Zaudējis spēku - Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) antīkie šaujamieroči — šaujamieroči, kas izgatavoti līdz 1899.gadam;

2) aprite — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu izgatavošana (ražošana), remonts, iegādāšanās, realizēšana, kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts, ievešana Latvijā vai izvešana no tās, minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmantošana, pielietošana, apbalvošana ar tiem, to glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana un iznīcināšana;

3) atkārtotas darbības šaujamierocis — šaujamierocis, kurā pēc katra šāviena jaunu patronu no magazīnas vai cilindra ievada ar roku darbināms mehānisms;

4) aukstais ierocis — priekšmets, kam piemīt ieroča pazīmes un kas paredzēts bojājumu nodarīšanai, izmantojot cilvēka muskuļu spēku vai speciālus mehānismus;

5) automātiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus;

6) dienesta šaujamieroči — valsts un pašvaldību iestādēm un privāto tiesību juridiskajām personām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, piederoši šaujamieroči, kas paredzēti dienesta vai darba pienākumu pildīšanai;

7) eksports — Latvijā ražotu vai no citām valstīm ievestu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu izvešana no Latvijas realizēšanai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai citās valstīs;

8) elektrošoka ierīce — speciālais līdzeklis, kura augstsprieguma elektriskais lādiņš īslaicīgi paralizējoši iedarbojas uz cilvēka vai dzīvnieka organismu;

9) garstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kura stobra garums pārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums pārsniedz 600 milimetrus;

10) gāzes baloniņš — speciālais līdzeklis, kas pildīts ar sašķidrinātu gāzi, kurai ir īslaicīga kairinoša vai paralizējoša iedarbība;

11) gāzes pistole (revolveris) — ierocis, kas konstruktīvi paredzēts tikai patronām ar kairinošu vai paralizējošu vielu saturošas gāzes mikrodaļiņām, lai īslaicīgi iedarbotos uz cilvēka organismu;

12) glabāšana — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības;

13) gludstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kuram ir gludas vismaz divas trešdaļas no stobra urbuma garuma, skaitot no patrontelpas;

14) iegādāšanās — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu iegūšana īpašumā vai valdījumā;

15) ierocis — priekšmets vai mehānisms, kas speciāli radīts dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;

16) ieroča kopija — oriģinālā ieroča precīzs atdarinājums, kas nav derīgs lietošanai un kam ir tikai izziņas avota vai dekoratīvas funkcijas;

17) ieroča pārvadāšana — nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana, pārnēsāšana vai citāda pārvietošana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošana nav iespējama;

18) ieroča remonts — ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām;

181) ieroča dezaktivēšana — šaujamieroča padarīšana par nederīgu šāviena izdarīšanai tā, ka visas šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas ir kļuvušas neatgriezeniski nelietojamas un nav noņemamas, aizvietojamas vai maināmas tā, ka tas ļautu šaujamieroci jebkādā veidā padarīt derīgu šaušanai, vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča padarīšana par nederīgu šāviena izdarīšanai;

19) imports — citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai citās valstīs ražotu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu ievešana Latvijā realizēšanai vietējā tirgū;

20) īsstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kura stobra garums nepārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums nepārsniedz 600 milimetrus;

21) izgatavošana — dažādu veidu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu rūpnieciska, amatnieciska vai individuāla ražošana;

22) kalibrs — šaujamieroča stobra iekšējais diametrs, šāviņa vai čaulas nosacītais izmērs;

23) klasifikācija — ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iedalījums kategorijās atbilstoši to tehniskajiem parametriem un lietojumam;

24) kolekcija — ieroču vai munīcijas krājums, kuram ir zinātniski tehniska, mākslas, vēstures, kriminālistiska vai citāda izziņas avota nozīme;

25) lielas enerģijas pneimatiskais ierocis — pneimatiskais ierocis, kura šāviņa sākumenerģija ir lielāka par 12 džouliem;

26) marķēšana — tādu īpašu atzīmju vai numuru iestrādāšana uz ieroča, tā būtiskajām sastāvdaļām un munīcijas, kas ļauj to atšķirt no citiem ieročiem, to sastāvdaļām un munīcijas;

27) mazas enerģijas pneimatiskais ierocis — pneimatiskais ierocis, kura šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus;

28) militārie šaujamieroči un speciālie līdzekļi — speciāli militārajām vajadzībām ražoti šaujamieroči un speciālie līdzekļi, kas paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai, kā arī šo ieroču un speciālo līdzekļu munīcija, sastāvdaļas un palīgierīces;

29) munīcija — priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;

30) nēsāšana — pielietošanai gatava ieroča vai speciālā līdzekļa pārnēsāšana sev līdzi ārpus glabāšanas vietas;

31) pārsūtīšana — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu pārvietošana pa pastu, ar bagāžu vai ar trešo personu starpniecību;

32) patrona — šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) munīcija (ar šāviņu vai bez tā), kurā vienā veselumā apvienots propelents (šaujampulveris), aizdedzināšanas ierīce (kapsele) un čaula (var nebūt);

33) pneimatiskais ierocis — ierocis, no kura lodi, bultu vai citu šāviņu izšauj ar saspiestas gāzes palīdzību;

34) pusautomātiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu;

35) realizēšana — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu pārdošana, maiņa, dāvināšana, pārreģistrēšana vai citāda nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā;

36) salūtpatrona — patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai;

37) speciālie līdzekļi — ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, bet nav ieroči;

38) šaujamierocis — pārnēsājams ierocis ar stobru vai bez tā, kurā, šaujampulverim sadegot, šāviņš saņem kinētisko enerģiju virzes kustībai gāzu spiediena rezultātā;

39) šaujamieroča būtiskā sastāvdaļa — stobrs, tai skaitā kalibra maiņai paredzētie ieliekamie stobri un adapteri, aizslēgs, patronu nodalījums (patronu cilindrs, mehānismu kārba vai rāmis), kas ietverts šaujamieroču kategorijā;

40) šaujamieroča sastāvdaļa — jebkurš elements vai tā aizstājējs, kas ir speciāli konstruēts šaujamierocim un nepieciešams tā darbināšanai, ieskaitot stobru, rāmi, pastobri, mehānismu kārbu vai rāmi, patronu cilindru, sprūdu un aizslēgu, un jebkura ierīce, kas konstruēta vai pielāgota šaujamieroča šāviena skaņas klusināšanai, kā arī liesmu slāpētājs;

41) šāviņš — lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai izšauti no ieroča;

42) traumatiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kurš konstruktīvi paredzēts tikai patronām ar samazinātu šaujampulvera vai cita propelenta daudzumu, kura patronas šāviņš ir izgatavots no tāda materiāla, kas samazina iespēju nodarīt cilvēka vai dzīvnieka dzīvībai bīstamus miesas bojājumus;

43) viena šāviena šaujamierocis — šaujamierocis, kuram nav magazīnas vai cilindra un kurā munīciju (patronu) pirms katra šāviena ieliek ar roku;

44) vītņstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kuram stobra urbumā visā tā garumā izveidotas spirālveida gropes, kas izraisa lodes rotāciju, izņemot šaujamieročus, kuri paredzēti šaušanai ar gludstobra šaujamieroču munīciju un Latvijā klasificēti kā gludstobra šaujamieroči.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu apriti Latvijā, kā arī noteikt šo priekšmetu klasifikāciju, aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz šiem priekšmetiem, lai garantētu personu un sabiedrības drošību.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem un to sastāvdaļām, izņemot:

1) antīkos šaujamieročus un to atdarinājumus, ja no tiem nevar šaut ar patronu, kas paredzēta aizliegtajiem šaujamieročiem vai šaujamieročiem, kuru apritei nepieciešama Valsts policijas atļauja;

2) ieroču kopijas;

3) rūpnieciski ražotus sertificētus instrumentus, kuros izmantoti šaujamieroču darbības principi vai konstrukcijas un kurus var izmantot tikai paredzētajiem mērķiem;

4) zemūdens medību ieročus un to munīciju;

5) ar gāzes spiediena spēku darbināmus marķierus, kas izskatās kā šaujamieroči un šauj ar želatīna bumbām, kuras ir pildītas ar krāsvielu un trāpījuma vietā izšķīst, to iezīmējot (peintbola ieročus);

6) ar elektromotora, atsperes vai gāzes spiediena spēku darbināmus priekšmetus, kas izskatās kā šaujamieroči un paredzēti šaušanai ar plastmasas bumbiņām, kuru sākumenerģija nepārsniedz četrus džoulus.

(2) Par šaujamieroci uzskata arī priekšmetu, kas paredzēts vai var tikt pielāgots, lai šaujampulvera iedarbības rezultātā raidītu šāviņu, ja tas izskatās kā šaujamierocis vai ir maskēts kā cits priekšmets un tā konstrukcija vai materiāls, no kura tas izgatavots, ļauj to pārveidot šāviņa raidīšanai šaujampulvera iedarbības rezultātā, izņemot priekšmetus, kas:

1) dezaktivēti;

2) paredzēti trauksmes radīšanai, signalizēšanai, dzīvības glābšanai, dzīvnieku kaušanai, zvejai ar harpūnu vai arī rūpnieciskām vai tehniskām vajadzībām, ja vien tos var izmantot tikai minētajiem nolūkiem.

II nodaļaIeroču, munīcijas un speciālo līdzekļu klasifikācija

4.pants. Ieroču un munīcijas klasifikācija Latvijā

(1) Latvijā atļauta tikai tādu šaujamieroču, munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprite (izņemot militāro ieroču un munīcijas apriti), kas ir klasificēti Valsts policijā.

(2) Ieročus un munīciju klasificē, iedalot tos atbilstoši tehniskajiem parametriem un lietojumam.

(3) Viena veida, markas (sistēmas), modeļa un kalibra šaujamieroci un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci var klasificēt vairākiem lietojuma veidiem.

(4) Kārtību, kādā Valsts policija klasificē šaujamieročus, munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, nosaka Ministru kabinets.

5.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu klasifikācija atbilstoši to lietojumam

Ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus atbilstoši to lietojumam iedala šādi:

1) militārie šaujamieroči, munīcija un speciālie līdzekļi;

2) dienesta šaujamieroči, gāzes ieroči, pneimatiskie ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi, kas paredzēti sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai, dienesta vai darba pienākumu pildīšanai;

3) pašaizsardzības ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi;

4) medību ieroči un to munīcija;

5) sporta ieroči un to munīcija;

6) kolekciju ieroči un to munīcija.

6.pants. Ieroču un munīcijas tehniskā klasifikācija

(1) A kategorijas ieroči un munīcija ir:

1) militārie ieroči un to munīcija;

2) automātiskie šaujamieroči;

3) šaujamieroči, kas maskēti kā citi priekšmeti;

4) pistoļu un revolveru patronas ar ekspansīvajām lodēm (šaujamieroča lode, kas, iekļuvusi mērķī, sadalās vai izplešas) vai lodēm ar novirzītu smaguma centru, izņemot medību un sporta šaujamieroču munīciju.

(2) B kategorijas ieroči ir:

1) pusautomātiskie vai atkārtotas darbības īsstobra šaujamieroči;

2) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsula;

3) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums ir mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsula;

4) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām;

5) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība nav lielāka par trim patronām, bet magazīna ir noņemama vai kurus, izmantojot vienkāršus instrumentus, var pārveidot par tādu ieroci, kura patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām;

6) atkārtotas darbības un pusautomātiskie gludstobra šaujamieroči, kuru stobra garums nepārsniedz 600 milimetrus;

7) pusautomātiskie šaujamieroči, kas nav militārie šaujamieroči un izskatās kā automātiskie šaujamieroči.

(3) C kategorijas ieroči ir:

1) atkārtotas darbības garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta otrās daļas 6.punktā minētos šaujamieročus;

2) viena šāviena garstobra—vītņstobra šaujamieroči;

3) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta otrās daļas 4., 5., 6. un 7.punktā minētos šaujamieročus;

4) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums nav mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsula.

(4) D kategorijas šaujamieroči ir viena šāviena garstobra—gludstobra šaujamieroči.

(5) Pneimatisko ieroču kategorijā ietilpst lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un mazas enerģijas pneimatiskie ieroči.

7.pants. Pašaizsardzībai paredzētie ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi

(1) Latvijā pašaizsardzībai atļauti šādi ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi:

1) pašaizsardzībai klasificēti B kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri), kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, un to munīcija, izņemot šādas kategorijas traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;

2) pašaizsardzībai klasificēti B, C un D kategorijas garstobra—gludstobra šaujamieroči, ieskaitot traumatiskos šaujamieročus, un to patronas, kuru čaulas garums nav lielāks par 76,2 milimetriem;

3) pašaizsardzībai paredzētas pusautomātiskās, atkārtotas darbības vai viena šāviena gāzes pistoles (revolveri) un to munīcija, ieskaitot tām paredzētās salūtpatronas;

4) pašaizsardzībai paredzēti gāzes baloniņi;

5) pašaizsardzībai paredzētas elektrošoka ierīces;

6) pašaizsardzībai paredzētas psiholoģiskas iedarbības skaņu ierīces agresīvu dzīvnieku aizbaidīšanai.

(2) Pašaizsardzībai paredzēto gāzes pistoļu (revolveru) munīcijā un gāzes baloniņos atļauts izmantot šādas kairinošas vielas (lakrimatorus):

1) omega-hloracetofenols (fenacilhlorīds) CN (CAS 532-27-4);

2) O-hlorobenzilidenemalonitrils CS (CAS 2698-41-1);

3) Oleoresin Capsicum, Capsaicin OC (piparu gāze, ieskaitot Teren-1 un Skorpion 5003, bet izņemot Teren-4, Teren-6, PMKK+CS un Rezeda) (CAS 8023-77-6);

4) Capsaicin II PAVA (sintētiskā piparu gāze, Nonivamide) (CAS 2444-46-4).

III nodaļaAizliegumi attiecībā uz ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu apriti

8.pants. Vispārīgie aizliegumi

Latvijā ir aizliegta:

1) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos aizliegto ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprite, izņemot to izņemšanu un iznīcināšanu;

2) neklasificētu šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprite;

3) nemarķētu šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu, kā arī nemarķētas munīcijas, nemarķētu lielas enerģijas pneimatisko ieroču un nemarķētu gāzes pistoļu (revolveru) aprite;

4) pašizgatavotu šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un pašizgatavotas munīcijas aprite, izņemot medību un sporta šaujamieroču patronu komplektēšanu no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām vai pašizgatavotām skrotīm, renkuļiem un lodēm;

5) tehniskajiem noteikumiem neatbilstošu šaujamieroču vai šaujamieroču ar mainītu tehnisko klasifikāciju, kā arī šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai pārveidotu šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana un realizēšana;

6) tādu rotaļlietu izgatavošana un pārdošana, kuras pēc ārējā izskata ir rūpnieciski ražoto šaujamieroču kopijas;

7) pašizgatavotu gāzes pistoļu (revolveru) un to munīcijas aprite, kā arī gāzes pistoļu (revolveru) pielāgošana (tai skaitā konstruktīvi paredzētu stobra ierobežotāju izskrūvēšana) vai citāda pārveidošana šaušanai ar šaujamieroču patronām un cita veida munīciju, kas nav paredzēta pašaizsardzības gāzes pistolēm (revolveriem);

8) šaujamieroču pārveidošana šaušanai ar gāzes pistoļu (revolveru) patronām.

9.pants. Aizliegumi fiziskajām un juridiskajām personām

(1) Fiziskajām personām ir aizliegts:

1) iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, zemūdens šaujamieročus un to munīciju, elektrošoka pistoles ar vadiem un elektrodiem;

2) iegādāties, glabāt un realizēt munīciju, kuras šāviņš pildīts ar medikamentiem, kas paredzēti dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai, un šādai munīcijai īpaši paredzētus ieročus;

3) nēsāt tādus aukstos ieročus, kas īpaši paredzēti miesas bojājumu nodarīšanai, izņemot medniekiem, zvejniekiem un makšķerniekiem paredzētos aukstos ieročus — medībās, zvejā un makšķerēšanā —, sportistiem attiecīgajam sporta veidam paredzētos aukstos ieročus — sacensībās vai treniņos — un aukstos ieročus, ko izmanto kultūras pasākumu dalībnieki izrādēs, parādēs un citos oficiālos kultūras pasākumos;

4) iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot šaujamieročus, kas padarīti derīgi šaušanai tikai ar salūtpatronām.

(2) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot, izmantot un realizēt jebkurus ieročus ar apzāģētiem vai pārurbtiem stobriem, apzāģētām laidēm, šaujamieročus ar palielinātu magazīnas ietilpību, kā arī nēsāt, izmantot un pielietot šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus ar nomontētām laidēm.

(21) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt, pārvadāt, nēsāt, ievest Latvijā vai izvest no tās un realizēt dezaktivētus lielas enerģijas pneimatiskos ieročus bez Valsts policijas apliecinājuma, ka lielas enerģijas pneimatiskais ierocis ir dezaktivēts, bet dezaktivētus šaujamieročus — bez Komisijas 2015.gada 15.decembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2403, ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami (turpmāk — Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2403) noteiktā dezaktivēšanas apliecinājuma.

(3) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot:

1) koncentrētas virzītas enerģijas ieročus (lāzeru, elementārdaļiņu vai lieljaudas radiofrekvenču staru sistēmas, kas spēj iznīcināt vai paralizēt mērķi);

2) A kategorijas ieročus, to munīciju un sastāvdaļas;

3) šaujamieročus, kas maskēti kā citi priekšmeti;

4) šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) un liesmu slāpētājus, kā arī ar tiem aprīkotus šaujamieročus;

5) B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;

6) munīciju, kas pildīta ar nervus paralizējošām gāzēm, vai tādu gāzes pistoļu (revolveru) munīciju, kas satur gumijas skrotis, lodes vai citu cietu vielu šāviņus vai var nodarīt miesas bojājumus vai izraisīt cilvēka nāvi, šaujot no attāluma, lielāka par metru;

7) gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces;

8) šaujamieroču būtisko sastāvdaļu sagataves un šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, izņemot šaujamieroču maināmā stobra un aizslēga komplektu, šaujamieroču maināmo stobru, kalibra maiņai paredzēto ieliekamo stobru un adapteru (turpmāk — maināmie stobri) iegādi, realizēšanu, glabāšanu un izmantošanu.

10.pants. Fiziskajām un juridiskajām personām noteikto aizliegumu izņēmumi

(1) Šā likuma 9.panta trešajā daļā minētie ierobežojumi neattiecas uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

(2) Šā likuma 9.panta trešajā daļā minētie ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas un speciālo līdzekļu (izņemot koncentrētas virzītas enerģijas ieročus) iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas, izmantošanas un pielietošanas aizliegumi neattiecas uz Satversmes aizsardzības biroju, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, kurām paredzēti dienesta šaujamieroči, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi.

(3) Šā likuma 9.panta trešajā daļā minēto ieroču, to munīcijas un speciālo līdzekļu (izņemot koncentrētas virzītas enerģijas ieročus un munīciju, kas pildīta ar nervus paralizējošām gāzēm) izgatavošanas aizliegumi un šaujamieroču būtisko sastāvdaļu sagatavju iegādāšanās aizliegumi neattiecas uz komersantiem, kuriem izsniegta speciālā atļauja (licence) šaujamieroču izgatavošanai.

(4) Šā likuma 9.panta trešajā daļā minēto šaujamieroču būtisko sastāvdaļu iegādāšanās aizliegumi neattiecas uz komersantiem, kuriem izsniegta speciālā atļauja (licence) šaujamieroču izgatavošanai vai remontam.

(5) Šā likuma 9.panta trešajā daļā minēto šāviena trokšņa slāpētāju (klusinātāju) un ar tiem aprīkotu šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas un izmantošanas aizliegumi neattiecas uz juridiskajām personām, kas saņēmušas atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās.

(51) Šā likuma 9.panta trešajā daļā minēto šāviena trokšņa slāpētāju (klusinātāju) un ar tiem aprīkotu šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas un izmantošanas aizliegumi neattiecas uz garstobra–vītņstobra šaujamieroču īpašniekiem, ja šāviena trokšņa slāpētājs (klusinātājs) ir rūpnieciski ražots un neslāpē šāviena troksni vairāk par 70 procentiem. Šāviena trokšņa slāpētāju (klusinātāju) aizliegts izmantot garstobra–vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu.

(6) Kārtību, kādā šā panta piektajā daļā minētās juridiskās personas iegādājas, glabā, izsniedz un izmanto šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) un ar tiem aprīkotus šaujamieročus savvaļas dzīvnieku sugu iegūšanai, nosaka Ministru kabinets.

IV nodaļaIeroču atļaujas

11.pants. Ieroču atļauju izsniegšana

(1) Fiziskajām un juridiskajām personām, izņemot valsts un pašvaldību iestādes, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot ieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, ir tiesības iegādāties, kolekcionēt, glabāt, nēsāt, pārvadāt un realizēt B, C un D kategorijas šaujamieročus, ieskaitot traumatiskos garstobra šaujamieročus, to maināmos stobrus un šaujamieroču munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus tikai ar Valsts policijas atļauju.

(2) Valsts policija izsniedz atļaujas B, C un D kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības un dienesta šaujamieroču, to maināmo stobru, šaujamieroču munīcijas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādei, glabāšanai, kolekcionēšanai, pārvadāšanai, ievešanai Latvijā un izvešanai no tās, tranzītam caur Latviju, pārvadāšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs un realizēšanai, kā arī īsstobra pašaizsardzības šaujamieroču nēsāšanai.

(3) Atļauju iegādāties un glabāt šaujamieroča maināmo stobru izsniedz personai, kurai šaujamierocis reģistrēts medību vai sporta lietojumam.

(4) Ieroču kolekcijas atļaujas, kā arī ieroča glabāšanas atļaujas, ja šajā likumā nav noteikts citādi, izsniedz uz nenoteiktu laiku. Ieroča nēsāšanas atļaujas izsniedz uz 10 gadiem.

(5) Eiropas šaujamieroču apliecību Valsts policija izsniedz uz pieciem gadiem personai, kurai reģistrēti B, C vai D kategorijas šaujamieroči izmantošanai medībās vai sportā vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči izmantošanai sportā.

(6) Ja ieroča atļauja ir bojāta, iznīcināta, nozaudēta vai nolaupīta, persona Valsts policijā saņem atļaujas dublikātu, bet, ja mainījušies atļaujā norādītie fiziskās vai juridiskās personas dati vai ieroča glabāšanas adrese, — atkārtotu ieroča atļauju.

(7) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz šā panta otrajā daļā minētās atļaujas, to dublikātus un atkārtotas atļaujas, Eiropas šaujamieroču apliecības, pagarina ieroča nēsāšanas atļauju un Eiropas šaujamieroču apliecību derīguma termiņu, anulē atļaujas, kā arī prasības, kas jāievēro ieroča glabāšanas, nēsāšanas vai ieroču kolekcijas atļaujas saņemšanai un atļaujas darbības laikā, nosaka Ministru kabinets.

(8) Par jebkāda veida ieroča atļaujas, atkārtotas atļaujas, atļaujas dublikāta, Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegšanu, ieroča nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu un Eiropas šaujamieroču apliecības derīguma termiņa pagarināšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, atvieglojumus un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

12.pants. Ieroča iegādāšanās atļauja

Ieroča iegādāšanās atļauja ir derīga trīs mēnešus no dienas, kad Valsts policija pieņēmusi lēmumu par tās izsniegšanu. Atļauja dod tiesības:

1) iegādāties tajā norādītos šaujamieročus, to maināmos stobrus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju Latvijā no komersantiem, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci) ieroču izgatavošanai vai tirdzniecībai, vai, saņemot atļauju ieroča ievešanai Latvijā, — no ārvalstu ieroču izgatavotājiem un tirdzniecības komersantiem saskaņā ar attiecīgo valstu likumiem;

2) noteiktajā kārtībā glabāt un pārvadāt šaujamieroci, tā munīciju un maināmo stobru vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci līdz tā reģistrācijai Valsts policijā;

3) Valsts policijā pārreģistrēt sev citas tādas fiziskās vai juridiskās personas šaujamieročus, arī to maināmos stobrus, vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kura saņēmusi ieroča realizēšanas atļauju.

13.pants. Ieroča glabāšanas atļauja

Ieroča glabāšanas atļauja dod tiesības ieroča īpašniekam noteiktajā kārtībā glabāt atļaujā norādīto šaujamieroci, tā maināmo stobru vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci atļaujā norādītajā adresē — fiziskajai personai savā deklarētajā dzīvesvietā, deklarācijā norādītajā papildu adresē un nekustamajā īpašumā, arī kopīpašumā (dzīvoklī, dzīvojamā mājā), bet juridiskajai personai īpaši ierīkotā ieroču glabātavā, kā arī pārvadāt vai pārsūtīt ieroci, iegādāties un glabāt tā munīciju, izmantot ieroci atbilstoši tā lietojuma veidam, kā arī izmantot un pielietot ieroci šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

14.pants. Ieroča nēsāšanas atļauja

(1) Ieroča nēsāšanas atļauju izsniedz fiziskajām personām B kategorijas īsstobra pašaizsardzības šaujamieroču nēsāšanai.

(2) Ieroča nēsāšanas atļauja dod fiziskajai personai tiesības noteiktajā kārtībā glabāt šaujamieroci atļaujā norādītajā ieroča īpašnieka deklarētajā dzīvesvietā, deklarācijā norādītajā papildu adresē un nekustamajā īpašumā, arī kopīpašumā (dzīvoklī, dzīvojamā mājā), pārvadāt vai pārsūtīt ieroci, iegādāties un glabāt tā munīciju, nēsāt un izmantot ieroci atbilstoši tā lietojuma veidam, kā arī izmantot un pielietot ieroci šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Juridiskās personas, kurām reģistrēti dienesta šaujamieroči, darbiniekiem izsniedz dienesta ieroča, arī garstobra šaujamieroča, nēsāšanas atļauju. Dienesta ieroča nēsāšanas atļauja dod juridiskās personas darbiniekiem tiesības saņemt un nēsāt darba pienākumu pildīšanai juridiskajai personai reģistrēto dienesta šaujamieroci, kā arī to pielietot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Dienesta ieroča nēsāšanas atļauja nedod tiesības iegādāties šaujamieroča munīciju.

15.pants. Ieroča realizēšanas atļauja

Ieroča realizēšanas atļauja dod personai tiesības tajā norādītos šaujamieročus, arī to maināmos stobrus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus vai to munīciju pārdot ar tāda Latvijas komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) ieroču tirdzniecībai, vai pārreģistrēt tos Valsts policijā citai personai, kura saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju.

15.1 pants. Ieroču kolekcijas atļauja

Ieroču kolekcijas atļauja dod tiesības glabāt atļaujā norādītos šaujamieročus, to maināmos stobrus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju atļaujā norādītajā adresē, pārvadāt tos un eksponēt izstādēs šajā likumā un citos ieroču un munīcijas apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

V nodaļaTiesības un ierobežojumi

16.pants. Fiziskās personas, kurām ir tiesības saņemt ieroča atļauju, iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt ieročus un speciālos līdzekļus

(1) Fiziskajai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ir tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt pašaizsardzībai paredzētus gāzes baloniņus un pielietot tos pašaizsardzībai.

(2) Fiziskajai personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, ir tiesības:

1) iegādāties, glabāt un pārvadāt aukstos ieročus, mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņos un sporta sacensībās;

2) iegādāties, glabāt un nēsāt pašaizsardzībai paredzētas elektrošoka ierīces un pielietot tās pašaizsardzībai;

3) iegādāties, glabāt un nēsāt gāzes pistoles (revolverus) un to munīciju un pielietot tās pašaizsardzībai.

(3) Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušai personai, ja sasniegts 18 gadu vecums un uz viņu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt B, C un D kategorijas garstobra—gludstobra medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieročus, traumatiskos garstobra šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, izmantot šos ieročus atbilstoši to lietojuma veidam medībās, treniņšaušanā, šaušanas sporta sacensībās un pašaizsardzībai, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajai personai, kura sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir mednieka apliecība, ja uz šo personu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt B un C kategorijas garstobra—vītņstobra medību šaujamieročus un to munīciju, izmantot šos ieročus medībās, treniņšaušanā, šaušanas sporta sacensībās, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Šā panta trešajā daļā minētajai personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, kura vismaz trīs gadus ir reģistrētas sporta organizācijas biedrs un kurai ir vismaz otrā sporta klase ar šaušanu saistītā sporta veidā, ja uz šo personu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt B un C kategorijas garstobra—vītņstobra sporta šaujamieročus un to munīciju, B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 5,6 milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(6) Latvijas pilsonim, pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kas sasniedzis 21 gada vecumu, ja uz viņu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt vai glabāt, pārvadāt un nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās, kā arī pielietot pašaizsardzībai.

(7) Latvijas pilsonim, pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu, kurš vismaz trīs gadus ir reģistrētas sporta organizācijas biedrs un kuram ir vismaz otrā sporta klase ar šaušanu saistītā sporta veidā, ja uz šo personu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 11,43 milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

17.pants. Ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas aizliegumi

Šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju aizliegts izsniegt fiziskajai personai:

1) kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, — pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura kriminālprocesā ir apsūdzētais;

3) kura atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.pantu, — kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā;

4) kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.1 pantu, — pirms pārbaudes laika beigām;

5) kura atbrīvota no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59.pantu, — kamēr nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā;

6) kura kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā;

7) kura administratīvi sodīta par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu, par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, — kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;

8) kurai ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā, — pirms tiesību ierobežojuma termiņa beigām;

9) par kuru Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tā ieroci var pielietot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību;

10) par kuru Valsts policijai, prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota grupējuma, sabiedriskās organizācijas (partijas) vai sabiedrisko organizāciju (partiju) apvienības;

11) kurai diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot ieroču aprites nosacījumus;

12) (izslēgts ar 13.06.2013. likumu);

13) kura fizisku trūkumu dēļ nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

14) kurai nav deklarētas (reģistrētas) dzīvesvietas;

15) kuras norādītajā ieroča glabāšanas adresē nav nodrošināti noteiktie ieroču glabāšanas apstākļi;

16) kura minējusi nepamatotus ieroča iegādāšanās iemeslus;

17) kura neatbilst šā likuma 16.panta nosacījumiem.

18.pants. Iestādes un juridiskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju

(1) Tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju ir šādām iestādēm un juridiskajām personām:

1) valsts un pašvaldību iestādēm, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu;

2) ar Valsts policijas atļauju — privāto tiesību juridiskajām personām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, ja juridiskās personas dalībnieki (fiziskās personas), izņemot akcionārus (turpmāk — dalībnieki), un personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās (turpmāk — vadītāji), kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem). Šā likuma izpratnē privāto tiesību juridiskajām personām ir pielīdzināmas arī personālsabiedrības;

3) ar Valsts policijas atļauju — valsts un pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm, kurās paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos, jaunsargu vai militārās apmācības programmas, ja izglītības iestādes darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi;

4) ar Valsts policijas atļauju — Latvijā atzītām sporta federācijām, kas nodarbojas ar sporta veidiem, kuri saistīti ar šaušanu (turpmāk — sporta federācijas), un to kolektīvajiem biedriem, ja to vadītāji un darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz vadītājiem);

5) ar Valsts policijas atļauju — juridiskajām personām, kas saņēmušas pašvaldības atļauju 2. vai 3.kategorijas šautuves (šaušanas stenda) darbībai, ja juridiskās personas dalībnieki un vadītāji, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem);

6) ar Valsts policijas atļauju — valsts, pašvaldību un privātajiem muzejiem, ja to vadītāji un darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz vadītājiem);

7) komersantiem, kas saņēmuši šā likuma 42.pantā minētās speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar šaujamieročiem, lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un to munīciju;

8) ar Valsts policijas atļauju — komersantiem, kas saņēmuši atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās, ja to dalībnieki un vadītāji, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem).

(2) Šaujamieročus, kas padarīti derīgi šaušanai tikai ar salūtpatronām, un salūtpatronas atļauts iegādāties, glabāt un izmantot valsts un pašvaldību iestādēm un privāto tiesību juridiskajām personām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, kā arī juridiskajām personām, kuras tos izmanto kinofilmu uzņemšanā vai citādā profesionālajā darbībā.

18.1 pants. Veselības pārbaudes personai, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem

(1) Veselības pārbaudes veic, lai izvērtētu fiziskās personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem un noteiktu, vai personai nav diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība, uzvedības traucējumi, fiziski trūkumi, kuru dēļ persona nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci (turpmāk — medicīniskās pretindikācijas).

(2) Pirmreizējo veselības pārbaudi veic:

1) fiziskajām personām, kuras vēlas saņemt ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju vai šaušanas instruktora sertifikātu;

2) to juridisko personu dalībniekiem un vadītājiem, kuras vēlas saņemt ieroču iegādāšanās atļauju un kuras saņēmušas ieroču glabāšanas vai kolekcijas atļauju, kā arī minēto juridisko personu darbiniekiem, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija vai to sastāvdaļas;

3) to komersantu dalībniekiem un vadītājiem, kuri vēlas saņemt vai ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju vai speciālajiem līdzekļiem, kā arī šo komersantu darbiniekiem, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi.

(3) Kārtējo veselības pārbaudi personām, kuras saņēmušas ieroču glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju, atļauju darbam ar ieročiem vai šaušanas instruktora sertifikātu, veic ik pēc viena līdz pieciem gadiem atkarībā no personas veselības stāvokļa.

(4) Uz pirmstermiņa veselības pārbaudi šā panta trešajā daļā minētās personas ir tiesības nosūtīt ārstniecības personai vai Valsts policijai, ja radušās pamatotas aizdomas, ka konkrētai personai ir medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem.

(5) Ārstniecības iestāde ziņas par personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem ievada Ieroču reģistrā un Licenču un sertifikātu reģistrā.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem, kārtību, kādā tiek veiktas veselības pārbaudes, kā arī kārtību, kādā nosakāms kārtējās veselības pārbaudes termiņš;

2) prasības un kārtību, kādā persona nosūtāma uz pirmstermiņa veselības pārbaudi;

3) informācijas apjomu un kārtību, kādā ārstniecības iestādes iekļauj Ieroču reģistrā un Licenču un sertifikātu reģistrā ziņas par personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem.

(7) Persona lēmumu par medicīnisko pretindikāciju esamību var apstrīdēt mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Veselības inspekcijai. Veselības inspekcijas lēmumu mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VI nodaļaIeroču atļauju anulēšana

19.pants. Ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju anulēšana un atļauju darbības apturēšana

(1) Valsts policija anulē ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju (arī dienesta ieroča nēsāšanas atļauju un personiskā apbalvojuma šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju) vai nepagarina atļaujas derīguma termiņu, ja:

1) uz personu attiecas šā likuma 17.panta 1., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10., 11., 13., 14., 15., 16. un 17.punktā minētie aizliegumi;

2) persona neatbilst šā likuma 16.panta vai 18.panta pirmās daļas nosacījumiem;

3) personai atņemtas medīšanas tiesības vai tās mednieka apliecība atzīta par nederīgu (medību šaujamieroča iegādāšanās un glabāšanas atļauju);

4) atļaujas saņemšanai sniegtas nepatiesas ziņas vai iesniegti nederīgi dokumenti;

5) juridisko personu, kurai reģistrēti ieroči, likvidē vai tās darbību aptur;

6) fiziskā vai juridiskā persona, kurai reģistrēti šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, atsakās uzrādīt valsts iestādes amatpersonai, kuras kompetencē ietilpst ieroču aprites kontrole, ieročus, munīciju un attiecīgo ieroču atļauju, izvairās vai citādi traucē Valsts policijas amatpersonai pārbaudīt šaujamieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas apstākļus ieroču atļaujā norādītajā adresē;

7) to nosaka tiesas nolēmums.

(2) Valsts policija aptur ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļaujas darbību (arī dienesta ieroča nēsāšanas atļaujas un personiskā apbalvojuma šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas darbību) personai, kura kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā, vai personai, kura kriminālprocesā saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (apsūdzētais).

(3) Ja attiecībā uz personu, kurai apturēta ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļaujas darbība (arī dienesta ieroča nēsāšanas atļaujas vai personiskā apbalvojuma šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas darbība), tiek pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz reabilitējoša apstākļa pamata vai stājas spēkā attaisnojošs tiesas spriedums, Valsts policija uz personas iesnieguma pamata atjauno atļaujas darbību un atdod to, ja netiek konstatēti citi ieroču atļauju izsniegšanas aizliegumi. Ja ieroča iegādāšanās vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņš ir beidzies, tās darbību atjauno, noformējot atļauju no jauna, un to izsniedz, neiekasējot par attiecīgās atļaujas izsniegšanu noteikto valsts nodevu.

(4) Šā panta otrā un trešā daļa piemērojama arī attiecībā uz juridiskās personas ieroču atļaujām gadījumos, kad kriminālprocesā par aizdomās turēto vai apsūdzēto ir atzīti juridiskās personas darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, kā arī dalībnieki vai vadītāji, attiecībā uz kuriem likumā paredzēti ierobežojumi.

20.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(1) Lēmumu par atteikumu izsniegt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai šādu ieroču kolekcijas atļauju, lēmumu par atļaujas darbības apturēšanu vai lēmumu par atļaujas anulēšanu fiziskā un juridiskā persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Lēmuma par atļaujas darbības apturēšanu vai lēmuma par atļaujas anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

21.pants. Ieroču un munīcijas nodošana Valsts policijai

(1) Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju anulē, aptur tās darbību vai ieroča atļaujas derīguma termiņš (ja tāds ir) nav pagarināts, ierocis, munīcija un šo priekšmetu sastāvdaļas piecu darbdienu laikā pēc attiecīga paziņojuma saņemšanas jānodod Valsts policijai vai ar tās atļauju — komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas tirdzniecībai.

(2) Nododot ieroci un munīciju, fiziskā un juridiskā persona nodod Valsts policijai arī attiecīgo ieroča atļauju un Eiropas šaujamieroču apliecību.

VII nodaļaIeroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, reģistrēšana, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, nēsāšana, izmantošana un realizēšana

22.pants. Ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas, pārvadāšanas, nēsāšanas, izmantošanas un pielietošanas nosacījumi fiziskajām personām

(1) Pirms šaujamieroča (izņemot medību šaujamieroci) vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pirmreizējas iegādāšanās persona nokārto kvalifikācijas pārbaudījumu attiecībā uz ieroču un munīcijas aprites kārtību un apliecina prasmi rīkoties ar ieroci. Kvalifikācijas pārbaudījuma pieņemšanas kārtību un tā nokārtošanai nepieciešamo zināšanu un prasmju apjomu nosaka Ministru kabinets.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto kvalifikācijas pārbaudījumu atkārtoti kārto personas, kurām šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis nav bijis reģistrēts pēdējo piecu gadu laikā, vai personas, kurām ieroča (arī medību šaujamieroča) glabāšanas vai nēsāšanas atļauja anulēta par ieroča vai munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, glabāšanas, nēsāšanas vai realizēšanas noteikumu pārkāpumiem vai kurām ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības.

(21) Par kvalifikācijas pārbaudījuma un atkārtota kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu attiecībā uz ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci, kā arī par kvalifikācijas pārbaudījuma apliecības dublikāta izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Pirms medību šaujamieroča iegādāšanās persona saņem mednieka apliecību, bet persona, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas dalībvalsts pilsonis un saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, saņem Valsts meža dienesta izsniegtu atļauju medīt Latvijas teritorijā. Pirms vītņstobra medību šaujamieroča iegādāšanās persona nokārto arī praktisko eksāmenu šaušanā ar garstobra—vītņstobra medību šaujamieroci (izņemot personas, kurām šāds šaujamierocis ir bijis reģistrēts pēdējo piecu gadu laikā).

(4) Fiziskā persona piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča, tā maināmā stobra vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās vai piecu darbdienu laikā pēc tā ievešanas Latvijā reģistrē to Valsts policijā.

(5) Fiziskajai personai bez ieroču kolekcijas atļaujas saņemšanas ir tiesības iegādāties vai glabāt ne vairāk kā 10 šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, neskaitot šaujamieroču maināmos stobrus.

(6) Lai nomainītu šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas vai dezaktivētu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, persona nodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) ieroču izgatavošanai vai remontam.

(7) Personām, kurām šaujamieroči reģistrēti medībām un sportam, ir tiesības iegādāties medību un sporta šaujamieroču patronu komplektēšanai atbilstošas rūpnieciski ražotas patronu sastāvdaļas un glabāt tās atļautajā šaujamieroča glabāšanas vietā.

(71) Personām, kurām medību un sporta lietojumam reģistrēti garstobra–vītņstobra šaujamieroči, izņemot garstobra–vītņstobra medību šaujamieročus ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, ir tiesības iegādāties rūpnieciski ražotus šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus), kuri neslāpē šāviena troksni vairāk par 70 procentiem, tos glabāt, pārvadāt un izmantot medībās, treniņšaušanā un sporta sacensībās.

(8) Fiziskajai personai ar Valsts policijas atļauju ir tiesības nodot šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju glabāšanai uz laiku ieroču glabātavās juridiskajām personām, kas saņēmušas ieroču glabāšanas atļauju, vai nodot ieročus un munīciju glabāšanai uz laiku Valsts policijai par maksu saskaņā ar Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

(9) Personām, kurām garstobra šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči reģistrēti medībām vai sportam, ir tiesības medību vai šaušanas sporta sacensību laikā glabāt ieroci un munīciju īpaši tam paredzētā telpā slēgtā seifā vai metāla skapī (metāla kastē), nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās.

(91) Personām, kurām garstobra šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči reģistrēti medībām, ir tiesības medību laikā glabāt ieroci un munīciju transportlīdzeklī. Personām, kurām garstobra šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči reģistrēti medībām vai sportam, ir tiesības īslaicīgas apstāšanās laikā (līdz divām stundām), kamēr pārvadā ieročus un munīciju no vai uz medībām, šaušanas sporta sacensībām vai treniņšaušanas nodarbībām, glabāt ieroci un munīciju transportlīdzeklī. Ieročus un munīciju transportlīdzeklī novieto pēc iespējas drošākā vietā, lai futrālis vai cits iesaiņojums, kurā ierocis un munīcija ievietota, nebūtu redzams no transportlīdzekļa ārpuses, aizslēdz transportlīdzekļa durvis un bagāžas nodalījumu un ieslēdz trauksmes signalizācijas ierīci, nodrošinot, lai ierocis un munīcija nejauši nenokļūst nepiederošu personu rokās.

(10) Fiziskajai personai, kas saņēmusi ieroča nēsāšanas atļauju, ir tiesības vienlaikus nēsāt ne vairāk par diviem šaujamieročiem un ne vairāk kā divas pielādētas magazīnas (patronu cilindrus) katram šaujamierocim.

(11) Fiziskajai personai ir tiesības Latvijā iegādāties gāzes pistoli (revolveri) ar tāda komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) attiecīgu ieroču realizēšanai, vai no citas personas, kurai reģistrēta gāzes pistole (revolveris), veicot gāzes pistoles (revolvera) pārreģistrāciju Valsts policijā vai izmantojot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto elektronisko pakalpojumu, vai ārvalstīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pēc tam to reģistrējot Valsts policijā vai izmantojot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto elektronisko pakalpojumu.

(12) Fiziskajai personai aizliegts ar ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem un dezaktivētiem ieročiem apmeklēt sabiedrībai pieejamus svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākumus publiskā vietā, izņemot gadījumu, kad to atļāvis pasākuma organizators. Dezaktivētu ieroci aizliegts nēsāt atklātā veidā un demonstrēt publiskā vietā.

(13) Aizliegts iegādāties, nēsāt, pārvadāt, izmantot un pielietot šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī gāzes pistoles (revolverus) alkohola ietekmē, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

(14) Valsts policija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrē Licenču un sertifikātu reģistrā ziņas par personām, kuras nokārtojušas šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto kvalifikācijas pārbaudījumu attiecībā uz ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci, bet Valsts meža dienests — ziņas par personām, kuras nokārtojušas šā panta trešajā daļā minēto praktisko eksāmenu šaušanā ar garstobra—vītņstobra medību šaujamieroci.

23.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, glabāšanas, pārvadāšanas un izmantošanas nosacījumi juridiskajām personām

(1) Pirms ieroča iegādāšanās atļaujas saņemšanas juridiskās personas vadītājs nodrošina ieroču glabātavas ierīkošanu un norīko par ieroču un munīcijas iegādi, glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu atbildīgo personu.

(2) Juridiskajām personām ir tiesības atļaujā norādītos šaujamieročus un to munīciju izsniegt saviem darbiniekiem darba pienākumu pildīšanai, ja viņiem ir dienesta ieroča nēsāšanas atļauja. Dienesta šaujamieroci izsniedz tikai uz darba pienākumu pildīšanas laiku.

(3) Sporta federācijām, to kolektīvajiem biedriem un juridiskajām personām, kas saņēmušas atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai, ir tiesības Valsts policijā reģistrētos šaujamieročus un to munīciju izsniegt izmantošanai noteiktajā kārtībā treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās sertificēta trenera vai instruktora uzraudzībā.

(4) Sporta federācijām un to kolektīvajiem biedriem, kas ierīkojuši ieroču glabātavu un saņēmuši Valsts policijas atļauju, pēc saskaņošanas ar Valsts policiju ir tiesības pieņemt glabāšanā sportistu un mednieku personiskos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

(5) Juridiskajām personām ir tiesības dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai paredzētos šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus izsniegt darba pienākumu pildīšanai tiem darbiniekiem, kuriem ir Valsts policijas izsniegta ieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauja vai kuriem Valsts policija atļāvusi darbu ar ieročiem. Šie nosacījumi attiecas arī uz individuālā darba veicējiem.

(51) Juridiskajām personām, kuras saņēmušas atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās, ir tiesības tām reģistrētos medību šaujamieročus un munīciju, nodrošinot ieroča un munīcijas aprites noteikumu ievērošanu, izsniegt fiziskajai personai, kurai ir kompetentas institūcijas izsniegta attiecīgas kategorijas medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, lai šo medību šaujamieroci izmantotu medībās iežogotās platībās un ārpus tām. Šādās medībās piedalās medību šaujamieroci izsniegušās juridiskās personas darbinieks, kurš saņēmis atļauju darbam ar ieročiem un uzrauga ieroča un munīcijas aprites noteikumu ievērošanu.

(6) Juridiskajām personām ir tiesības pēc saskaņošanas ar Valsts policiju noteikt fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās, ierīkot ieroču glabātavas un minēto vietu apmeklējuma vai pasākuma laikā pieņemt glabāšanā ieročus un munīciju, ja darbinieki, kuri saskaņā ar darba pienākumiem ir atbildīgi par ieroču un munīcijas glabāšanu, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem, kā arī uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi un to apliecina Valsts policija.

(61) Juridiskajām personām, kas saņēmušas pašvaldības atļauju 2. vai 3.kategorijas šautuves (šaušanas stenda) darbībai un Valsts policijas izsniegtu ieroču glabāšanas atļauju, ir tiesības iegādāties rūpnieciski ražotus šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus), kuri neslāpē šāviena troksni vairāk par 70 procentiem, tos glabāt un izmantot savā darbībā.

(7) Uz juridisko personu attiecas šā likuma 22.panta ceturtajā un sestajā daļā minētie nosacījumi.

24.pants. Fizisko un juridisko personu tiesības realizēt ieročus un munīciju

(1) Fiziskā un juridiskā persona savā īpašumā esošo reģistrēto šaujamieroci, arī tā maināmo stobru un munīciju, vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci realizē tikai tad, ja ir saņēmusi no Valsts policijas ieroča realizēšanas atļauju, ar tāda komersanta starpniecību, kurš ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas realizēšanai, vai Valsts policijā pārreģistrējot ieroci citai personai, kurai izsniegta ieroča iegādāšanās atļauja.

(2) Fiziskajai personai ir tiesības bez šā panta pirmajā daļā minētā komersanta starpniecības realizēt savā īpašumā esošo rūpnieciski ražoto pašaizsardzības, medību vai sporta šaujamieroča munīciju citām fiziskajām personām, kurām ir attiecīgo šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, ja šādai realizēšanai nav komerciāla rakstura.

(3) Fiziskā un juridiskā persona savā īpašumā esošo reģistrēto gāzes pistoli (revolveri) realizē citai personai tikai ar tāda komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču vai gāzes pistoļu (revolveru) realizēšanai, vai pārreģistrējot to Valsts policijā, vai izmantojot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto elektronisko pakalpojumu.

25.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, reģistrēšanas, realizēšanas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, izmantošanas un pielietošanas kārtība

(1) Nosacījumus un kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas iegādājas, reģistrē, glabā, pārvadā, pārsūta un realizē šaujamieročus, to maināmos stobrus, munīciju un sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, nosacījumus un kārtību, kādā fiziskās personas nēsā šaujamieročus un to munīciju, iegādājas, glabā, nēsā un realizē gāzes pistoles (revolverus) un to munīciju, kā arī nosacījumus un kārtību, kādā juridiskās personas izsniedz dienesta vai darba pienākumu pildīšanai šaujamieročus un munīciju, pieņem glabāšanā šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, prasības ieroču glabātavām, kā arī ieroču un munīcijas kolekcijas glabāšanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku, Jaunsardzes un informācijas centra, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, ostas policijas un pašvaldības policijas īpašumā (valdījumā) esošo ieroču un speciālo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas, izmantošanas un pielietošanas kārtību nosaka šo institūciju darbību reglamentējoši normatīvie akti, bet kārtību, kādā minētās institūcijas iegādājas un realizē ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

(3) Nosacījumus un kārtību, kādā juridiskā persona, kura saņēmusi atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās, izsniedz tai reģistrētu medību šaujamieroci un munīciju fiziskajai personai, nosaka Ministru kabinets.

VIII nodaļaPersoniskie apbalvojuma ieroči, ieroču mantošana un dāvināšana

26.pants. Personiskie apbalvojuma ieroči

(1) Valsts prezidentam un Ministru prezidentam ir tiesības par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirt fiziskajai personai personisko apbalvojuma ieroci, ievērojot šā likuma 16.panta nosacījumus.

(2) Aizsardzības ministram, iekšlietu ministram, tieslietu ministram, finanšu ministram un Satversmes aizsardzības biroja direktoram ir tiesības par priekšzīmīgu dienesta vai darba pienākumu pildīšanu apbalvot darbiniekus ar personiskajiem apbalvojuma ieročiem, ievērojot šā likuma 16.panta nosacījumus.

(3) Par personiskajiem apbalvojuma ieročiem var būt B, C un D kategorijas šaujamieroči, lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un aukstie ieroči.

(4) Pirms personiskā apbalvojuma vītņstobra šaujamieroča piešķiršanas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas nodrošina kontrolšāvienu izdarīšanu no attiecīgā šaujamieroča Valsts policijā.

(5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas piecu darbdienu laikā no apbalvošanas dienas informē Valsts policiju par personas apbalvošanu ar personisko apbalvojuma šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci.

(6) Apbalvotā persona piecu darbdienu laikā no apbalvošanas dienas personisko apbalvojuma šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci reģistrē Valsts policijā.

(7) Personiskā apbalvojuma šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam Valsts policija izsniedz beztermiņa glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

(8) Apbalvošanai paredzēto šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās kārtību nosaka Ministru kabinets.

27.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu mantošana un dāvināšana

(1) Personu īpašumā esošos ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus manto vai dāvina saskaņā ar Civillikumu un šo likumu.

(2) Personu īpašumā esošos šaujamieročus, to munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus var saņemt mantojumā vai dāvinājumā tikai persona, kurai ir attiecīgo ieroču iegādāšanās atļauja. Mantotos vai dāvinātos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus piecu darbdienu laikā no mantojuma vai dāvinājuma saņemšanas dienas reģistrē Valsts policijā.

(3) Ja šaujamieroča, tā munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča mantinieks nevar vai nevēlas saņemt attiecīgā ieroča iegādāšanās atļauju, ieroci un tā munīciju saskaņā ar mantinieka iesniegumu viņa labā realizē ar tāda komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas tirdzniecībai, vai Valsts policijā pārreģistrē citai personai, kura ir saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju, vai arī dezaktivē vai iznīcina.

(4) Ja gāzes pistoles (revolvera) mantinieks nevēlas sev reģistrēt gāzes pistoli (revolveri) vai nav sasniedzis šā likuma 16.panta otrajā daļā noteikto vecumu, gāzes pistoli (revolveri) un tā munīciju saskaņā ar mantinieka iesniegumu viņa labā realizē ar tāda komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) attiecīgu ieroču un munīcijas tirdzniecībai, vai Valsts policijā pārreģistrē citai personai, kura ir sasniegusi attiecīgo vecumu, vai iznīcina.

IX nodaļaIeroču un munīcijas kolekcijas

28.pants. Privātpersonu ieroču un munīcijas kolekcijas

(1) Tiesības veidot šaušanai derīgu šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekciju ar Valsts policijas atļauju ir šā likuma 18.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minētajām juridiskajām personām, kā arī Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kas sasnieguši 21 gada vecumu, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi, izņemot 13.punktā minēto aizliegumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas ir tiesīgas ar Valsts policijas atļauju iegādāties kolekcijai šaušanai derīgus B, C un D kategorijas medību, sporta vai pašaizsardzības šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

(3) Ja fiziskās personas īpašumā esošo šaujamieroču (neskaitot šaujamieroču maināmos stobrus) un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10, nepieciešama ieroču kolekcijas atļauja.

(4) Veidot tādu ieroču un munīcijas kolekciju, kuru iegādei un glabāšanai nav nepieciešama Valsts policijas atļauja (ieskaitot tādus šaujamieročus, uz kuriem šis likums neattiecas), drīkst bez Valsts policijas atļaujas.

(5) Ieroču vai munīcijas kolekcijas (izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto kolekciju) pārvadāšanai vai eksponēšanai izstādēs ārpus ieroču kolekcijas atļaujā norādītās glabāšanas vietas ir nepieciešama Valsts policijas atļauja. Šis noteikums neattiecas uz ieročiem, kuru glabāšanai vai nēsāšanai ir izsniegta atļauja.

(6) Šā panta noteikumi neattiecas uz licencēto komersantu ieroču un munīcijas izstādēm un preču paraugiem.

29.pants. Valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijas

(1) Valsts policija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā dienesta lietošanai:

1) veido ieroču kolekciju salīdzinošās izpētes vajadzībām, apkopojot tajā ieročus, kas iegādāti vai dāvināti, konfiscēti vai atsavināti, ieskaitot pašizgatavotus, nelikumīgi pārveidotus vai aizliegtus ieročus;

2) veido to Latvijā reģistrēto vītņstobra šaujamieroču (izņemot Nacionālo bruņoto spēku šaujamieročus) ložu un čaulu kontrolkolekciju, kuru kalibrs nav lielāks par 12,7 milimetriem (0,5 collām);

3) var veidot Latvijā klasificēto šaujamieroču un munīcijas (izņemot Nacionālo bruņoto spēku šaujamieročus un munīciju) paraugu kolekciju.

(2) Nacionālie bruņotie spēki veido militāro ieroču un munīcijas paraugu kolekciju.

X nodaļaŠaujamieroču, gāzes pistoļu (revolveru) un speciālo līdzekļu izmantošanas un pielietošanas nosacījumi un kārtība

30.pants. Šaujamieroču, gāzes pistoļu (revolveru) un speciālo līdzekļu izmantošanas un pielietošanas nosacījumi

(1) Šaujamieroča pielietošana ir tēmēts šāviens (izņemot šaušanu medībās, sporta sacensībās vai treniņšaušanu) vai šāviens, kas izraisa cilvēka nāvi, nodara kaitējumu cilvēka veselībai vai zaudējumu mantai vai padara nekaitīgu dzīvnieku.

(2) Gāzes baloniņu atļauts pielietot pašaizsardzībai nepieciešamās aizstāvēšanās situācijā, lai ar gāzes palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

(3) Elektrošoka ierīci atļauts pielietot pašaizsardzībai nepieciešamās aizstāvēšanās situācijā, lai ar augstsprieguma elektriskā lādiņa palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

(4) Persona drīkst pielietot šaujamieroci kā galējo līdzekli vai gāzes pistoli (revolveri), lai:

1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3) aizturētu personu, kas pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī un izrāda pretošanos;

4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(5) Šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) drīkst izmantot, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus.

(6) Pielietojot šaujamieroci, gāzes pistoli (revolveri) vai speciālo līdzekli, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

31.pants. Šaujamieroču un gāzes pistoļu (revolveru) izmantošanas un pielietošanas kārtība

(1) Pirms šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas brīdina par nodomu to pielietot vai izdara brīdinājuma šāvienu.

(2) Bez brīdinājuma šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) pielieto, ja:

1) uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, ir pēkšņs;

2) uzbrukumā pielieto ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, vai izmanto mehāniskos transportlīdzekļus;

3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cita cilvēka dzīvība vai veselība.

(3) Persona, kas pielieto vai izmanto šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri), dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu un garantētu citu personu drošību.

(4) Aizliegts izmantot un pielietot šaujamieročus un gāzes pistoles (revolverus), ja to izmantošanas vai pielietošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis nav vērsts.

(5) Par katru šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas gadījumu persona, kura to pielietojusi, nekavējoties ziņo Valsts policijai. Šī persona saglabā notikuma vietas apstākļus un paliek notikuma vietā, bet, ja ir cietušie, sniedz viņiem pirmo medicīnisko palīdzību un nekavējoties nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.

XI nodaļaŠautuvju (šaušanas stendu) izveidošana un treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību noteikumi

32.pants. Šautuvju (šaušanas stendu) kategorijas

Šautuves (šaušanas stendus) atbilstoši izmantojamo ieroču veidam iedala šādās kategorijās:

1) pirmās kategorijas šautuves (šaušanas stendi), kurās atļauts izmantot lokus un arbaletus, kā arī metamos nažus, cirvjus, mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju;

2) otrās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, B, C un D kategorijas šaujamieročus un to munīciju, kā arī pirmās kategorijas šautuvēs atļauto veidu ieročus un to munīciju;

3) trešās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot A kategorijas automātiskos šaujamieročus un to munīciju, kā arī pirmās un otrās kategorijas šautuvēs atļauto veidu ieročus un to munīciju.

33.pants. Šautuvju (šaušanas stendu) izveidošana

(1) Fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības izveidot šautuves (šaušanas stendus) sev piederošā vai savā valdījumā vai turējumā esošā nekustamajā īpašumā.

(2) Otrās un trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidei un darbībai nepieciešama pašvaldības atļauja. Atļauju anulē, ja tās saņēmējs pārkāpj šā likuma prasības.

(3) Valsts un pašvaldību iestādēm, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, ir tiesības izveidot otrās un trešās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) bez pašvaldības atļaujas.

(4) Prasības šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, kā arī kārtību, kādā izsniedzama un anulējama atļauja šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai, nosaka Ministru kabinets.

34.pants. Treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību noteikumi

(1) Par treniņšaušanas nodarbību un šaušanas sporta sacensību vispārējo drošības noteikumu ievērošanu, kā arī par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem dalībnieku, skatītāju un citu personu drošības garantēšanai treniņšaušanas nodarbību laikā ir atbildīgs šautuves (šaušanas stenda) īpašnieks. Par drošības noteikumu ievērošanu konkrēta šāvēja vai šāvēju grupas treniņos ir atbildīgs treneris (pasniedzējs) vai šaušanas instruktors, kas vada treniņu. Par konkrētām darbībām ar ieroci treniņos un sacensībās ir atbildīgs ieroča lietotājs.

(2) Šaušanas sporta sacensību laikā par dalībnieku, skatītāju un citu personu drošību, kā arī par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu ir atbildīgs sacensību organizators un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas sertificēts sacensību galvenais tiesnesis.

(3) Šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī aukstos ieročus (lokus, kuru bultām ir medību uzgaļi, un arbaletus) atļauts izmantot treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās tikai atbilstošas kategorijas šautuvēs (šaušanas stendos).

(4) Mazas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī metamos aukstos ieročus un lokus, kuru bultām nav medību uzgaļu, atļauts izmantot norobežotā vietā, ievērojot drošības prasības, lai novērstu kaitējumu cilvēkiem, dzīvniekiem, mantai un videi, kā arī neapdraudētu sabiedrisko drošību un neradītu sabiedriskās kārtības traucējumus.

(5) Treniņšaušana otrās un trešās kategorijas šautuvēs (šaušanas stendos) notiek tikai sertificēta instruktora vai trenera uzraudzībā. Instruktora un trenera (pasniedzēja) likumīgās prasības šautuvē (šaušanas stendā) personām ir obligātas.

(6) Šautuvēs (šaušanas stendos) tiek noteikts šāds treniņšaušanas vai šaušanas sporta sacensību dalībnieku minimālais vecums:

1) pirmās kategorijas šautuvēs — neierobežots;

2) šaušanai ar lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem vai mazkalibra B vai C kategorijas vītņstobra medību un sporta šaujamieročiem, kuru munīcijai ir apmales kapsula, — 12 gadu;

3) šaušanai ar D kategorijas šaujamieročiem — 12 gadu;

4) šaušanai ar B un C kategorijas šaujamieročiem — 16 gadu;

5) šaušanai ar A kategorijas automātiskajiem šaujamieročiem — 18 gadu.

(7) Personas, kurām nav attiecīgo šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas, treniņšaušanu vai šaušanu sporta sacensībās veic tikai sertificēta šaušanas instruktora vai trenera (pasniedzēja) vadībā.

(8) Nepilngadīgām personām, kuras sasniegušas šā panta sestajā daļā minēto vecumu, atļauts šautuvēs (šaušanas stendos) izmantot attiecīgās kategorijas šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus tikai tad, ja treniņšaušanu organizē ar šaušanas sportu saistīta juridiskā persona vai izglītības iestāde vai ja šautuvi (šaušanas stendu) nepilngadīgā persona apmeklē vecāku vai likumisko pārstāvju pavadībā.

(9) Šautuvēs (šaušanas stendos) aizliegts izmantot ieroci, kā arī uzturēties personām, kuras ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Minētajām personām aizliegts izsniegt ieročus un munīciju.

(10) Kārtību, kādā Latvijā notiek treniņšaušana un šaušanas sporta sacensības, kā arī šautuvēs (šaušanas stendos) ievērojamos drošības noteikumus nosaka Ministru kabinets.

35.pants. Šaušanas instruktoru un treneru sertificēšana

(1) Šaušanas instruktorus, izņemot tos šaušanas instruktorus, kas ir tādu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, sertificē biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome". Tā var izveidot komisiju, kura lemj par sertifikātu izsniegšanu un to anulēšanu.

(2) Šaušanas trenerus sertificē tādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kādā sertificē sporta speciālistus, papildus ņemot vērā šā panta trešajā daļā minētās prasības.

(3) Šaušanas instruktoru un treneri sertificē, ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 17.pantā noteiktajiem aizliegumiem (izņemot 17.panta 15. un 16.punktā minētos aizliegumus). Pārbaudi par to, vai uz personu neattiecas kāds no minētajiem aizliegumiem, veic Valsts policija.

(4) Šaušanas instruktora sertifikātu anulē, ja:

1) šaušanas instruktors ir pārkāpis treniņšaušanas vai šaušanas sporta sacensību noteikumus vai drošības noteikumus šautuvē (šaušanas stendā);

2) attiecībā uz šaušanas instruktoru ir konstatēts kāds no šā likuma 17.pantā noteiktajiem aizliegumiem (izņemot 17.panta 15. un 16.punktā minētos aizliegumus).

(5) Šaušanas instruktora sertifikātu var anulēt, ja sertificēts šaušanas instruktors ir pārkāpis sporta nozari regulējošos normatīvos aktus.

(6) Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome", pildot šā panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktos uzdevumus, ir tiesīga izdot administratīvos aktus.

(61) Lēmumu par šaušanas instruktora sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt šādu sertifikātu pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par šaušanas instruktora sertificēšanu.

(7) Lēmumu par šaušanas instruktora sertifikāta izsniegšanu, par atteikumu izsniegt šaušanas instruktora sertifikātu vai par šaušanas instruktora sertifikāta anulēšanu var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(8) Lēmuma par šaušanas instruktora sertifikāta izsniegšanu, par atteikumu izsniegt šaušanas instruktora sertifikātu vai par šaušanas instruktora sertifikāta anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(9) Ziņas par izsniegtajiem šaušanas instruktoru sertifikātiem biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" reģistrē Licenču un sertifikātu reģistrā. Licenču un sertifikātu reģistrā reģistrējamo ziņu apjomu, to iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve šajā reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

(10) Ministru kabinets nosaka šaušanas instruktoru sertificēšanas kārtību un kritērijus, kā arī maksu par šaušanas instruktoru sertificēšanu.

XII nodaļaLatvijas Republikas valsts robežas šķērsošana ar ieročiem un munīciju

36.pants. Kārtība, kādā militārpersonas un amatpersonas pārvadā ieročus un munīciju pāri Latvijas Republikas valsts robežai

Kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu miera laikā ar ieročiem vai munīciju šķērso valsts iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, ārvalstu bruņoto spēku personas, lai pildītu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem saskaņotus dienesta uzdevumus, kā arī ārvalstu iekšlietu vai drošības dienestu darbinieki, kas ieradušies veikt ar Iekšlietu ministriju saskaņotus dienesta uzdevumus, nosaka attiecīgo valsts institūciju un Nacionālo bruņoto spēku darbību reglamentējoši normatīvie akti.

37.pants. Šaujamieroču, munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču izvešana no Latvijas un ievešana Latvijā

(1) Šaujamieroču, to maināmo stobru un munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču izvešanai no Latvijas un ievešanai Latvijā ir nepieciešama Valsts policijas atļauja, bet izvešanai no Latvijas un pārvadāšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai ievešanai Latvijā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pārvadāšanai Latvijā — Eiropas šaujamieroču apliecība vai ieroču pārvadāšanas atļauja, izņemot šā likuma 36.pantā minētos gadījumus un gadījumus, kad tiek veikta komercdarbība šajā likumā un stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Izvest no Latvijas un pārvadāt vai pārsūtīt uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti B, C un D kategorijas šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju personai atļauts, ja tai ir Eiropas šaujamieroču apliecība un pamatojums ieroču ievešanai attiecīgajā valstī izmantošanai medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.

(3) Iegādāties ārvalstīs un ievest Latvijā B, C un D kategorijas šaujamieročus, to maināmos stobrus un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus personai atļauts, ja tā ir Valsts policijā saņēmusi ieroču iegādāšanās atļauju un atļauju ieroču ievešanai Latvijā.

(4) Šaujamieročus, to maināmos stobrus un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus atļauts pārvadāt pāri Latvijas Republikas valsts robežai un pārsūtīt tikai nepielādētus, speciālā futrālī vai citādā iesaiņojumā, turklāt ieročus atsevišķi no to munīcijas, ievērojot normatīvos aktus muitas un robežšķērsošanas jomā. Šaujamieročus, to maināmos stobrus un munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus muitas kontroles vai robežkontroles laikā no iesaiņojuma izņem tikai pēc muitas vai robežsardzes darbinieka pieprasījuma.

(5) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, kuriem ir Valsts policijas atļauja šaujamieroču ievešanai Latvijā, izvešanai no Latvijas vai tranzītam caur Latviju, bet pārvadāšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs — Eiropas šaujamieroču apliecība vai ieroču pārvadāšanas atļauja, ir tiesības pārvadāt pāri Latvijas Republikas valsts robežai pielādētus B kategorijas īsstobra šaujamieročus speciālā makstī, bet bez patronas patrontelpā.

(6) Muitas iestāde informē Valsts policiju par katru gadījumu, kad šaujamieroci, tā maināmo stobru vai munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci privātpersona ieved Latvijā vai izved no Latvijas, pārvadā tranzītā caur Latviju vai pārsūta uz valsti vai no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.

(7) Valsts policija par katru gadījumu, kad citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis Latvijā iegādājies B, C vai D kategorijas šaujamieroci vai tā maināmo stobru, informē attiecīgo ārvalsts iestādi, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādīto kompetento iestādi.

XIII nodaļaĀrvalstu pilsoņu, diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieku, augstu ārvalsts amatpersonu un to apsardzes dienestu darbinieku tiesības Latvijā iegādāties, ievest, glabāt, pārvadāt, nēsāt, izmantot un pielietot ieročus un munīciju

38.pants. Ārvalstu pilsoņu tiesības Latvijā iegādāties šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus

(1) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, kā arī citu ārvalstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta atļauja, kas dod tiesības iegādāties šaujamieroci, tā maināmo stobru un munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci Latvijā, var Valsts policijā saņemt ieroča iegādāšanās atļauju un pēc tā iegādāšanās — atļauju šaujamieroča, tā maināmā stobra un munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izvešanai no Latvijas.

(2) Piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča, tā maināmā stobra vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes Latvijā Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kā arī citas ārvalsts pilsonis uzrāda iegādāto šaujamieroci, tā maināmo stobru vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci Valsts policijā un saņem atļauju šā ieroča un tā munīcijas izvešanai no Latvijas.

(3) Par katru gadījumu, kad Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis Latvijā iegādājas šaujamieroci vai tā maināmo stobru, Valsts policija sniedz informāciju attiecīgajai ārvalsts iestādei, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādītajai kompetentajai iestādei.