Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība

73. Sākot ar 2001.gadu, šo noteikumu 70.punktā minēto ēku un būvju inventarizācijas vērtība nolietojuma aprēķināšanas vajadzībām vairs netiek aktualizēta (pārvērtēta).

74. Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 4.punktu, nosakot ēku un būvju atlikušo vērtību, no kuras aprēķina nolietojumu taksācijas gadā, par pamatu ņem ēku un būvju atbilstošo inventarizācijas vērtību, kas aktualizēta ne vēlāk kā 2000.gadā, un to samazina par nolietojuma summu, kas līdz 2000.gada 1.janvārim aprēķināta šīm ēkām un būvēm nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.

75. Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 4.punktu, ja pamatlīdzeklis pēc tā iegādes taksācijas gadā nav ticis izmantots saimnieciskajā darbībā, tā nolietojums netiek iekļauts taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos.

76. Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 7.punktu, fiziskā persona saimnieciskās darbības izdevumos drīkst ietvert tikai par algotajiem darbiniekiem veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

77. Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 13.punktu, saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj taksācijas gadā samaksāto pievienotās vērtības nodokli, kas saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu nav atskaitīts kā priekšnodoklis.

78. Atbilstoši likuma 11.panta trešās daļas 15.punktam fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir tiesīga ietvert ar saimnieciskās darbības ienākuma gūšanu saistītajās izmaksās šādus izdevumus, ja tie pēc ekonomiskā satura un būtības ir saistīti ar minētās personas saimniecisko darbību un ir nepieciešami tās nodrošināšanai:

78.1. īpašuma apdrošināšanas prēmiju maksājumi;

78.2. civiltiesiskās apdrošināšanas prēmiju maksājumi un izdevumi par saimnieciskajā darbībā izmantotā transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati proporcionāli apdrošināšanas periodā vai periodā, uz kuru attiecas tehniskā apskate, saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru īpatsvaram;

78.3. elektroniskā pasta izdevumi;

78.4. izdevumi par tālruņa sarunām saimnieciskās darbības vajadzībām atbilstoši telekomunikāciju uzņēmuma izsniegtajā izziņā dotajam atšifrējumam par visām tālruņa sarunām un tālruņa abonēšanas maksa proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu īpatsvaram;

78.5. kompensācijas īrniekiem, kuras namīpašnieks izmaksā par dzīvojamās telpās veiktajiem remontdarbiem saskaņā ar līgumu, ja remontdarbu izdevumi nav iekļauti īrnieka saimnieciskās darbības izdevumos;

78.6. kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās ēkas kapitālo remontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai;

78.7. izdevumi, kas saistīti ar saimnieciskās darbības uzsākšanu;

78.8. iestāšanās maksa un ikgadējā biedru nauda profesionālajā biedrībā, kura attiecas uz fiziskās personas profesionālo darbību;

78.9. citi pēc ekonomiskā satura un būtības saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamie izdevumi.

78.1 (Svītrots ar MK 28.11.2023. noteikumiem Nr. 678)

78.2 (Svītrots ar MK 28.11.2023. noteikumiem Nr. 678)

78.3 (Svītrots ar MK 28.11.2023. noteikumiem Nr. 678)

78.4 Piemērojot likuma 11. panta devīto daļu, saimnieciskās darbības zaudējumi (negatīvs saimnieciskās darbības ienākums) tiek segti hronoloģiskā secībā no nākamo triju gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Iepriekšējo gadu zaudējumi tiek iekļauti hronoloģiskā secībā, sākot ar senāko taksācijas gadu.

79. Piemērojot likuma 11. panta ceturto daļu, ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos netiek ieskaitīti izdevumi, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa ekspluatāciju, uzturēšanu vai nomu, kā arī procentu maksājumi, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa iegādi vai nomu. Reprezentatīva vieglā automobiļa vērtību nosaka saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.

79.1 (Svītrots ar MK 28.11.2023. noteikumiem Nr. 678)

79.2 Piemērojot likuma 11.5 panta 1.1 daļas 1. punktā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas metodi, nodokļa maksātāja pamatlīdzekļiem taksācijas perioda nolietojuma summu aprēķina no katra pamatlīdzekļa atlikušās vērtības pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas.

79.3 Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, nosaka, palielinot pamatlīdzekļa pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību par taksācijas periodā veiktajām kapitālajām izmaksām, par pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksām, kuras radušās, pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku. Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību samazina par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas atlikušo vērtību, ja to var noteikt.

79.4 Ja attiecīgā pamatlīdzekļa atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 75 euro, pamatlīdzeklis pilnībā tiek izslēgts no pamatlīdzekļu uzskaites reģistriem un tam tiek pārtraukts rēķināt nolietojumu.

79.5 Ja nodokļa maksātāja taksācijas periods ir īsāks par 12 mēnešiem, pamatlīdzekļa taksācijas perioda nolietojumu reizina ar koeficientu, kuru aprēķina, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar 12. Nosakot pamatlīdzekļa atlikušo vērtību nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, piemēro koriģēto taksācijas perioda nolietojuma summu.

79.6 Nodokļa maksātāja pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma kopsummu (ieskaitot šo noteikumu 79.4 un 79.5 punktā minēto vērtību) nosaka, summējot katram pamatlīdzeklim aprēķināto nolietojumu.

79.7 Ja vieglā automobiļa iegādes vērtība, nomas vērtība, atlikusī vērtība vai atlikusī vērtība pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas vai rekonstrukcijas darbu rezultātā pārsniedz 75 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), tad minētajam pamatlīdzeklim taksācijas periodā, kurā tā uzskaites vērtība pārsniedz 75 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), un turpmākajos taksācijas periodos likuma 11.5 panta pirmo daļu nepiemēro, bet piemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktos ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumu atzīšanā saistībā ar reprezentatīvu automobili.

79.8 Ja nodokļa maksātājs veic pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, tās rezultātus pamatlīdzekļu atlikušās vērtības noteikšanā neņem vērā.

79.9 Piemērojot likuma 11.5 panta 1.4 daļu, nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas par patentiem, licencēm un preču zīmēm noraksta sistemātiski saskaņā ar lineāro (vienmērīgo) metodi. Pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms.

79.10 Par samaksu iegūta un pašradīta datoru programmprodukta un programmas nolietojuma aprēķinam nodokļu vajadzībām piemēro nolietojuma norakstīšanu saskaņā ar likuma 11.5 panta 1.1 daļas 1. punkta "c" apakšpunktu vai 2. punkta "c" apakšpunktu un nepiemēro likuma 11.5 panta 1.4 daļu.

79.11 Nodokļa aprēķināšanas vajadzībām datorprogrammu, ko izveidojis pats nodokļu maksātājs, un par atlīdzību iegūtu datorprogrammu licences līgumu nolietojumu noraksta saskaņā ar pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtību, kas noteikta likuma 11.5 panta 1.1 daļas 1. punkta "c" apakšpunktā vai 2. punkta "c" apakšpunktā.

79.12 Ja pamatlīdzekļi ir nomāti ar izpirkuma tiesībām, to nolietojuma summu un rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas noraksta tā, it kā pamatlīdzekļi būtu nomnieka īpašums. Šajā gadījumā iznomātājs nedrīkst iekļaut attiecīgā pamatlīdzekļa vērtību nolietojuma aprēķinos.

79.13 Ja pamatlīdzekļi ir nomāti bez izpirkuma tiesībām un tie pēc nomas termiņa izbeigšanās jāatdod īpašniekam, kā arī ja nomas līgumā ir paredzēta pamatlīdzekļu rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana, šo izmaksu summa nomniekam jānoraksta vienlīdzīgās daļās atlikušajā nomas periodā. Ja saskaņā ar līgumu iznomātājs kompensē nomniekam šīs rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, šo izmaksu summa jāiekļauj nomnieka apliekamajā ienākumā. Ja nomnieks nekustamo īpašumu nomā bez izpirkuma tiesībām un šajā īpašumā ir veicis rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbus, bet līgums tiek izbeigts pirms termiņa sakarā ar nomnieka komercdarbības apgrozījuma vai peļņas apmēra samazināšanos (nomātajās telpās) vairāk nekā par 30 % (salīdzinot rādītājus no taksācijas perioda sākuma līdz līguma izbeigšanas dienai ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laikposmu) vai no nomnieka neatkarīgu apstākļu dēļ (izņemot gadījumu, kad līgumu izbeidz pēc iznomātāja iniciatīvas), nomnieka apliekamo ienākumu samazina par pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksu atlikušo summu tajā taksācijas periodā, kurā līgums izbeigts.

79.14 Ja nomnieks veic iznomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbus, kas nav paredzēti nomas līgumā, vai ja nomas līgums nav noslēgts, nomnieka apliekamais ienākums tiek palielināts par šo rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbu izmaksu summu.

79.15 Individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kas vienā vai vairākos pirmstaksācijas periodos maksāja mikrouzņēmumu nodokli, sākot maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma normām, pamatlīdzekļu atlikušo vērtību taksācijas perioda sākumā nosaka, no pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtības, kurai pieskaitītas pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksas, atskaitot nolietojuma vērtību, kas aprēķināta par pirmstaksācijas periodiem.

79.16 Piemērojot likuma 11.5 pantu, pamatlīdzekļu uzskaiti un nolietojuma aprēķinu veic, izmantojot šo noteikumu 4.3 pielikumā minētās veidlapas.

79.17 Šo noteikumu 4.3 pielikuma 1. veidlapas "Pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķins" aizpildīšanas kārtība:

79.17 1. 2. ailē "Sākotnējā vērtība" norāda pamatlīdzekļa bilances vērtību datumā, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā;

79.17 2. 3. ailē "Vērtības izmaiņas – palielināšanās "+"" norāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļa vērtība. Šajā ailē norāda izmaksas, kas būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku (pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas);

79.17 3. 4. ailē "Vērtības izmaiņas – samazināšanās "–"" norāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļa vērtība. Šajā ailē norāda izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību;

79.17 4. 5. ailē "Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu" norāda:

79.17 4.1. vērtību, kas aprēķināta taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu nodokļa vajadzībām, izmantojot šādu formulu: 2. aile + 3. aile – 4. aile;

79.17 4.2. vērtību, kas nākamajos taksācijas periodos aprēķināta, izmantojot šādu formulu: 8. aile + 3. aile – 4. aile;

79.17 5. 6. ailē "Taksācijas perioda nolietojums" norāda aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu, izmantojot šādu formulu: 5. ailē norādīto vērtību reizina ar procentu likmi, kas attiecīgajam pamatlīdzeklim noteikta likuma 11.5 panta 1.1 daļas 1. punktā, vai norāda vērtību, kāda attiecīgajam pamatlīdzeklim noteikta, piemērojot likuma 11.5 panta 1.1 daļas 2. punktā noteikto pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku gados;

79.17 6. 7. ailē "Uzkrātais nolietojums" norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 7. ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 8. ailē;

79.17 7. 8. ailē "Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas" norāda pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu: 5. aile – 6. aile.

79.18 Šo noteikumu 4.3 pielikuma 2. veidlapas "Nemateriālā ieguldījuma nolietojuma aprēķins" aizpildīšanas kārtība:

79.18 1. 2. ailē "Sākotnējā vērtība" norāda nemateriālā ieguldījuma sākotnējo vērtību;

79.18 2. 3. ailē "Vērtība, no kuras atņem aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu" norāda:

79.18 2.1. taksācijas periodā, kurā sāk rēķināt nolietojumu nemateriālajam ieguldījumam, – 2. ailē norādīto vērtību;

79.18 2.2. nākamajos taksācijas periodos – vērtību, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 6. aile – 4. aile;

79.18 3. 4. ailē "Aprēķinātais gada nolietojums" norāda saskaņā ar lineāro (vienmērīgo) metodi aprēķināto gada nolietojumu nemateriālajam ieguldījumam;

79.18 4. 5. ailē "Uzkrātais nolietojums" norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 5. ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 4. ailē;

79.18 5. 6. ailē "Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas" norāda aprēķināto nemateriālā ieguldījuma atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu: 3. aile – 4. aile. Tāda pati vērtība jāiegūst arī, izmantojot šādu formulu: 2. aile – 5. aile.

79.19 Aizpildot šo noteikumu 4.3 pielikuma 3. veidlapu "Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkums", norāda visu pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu aprēķinos (4.3 pielikuma 1. un 2. veidlapā) attiecīgi nosauktajās ailēs norādītās kopsummas. Minētā pielikuma 6. ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu: 3. aile – 4. aile. Tāda pati vērtība jāiegūst arī, izmantojot šādu formulu: 2. aile – 5. aile.

79.20 Taksācijas gadam beidzoties, gada ienākumu deklarācijā tiek iekļauta saimnieciskās darbības izdevumu summa, kas koriģēta par taksācijas gada laikā norakstīto pamatlīdzekļu nolietojuma vērtību.

79.21 Piemērojot likuma 11.6 panta otro daļu, apliekamā ienākuma palielināšanu par nolietojuma summu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, ja ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir neapliekams, norāda gada ienākumu deklarācijas D11 pielikumā.

80. (Svītrots ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)

80.1 Piemērojot likuma 11.7 panta piekto daļu, likuma 11.7 panta trešajā daļā noteikto atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas piemēro, ja atsavina nekustamo īpašumu, kurš pēc lietošanas veida ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, bet uz tā atrodas citai personai piederošas vai nenoskaidrotas piederības ēkas vai būves.

81. (Svītrots no 01.01.2016. ar MK 23.09.2014. noteikumiem Nr.564, sk. grozījumu 2.punktu)

82. Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, kapitāla pieauguma noteikšanai var izmantot metodi "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) vai vidējo svērto cenu metodi. Fiziskā persona, izvēloties kādu no minētajām metodēm, turpina to izmantot vismaz 10 gadus.

83. Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, ja nav iespējams noteikt vērtspapīru iegādes vērtību, par šāda vērtspapīru iegādes vērtību uzskata tā nominālvērtību.

84. Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, ja akcijas ir iegādātas par privatizācijas sertifikātiem un nav saglabājusies izziņa par apmaksātajām akcijām, par šādu akciju iegādes vērtību uzskata akciju atlases cenu. Ja informācija par akciju atlases cenu ir pieejama valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" mājaslapā internetā, akciju atlases cenas apstiprināšanai oficiāla informācija papīra formā nav nepieciešama.

85. Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, ja nav saglabājusies informācija par iegādes vērtību viena finanšu instrumenta daļām (piemēram, konkrēta uzņēmuma akcijas, fondu daļas, obligācijas), iegādes vērtība ir nosakāma šādi:

85.1. biržā tirgotiem finanšu instrumentiem ņem vērā pēdējo finanšu instrumenta cenu, kas pastāvēja biržā attiecīgās tirdzniecības dienas slēgšanas brīdī;

85.2. ārpus biržas tirgotiem finanšu instrumentiem, kas neatrodas publiskā apgrozībā, un atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem ņem vērā pēdējo finanšu instrumenta cenu ārpusbiržas tirgū, kas ir pieejama attiecīgajā tirdzniecības dienā ticamā informācijas avotā.

85.1 (Svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 790)

85.2 Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, ja kapitāla aktīvs iegūts uz atcēlēja līguma pamata, par tā iegādes vērtību uzskata:

85.2 1. šī kapitāla aktīva vērtību, no kuras ir samaksāts nodoklis no kapitāla pieauguma ar atcēlēja līgumu atceltā atsavinājuma līguma vai atcēlēja līguma saistību izpildījuma rezultātā;

85.2 2. šī kapitāla aktīva iegādes vērtību, par kādu kapitāla aktīvs iegūts pirms atcēlēja līguma noslēgšanas, ja ar atcēlēja līgumu atceltā atsavinājuma līguma vai atcēlēja līguma saistību izpildījuma rezultātā nodoklis no kapitāla pieauguma nav samaksāts.

86. Piemērojot likuma 11.9 panta otrās daļas 6. punktu, intelektuālā īpašuma objekti ir tādi objekti kā preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, patenti, dizainparaugi, autortiesības un citi objekti, kas uzskaitīti Autortiesību likumā, Patentu likumā, Preču zīmju likumā un citos intelektuālā īpašuma jomu regulējošajos likumos.

87. Piemērojot likuma 11.9 panta ceturto daļu, ja dāvinājuma līgumā vai mantojuma masā nav norādīta konkrētā nekustamā īpašuma vērtība, tad:

87.1. par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000.gada 31.decembrim;

87.2. lai noteiktu šāda nekustamā īpašuma iegūšanas (iegādes) vērtību, dāvinājuma vai mantojuma saņēmējs iesniedz Valsts zemes dienestā iesniegumu ar lūgumu izsniegt informāciju par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību uz nekustamā īpašuma iegūšanas gada 1.janvāri, ja nekustamais īpašums iegūts pēc 2000.gada 31.decembra.

88. Piemērojot likuma 11.9 panta septīto daļu, nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība (aktuālā) tiek noteikta uz kārtējā gada 1.janvāri.

89. Piemērojot likuma 11.9 panta vienpadsmito daļu, par procentiem pielīdzināmu ienākumu uzskata visu gūto ienākumu no parāda instrumentiem (kas nav nerezidentam piederoši publiskā apgrozībā esoši finanšu instrumenti), tai skaitā arī ienākumu no parāda instrumentu atsavināšanas.

89.1 Piemērojot likuma 11.9 panta vienpadsmitās daļas 4.punktu, apliekamo ienākumu veido pozitīva starpība starp aprēķināto apdrošināšanas atlīdzību vai izmaksāto atpirkuma summu un visām apdrošināšanas prēmijām, kas apdrošināšanas līguma darbības laikā samaksātas par šo apdrošināšanas līgumu. Attiecībā uz spēkā esošiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas noslēgti līdz 2009.gada 31.decembrim un paredz daļēju uzkrājuma izmaksu līguma darbības laikā, ņem vērā arī likuma pārejas noteikumu 85.punktu (šo noteikumu 13.pielikuma 1.piemērs).

89.2 Piemērojot likuma 11.9 panta trīspadsmito daļu, ja dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzība (ieskaitot ienākumu no šā apdrošināšanas līguma) tiek izmaksāta pa daļām, ienākumu no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu) nosaka tad, kad veic pirmās apdrošināšanas atlīdzības daļas aprēķinu, samazinot kopējo izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzības summu par samaksājamā nodokļa apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 2. un 3.piemērs).

89.3 Piemērojot likuma 11.9 panta četrpadsmito daļu, ja šo noteikumu 89.2 punktā minētā apdrošināšanas atlīdzība palielinās par papildu peļņu, ar nodokli apliekamo ienākumu nosaka tad, kad veic nākamās apdrošināšanas atlīdzības daļas aprēķinu, samazinot atlikušo kopējo apdrošināšanas atlīdzības summu par samaksājamā nodokļa apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 4.piemērs).

89.4 Piemērojot likuma 11.9 panta piecpadsmito daļu, ar nodokli apliekamo ienākumu no apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksāta saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs – juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam beigu termiņam, ja visā dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības laikā apdrošinājuma ņēmējs ir bijis darba devējs (vai cita juridiskā persona), sadala šādi:

89.4 1. apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas atbilst darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēram;

89.4 2. apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas pārsniedz darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 5.piemērs).

89.5 Piemērojot likuma 11.9 panta piecpadsmito daļu, ienākumu no apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksāta saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs – juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam beigu termiņam, ja dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības laikā ir mainījies apdrošinājuma ņēmējs – apdrošināšanas līgumu ir pārņēmusi fiziskā persona, kas saņem apdrošināšanas atlīdzību, sadala šādi:

89.5 1. apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas atbilst darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēram;

89.5 2. neapliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas atbilst pašas fiziskās personas samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēram;

89.5 3. apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas pārsniedz darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) un pašas fiziskās personas samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 6.piemērs).

89.6 Šo noteikumu 89.5 punktā noteiktais ienākuma sadalīšanas princips ir piemērojams arī atpirkuma summām, kas izmaksātas, laužot apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, gadījumos, ja dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības laikā ir mainījies apdrošinājuma ņēmējs – apdrošināšanas līgumu ir pārņēmusi fiziskā persona, kas saņem atpirkuma summu.

89.7 Piemērojot likuma 11.11 panta ceturto daļu, darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādu informāciju:

89.7 1. informāciju par akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā iesaistītajām kapitālsabiedrībām:

89.7 1.1. akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāna izdevēja (apstiprinātāja) nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

89.7 1.2. tās akciju sabiedrības nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kuras akcijas tiks pirktas;

89.7 1.3. ja akciju pirkuma tiesības attiecas uz ārvalstu kapitālsabiedrību (saistīto personu likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē):

89.7 1.3.1. par akciju pirkuma tiesību plāna īstenošanu atbildīgās kapitālsabiedrības nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

89.7 1.3.2. informācija par to, vai jebkāda veida izmaksas, kas saistītas ar akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānu, tiks attiecinātas uz Latvijā esošu kapitālsabiedrību vai pastāvīgo pārstāvniecību;

89.7 2. informāciju par izvirzītajiem kritērijiem, lai darbinieki kvalificētos dalībai akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā, norādot, vai dalībai akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā kvalificējas visi darbinieki vai tikai vadības līmeņa darbinieki, vai tikai darbinieki, kuri kapitālsabiedrībā nostrādājuši noteiktu laikposmu, vai darbinieki, kuri atbilst citiem – kapitālsabiedrības izvirzītiem – kritērijiem;

89.7 3. informāciju par izvirzītajiem nosacījumiem, lai akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdī darbinieks varētu iegādāties akcijas, norādot, vai pastāv tādi nosacījumi kā pārdošanas plāna izpilde, peļņas gūšana, noteikts darbinieka nostrādāts gadu skaits kapitālsabiedrībā akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdī vai citi nosacījumi;

89.7 4. informāciju par akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā paredzēto minimālo akciju pirkuma tiesību turēšanas periodu:

89.7 4.1. datums, ar kuru darbiniekam tiek piešķirtas tiesības nākotnē pirkt akcijas;

89.7 4.2. datums, ar kuru darbinieks nākotnē drīkstēs īstenot akciju pirkuma tiesības;

89.7 5. informāciju par iespējām īstenot akciju pirkuma tiesības, ja darba attiecības tiek pārtrauktas;

89.7 6. informāciju par darbinieka iespējām atsavināt piešķirtās akciju pirkuma tiesības vai iespējām mantot akciju pirkuma tiesības darbinieka nāves gadījumā;

89.7 7. informāciju par akciju pirkuma tiesību īstenošanas nosacījumiem:

89.7 7.1. atbilstoši akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāna noteikumiem nākotnē pērkamo akciju skaits, to noteiktā iegādes vērtība, valūta;

89.7 7.2. akciju pirkuma tiesības darbiniekam tiek piešķirtas par brīvu vai arī darbiniekam akciju pirkuma tiesības jāiegādājas par noteiktu samaksu (šajā gadījumā norādot, vai darbinieks akciju pirkuma tiesības iegādājas pats vai arī kapitālsabiedrība ietur šo samaksu no darbinieka neto algas);

89.7 7.3. nākotnē iegūstamo akciju iegādes cena (darbinieka iespēja akciju pirkuma tiesību turēšanas perioda beigās iegādāties akciju sabiedrības akcijas ar atlaidi (zem tirgus cenas));

89.7 8. informāciju par darbiniekiem, kas apstiprinājuši savu dalību akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā:

89.7 8.1. vārds, uzvārds un personas kods;

89.7 8.2. akciju pirkuma tiesību skaits, uz ko attiecīgais darbinieks parakstījies;

89.7 8.3. nākotnē iegūstamo akciju skaits;

89.7 8.4. nākotnē iegūstamo akciju iegādes cena.

89.8 Šo noteikumu 89.7punktā norādīto informāciju sniedz arī gadījumā, ja akciju pirkuma tiesību plāns paredz akciju piešķiršanu par brīvu, attiecīgi kā nākotnē iegūstamo akciju iegādes cenu norādot "0".

89.9 Piemērojot likuma 11.13 panta piecpadsmito daļu, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs līdz taksācijas gada 31. decembrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādu informāciju par taksācijas gada laikā veikto ieguldījumu konta atvēršanu (ieguldījumu konta statusa piešķiršanu kontam):

89.91. komersants (banka, brokeru platforma), kurā atvērts ieguldījumu konts, – pilns nosaukums, reģistrācijas numurs un SWIFT/BIC kods (ja tāds ir);

89.92. ieguldījumu konta īpašnieka personas kods;

89.93. ieguldījumu konta numurs vai lietotāja vārds;

89.94. ieguldījumu konta valūta;

89.95. ieguldījumu konta atvēršanas datums.

89.10 Ja atvērtais ieguldījumu konts, par kuru sniegta informācija Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar likuma 11.13 panta piecpadsmito daļu, taksācijas gada laikā tiek slēgts (zaudē ieguldījumu konta statusu), likuma 11.13 panta piecpadsmitajā daļā noteiktais atbildīgais par informācijas sniegšanu (ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs) līdz taksācijas gada 31. decembrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par aizvērto ieguldījumu kontu, norādot informāciju, kas ļauj identificēt ieguldījumu kontu, un šā konta slēgšanas datumu.

90. Piemērojot likuma 12. un 13.pantu, darba devējs, izmaksājot fiziskajai personai uz darba attiecību pamata gūto ienākumu par nepilnu kalendāra mēnesi, ja darba attiecības sākušās pēc mēneša sākuma vai izbeigušās pirms mēneša beigām, ar algas nodokli apliekamo ienākumu aprēķina, piemērojot neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus, uz kuriem personai saskaņā ar likumu ir tiesības, par tām kalendāra dienām, kurās ir pastāvējušas darba attiecības. Neapliekamo minimumu darba attiecību pastāvēšanas nepilnajam mēnesim aprēķina kā vienas kalendāra mēneša dienas neapliekamā minimuma reizinājumu ar darba attiecību pastāvēšanas dienu skaitu. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim nosaka arī nodokļa atvieglojumu apmēru.

91. Piemērojot likuma 12. un 13.pantu, ikgadējā vai papildu atvaļinājuma laikā vai atvaļinājuma bez darba algas saglabāšanas laikā darbinieks nepārtrauc darba attiecības ar darba devēju un šajā laikā nezaudē tiesības uz neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu piemērošanu uz darba attiecību pamata saņemamajam ienākumam.

92. Piemērojot likuma 12. un 13.pantu, par laiku, kurā fiziskās personas ienākumam (slimības pabalstam, pamatojoties uz darbnespējas lapu B) proporcionāli darbspēju zaudēšanas laika dienu skaitam tā izmaksas vietā – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā – ir piemērots neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojumi, darba devējs, nosakot personas apliekamo ienākumu darba vietā, tos nepiemēro.

93. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā likuma 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu un likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim nosaka arī nodokļa atvieglojumu apmēru. Šī norma nav piemērojama personām, kuras saņem izdienas pensiju.

94. Likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus piemēro ar dienu, kurā nodokļa maksātājam ir radušās tiesības uz nodokļa atvieglojumu, un pārtrauc ar nākamo dienu pēc dienas, kurā šīs tiesības ir zudušas.

95. Piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu, atvieglojumu par apgādājamo nevar noteikt par personu, kura atrodas pilnīgā valsts apgādībā, t.i., ja tā dzīvo pansionātā, atrodas zīdaiņu vai bērnu namā, mācās speciālajā izglītības iestādē un par tās uzturēšanos šajās iestādēs apgādnieks nemaksā.

95.1 Likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie atvieglojumi nav piemērojami, ja minētajā punktā norādītie nestrādājošie laulātie atbilst likuma 13. panta trešajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

95.2 Likuma 13. panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā noteikto nodokļa atvieglojumu piemēro arī par audžuģimenē (arī specializētajā audžuģimenē) ievietotu bērnu, kā arī par pirmsadopcijas aprūpē esošu bērnu.

95.3 Piemērojot likuma 13. panta pirmās daļas 1. punkta "k", "l", "m" un "n" apakšpunktu, par nestrādājoša laulātā apgādībā esošu bērnu ir uzskatāms audžuģimenē (arī specializētajā audžuģimenē) ievietots bērns (arī kas nav nestrādājošā laulātā aizgādībā), kā arī pirmsadopcijas aprūpē esošs bērns.

96. Piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu, darba devējs, pamatojoties uz fiziskās personas algas nodokļa grāmatiņā izdarītajiem ierakstiem par tiesību uz nodokļa atvieglojumu rašanos vai zušanu, veic taksācijas gada nodokļa pārrēķinu, ja nodokļa atvieglojums nav bijis piemērots par visu laiku no taksācijas gada sākuma līdz taksācijas gada beigām, par kuru personai ir bijušas uz to tiesības, vai ir bijis piemērots par ilgāku laiku, nekā personai ir bijušas uz to tiesības, un ietur papildus aprēķināto nodokli vai atmaksā par daudz ieturēto nodokli nākamajos taksācijas gada mēnešos pēc nodokļa grāmatiņā izdarīto ierakstu par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem aktualizēšanas.

96.1 Ienākuma izmaksātājs, izmaksājot algota darba ienākumu, pensiju un slimības naudu (pamatojoties uz darbnespējas lapu A) vai slimības pabalstu (pamatojoties uz darbnespējas lapu B), likumā noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā atskaita likuma 12. pantā noteikto neapliekamo minimumu un likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru attiecīgais ienākums ir aprēķināts, un piemēro likuma 15. panta trešajā daļā noteikto nodokļa likmi. Taksācijas gadam beidzoties, nodokļa maksātājs, likumā noteiktajos gadījumos iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, rezumējošā kārtībā piemēro likuma 15. panta otrajā daļā noteikto progresīvo likmi un likuma 15.1 panta pirmajā daļā noteikto nodokļa papildu likmi 3 % apmērā ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro, precizē aprēķināto nodokli par taksācijas gadu un attiecīgi piemaksā iztrūkstošo nodokļa summu vai saņem atpakaļ izveidojušos nodokļa pārmaksu.

96.2 (Svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 790)