Zaudējis spēku - Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros

5.4.6. Atdalītie papildu valsts tiešie maksājumi īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem

64. Jaunais lauksaimnieks ir laikposmā no 2006.gada 15.maija līdz 2008.gada 1.martam Uzņēmumu reģistrā reģistrēta persona, kas veic lauksaimniecisko darbību saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 2.panta "c" apakšpunktu.

65. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem var saņemt, ja jaunais lauksaimnieks:

65.1. ir pieteicies un atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

65.2. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums), tā B sadaļā norādot, ka viņš ir pieteicies atdalītajam papildu valsts tiešajam maksājumam īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem.

66. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem kārtējā gadā un turpmāk var saņemt par attaisnoto hektāru skaitu, kas ir apstiprināts kā atbilstošs vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem pirmajā pieteikšanās gadā un arī kārtējā gadā atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

67. Ja saimniecībā kārtējā gadā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits ir mazāks nekā pirmajā pieteikšanās gadā, jaunais lauksaimnieks atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem saņem par to hektāru skaitu, kas kārtējā gadā atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

68. Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem likmi attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, summējot šo noteikumu 53., 60. un 63.punktā minētās likmes un dalot iegūto summu ar četri. Kopējo atbalsta apmēru atdalītajam maksājumam finansē no kārtējā gadā valstī kopējās pieejamās papildu valsts tiešo maksājumu atbalstu neizmantotās summas. Ja kārtējā gadā valstī kopējais pieejamais papildu valsts tiešo maksājumu atbalsta apmērs tiek pilnībā izmantots, Lauku atbalsta dienests veido valsts rezervi jaunajiem lauksaimniekiem, proporcionāli samazinot visu atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu maksimālo atbalsta apmēru kārtējā gadā, bet ne vairāk par vienu procentu saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 132.panta 7.punkta nosacījumiem.

5.4.7. Atdalītais papildu valsts tiešais maksājums par kartupeļu cieti

68.1 Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par kartupeļu cieti lauksaimnieks var saņemt par tādu kartupeļu cietes daudzumu tonnās, kāds apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par kartupeļu cieti 2011.gadā.

68.2 Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma likmi par kartupeļu cieti attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M tonna =N tonna x 0,995, kurQ tonna

5.4.8. Atdalītais papildu valsts tiešais maksājums par nokautiem vai eksportētiem liellopiem

68.3 Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par nokautiem vai eksportētiem liellopiem lauksaimnieks var saņemt, ja attiecīgie dzīvnieki ir apstiprināti kā atbilstoši papildu valsts tiešajam maksājumam par nokautiem vai eksportētiem liellopiem 2011.gadā.

68.4 Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par nokautiem vai eksportētiem liellopiem likmi attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M liellopi =N liellopi x 0,995, kurQ liellopi

6. Atsevišķais maksājums par cukuru

69. Atsevišķo maksājumu par cukuru var saņemt, ja lauksaimnieks:

69.1. ir pieteicies un atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem un līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums);

69.2. šo noteikumu 70.punktā minētajā pārskata periodā ir noslēdzis cukurbiešu piegādes līgumu ar cukura ražotāju.

70. Pārskata periods atsevišķā maksājuma saņemšanai ir 2006./2007.tirdzniecības gads.

71. Atsevišķo maksājumu par cukuru lauksaimnieks saņem par šo noteikumu 69.2.apakšpunktā minētajā cukurbiešu piegādes līgumā noteikto cukurbiešu daudzumu (tonnās) atbilstoši cukura kvotai.

72. Atsevišķā maksājuma par cukuru likmi attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

73. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), atsevišķo maksājumu par cukuru var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot šajā nodaļā minētos atsevišķā maksājuma par cukuru saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (1.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par atsevišķā maksājuma par cukuru pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības nodevējs.

7. Īpašais atbalsts par pienu

74. Īpašo atbalstu par pienu saņem lauksaimnieks par iepriekšējā kvotas gadā (laikposmā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 31.martam) atbilstoši pieejamai tiešās tirdzniecības un piegādes piena kvotai realizēto piena tonnu, ja:

74.1. iepriekšējā kvotas gadā tam pieejamā piena kvota bijusi 30 tonnu vai vairāk un tas ir realizējis 30 tonnu piena vai vairāk (piegādes kvotas apjomu vērtē pirms pielāgošanas);

74.2. tas līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums).

75. Pieejamā piena kvota ir noteikta, ievērojot Padomes 2007.gada 22.oktobra Regulas (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (turpmāk – Padomes regula Nr. 1234/2007), 65.panta "k" apakšpunkta nosacījumus.

76. Īpašā atbalsta par pienu maksimālā likme ir:

76.1. EUR 10,80 par tonnu piena, ja lauksaimnieks ir realizējis 80 tonnu piena vai vairāk;

76.2. EUR 12 par tonnu piena, ja lauksaimnieks ir realizējis 30 tonnu piena vai vairāk, bet mazāk par 80 tonnām.

77. Ja īpašais atbalsts par pienu valstī 2010.gadā un 2011.gadā pārsniedz kopējo pieejamo atbalsta apmēru EUR 5 130 000, 2012.gadā – EUR 4 730 000 un 2013.gadā – EUR 4 630 000, atbalsta likmi samazina proporcionāli, to reizinot ar samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 78.panta 2.punkta "d" apakšpunkta nosacījumiem, dalot kopējo pieejamo atbalsta apmēru – EUR 5 130 000 – ar to atbalsta apmēru, kas atbilst īpašā atbalsta par pienu piešķiršanas nosacījumiem.

78. Ja atbalsttiesīgās piena tonnas, par kurām var saņemt īpašo atbalstu par pienu, valstī pārsniedz atbalstam pieejamo apjomu – 673 933 tonnas gadā, atbalsttiesīgo tonnu skaitu samazina proporcionāli, reizinot to ar samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina samazinājuma koeficientu, dalot atbalstam pieejamo piena tonnu apjomu – 673 933 tonnas – ar kopējo piena apjomu tonnās, kas atbilst īpašā atbalsta par pienu piešķiršanas nosacījumiem.

79. Lauku atbalsta dienests īpašo atbalstu par pienu aprēķina, izmantojot Lauksaimniecības datu centra datus par lauksaimnieka realizēto pienu iepriekšējā kvotas gadā atbilstoši pieejamajai piena kvotai (datus apkopo pēc stāvokļa kārtējā gada 1.jūlijā, piegādes kvotas apjomu vērtē pirms pielāgošanas).

80. Ja šo noteikumu 74.2.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc kārtējā gada 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 dienas pēc šā termiņa, īpašā atbalsta par pienu maksājumu samazina atbilstoši regulas Nr. 1122/2009 23.panta 1.punkta nosacījumiem, ja vien iesniegumu līdz 15.maijam nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

7.1 Īpašais atbalsts cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai

80.1 Īpašo atbalstu cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai var saņemt par kartupeļu cietes tonnu, kas iegūta no kartupeļu cietes ražotājam piegādātajiem kartupeļiem, ja:

80.1 1. cietes kartupeļi tiek audzēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību un to kvalitāte saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību atbilst nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai;

80.1 2. lauksaimnieks ir noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu ar cietes ražotāju par noteikta kartupeļu daudzuma piegādi;

80.1 3. cietes saturs kartupeļos nav mazāks par 15 procentiem;

80.1 4. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (7.1pielikums).

80.2 Īpašā atbalsta likme cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai ir EUR 81,5 par kartupeļu cietes tonnu.

80.3 Šo noteikumu 80.1 punktā minēto kartupeļu cietes daudzumu tonnās nosaka Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz kartupeļu kravas kopējo tīrsvaru un kartupeļu zemūdens svaru, kas paziņots saskaņā ar šo noteikumu 80.5 punktu. Kartupeļu cietes daudzumu tonnās par katru piegādāto kravu aprēķina, dalot kartupeļu tīrsvaru (kilogramos) ar Komisijas 2003.gada 23.decembra Regulas (EK) Nr. 2235/2003, ar ko nosaka kopīgus noteikumus Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 1868/94 piemērošanai attiecībā uz kartupeļu cieti, II pielikumā norādīto zemūdens svaram atbilstošo kartupeļu daudzumu, kas nepieciešams vienas tonnas kartupeļu cietes iegūšanai.

80.4 Šo noteikumu 80.3 punktā minētos datus, kas nepieciešami kartupeļu cietes tonnas aprēķināšanai, piegādes laikā nosaka cietes ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 16.pielikumu. Cietes ražotājs uzskaita šo noteikumu 17.pielikumā norādīto informāciju par piegādātajām kartupeļu kravām un kartupeļu kvalitātes rādītājiem.

80.5 Cietes ražotājs un kartupeļu piegādātājs paraksta kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma dokumentu, norādot tajā šo noteikumu 17.pielikumā minēto informāciju. Cietes ražotājs līdz kārtējā gada 1.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā šo noteikumu 17.pielikumā minēto kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma dokumenta oriģinālu un tā kopiju – kartupeļu audzētājam.

80.6 Ja īpašais atbalsts cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai valstī pārsniedz kopējo pieejamo atbalsta apmēru EUR 200 000 gadā, atbalsta likmi samazina, to reizinot ar samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz 31.martam nākamajā gadā pēc iesnieguma iesniegšanas aprēķina samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 78.panta 2.punkta "d" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, dalot kopējo pieejamo atbalsta apmēru gadā ar atbalsta apmēru, kas atbilst šo noteikumu 80.1 punktā minētajiem nosacījumiem.

80.7 Ja šo noteikumu 80.1 4.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc kārtējā gada 15.jūlija, maksājumu samazina vai iesniegumu noraida atbilstoši regulas Nr. 1122/2009 23.panta 1.punktā minētajiem nosacījumiem.

7.2 Īpašais atbalsts lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai

80.8 Īpašo atbalstu lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai var saņemt par pirmsbāzes, bāzes un sertificēto sēklu daudzumu, kas ievākts kārtējā gada laikā un sertificēts līdz nākamā gada 30.aprīlim, ja lauksaimnieks:

80.8 1. izpilda sertifikācijas nosacījumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem attiecībā uz lopbarības augu sēklām vai normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumiem attiecībā uz sēklas kartupeļiem;

80.8 2. līdz kārtējā gada 1.augustam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (7.2 pielikums).

80.9 Īpašā atbalsta likmes lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai un attiecīgās sēklu sugas ir norādītas šo noteikumu 18.pielikumā.

80.10 Ja šo noteikumu 2.8.apakšpunktā minētais atbalsts par lopbarības augu sēklām pārsniedz kopējo pieejamo atbalsta apmēru EUR 100 000 2012.gadā vai EUR 200 000 2013.gadā, katra lauksaimnieka atbalsta apmēru par lopbarības augu sēklām samazina, piemērojot samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz 5.jūnijam nākamajā gadā pēc iesnieguma iesniegšanas aprēķina samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 78.panta 2.punkta "d" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, dalot kopējo kārtējā gadā pieejamo atbalsta apmēru ar atbalsta apmēru, kas atbilst šo noteikumu 80.8 punktā minētajiem nosacījumiem.

80.11 Ja šo noteikumu 2.8.apakšpunktā minētais atbalsts par sēklas kartupeļiem pārsniedz kopējo kārtējā gadā pieejamo atbalsta apmēru EUR 100 000, atbalstu par sēklas kartupeļiem katram lauksaimniekam samazina, piemērojot samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz 1.jūnijam nākamajā gadā pēc iesnieguma iesniegšanas aprēķina samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 78.panta 2.punkta "d" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, dalot kopējo pieejamo atbalsta apmēru gadā ar atbalsta apmēru, kas atbilst šo noteikumu 80.8 punktā minētajiem nosacījumiem.

80.12 Lauku atbalsta dienests īpašo atbalstu lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai aprēķina, izmantojot Valsts augu aizsardzības dienesta datus par lauksaimnieka iepriekšējā gadā ievākto un līdz kārtējā gada 30.aprīlim sertificēto sēklu apjomu pa sugām.

80.13 Ja šo noteikumu 80.8 2.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc kārtējā gada 1.augusta, maksājumu samazina vai iesniegumu noraida atbilstoši regulas Nr. 1122/2009 23.panta 1.punktā minētajiem nosacījumiem.

8. Atbalsts par pārstrādei paredzēto aveņu vai zemeņu platībām

81. Atbalsts par pārstrādei paredzēto aveņu vai zemeņu platībām ir atbalsta maksājums par platībām, kurās aug avenes vai zemenes, kas tiks izmantotas Padomes regulas Nr. 1234/2007 1.pielikuma X daļā noteikto produktu iegūšanai. Atbalsta maksājuma likme par vienu hektāru atbilst regulas Nr. 73/2009 98.panta 4.punktā noteiktajai maksimālai atbalsta likmei – 400 EUR/ha.

82. Atbalstu par šo noteikumu 81.punktā minētajām platībām var saņemt, ja lauksaimnieks:

82.1. tās ir pieteicis vienotā platības maksājuma saņemšanai un atbalstam pieteiktā platība kārtējā gadā atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

82.2. līdz kārtējā gada 15.maijam par aveņu vai zemeņu piegādi noslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienesta atzītu savācēju vai pirmo pārstrādātāju, kas atzīts saskaņā ar šo noteikumu 88.punktu;

82.3. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

82.3.1. iesniegumu (1.pielikums);

82.3.2. Lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmēta apsaimniekotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība;

82.3.3. apliecinājumu par pārdošanas līgumiem kārtējā gadā (8.pielikums);

82.3.4. šo noteikumu 82.2.apakšpunktā minētā līguma kopiju.

83. Lauksaimnieks nodrošina, ka šo noteikumu 82.2.apakšpunktā minētais līgums ietver regulas Nr. 1121/2009 32.panta 2.punkta nosacījumus.

84. Lauksaimnieks piegādā savācējam vai pirmajam pārstrādātājam visu aveņu vai zemeņu apjomu no līgumā noteiktās platības, bet ne mazāk par 4,1 t/ha zemeņu un 2,0 t/ha aveņu.

85. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu piegāžu deklarāciju (10.pielikums).

86. Ja šo noteikumu 4.punktā minēto ārkārtas apstākļu dēļ lauksaimnieks nevar piegādāt savācējam vai pirmajam pārstrādātājam daļu vai visu piegādes līgumā noteikto pārstrādei paredzēto aveņu vai zemeņu daudzumu, viņš saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu informē par to Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi.

87. Ja lauksaimnieks nepiegādā šo noteikumu 84.punktā minēto attiecīgo aveņu vai zemeņu daudzumu, atbalsta apmēram par apstiprināto aveņu vai zemeņu ražošanai izmantojamo platību piemēro samazinājumu saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 21.panta nosacījumiem.

88. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 1121/2009 33.pantam atzīst:

88.1. savācējus, kas iepērk vai uzglabā avenes un zemenes un atbilst regulas Nr. 1121/2009 31.panta "d" apakšpunkta prasībām;

88.2. pirmos pārstrādātājus:

88.2.1. kas ir regulas Nr. 1234/2007 1.pielikuma X daļā minēto produktu ražotāji;

88.2.2. kas atbilst regulas Nr. 1121/2009 31.panta "c" apakšpunkta prasībām;

88.2.3. kam ir Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums par atbilstību pārtikas higiēnas prasībām.

89. Lai savācējs vai pirmais pārstrādātājs iegūtu atzītā savācēja vai pirmā pārstrādātāja statusu, tas līdz attiecīgā gada 15.februārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu savācēju un pirmo pārstrādātāju atzīšanas iesniegumu (turpmāk – atzīšanas iesniegums) (11.pielikums).

90. Ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nav reģistrēts Lauku atbalsta dienesta klientu reģistrā, tas kopā ar atzīšanas iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienestā klienta reģistrācijas veidlapu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai.

91. Savācējs kopā ar atzīšanas iesniegumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz iepriekšējā gadā ar pirmo pārstrādātāju noslēgtā līguma kopiju vai nodomu protokolu par pārstrādei paredzēto aveņu vai zemeņu nodošanu kārtējā gadā.

92. Savācējs:

92.1. piegādā Lauku atbalsta dienesta atzītam pirmajam pārstrādātājam visas lauksaimnieka saražotās pārstrādei paredzētās avenes un zemenes Padomes regulas Nr. 1234/2007 1.pielikuma X daļā noteikto produktu iegūšanai;

92.2. vismaz piecus gadus glabā šādu informāciju:

92.2.1. viss iepirktais un pārstrādei pārdotais aveņu un zemeņu daudzums;

92.2.2. pirmā pārstrādātāja nosaukums (firma), adrese un reģistrācijas numurs;

92.2.3. tā lauksaimnieka nosaukums (firma), adrese un reģistrācijas numurs (juridiskai personai) vai vārds, uzvārds, adrese un personas kods (fiziskai personai), no kura iepirktas pārstrādei paredzētās avenes vai zemenes.

93. Pirmais pārstrādātājs:

93.1. visas no savācēja vai lauksaimnieka iepirktās avenes un zemenes pārstrādā Padomes regulas Nr. 1234/2007 1.pielikuma X daļā noteiktajos produktos;

93.2. vismaz piecus gadus glabā šādu informāciju:

93.2.1. viss iepirktais aveņu un zemeņu daudzums;

93.2.2. tās personas nosaukums (firma), adrese un reģistrācijas numurs (juridiskai personai) vai vārds, uzvārds, adrese un personas kods (fiziskai personai), no kuras iepirktas pārstrādei paredzētās avenes vai zemenes;

93.2.3. pārstrādāto aveņu un zemeņu daudzums, kā arī iegūto produktu, blakusproduktu un starpproduktu veidi un daudzums;

93.2.4. zudumi pārstrādes laikā;

93.2.5. likvidēto aveņu vai zemeņu, kā arī to produktu daudzums un likvidēšanas iemesli;

93.2.6. pārdoto produktu daudzums un veidi.

94. Ja mainījusies šo noteikumu 89., 90. un 91.punktā minētā informācija vai iegūtais produkts, savācējs vai pirmais pārstrādātājs divu nedēļu laikā pēc izmaiņu rašanās rakstiski informē par to Lauku atbalsta dienestu.

95. Pirms lēmuma pieņemšanas par savācēja vai pirmā pārstrādātāja atzīšanu Lauku atbalsta dienesta amatpersona pārbauda šo noteikumu 89. un 91.punktā minētos dokumentus, kā arī, ja nepieciešams, veic savācēja vai pirmā pārstrādātāja pārbaudi uz vietas un sagatavo kontroles ziņojumu, kas apliecina savācēja vai pārstrādātāja atbilstību atzīšanas nosacījumiem.

96. Veicot šo noteikumu 95.punktā minēto pārbaudi, Lauku atbalsta dienests pārliecinās, vai pirmajam pārstrādātājam ir atbilstošas iekārtas, lai pārstrādātu lauksaimnieka vai savācēja piegādātās avenes un zemenes.

97. Lauku atbalsta dienests izvērtē šo noteikumu 89.punktā minēto atzīšanas iesniegumu un mēneša laikā pieņem lēmumu par savācēja vai pirmā pārstrādātāja atzīšanu vai neatzīšanu. Attiecīgo lēmumu rakstiski paziņo atzīšanas iesnieguma iesniedzējam.

98. Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 15.martam laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par visiem atzītajiem savācējiem un pirmajiem pārstrādātājiem, norādot nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

99. Lauku atbalsta dienests veic atzīto savācēju un pirmo pārstrādātāju pārbaudi uz vietas uzņēmumā saskaņā ar regulas Nr. 1121/2009 33.pantu.

100. Lauku atbalsta dienests anulē atzītā savācēja vai pirmā pārstrādātāja statusu, ja:

100.1. atzītais savācējs vai pirmais pārstrādātājs neievēro šos noteikumus un regulas Nr. 1121/2009 33.panta prasības;

100.2. atzītais savācējs pieņem no lauksaimnieka avenes un zemenes vai piegādā tās pirmajam pārstrādātājam apjomā, kas ir mazāks par 20 procentiem no pārstrādes līgumā paredzētā aveņu un zemeņu daudzuma;

100.3. atzītais pirmais pārstrādātājs pieņem avenes un zemenes vai pārstrādā tās apjomā, kas ir mazāks par 20 procentiem no pārstrādes līgumā paredzētā aveņu un zemeņu apjoma.

101. Ja Lauku atbalsta dienests anulējis atzītā savācēja vai pirmā pārstrādātāja statusu šo noteikumu 100.punktā minētajos gadījumos, attiecīgais savācējs vai pirmais pārstrādātājs nākamajā gadā nevar pretendēt uz atzīšanu.

9. Lauksaimnieka tiesības un pienākumi

102. Ja, lauksaimniekam pretendējot uz šajos noteikumos minētajiem maksājumiem, mainījušies iesniegumā norādītie dati, lauksaimnieks rakstiski informē Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi par izmaiņām iesniegumā, nepaplašinot iesnieguma datus.

103. Ja lauksaimnieks šo noteikumu 102.punktā minēto informāciju iesniedz, pirms Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde rakstiski informējusi lauksaimnieku par neprecizitātēm iesniegumā vai paziņojusi atbalsta pretendentam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, tad regulas Nr. 1122/2009 I un II nodaļā paredzēto samazinājumu nepiemēro tām iesnieguma daļām, par kurām lauksaimnieks rakstiski informējis Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, ka iesniegums ir nepareizs vai kļuvis nepareizs pēc tā iesniegšanas.

103.1 Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda apliecinājumu, ka atbalstam pieteiktā lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība pēc stāvokļa kārtējā gada 15.jūnijā atrodas tā valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā.

104. Ja lauksaimnieks, pretendējot uz šo noteikumu 2.punktā minētajiem atbalsta veidiem, sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta maksājumu piešķiršanas nosacījumus, tas nesaņem konkrēto maksājumu par konkrēto vienību attiecīgajā gadā, kā arī atmaksā piešķirto atbalstu Lauku atbalsta dienestam, ja tāds ir izmaksāts pirms pārkāpuma konstatēšanas.

10. Pārbaude uz vietas saimniecībā

105. Lauksaimnieku, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu, var izraudzīt pārbaudei uz vietas saimniecībā regulas Nr. 1122/2009 31.pantā noteiktajā kārtībā. Pārbaudi veic Lauku atbalsta dienesta amatpersona.

106. Lauksaimnieku, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju sējplatību, var izraudzīt pārbaudei uz vietas saimniecībā saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 1.pielikuma nosacījumiem. Pārbaudi veic Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersona.

107. Lauksaimnieku, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu, īpašo atbalstu par pienu, īpašo atbalstu par kvalitātes uzlabošanu cietes kartupeļiem, kas audzēti saskaņā ar kvalitātes shēmu prasībām, un īpašo atbalstu lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai, var izraudzīt pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 51.panta nosacījumiem. Pārbaudi veic kompetentās kontroles iestādes atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai.

108. Lauksaimnieku, kas pretendē uz papildu valsts tiešajiem maksājumiem par zīdītājgovīm vai par aitu mātēm, var izraudzīt pārbaudei uz vietas saimniecībā pēc nejaušības principa vai pamatojoties uz riska kritērijiem (atbalsta apmērs, iepriekšējo gadu pārbaužu rezultāti). Lauksaimnieku, kas pretendē uz papildu valsts tiešajiem maksājumiem par nokautiem vai eksportētiem liellopiem vai par zālāju un linu sēklām, vai par kartupeļu cieti, var izraudzīt pārbaudei uz vietas saimniecībā, ja tiek konstatētas neatbilstības viņa iesniegtajā dokumentācijā. Pārbaudi veic Lauku atbalsta dienesta amatpersona.

109. Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu, īpašo atbalstu par pienu, īpašo atbalstu par kvalitātes uzlabošanu cietes kartupeļiem, kas audzēti saskaņā ar kvalitātes shēmu prasībām, un īpašo atbalstu lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai, nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm veikt savstarpējās atbilstības kontroles un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus par šo noteikumu 14. un 15.punktā un 14.pielikumā minēto prasību izpildi.

110. Ja lauksaimnieks neļauj veikt šo noteikumu 105., 106., 107. vai 108.punktā minēto pārbaudi, attiecīgā amatpersona šo faktu atzīmē kontroli apliecinošajā dokumentā vai kontroles ziņojumā un lauksaimnieka iesniegums tiek noraidīts saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 26.panta 2.punkta nosacījumiem.

111. Par veikto pārbaudi uz vietas saimniecībā sagatavo kontroles ziņojumu saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 32.panta 1.punkta nosacījumiem.

112. Par veikto pārbaudi attiecībā uz obligātajām pārvaldības prasībām atbilstoši šo noteikumu 23.punktam sagatavo kontroli apliecinošu dokumentu saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 54.panta prasībām.

113. Lauksaimnieks iepazīstas ar kontroles ziņojumu un paraksta to, lai apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē uz vietas saimniecībā.

114. Ja lauksaimnieks nav iepazinies ar kontroles ziņojumu pēc pārbaudes uz vietas saimniecībā, kompetentā kontroles iestāde 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas lauksaimnieku rakstiski informē par pārbaudes rezultātiem.

115. Ja lauksaimnieks nav iepazinies ar kontroli apliecinošo dokumentu par obligātajām pārvaldības prasībām, kompetentā kontroles iestāde 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas nosūta kontroli apliecinošo dokumentu lauksaimniekam.

116. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas ir tiesīgs iesniegt Lauku atbalsta dienestā paskaidrojumu vai precizētu informāciju par kontroles ziņojumu.

117. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc kontroli apliecinošā dokumenta par obligātām pārvaldības prasībām saņemšanas var iesniegt kompetentajā kontroles iestādē paskaidrojumus vai precizētu informāciju par kontroli apliecinošo dokumentu.

118. Lauksaimnieka nepiedalīšanās pārbaudē uz vietas saimniecībā neietekmē atbalsta samazinājuma piemērošanu vai nepiemērošanu konstatēto atbalsta piešķiršanas nosacījumu un saistību pārkāpumu dēļ.

11. Noslēguma jautājumi

119. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumus Nr.269 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 69., 165.nr.; 2008, 64., 93., 163.nr.; 2009, 62.nr.; 2010, 48., 160.nr.).

120. Šo noteikumu 14.8.apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

121. Šo noteikumu 14.pielikuma B daļas 3.1.2.apakšpunktā un C daļā norādītās obligātās pārvaldības prasības piemērojamas ar 2013.gada 1.janvāri.

121.1 Šo noteikumu 14.pielikuma B daļas 3.1.4.apakšpunktā norādītās obligātās pārvaldības prasības piemēro līdz 2013.gada 1.janvārim.