Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.6.1.1.aktivitāti "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai"
Ministru kabineta noteikumi Nr.91Rīgā 2010.gada 26.janvārī (prot. Nr.5 66.§)
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu unKohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.6.prioritātes "Policentriska attīstība" 3.6.1.pasākuma "Atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides un pilsētreģionu attīstībai" 3.6.1.1.aktivitāti "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai" (turpmāk – aktivitāte);
1.2. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;
1.3. prasības projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam;
1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.
2. Aktivitātes mērķis ir nodrošināt šo noteikumu 22.punktā noteikto nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (pilsētu) izaugsmi, sniedzot atbalstu projektu īstenošanai pilsētvides un pilsētreģionu konkurētspējas, sasniedzamības vai pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai saskaņā ar pašvaldību attīstības programmām.
3. Aktivitāti īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
4. Aktivitātes ietvaros atbalstītos projektus finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma un nacionālā publiskā līdzfinansējuma. Aktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 293 015 825 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums – 249 063 452 euro un nacionālais publiskais finansējums – 43 952 373 euro.
4.1 Aktivitātes ietvaros pieejamais saistību apjoms, kas pārsniedz šo noteikumu 4.punktā minēto Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu (turpmāk – virssaistību finansējums), ir 3 023 906 euro. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs) nodrošina līdzfinansējumu proporcionāli projekta īstenošanai paredzētajam virssaistību finansējumam saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu.
5. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
6. Projekta iesniedzēja līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem un nepārsniedz 60 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
7. Aktivitātes īstenošanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā sadarbības iestāde.
8. Atbildīgajai iestādei ir šādas funkcijas:
8.1. nodrošināt aktivitātes īstenošanu, uzraudzību un kontroli, aktivitātes īstenošanas nosacījumu un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādi, analizēt problēmas aktivitātes īstenošanā un sniegt vadošajai iestādei un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komitejai priekšlikumus par aktivitātes īstenošanas uzlabošanu;
8.2. izstrādāt un apstiprināt projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku;
8.3. nodrošināt ar aktivitāti saistītos informācijas un publicitātes pasākumus aktivitātes līmenī, tajā skaitā projektu iesniedzēju informēšanu par projektu iesniegumu aizpildīšanu un atlases nosacījumiem;
8.4. nosūtīt ierobežotam projektu iesniedzēju lokam uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu;
8.5. izstrādāt un apstiprināt iekšējās rakstiskās procedūras projektu iesniegumu vērtēšanai – projektu iesniegumu atlases, vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību, projektu iesniegumu vērtēšanas un projektu iesniegumu vērtēšanas veidlapas aizpildīšanas metodiku, izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes metodiku, izmaksu efektivitātes analīzes izstrādes metodiku, projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas nolikumu;
8.6. izveidot projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju;
8.7. nodrošināt projektu iesniegumu vērtēšanu;
8.8. pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, kā arī uzraudzīt nosacījumu izpildi;
8.9. nodrošināt, lai netiktu pārsniegts aktivitātes īstenošanai pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, un uzraudzīt minētā līdzfinansējuma apguvi, tajā skaitā Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā noteiktā principa izpildi aktivitātes līmenī;
8.10. aktivitātes uzraudzībai lietot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu un uzkrāt tajā datus par projektiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izmantošanu;
8.11. izvērtēt sadarbības iestādes sagatavoto informāciju par projekta grozījumiem un sniegt atzinumu par projekta grozījumu saskaņošanu;
8.12. izveidot Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.6.prioritātes "Policentriska attīstība" koordinācijas padomi un piedalīties tās sēdēs. Koordinācijas padomē kā koleģiālā institūcijā iekļauti trīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai atbildīgās iestādes pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Kultūras ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un plānošanas reģioniem.
9. Sadarbības iestādei ir šādas funkcijas:
9.1. izstrādāt vienošanās projektu par projekta īstenošanu;
9.2. izskatīt finansējuma saņēmēja sagatavoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku;
9.3. izstrādāt metodiskos norādījumus, kas paredzēti projekta īstenošanai un uzraudzībai nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanai;
9.4. veikt iepirkumu pirmspārbaudes, pārbaudīt finansējuma saņēmēja sagatavoto iepirkuma plānu un iesniegt to Iepirkumu uzraudzības birojā;
9.5. slēgt vienošanos ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu;
9.6. sniegt informāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, maksājumu veikšana un izdevumu deklarācijas sagatavošana, lai sagatavotu valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu;
9.7. izvērtēt vienošanās grozījumus par projekta īstenošanu un pieņemt lēmumu par projekta grozījumiem;
9.8. nodrošināt projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, kā arī Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā noteiktā principa izpildi projektu līmenī;
9.9. nodrošināt informācijas sagatavošanu atbildīgajai iestādei par aktivitātes īstenošanai pieejamā finansējuma apguvi;
9.10. pārbaudīt un saskaņot finansējuma saņēmēja sagatavotos projekta pārskatus;
9.11. administrēt valsts budžetā piešķirtos līdzekļus – pārbaudīt finansējuma saņēmēja iesniegtos maksājuma pieprasījumus, apstiprināt attiecināmo izdevumu summas, sagatavot maksājuma uzdevumus un izdevumu deklarācijas;
9.12. veikt izlases pārbaudes projektu īstenošanas vietās, nodrošināt tehniska rakstura satura novērtējumu un funkcionalitātes pārbaudi projekta īstenošanas vietā;
9.13. nodrošināt ar aktivitāti saistītos informācijas un publicitātes pasākumus projektu līmenī;
9.14. projektu uzraudzībai lietot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu un uzkrāt tajā datus par projektu iesniegumiem un projektiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izmantošanu.
10. Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā.
II. Projekta darbības un izmaksas
11. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības:
11.1. nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centra (pilsētas) teritorijas atjaunošana, konkurētspējas celšana vai pilsētas attīstība, kas vērsta uz saimnieciskās darbības, satiksmes, sociālās, izglītības, kultūras vai tūrisma infrastruktūras attīstību vai izveidi atbilstoši pašvaldības attīstības programmā noteiktajām prioritātēm, sekmējot ar šīs infrastruktūras izmantošanu, pieejamību un sasniedzamību saistītos publiskos pakalpojumus;
11.2. Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas un komunikācijas pasākumi.
12. Projekta ietvaros ir atbalstāmas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Regulā (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1784/1999 atcelšanu noteiktās darbības, kas nepieciešamas, lai īstenotu projektā plānotās Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās darbības, kā arī ir cieši ar tām saistītas un vērstas uz nodarbinātības veicināšanu.
13. Nodrošinot, ka projekta iesniegumā plānotās izmaksas nepārklājas ar izmaksām, kas paredzētas ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu aktivitāšu ietvaros, projekta iesniedzējs var pretendēt uz atbalstu arī tādu darbību īstenošanai, par kurām tas ir izmantojis iespēju saņemt finansējumu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu citu aktivitāšu ietvaros, bet saņemtais atbalsts nav bijis pietiekams pašvaldības definētās problēmas atrisināšanai.
14. Projekta ietvaros nav atbalstāmas darbības, kas:
14.1. nav minētas šo noteikumu 11. un 12.punktā, nesekmē šo noteikumu 2.punktā noteiktā aktivitātes mērķa sasniegšanu un neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Regulas (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu 4.panta prasībām;
14.2. nav saistītas ar normatīvajos aktos par pašvaldību darbību noteiktajām pašvaldību autonomajām funkcijām un to izpildi.
15. Projekta attiecināmās netiešās izmaksas ir:
15.1. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu un nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām;
15.2. neparedzētie izdevumi, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.
16. Projekta attiecināmās tiešās izmaksas ir:
16.1. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), kas veiktas pēc 2006.gada 24.oktobra, nepārsniedzot septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:
16.1.1. būvprojekta, vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentācijas izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;
16.1.2. audita, ekspertīzes, izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentācijas izstrādei;
16.1.3. izmaksu un ieguvumu analīzes vai izmaksu efektivitātes analīzes izstrāde. Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde ir attiecināma, ja tā ir uzsākta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;
16.1.4. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;
16.1.1 projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas projektu iesniegumu atlases 10. kārtas ietvaros (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas):
16.1.1 1. būvprojekta skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā, vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentācijas izstrāde, iekārtu izvietojuma projekta izstrāde sabiedrisko un publisko ēku projektiem;
16.1.1 2. audita, ekspertīzes, izpētes, būvprojektēšanas profesionālās uzraudzības izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentācijas izstrādei;
16.1.1 3. izmaksu un ieguvumu analīzes vai izmaksu efektivitātes analīzes izstrādei;
16.1.1 4. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošanai;
16.2. jaunbūves, renovējamas, rekonstruējamas vai restaurējamas būves būvniecības izmaksas:
16.2.1. satiksmes pārvadu, tiltu, ielu vai ceļu un ar to saistītās infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija, tai skaitā lietus ūdens kanalizācijas infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija;
16.2.2. pašvaldības ēku infrastruktūras attīstība, tajā skaitā energoefektivitātes pasākumi;
16.2.3. ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošana satiksmes pārvadu, tiltu, ielu, ceļu infrastruktūras attīstības projekta ietvaros teritorijā, kurā uz projekta iesniegšanas dienu ir definēta attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma nepieciešamība un būtība, kā arī noteikti sabiedriskā pakalpojuma patērētāji, kuriem ir nepieciešams nodrošināt minētos pakalpojumus;
16.2.4. šādas pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, tiltu, ielu, ceļu infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves:
16.2.4.1. siltumapgādes, ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras pārbūve;
16.2.4.2. gāzes, elektroenerģijas un sakaru komunikāciju infrastruktūras pārbūve, kas veikta pēc 2009.gada 1.jūnija;
16.2.4.1 virszemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot satiksmes pārvadu, tiltu, ielu, ceļu infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, nav iespējams izvairīties no virszemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves;
16.3. jaunbūvējamās, renovējamās, rekonstruējamās vai restaurējamās pašvaldības ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo visu sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu atjaunošana vai ierīkošana;
16.4. sabiedriskā transporta efektivitātes paaugstināšana, tajā skaitā sabiedriskā transporta kustības sistēmas optimizēšana, pieturvietu labiekārtošana un jaunu pieturvietu izbūve;
16.5. teritorijas labiekārtošana, izņemot izmaksas, kas attiecas uz mazām arhitektūras formām ar māksliniecisko vērtību;
16.6. projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras attīstībai nepieciešamo stacionāro iekārtu (izņemot ražošanas iekārtas) un stacionārā aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, nepārsniedzot 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
16.7. autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
16.8. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
16.9. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā;
16.10. Eiropas Sociālā fonda šķērsfinansējums, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tajā skaitā sociālās iekļaušanas veicināšanas pasākumu, apmācību organizēšanas un dalības, subsidēto darba vietu un prakses vietu izmaksas;
16.11. zemes iegādes izmaksas, kas veiktas pēc 2009.gada 1.jūnija, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja zemes iegāde nepieciešama projekta īstenošanai.
17. Izmaksas ir attiecināmas, ja tās:
17.1. nepieciešamas šo noteikumu 11. un 12.punktā noteikto darbību īstenošanai un atbilst drošas finanšu vadības principiem, īpaši sociālekonomiskā izdevīguma vai izmaksu efektivitātes principiem;
17.2. veiktas pēc 2009.gada 1.jūnija un attiecīgā projekta ideja, kas sagatavota atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam, ir saskaņota Koordinācijas padomē, izņemot šo noteikumu 16.1. un 16.1.1 apakšpunktā minētās izmaksas;
17.3. ir atsevišķi dokumentētas, ja tiek piemērots Eiropas Sociālā fonda šķērsfinansējuma princips;
17.4. veiktas infrastruktūras objektā, kas atrodas finansējuma saņēmēja īpašumā.
18. Projekta neattiecināmās izmaksas, kas tieši saistītas ar projektu, ir:
18.1. projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras attīstībai nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma (kas nav uzskatāms par stacionāru) iegāde un uzstādīšana;
18.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 15.1., 15.2., 16.1., 16.6., 16.7. un 16.11.apakšpunktā noteikto attiecināmo izmaksu apmēru;
18.3. projekta administrēšana;
18.4. nelaimes gadījumu un projekta īstenošanā radīto vērtību apdrošināšana;
18.5. audita veikšana, izņemot šo noteikumu 16.1.2. un 16.1.1 2. apakšpunktā noteiktās izmaksas;
18.6. (svītrots ar MK 02.05.2012. noteikumiem Nr.319).
19. Projektā neiekļauj šādas izmaksas:
19.1. izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 15., 16. un 18.punktā;
19.2. izmaksas, kas radušās pirms 2006.gada 24.oktobra;
19.3. izmaksas, kas veiktas, pamatojoties uz darba līgumu.
20. Maksimāli pieejamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma un šo noteikumu 4.1 punktā minētā virssaistību finansējuma sadalījums ir šāds:
20.1. Daugavpils pilsētas pašvaldībai – 42 011 915 euro;
20.2. Liepājas pilsētas pašvaldībai – 44 110 673 euro;
20.3. Jelgavas pilsētas pašvaldībai – 25 059 904 euro;
20.4. Rēzeknes pilsētas pašvaldībai – 29 612 346 euro;
20.5. Ventspils pilsētas pašvaldībai – 17 222 462 euro;
20.6. Jēkabpils pilsētas pašvaldībai – 2 468 592 euro;
20.7. Valmieras pilsētas pašvaldībai – 15 058 475 euro;
20.8. Cēsu novada pašvaldībai – 14 454 122 euro;
20.9. Kuldīgas novada pašvaldībai – 5 993 778 euro;
20.10. Saldus novada pašvaldībai – 9 768 118 euro;
20.11. Līvānu novada pašvaldībai – 14 422 897 euro;
20.12. Talsu novada pašvaldībai – 5 187 198 euro;
20.13. Aizkraukles novada pašvaldībai – 9 133 732 euro;
20.14. Gulbenes novada pašvaldībai – 8 310 168 euro;
20.15. Madonas novada pašvaldībai – 3 186 132 euro;
20.16. Smiltenes novada pašvaldībai – 6 086 846 euro.
21. Projekta kopējais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 711 436 euro.
III. Prasības projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam
22. Projekta iesniedzējs ir nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centra – Aizkraukles novada, Cēsu novada, Daugavpils pilsētas, Gulbenes novada, Jelgavas pilsētas, Jēkabpils pilsētas, Kuldīgas novada, Liepājas pilsētas, Līvānu novada, Madonas novada, Rēzeknes pilsētas, Saldus novada, Smiltenes novada, Talsu novada, Valmieras pilsētas un Ventspils pilsētas – pašvaldība vai tās izveidota iestāde.
23. Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi vai izmaksu efektivitātes analīzi atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem.
24. Veicot izmaksu efektivitātes analīzi, projekta iesniedzējs izvēlas izmaksu efektivitātes ziņā labāko risinājumu, nodrošinot, ka projektā plānotās izmaksas uz vienu iegūtā labuma vienību nepārsniedz atbildīgās iestādes norādīto izmaksu efektivitātes koeficientu uz vienu plānoto ieguldījumu mērvienību.
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.