Zaudējis spēku - Noteikumi par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību

60. Apakšsistēmas projektēšanas posmā paziņotā institūcija izvērtē apakšsistēmas projekta tehniskās dokumentācijas atbilstību šo noteikumu prasībām.

61. Apakšsistēmas izgatavošanas vai būvniecības posmā paziņotā institūcija veic uzraudzību, lai nodrošinātu, ka apakšsistēmas izveides laikā tiek pildītas saistības saskaņā ar tehnisko dokumentāciju.

62. Apakšsistēmas izgatavošanas vai būvniecības posmā paziņotās institūcijas darbiniekiem ir pastāvīga piekļuve būvlaukumiem, ražošanas cehiem, noliktavām, kā arī, ja nepieciešams, rūpnieciskās ražošanas vai izmēģinājumu iekārtām un jebkurai teritorijai, kura tiem jāapmeklē, pildot pienākumus. Ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis paziņotajai institūcijai nodrošina nepieciešamo dokumentu (piemēram, apakšsistēmas izveides plānu un tehniskās dokumentācijas) pieejamību.

63. Apakšsistēmas izgatavošanas vai būvniecības posmā paziņotā institūcija veic uzraudzības pārbaudes (auditu), lai pārliecinātos par apakšsistēmas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Ar uzraudzības pārbaudes (audita) ziņojumu iepazīstina personas, kas atbild par darbu izpildi. Ja nepieciešams, paziņotā institūcija pieprasa tās pārstāvju klātbūtni noteiktās būvdarbu vai ražošanas stadijās.

64. Apakšsistēmas izgatavošanas vai būvniecības posmā paziņotās institūcijas pārstāvji drīkst apmeklēt būvlaukumu vai ražošanas cehus bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā viņi veic pilnu vai daļēju uzraudzības pārbaudi (auditu). Ar apmeklējuma protokolu vai ar uzraudzības pārbaudes (audita) ziņojumu iepazīstina personas, kas atbild par darbu izpildi.

64.1 Ja ir izdoti starpposma verificēšanas apliecinājumi, paziņotā institūcija, kas veic visas apakšsistēmas verificēšanu kopumā, ņem vērā attiecīgos starpposma verificēšanas apliecinājumus un, pirms tiek izsniegts verificēšanas sertifikāts par visu apakšsistēmu kopumā:

64.1 1. pārbauda, vai starpposma verificēšanas apliecinājumi aptver visas savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās un normatīvajos aktos ietvertās prasības;

64.1 2. pārbauda visas prasības, ko neaptver starpposma verificēšanas apliecinājumi;

64.1 3. veic visas apakšsistēmas galīgo pārbaudi pirms tās nodošanas ekspluatācijā.

65. Paziņotā institūcija, kas veic visas apakšsistēmas verificēšanu kopumā:

65.1. novērtē apakšsistēmas projektu, izgatavošanu vai būvniecību un galīgās pārbaudes, kuras veiktas pirms apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā;

65.2. sagatavo verificēšanas sertifikātu.

65.1 Verificēšanas sertifikātā norāda, vai verificēšanā noteikta apakšsistēmas atbilstība Eiropas Savienības vai nacionālajām prasībām. Verificēšanas sertifikātā norāda verificēšanā izmantotās savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas un normatīvos aktus, atbilstību kuriem paziņotā institūcija pārbaudījusi verificēšanas procesā. Ja atkāpju gadījumā nav novērtēta apakšsistēmas atbilstība visām attiecīgajām savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām, verificēšanas sertifikātā precīzi norāda savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas, atbilstību kurām paziņotā institūcija verificēšanas gaitā nav pārbaudījusi, kā arī norāda šādā gadījumā izmantotos normatīvos aktus.

65.2 Ritošo sastāvu veidojošo apakšsistēmu verificēšanas sertifikātā paziņotā institūcija, norādot normatīvos aktus, nodala tos normatīvos aktus, kas attiecas uz ritošā sastāva un konkrētās infrastruktūras tehnisko savietojamību.

65.3 Ja pārveido apakšsistēmu, kurai jau ir izdots verificēšanas sertifikāts, paziņotā institūcija veic tikai attiecīgo izmaiņu verificēšanai nepieciešamās pārbaudes, novērtējot vienīgi tās apakšsistēmas daļas, kuras ir pārveidotas, un to saskarnes ar apakšsistēmas nepārveidotajām daļām.

66. Paziņotā institūcija pirms apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā veic apakšsistēmas galīgo pārbaudi – apakšsistēmas saskarnes verificē ar dzelzceļa sistēmu, kurā apakšsistēma tiek iekļauta. Pārbaudi veic, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kā arī infrastruktūras un ritošā sastāva reģistros.

67. Ja apakšsistēma atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, paziņotā institūcija izsniedz ražotājam, pasūtītājam vai to pilnvarotam pārstāvim verificēšanas deklarācijas sastādīšanai nepieciešamo verificēšanas sertifikātu.

68. Katra apakšsistēmas verificēšanā iesaistītā paziņotā institūcija sagatavo šo noteikumu 72.1 3. apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, kurā norāda veikto darbību apjomu. Tehniskajā dokumentācijā ietver dokumentus par apakšsistēmas parametriem (ja nepieciešams, arī dokumentus, kas apliecina savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām), apakšsistēmas izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus, kā arī apkalpošanas, pastāvīgas vai periodiskas uzraudzības, noregulēšanas un apkopes norādījumus. Tehnisko dokumentāciju nodod ražotājam, pasūtītājam vai viņu pilnvarotam pārstāvim kopā ar verificēšanas sertifikātu, un tas glabā tehnisko dokumentāciju kā pamatojumu starpposma verificēšanas apliecinājuma vai verificēšanas sertifikāta izsniegšanai. Verificēšanas sertifikāts bez tehniskās dokumentācijas nav derīgs.

69. Ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis sastāda verificēšanas deklarāciju, uz kuras pamata tiks pieņemts lēmums par apakšsistēmas pieņemšanu ekspluatācijā. Sastādot verificēšanas deklarāciju, ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis piemēro šajā nodaļā un attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās ietvertos nosacījumus. Verificēšanas deklarācijā norāda, vai verificēšanā noteikta apakšsistēmas atbilstība Eiropas Savienības vai nacionālajām prasībām.

70. Verificēšanas deklarāciju un pavaddokumentus paraksta ražotāja, pasūtītāja vai viņu pilnvarota pārstāvja atbildīgā amatpersona vai persona, kuru ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis pilnvarojis parakstīt verificēšanas deklarāciju un pavaddokumentus (norāda parakstīšanas datumu).

71. Verificēšanas deklarācijā norāda vismaz šādu informāciju:

71.1. atsauci uz šiem noteikumiem un informāciju par attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu, kā arī atsauci uz savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām un piemērojamām nacionālajām prasībām;

71.2. ražotāja vai pasūtītāja, kā arī viņu pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) vārdu, uzvārdu vai firmu un pilnu adresi;

71.3. apakšsistēmas īsu aprakstu;

71.4. paziņotās institūcijas nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru, kas:

71.4.1. verificējusi apakšsistēmas atbilstību Eiropas Savienības prasībām;

71.4.2. verificējusi apakšsistēmas atbilstību nacionālajām prasībām;

71.4.3. novērtējusi atbilstību apakšsistēmai piemērotajiem normatīvajiem aktiem uz dzelzceļa sistēmu tieši neattiecinātās jomās;

71.5. tehniskajā dokumentācijā iekļauto dokumentu sarakstu;

71.6. visus attiecīgos pagaidu vai galīgos nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz apakšsistēmu, kā arī, ja nepieciešams, jebkurus ekspluatācijas ierobežojumus vai nosacījumus;

71.7. atkāpju gadījumā vai gadījumā, ja savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas daļēji piemēro modernizācijai vai atjaunošanai, savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju pārejas posmā vai šo noteikumu 27. punktā paredzētajā īpašajā gadījumā – atsauci uz savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām vai to daļām, atbilstība kurām verificēšanas procedūras gaitā nav pārbaudīta, un atsauci uz nacionālajām prasībām, kuras piemērotas atkāpes gadījumā;

71.8. novērtēšanas institūcijas nosaukumu un adresi, kas sagatavojusi ziņojumu par riska novērtēšanas kopīgajām drošības metodēm saskaņā ar Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu;

71.9. ziņas par deklarācijas parakstītāju.

72. (Svītrots ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 8)

72.1 Ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis apkopo un verificēšanas deklarācijai pievieno šādu tehnisko dokumentāciju:

72.1 1. ar projektu saistītu tehnisko raksturojumu, kas ir pietiekami detalizēts, lai dokumentētu veikto atbilstības verificēšanu, tai skaitā kopskata rasējumus un detalizētus rasējumus saistībā ar darbu izpildi, elektriskās un hidrauliskās shēmas, strāvas vadības ķēdes shēmas, datu apstrādes un automatizēto sistēmu aprakstu, ekspluatācijas un apkalpošanas dokumentāciju, kā arī citu apakšsistēmu raksturojošu informāciju;

72.1 2. apakšsistēmā iekļauto savstarpējas izmantojamības komponentu uzskaitījumu;

72.1 3. šo noteikumu 68. punktā norādīto tehnisko dokumentāciju. Minētajā dokumentācijā ietilpst:

72.1 3.1. apakšsistēmā iekļauto savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības deklarāciju kopijas un, ja nepieciešams, attiecīgo aprēķinu piezīmes, kā arī protokolu kopijas par izmēģinājumiem un pārbaudēm, ko veikušas paziņotās institūcijas, pamatojoties uz kopējām tehniskajām specifikācijām;

72.1 3.2. verificēšanas sertifikātam pievienotie starpposma verificēšanas apliecinājumi (ja tādi ir), kā arī dati par paziņotās institūcijas veiktās verificēšanas rezultātiem attiecībā uz starpposma verificēšanas apliecinājumu atbilstību;

72.1 3.3. paziņotās institūcijas izsniegts verificēšanas sertifikāts (kopā ar attiecīgo aprēķinu piezīmēm), kas apstiprināts ar parakstu un kurā norādīts, ka apakšsistēma atbilst šo noteikumu prasībām (minot visas iebildes, kas radušās darbu veikšanas laikā un vēl nav atsauktas). Sertifikātam pievieno apmeklējumu protokolus un uzraudzības pārbaužu (audita) ziņojumus, ko sastādījusi attiecīgā paziņotā institūcija saskaņā ar šo noteikumu 63. un 64. punktu;

72.1 3.4. verificēšanas sertifikātam pievienotā tehniskā dokumentācija, kas satur informāciju, kura nepieciešama, lai novērtētu apakšsistēmas atbilstību nacionālajām prasībām;

72.1 4. atbilstības novērtēšanas sertifikātus, kas izdoti saskaņā ar apakšsistēmai piemērotajiem normatīvajiem aktiem uz dzelzceļa sistēmu tieši neattiecinātās jomās;

72.1 5. novērtētāja ziņojumu par riska novērtēšanas kopīgajām drošības metodēm, ja saskaņā ar Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu nepieciešama apakšsistēmas droša iekļaušana lietotāja drošības pārvaldības sistēmā.

72.2 Ja apakšsistēmā, par kuru ir sagatavota verificēšanas deklarācija, tiek veikts pārveidojums, kas nav aizstāšana saistībā ar apkopi, un ražotājs vai pasūtītājs, kas ievieš šos pārveidojumus, pierāda, ka pārveidojums neietekmē tos apakšsistēmas konstrukcijas galvenos raksturlielumus, kuri ir būtiski, lai nodrošinātu apakšsistēmas pamatparametru atbilstību prasībām, ražotājs vai pasūtītājs atjauno atsauces uz dokumentiem, kas iekļauti verificēšanas deklarācijai pievienotajā tehniskajā dokumentācijā. Jaunu verificēšanas deklarāciju nesagatavo.

72.3 Ja apakšsistēmā, par kuru ir sagatavota verificēšanas deklarācija, tiek veikts pārveidojums, kas nav aizstāšana saistībā ar apkopi, un ražotājs vai pasūtītājs, kas ievieš pārveidojumus, norāda, ka pārveidojums ietekmē tos apakšsistēmas galvenos konstruktīvos raksturlielumus, kuri ir būtiski, lai nodrošinātu apakšsistēmas pamatparametru atbilstību prasībām:

72.3 1. ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis sagatavo papildu verificēšanas deklarāciju, atsaucoties uz konkrētiem pamatparametriem;

72.3 2. papildu verificēšanas deklarācijai pievieno to sākotnējai verificēšanas deklarācijai pievienoto sākotnējās tehniskās dokumentācijas dokumentu sarakstu, kuri vairs nav spēkā;

72.3 3. pievienotajā tehniskajā dokumentācijā iekļauj apliecinājumu, ka pārveidojumi ietekmē tikai attiecīgos pamatparametrus;

72.3 4. šo noteikumu VIII nodaļas prasības attiecībā uz apakšsistēmu verificēšanu piemēro apakšsistēmu papildu verificēšanas deklarācijai;

72.3 5. attiecībā uz pamatparametriem, kurus šis pārveidojums neietekmē, paliek spēkā sākotnējā verificēšanas deklarācija.

72.4 Ja nodošanai ekspluatācijā ir nepieciešama parametra papildu verificēšana, pēc papildu verificēšanas apakšsistēmas verificēšanas deklarāciju var papildināt, aptverot tikai papildu verificēšanas piemērošanas jomu.

73. Dokumentāciju formē un saraksti saistībā ar verifikācijas norisi veic tās Eiropas Savienības dalībvalsts valodā, kurā reģistrēts ražotājs vai pasūtītājs, vai valodā, ko atzīst šis ražotājs vai pasūtītājs.

74. Ja attiecīgās savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas to atļauj, paziņotā institūcija var izdot verificēšanas apliecinājumus vai atbilstības sertifikātus apakšsistēmu sērijām vai šo apakšsistēmu daļām. Ja verificēšanas sertifikātu izdod konkrētām apakšsistēmas daļām, šīs nodaļas noteikumus, cik tie ir piemērojami attiecībā uz apakšsistēmu verificēšanu, piemēro arī attiecībā uz apakšsistēmu daļu verificēšanu.

75. Paziņotā institūcija regulāri publicē savā mājaslapā internetā informāciju par:

75.1. saņemtajiem verificēšanas un starpposma verificēšanas pieteikumiem;

75.2. izsniegtajiem starpposma verificēšanas apliecinājumiem;

75.3. atteikumiem izsniegt starpposma verificēšanas apliecinājumu;

75.4. izsniegtajiem verificēšanas sertifikātiem;

75.5. atteikumiem izsniegt verificēšanas sertifikātu;

75.6. atteikumiem izsniegt atbilstības sertifikātu;

75.7. saņemtajiem pieteikumiem savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanai;

75.8. izsniegtajiem atbilstības sertifikātiem.

76. Lietotājs verificēšanas deklarāciju un tehnisko dokumentāciju glabā visu apakšsistēmas ekspluatācijas laiku. Pēc pieprasījuma to uzrāda uzraudzības iestādei.

IX. Lēmums par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošanu konkrētam projektam

77. Vismaz mēnesi pirms plānotās apakšsistēmas būves, atjaunošanas vai modernizācijas uzsākšanas ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarota persona iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā plānotās apakšsistēmas būves, atjaunošanas vai modernizācijas projekta tehniskā uzdevuma dokumentāciju.

78. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izskata apakšsistēmas būves, atjaunošanas vai modernizācijas projekta tehniskā uzdevuma dokumentāciju un, ņemot vērā attiecīgajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā noteiktos prasību ieviešanas nosacījumus, pieņem lēmumu par nosacījumiem apakšsistēmas pieņemšanai ekspluatācijā, norādot tajā konkrētās apakšsistēmas būvei, atjaunošanai vai modernizācijai piemērojamās savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas. Ja paredzētie atjaunošanas vai modernizācijas darbi neietekmē attiecīgās apakšsistēmas vispārējo drošības līmeni, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu neizskatīt apakšsistēmas atkārtotu pieņemšanu ekspluatācijā.

79. Šo noteikumu 78.punktā minēto lēmumu ražotājs un pasūtītājs ievēro, veicot konkrētās apakšsistēmas būvi, atjaunošanu vai modernizāciju.

80. Pieņemot šo noteikumu 78.punktā minēto lēmumu, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu nepiemērot šo noteikumu VIII un X nodaļas prasības:

80.1. apakšsistēmām, kuru būvniecība vai modernizācija ierosināta pirms savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju spēkā stāšanās, kā arī jebkurai apakšsistēmai, kas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas spēkā stāšanās dienā ir izstrādes beigu stadijā vai uz ko attiecas līgums, kurš jau tiek pildīts;

80.2. projektiem, kas paredz jau esošas apakšsistēmas atjaunošanu vai modernizāciju, ja infrastruktūras parametri (gabarīti, sliežu ceļa platums, attālums starp sliežu ceļiem vai elektrības spriegums) atbilstošajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās nav saderīgi ar esošās apakšsistēmas parametriem;

80.3. projektiem, kas paredz jau esošas apakšsistēmas atjaunošanu, paplašināšanu vai modernizāciju, ja atbilstošo savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošana apdraud projekta ekonomisko dzīvotspēju vai esošās dzelzceļa sistēmas saderību;

80.4. ja pēc avārijas vai dabas katastrofas ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ dzelzceļa tīkla atjaunošanas apstākļi neļauj daļēji vai pilnībā piemērot attiecīgās savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas;

80.5. 1520 milimetru sliežu ceļu platuma dzelzceļa tīklam paredzētam ritošajam sastāvam, kuru izmanto vai ir paredzēts izmantot pārvadājumiem uz trešajām valstīm un no tām.

81. Pēc projekta tehniskā uzdevuma dokumentācijas saņemšanas Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija par katru gadījumu, kas atbilst šo noteikumu 80.punktā minētajiem kritērijiem, apkopo un nosūta Satiksmes ministrijai šādu informāciju:

81.1. darbu, objektu un pakalpojumu aprakstu, kuriem paredzēti izņēmumi. Aprakstā precizē galvenos datumus, ģeogrāfisko izvietojumu, kā arī funkcionālo un tehnisko jomu;

81.2. precīzu atsauci uz savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju (vai tās daļām), attiecībā uz kuru paredzēti izņēmumi;

81.3. precīzu atsauci un detalizētu informāciju par alternatīviem noteikumiem un tehniskiem parametriem, kurus paredzēts piemērot;

81.4. pierādījumus tam, ka projekts ir izstrādes beigu posmā, ja projekts atbilst šo noteikumu 80.1.apakšpunktā minētajiem kritērijiem;

81.5. izņēmumu pamatojumu, kurā norāda tehniska, ekonomiska, komerciāla, funkcionāla un administratīva rakstura iemeslus;

81.6. citus dokumentus (ja ir), kas pamato izņēmumu nepieciešamību;

81.7. pasākumu aprakstu, kurus plānots īstenot, lai veicinātu projekta savstarpēju izmantojamību tā beigu posmā. Ja izņēmumi ir minimāli, šis apraksts nav nepieciešams.

82. Satiksmes ministrija nosūta šo noteikumu 81.punktā minēto informāciju Eiropas Komisijai.

83. Ja projekts atbilst šo noteikumu 80.1. vai 80.4.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu nepiemērot konkrētajam projektam šo noteikumu VIII un X nodaļas prasības pirms Eiropas Komisijas atbildes saņemšanas. Pēc Eiropas Komisijas atbildes saņemšanas (ja tāda tiek saņemta) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nosūta ražotājam, pasūtītājam vai viņu pilnvarotai personai lēmumu par papildu nosacījumiem konkrētajam projektam, kas izriet no Eiropas Komisijas sagatavotajiem ieteikumiem par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošanu. Ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarota persona darbojas atbilstoši šo noteikumu 81.punktā norādītajai informācijai, ņemot vērā Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu par papildu nosacījumiem konkrētajam projektam (ja tāds tiek saņemts).

84. Ja projekts atbilst šo noteikumu 80.2., 80.3. vai 80.5.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija galīgo lēmumu par šo noteikumu VIII un X nodaļas prasību nepiemērošanu konkrētajam projektam pieņem tikai pēc Eiropas Komisijas apstiprinošas atbildes saņemšanas. Ja sešu mēnešu laikā pēc tam, kad šo noteikumu 82.punktā minētais pieprasījums ir iesniegts Eiropas Komisijā, atbilde nav saņemta, attiecīgo pieprasījumu uzskata par apstiprinātu.

85. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija šo noteikumu 78.punktā minēto lēmumu pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma izdošanas termiņu var pagarināt par četriem mēnešiem no visas projekta tehniskā uzdevuma dokumentācijas saņemšanas dienas. Lēmumā norāda:

85.1. nepieciešamību atjaunotu vai modernizētu apakšsistēmu nodot ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā;

85.2. savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas, kuras piemēro konkrētajam projektam;

85.3. normatīvos dokumentus, ko piemēro savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju vietā, ja savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju nav vai šajos noteikumos paredzētajos gadījumos tiek piemēroti izņēmumi;

85.4. ja nepieciešams, informāciju par galīgā lēmuma atlikšanu līdz saskaņošanai ar Eiropas Komisiju šo noteikumu 84.punktā noteiktajā kārtībā.

X. Apakšsistēmu nodošana ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā un to uzraudzība

86. Strukturālu apakšsistēmu Eiropas dzelzceļa sistēmā atļauts ekspluatēt tikai pēc tās nodošanas ekspluatācijā šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

87. Ritošo sastāvu pieņem ekspluatācijā normatīvajos aktos par ritošā sastāva būvi, modernizāciju, atjaunošanas remontu, atbilstības novērtēšanu un pieņemšanu ekspluatācijā noteiktajā kārtībā.

88. Lai nodotu ekspluatācijā strukturālu apakšsistēmu, izņemot ritošo sastāvu, ražotājs, pasūtītājs vai tā pilnvarota persona Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniedz:

88.1. apakšsistēmas verificēšanas deklarāciju un tehnisko dokumentāciju, kurā ir apliecinājumi arī par apakšsistēmas savietojamību ar 1520 mm platuma sliežu ceļu;

88.2. ja apakšsistēmai vai tās daļai piemēro arī normatīvos aktus par dzelzceļa būvnoteikumiem, – dokumentāciju, kas apliecina atbilstību šo normatīvo aktu prasībām;

88.3. informāciju par procedūrām, kas nodrošinās apakšsistēmas izmantošanu, apkopi un uzturēšanu kārtībā atbilstoši pamatprasībām.

89. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pirms apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā pārbauda:

89.1. iesniegto dokumentāciju;

89.2. apakšsistēmas drošu iekļaušanu lietotāja drošības pārvaldības sistēmā saskaņā ar Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu;

89.3. apakšsistēmas tehnisko savietojamību ar sistēmu, kurā to iekļauj;

89.4. kā tiek ievēroti savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju noteikumi par apakšsistēmu darbību un apkopi.

90. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nedrīkst aizliegt, ierobežot vai kavēt strukturālo apakšsistēmu izveidi, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu, ja tās atbilst pamatprasībām un šo noteikumu 89.punktā minētās pārbaudes rezultāti apliecina strukturālās apakšsistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām.

91. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nedrīkst pieprasīt pārbaudes, kas jau veiktas:

91.1. saistībā ar verificēšanas deklarācijas iegūšanu šo noteikumu VIII nodaļā noteiktajā kārtībā;

91.2. citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja pārbaudīta atbilstība identiskām prasībām identiskos darbības apstākļos.

92. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir tiesīga jebkurā laikā saņemt no paziņotās institūcijas informāciju par:

92.1. saņemtajiem verificēšanas pieteikumiem;

92.2. izsniegtajiem starpposma verificēšanas apliecinājumiem;

92.3. atteikumiem izsniegt starpposma verificēšanas apliecinājumu;

92.4. izsniegtajiem atbilstības sertifikātiem;

92.5. atteikumiem izsniegt atbilstības sertifikātu.

93. Ja apakšsistēma atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu par apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā.

94. Informāciju par apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija publicē savā mājaslapā internetā (www.vdzti.gov.lv).

95. Pēc apakšsistēmu nodošanas ekspluatācijā to ekspluatācijas uzraudzību atbilstoši kompetencei veic Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, uzraugot apakšsistēmu lietotāju drošības pārvaldības sistēmas to drošības sertifikāta vai drošības apliecības ietvaros. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izmanto tiesību aktos, kā arī attiecīgajās strukturālajās un funkcionālajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās noteiktās novērtēšanas un pārbaudes procedūras.

96. Ja, veicot dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību atbilstoši Dzelzceļa likuma prasībām, apakšsistēmas ekspluatācijas laikā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka strukturālā apakšsistēma, kas ietverta verifikācijas deklarācijā, kurai pievienota tehniskā dokumentācija, pilnībā neatbilst šo noteikumu prasībām un apakšsistēma neatbilst pamatprasībām, tā aizliedz apakšsistēmas ekspluatāciju un pieprasa veikt papildu pārbaudes.

97. Šo noteikumu 96.punktā minētajā gadījumā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nekavējoties informē Satiksmes ministriju par visām pieprasītajām papildu pārbaudēm, pamatojot savas rīcības iemeslus. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija norāda, vai neatbilstību šo noteikumu prasībām rada pamatprasību vai kādas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas neievērošana vai arī savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija neatbilst pamatprasībām.

98. Satiksmes ministrija ziņo Eiropas Komisijai par konstatētajiem neatbilstības gadījumiem un veiktajiem pasākumiem, lai tā vērstos pret to Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā reģistrēta persona, kas sagatavojusi verificēšanas deklarāciju, un pieprasītu šai dalībvalstij veikt attiecīgus pasākumus.

XI. Noslēguma jautājums

99. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumus Nr.769 "Noteikumi par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 191.nr.; 2009, 26.nr.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17.jūnija Direktīvas 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā;

2) Komisijas 2011.gada 1.marta Direktīvas 2011/18/ES, ar ko izdara grozījumus II, V un VI pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā;

3) Komisijas 2013.gada 11.marta Direktīvas 2013/9/ES, ar ko izdara grozījumus III pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā;

4) Komisijas 2014. gada 10. marta Direktīvas 2014/38/ES, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/57/EK III pielikumu attiecībā uz trokšņa piesārņojumu;

5) Komisijas 2014. gada 5. decembra Direktīvas 2014/106/ES, ar ko groza V un VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā.

Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs V.DombrovskisSatiksmes ministrs U.Augulis

PielikumsMinistru kabineta2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1210

Pamatprasības

1. Vispārīgās prasības:

1.1. drošība:

1.1.1. drošību ietekmējošās sastāvdaļas (īpaši ierīces, kas ietekmē vilcienu kustību) projektē, izgatavo un montē, kā arī to tehnisko apkopi un uzraudzību veic tā, lai arī nelabvēlīgos apstākļos būtu garantēts dzelzceļa tīkla izveides mērķiem atbilstošs drošības līmenis;

1.1.2. riteņu un sliežu saskares parametri atbilst stabilitātes prasībām, kādas vajadzīgas, lai garantētu drošu kustību maksimāli atļautajā ātrumā. Bremzēšanas iekārtu parametri nodrošina iespēju apstāties attiecīgajā bremzēšanas ceļa garumā, pārvietojoties maksimāli atļautajā ātrumā;

1.1.3. nodrošina, lai izmantojamās sastāvdaļas iztur jebkuru ekspluatācijas laikā iespējamo slodzi vai pārslodzi. Pienācīgi ierobežo ikvienas neparedzētas kļūmes netiešu ietekmi uz drošību;

1.1.4. projektējot stacionāras iekārtas un ritošo sastāvu, kā arī izvēloties izmantojamos materiālus, paredz iespēju ugunsgrēka gadījumā ierobežot uguns un dūmu rašanos un izplatīšanos, kā arī ugunsgrēka radītās sekas;

1.1.5. visas ierīces, kas paredzētas pasažieru lietošanai, projektē tā, lai netiktu apdraudēta šo ierīču droša ekspluatācija vai pasažieru veselība un drošība, ja tās lieto neatbilstoši izmantošanas norādījumiem iepriekš paredzamā veidā;

1.2. drošums un darbspēja. Ja stacionāras un noņemamas sastāvdaļas ietekmē vilcienu kustību, to uzraudzību un apkopi organizē, veic un kvantitatīvi novērtē tā, lai nodrošinātu attiecīgo sastāvdaļu darbību paredzētajos apstākļos;

1.3. veselības aizsardzība:

1.3.1. ritošajā sastāvā un dzelzceļa infrastruktūrā nedrīkst izmantot materiālus, kuri var radīt veselības apdraudējumu cilvēkiem, kas nonāk ar tiem saskarē;

1.3.2. ritošajam sastāvam un dzelzceļa infrastruktūrai materiālus izvēlas, izvieto un izmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu un gāzu veidošanos, piemēram, ugunsgrēka gadījumā;

1.4. vides aizsardzība:

1.4.1. projektējot sistēmu, izvērtē un ņem vērā Eiropas dzelzceļa sistēmas izveides un ekspluatācijas ietekmi uz vidi;

1.4.2. ritošajam sastāvam un infrastruktūrai izmanto materiālus, kas aizkavē videi kaitīgo un bīstamo dūmu un gāzu veidošanos, piemēram, ja izcēlies ugunsgrēks;

1.4.3. projektējot un ražojot ritošo sastāvu un enerģijas apgādes sistēmas, nodrošina to elektromagnētisku saderību ar iekārtām, ierīcēm un valsts vai privātajām komunikāciju sistēmām, lai neradītu savstarpējus traucējumus;

1.4.4. dzelzceļa sistēmu projektē un izmanto tā, lai neradītu nepieļaujamu trokšņu līmeni dzelzceļa infrastruktūras tuvumā un vilces līdzekļa vadības kabīnē;

1.4.5. Eiropas dzelzceļa sistēmas ekspluatācija normālos uzturēšanas apstākļos nedrīkst radīt nepieļaujamu zemes vibrācijas līmeni sliežu ceļu tuvumā, kas traucē citu darbību veikšanu;

1.5. tehniskā saderība:

1.5.1. nodrošina infrastruktūras un stacionāro iekārtu tehnisko parametru savstarpējo saderību, kā arī saderību ar Eiropas dzelzceļa sistēmā izmantojamā ritošā sastāva parametriem;

1.5.2. ja atsevišķos dzelzceļu tīkla posmos tehnisko parametru atbilstību ir grūti nodrošināt, drīkst izmantot pagaidu risinājumus, kas nodrošinās saderību nākotnē;

1.6. pieejamība:

1.6.1. nodrošina, lai infrastruktūras apakšsistēmas un ritošā sastāva apakšsistēmas būtu pieejamas personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vienlīdzīgi ar citām personām, neveidojot vai novēršot šķēršļus un veicot citus pasākumus, kas ietver attiecīgo publiski pieejamo apakšsistēmu daļu projektēšanu, būvi, atjaunošanu, modernizāciju, tehnisko apkopi un ekspluatāciju;

1.6.2. satiksmes nodrošināšanas apakšsistēmām un pasažieru pārvadājumu tālvadības lietojumu apakšsistēmām paredz nepieciešamos risinājumus, lai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vienkāršotu piekļuvi attiecīgajām infrastruktūrām un ritošajam sastāvam vienlīdzīgi ar citām personām, neveidojot vai novēršot šķēršļus un veicot citus pasākumus.

2. Īpašas prasības katrai apakšsistēmai:

2.1. infrastruktūra:

2.1.1. drošība:

2.1.1.1. veic pasākumus, lai liegtu pieeju iekārtām un nepieļautu patvaļīgu iekļūšanu tajās;

2.1.1.2. veic pasākumus, kas mazina apdraudējumu cilvēkiem, piemēram, vilcieniem braucot cauri stacijām;

2.1.1.3. publiski pieejamus infrastruktūras objektus projektē un būvē tā, lai mazinātu jebkuras briesmas cilvēku drošībai (piemēram, stabilitāte, ugunsdrošība, piekļuves iespējas, evakuācija, peroni);

2.1.1.4. paredz īpašus drošības nosacījumus kustībai ļoti garos tuneļos un viaduktos;

2.1.2. pieejamība. Veic pasākumus, lai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām būtu iespējams piekļūt infrastruktūras apakšsistēmām, ciktāl tās ir publiski pieejamas saskaņā ar šā pielikuma 1.6.apakšpunktu;

2.2. enerģijas apgāde:

2.2.1. drošība. Energoapgādes sistēmas ekspluatācija nedrīkst apdraudēt ritošā sastāva vai cilvēku (pasažieru, apkalpojošā personāla, iedzīvotāju un trešo personu) drošību;

2.2.2. vides aizsardzība. Elektriskās vai termiskās energoapgādes sistēmu darbība nedrīkst radīt tādu kaitējumu videi, kas pārsniedz pieļaujamo līmeni;

2.2.3. tehniskā saderība:

2.2.3.1. izmantojamās elektriskās un termiskās energoapgādes sistēmas nodrošina vilces ritošajam sastāvam noteiktos jaudas rādītājus;

2.2.3.2. nodrošina elektriskās energoapgādes sistēmu saderību ar vilces ritošajā sastāvā uzstādītajiem strāvas noņēmējiem;

2.3. vilcienu vadības iekārtas un signalizācija:

2.3.1. drošība:

2.3.1.1. izmantojamās vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtas un darba paņēmieni nodrošina vilcienu kustības drošības līmeni, kas atbilst dzelzceļa tīkla izveides mērķiem;

2.3.1.2. vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmas nodrošina vilcienu bezavārijas kustību arī neatbilstošos apstākļos;

2.3.2. tehniskā saderība:

2.3.2.1. visi jaunie infrastruktūras objekti un jaunais ritošais sastāvs, kas ražots vai pilnveidots pēc vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmu ieviešanas, ir piemērots šai sistēmai;

2.3.2.2. vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtas, ar kurām aprīkots vilces līdzeklis, nodrošina normālu darbību visā Eiropas dzelzceļa sistēmā konkrētajos apstākļos;

2.4. satiksmes nodrošināšana un vadība:

2.4.1. drošība:

2.4.1.1. dzelzceļu tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņotība, kā arī vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu), vilcienu apkalpojošā personāla un vilcienu vadības kontroles centra personāla kvalifikācija garantē drošu apakšsistēmas ekspluatāciju, ņemot vērā atšķirīgas prasības pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem;

2.4.1.2. tehniskās apkopes darbības un to biežums, apkopes un kontroles centru personāla sagatavotība un kvalifikācija, kā arī kvalitātes pārvaldības sistēma, ko ieviesuši attiecīgie komersanti kontroles un tehniskās apkopes centros, nodrošina augstu drošības līmeni;

2.4.2. drošums un darbspēja. Tehniskās apkopes operācijas un to biežums, tehniskās apkopes un kontroles centru personāla sagatavotība un kvalifikācija, kā arī kvalitātes pārvaldības sistēma, ko ieviesuši attiecīgie komersanti kontroles un tehniskās apkopes centros, nodrošina augstu sistēmas drošības līmeni un darbspēju;

2.4.3. tehniskā saderība. Dzelzceļu tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņotības līmenis un vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu), vilcienu apkalpojošā personāla un vilcienu vadības kontroles centra personāla kvalifikācija nodrošina Eiropas dzelzceļa sistēmas ekspluatācijas efektivitāti, ņemot vērā atšķirīgas prasības pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem;

2.4.4. pieejamība. Veic attiecīgus pasākumus, lai ekspluatācijas noteikumos tiktu paredzēti nepieciešamie risinājumi, kas personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām nodrošinātu piekļuvi attiecīgajām infrastruktūrām un ritošajam sastāvam;

2.5. ritošais sastāvs:

2.5.1. drošība:

2.5.1.1. ritošā sastāva un to savienojumu konstrukciju projektē tā, lai pasargātu pasažieru un vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) nodalījumus ritošā sastāva sadursmes gadījumā vai tad, ja ritošais sastāvs nobrauc no sliedēm;

2.5.1.2. elektroiekārtas nedrīkst traucēt vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtu drošību un darbību;

2.5.1.3. nodrošina bremzēšanas paņēmienu un bremzēšanas radīto slodžu saderību ar sliežu ceļu, inženierbūvju, energoapgādes un signalizācijas sistēmu konstrukciju;

2.5.1.4. veic pasākumus, kas nepieļauj piekļuvi sastāvdaļām, uz kurām iedarbojas spriegums, lai novērstu briesmas cilvēku drošībai;

2.5.1.5. pasažieru ritošo sastāvu aprīko ar ierīcēm, kas briesmu gadījumā ļauj pasažieriem sazināties ar vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un apkalpojošo personālu;

2.5.1.6. durvis aprīko ar atvēršanas un aizvēršanas mehānismu, kas garantē pasažieru drošību;

2.5.1.7. pasažieru ritošajam sastāvam ir avārijas izejas ar attiecīgu uzrakstu;

2.5.1.8. paredz īpašus drošības nosacījumus kustībai ļoti garos tuneļos;

2.5.1.9. pasažieru ritošo sastāvu apgādā ar pietiekami intensīvu un ilglaicīgu avārijas apgaismojumu iekštelpā;

2.5.1.10. pasažieru ritošo sastāvu aprīko ar skaļruņu sistēmu, kas vilcienu apkalpojošajam personālam ir saziņas līdzeklis ar pasažieriem;

2.5.2. drošums un darbspēja. Īpaši svarīga aprīkojuma, ritošās daļas, vilces un bremžu iekārtu, kā arī vilcienu vadības nodrošināšanas sistēmas uzbūve ļauj vilcienam turpināt kustību arī noteiktos nelabvēlīgos apstākļos, nekaitējot izmantojamam aprīkojumam;

2.5.3. tehniskā saderība:

2.5.3.1. nodrošina elektroiekārtu saderību ar vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtu darbību;

2.5.3.2. ja tiek izmantota elektriskā vilce, strāvas noņēmēju parametri nodrošina vilcienu kustību, izmantojot Eiropas dzelzceļa sistēmas energoapgādes sistēmas;

2.5.3.3. ritošā sastāva parametri ļauj tam kursēt pa jebkuru sliežu ceļu, kur paredzēts izmantot attiecīgo ritošo sastāvu;

2.5.4. kontrole. Vilces līdzekli aprīko ar kustības parametru reģistrācijas iekārtu un nodrošina ar to iegūto datu un informācijas apstrādes saskaņotību;

2.5.5. pieejamība. Nodrošina, lai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām būtu iespējams piekļūt ritošā sastāva apakšsistēmām, ciktāl tās ir publiski pieejamas saskaņā ar šā pielikuma 1.6.apakšpunktu;

2.6. tālvadības izmantošana kravu un pasažieru pārvadājumos:

2.6.1. tehniskā saderība:

2.6.1.1. attiecībā uz tālvadības izmantošanu garantē pasažieriem un kravu pārvadātājiem vismaz noteikta kvalitātes līmeņa pakalpojumus;

2.6.1.2. datubāzes, programmatūras un datu pārraides protokolu izstrāde nodrošina maksimālu savstarpēju datu (izņemot konfidenciālus komercdatus) apmaiņu starp dažādām lietojumsistēmām un operatoriem, kā arī lietotājiem ērtu pieeju informācijai;

2.6.2. drošums un darbspēja. Datubāzu, programmatūras un datu pārraides protokolu izmantošanas, vadības, aktualizācijas un uzturēšanas paņēmieni garantē šo sistēmu efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti;

2.6.3. veselības aizsardzība. Tālvadības sistēmu un lietotāju saskarnes atbilst vismaz minimālajām ergonomikas un veselības aizsardzības prasībām;

2.6.4. drošība. Uzglabājot un pārraidot ar drošību saistītu informāciju, ievēro atbilstošas prasības informācijas pietiekamībai un drošumam;

2.6.5. pieejamība. Pasažieru pārvadājumu tālvadības lietojumu apakšsistēmās paredz nepieciešamos risinājumus, lai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām nodrošinātu piekļuvi attiecīgajām infrastruktūrām un ritošajam sastāvam;

2.7. tehniskā apkope:

2.7.1. veselības aizsardzība un drošība. Nodrošina, lai apkopes centru tehniskās iekārtas un izmantojamie darba paņēmieni garantētu apakšsistēmu drošu ekspluatāciju un neapdraudētu cilvēku veselību un drošību;

2.7.2. vides aizsardzība. Tehniskās iekārtas un darba paņēmieni, kurus izmanto apkopes centros, nedrīkst radīt tādu kaitējumu videi, kas pārsniedz pieļaujamo līmeni;

2.7.3. tehniskā saderība. Ritošā sastāva tehniskās apkopes iekārtas spēj nodrošināt drošības, higiēnas un komforta pasākumus jebkuram ritošajam sastāvam, kuram tās paredzētas.

Satiksmes ministrs U.Augulis