Zaudējis spēku - Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums

39.pants. Ārvalstu pilsoņu tiesības Latvijā ievest, glabāt, pārvadāt, realizēt un izmantot šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus

(1) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja viņiem ir Eiropas šaujamieroču apliecība un pamatojums iebraukšanai Latvijā vai tās šķērsošanai tranzītā, līdzi vedot Eiropas šaujamieroču apliecībā norādīto B, C vai D kategorijas medību vai sporta šaujamieroci, tā maināmo stobru vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šo ieroču munīciju, ir tiesīgi uz laiku ievest Latvijā šos ieročus un munīciju un izmantot tos medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, iegādāties ierocim atbilstošu munīciju, kā arī pārvadāt ieročus un to munīciju tranzītā.

(2) B kategorijas īsstobra šaujamieroču, izņemot B kategorijas īsstobra sporta šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 5,6 milimetriem, un to munīcijas ievešanai Latvijā (izņemot tranzītu) nepieciešams saņemt Valsts policijas atļauju, ko ieraksta Eiropas šaujamieroču apliecībā.

(3) Ja saskaņā ar pamatojumu Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim uzturēšanās Latvijā ar B, C vai D kategorijas šaujamieroci un tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci paredzēta uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, viņš iesniedz vītņstobra šaujamieroci un munīciju Valsts policijā kontrolšāvienu izdarīšanai un saņem ieroča glabāšanas atļauju, kuru izsniedz uz medību, treniņšaušanas vai šaušanas sporta sacensību laiku, bet ne ilgāk par gadu. Valsts policija izdara par to atzīmi Eiropas šaujamieroču apliecībā un informē attiecīgo dalībvalsti.

(4) Ārvalsts pilsonim, kas saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, ir tiesības Latvijā ievest un pastāvīgi glabāt savu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, ja Valsts policija viņam izsniegusi atļauju ieroča ievešanai Latvijā un ieroča glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju.

(5) Citi ārvalstu pilsoņi pēc Valsts policijas atļaujas saņemšanas ir tiesīgi uz laiku ievest Latvijā B, C un D kategorijas medību vai sporta šaujamieročus, to maināmos stobrus, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un šo ieroču munīciju un izmantot šos ieročus medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, kā arī pārvietot ieročus un munīciju tranzītā, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta šaujamieroču glabāšanas atļauja un atļauja šaujamieroču izvešanai no valsts, kurā tie reģistrēti, kā arī pamatojums (ielūgums) iebraukšanai Latvijā vai tās šķērsošanai tranzītā.

(6) Ārvalstu pilsoņiem ir aizliegts Latvijā realizēt ārvalstīs reģistrētus ieročus.

(7) Ārvalstu pilsoņiem ir aizliegts ārvalstīs realizēt Latvijā reģistrētus ieročus. Minētais aizliegums neattiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kuri saņēmuši Valsts policijas un attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes atļauju Latvijā reģistrēta ieroča realizēšanai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.

(8) Valsts policija šajā pantā paredzētās atļaujas ārvalstu pilsoņiem izsniedz un attiecīgu atzīmi Eiropas šaujamieroču apliecībā izdara Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(9) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kuriem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta šaujamieroča glabāšanas atļauja un Eiropas šaujamieroču apliecība, kā arī citu ārvalstu pilsoņiem, kuriem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta šaujamieroča glabāšanas atļauja, ir tiesības medībās izmantot juridiskajai personai, kura saņēmusi atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās, reģistrētos medību šaujamieročus un munīciju.

40.pants. Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieku, augstu ārvalsts amatpersonu un to apsardzes dienestu darbinieku tiesības Latvijā ievest, iegādāties, glabāt, nēsāt, izmantot un pielietot ieročus un munīciju

(1) Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Latvijā akreditēti ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Valsts policijas atļaujas saņemšanas var iegādāties, glabāt, nēsāt, izmantot un pielietot dienesta uzdevumu veikšanai saskaņā ar šā likuma 30. un 31.pantu B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus.

(2) Latvijā akreditēti ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki pēc tam, kad no Valsts policijas saņēmuši ieroču ievešanas (izvešanas) atļauju, drīkst ievest Latvijā un izvest no Latvijas šaujamieročus un to munīciju. Ievestos šaujamieročus piecu darbdienu laikā no ievešanas dienas reģistrē Valsts policijā. Latvijā akreditēta ārvalstu diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība šaujamieročus un munīciju glabā savā ieroču glabātavā ieroču glabāšanas atļaujā norādītajā adresē, bet darbinieki, kuri saņēmuši atļauju šo ieroču nēsāšanai, — minētajā ieroču glabātavā vai savā dienesta ieroča nēsāšanas atļaujā norādītajā dzīvesvietā.

(3) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonu, augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu vizīšu laikā amatpersonām un to apsardzes dienesta darbiniekiem pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Valsts policijas atļaujas saņemšanas atļauts Latvijā dienesta uzdevumu veikšanas laikā un vietā nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kā arī tos izmantot un pielietot saskaņā ar šā likuma 30. un 31.pantu.

(4) Augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu vizīšu laikā Valsts policija var atļaut ārvalstu apsardzes dienestu darbiniekiem Latvijā ievest un nēsāt automātiskos šaujamieročus un to munīciju. Par šādu atļauju Ārlietu ministrija informē attiecīgās valsts diplomātisko pārstāvniecību vai attiecīgo starptautisko organizāciju.

(5) Valsts policija šajā pantā paredzētās atļaujas izsniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

XIV nodaļaIeroču, munīcijas un speciālo līdzekļu komerciālā aprite

41.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu komerciālās aprites noteikumi

(1) Lai nodarbotos ar ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu vai šaujamieroču munīcijas sastāvdaļu, vai šāviena trokšņa slāpētāju (klusinātāju) izgatavošanu, realizēšanu vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, eksportu vai importu, kā arī ieroču vai speciālo līdzekļu remontu, fiziskajai un juridiskajai personai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence).

(2) Komersants saņem speciālās atļaujas (licences) dublikātu, ja speciālā atļauja (licence) bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, bet, ja mainījušies tajā norādītie dati par komersantu vai ierīkota cita ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, glabāšanas vai realizēšanas vieta, — atkārtotu speciālo atļauju (licenci).

(3) Par speciālās atļaujas (licences), tās dublikāta un atkārtotas speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājama valsts nodeva.

(4) Prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, prasības, kas komersantam jāievēro speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, kārtību, kādā komersantam izsniedz speciālo atļauju (licenci), tās dublikātu vai atkārtotu speciālo atļauju (licenci), anulē speciālo atļauju (licenci), aptur speciālās atļaujas (licences) darbību, kā arī par speciālās atļaujas (licences), tās dublikāta un atkārtotas speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Ziņas par speciālajām atļaujām (licencēm), komercsabiedrībām un individuālajiem komersantiem, kas tās saņēmuši, personām, kas ir tiesīgas pārstāvēt komercsabiedrību, tās dalībniekiem, kā arī darbiniekiem, kuriem šajā likumā ir noteikti ierobežojumi, Valsts policija reģistrē licenču un sertifikātu reģistrā. Minētā reģistra turētājs un pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(6) Licenču un sertifikātu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve šajā reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

42.pants. Speciālās atļaujas (licences)

(1) Valsts policija izsniedz speciālās atļaujas (licences), kas dod tiesības:

1) ražot, realizēt, eksportēt un eksponēt izstādēs A kategorijas šaujamieročus (izņemot militāros šaujamieročus un speciālos līdzekļus), B, C un D kategorijas šaujamieročus, pneimatiskos ieročus, gāzes pistoles (revolverus), minēto ieroču munīciju, aukstos ieročus vai speciālos līdzekļus;

2) remontēt A kategorijas šaujamieročus (izņemot militāros šaujamieročus un speciālos līdzekļus), B, C un D kategorijas šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes pistoles (revolverus) vai speciālos līdzekļus;

3) iegādāties, importēt un realizēt vairumtirdzniecībā A, B, C un D kategorijas dienesta lietojumam klasificētus šaujamieročus un to munīciju, gāzes pistoles (revolverus), speciālos līdzekļus, kas paredzēti sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai, dienesta vai darba pienākumu pildīšanai, tādu juridisko personu vajadzībām, kurām saskaņā ar šo likumu ir tiesības iegādāties šādus ieročus, munīciju vai speciālos līdzekļus, kā arī eksportēt šos ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus;

4) iegādāties, importēt, eksportēt un realizēt:

(2) Militāro šaujamieroču un speciālo līdzekļu izgatavošana, remonts un imports to valsts iestāžu vajadzībām, kurām atļauti militārie ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi, un šo priekšmetu eksports un tranzīts atļauts komersantiem, kuri saņēmuši Aizsardzības ministrijas speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm. Minēto speciālo atļauju (licenci) izsniedz stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu šaujampulvera izgatavošanai, kā arī šaujampulvera izgatavošanas kārtību nosaka civilajām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu apriti regulējoši normatīvie akti.

(4) Speciālā atļauja (licence) ieroču, munīcijas vai speciālo līdzekļu izgatavošanai dod tiesības ražot arī attiecīgās kategorijas ieroču, munīcijas, izņemot šaujampulveri, vai speciālo līdzekļu sastāvdaļas, šos priekšmetus glabāt, realizēt, eksportēt un eksponēt izstādēs, kā arī iegādāties un glabāt attiecīgās kategorijas ieroču, munīcijas vai speciālo līdzekļu izgatavošanai nepieciešamās sastāvdaļas un ieroču sastāvdaļu sagataves.

(5) Speciālā atļauja (licence) ieroču remontam dod tiesības arī iegādāties un glabāt ieroču remontam nepieciešamās ieroču sastāvdaļas.

(6) Speciālā atļauja (licence) B, C un D kategorijas medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieroču realizēšanai dod tiesības arī iegādāties, glabāt, importēt, eksportēt, realizēt un eksponēt izstādēs garstobra medību un sporta šaujamieroču maināmos stobrus un šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus).

(7) Speciālā atļauja (licence) B, C un D kategorijas medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieroču munīcijas realizēšanai dod tiesības arī iegādāties, glabāt, importēt, eksportēt, realizēt un eksponēt izstādēs rūpnieciski ražotas attiecīgo šaujamieroču patronu sastāvdaļas un patronu lādēšanas iekārtas.

(8) Speciālā atļauja (licence) ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu realizēšanai dod arī tiesības tos eksponēt izstādēs, kā arī veikt starpniecības darījumus ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem.

(9) Speciālā atļauja (licence) šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču realizēšanai dod tiesības pēc saskaņošanas ar Valsts policiju pieņemt glabāšanā atbilstošas kategorijas un veida fizisko personu personiskos šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes pistoles (revolverus) un munīciju uz laiku līdz 36 mēnešiem, bet ne ilgāk par ieroča nēsāšanas atļaujā norādīto derīguma termiņu.

43.pants. Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi

(1) Speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, kā arī šaujamieroču būtiskajām sastāvdaļām un šaujamieroču munīcijas sastāvdaļām izsniedz individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām, ja individuālais komersants, komercsabiedrības dalībnieki vai vadītāji un darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un uz viņiem un komersantu neattiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Speciālo atļauju (licenci) aizliegts izsniegt:

1) ja individuālais komersants, komercsabiedrības dalībnieks vai vadītājs, vai darbinieks, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi:

2) ja par individuālo komersantu, komercsabiedrības dalībnieku vai vadītāju, vai darbinieku, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi:

3) ja individuālajam komersantam, komercsabiedrības dalībniekam vai vadītājam, vai darbiniekam, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi:

4) komersantam, kuram anulēta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniskajiem izstrādājumiem, — kamēr nav pagājis gads pēc tās anulēšanas;

5) komersantam, kura dalībnieks ir juridiskā persona, kam pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniskajiem izstrādājumiem;

6) komersantam, kura dalībnieks vai vadītājs ir fiziskā persona, kas bijusi tāds individuālais komersants vai komersanta dalībnieks, kuram pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniskajiem izstrādājumiem, vai kas bijusi šāda komersanta vadītājs;

7) komersantam, par kuru valsts drošības iestādēm ir ziņas, ka tā darbība ir vērsta pret Latvijas valsts drošību vai ka tas pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus;

8) komersantam, kas nav ierīkojis noteiktajām prasībām atbilstošu ieroču, munīcijas vai speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, glabāšanas vai realizēšanas vietu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie ierobežojumi attiecas arī uz komersanta pilnvarotām personām.

44.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, iegādāšanās, realizēšanas, eksporta, importa, tranzīta, pārvadāšanas un glabāšanas kārtība

(1) Komersantiem ir tiesības ražot, glabāt un realizēt ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, kā arī remontēt ieročus un speciālos līdzekļus tikai īpaši iekārtotās nekustamo īpašumu telpās, kuru adrese norādīta speciālajā atļaujā (licencē).

(2) Komersanti izveido reģistru, kurā ieraksta ziņas par visiem saražotajiem, iegādātajiem un realizētajiem šaujamieročiem, to munīciju un būtiskajām sastāvdaļām, arī remonta laikā nomainītajām šaujamieroču būtiskajām sastāvdaļām, lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī glabāšanai pieņemtajiem ieročiem un munīciju.

(3) Komersants par katra šaujamieroča, tā maināmā stobra, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un gāzes pistoles (revolvera) iegādi un realizēšanu piecu darbdienu laikā sniedz informāciju Iekšlietu ministrijas Informācijas centram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Komersantiem atļauta tikai tādu vītņstobra šaujamieroču realizēšana, ar kuriem izdarīti kontrolšāvieni Valsts policijā.

(5) Lai šaujamieročus, to munīciju un būtiskās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pārvadātu un pārsūtītu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, komersantam nepieciešams iepriekšējās piekrišanas dokuments (atļauja), kuru izsniedz Valsts policija stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu eksporta, importa vai tranzīta darījumus komersants veic, kā arī šos priekšmetus pārvieto un pārsūta starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī uz laiku eksponēšanai izstādēs, demonstrēšanai vai remontam, stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(7) Aizliegts iegādāties un realizēt šaujamieročus, to munīciju un būtiskās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, slēdzot distances līgumu.

(8) Reklamējot un piedāvājot šaujamieročus, to maināmos stobrus un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes pistoles (revolverus) internetā, aizliegts tos piegādāt un realizēt ārpus speciālajā atļaujā (licencē) norādītās tirdzniecības vietas (veikala vai noliktavas).

(9) Komersanti nodrošina bruņota darbinieka klātbūtni šaujamieroču, munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadājumiem Latvijas teritorijā, ja pārvadājamo šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10 vai šaujamieroča patronu skaits ir lielāks par 100 000.

(10) Kārtību, kādā komersanti ražo, iegādājas, reģistrē, glabā, pārvadā, pārsūta, importē, eksportē un realizē ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, šaujamieroču sastāvdaļas un šaujamieroču munīcijas sastāvdaļas, eksponē ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus izstādēs, kā arī remontē ieročus un speciālos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

45.pants. Speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšana un speciālās atļaujas (licences) anulēšana

(1) Valsts pārvaldes iestāde, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci), ir tiesīga apturēt tās darbību uz laiku līdz 60 dienām, ja:

1) ir pamats uzskatīt, ka komersanta darbība apdraud valsts drošību, stabilitāti, starptautisko saistību izpildi, sabiedrisko drošību vai kārtību, vidi, cilvēka dzīvību, veselību vaimantu, — lai veiktu pārbaudi un saņemtu kompetentu institūciju atzinumus;

2) komersants ir pārkāpis ieroču, munīcijas, šo priekšmetu sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, glabāšanas, pārvadāšanas, realizēšanas noteikumus vai citus ieroču aprites noteikumus, — lai pārtrauktu un novērstu pārkāpumu.

(2) Valsts pārvaldes iestāde, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci), ir tiesīga to anulēt, ja:

1) konstatēti šā likuma 43.pantā minētie speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi;

2) komersants pārkāpj šā likuma prasības;

3) komersants nav novērsis šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto pārkāpumu;

4) ir atklājušies fakti par to, ka komersanta darbība apdraud valsts drošību, stabilitāti, starptautisko saistību izpildi, sabiedrisko drošību vai kārtību, vidi, cilvēka dzīvību, veselību vai mantu;

5) komersants apzināti sniedzis nepatiesas ziņas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai;

6) komersantu likvidē vai tā darbību aptur uz laiku, ilgāku par 60 dienām;

7) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.

(3) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci), par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

XV nodaļaIeroču un munīcijas marķēšana un vienotā uzskaite

46.pants. Ieroču un munīcijas marķēšana

(1) Šaujamieročus un to munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes pistoles (revolverus) marķē to izgatavošanas laikā. Visas šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas, kuras tiek realizētas atsevišķi, nenokomplektējot šaujamieroci, tiek marķētas.

(2) Nemarķētus šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas un munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes pistoles (revolverus), kas izgatavoti ārvalstīs, aizliegts realizēt Latvijā, kamēr nav veikta to marķēšana.

(3) Šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un gāzes pistoļu (revolveru) marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

47.pants. Šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un gāzes pistoļu (revolveru) vienotā uzskaite

(1) Ieroču reģistrā reģistrē visu Latvijas fizisko un juridisko personu (izņemot Nacionālos bruņotos spēkus un Satversmes aizsardzības biroju) šaujamieročus, to maināmos stobrus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un personas, kurām izsniegtas ieroču atļaujas, kā arī gāzes pistoles (revolverus), un personas, kas tos iegādājušās. Ieroču reģistra turētājs un pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(2) Ieroču reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

48.pants. Ložu un čaulu kontrolkolekcija

(1) Ar visiem Latvijā apritē esošajiem A, B un C kategorijas vītņstobra šaujamieročiem (izņemot Nacionālo bruņoto spēku šaujamieročus un traumatiskos šaujamieročus), kuros lodei šāviena brīdī ir tiešs kontakts ar stobru, izdarāmi kontrolšāvieni Valsts policijā. Ar A kategorijas vītņstobra šaujamieroci un pašaizsardzībai reģistrētu B kategorijas pusautomātisko, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroci (izņemot apbalvojuma šaujamieroci) kontrolšāvienus Valsts policijā izdara reizi piecos gados. Valsts policija ložu un čaulu kontrolkolekciju glabā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Fiziskā un juridiskā persona iesniedz Valsts policijai vītņstobra šaujamieroci (arī tā maināmo stobru) un tam paredzēto munīciju (trīs patronas) kontrolšāvienu izdarīšanai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai tā maināmā stobra ievešanas Latvijas Republikā (izņemot ārvalsts pilsoņus, kuru uzturēšanās laiks Latvijas Republikā ar vītņstobra šaujamieročiem nav ilgāks par trim mēnešiem). Vītņstobra šaujamieroča maināmo stobru un aizslēga komplektu iesniedz kontrolšāvienu izdarīšanai ar to šaujamieroci, kuram tas paredzēts. Kontrolšāvienu izdarīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja ir veikts vītņstobra šaujamieroča remonts un tā rezultātā mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām, remonta veicējs piecu darbdienu laikā pēc remonta šaujamieroci nogādā Valsts policijā kontrolšāvienu izdarīšanai.

(4) Šaujamieroču remonta veidus, kuru dēļ mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām, nosaka Ministru kabinets.

(5) Par kontrolšāvienu izdarīšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Kontrolšāvienus ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, pašvaldības policijas un ostas policijas šaujamieročiem un valsts vai pašvaldības izglītības iestāžu sporta šaujamieročiem Valsts policija izdara bez maksas.

XVI nodaļaIeroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprites uzraudzība

49.pants. Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites kontrole

(1) Valsts policija kontrolē, kā fiziskās un juridiskās personas, kurām Valsts policija izsniegusi šajā likumā minētās atļaujas un speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, ievēro ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites noteikumus.

(2) Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu pārvadāšanu vai pārsūtīšanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai atbilstoši savai kompetencei kontrolē Valsts robežsardze un muitas iestādes.

(3) Fiziskajai un juridiskajai personai pēc policijas darbinieka vai tādas iestādes amatpersonas pieprasījuma, kuras kompetencē ietilpst ieroču aprites kontrole, ir jāuzrāda ierocis, munīcija, speciālais līdzeklis un to sastāvdaļas un attiecīgā ieroča atļauja.

(4) Valsts policijas darbiniekam ir tiesības, iepriekš nebrīdinot, pārbaudīt šaujamieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas apstākļus ieroču atļaujā vai speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā adresē un izņemt ieročus, munīciju un to sastāvdaļas, ja pārkāpta to glabāšanas kārtība.

(5) Ja nozaudēts vai nolaupīts šaujamierocis, tā būtiskā sastāvdaļa vai munīcija, lielas enerģijas pneimatiskais ierocis vai gāzes pistole (revolveris), tā īpašnieks nekavējoties par to ziņo tuvākajai Valsts policijas iestādei.

50.pants. Atsevišķu valsts institūciju un pašvaldību īpašumā esošo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprites kontrole

(1) Jaunsardzes un informācijas centra, Nacionālo bruņoto spēku un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta valdījumā esošo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprites civilo kontroli, kā arī Latvijā esošo ārvalstu bruņoto spēku un to amatpersonu ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprites civilo kontroli veic Aizsardzības ministrija.

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta valdījumā esošo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprites kontroli veic attiecīgi Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija.

(3) Satversmes aizsardzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes valdījumā esošo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu apriti kontrolē attiecīgi Satversmes aizsardzības biroja direktora, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka un Latvijas Bankas prezidenta noteiktās amatpersonas, pašvaldības policijas ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu apriti — attiecīgā pašvaldība, bet ostas policijas ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu apriti — attiecīgās ostas pārvalde.

51.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu izņemšana

(1) Fizisko un juridisko personu ieročus, munīciju, to sastāvdaļas un speciālos līdzekļus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgs izņemt Valsts policijas darbinieks vai citas valsts pārvaldes iestādes amatpersona, ja:

1) pārkāpta ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu aprites kārtība;

2) tas nepieciešams administratīvajā vai kriminālprocesā;

3) fiziskā vai juridiskā persona, kurai anulēta ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauja vai apturēta tās darbība vai kurai beidzies ieroča atļaujas derīguma termiņš, nenodod ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas Valsts policijai šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā;

4) beidzies speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš vai speciālā atļauja (licence) anulēta;

5) šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, vai gāzes pistoles (revolvera) īpašnieks miris vai ir bezvēsts prombūtnē;

6) juridiskā persona, kurai reģistrēti ieroči, likvidējas vai pārtrauc darbību;

7) ieroči, munīcija vai speciālie līdzekļi neatbilst tehniskajiem noteikumiem un nav derīgi turpmākai izmantošanai;

8) to nosaka tiesas nolēmums.

(2) Ja persona tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai saukta pie administratīvās atbildības par šā likuma 17.panta 7.punktā minēto administratīvo pārkāpumu, Valsts policija ir tiesīga izņemt uz laiku ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas, kā arī ieroča atļauju un glabāt to, kamēr nav pieņemts lēmums par atļaujas anulēšanu vai atļaujas darbības apturēšanu vai personu attaisnojošs nolēmums.

(3) Valsts policijai ir tiesības uz laiku izņemt un glabāt ieroci un munīciju, ja persona ir cietusi ceļu satiksmes negadījumā un nav spējīga nodrošināt to tālāku pārvadāšanu vai nēsāšanu vai ir pamatotas aizdomas, ka personai iestājušās medicīniskas pretindikācijas, kā arī citos gadījumos, lai novērstu iespēju ieroci vai munīciju pazaudēt, nolaupīt vai izmantot ļaunprātīgi.

(4) Mirušā ieroču īpašnieka radinieki vai personas, kas dzīvo attiecīgajā ieroču atļaujā norādītajā adresē un gāzes pistoles (revolvera) glabāšanas adresē, nodrošina, lai Valsts policija varētu izņemt ieročus un munīciju.

52.pants. Izņemto ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu glabāšana un atsavināšana

(1) Ja pieņemts lēmums par ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu vai atļaujas anulēšanu, vai derīguma termiņa nepagarināšanu un šis lēmums stājies spēkā vai persona pēc atļaujas derīguma termiņa nav to pagarinājusi vai saņēmusi jaunu atļauju, nodoto vai izņemto šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju un to sastāvdaļas Valsts policija glabā ne ilgāk par 60 dienām.

(2) Ja personai ir anulēta personiskā apbalvojuma ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, tās nodoto vai tai izņemto personisko apbalvojuma šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju Valsts policija uz ieroča īpašnieka iesnieguma pamata var glabāt līdz ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesību ierobežojuma beigām, bet ne ilgāk par gadu no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(21) Ja personai apturēta ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļaujas darbība, tās nodoto vai tai izņemto ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas Valsts policija glabā, līdz atļaujas darbība tiek atjaunota vai atļauja tiek anulēta.

(22) Ja ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļaujas darbība tiek atjaunota, ieroča īpašnieka nodoto vai tam izņemto ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas Valsts policija glabā, līdz to saņem ieroča īpašnieks, bet ne ilgāk par 30 dienām no dienas, kad paziņots lēmums par attiecīgās atļaujas darbības atjaunošanu.

(3) Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, vai gāzes pistoles (revolvera) īpašnieka nāves vai bezvēsts prombūtnes gadījumā Valsts policija nodoto vai izņemto ieroci, munīciju un to sastāvdaļas glabā līdz mantinieku noskaidrošanai vai bezvēsts prombūtnē esošās personas atrašanai, bet ne ilgāk par 18 mēnešiem no ieroča nodošanas vai izņemšanas dienas.

(4) Šā likuma 51.panta trešajā daļā minētajā gadījumā uz laiku izņemto ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas Valsts policija glabā, līdz to saņem ieroča īpašnieks, bet ne ilgāk par 90 dienām no izņemšanas dienas.

(5) Pēc šā panta pirmajā, otrajā, 2.1 un 2.2, trešajā un ceturtajā daļā minēto termiņu beigām Valsts policija ieročus, munīciju un to sastāvdaļas nodod realizēšanai komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču realizēšanai, vai uz iesnieguma pamata pārreģistrē citai iesniegumā norādītajai personai, kura saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju, vai nodod dezaktivēšanai komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) ieroču remontam, vai glabā saskaņā ar Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, vai pieņem lēmumu par iznīcināšanu.

(6) Komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) attiecīgu ieroču un munīcijas realizēšanai, ir pienākums pieņemt realizēšanai no Valsts policijas izņemtos šaujamieročus, to sastāvdaļas un munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un pēc realizēšanas izmaksāt atlīdzību to īpašniekam.

(7) Ja realizēšanai nodoto ieroci vai munīciju pēc nocenošanas nevar realizēt 12 mēnešu laikā, komersants to nodod Valsts policijai lēmuma pieņemšanai par iznīcināšanu vai iekļaušanu valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijā vai nodod dezaktivēšanai komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) ieroču remontam.

(8) (Izslēgta ar 19.01.2012. likumu)

53.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iznīcināšana

(1) Valsts policija pieņem lēmumu par tādu nodoto vai izņemto, kā arī konfiscēto šaujamieroču, to sastāvdaļu, lielas enerģijas pneimatisko ieroču iznīcināšanu, kuri nav realizēti vai nav tehniskajā kārtībā vai marķēti, kuriem mainīta tehniskā klasifikācija vai kuri pārveidoti šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai, un nemarķētas munīcijas vai speciālo līdzekļu iznīcināšanu, ja tos nav lietderīgi iekļaut valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijā.

(2) Nodotos vai izņemtos, kā arī konfiscētos šaujamieročus, to munīciju un sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes pistoles (revolverus) un speciālos līdzekļus iznīcina Nodrošinājuma valsts aģentūra.

(3) Ieroču, to munīcijas un sastāvdaļu, kā arī speciālo līdzekļu iznīcināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

53.1 pants. Ieroču dezaktivēšana

(1) Valsts policija ir iestāde, kura verificē, vai šaujamieroča dezaktivēšana veikta saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2403 noteiktajām tehniskajām specifikācijām.

(2) Par šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča dezaktivēšanas apliecinājuma izsniegšanu maksājama valsts nodeva.

(3) Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču dezaktivēšanas apliecinājuma izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča dezaktivēšanas apliecinājuma izsniegšanu, nosaka Ministru kabinets.

54.pants. Atbildība par ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites noteikumu pārkāpšanu

Par šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu aprites noteikumu pārkāpšanu personu sauc pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ieroču aprites likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 10., 13.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 2., 10., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 74., 162.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šajā likumā minētos noteikumus.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 2003.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.167 “Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vienotās uzskaites kārtība”;

2) 2003.gada 14.oktobra noteikumi Nr.565 “Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība”;

3) 2003.gada 4.novembra noteikumi Nr.631 “Valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekciju veidošanas un ieroču un munīcijas klasifikācijas noteikumi”;

4) 2005.gada 1.marta noteikumi Nr.159 “Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi”;

5) 2003.gada 2.septembra noteikumi Nr.488 “Noteikumi par valsts nodevu par visu veidu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu atļauju un speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu, kā arī to derīguma termiņa pagarināšanu”;

6) 2003.gada 23.septembra noteikumi Nr.538 “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi”.

4. Personas, kuras iegādājušās gāzes pistoles (revolverus) pirms šā likuma spēkā stāšanās, līdz 2014.gada 31.decembrim tās reģistrē, iesniedzot Valsts policijai attiecīgu iesniegumu, kurā norāda savus personas datus un gāzes pistoles (revolvera) veidu, marku, modeli, sēriju un numuru, vai izmantojot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto elektronisko pakalpojumu. Gāzes pistoles (revolverus), kas nav marķētas atbilstoši šā likuma prasībām, pirms to reģistrācijas iesniedz marķēšanai komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) ieroču remontam, un pēc marķēšanas reģistrē Valsts policijā.

5. Uz nenoteiktu laiku izsniegto ieroča nēsāšanas atļauju derīguma termiņš ir līdz 2023.gada 30.septembrim.

6. Šā likuma 18.1 panta piektā daļa stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

7. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 22.panta pirmās daļas otrā teikuma izteikšanu jaunā redakcijā, 22.panta papildināšanu ar 2.1 daļu un 48.panta piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

8. Šā likuma 23.panta 5.1 daļa un 39.panta devītā daļa stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

9. Valsts policijas izsniegtās izziņas un atzinumi, ka ieroči ir dezaktivēti, ir derīgi dezaktivētu ieroču glabāšanai un nēsāšanai, dezaktivēta šaujamieroča pārvadāšanai Latvijas teritorijā, kā arī dezaktivēta lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pārvadāšanai. Dezaktivētus šaujamieročus, attiecībā uz kuriem ir Valsts policijas izsniegtas izziņas un atzinumi, ka ieroči ir dezaktivēti, var izvest no Latvijas, ievest Latvijā, iegādāties vai realizēt, ja ir saņemts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2403 noteiktais dezaktivēšanas apliecinājums.

10. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.decembrim izdod šā likuma 53.1 panta trešajā daļā minētos noteikumus.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1991.gada 18.jūnija direktīvas 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija direktīvas 2008/51/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli.

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 28.oktobrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 17.novembrī