījums pēc rūpnieciskās zvejas tiesību nomas ir ievērojami lielāks par pieļaujamā zvejas limita apjomu, uz šo zvejas limita daļu var noteikt zivju zveju bez rūpnieciskās zvejas tiesību nomas, no kopējā gada limita nošķirot īpašu zvejas limitu licencētajai rūpnieciskajai zvejai un organizējot zveju ar rūpnieciskās zvejas licencēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka licencētās rūpnieciskās zvejas kārtību.
V. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības
19. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības iegūst un izmanto saskaņā ar Zvejniecības likuma 10. pantu un normatīvajiem aktiem par makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām, iegādājoties attiecīgajā kalendāra gadā derīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karti, kuras veidi, maksas lielums un iegādes iespējas minētas šo noteikumu 2.1 pielikumā. Samaksa tiek veikta kartes iegādes brīdī (tirdzniecības vietās vai internetā) ar tāda maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.
19.1 Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte nav jāiegādājas personām, kas jaunākas par 16 gadiem vai vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti.
20. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu izplatīšanu organizē Zemkopības ministrija. Zemkopības ministrija Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar līgumu var deleģēt makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu izplatīšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs". Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", pildot deleģēto uzdevumu, ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā.
21. Ja attiecīgajos ūdeņos vai to daļā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizēta licencētā makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības, papildus šo noteikumu 19. punktā minētajai kartei iegādājas vai saņem arī īpašu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību atļauju (licenci).
VI. Brīva pieeja iznomātajām publiskajām ūdenstilpēm
22. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
23. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
24. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
25. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
VII. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu termiņi
26. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
27. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
28. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
VIII. Nomas iesniegumu iesniegšana un izskatīšana
29. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
30. Iesniegumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu iesniedz attiecīgajā pašvaldībā vai Zemkopības ministrijā atbilstoši šo noteikumu 13. un 15.punktam.
31. Šo noteikumu 30. punktā minēto iesniegumu un ar to saistītos dokumentus var iesniegt personīgi, nosūtīt pa pastu vai arī iesniegt elektroniska dokumenta formā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.
32. Nomas iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniedzējam nosūta lēmumu (ja saņemta adresāta piekrišana, lēmumu var nosūtīt elektroniskā dokumenta formā) ar apstiprinājumu vai noraidījumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespēju.
33. Ja nomas iesniegumu skaits pārsniedz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas, rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli. Nomas iesnieguma iesniedzējam rakstiski paziņo par izsoles norises vietu un laiku.
IX. Ūdenstilpes nomas konkurss
34. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
35. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
36. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
37. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
38. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
39. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
40. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
41. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
42. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
X. Rūpnieciskās zvejas tiesību izsole
43. Ja rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumu skaits pārsniedz neiznomāto un brīvi pieejamo rūpnieciskās zvejas tiesību iespējas, rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli.
44. Zemkopības ministrija vai pašvaldība, kas rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli, izstrādā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoles konkursa nolikumu un publicē to plašsaziņas līdzekļos, tai skaitā Zemkopības ministrijas vai pašvaldības mājaslapā internetā.
45. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsole nevar būt par pamatu iepriekš noslēgto rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu pārtraukšanai, ja vien zvejas limita samazinājums konkrētos ūdeņos vairs nedod iespēju nodrošināt jau iznomāto rūpnieciskās zvejas tiesību turpmāku izmantošanu visiem nomniekiem un tiek rīkota slēgtā rūpnieciskās zvejas tiesību izsole atbilstoši šo noteikumu 48.punktam.
46. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli rīko šo tiesību iznomātājs attiecīgās pašvaldības (pašvaldību) vai Zemkopības ministrijas personā atbilstoši šo noteikumu 13. un 15.punktam.
47. Attiecīgā pašvaldība (pašvaldības) vai Zemkopības ministrija paziņo izsoles dalībniekiem par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoles noteikumiem, izsoles norises vietu un laiku.
48. Zvejniecības likuma 11.panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos tiek rīkota slēgtā izsole, un tajā piedalās tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kurām ir iepriekš noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums vai kuras ir iesniegušas rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumus un kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu.
49. Ja tiek pilnībā apmierināti to fizisko un juridisko personu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pieprasījumi, kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu, atlikušās rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas piedāvā atklātā izsolē.
50. Rīkojot rūpnieciskās zvejas tiesību izsoli, šo noteikumu 2.1 pielikumā norādīto maksu izmanto kā izsoles sākuma cenu.
51. Rīkojot rūpnieciskās zvejas licenču izsoli saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu, ievēro šajā nodaļā noteiktās prasības.
XI. Nomas līguma veids, saturs un sastāvdaļas
52. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
53. Pašvaldības un Zemkopības ministrija rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu slēdz, ievērojot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgumu (1.pielikums).
54. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir tiesības ietvert nomas līgumā papildu nosacījumus nomniekam, ņemot vērā vides un zivju resursu aizsardzības vajadzības, kā arī vietējos sociālekonomiskos faktorus.
55. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
56. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
57. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
58. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
59. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
60. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
61. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
62. Iznomātājs katru gadu sastāda un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumam pievieno rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolu (turpmāk – protokols). Protokolā norāda iedalīto nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma un zvejas rīku skaita limitu, kā arī ar zvejas limita izmantošanu saistītos nosacījumus, nomas maksas apmēru un samaksas kārtību kārtējā gadā. Protokolu komerciālajai zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos var sastādīt uz termiņu līdz pieciem gadiem, ja zvejas limitā ir paredzēts tikai zvejas rīku limits un ja šis termiņš iekļaujas zvejas tiesību nomas līguma kopējā termiņā. Zvejas rīku limiti protokola piecu gadu darbības periodā paliek nemainīgi.
63. Protokolā gada laikā pēc abpusējas vienošanās var izdarīt grozījumus (palielināt vai samazināt limitu), izņemot šo noteikumu 64.punktā minētos gadījumus.
64. Iznomātājs gada laikā var vienpusēji izdarīt grozījumus protokolā, samazinot zvejas limitu, ja nomnieks:
64.1. kārtējā gada trijos ceturkšņos nav nozvejojis pusi no viņam paredzētā nozvejas apjoma limita. Pēc nozvejas apjoma limita samazināšanas atlikusī daļa nedrīkst būt mazāka par trešdaļu no nomas gada trijos ceturkšņos izmantotās nozvejas apjoma limita daļas, kurai pieskaita 10 procentu palielinājumu;
64.2. sešu mēnešu laikā (neņemot vērā zvejas lieguma periodus) nav sācis izmantot viņam noteikto zvejas rīku skaita limitu vai izmanto mazāk nekā trīs ceturtdaļas no noteiktā zvejas rīku skaita limita.
XII. Nomnieka un iznomātāja tiesības un pienākumi
65. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
66. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam ir tiesības un pienākums zvejot, izmantojot tam noteiktos zvejas rīku veidus un skaitu un ievērojot attiecīgajā ūdenstilpē vai zvejas vietā (zvejas rajonā) paredzēto nozvejas apjomu (ja tāds ir noteikts), kā arī noteikto termiņu un kārtību, kādā maksājama nomas maksa.
67. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
68. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir pienākums nomas līguma darbības laikā dot nomniekam iespēju izmantot zivju resursus, ievērojot iznomātājam pieejamos zvejas limitus, nomnieka zvejas iespējas un priekšroku papildu zvejas limita saņemšanai saskaņā ar šo noteikumu XIII nodaļu.
XIII. Zvejas limita saņemšana un rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošana
69. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības, ievēro kopējo pieļaujamo limitu, kā arī konkrēto zvejas limitu, kas noteikts šo noteikumu 13.punktā minētajos ūdeņos, kuros rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā vietējā pašvaldība.
70. Iznomātās rūpnieciskās zvejas tiesības var izmantot saskaņā ar Zemkopības ministrijas vai attiecīgo pašvaldību rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam noteikto nozvejas apjoma limitu vai zvejas rīku skaita limitu, kas norādīts protokolā.
71. Zivju nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam nosaka, ņemot vērā komerciālās zvejas vai pašpatēriņa zvejas veidu, nomnieka zvejas iespējas un efektivitāti iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā, kā arī kopējo zvejas limita lielumu, zvejas tiesību nomnieku kopējo skaitu, vietējo pašvaldību zvejnieku priekšrocības un citus zivsaimnieciskus un reģionālus faktorus. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā pašpatēriņa zvejai, ievēro arī attiecīgajos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteiktos zvejas limita ierobežojumus.
71.1 Zemkopības ministrija rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam piešķiramo nozvejas limitu nomas termiņa nākamajam kalendāra gadam nosaka proporcionāli iepriekšējā gadā iedalītajam nozvejas limitam un vienu gadu pirms iepriekšējā gada faktiskajā nozvejā apgūtajai limita daļai, papildus ņemot vērā šādus nomnieka zvejas efektivitātes noteikšanas kritērijus iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā:
71.1 1. aprēķinos par iepriekšējā gada nozvejas limitu tiek uzskatīts nomniekam iepriekšējā gada sākumā iedalītais nozvejas limits un nomnieka ar citiem nomniekiem notikusī savstarpējā nozvejas limitu apmaiņa uz pastāvīgu laiku;
71.1 2. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā apgūts vismaz 80 procentu apjomā, nozvejas limits nomniekam tiek uzskatīts par pilnībā apgūtu un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā to ietver pilnā apjomā;
71.1 3. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā apgūts mazāk par 80 procentiem, nākamā gada nomnieka nozvejas limits tiek aprēķināts, to proporcionāli samazinot par neapgūto nozvejas limita daļu;
71.1 4. par nozvejas limitu, kas nomniekam iedalīts tām zivju sugām, kuras lielākā daļa nomnieku apmaina pret citām zvejas iespējām Zemkopības ministrijas veiktās starptautiskās zvejas iespēju apmaiņas rezultātā, zvejas efektivitāti par iepriekšējo zvejas tiesību nomas termiņu nenosaka un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā iepriekšējā gadā šīm zivju sugām sākotnēji iedalīto nozvejas limitu ietver pilnā apjomā.
71.2 Zivsaimniecības konsultatīvā padome var ierosināt Zemkopības ministrijai atsevišķu zivju sugu zvejas efektivitātes noteikšanai arī citus šo noteikumu 71.1 punktā neminētus kritērijus, kas piemērojami konkrētajā nozvejas limitu piešķiršanas gadā, ja tie ir nepieciešami atkarībā no situācijas maiņas atsevišķu zivju sugu zvejā. Zemkopības ministrija par šādu zvejas efektivitātes noteikšanas kritēriju piemērošanu pieņem lēmumu par konkrēto zivju sugu zvejas regulēšanas pasākumiem attiecīgajā kalendāra gadā.
71.3 Pašvaldības dome nosaka tās administratīvajai teritorijai piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un tās administratīvajā teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadales kārtību, ietverot arī kritērijus zvejas efektivitātes novērtēšanai.
72. Zvejas limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71., 71.1, 71.2 un 71.3 punktā minētajai kārtībai paliek neiedalīts rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, gada laikā ir iespējams papildus iedalīt esošajiem nomniekiem, ņemot vērā nomnieku zvejas iespējas un zvejas efektivitāti, vai piedāvāt to pārējiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pretendentiem.
73. Zemkopības ministrija vai pašvaldība pēc šo noteikumu 71.punktā minētās zvejas limita sadales, saņemot iesniegumu par papildu zvejas limita iedalīšanu vai jaunu iesniegumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu atbilstoši šo noteikumu 72.punktam, nav tiesīga atteikt iedalīt zvejas limitu, kamēr par attiecīgajiem ūdeņiem ir pieejams zvejas limita atlikums.
74. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē zvejo ar zvejas rīkiem, kuru skaits ir noteikts protokolā, vai izmanto iedalīto nozvejas apjomu (ja tāds ir noteikts) pēc zvejas licences zvejai iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastes ūdeņos saņemšanas attiecīgajā pašvaldībā. Zvejas licenci izsniedz, pamatojoties uz protokolā noteikto zvejas rīku skaitu vai nozvejas apjomu.
75. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zveju ar kuģiem Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz jūras piekrastes joslas var uzsākt pēc zvejas licences saņemšanas Zemkopības ministrijā. Zveju ar kuģiem citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks var uzsākt pēc zvejas licences saņemšanas Valsts vides dienestā, bet trešo valstu ūdeņos – pēc zvejas licences saņemšanas saskaņā ar kārtību, kāda noteikta attiecīgo trešo valstu un Eiropas Savienības nolīgumos zivsaimniecības jomā. Zvejas licenci (izņemot licenci zvejai trešo valstu ūdeņos) izsniedz, pamatojoties uz protokolā noteikto nozvejas apjomu.
76. Ja nākamajā kalendāra gadā no līgumslēdzējām pusēm neatkarīgu iemeslu dēļ tiek mainīts (palielināts vai samazināts) pieļaujamais nozvejas apjoms atsevišķām zivju sugām, kā arī mainīts pieļaujamais zvejas rīku skaits vai zvejas veidi, rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājs attiecībā pret nomniekiem ievēro proporcionalitāti, mainot (palielinot vai samazinot) minētos parametrus un sastādot protokolus.
77. Nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita palielināšana pieļaujama tikai saskaņā ar nomnieka un iznomātāja vienošanos vai saskaņā ar šo noteikumu 79.punktu.
78. Nozvejas apjomu vai zvejas rīku skaitu samazina saskaņā ar iznomātāja un nomnieka vienošanos vai saskaņā ar šo noteikumu 79.punktu (izņemot šo noteikumu 64. un 76.punktā noteiktos gadījumus, kad to vienpusēji nosaka iznomātājs).
79. Nozvejas apjoma limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71. un 72.punktam iedalīts rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī (izņemot jūras piekrasti), var mainīt, arī pamatojoties uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieku savstarpēju vienošanos par zvejas limita apmaiņu vai nodošanu otram nomniekam, pēc tam, kad šāda vienošanās iesniegta Zemkopības ministrijā un protokolā izdarīti attiecīgi grozījumi, ievērojot, ka:
79.1. nomniekam, kas turpina savu komercdarbību zvejniecībā, pēc nozvejas apjoma limita apmaiņas vai nodošanas saglabājas zvejas iespējas vismaz tādā apjomā, kāds noteikts speciālo atļauju (licenču) komercdarbībai zvejniecībā izsniegšanai pretendentiem, kas pieteikušies uz atļauju (licenci) pirmo reizi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā;
79.2. nomniekam, kas plāno pārtraukt savu turpmāko komercdarbību zvejniecībā, tiek saglabātas zvejas iespējas vismaz tādā apjomā, kas ir atbilstošs zvejas periodam, kuru nomnieks ir pieteicis zvejai attiecīgajā gadā līdz zvejas pārtraukšanai, un šīs zvejas iespējas vienam mēnesim aprēķina kā nomnieka iepriekšējo sešu mēnešu vidējo mēneša nozveju, kurai pieskaita 10 procentu palielinājumu. Ar šādu nomnieku pēc zvejas pārtraukšanai pieteiktā perioda beigām rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums, pamatojoties uz pušu iepriekšēju vienošanas, tiek pārtraukts pirms termiņa saskaņā ar šo noteikumu 80.punktu.
79.1 Nozvejas apjoma limitus, kas atbilstoši šo noteikumu 71. un 72. punktam iedalīti rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem (turpmāk – nomnieki) zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, var savstarpēji mainīt, ja nomnieki attiecīgajā pašvaldībā ir iesnieguši abpusēju vienošanos par nozvejas apjoma limita apmaiņu vai nodošanu otram nomniekam. Piekrastes nomnieki nozvejas apjoma limitu var mainīt vai nodot tās piekrastes pašvaldības administratīvās teritorijas robežās, kura abiem nomniekiem ir iedalījusi attiecīgos nozvejas apjoma limitus, vai arī šāda apmaiņa var notikt starp nomniekiem no dažādām piekrastes pašvaldībām, kuras ir iedalījušas nozvejas apjoma limitus apmaiņā iesaistītajiem nomniekiem, ja šādai apmaiņai no abām pašvaldībām tiek saņemts saskaņojums par nozvejas apjoma limita apmaiņu. Attiecīgā pašvaldība apmaiņu veikušo nomnieku rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu protokolos izdara grozījumus.
79.2 Nozvejas apjoma limitus saskaņā ar šo noteikumu 79. un 79.1 punktu kārtējam gadam var mainīt līdz nākamā gada 15. janvārim.
80. Ja būtiski mainās pieļaujamie zvejas veidi vai iestājas šo noteikumu 79.2.apakšpunktā minētais gadījums, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu pārskata vai saskaņā ar pušu vienošanos tā darbību pārtrauc pirms termiņa.
81. Pēc nomnieka ierosinājuma rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma darbību šo noteikumu 80.punktā minētajā gadījumā (izņemot šo noteikumu 79.2.apakšpunktā minēto gadījumu) aptur uz noteiktu laiku. Nomas līguma darbības apturēšana neietekmē nomas līguma beigu termiņu.
82. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības saskaņā ar Zvejniecības likuma 6. panta ceturto un piekto daļu vai šo noteikumu 18. punktā noteiktajos gadījumos nenomā vai nomā saskaņā ar Zvejniecības likuma 7. panta trešo daļu, tās izmanto, saņemot zvejas licenci pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgie ūdeņi.
XIV. Nomas maksas apmērs un samaksas kārtība
83. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
84. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
85. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
86. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
87. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu nosaka maksu saskaņā ar šo noteikumu 2.1 pielikumu, ņemot vērā iznomājamo zvejas rīku veidu, zvejas vietu (zvejas rajonu), zvejojamās zivju sugas un nozvejas apjomu.
87.1 Pašvaldība ar attiecīgu lēmumu var:
87.1 1. divkāršot šo noteikumu 2.1 pielikuma II nodaļā norādīto maksu par zvejas rīku limita vienu vienību tās administratīvās teritorijas jūras piekrastes un iekšējos ūdeņos, ņemot vērā vietējās zvejas priekšrocības, tirgus pieejamību un zivsaimnieciski nozīmīgo zivju sugu sastāvu nozvejā;
87.1 2. piemērot šo noteikumu 2.1 pielikuma II nodaļā norādīto zivju murda, zivju tīkla un reņģu, brētliņu un salaku tīkla limita maksas samazinājumu, kas nepārsniedz pusi no norādītās attiecīgā zvejas rīka limita maksas, tādam nomniekam, kas nodarbojas ar komercdarbību zvejniecībā tās administratīvās teritorijas jūras piekrastes ūdeņos, pēc šo noteikumu 71. un 71.3 punktā minētās zvejas efektivitātes novērtējuma un ievērojot nomnieka iesniegtu pamatotu apliecinājumu (apliecinājumus) par roņu radītā zaudējuma gadījumu (gadījumiem) nomnieka nozvejai un zvejas rīkiem iepriekšējā rūpniecisko zvejas tiesību nomas gada laikā, ja to izlases veidā klātienē ir pārbaudījis un apstiprinājis pašvaldības pārstāvis. Šāds samazinājums nav piemērojams nomniekam, kam Valsts ieņēmumu dienestā pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā par ienākumiem no saimnieciskās darbības (lauksaimnieciskās ražošanas) apgrozījums mēnesī uz vienu strādājošo ir norādīts mazāks nekā valstī noteiktā minimālā alga;
87.1 3. noteikt maksu par zivju vada izmantošanu tās administratīvās teritorijas ezeros un ūdenskrātuvēs, kuru aprēķina, aizstājot šīm ūdenstilpēm normatīvajos aktos par rūpnieciskās zvejas limitiem iekšējos ūdeņos noteiktos zvejas rīku limitus ar zivju vada limitu un ievērojot šo noteikumu 2.1 pielikuma II nodaļā tiem noteikto maksu par limita vienību.
88. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksu konkrētam nomas termiņam un nomas maksas samaksas kārtību norāda protokolā.
89. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības saskaņā ar Zvejniecības likuma 6.panta ceturto un piekto daļu vai šo noteikumu 18.punktā noteiktajos gadījumos netiek nomātas vai tiek nomātas saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu, par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu samaksā pirms zvejas licences saņemšanas, ievērojot šo noteikumu 2.1 pielikumā noteikto maksas apmēru. Minētajos gadījumos par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē maksā tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot, bet par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu aiz jūras piekrastes ūdeņiem – Zemkopības ministrijā.
90. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki, kam noteikts zvejas rīku skaita limits vai nozvejas apjoma limits iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastē, protokolā noteikto maksu par gada nomu samaksā līdz kārtējā gada 30.jūnijam līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē iekasē tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot.
91. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki, kam noteikts nozvejas apjoms Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā noteikto maksu par gada nomu maksā katru mēnesi proporcionālās daļās līdz kārtējā gada 30.septembrim līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, ja atbilstoši attiecīgās zivju sugas zvejas regulēšanas nosacījumiem nomniekam netiek noteikts konkrēts nozvejas apjoms un maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu atbilstoši mēneša faktiskajai nozvejai maksājama līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam. Šajā punktā minētās rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas iekasēšanu nodrošina Zemkopības ministrija.
92. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, attiecīgo zvejas tiesību izmantotāji maksā saskaņā ar konkrētajā nolīgumā noteikto maksas apmēru un kārtību.
93. Ja tiek noteikts zvejas papildlimits vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki vienojas par šo noteikumu 79.punktā minētā zvejas limita apmaiņu vai nodošanu, attiecīgais nomnieks 10 dienu laikā pēc papildlimita noformēšanas protokolā samaksā par noteikto papildlimitu vai no cita nomnieka iemainīto vai saņemto limitu vai limita daļu, ja otrs nomnieks par to nav samaksājis zvejas tiesību nomas maksu.
94. Ja nomnieks gada vai mēneša nomas maksu šo noteikumu 90., 91. un 93.punktā noteiktajā termiņā nesamaksā, zvejas licences darbību aptur vai licenci anulē saskaņā ar zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem un rūpnieciskās zvejas tiesību turpmāku izmantošanu atliek līdz parāda dzēšanai, kā arī aprēķina kavējuma naudu 0,5 procentu apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu.
95. (Svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 528)
96. Līdzekļus no kopējās summas, kas iekasēta par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu vai to izsoli un rūpnieciskās zvejas tiesību un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu (izņemot līdzekļus, kas iekasēti par šo noteikumu 97.punktā minētajām īpašajām makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību atļaujām (licencēm)), sadala šādi:
96.1. 70 procentus no kopējās summas, ko iekasējusi Zemkopības ministrija, un 30 procentus no kopējās summas, ko iekasējušas pašvaldības, minētās institūcijas katru mēnesi ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai;
96.2. 70 procentus no kopējās summas, ko iekasējušas pašvaldības, ieskaita pašvaldību speciālā budžeta kontā;
96.3. 30 procentus no kopējās summas, ko iekasējusi Zemkopības ministrija, ieskaita minētās institūcijas pamatbudžeta kontā.
97. Maksa par zvejas tiesību izmantošanu un valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai iemaksājamo pārskaitījumu apmērs par šo noteikumu 18.punktā minētajām rūpnieciskās zvejas licencēm un šo noteikumu 21.punktā minētajām īpašajām makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību atļaujām (licencēm) šajos noteikumos netiek noteikts. To paredz normatīvajos aktos, kas regulē licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības, un rūpniecisko zveju.
XV. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas atvieglojumi
98. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem piemēro maksas atvieglojumus, samazinot paredzēto nomas maksu par 25 procentiem, ja:
98.1. (svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720);
98.2. (svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720);
98.3. rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zvejo zivis, kuru krājumi pēc zinātniskā novērtējuma ir stabilā stāvoklī un kurām nav nepieciešama to pastiprināta aizsardzība, un valsts ir ieinteresēta šo krājumu izmantošanā, kā arī melioratīvās zvejas veicināšanā;
98.4. rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam iepriekšējā nomas gadā stihiskas nelaimes gadījumā gājuši bojā zvejas rīki vai peldošie līdzekļi, radot viņam ievērojamus zaudējumus;
98.5. rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zvejo pašpatēriņam un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas gada laikā tam ir piešķirtas tiesības zvejā izmantot vairāk nekā viena veida zvejas rīkus, bet ne vienlaikus. Šis nosacījums attiecas arī uz komerciālo zveju, ja kāds no zvejas rīkiem tiek lietots tikai īsu zvejas sezonu (nepārsniedz trīs mēnešus) un šajā periodā netiek lietoti citi zvejas rīki.
99. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
100. Maksas atvieglojumu 25 procentu apmērā piemēro arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanai, ja makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes realizē organizētām makšķernieku, vēžošanas un zemūdens medību biedrībām.
100.1 (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)
XVI. Informācija par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu
101. Pašvaldība, iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības publiskos ūdeņos, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, 10 darbdienu laikā pēc rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma noslēgšanas un pēc šo noteikumu 62. punktā minētā protokola sastādīšanas kārtējam nomas līguma gadam iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei informāciju par zvejas tiesību nomnieku un tam iedalītajiem zvejas limitiem.
102. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki – pašvaldības – reizi pusgadā apkopo to rīcībā esošās ziņas par iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, saņemto nomas maksu, kā arī līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitītajiem līdzekļiem. Pārskatu ar minētajām ziņām (4.pielikums) iesniedz Lauku atbalsta dienestā divas reizes gadā – līdz 15.jūlijam un 15.janvārim – par katru pusgadu.
103. Lauku atbalsta dienests apkopo no pašvaldībām saņemto informāciju un saskaņā ar šo noteikumu 102. punktu iesniegto pārskatu, kā arī datus par pārskaitījumiem valsts pamatbudžeta ieņēmumos un līdz kārtējā gada 31.jūlijam sagatavo un publicē Lauku atbalsta dienesta mājaslapā internetā pārskatu par pirmo pusgadu, bet līdz nākamā gada 31.janvārim – pārskatu par otro pusgadu un pārskatu par kopējiem gada rezultātiem.
XVII. Noslēguma jautājumi
104. Rūpnieciskās zvejas tiesību un ūdenstilpju nomas līgumi, kas noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz to pagarināšanas vai pārslēgšanas dienai.
105. Šo noteikumu 2.pielikums ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.
106. Šo noteikumu 2.1 pielikums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
107. Skaidras naudas maksājumiem, kurus Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajā vienlaicīgas apgrozības periodā veic latos, piemēro šo noteikumu 2.pielikumu.
108. Šo noteikumu 2.1 pielikuma II nodaļas 25. punktā noteiktā maksa par akmeņplekstu tīkla (līdz 70 m) limita vienu vienību stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.
109. Grozījumi šo noteikumu 2.1 pielikuma V daļas tabulas 1. un 2. punktā stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.
110. Publisko ūdenstilpju (ezeru, upju un ūdenskrātuvju), kā arī to upju, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, nomas līgumiem, kas noslēgti pirms ūdenstilpju nomas regulējuma svītrošanas no šiem noteikumiem, piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā, līgumu noslēdzot, ja līgumā nav noteikts citādi.
Ministru prezidents V.DombrovskisZemkopības ministrs J.Dūklavs
1. pielikumsMinistru kabineta 2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.918
Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgums
| __________ | __________ | |
|---|---|---|
| (līguma noslēgšanas vieta) | (datums) |
| ________________, |
|---|
| (iznomātāja pilns nosaukums un adrese) |
| kas darbojas, pamatojoties uz | ________, |
|---|---|
| (nolikums, statūti, pilnvara) |
| __________ personā |
|---|
| (pilnvarotās personas vārds, uzvārds un amats) |
| (turpmāk – Iznomātājs) un | ____________ |
|---|---|
| (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, adrese un amats; |
| _____________ |
|---|
| juridiskās personas pilns nosaukums, reģistrācijas apliecības numurs un adrese) |
| kas darbojas, pamatojoties uz | ________, |
|---|---|
| (nolikums, statūti, pilnvara) |
| _______________ personā |
|---|
| (pilnvarotās personas vārds, uzvārds un amats) |
| ______________, |
|---|
| (ūdenstilpe, tās daļa, zvejas rajons, zvejas vieta) |
| Iznomātājs________________________ | Nomnieks________________________ |
|---|---|
| Noslēgts _________, | ______ |
| --- | --- |
| (datums) | (vieta) |
| ___________________ |
|---|
| (ūdenstilpe, tās daļa, zvejas rajons vai vieta) |
| Nr.p.k. | Limita, papildlimita piešķiršanas datums | Limita, papildlimita objekts (zivju suga vai zvejas rīks) | Limita vienība (tonna, gabals, metrs) | Zvejas dienu skaits (ja paredzēts) | Limita apjoms (tonnas, gabali, metri) | Nomas maksa par limita vienību | Nomas maksa par limitu, papildlimitu | Papildmaksājumi saskaņā ar līgumu vai protokolu (atvieglojumi) | Kopējā nomas maksa | Kopējā maksa | Iznomātāja paraksts | Nomnieka paraksts |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Iznomātājs________________________ | Nomnieks________________________ | |||||||||||
| --- | --- |
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
2.pielikumsMinistru kabineta 2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.918
Pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu
2.1 pielikums Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.918
Pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu
| Nr. p.k. | Zivju sugas nosaukums | Maksa par nozvejas limita vienu tonnu (euro)* | Maksa par nozvejas limita vienu tonnu (euro)* |
|---|---|---|---|
| Nr. p.k. | Zivju sugas nosaukums | Baltijas jūrā | Rīgas jūras līcī |
| 1. | Reņģe | 1,42 | 1,42 |
| 2. | Brētliņa | 1,07 | 1,07 |
| 3. | Menca | 14,23 | – |
| 4. | Lasis (par 200 gab.) | 28,46 | – |
| 5. | Plekste | 2,85 | 2,85 |
| 6. | Akmeņplekste | 35,57 | – |
| Nr. p. k. | Zvejas rīka nosaukums | Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību (euro)* | Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību (euro)* |
| --- | --- | --- | --- |
| Nr. p. k. | Zvejas rīka nosaukums | Baltijas jūraspiekrastē | Rīgas jūras līča piekrastē |
| Nr. p. k. | Zvejas rīka nosaukums | Baltijas jūraspiekrastē | Rīgas jūras līča piekrastē |
| 1. | Reņģu stāvvads | 113,83 | 142,29 |
| 2. | Zivju murds ar sētu (piekrastes ūdeņos)** | 71,14 | 85,37 |
| 3. | Zivju murds ar sētu, līdz 30 m (iekšējos ūdeņos) | – | – |
| 4. | Zivju murds ar sētu, virs 30 m(iekšējos ūdeņos) | – | – |
| 5. | Zivju murds bez sētas | – | – |
| 6. | Zušu murds | 42,69 | 56,91 |
| 7. | Zušu murds ar sētu, līdz 30 m | – | – |
| 8. | Zušu murds ar sētu, virs 30 m | – | – |
| 9. | Lucīšu murds | 21,34 | 21,34 |
| 10. | Stagaru murds ar sētu | – | – |
| 11. | Stagaru murds bez sētas | – | – |
| 12. | Plekstu vads(atvērums*** līdz 40 m) | 35,57 | 56,91 |
| 13. | Plekstu vads(atvērums*** virs 40 m) | 71,14 | 113,83 |
| 14. | Zivju vads(atvērums*** virs 200 m) | 28,46 | – |
| 15. | Zivju vads(atvērums*** līdz 200 m) | – | – |
| 16. | Zivju tīkls, garāks par 50 m, bet nepārsniedz 100 m(piekrastes ūdeņos)** | 7,11 | 21,34 |
| 17. | Zivju tīkls, līdz 50 m(piekrastes ūdeņos izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā) | 4,27 | 11,38 |
| 18. | Zivju tīkls, par katriem 5 m (iekšējos ūdeņos) | – | – |
| 19. | Reņģu, brētliņu un salaku tīkls, garāks par 50 m, bet nepārsniedz 100 m** | 7,11 | 7,11 |
| 20. | Reņģu, brētliņu un salaku tīkls, līdz 50 m (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā) | 4,27 | 4,27 |
| 21. | Zivju āķi, 100 gab. | 9,96 | 14,23 |
| 22. | Zušķērājs | – | – |
| 23. | Salaku murds (stāvvads) | – | – |
| 24. | Trīsuļodu kāpuru rāmis | – | – |
| 25. | Akmeņplekstu tīkls, līdz 70 m | 4,98 | – |
| 26. | Vēžu murds | – | – |
| Nr. p.k. | Zvejas rīka nosaukums | Upes vai to posmi | Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību(euro)* |
|---|---|---|---|
| 1. | Murds, venteris, tīkls | Roja, Saka, Venta (no Zlēkām līdz Vārvei) | 170,74 |
| 2. | Murds, venteris, tīkls | Brasla, Daugava (pie Salaspils), Gauja, Grīva, Irbe, Ķekava, Rīva, Užava, Venta (pie Kuldīgas) | 85,37 |
| 3. | Murds, venteris, tīkls | Daugava (pie Rīgas), Lielupe, Vitrupe, citas upes | 42,69 |
| 4. | Tacis (tacis Nr.1 vai tacis Nr.3) | Salaca | 996,01 |
| 5. | Tacis (tacis Nr.2) | Salaca | 4268,62 |
| 6. | Tacis | Svētupe | 113,83 |
| Nr. p.k. | Zivju vai citu jūras produktu nosaukums | Maksa par nozvejas limitu (euro)* | Maksa par nozvejas limitu (euro)* |
| --- | --- | --- | --- |
| Nr. p.k. | Zivju vai citu jūras produktu nosaukums | par vienu tonnu | par vienu zvejas kuģa dienu |
| 1. | Paltuss | 28,46 | – |
| 2. | Garnele | 21,34 | 99,60 |
| 3. | Kalmārs | 17,07 | – |
| 4. | Jūras sarkanasaris | 11,38 | – |
| 5. | Citu sugu zivis | 8,54 | – |
| Nr.p. k. | Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes veids | Maksa(euro)2 | |
| --- | --- | --- | |
| 1. | Gada karte | 15,00 | |
| 2. | Karte trim mēnešiem | 7,50 | |
| 3. | Karte vienam mēnesim1 | 5,00 | |
| 4. | Karte vienai dienai1 | 1,50 | |
| Piezīmes.1 Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes vienam mēnesim un vienai dienai iegādājamas tikai tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv.2 Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro. | Piezīmes.1 Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes vienam mēnesim un vienai dienai iegādājamas tikai tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv.2 Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro. | Piezīmes.1 Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes vienam mēnesim un vienai dienai iegādājamas tikai tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv.2 Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro. |