Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība

96.3 Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā pie viena ienākumu izmaksātāja, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, saņem algota darba ienākumu un cita veida ienākumus, tad atskaitījumus (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļu, neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus) primāri atskaita no algota darba ienākuma. Ja algota darba ienākuma apmērs ir nepietiekams, atskaitījumu nepiemēroto daļu atskaita no cita ienākuma, kas tiek gūts pie šā ienākuma izmaksātāja.

96.4 (Svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 790)

96.5 (Svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 790)

96.6 Saņemot ienākumus no uzņēmuma līguma vai ienākumus no autoratlīdzības, par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad nodokļa maksātājs saņem ienākumu.

96.7 Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā saņem gan algota darba ienākumu, gan pensiju, tad likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minēto atvieglojumu un 4. punktā minētos papildu atvieglojumus piemēro vietā, kur ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, un to piemērošanu uzsāk un izbeidz, ievērojot tādu pašu kārtību un termiņus, kādi noteikti pensionāra neapliekamā minimuma dalītas piemērošanas uzsākšanai un izbeigšanai.

96.8 Piemērojot likuma 15. panta piecpadsmito daļu, atskaitījumus no gada ienākuma (neapliekamo minimumu, atvieglojumus un attaisnotos izdevumus) atskaita no nodokļa bāzes daļas, kura nepārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru. Pārmaksātā nodokļa atmaksa, pamatojoties uz gada ienākumu deklarāciju, notiek, piemērojot 25,5 % likmi. Ja nodokļa maksātāja atskaitījumi no gada ienākuma pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, tos var atskaitīt arī no ienākumu daļas, kas pārsniedz šo slieksni tā, lai atskaitījumu rezultātā maksātāja nodoklis samazinātos tikai par nodokļa daļu, kas būtu aprēķināta, piemērojot 25,5 % likmi.

96.9 (Svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 790)

96.10 Ja nodokļa maksātājs, kurš nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā, taksācijas gada laikā saņem vienreizējus ienākumus (ieņēmumus) no saimnieciskās darbības, tad ienākuma izmaksas brīdī ienākuma izmaksātājs piemēro likuma 15. panta otrajā daļā noteikto progresīvo nodokļa likmi. Taksācijas gadam beidzoties, nodokļa maksātājs, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, rezumējošā kārtībā piemēro likuma 15. panta otrajā daļā noteikto progresīvo likmi, precizē taksācijas gada laikā gūtos ienākumus un aprēķināto nodokli un attiecīgi piemaksā iztrūkstošo nodokļa summu vai saņem atpakaļ izveidojušos nodokļa pārmaksu (likuma 15. panta otrās un piecpadsmitās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.4 pielikumā).

96.11 Piemērojot likuma 15. panta divdesmit ceturto daļu Azartspēļu un izložu likuma 60. panta ceturtajā daļā noteiktās valsts mēroga izlozes laimestam, kas tiek sadalīts un izmaksāts vairākos maksājumos taksācijas gada laikā vai kura izmaksa vairākos maksājumos turpinās pēctaksācijas gadā (gados), izmaksātājs (izlozes organizētājs):

96.111. pirmajam maksājumam (daļai no laimesta) taksācijas gadā vai pēctaksācijas gadā (gados) piemēro ar nodokli neapliekamo daļu 3000 euro;

96.112. ja pirmais maksājums (daļa no laimesta) taksācijas gadā vai pēctaksācijas gadā (gados) ir mazāks par 3000 euro, atlikušo daļu no 3000 euro piemēro nākamajam maksājumam (daļai no laimesta), līdz tiek piemērota visa ar nodokli neapliekamā daļa;

96.113. maksājumam (daļai no laimesta) piemēro likuma 15. panta otrajā daļā noteiktās likmes (likuma 15. panta divdesmit ceturtās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1.2 pielikumā).

96.12 Piemērojot likuma 15.1 pantu, fiziskās personas – rezidenti, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro nodokļa papildu likmi 3 % apmērā taksācijas gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro. Nosakot taksācijas gada ienākumu pārsniegumu, ienākumos tiek ietverti ar nodokli apliekami ienākumi, tai skaitā likuma 24. pantā noteiktie apliekamie ienākumi, kuriem piemērojams atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, kā arī likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 un 2.2 punktā minētie ienākumi (likuma 15.1 panta piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.5 pielikumā).

96.13 Ar nodokļa 3 % papildu likmi apliekamajā bāzē netiek iekļauti likuma 9. pantā minētie ar nodokli neapliekamie ienākumi, izņemot likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 un 2.2 punktā minētos ienākumus. Ar nodokļa papildu likmi apliekamajā bāzē nav iekļaujami arī ienākumi no mikrouzņēmuma, ienākumi, par kuriem samaksāts nodoklis samazināmās patentmaksas veidā, kā arī ienākums, kuram, izmantojot tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, tiek piemērots īpašais režīms autoratlīdzības saņēmējiem (likuma 15.1 panta piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.5 pielikumā).

97. Likuma 16.1 panta pirmo daļu nepiemēro uz tādiem ienākumu veidiem kā algota darba ienākumi, pensijas un pabalsti. Ja taksācijas gadā algota darba ienākums (izņemot prēmijas, kas taksācijas periodā ir aprēķinātas un izmaksātas par pirmstaksācijas periodu), pensija vai pabalsts tiek izmaksāts par pirmstaksācijas gadu, šos ienākumu veidus iekļauj attiecīgā pirmstaksācijas gada ienākumu apmērā un piemēro attiecīgās pirmstaksācijas gada nodokļa likmes. Ja taksācijas gadā tiek aprēķināta un izmaksāta prēmija par pirmstaksācijas periodu, to iekļauj ienākuma apmērā tajā taksācijas gada mēnesī, kurā šāda prēmija tiek aprēķināta, un piemēro attiecīgās taksācijas gada nodokļu likmes.

97.1 Piemērojot likuma 16.1 panta ceturto daļu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ienākuma gūšanas diena, ja diena, kad noslēgts līgums par darījumu ar kapitāla aktīviem, naudas saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, nav vienā taksācijas periodā, nosakāma šādi:

97.1 1. ja tiek veikta kapitāla daļu un akciju apmaiņa, kad apmaiņas rezultātā iegūst citas kapitāla daļas vai akcijas, nesaņemot cita veida atlīdzību, par ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad tiek atsavinātas apmaiņas rezultātā iegūtās kapitāla daļas vai akcijas. Par atsavināšanas dienu uzskata dienu, kad tiek saņemta atlīdzība, vai dienu, kad ir veiktas izmaiņas komercreģistrā par kapitāla daļu vai akciju īpašnieku maiņu. Ja atlīdzība saņemta, pirms veiktas izmaiņas komercreģistrā par kapitāla daļu vai akciju īpašnieku maiņu, par atsavināšanas dienu uzskata dienu, kad tiek saņemta atlīdzība;

97.1 2. par ienākuma gūšanas dienu par ienākumu (rokasnaudu vai cita veida atlīdzību naudā vai citās lietās), kuru maksātājs saņem pirms līguma par kapitāla aktīvu atsavināšanu noslēgšanas, uzskata dienu, kad saņemts ienākums. Izdevumus, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, par kuru ir saņemts ienākums, iekļauj aprēķinā proporcionāli atlikušajai ieņēmumu daļai;

97.1 3. par ienākuma gūšanas dienu ienākumam, kas saņemts, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu, ja līdz 2009.gada 31.decembrim nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā, uzskata dienu, kad darījuma līgums noslēgts;

97.14. ja kriptoaktīvi tiek mainīti pret citiem kriptoaktīviem, nesaņemot citu atlīdzību naudā vai naturālā izteiksmē, par ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad maiņas rezultātā iegūtie kriptoaktīvi tiek atsavināti, saņemot naudu, preces vai pakalpojumus.

97.2 Piemērojot likuma 16.1 panta ceturto daļu, ja ienākumu no darījuma (kapitāla aktīvu atsavināšanas) saņem vairāku taksācijas periodu laikā, aprēķinot apliekamo ienākumu no kapitāla aktīvu atsavināšanas, izdevumus, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, iekļauj aprēķinā proporcionāli ieņēmumu daļai.

97.3 Piemērojot likuma 16.1 panta ceturto daļu, ja nodokļa maksātājs ienākumu no darījuma (kapitāla aktīvu atsavināšanas) saņem vairāku taksācijas periodu laikā, uzskatāms, ka ienākums ir gūts tajā taksācijas periodā, kurā ienākums ir saņemts, ja šo noteikumu 97.1 1.apakšpunktā un 97.4 punktā nav noteikts citādi.

97.4 Piemērojot likuma 16.1 panta ceturto daļu, ja nodokļa maksātājs ienākumu no darījuma (kapitāla aktīvu atsavināšanas) saņem vairāk nekā triju taksācijas periodu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts atsavināšanas līgums, uzskatāms, ka viss ar atsavināšanu saistītais ienākums ir gūts pirmo triju taksācijas periodu laikā. Trešajā taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā ienākumā iekļauj atlikušo līgumā noteikto, bet nesaņemto summu neatkarīgi no tā, vai ienākums ir saņemts vai nav.

98. Piemērojot likuma 17. panta piekto daļu, darba devējs, kas darbiniekiem darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēneša divdesmit trešajam datumam, ja ienākuma izmaksas mēnesī tiek aprēķināta un izmaksāta darba samaksa par iepriekšējo mēnesi, izņemot šo noteikumu 98.1 punktā minētos gadījumus (likuma 17. panta piektās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 14. pielikuma 1. piemērs).

98.1 Piemērojot likuma 17. panta piekto daļu, darba devējs algas nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša divdesmit trešajam datumam, ja:

98.11. darba devējs darba algas izmaksas datumu ir noteicis tajā pašā mēnesī, par kuru tiek aprēķināta un izmaksāta darba samaksa (likuma 17. panta piektās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 14. pielikuma 2. piemērs);

98.1 2. darba devējs izmaksā darbiniekam ienākumu, kas obligāti izmaksājams aprēķina mēnesī:

98.1 2.1. ja tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības;

98.12.2. ja tiek izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku un darba samaksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam (likuma 17. panta piektās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 14. pielikuma 3. un 4. piemērs).

99. Piemērojot likuma 17.panta piekto daļu, darba devējs no steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos nodarbinātu darbinieku darba samaksas aprēķināto un ieturēto algas nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā tajā pašā dienā, kurā tas iemaksā vienotajā nodokļu kontā uzņēmuma pastāvīgo darbinieku algas nodokli.

99.1 Piemērojot likuma 17.panta piekto daļu, kapitālsabiedrība aprēķina nodokli un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša divdesmit trešajam datumam, ja atbilstoši likuma 8.panta 2.9 daļai kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu un kapitālsabiedrībā nav noteikta diena, kurā tā kā darba devējs iemaksā budžetā pastāvīgo darbinieku algas nodokli.

100. Piemērojot likuma 17.panta 9.2 daļu, darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā attiecīgās ārvalsts nodokļu administrācijas apliecinājumu par to, ka saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām Latvijas Republikas darba devēja pastāvīgā pārstāvniecība ir reģistrēta attiecīgajā valstī un tajā nodarbināto algotā darba ienākumi tiek aplikti ar ārvalsts ienākuma nodokli. Fiziskās personas uz darba attiecību pamata gūto ienākumu pastāvīgajā pārstāvniecībā darba devējs norāda atsevišķā paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju".

101. (Svītrots ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.680)

102. Piemērojot likuma 17. panta desmito un vienpadsmito daļu, par ienākuma izmaksātāju uzskata arī personāla nomnieku, šā likuma 16.1 panta astotajā daļā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, kurš atvēris finanšu instrumentu kontu (vai ar kura starpniecību atvērts finanšu instrumentu konts) un kurš apkalpo šo kontu, kā arī starpnieku, kas bez darba devēja iesaistes nodrošina atsevišķu ienākumu veidu (piemēram, pakalpojumu sniegšanas jomā – dzeramnaudu) administrēšanu (to iekasēšanu un izmaksu).

103. Likuma 17.panta desmitās daļas 1. un 2.punkts attiecas uz jebkuriem ienākumiem no intelektuālā īpašuma, no tiesībām uz intelektuālo īpašumu un no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu, bet neattiecas uz intelektuālā īpašuma objektu atsavināšanas ienākumu.

104. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.907)

105. Piemērojot likuma 17. panta desmitās daļas 7. punktu, to, ka fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā, apliecina ieraksts publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā (sadaļā par reģistrētiem saimnieciskās darbības veicējiem).

106. (Svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 790)

107. Ja fiziskā persona nav reģistrēta saimnieciskās darbības veicēja statusā publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā, ienākuma izmaksātājs no izmaksājamās summas ietur nodokli, piemērojot likuma 15. panta otrā daļā noteikto likmi, kuru iemaksā vienotajā nodokļu kontā likuma 17. panta desmitajā daļā noteiktajā termiņā.

107.1 Izmaksājot likuma 11. panta divpadsmitajā daļā minēto ienākumu fiziskai personai, par kuru Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē ir informācija, ka tā izmanto tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja un ir paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu, ienākuma izmaksātājs no izmaksājamās summas ietur nodokli, piemērojot likuma 15. panta sestajā daļā noteikto likmi, kuru iemaksā vienotajā nodokļu kontā likuma 17. panta desmitajā daļā noteiktajā termiņā.

108. Piemērojot likuma 17.panta vienpadsmitās daļas 2.punktu, ienākuma izmaksātājs – komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, biedrība, nodibinājums, cita privāto tiesību juridiskā persona, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona – saimnieciskās darbības veicēja, kas izmaksā fiziskajai personai ienākumus, kuri ir saistīti ar tās saimniecisko darbību, vai citus ienākumus, kuri nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, bet no kuriem saskaņā ar likuma 17.pantu nodoklis izmaksas vietā nav jāietur, līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju" par taksācijas gadā fiziskajai personai izmaksātajām ar nodokli apliekamajām ienākuma summām, kas nav saistītas ar tās darba attiecībām.

109. Piemērojot likuma 17.panta 11.2 daļu, fiziskā persona iesniedz personai, kam pārdod personisko lietu (savu īpašumu), izziņu, kurā apliecina, ka šīs lietas pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību (3.pielikums).

109.1 Šo noteikumu 109.punktā minētā izziņa nav jāiesniedz, ja fiziskā persona nodod:

109.1 1. atkārtoti lietojamu iepakojumu, kuram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā piemēro depozīta sistēmu;

109.1 2. atkārtoti lietojamu iepakojumu, kuram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nepiemēro depozīta sistēmu;

109.1 3. stikla atkritumus, makulatūru.

110. Nodoklis no izmaksām fiziskajai personai – nerezidentam ieturams ienākuma izmaksas vietā, piemērojot likuma 17. panta desmito un divpadsmito daļu, ja nerezidenta ienākums saskaņā ar likuma 3. panta trešo daļu ir apliekams ar nodokli, un par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā iesniedzams pārskats (4. pielikums). Ja vienai fiziskai personai – nerezidentam mēneša laikā vairākas reizes izmaksā viena veida ienākumu, tad ienākuma summu un no tā ieturēto nodokļu summu norāda vienā rindā un kā ienākuma izmaksas datumu norāda mēneša pēdējo datumu.

110.1 Piemērojot likuma 17. panta 11.5 daļas 3. punktu, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina ieguldījumu konta īpašniekam ieguldījumu konta izrakstu, kurā iekļauta šāda informācija (likuma 17. panta 11.5 daļas 3. punkta piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.6 pielikumā):

110.1 1. ieguldījumu konta numurs (starptautisks maksājumu konta numurs);

110.1 2. ieguldījumu konta atlikums taksācijas gada sākumā;

110.1 3. informācija par notikušajām iemaksām vai izmaksām taksācijas gada laikā:

110.1 3.1. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pirms šo noteikumu 110.1 3.2. apakšpunktā minētās iemaksas vai šo noteikumu 110.1 3.3. apakšpunktā minētās izmaksas veikšanas;

110.1 3.2. datums, kurā veikta iemaksa ieguldījumu kontā, un iemaksas apmērs;

110.1 3.3. datums, kurā veikta izmaksa no ieguldījumu konta, un izmaksas apmērs;

110.1 3.4. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pēc šo noteikumu 110.1 3.2. apakšpunktā minētās iemaksas vai šo noteikumu 110.1 3.3. apakšpunktā minētās izmaksas veikšanas;

110.1 3.5. ar nodokli apliekamā summa, ja tāda ir radusies pēc šo noteikumu 110.1 3.2. apakšpunktā minētās iemaksas un šo noteikumu 110.1 3.3. apakšpunktā minētās izmaksas veikšanas;

110.1 4. ieguldījumu konta atlikums taksācijas gada beigās;

110.1 5. saskaņā ar likuma 11.9 panta 12.2 daļu – informācija par summu, par kuru tiek samazināts ar nodokli apliekamais ienākums (ja šāda informācija ir pieejama ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam):

110.1 5.1. taksācijas gada laikā gūtā summa saskaņā ar likuma 11.9 panta 12.2 daļas 1. un 2. punktu;

110.1 5.2. iepriekšējā taksācijas gadā neizmantotā summa (šo noteikumu 110.1 5.4. apakšpunktā minētā atlikusī summa, kas iekļauta par pirmstaksācijas gadu sniegtajā informācijā);

110.1 5.3. taksācijas gadā izmantotā summa;

110.1 5.4. atlikusī summa (starpība, kas veidojas no šo noteikumu 110.1 5.1. apakšpunktā un šo noteikumu 110.1 5.2. apakšpunktā minēto summu kopsummas atņemot šo noteikumu 110.1 5.3. apakšpunktā minēto summu), kas tiek pārcelta uz nākamajiem taksācijas gadiem;

110.1 6. kopējais ar nodokli apliekamais ienākums taksācijas gada beigās (aprēķina, no šo noteikumu 110.1 3.5. apakšpunktā minētās summas atņemot šo noteikumu 110.1 5.3. apakšpunktā minēto summu).

111. Piemērojot likuma 17.panta divpadsmito un septiņpadsmito daļu, nodokļa ieturēšanas diena ir diena, kad nodokļa maksātājs – ienākuma izmaksātājs veic faktisko maksājumu nerezidentam, vai arī diena, kad tiek izdarīts kreditora – nerezidenta saistību samazinājums, veicot nodokļa maksātāja un nerezidenta savstarpējo norēķinu ieskaitu, vai arī diena, kad notiek konkrētā kreditora saistību nodošana (likuma 17.panta divpadsmitās un septiņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 5.pielikumā).

112. Saskaņā ar likuma 17.panta 12.1 daļu komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, biedrība, nodibinājums, cita privāto tiesību juridiskā persona, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, kura izmaksājusi fiziskajai personai – nerezidentam tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar likumu nodoklis ieturams ienākuma izmaksas vietā, izsniedz nerezidentam apliecinājumu par nerezidenta taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (6.pielikums).

113. Piemērojot likuma 17.panta 12.1 daļu, ja fiziskā persona – nerezidents nodokli maksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tad apliecinājumu par nerezidenta taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā aizpilda nerezidents – ienākuma guvējs. Šajā gadījumā nerezidents aizpilda apliecinājuma pirmo un trešo daļu, apliecinājuma otrā un ceturtā daļa netiek aizpildīta, bet Valsts ieņēmumu dienests pēc apliecinājumā sniegtās informācijas pārbaudes aizpilda apliecinājuma piekto daļu.

114. Šo noteikumu 108.punktā minēto paziņojumu sastāda atsevišķi par katru fiziskajai personai izmaksātā ar nodokli apliekamā ienākuma veidu.

115. Pēc fiziskās personas – ienākuma saņēmēja pieprasījuma ienākuma izmaksātājs izsniedz fiziskajai personai šo noteikumu 108.punktā minēto paziņojumu.

116. Ienākuma izmaksātājs – komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, biedrība, nodibinājums, cita privāto tiesību juridiskā persona, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, izmaksājot fiziskajai personai ar nodokli neapliekamos ienākumus, līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju" par fiziskajai personai izmaksātajām summām.

116.1 Valsts kanceleja līdz pēctaksācijas gada 10. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem) taksācijas gada laikā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu izmaksātajiem pabalstiem par dienestu ārvalstīs.

117. Šo noteikumu 116.punktā minēto paziņojumu ienākuma izmaksātājs neiesniedz, ja fiziskajai personai taksācijas gada laikā izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir bijusi mazāka par 300 euro.

117.1 Šo noteikumu 117. punkts nav attiecināms uz likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā norādītajiem darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieka ēdināšanas izdevumiem, ārstniecības izdevumiem, izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumiem un transporta izdevumiem. Par šādiem izdevumiem ir sniedzams šo noteikumu 116. punktā minētais paziņojums, norādot informāciju atsevišķi par katru minēto izdevumu veidu.

118. Ienākuma izmaksātājam – komersantam, individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai), kooperatīvajai sabiedrībai, iestādei, biedrībai, nodibinājumam, citai privāto tiesību juridiskajai personai, nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai un fiziskajai personai, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, šo noteikumu 108. vai 116.punktā minētais paziņojums Valsts ieņēmumu dienestā nav jāiesniedz, izmaksājot šādu veidu ienākumus:

118.1. (svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 790);

118.2. pabalstus no budžeta (izņemot likuma 9. panta pirmās daļas 37., 37.1, 37.2, 38. un 39. punktā minētos pabalstus), atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu;

118.3. atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu;

118.4. summas, kas izmaksātas uz valsts vai pašvaldību institūciju lēmumu pamata, sniedzot palīdzību stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtas gadījumos;

118.5. kompensāciju summas likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apmērā, izņemot ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, un Nodarbinātības valsts aģentūras izmaksātās izglītības un ārstniecisko izdevumu kompensācijas;

118.6. atlīdzību par asins nodošanu un cita veida donorpalīdzību;

118.7. izložu un azartspēļu laimestus, kuru apmērs ir mazāks par 3000 euro;

118.8. apdrošināšanas atlīdzības saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likumu un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu;

118.9. labumu, kas gūts no personāla ilgtspējas pasākumiem un kas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē nav ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekams objekts.

119. Par stipendijām, kas piešķirtas un izmaksātas no starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, institūcija, kas Latvijas Republikā izveidota attiecīgās programmas nodrošināšanai, līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatu saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.337 "Kārtība, kādā stipendijas atbrīvojamas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli" 2.pielikumu.

120. Šo noteikumu 108. un 116.punktā minētais paziņojums nav jāiesniedz par fiziskās personas īpašumā esošam individuālajam uzņēmumam (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai) vai individuālajam komersantam izmaksātajām summām.

121. Personas, kurām izdarītie maksājumi ir apliekami ar nodokli saskaņā ar likuma 17.panta septiņpadsmito daļu, tiek noteiktas, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām.

122. Likuma 17.panta septiņpadsmitās daļas piemērošanai jēdziens "maksājumi" nozīmē jebkurus maksājumus, kas samazina šo maksājumu izdarītāja apliekamo ienākumu. Jēdziens "maksājumi" (neatkarīgi no tā, vai maksājumi tiek izdarīti, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, vai izmaksāti skaidrā naudā vai citās lietās (natūrā), vai arī savstarpējo norēķinu ieskaita veidā) ietver procentus, autoratlīdzību, maksājumus par visu veidu pakalpojumiem, maksājumus faktisko izdevumu atlīdzināšanai, apdrošināšanas prēmiju maksājumus, galvojuma naudu un rokasnaudu, ko nodokļa maksātāji – Latvijas Republikas rezidenti vai nerezidenti, kuriem saskaņā ar likumu jāiesniedz iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija, izmaksā jebkurai personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā.

123. Piemērojot likuma 17.panta septiņpadsmito daļu, ja nodokļa maksātājs atmaksā aizdevumu un procentus par aizdevumu, kas saņemts no personas, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nodokli ietur tikai no izmaksājamo procentu summas.

124. Ja personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, ir atvērts konts Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un attiecīgā persona no minētā konta veic maksājumus, kuru saņēmēja ir cita persona, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, un šo maksājumu rezultātā tiek samazināts Latvijas Republikas nodokļa maksātāja apliekamais ienākums, tiek uzskatīts, ka minētos maksājumus veic Latvijas Republikas nodokļa maksātājs un attiecībā uz tiem ir piemērojama likuma 17.panta septiņpadsmitā daļa.

125. Atbilstoši likuma 17.panta septiņpadsmitajai daļai ieturēto nodokli ienākuma izmaksātājs iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša divdesmit trešajam datumam.

126. Ja nodokļa maksātājs uzskata, ka viņa veicamajiem maksājumiem minētajām personām ir piemērojama likuma 17.panta astoņpadsmitā daļa, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests var atļaut neieturēt nodokli no šiem maksājumiem, nodokļa maksātājs pirms maksājumu izdarīšanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu ar lūgumu nepiemērot likuma 17.panta septiņpadsmito daļu viņa maksājumiem minētajām personām.

127. Šo noteikumu 126.punktā minētajā iesniegumā nodokļa maksātājs norāda darījumu raksturu, būtību un piemērojamās cenas, paskaidro, kādi apstākļi ir noteikuši nepieciešamību veikt darījumus ar personu beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, apliecina, ka minētais darījums nenotiek, lai samazinātu Latvijas Republikas nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu vai nemaksātu nodokļus Latvijas Republikā, un ka Latvijas Republikas nodokļa maksātājs vai ar nodokļa maksātāju saistītās personas vai uzņēmumi nav tieši vai netieši (izmantojot līdzdalību citā personā vai vairākās citās personās vai citā veidā) līdzdalībnieki personā – maksājumu saņēmējā, dokumentāri identificē personas, kuras tiešā vai netiešā veidā (izmantojot līdzdalību citā personā vai vairākās citās personās vai citā veidā) ir personas – maksājumu saņēmējas faktiskie īpašnieki. Nodokļa maksātājs minētajā iesniegumā norāda arī jebkuru citu būtisku informāciju, kas Valsts ieņēmumu dienestam atvieglo lēmuma pieņemšanu. Ja Valsts ieņēmumu dienests pieprasa, nodokļa maksātājs pēc darījuma veikšanas iesniedz dokumentus vai to kopijas (piemēram, līgumus, muitas deklarācijas, preču transporta pavadzīmes), kas apstiprina darījumu faktisko izpildi.

128. Nodokļa maksātājs drīkst nepiemērot likuma 17.panta septiņpadsmito daļu tikai pēc tam, kad ir saņemta Valsts ieņēmumu dienesta atļauja neieturēt nodokli no atļaujā norādītajiem maksājumiem vai no maksājumiem par atļaujā minēto darījumu izpildi. Ja nodokļa maksātājs nav saņēmis minēto atļauju, maksājumi, kurus tas izdarījis personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nevar tikt ņemti vērā kā izdevumi, nosakot tā apliekamo ienākumu.

129. Valsts ieņēmumu dienests izskata šo noteikumu 126.punktā minēto iesniegumu un izsniedz nodokļa maksātājam atļauju neieturēt nodokli vai atteikumu izsniegt minēto atļauju.

130. Izsniedzot šo noteikumu 128.punktā minēto atļauju, Valsts ieņēmumu dienests tajā norāda, uz kādiem maksājumiem attiecas izsniegtā atļauja un kāds ir atļaujas derīguma termiņš. Valsts ieņēmumu dienests nedrīkst nodokļa maksātājam izsniegt vispārēju atļauju, kas piemērojama attiecībā uz visiem nodokļa maksātāja veiktajiem maksājumiem, nenorādot konkrētus darījumus un to dalībniekus (maksājumu saņēmējus).