Zaudējis spēku - Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums

77. Domes lēmumu projekti, kuri ir iekļauti Domes sēdes darba kārtībā, ar atbildīgās komitejas sagatavotajiem dokumentiem ir pieejami Domes deputātiem lietojumprogrammā ELISS ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms Domes kārtējās sēdes un 3 stundas pirms Domes ārkārtas sēdes.

78. Domes deputāti priekšlikumus kārtējai Rīgas domes sēdei iesniedz ne vēlāk kā 3 stundas pirms sēdes, ierakstot tos lietojumprogrammā ELISS vai iesniedzot rakstveidā Centrālās administrācijas Sekretariātam.

78.1 Domes deputāti priekšlikumus Rīgas domes ārkārtas sēdei iesniedz ne vēlāk kā pusstundu pirms sēdes, ierakstot tos lietojumprogrammā ELISS vai iesniedzot rakstveidā Centrālās administrācijas Sekretariātam.

79. Šo noteikumu 72., 75., un 76.punktā noteiktā kārtība neattiecas uz lēmumu projektiem, kuri iesniegti izskatīšanai Domes ārkārtas sēdē vai kuru izskatīšanai Domes kārtējā sēdē piekrīt ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem Domes deputātiem (turpmāk – steidzami izskatāmie lēmumu projekti).

80. Steidzami izskatāmais lēmuma projekts ar lēmuma projekta virzītāja iesniegumu, kurā pamatota lēmuma projekta steidzamība, jāiesniedz Domes priekšsēdētājam ne vēlāk kā 4 stundas pirms Domes kārtējās sēdes. Domes priekšsēdētājs nodod steidzami izskatāmo lēmuma projektu Centrālās administrācijas Sekretariātam, kas nodrošina tā nosūtīšanu lietojumprogrammā ELISS ne vēlāk kā 3 stundas pirms Domes kārtējās sēdes.

VIII. Domes sēdes reglaments

81. Katra deputāta pienākums ir piedalīties Domes darbā.

81.1 (Svītrots ar Rīgas domes 15.07.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 37)

82. Domes sēdes protokolē Centrālās administrācijas Sekretariāta darbinieks. Sēdes tiek stenografētas, un stenogramma ir Domes sēdes protokola neatņemama sastāvdaļa.

82.1 Lēmumu projekti, kas skar personas privāto dzīvi vai bērnu intereses, satur informāciju par adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu vai citu informāciju, kuras izpaušana ir aizliegta saskaņā ar likumu, tiek izskatīti Domes sēdes slēgtajā daļā.

82.2 Lēmumu projekti par Pašvaldības budžetu un tā grozījumiem tiek izskatīti tikai kārtējās Domes sēdēs.

82.3 Domes priekšsēdētājs var noteikt, ka Domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), ja Domes deputāts Domes sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties Domes sēdes norises vietā, kā arī citos likumā noteiktos gadījumos.

82.4 Domes deputāts uzskatāms par klātesošu Domes sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē un deputāts ir reģistrējies dalībai domes sēdē.

82.5 (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 107)

82.6 Ja likumā noteiktajos gadījumos Domes sēde notiek attālināti, Domes sēdē deputāti piedalās attālināti videokonferences (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā) režīmā, izmantojot lietojumprogrammu "eRīgasDome". Reģistrācija dalībai Domes sēdē notiek, elektroniski identificējoties lietojumprogrammā "eRīgasDome" (ar drošu elektronisko parakstu, elektronisko identifikācijas karti (eID) vai "eParaksts mobile").

82.7 Centrālās administrācijas Sekretariāts nodrošina, ka Domes deputāti ne vēlāk kā 3 stundas pirms Domes sēdes tiek informēti par Domes sēdes norises formātu.

82.8 Ja Domes deputāts veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ Domes sēdē plāno piedalīties attālināti, izmantojot videokonferenci, viņš par to informē Centrālās administrācijas Sekretariātu (norādot iemeslu) vismaz 1 stundu pirms Domes sēdes.

82.9 Domes sēdē var piedalīties attālināti, izmantojot videokonferenci:

82.91. ziņotāji veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ;

82.92. ziņotāji Rīgas domes ārkārtas sēdēs;

82.93. ziņotāji, kas ziņo par Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas sagatavotajiem Domes lēmumu projektiem;

82.94. līdzziņotāji.

82.10 Ziņotāji un līdzziņotāji par dalību Domes sēdē attālināti, izmantojot videokonferenci, informē Centrālās administrācijas Sekretariātu vismaz 1 stundu pirms sēdes.

83. Domes priekšsēdētājam, vadot Domes sēdi, ir šādi pienākumi:

83.1. atklāt, pārtraukt un slēgt sēdi;

83.2. kontrolēt kvoruma esamību;

83.3. pēc deputātu pieprasījuma vai Centrālās administrācijas Sekretariāta darbinieka lūguma pārbaudīt deputātu elektroniskās reģistrācijas protokolu;

83.4. dot vārdu runātājam;

83.5. vadīt debates – dot vārdu deputātiem, kuri piedalās debatēs, atklāt un slēgt debates;

83.6. ierosināt balsot par izskatāmo jautājumu;

83.7. nodrošināt likumu un šo noteikumu ievērošanu.

84. Ja Domes sēdi vada Domes priekšsēdētāja vietnieks, viņam jāpilda visas likumā „Par pašvaldībām” un šajos noteikumos noteiktās Domes priekšsēdētāja funkcijas.

85. Domes priekšsēdētājam ir jāaizrāda tām personām, kuras neievēro Domes sēdes reglamentu. Ja Domes deputāts atkārtoti neievēro Domes sēdes reglamentu, aizrādījums tiek fiksēts protokolā. Ja Domes sēdes reglamentu atkārtoti neievēro citas personas, Domes priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt šīs personas no Domes sēdes norises telpas.

86. Ja Domes deputāts pārkāpj Domes sēdes reglamentu, runājot debatēs, Domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs un viņam vairs netiek dots vārds, lai izteiktu viedokli par konkrēto jautājumu.

87. Klātesošajiem iedzīvotājiem, kā arī personām, kuras ir uzaicinātas uz Domes sēdi, nav tiesību bez Domes priekšsēdētāja uzaicinājuma piedalīties debatēs un traucēt sēdes gaitu.

88. Domes sēdes notiek valsts valodā. Sēdēs izskatāmie lēmumu projekti un citi dokumenti iesniedzami valsts valodā.

88.1 Domes deputātiem ir tiesības pieprasīt līdz 10 minūtēm ilgu Domes sēdes pārtraukumu. Viena darba kārtības jautājuma izskatīšanas laikā drīkst būt tikai viens Domes sēdes pārtraukums.

88.2 Ja ir saņemts priekšlikums par izmaiņām Domes sēdes darba kārtībā, tad pirms balsošanas, lai izteiktos par iesniegto priekšlikumu, vārdu dod tikai diviem deputātiem: vienam – par, otram – pret priekšlikumu un ne ilgāk kā piecas minūtes katram.

89. Domes sēdē par lēmuma projektu ziņo atbildīgās komitejas priekšsēdētāja noteiktais ziņotājs un līdzziņotājs vai arī iesniedzējs, ja atbildīgā komiteja nav noteikta. Ziņotājam jāiepazīstina deputāti ar visiem citu komiteju sniegtajiem atzinumiem un priekšlikumiem. Pēc ziņojuma katram Domes deputātam ir tiesības uzdot ziņotājam vai iesniedzējam jautājumus par lēmuma projektu līdz 10 minūtēm, bet par lēmuma projektu, kas nav izskatīts komitejā, kā arī par lēmuma projektu par Pašvaldības budžetu un tā grozījumiem līdz 20 minūtēm.

89.1 Domes priekšsēdētājam ir tiesības pārtraukt jautājumu uzdošanu, ja pārsniegts 89.punktā noteiktais jautājumu uzdošanas ilgums, un ierosināt atlikt izskatāmā jautājuma izskatīšanu uz nākamo Domes sēdi. Gadījumā, ja lēmuma projekta vai tā atsevišķa punkta izskatīšana tiek atlikta, laika periodā līdz nākamajai Domes sēdei Domes deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus ziņotājam un pieprasīt no viņa informāciju par atlikto jautājumu attiecīgās komitejas sēdē. Ziņotājam jānodrošina informācijas sniegšana visiem Domes deputātiem. Atliktā jautājuma izskatīšanu nākamajā Domes sēdē sāk ar debatēm, bez jautājumu uzdošanas ziņotājam.

90. Ja uz Domes sēdi ir uzaicināti speciālisti konkrētajā jautājumā, tad sēdes vadītājs dod tiem vārdu pēc ziņojuma. Privātpersonām, kuras vēlas uzstāties Domes sēdē par konkrētu jautājumu, līdz Domes sēdes sākumam jāiesniedz iesniegums par to Domes priekšsēdētājam. Domes deputāti lemj, vai dot vārdu, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

91. Domes sēdē pamatziņojumam par izskatāmo jautājumu ir paredzētas 10 minūtes, bet līdzziņojumam – 5 minūtes. Ja nepieciešams, pamatziņojumam atvēlēto laiku var mainīt, ja par to nobalso Domes deputāti. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu.

92. Debatēs var piedalīties tikai Domes deputāti, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Debatēm jāpiesakās, izmantojot elektronisko balsošanas sistēmu, līdz debašu noslēgumam.

93. Debatēs, uzstājoties par vienu jautājumu, katram runātājam tiek dotas 5 minūtes, bet atkārtoti var uzstāties vienu reizi – 3 minūtes.

94. Debates var pārtraukt, ja pēc Domes deputāta ierosinājuma par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem deputātiem.

95. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, ja vārdu ir devis Domes sēdes vadītājs.

96. Domes sēdes vadītājs nosaka kārtību, kādā balso par iesniegtajiem priekšlikumiem Domes lēmumu projektiem.

97. Atklātā balsošana Domes sēdēs notiek, elektroniski balsojot tiešsaistē lietojumprogrammā "eRīgasDome".

97.1 (Svītrots ar Rīgas domes 15.07.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 37)

97.2 (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 08.06.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 142).

97.3 (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 08.06.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 142).

98. (Svītrots ar Rīgas domes 09.04.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.214)

99. Par procedūras jautājumiem un atsevišķiem lēmuma punktiem var pieņemt lēmumu ar deputātu piekrītošu klusēšanu.

100. Izskatot Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas sagatavotos lēmumu projektus, Dome pieņem lēmumus, atklāti un vārdiski balsojot par visiem lēmumu projektiem vienā balsojumā vai balsojot par katru lēmuma projektu atsevišķi, ja to pieprasa kāds no Domes deputātiem vai ja lēmuma projekts ir administratīvā akta projekts.

101. Balsošanas rezultātus paziņo Domes sēdes vadītājs.

102. Ja Domes deputāts balsojot kļūdījies, viņam par to jāpaziņo Domes sēdes vadītājam līdz balsošanas rezultāta paziņošanai. Pēc balsošanas rezultāta paziņošanas labojumi balsošanas protokolam netiek pieņemti.

102.1 (Svītrots ar Rīgas domes 09.04.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 32)

103. Balsošanas ar vēlēšanu zīmēm nodrošināšanai Dome uz savu pilnvaru laiku no deputātiem ievēlē Domes balsu skaitīšanas komisiju. Domes balsu skaitīšanas komisija balsu skaitīšanas rezultātus iesniedz Domes sēdes vadītājam, kurš paziņo balsošanas rezultātus.

104. Domes lēmumus pieņem ar klātesošo Domes deputātu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad likumos noteikts cits lēmumu pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits.

105. Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie Domes deputāti, kas balsojuši „par”, „pret” vai „atturas”.

106. Ja Dome sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus vienā sēdes dienā nepagūst izlemt, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas Domes deputāti.

107. Ja Domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt kvoruma trūkuma dēļ, Domes priekšsēdētājs izsludina pārtraukumu vai sēdi slēdz. Ja sēde tiek slēgta, nākamā Domes sēde tiek sasaukta likumā „Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.

IX. Pašvaldības līgumu noslēgšanas procedūras

108. Publisko tiesību jomā līgumus ar citām personām slēdz Domes priekšsēdētājs vai ar viņa pilnvarojumu – cita Pašvaldības amatpersona.

109. Tiesību aktos noteiktajos gadījumos līgumus publisko tiesību jomā slēdz, pamatojoties uz Domes lēmumu.

110. Privāto tiesību jomā līgumu var slēgt Pašvaldības iestāde, ja tas paredzēts šīs iestādes nolikumā vai atsevišķā Domes lēmumā, kā arī Centrālās administrācijas struktūrvienība, ja tas paredzēts šīs struktūrvienības reglamentā vai atsevišķā Domes lēmumā.

111. (Svītrots ar Rīgas domes 19.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.207)

112. Slēdzot privāttiesisku līgumu par Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu vai ieķīlāšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu Pašvaldības īpašumā, obligāts ir Domes lēmums par šo darījumu. Līgumu paraksta Domes priekšsēdētājs vai ar Domes lēmumu pilnvarota Pašvaldības amatpersona.

113. Slēdzot līgumu Pašvaldības vārdā, tā sagatavošanas, noslēgšanas, uzglabāšanas un izpildes kontroles kārtību nosaka iekšējais normatīvais akts. Šī iekšējā normatīvā akta prasības nav attiecināmas uz citiem līguma slēdzējiem.

X. Kārtība, kādā privātpersonas var iepazīties ar Pašvaldības saistošo noteikumu projektiem, pieņemtajiem lēmumiem, Domes sēžu protokoliem un noslēgtajiem līgumiem

113.1 Pašvaldības saistošo noteikumu projekts (izņemot saistošo noteikumu projektu par Pašvaldības budžetu un saistošo noteikumu projektu teritorijas plānošanas jomā) un tā paskaidrojuma raksts pirms izskatīšanas Domes pastāvīgajā komitejā tiek ievietots Pašvaldības oficiālajā portālā www.riga.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, nosakot termiņu divas nedēļas, kura laikā sabiedrībai ir tiesības iesniegt viedokli par saistošo noteikumu projektu.

113.2 Pēc sabiedrības viedokļa noskaidrošanai noteiktā termiņa beigām Pašvaldības iestāde, kura izstrādājusi saistošo noteikumu projektu, apkopo saņemtos viedokļus un atspoguļo tos paskaidrojuma rakstā, norādot arī pamatojumu par iebilduma vai priekšlikuma neatbalstīšanu.

114. Ar Pašvaldības saistošajiem noteikumiem un to paskaidrojuma rakstu, Domes lēmumiem, iekšējiem normatīvajiem aktiem, kā arī ar minēto dokumentu projektiem var iepazīties Pašvaldības oficiālajā portālā www.riga.lv. Pašvaldības saistošos noteikumus kopā ar paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

115. Saistošie noteikumi, ar kuriem tiek apstiprināti Pašvaldības teritorijas plānojumi, tiek ievietoti Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv.

116. Ar Domes sēžu protokoliem elektroniskā veidā var iepazīties Rīgas Centrālajā bibliotēkā, kā arī Centrālās administrācijas Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (turpmāk – AIC).

117. Iepazīšanos ar Pašvaldības iestādes pieņemto lēmumu nodrošina attiecīgā iestāde.

118. Ar Pašvaldības noslēgtajiem līgumiem var iepazīties iestādē, kuras glabāšanā atrodas līgums, ievērojot Informācijas atklātības likuma normas.

119. Ja Pašvaldībā saņemts privātpersonas iesniegums par Pašvaldības izdotā dokumenta atvasinājuma (kopijas, noraksta, izraksta, dublikāta) izsniegšanu, to sagatavo iestāde, kuras lietvedībā ir dokumenta oriģināls, un izsniedz iesniegumā norādītajā veidā.

120. Ar dokumentiem, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, var iepazīties Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

XI. Pašvaldības faktiskās rīcības un izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

121. Privātpersona pie Rīgas pilsētas izpilddirektora var apstrīdēt:

121.1. Pašvaldības kompetencē esošās nozares vadošās iestādes – Domes departamenta direktora faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

121.2. Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

121.3. Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi;

121.4. Rīgas domes Zvejniecības licencēšanas komisijas faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

121.5. Pašvaldības aģentūras direktora faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

121.6. kapitālsabiedrību (kas minētas šo noteikumu 3.pielikumā), ja tās rīkojas publisko tiesību jomā, valdes faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu, izņemot šo noteikumu 134. punktā minētos gadījumus;

121.7. Rīgas domes Pašvaldības maksas autostāvvietu lietošanas atļauju izsniegšanas komisijas faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

121.8. Rīgas pilsētas zemes komisijas priekšsēdētāja faktisko rīcību un sākotnējo administratīvo aktu;

121.9. Centrālās administrācijas struktūrvienības amatpersonas vai darbinieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

122. Rīgas pilsētas izpilddirektora lēmumu par faktisko rīcību un lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu privātpersona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

123. Domes priekšsēdētāja faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt pie Domes priekšsēdētāja vai uzreiz pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

123.1 Domes priekšsēdētāja lēmumu par faktisko rīcību un lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu privātpersona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

124. (Svītrots ar Rīgas domes 28.04.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 42)

125. Rīgas pilsētas izpilddirektora faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt pie Rīgas pilsētas izpilddirektora vai uzreiz pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

126. Domes departamenta darbinieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt pie departamenta direktora, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Departamenta direktora lēmumu par faktisko rīcību un lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu privātpersona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

126.1 Domes Pilsētas attīstības departamenta darbinieka faktisko rīcību vai izdoto administratīvo aktu var apstrīdēt Domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniekam administratīvajos jautājumos, bet Domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieka administratīvajos jautājumos lēmumu par apstrīdēto faktisko rīcību vai administratīvo aktu privātpersona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

127. Pašvaldības aģentūras darbinieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt pie Pašvaldības aģentūras direktora. Pašvaldības aģentūras direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu privātpersona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

128. Domes departamenta padotībā esošās Pašvaldības iestādes faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt augstākajā iestādē – Domes departamentā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu. Domes departamenta lēmumu par faktisko rīcību un lēmumu par apstrīdēto padotības iestādes administratīvo aktu privātpersona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

129. Rīgas pilsētas zemes komisijas faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu par jautājumiem, kas saistīti ar zemes īpašuma un lietojuma tiesībām, privātpersona var apstrīdēt Domē.

130. (Svītrots no 01.09.2021. ar Rīgas domes 07.07.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 62; sk. grozījumu 3. punktu)

130.1 (Svītrots no 01.07.2020. ar Rīgas domes 18.12.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 112, sk. grozījumu 2. punktu)

131. (Svītrots ar Rīgas domes 26.11.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.74)

132. (Svītrots ar Rīgas domes 26.11.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.74)

133. Rīgas pašvaldības policijas darbinieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt pie Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka. Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka lēmumu par faktisko rīcību un lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu privātpersona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

134. Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme" kā privātpersonas, kurai ar līgumu deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt pie Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora. Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora lēmumu par faktisko rīcību un lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu privātpersona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

134.1 (Svītrots ar Rīgas domes 31.10.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 57)

134.2 (Svītrots ar Rīgas domes 31.10.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 57)

134.3 (Svītrots no 01.07.2020. ar Rīgas domes 18.12.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 112, sk. grozījumu 2. punktu)

134.4 (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 14.12.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-177-sn)

135. (Svītrots ar Rīgas domes 15.05.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.173)

136. Šajā nodaļā neuzskaitīto Pašvaldības komisiju, iestāžu, amatpersonu un darbinieku faktisko rīcību un izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība ir noteikta speciālajā likumā vai Domes izdotā ārējā normatīvajā aktā.

XII. Kārtība, kādā Pašvaldības institūcijās pieņem apmeklētājus un izskata iesniegumus

137. Domes priekšsēdētājs, Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieks pieņem apmeklētājus ne retāk kā vienu reizi mēnesī pēc iepriekšēja pieraksta atbilstoši noteiktajam grafikam.

138. Domes deputāti pieņem apmeklētājus ne retāk kā reizi divos mēnešos atbilstoši Domes priekšsēdētāja rīkojumā apstiprinātajiem pieņemšanas laikiem.

139. Domes speciālisti un pārējie darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu, pieņem apmeklētājus Domes darba laikā Pašvaldībā noteiktajā kārtībā.

140. Informācija par Domes amatpersonu, institūciju vadītāju un citu Domes speciālistu un darbinieku pieņemšanas laikiem pieejama Pašvaldības oficiālajā portālā www.riga.lv un AIC. Pēc apmeklētāja pieprasījuma AIC piesaka reģistrāciju uz šīm pieņemšanām.

141. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, noformē rakstveidā.

142. Uz anonīmiem iesniegumiem atbildes netiek sniegtas. Šāds iesniegums tiek reģistrēts un atbildīgā amatpersona izvērtē tā turpmāko virzību.

143. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par sava iesnieguma virzību Pašvaldības institūcijās, kā arī iesniegt tās iesnieguma papildinājumus un precizējumus.

144. Informācija par Pašvaldības pakalpojumiem ir pieejama Pašvaldības oficiālajā portālā www.riga.lv un AIC. Pašvaldības iestādes un struktūrvienības apraksta un aktualizē informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem Pašvaldībā noteiktajā kārtībā.

145. AIC nodrošina:

145.1. AIC saņemto iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrāciju un nodošanu atbildīgajām institūcijām vai amatpersonām atbildes sniegšanai;

145.2. atbilstoši savai kompetencei atbilžu sniegšanu uz apmeklētāju jautājumiem un informācijas (arī neapliecinātu kopiju) sniegšanu saistībā ar apmeklētāju interesējošiem dokumentiem;

145.3. konsultācijas par Pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem;

145.4. Pašvaldības pakalpojumu pieprasījumu pieņemšanu un pakalpojuma izpildes rezultāta piegādi klientiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

XIII. Kārtība, kādā Pašvaldības amatpersonas rīkojas ar Pašvaldības mantu un finanšu resursiem, kā arī pārstāv Pašvaldību kasācijas instances tiesā

146. (Svītrots ar Rīgas domes 19.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.207)

147. Domes priekšsēdētājs ir tiesīgs bez Domes saskaņojuma parakstīt:

147.1. privāttiesiskus līgumus par naudas summu, kas nepārsniedz 115 000 euro;

147.2. līgumus un līdzfinansējuma apliecinājumus saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārējo finanšu avotu līdzfinansēto projektu realizāciju (par projektiem, kuriem Pašvaldības budžetā ir plānots Pašvaldības finansējums).

148. (Svītrots ar Rīgas domes 19.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.207)

149. Papildus 147.1.apakšpunktā minētajām tiesībām Domes priekšsēdētājs ar rīkojumu var uzdot Rīgas pilsētas izpilddirektoram vai citai Pašvaldības administrācijas amatpersonai Pašvaldības vārdā slēgt privāttiesiskus līgumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu Pašvaldības administrācijas darbību un kuru summa nepārsniedz 115 000 euro.

Gadījumos, kad Rīgas pilsētas izpilddirektors uz Domes lēmuma vai Domes priekšsēdētāja rīkojuma pamata veic Pašvaldības iepirkuma komisijas priekšsēdētāja funkcijas, viņš ir tiesīgs slēgt attiecīgā iepirkuma līgumu neatkarīgi no iepirkuma līguma summas apjoma.

149.1 Atbilstoši Civilprocesa likuma 82.1 panta ceturtajai daļai Pašvaldību kasācijas instances tiesā pārstāv Pašvaldības darbinieki saskaņā ar 4.pielikumu.

XIV. Kārtība, kādā Domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā organizē lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam Domes priekšsēdētājam

150. Domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā Domes priekšsēdētājs apritē esošos dokumentus nodod Centrālās administrācijas Sekretariātam.

151. Ja Domes priekšsēdētāja nomaiņa notiek kārtējo vēlēšanu rezultātā, tad Pašvaldības darba nepārtrauktību pārejas periodā līdz jaunā Domes priekšsēdētāja ievēlēšanai nodrošina Rīgas pilsētas izpilddirektors, kuram Centrālās administrācijas Sekretariāts nodod izskatīšanai Domei, Domes priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un Domes komitejām adresētos dokumentus.

152. Ja Domes priekšsēdētājs atkāpjas no amata vai tiek atbrīvots no amata ar Domes balsojumu, bet jaunais Domes priekšsēdētājs tajā pašā Domes sēdē netiek ievēlēts, tad Pašvaldības darba nepārtrauktību nodrošina viens no Domes priekšsēdētāja vietniekiem.

153. Pēc stāšanās amatā jaunais Domes priekšsēdētājs no Centrālās administrācijas Sekretariāta saņem Domei, Domes priekšsēdētājam, Domes priekšsēdētāja vietniekiem un Domes komitejām adresēto un Rīgas pilsētas izpilddirektoram, kā arī Rīgas pilsētas izpilddirektora vietniekam izskatīšanai nodoto dokumentu reģistru.

XV. Kārtība, kādā rīko publisko apspriešanu

154. Pēc Pašvaldības iedzīvotāju, Domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pamatojoties uz Domes lēmumu, konsultatīvā nolūkā var organizēt publisko apspriešanu par Pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.