LegalizeNoteikumi par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem
Ministru kabineta noteikumi Nr.451Rīgā 2011.gada 14.jūnijā (prot. Nr.36 15.§)
Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka drošības prasības, ko piemēro vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. pasažieru kuģis – kuģis, kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;
2.2. ro-ro pasažieru kuģis – pasažieru kuģis ar ro-ro kravas telpām vai īpašas kategorijas telpām, kas definētas Komisijas 2019. gada 19. novembra Deleģētās regulas (ES) 2020/411, ar ko attiecībā uz drošības prasībām pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (turpmāk – Deleģētā regula 2020/411), I pielikuma II-2.nodaļas A daļas 2.punktā;
2.3. ātrgaitas pasažieru kuģis – ātrgaitas kuģis (kā noteikts 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ņemot vērā grozījumus (turpmāk – SOLAS konvencija), X nodaļas 1.noteikumā), kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus. B, C un D klases pasažieru kuģi (kā noteikts šo noteikumu II nodaļā) nav uzskatāmi par ātrgaitas pasažieru kuģiem, ja:
2.3.1. to ūdensizspaids, kas atbilst konstruktīvajai ūdenslīnijai, ir mazāks par 500 m3;
2.3.2. to maksimālais ātrums (kā noteikts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) 1994.gada 20.maija Rezolūcijā MSC 36(63) ietvertajā Starptautiskā ātrgaitas kuģu drošības kodeksa (turpmāk – 1994.gada Ātrgaitas kuģu kodekss) 1.4.30.punktā vai 2000.gada 5.decembra Rezolūcijā MSC 97(73) ietvertajā Starptautiskā kodeksa par ātrgaitas kuģu drošību (turpmāk – 2000.gada Ātrgaitas kuģu kodekss) 1.4.38. punktā (to jaunākajās redakcijās)) ir mazāks par 20 mezgliem;
2.4. jauns kuģis – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kas 1998.gada 1.jūlijā vai pēc šī datuma ir atradies līdzīgā būvniecības stadijā. Līdzīga būvniecības stadija ir stadija, kurā:
2.4.1. sākas ar konkrētu kuģi saistīti būvniecības darbi;
2.4.2. ir uzsākta šī kuģa montāža, kurā izmantotas vismaz 50 tonnas vai 1 % no visas korpusa konstrukciju aprēķinātās masas – atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka;
2.5. esošais kuģis – kuģis, kas nav jauns kuģis;
2.6. vecums – kuģa vecums, kas izteikts gadu skaitā pēc kuģa nodošanas ekspluatācijā;
2.7. pasažieris – ikviena persona uz kuģa, izņemot:
2.7.1. kuģa kapteini un apkalpes locekļus vai citas personas, kas nodarbinātas vai pieņemtas darbā uz kuģa šā kuģa vajadzībām;
2.7.2. bērnu, kas nav sasniedzis gada vecumu;
2.8. kuģa garums – garums, kas ir 96 % no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju (ja iegrime ir 85 % no teorētiskā sānu augstuma) un kas tiek mērīts no ķīļa augšējās malas, vai garums no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju – atkarībā no tā, kurš ir lielāks. Ja kuģis ir projektēts ar konstruktīvo galsveri, nepieciešams, lai ūdenslīnija, pa kuru tiek mērīts garums, būtu paralēla konstruktīvajai ūdenslīnijai;
2.9. priekšgala augstums – 1966. gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku (turpmāk – Starptautiskā konvencija par kravas marku) 39. noteikumā noteiktais priekšgala augstums;
2.10. kuģis ar pilnu klāju – kuģis ar nepārtrauktu klāju, kas pakļauts laikapstākļu un jūras iedarbībai. Kuģis ir aprīkots ar autonomām ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas/atvēršanas ierīcēm. Nepārtraukts klājs var būt ūdensnecaurlaidīgs klājs vai līdzvērtīga konstrukcija, kas ietver ūdensnecaurlaidīgu klāju, pilnīgi aprīkotu ar pietiekami izturīgām un ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas ierīcēm;
2.11. starptautisks reiss – jūras reiss no Latvijas ostas uz ostu, kas atrodas ārpus Latvijas, vai otrādi;
2.12. vietējais reiss – reiss kuģošanas rajonos no Latvijas ostas uz to pašu vai citu ostu Latvijā (t.i., kuģošana starp vienas valsts ostām);
2.13. kuģošanas rajons – rajons, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 9.1.apakšpunktu. Piemērojot noteikumus par radiosakariem, kuģošanas rajonu definīcijas atbilst SOLAS konvencijas IV nodaļas 2.noteikuma nosacījumiem;
2.14. ostas teritorija – teritorija, kas nav Latvijas Republikas noteiktais kuģošanas rajons un kas plešas līdz vistālāk jūrā esošām pastāvīgām ostu būvēm, kuras ir ostu sistēmas sastāvdaļas, vai līdz tādu dabas ģeogrāfisko pazīmju noteiktajām robežām, kuras aizsargā upes grīvu, vai līdzīga aizsargāta teritorija;
2.15. (svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665);
2.16. karoga valsts administrācija – tās valsts kompetentās iestādes, ar kuras karogu kuģim ir atļauts kuģot;
2.17. ostas valsts – valsts, no kuras ostas vai ostām vai uz kuras ostu vai ostām kuģis ar citas valsts karogu veic vietējos reisus;
2.18. ievērojams viļņu augstums – noteiktā laikposmā novērota viļņu lielākā augstuma vienas trešdaļas vidējais augstums;
2.19. cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām – cilvēki, kuriem ir grūtības izmantot sabiedrisko transportu, arī gados vecāki cilvēki, cilvēki ar īpašām vajadzībām, cilvēki ar maņu orgānu traucējumiem, cilvēki, kas izmanto ratiņkrēslus, grūtnieces un personas ar bērniem līdz septiņu gadu vecumam;
2.20. būtiski remontdarbi un pārveidojumi – jebkura veida kuģa pārbūve par pasažieru kuģi vai jebkuras izmaiņas, izņemot gadījumu, ja tās ir paredzētas vienīgi augstākas ilgizturības pakāpes sasniegšanai, kuras rezultātā būtiski:
2.20.1. mainās kuģa izmēri (piemēram, kuģa pagarināšana, pievienojot jaunu viduskorpusu);
2.20.2. mainās kuģa pasažierietilpība (piemēram, transportlīdzekļu klāja pārbūve par pasažieru telpām);
2.20.3. pagarinās kuģa ekspluatācijas laiks (piemēram, pasažieru telpu atjaunināšana visā klājā);
2.21. atzīta organizācija – organizācija, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates;
2.22. līdzvērtīgs materiāls – alumīnija sakausējums vai jebkurš cits ugunsdrošs materiāls, kas savu īpašību vai nodrošinātās izolācijas dēļ saglabā tēraudam līdzvērtīgas strukturālās un integritātes īpašības pēc tam, kad bijis pakļauts uzliesmošanas standarttestam;
2.23. uzliesmošanas standarttests – IMO 2010. gada 3. decembra Rezolūcijā MSC 307(88) ietvertajā Starptautiskajā kodeksā par ugunsdrošības testu metožu piemērošanu (FTP kodekss) noteiktais uzliesmošanas standarttests.
3. Noteikumi attiecas uz šādiem pasažieru kuģiem neatkarīgi no to karoga, kad tie veic vietējos reisus:
3.1. jauniem pasažieru kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk;
3.2. esošiem pasažieru kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk;
3.3. ātrgaitas pasažieru kuģiem.
4. Šo noteikumu 3.punktā minēto kuģu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām drošības prasībām nodrošina Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk – Kuģošanas drošības inspekcija) vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).
5. Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) pārbauda, vai šo noteikumu 3.punktā minētie kuģi, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, uzsākot vietējos reisus, atbilst šo noteikumu prasībām.
6. Noteikumi neattiecas uz:
6.1. šādiem pasažieru kuģiem:
6.1.1. karakuģiem vai karaspēka transportkuģiem;
6.1.2. burukuģiem, kuru kustību nodrošina ar burām, pat tad, ja tiem ir uzstādīts mehānisks dzinējs izmantošanai par palīgiekārtu un ārkārtas situācijās;
6.1.3. kuģiem, kuru kustību nenodrošina mehāniski līdzekļi;
6.1.4. kuģiem, kuri nav būvēti no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un uz kuriem neattiecas ātrgaitas pasažieru kuģiem noteiktās prasības (1994. gada Ātrgaitas kuģu kodekss vai 2000. gada Ātrgaitas kuģu kodekss) vai prasības, kas noteiktas kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (IMO 1977. gada 14. novembra Rezolūcija A.373 (X));
6.1.5. primitīvas konstrukcijas koka kuģiem;
6.1.6. tradicionāliem kuģiem, kas ir jebkura veida vēsturiski pasažieru kuģi, kas konstruēti pirms 1965. gada, vai to kopijas, kas būvētas galvenokārt no oriģinālajiem materiāliem, ieskaitot tradicionālo amatu un kuģošanas veicināšanai un popularizēšanai paredzētos kuģus, kas kopā kalpo kā funkcionējoši kultūras pieminekļi, kurus ekspluatē saskaņā ar tradicionālajiem kuģošanas principiem un paņēmieniem;
6.1.7. atpūtas jahtām, ja tās netiek izmantotas komercdarbībai, neatkarīgi no piedziņas veida;
6.1.8. kuģiem, kas tiek izmantoti vienīgi ostu teritorijā;
6.1.9. atkrastes iekārtu apkalpošanas kuģiem, ko izmanto, lai pārvadātu un uzņemtu rūpniecības nozares darbiniekus, kuri uz šī kuģa neveic darbu, kam ir būtiska nozīme saistībā ar kuģa darbību;
6.1.10. transporta kuteriem, kas ir kuģa pārvadātas laivas, ko izmanto, lai vairāk nekā 12 pasažierus pārvadātu no stāvoša pasažieru kuģa uz krastu un atpakaļ;
6.2. šādiem ātrgaitas pasažieru kuģiem:
6.2.1. karakuģiem vai karaspēka transportkuģiem;
6.2.2. atpūtas kuģiem, ja tie netiek izmantoti komercdarbībai, neatkarīgi no piedziņas veida;
6.2.3. kuģiem, kas tiek izmantoti vienīgi ostu teritorijā;
6.2.4. atkrastes iekārtu apkalpošanas peldlīdzekļiem, ko izmanto, lai pārvadātu un uzņemtu rūpniecības nozares darbiniekus, kuri uz šī peldlīdzekļa neveic darbu, kam ir būtiska nozīme saistībā ar peldlīdzekļa darbību.
II. Kuģošanas rajonu kategorijas un kuģu klases
7. Kuģošanas rajonus iedala šādās kategorijās:
7.1. A kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kas atrodas ārpus B, C un D kategorijas kuģošanas rajona;
7.2. B kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātas nevienā punktā nav tālāk kā 20 jūras jūdzes no krasta līnijas atbilstoši vidējam paisuma un bēguma augstumam, bet kas ir ārpus C un D kategorijas kuģošanas rajona;
7.3. C kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātas jebkurā punktā nav tālāk kā piecas jūras jūdzes no krasta līnijas atbilstoši vidējam paisuma un bēguma augstumam, bet kas ir ārpus D kategorijas kuģošanas rajona (ja tāds ir). Turklāt varbūtība, ka viļņi var pārsniegt zīmīgo viļņu augstumu – 2,5 metri, ir mazāka nekā 10 % vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai konkrētā laikposmā attiecībā uz sezonālu kuģošanu (piemēram, kuģošana vasarā);
7.4. D kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātas jebkurā punktā nav tālāk kā trīs jūras jūdzes no krasta līnijas atbilstoši vidējam paisuma un bēguma augstumam. Turklāt varbūtība, ka viļņi var pārsniegt zīmīgo viļņu augstumu – 1,5 metri, ir mazāka nekā 10 % vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai konkrētā laikposmā attiecībā uz sezonālu kuģošanu (piemēram, kuģošana vasarā).
8. Pasažieru kuģus, ņemot vērā kuģošanas rajonu, kurā tie var kuģot, iedala šādās klasēs:
8.1. A klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus A, B, C un D kategorijas kuģošanas rajonā;
8.2. B klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus B, C un D kategorijas kuģošanas rajonā;
8.3. C klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus C un D kategorijas kuģošanas rajonā;
8.4. D klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus D kategorijas kuģošanas rajonā.
8.1 Ātrgaitas pasažieru kuģiem piemēro 1994. gada Ātrgaitas kuģu kodeksa 1. sadaļā (1.4.10. un 1.4.11. apakšpunkts) vai 2000. gada Ātrgaitas kuģu kodeksa 1. sadaļā (1.4.12. un 1.4.13. apakšpunkts) noteiktās kuģu klases.
9. Latvijas Jūras administrācija:
9.1. izveido un atjauno Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo kuģošanas rajonu sarakstu;
9.2. nosaka vistuvāk tās krasta līnijai esošā kuģošanas rajona iekšējo robežu;
9.3. kuģošanas rajonu sarakstu publicē tīmekļvietnē www.lja.lv;
9.4. dara zināmu Eiropas Komisijai kuģošanas rajonu saraksta atrašanās vietu un to, kad sarakstā ir veiktas izmaiņas.
III. Noteikumu piemērošana
10. Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegtās ātrgaitas kuģa drošības apliecības un darbības atļaujas ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus, vai šo noteikumu VII nodaļā minētās pasažieru kuģa drošības apliecības pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus.
11. Kuģošanas drošības inspekcija pārbauda ārvalsts pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, kas veic vietējos reisus, un tā dokumentāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostas valsts kontroli.
12. Kuģu aprīkojums, kas noteikts normatīvajos aktos par jūras kuģu aprīkojumu un atbilst to prasībām, uzskatāms par atbilstošu šo noteikumu prasībām.
IV. Drošības prasības
13. Drošības prasības jauniem un esošajiem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem:
13.1. korpusa, galveno un palīgmehānismu, elektrisko un automātisko iekārtu konstrukcija atbilst klasifikācijas prasībām saskaņā ar SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumu;
13.2. piemēro SOLAS konvencijas IV nodaļas noteikumus (arī 1988.gada grozījumus attiecībā uz Globālo jūras negadījumu un drošības sistēmu (turpmāk – GMDSS)), kā arī V un VI nodaļas noteikumus, ņemot vērā grozījumus;
13.3. (svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665).
14. Drošības prasības jauniem pasažieru kuģiem:
14.1. vispārīgās prasības:
14.1.1. jauni A klases pasažieru kuģi atbilst SOLAS konvencijas prasībām un attiecīgajām šo noteikumu prasībām. Ja SOLAS konvencijas prasību interpretācija atstāta dalībvalstu karoga valsts administrācijas ziņā, piemēro Deleģētās regulas 2020/411 I pielikumā noteiktās prasības;
14.1.2. jauni B, C un D klases pasažieru kuģi atbilst attiecīgajām šo noteikumu prasībām;
14.1.3. būtiski remontdarbi un pārveidojumi un ar tiem saistītā aprīkojuma uzstādīšana notiek, ievērojot šo noteikumu 14.1.1. un 14.1.2. apakšpunktā minētās prasības;
14.2. prasības kravas markai:
14.2.1. jauni A, B, C un D klases pasažieru kuģi atbilst Starptautiskajai konvencijai par kravas marku;
14.2.2. neatkarīgi no šo noteikumu 14.2.1.apakšpunkta nosacījumiem jauni D klases pasažieru kuģi ir atbrīvoti no prasības par minimālo priekšgala augstumu, kas noteikta Starptautiskajā konvencijā par kravas marku;
14.2.3. jauni A, B, C un D klases pasažieru kuģi ir kuģi ar pilnu klāju.
15. Drošības prasības esošajiem pasažieru kuģiem:
15.1. esošie A klases pasažieru kuģi atbilst SOLAS konvencijas prasībām un attiecīgajām šo noteikumu prasībām. Ja SOLAS konvencijas prasību interpretācija atstāta dalībvalstu karoga valsts administrāciju ziņā, piemēro Deleģētās regulas 2020/411 I pielikumā noteiktās prasības;
15.2. esošie B, C un D klases pasažieru kuģi atbilst attiecīgajām šo noteikumu prasībām;
15.3. būtiski remontdarbi un pārveidojumi un ar tiem saistītā aprīkojuma uzstādīšana notiek, ievērojot šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētās prasības.
15.1 Pirms esošie Latvijas C un D klases pasažieru kuģi uzsāk regulārus vietējos reisus ostas valstī, Kuģošanas drošības inspekcija vienojas ar ostas valsti par drošības prasībām.
16. Drošības prasības ātrgaitas pasažieru kuģiem:
16.1. ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti vai kuros veikti būtiski remontdarbi vai pārveidojumi 1996.gada 1.janvārī vai pēc šī datuma, atbilst SOLAS konvencijas X nodaļas 2. un 3.noteikuma prasībām, izņemot gadījumus, kad:
16.1.1. to ķīlis bija ielikts vai tie bija līdzīgā būvniecības stadijā ne vēlāk kā 1998.gada jūnijā;
16.1.2. to piegāde un nodošana ekspluatācijā tika uzsākta ne vēlāk kā 1998.gada decembrī;
16.1.3. tie pilnībā atbilst IMO 1977.gada 14.novembra Rezolūcijā A.373(X) ietvertajam Drošības kodeksam kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (turpmāk – DSC kodekss);
16.2. ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti pirms 1996.gada 1.janvāra un atbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, turpina darbību, kas apstiprināta saskaņā ar šo kodeksu. Ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti pirms 1996.gada 1.janvāra un neatbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, nevar veikt vietējos reisus, ja vien tie neveica vietējos reisus jau 1998.gada 4.jūnijā. Šādi kuģi atbilst DSC kodeksa prasībām;
16.3. ātrgaitas pasažieru kuģu un to aprīkojuma konstrukcija, kā arī uzturēšana un klasifikācija atbilst SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam.
17. Visi C klases ro-ro pasažieru kuģi, kuriem ielikts ķīlis vai kuri atradās būvniecības stadijā 2004. gada 1. oktobrī vai pēc šī datuma, un visi A un B klases ro-ro pasažieru kuģi atbilst normatīvajiem aktiem par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem.
18. Drošības prasības pasažieru kuģiem attiecībā uz cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām:
18.1. lai cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām varētu droši piekļūt visiem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kurus izmanto par sabiedrisko transportu un kam ielikts ķīlis vai kas atradās būvniecības stadijā 2004.gada 1.oktobrī vai pēc šī datuma, tiek piemērotas Deleģētās regulas 2020/411 III pielikumā minētās prasības;
18.2. piemērojot Deleģētās regulas 2020/411 III pielikumā noteiktās prasības, Kuģošanas drošības inspekcija sadarbojas ar organizācijām, kuras pārstāv cilvēkus ar kustību traucējumiem;
18.3. pārveidojot A, B, C un D klases pasažieru kuģus un ātrgaitas pasažieru kuģus, kurus izmanto par sabiedrisko transportu un kam ielikts ķīlis vai kas atradās būvniecības stadijā līdz 2004.gada 1.oktobrim, tiek piemērotas Deleģētās regulas 2020/411 III pielikumā minētās prasības.
V. Papildu drošības prasības, ekvivalenti, atbrīvojumi un drošības pasākumi
19. Ja Kuģošanas drošības inspekcija uzskata, ka īpašu vietēju apstākļu dēļ būtu jāpastiprina šo noteikumu IV nodaļā noteiktās drošības prasības, tā var noteikt papildu drošības prasības saskaņā ar šo noteikumu 22.punktā minēto procedūru. Papildu drošības prasības, kas kuģim noteiktas saskaņā ar šo punktu, norāda pasažieru kuģa vai ātrgaitas kuģa drošības apliecībā.
20. Saskaņā ar šo noteikumu 22. punktu Kuģošanas drošības inspekcija var atļaut veikt ekvivalentus drošības pasākumus šajos noteikumos minētajiem pasākumiem, ja tie nodrošina šo noteikumu prasībām atbilstošu vai augstāku drošības līmeni. Ekvivalentos drošības pasākumus, kas kuģim atļauti saskaņā ar šo punktu, norāda pasažieru kuģa vai ātrgaitas kuģa drošības apliecībā.
21. Saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu Kuģošanas drošības inspekcija var atbrīvot kuģi no atsevišķu šo noteikumu prasību ievērošanas noteiktos darba apstākļos (piemēram, ja ir mazāks ievērojamais viļņu augstums, kuģis reisus veic gada noteiktā laikā, kuģis reisus veic tikai diennakts gaišajā laikā vai piemērotos klimatiskos vai laika apstākļos, ir ierobežots ceļojuma ilgums vai glābšanas dienesti atrodas tuvumā) ar nosacījumu, ka šāds atbrīvojums nepazemina vispārējo drošības līmeni. Atbrīvojumu piemēro tikai tik ilgi, kamēr kuģis darbojas noteiktajos apstākļos. Atbrīvojumu, kas kuģim piešķirts saskaņā ar šo punktu, norāda pasažieru kuģa vai ātrgaitas kuģa drošības apliecībā.
22. Ja Kuģošanas drošības inspekcija ir paredzējusi noteikt papildu drošības prasības, atļaut ekvivalentus drošības pasākumus vai piešķirt atbrīvojumu no atsevišķu prasību ievērošanas, tā par to paziņo Eiropas Komisijai, iesniedzot informāciju attiecīgi par paredzēto papildu drošības prasību noteikšanu, ekvivalentu drošības pasākumu atļaušanu vai atbrīvojuma piešķiršanu (tai skaitā informāciju, kas apliecina atbilstoša drošības līmeņa uzturēšanu). Ja Eiropas Komisija to neatbalsta, Kuģošanas drošības inspekcija ievēro Eiropas Komisijas norādījumus. Ja Eiropas Komisija prasa grozīt paredzētās papildu drošības prasības, ekvivalentu drošības pasākumu atļaušanas nosacījumus vai atbrīvojuma piešķiršanas nosacījumus, Kuģošanas drošības inspekcija veic atbilstošus grozījumus un atkārtoti iesniedz informāciju Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
23. Papildu drošības prasības, ekvivalentus drošības pasākumus vai atbrīvojumu no atsevišķu prasību ievērošanas piemēro visiem tās pašas klases pasažieru kuģiem, ja tie darbojas tādos pašos apstākļos, nediskriminējot tos atkarībā no to karoga, valsts piederības vai operatora uzņēmējdarbības vietas.
24. Ja pasažieru kuģis, kurš atbilst šo noteikumu prasībām, tomēr apdraud cilvēku dzīvību, īpašumu vai vidi, Kuģošanas drošības inspekcija līdz laikam, kamēr draudi ir novērsti, var apturēt šāda kuģa darbību vai noteikt tam papildu drošības pasākumus. Kuģošanas drošības inspekcija par kuģa darbības apturēšanu vai papildu drošības pasākumu noteikšanu nekavējoties informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis, sniedzot pamatojumu.
VI. Kuģu apskates
25. Visiem Latvijas pasažieru kuģiem Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) veic šādas apskates:
25.1. apskati pirms kuģa darbības uzsākšanas;
25.2. periodisku apskati reizi 12 mēnešos;
25.3. papildu apskates (ja nepieciešams).
26. (Svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665)
27. Ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu atbilst Ātrgaitas kuģu kodeksam, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) veic Ātrgaitas kuģu kodeksā noteiktās apskates. Ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas saskaņā ar 16.punktu atbilst DSC kodeksam, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) veic DSC kodeksā noteiktās apskates.
28. Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) ievēro apskašu veikšanas procedūras un pamatnostādnes pasažieru kuģu drošības apliecības izsniegšanā, kas noteiktas IMO 2007.gada 29.novembra Rezolūcijā A.997 (25), vai procedūras, kas izstrādātas šī mērķa sasniegšanai.
VII. Apliecības
29. Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) pēc šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētās sākotnējās apskates izsniedz visiem pasažieru kuģiem, kas reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā un atbilst šo noteikumu prasībām, pasažieru kuģa drošības apliecību (3. pielikums).
30. Pasažieru kuģa drošības apliecību izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) var pagarināt šīs apliecības derīguma termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim. Ja ir piešķirts pagarinājums, šīs apliecības jaunais derīguma termiņš sākas no dienas, kas apliecībā norādīta kā derīguma termiņa beigu diena pirms pagarinājuma piešķiršanas. Atjaunotu pasažieru kuģa drošības apliecību izsniedz pēc tam, kad veikta šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minētā periodiskā apskate.
31. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas atbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) saskaņā ar Ātrgaitas kuģu kodeksa noteikumiem izsniedz ātrgaitas kuģa drošības apliecību un ātrgaitas kuģa darbības atļauju. Ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas atbilst DSC kodeksam, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) saskaņā ar DSC kodeksa noteikumiem izsniedz DSC konstrukcijas un aprīkojuma apliecību un DSC darbības atļauju.
32. Pirms darbības atļaujas izsniegšanas ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus ostas valstī, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) vienojas ar ostas valsti par kuģu darbības apstākļiem šajā valstī un minētos apstākļus norāda darbības atļaujā.
VIII. Noslēguma jautājumi
33. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumus Nr.146 "Noteikumi par pasažieru kuģu drošības prasībām" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 40.nr.).
34. Ja kuģi būvēti no līdzvērtīga materiāla pirms 2017. gada 20. decembra, to atbilstība šo noteikumu prasībām jānodrošina, sākot ar 2025. gada 23. decembri.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija Direktīvas 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (pārstrādāta versija);
2) Komisijas 2010.gada 1.jūnija Direktīvas 2010/36/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem;
3) Komisijas 2016. gada 27. maija Direktīvas (ES) 2016/844, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. novembra Direktīvas (ES) 2017/2108, ar ko groza Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem.
Ministru prezidents V.DombrovskisSatiksmes ministrs U.Augulis
Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā1.pielikumsMinistru kabineta2011.gada 14.jūnijanoteikumiem Nr.451
Drošības prasības attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus
2.pielikumsMinistru kabineta2011.gada 14.jūnijanoteikumiem Nr.451
Pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošības prasību pamatnostādnes attiecībā uz cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām
Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā3. pielikumsMinistru kabineta2011. gada 14. jūnijanoteikumiem Nr. 451
PASAŽIERU KUĢA DROŠĪBAS APLIECĪBAPASSENGER SHIP SAFETY CERTIFICATE
| (papildinātais mazais Latvijas valsts ģerbonis) | LATVIJAS REPUBLIKAREPUBLIC OF LATVIA |
|---|---|
| (Kompetentās iestādes vai saskaņā ar Direktīvu 2009/15/EK atzītās organizācijas pilns oficiālais nosaukums/Full official designation of the competent authority or organisation recognised under Directive 2009/15/EC) |
| Kuģa datiParticulars of ship | Kuģa datiParticulars of ship |
| Kuģa vārds:Name of ship: | |
| Pieraksta osta:Port of registry: | |
| Identifikācijas numurs vai burti:Distinctive numbers or letters: | |
| IMO numurs(2):IMO number(2): | |
| Garums:Length: | |
| Pasažieru skaits:Number of passengers: | |
| Bruto tilpība:Gross tonnage: | |
| Ķīļa ielikšanas datums vai datums, kurā kuģis atradās līdzīgā būvniecības stadijā:Date on which the keel was laid or the ship was at a similar stage of construction: | |
| Sākotnējās apskates datums:Date of initial survey: | |
| Jūras rajoni, kuros kuģim atļauts kuģot (SOLAS IV/2. noteikums)Sea Areas in which the ship is certified to operate (SOLAS Regulation IV/2) | A1/A2/A3/A4(3) |
| Kuģa klase saskaņā ar atļauto kuģošanas rajonu, ievērojot šādus ierobežojumus vai papildu prasības(4):Class of ship in accordance with the sea area in which the ship is certified to operate, subject to following restrictions or additional requirements(4): | A/B/C/D(3) |
| 4. ka kuģis atbilst II-1 nodaļas G daļai, izmantojotthat the ship complies with Part G of Chapter II-1 using | |
| Piešķirtās un kuģa vidusdaļā uz sāniem atzīmētās apakšnodalījumu kravas zīmes (SOLAS II-1/18)(2)Subdivision load lines assigned and marked on the ship’s sides amidships (SOLAS II-1/18)(2) | Brīvsānu augstums (mm)Freeboard (in mm) |
| --- | --- |
| P.1 | |
| P.2 | |
| P.3 | |
| --- | --- |
| Šī apliecība ir derīga līdz | |
| This certificate is valid until | (Nākamās periodiskās apskates datums/ Date of the next periodical survey) |
| Vieta | |
| --- | --- |
| Place | |
| (Paraksts un/vai izdevējiestādes zīmogs/ Signature and/or seal of issuing authority) | (Paraksts un/vai izdevējiestādes zīmogs/ Signature and/or seal of issuing authority) |
| (Paraksts/ Signature) |
| par derīgu līdz | |
|---|---|
| as valid until | |
| Vieta | |
| --- | --- |
| Place | |
| (Paraksts un/vai izdevējiestādes zīmogs/ Signature and/or seal of issuing authority) | (Paraksts un/vai izdevējiestādes zīmogs/ Signature and/or seal of issuing authority) |
| Kuģa vārds:Name of ship: | |
| --- | --- |
| Identifikācijas numurs vai burti:Distinctive number or letters: | |
| Kuģis sertificēts pārvadāt šādu skaitu pasažieru:Number of passengers for which certified: | |
| Minimālais personu skaits ar nepieciešamo kvalifikāciju radioaparatūras ekspluatācijai:Minimum number of persons with required qualifications to operate the radio installations: | |
| 1. | Kopējais personu skaits, kurām nodrošināti glābšanas līdzekļiTotal number of persons for which life-saving appliances are provided |
| --- | --- |
| Glābšanas laivas un glābējlaivasLifeboats and rescue boats | |
| 2. | Glābšanas laivu kopējais skaitsTotal number of lifeboats |
| 2.1. | Kopējais personu skaits, ko tajās var uzņemtTotal number of persons accommodated by them |
| 2.2. | LSA kodeksa 4.5 glābšanas laivu kopējais skaitsTotal number of lifeboats LSA Code 4.5 |
| 2.3. | LSA kodeksa 4.6 glābšanas laivu kopējais skaitsTotal number of lifeboats LSA Code 4.6 |
| 2.4. | Citu glābšanas laivu kopējais skaitsTotal number of other lifeboats |
| 3. | Iepriekš norādītajā kopējā glābšanas laivu skaitā ietilpstošo motorizēto glābšanas laivu skaitsNumber of motor lifeboats included in the total lifeboats shown above |
| 3.1. | Glābšanas laivu skaits, kuras aprīkotas ar meklēšanas gaismāmNumber of life boats fitted with search lights |
| 4. | Glābējlaivu skaitsNumber of rescue boats |
| 4.1. | Iepriekš norādītajā kopējā glābšanas laivu skaitā ietilpstošais laivu skaitsNumber of boats which are included in the total lifeboats shown above |
| 4.2. | Laivu skaits, kas ir ātrgaitas glābējlaivasNumber of boats which are fast rescue boats |
| 5. | Glābšanas plostiLife rafts |
| 5.1. | Glābšanas plostu skaits, kuriem nepieciešamas apstiprinātas nolaišanas iekārtasNumber of liferafts for which approved launching appliances are required |
| 5.1.1. | Kopējais personu skaits, ko tajos var uzņemtNumber of persons accommodated by them |
| 5.2. | Glābšanas plostu skaits, kuriem nav nepieciešamas apstiprinātas nolaišanas iekārtasNumber of liferafts for which approved launching appliances are not required |
| 5.2.1. | Kopējais personu skaits, ko tajos var uzņemtNumber of persons accommodated by them |
| 6. | Jūras evakuācijas sistēmu (MES) skaitsNumber of Marine Evacuation Systems (MES) |
| 6.1 | Glābšanas plostu skaits, ko tās var apkalpotNumber of liferafts served by them |
| 6.2. | Personu skaits, ko tajās var uzņemtNumber of persons accommodated by them |
| 7. | Individuālie glābšanas līdzekļiPersonal life saving appliances |
| 8. | Glābšanas riņķu skaitsNumber of lifebuoys |
| 9.1. | Pieaugušo glābšanas vestu skaitsNumber of adult life jackets |
| 9.2. | Bērnu glābšanas vestu skaitsNumber of child life jackets |
| 9.3. | Zīdaiņu glābšanas vestu skaitsNumber of infant life jackets |
| 10.1. | Hidrotērpu skaitsNumber of immersion suits |
| 10.2. | Hidrotērpu skaits, kas atbilst glābšanas vestēm noteiktajām prasībāmNumber of immersion suits complying with the requirements for lifejackets |
| 11. | Aizsargtērpu skaitsNumber of anti-exposure suits |
| 12. | Siltuma aizsarglīdzekļu skaits (1)Number of thermal protective aids (1) |
| 13. | Radiotehniskie glābšanas līdzekļiRadio life-saving appliances |
| 13.1. | Radiolokācijas transponderu skaitsNumber of radar transponders |
| 13.2. | Divpusēju UĪV radiotelefona iekārtu skaitsNumber of two-way VHF radio telephone apparatus |
| 14. | PirotehnikaPyrotechnics |
| 14.1. | LīnmetējsLine throwing appliance |
| 14.2. | Briesmu signālugunisDistress flares |
| (1) Izņemot tos, kas iekļauti glābšanas laivu, glābšanas plostu un glābējlaivu aprīkojumā, lai nodrošinātu atbilstību LSA kodeksam.Excluding those that are included in the lifeboat, liferaft, and rescue boat equipment in order to comply with the LSA code. | (1) Izņemot tos, kas iekļauti glābšanas laivu, glābšanas plostu un glābējlaivu aprīkojumā, lai nodrošinātu atbilstību LSA kodeksam.Excluding those that are included in the lifeboat, liferaft, and rescue boat equipment in order to comply with the LSA code. |
| 1. | Primārās sistēmasPrimary systems |
| --- | --- |
| 1.1. | UĪV radioiekārtaVHF radio installation |
| 1.1.1. | DSC kodētājsDSC encoder |
| 1.1.2. | DSC dežūruztvērējsDSC watch receiver |
| 1.1.3. | RadiotelefonijaRadiotelephony |
| 1.2. | Vidējas frekvences radioiekārtaMF radio installation |
| 1.2.1. | DSC kodētājsDSC encoder |
| 1.2.2. | DSC dežūruztvērējsDSC watch receiver |
| 1.2.3. | RadiotelefonijaRadiotelephony |
| 1.3. | Vidējas/augstas frekvences radioiekārtaMF/HF radio installation |
| 1.3.1. | DSC kodētājsDSC encoder |
| 1.3.2. | DSC dežūruztvērējsDSC watch receiver |
| 1.3.3. | RadiotelefonijaRadiotelephony |
| 1.3.4. | Tiešās izdrukas radiotelekssDirect printing radio telegraphy |
| 1.4. | Atzīta mobilā satelītu dienesta kuģu Zemes stacijaRecognized mobile satellite service ships earth station |
| 2. | Trauksmes izziņošanas sekundārie līdzekļiSecondary means of alerting |
| 3. | Līdzekļi kuģošanas drošības informācijas saņemšanaiFacilities for reception of maritime safety information |
| 3.1. | NAVTEX uztvērējsNAVTEX receiver |
| 3.2. | EGC uztvērējsEGC receiver |
| 3.3. | Augstas frekvences tiešās izdrukas radioteleksa uztvērējsHF direct-printing radiotelegraph receiver |
| 4. | Satelītu EPIRBSatellite EPIRB |
| 4.1. | COSPAS-SARSATCOSPAS-SARSAT |
| 4.2. | INMARSATINMARSAT |
| 5. | UĪV EPIRBVHF EPIRB |
| 6. | Kuģa meklēšanas un glābšanas ierīceShip’s search and rescue device |
| 6.1. | Meklēšanas un glābšanas transponders (SART)Radar search and rescue transponder (SART) |
| 6.2. | AIS meklēšanas un glābšanas raidītājs (AIS-SART)AIS search and rescue transmitter (AIS-SART) |
| 7.1. | Aprīkojuma dublēšanaDuplication of equipment |
| --- | --- |
| 7.2. | Apkope krastāShore based maintenance |
| 7.3. | Apkopes iespējas jūrāAt-sea maintenance capability |
| 1.1. | Standarta magnētiskais kompass (2)Standard magnetic compass (2) |
| --- | --- |
| 1.2. | Rezerves magnētiskais kompass (2)Spare magnetic compass (2) |
| 1.3. | Žirokompass (2)Gyro compass (2) |
| 1.4. | Žirokompasa kursa repīters (2)Gyro compass heading repeater (2) |
| 1.5. | Žirokompasa peilēšanas repīters (2)Gyro compass bearing repeater (2) |
| 1.6. | Kursa vai maršruta kontroles sistēma (2)Heading or track control system (2) |
| 1.7. | Pelorus vai kompasa peilēšanas iekārta (2)Pelorus or compass bearing device (2) |
| 1.8. | Kursa un peilējuma korekcijas līdzekļi (2)Means of correcting headings and bearings (2) |
| 1.9. | Kursa nodošanas ierīce (THD) (2)Transmitting heading device (THD) (2) |
| 2.1. | Jūras navigācijas kartes/Elektroniskā karšu attēlošanas un informācijas sistēma (ECDIS) (1)Nautical charts/Electronic chart display and information system (ECDIS) (1) |
| 2.2. | ECDIS dublējošā sistēmaBack-up arrangements for ECDIS |
| 2.3. | Navigācijas publikācijasNautical publications |
| 2.4. | Elektronisko navigācijas publikāciju dublējošā sistēmaBack-up arrangements for electronic nautical publications |
| 3.1. | Globālās navigācijas satelītu sistēmas uztvērējs/zemes radionavigācijas sistēma/daudzsistēmu kuģa radionavigācijas uztvērējs (1), (2)Receiver for a global navigation satellite system/terrestrial radio navigation system/multi-system shipborne radionavigation receiver (1), (2) |
| 3.2. | 9 GHz radars (2)9 GHz radar (2) |
| 3.3. | Otrs radars (3 GHz/9 GHz) (1), (2)Second radar (3 GHz/9 GHz) (1), (2) |
| 3.4. | Automātiskā radiolokācijas informācijas apstrādes aparatūra (ARPA) (2)Automatic radar plotting aid (ARPA) (2) |
| 3.5. | Automātiskā sekošanas iekārta (2)Automatic tracking aid (2) |
| 3.6. | Otra automātiskā sekošanas iekārta (2)Second automatic tracking aid (2) |
| 3.7. | Elektroniskais ploters (2)Electronic plotting aid (2) |
| 4.1. | Automātiskā identifikācijas sistēma (AIS)Automatic identification system (AIS) |
| 4.2. | Tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēma (LRIT)Long-range identification and tracking system (LRIT) |
| 5. | Reisa datu reģistrācijas iekārta/Vienkāršota reisa datu reģistrācijas iekārta (VDR/S-VDR) (1)Voyage data recorder/Simplified voyage data recorder (VDR/S-VDR) (1) |
| 6.1. | Ātruma un attāluma mērīšanas iekārta (caur ūdeni) (2)Speed and distance measuring device (through the water) (2) |
| 6.2. | Ātruma un attāluma mērīšanas iekārta (attiecībā pret grunti uz priekšu un kuģa dvarsā) (2)Speed and distance measuring device (over the ground in the forward and the athwartship direction) (2) |
| 7. | Eholote (2)Echo-sounding device (2) |
| 8.1. | Stūres, dzenskrūves, vilces, dzenskrūves soļa un ekspluatācijas režīma indikatori (2)Rudder, propeller, thrust, pitch and operational mode indicators (2) |
| 8.2. | Pagriešanās ātruma indikators (2)Rate-of-turn indicator (2) |
| (1) Izsvītrot lieko.Delete as appropriate.(2) Saskaņā ar SOLAS V/19 šīs prasības izpildei ir atļauts izmantot citus līdzekļus. Citu līdzekļu izmantošanas gadījumā tie jānorāda.Alternative means of meeting this requirement are permitted under SOLAS V/19. In case of other means, they shall be specified. | (1) Izsvītrot lieko.Delete as appropriate.(2) Saskaņā ar SOLAS V/19 šīs prasības izpildei ir atļauts izmantot citus līdzekļus. Citu līdzekļu izmantošanas gadījumā tie jānorāda.Alternative means of meeting this requirement are permitted under SOLAS V/19. In case of other means, they shall be specified. |