Zaudējis spēku - Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi

69.1. lineāro metodi. Tās pamatā ir pieņēmums, ka pamatlīdzekļa lietderība samazinās vienmērīgi, tādēļ pamatlīdzekļa nolietojuma gada summa tā lietderīgās lietošanas laikā nemainās, ja nemainās pamatlīdzekļa būtisko atsavināšanas ieņēmumu (ja tādi paredzami) grāmatvedības aplēses;

69.2. degresīvo (paātrinātās amortizācijas) metodi. Tās pamatā ir pieņēmums, ka lietošanas sākumposmā pamatlīdzeklim ir augstāks ražīgums un mazāk resursu tiek tērēts tā uzturēšanai darba stāvoklī (lietošanas pēdējos gados pamatlīdzekļa ražīgums samazinās un pieaug izdevumi tā remontam). Izmantojot šo metodi, pamatlīdzekļa nolietojuma vislielākā gada summa ir pirmajā ekspluatācijas gadā, bet vismazākā – pēdējā;

69.3. no pamatlīdzekļa lietošanas intensitātes atkarīgās metodes. Izmantojot tās, pamatlīdzekļa nolietojuma gada summa tiek noteikta atkarībā no attiecīgā pamatlīdzekļa paredzētās jaudas un tā faktiskās izmantošanas attiecīgajā laikposmā.

70. Izvēlēto nolietojuma aprēķināšanas metodi sabiedrība lieto pastāvīgi, izņemot gadījumu, ja būtiski mainījušies apstākļi attaisno metodes maiņu. Šādas izmaiņas uzskata par grāmatvedības aplēses maiņu un par to sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā.

5.2. Ieguldījuma īpašumu uzskaites un novērtēšanas metodes un ar tiem saistīto izmaksu atspoguļošana

5.2.1. Ieguldījuma īpašumu uzskaites vispārīgie jautājumi

71. Kā ieguldījuma īpašumus sabiedrības grāmatvedībā uzskaita tikai tādus zemesgabalus, ēkas, būves vai šo objektu daļas, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

71.1. tie atbilst termina "ieguldījuma īpašumi" skaidrojumam Gada pārskatu likumā;

71.2. sabiedrība tos paredz turēt ilgāk nekā vienu gadu un sagaida, ka no to turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi;

71.3. sabiedrība spēj noteikt to vērtību.

72. Sabiedrības grāmatvedībā atsevišķi uzskaita katru ieguldījuma īpašumu objektu, reģistrējot tā:

72.1. sākotnējo vērtību un vērtības maiņas;

72.2. pārvietošanas vai izslēgšanas pamatojumu;

72.3. citu informāciju.

73. Ja ieguldījuma īpašumu objekta lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, reģistrē tā lietderīgās lietošanas laika ilgumu. Ja šim objektam tiek aprēķināts nolietojums, reģistrē izmantoto nolietojuma aprēķināšanas metodi.

74. Grāmatvedības kontu plānā iekļauj atsevišķus kontus ieguldījuma īpašumu uzskaites vērtības un nolietojuma uzskaitei.

5.2.2. Ieguldījuma īpašumu sākotnējās vērtības noteikšana

75. Ieguldījuma īpašumus pieņem grāmatvedības uzskaitē atbilstoši to sākotnējai vērtībai – iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai.

76. Ieguldījuma īpašumu objekta iegādes izmaksās iekļauj pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides) un citas ar šā objekta pirkumu vai sagatavošanu paredzētajiem mērķiem tieši saistītas izmaksas, kas radušās līdz tā nodošanai (pieņemšanai) ekspluatācijā.

77. Ieguldījuma īpašumu objekta ražošanas pašizmaksu nosaka tādā pašā kārtībā kā pamatlīdzekļa ražošanas pašizmaksu (šo noteikumu 49., 50. un 51.punkts).

78. Ja ieguldījuma īpašumu objektu iegūst apmaiņas darījumā, tā sākotnējo vērtību nosaka, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 52.punktu.

79. Ja ieguldījuma īpašumu objekta iegādei saņemts valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai ja tas saņemts kā dāvinājums, tad iegūtā ieguldījuma īpašumu objekta sākotnējo vērtību nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē saņemtā finansiālā atbalsta (finanšu palīdzības), ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošanu finanšu pārskatos.

5.2.3. Ieguldījuma īpašumu uzskaite un novērtēšana pēc sākotnējās vērtības noteikšanas

80. Pēc sākotnējās vērtības noteikšanas sabiedrības grāmatvedībā ieguldījuma īpašumu objektu uzskaita un novērtē, attiecīgi piemērojot kārtību, kāda noteikta pamatlīdzekļiem (šo noteikumu 5.1.3.apakšnodaļa).

81. Ja ieguldījuma īpašumu objekta lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, tam aprēķina nolietojumu tādā pašā kārtībā kā pamatlīdzekļiem (šo noteikumu 5.1.4.apakšnodaļa).

82. Sabiedrība var izvēlēties ieguldījuma īpašumus pēc to sākotnējās vērtības noteikšanas novērtēt, pamatojoties uz patieso vērtību (turpmāk – patiesās vērtības metode), tikai tad, ja attiecībā uz visiem ieguldījuma īpašumu objektiem tiek ievērots viens no Gada pārskatu likuma 55.5 panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

83. Ja sabiedrība izvēlas izmantot patiesās vērtības metodi, tā:

83.1. starpību starp ieguldījuma īpašumu objekta sākotnējo vērtību un tā patieso vērtību datumā, kad sāk piemērot šo metodi, kā arī turpmākās ieguldījuma īpašumu patiesās vērtības izmaiņas tajā pārskata gadā, kad tās konstatētas, iekļauj pelņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgi kā ieņēmumus vai kā izmaksas;

83.2. gadījumā, ja tiek veikta ieguldījuma īpašumu objekta uzlabošana (atjaunošana vai rekonstrukcija), ciktāl tas iespējams, nosaka un attiecīgi iegrāmato šā objekta patiesās vērtības samazinājumu pirms uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas), ņemot vērā, ka nomaināmā daļa vai detaļa ir zaudējusi savu vērtību. Ja šādu patiesās vērtības samazinājumu nav iespējams noteikt, ieguldījuma īpašumu objekta uzskaites vērtību grāmatvedībā palielina par uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksām, bet pēc tam veic korekcijas, pamatojoties uz šā objekta novērtējumu patiesajā vērtībā pēc uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) darbu pabeigšanas.

5.2.4. Saimniecisko darījumu ar ieguldījuma īpašumiem atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē

84. Ja sabiedrība maina zemesgabala, ēkas, būves vai šo objektu daļas lietošanas veidu, to attiecīgi atspoguļo grāmatvedības uzskaitē. Piemēram, ja attiecīgo objektu (tā daļu), kas grāmatvedībā bija uzskaitīts:

84.1. ieguldījuma īpašumu sastāvā, sāk izmantot preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai vai administratīvā nolūkā, – to pārvieto uz pamatlīdzekļiem. Ja ieguldījuma īpašumu novērtēšanā tiek izmantota patiesās vērtības metode, tad par jaunā pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtību pieņem attiecīgā objekta (tā daļas) patieso vērtību lietošanas veida maiņas datumā;

84.2. ieguldījuma īpašumu sastāvā, sāk uzlabot (atjaunot vai rekonstruēt) pārdošanas nolūkā, – to pārvieto no ieguldījuma īpašumiem uz pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem (norāda bilancē apgrozāmo līdzekļu sastāvā) un novērtē, piemērojot Gada pārskatu likuma 55.5 panta trešo daļu;

84.3. pamatlīdzekļu sastāvā, pārtrauc izmantot preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai vai administratīvā nolūkā un nolemj turēt, lai iegūtu nomas (īres) maksu vai sagaidītu cenu celšanos (vērtības pieaugumu), – to pārvieto uz ieguldījuma īpašumiem. Ja ieguldījuma īpašumu novērtēšanā tiek izmantota patiesās vērtības metode, tad starpību starp attiecīgā objekta (tā daļas) patieso vērtību lietošanas veida maiņas datumā un līdzšinējo bilances vērtību grāmatvedībā atspoguļo, attiecīgi piemērojot Gada pārskatu likuma 28.panta pirmo daļu (starpību iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas) vai 29.panta otro daļu (starpību iekļauj postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" vai – attiecīgā gadījumā – peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus);

84.4. pārdošanai turētu ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, iznomā saskaņā ar operatīvās nomas noteikumiem, – to pārvieto uz ieguldījuma īpašumiem. Ja ieguldījuma īpašumu novērtēšanā tiek izmantota patiesās vērtības metode, tad starpību starp attiecīgā objekta (tā daļas) patieso vērtību lietošanas veida maiņas datumā un līdzšinējo bilances vērtību iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgi kā ieņēmumus vai izmaksas.

85. Ja sabiedrība ieguldījuma īpašumu objektu, kas novērtēts, izmantojot patiesās vērtības metodi:

85.1. paredz atsavināt bez tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas), grāmatvedībā šo objektu turpina uzskaitīt kā ieguldījuma īpašumu tik ilgi, kamēr izslēdz no grāmatvedības uzskaites;

85.2. sāk uzlabot (atjaunot vai rekonstruēt) un paredz pēc uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) pabeigšanas arī turpmāk lietot kā ieguldījuma īpašumu, grāmatvedībā šo objektu turpina uzskaitīt kā ieguldījuma īpašumu.

5.3. Pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu objektu izslēgšana

86. Pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu objektu izslēdz no grāmatvedības uzskaites, kad tas:

86.1. atsavināts (pārdots vai apmainīts, nodots finanšu nomā, ziedots vai dāvināts, ieguldīts citas kapitālsabiedrības kapitālā);

86.2. likvidēts, jo no tā lietošanas vai atsavināšanas nākotnē vairs netiek gaidīti saimnieciskie labumi.

87. Pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu objekta izslēgšanu atspoguļo grāmatvedībā tajā pārskata gadā, kad tas atsavināts vai likvidēts. Ja šo objektu pārdod, ieņēmumus no tā pārdošanas uzskaita, kad attiecīgi izpildīti šo noteikumu 26. un 27.punktā minētie nosacījumi.

88. Ar pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu objekta izslēgšanu saistītos ieņēmumus un izmaksas finanšu pārskatā norāda neto vērtībā (turpmāk – neto peļņa vai neto zaudējumi), kuru nosaka kā starpību starp neto atsavināšanas ieņēmumiem (aprēķina kā pārdošanas vai citu atsavināšanas ieņēmumu un pārdošanas vai citu atsavināšanas izdevumu starpību), ja tādi ir, un šā objekta bilances vērtību. Neto peļņu norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi", bet neto zaudējumus – postenī "Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas".

89. Ja izslēgtais pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu objekts ir bijis novērtēts, izmantojot pārvērtēšanas metodi, tad peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi" iekļauj arī šā objekta pārvērtēšanas rezultātā radušos vērtības pieauguma summas atlikumu, to izslēdzot no bilances posteņa "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve".

5.4. Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu objektu pārvietošana uz pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem un informācijas sniegšana

90. Ja pamatlīdzekļu objekts vai tāds ieguldījuma īpašumu objekts, kas nav novērtēts, izmantojot patiesās vērtības metodi, atbilst pārdošanai turēta ilgtermiņa ieguldījuma klasifikācijas kritērijiem, šo objektu grāmatvedības uzskaitē pārvieto uz pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem. Pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus bilancē atspoguļo apgrozāmo līdzekļu sastāvā un novērtē, piemērojot Gada pārskatu likuma 55.5 panta trešo daļu.

91. Ja gada laikā pārdošanas darījums nav noticis un šā iemesla dēļ objekts vairs neatbilst pārdošanai turētu ilgtermiņa ieguldījumu klasifikācijas kritērijiem, grāmatvedības uzskaitē to pārvieto atpakaļ attiecīgi pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu sastāvā. Par šā objekta jauno uzskaites vērtību pieņem zemāko no šādām divām vērtībām:

91.1. vērtība, kas aprēķināta, koriģējot šā objekta bilances vērtību, kāda tā bija pārvietošanas datumā uz pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem, par nolietojumu, kas būtu aprēķināts, un vērtības korekcijām, kas būtu veiktas, ja objekts nebūtu bijis pārvietots uz pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem;

91.2. vērtība, kas aprēķināta, piemērojot Gada pārskatu likuma 55.5 panta trešo daļu datumā, kad objekts pārvietots atpakaļ attiecīgi pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu sastāvā.

92. Finanšu pārskata pielikumā par pamatlīdzekļiem un par ieguldījuma īpašumiem sniedz Gada pārskatu likuma 16. un 41.pantā minēto informāciju un – attiecīgos gadījumos – arī 26.panta ceturtajā daļā un 28.panta ceturtajā daļā minēto informāciju. Par ieguldījuma īpašumiem, kas novērtēti, izmantojot patiesās vērtības metodi, papildus sniedz arī Gada pārskatu likuma 55.7 panta pirmajā daļā minēto informāciju.

6. Uzkrājumu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto saistību, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas kritēriji un metodes

6.1. Uzkrājumi

93. Sabiedrība veido uzkrājumus, lai segtu noteikta veida saistības, kas attiecas uz pārskata gadu vai iepriekšējiem pārskata gadiem un gada pārskata sagatavošanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet kuru apjoms vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav skaidri zināms.

94. Uzkrājumus veido tikai tad, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi (turpmāk – uzkrājumu atzīšanas nosacījumi):

94.1. sabiedrībai saistībā ar konkrētu pagātnes notikumu ir pienākums nākamajos pārskata gados izdarīt par labu citai personai zināmas darbības, kuru pamats ir tiesību akts, līgums vai komerciālā paraža (piemēram, sabiedrībai saistībā ar pārskata gadā vai kādā no iepriekšējiem pārskata gadiem ekspluatācijā nodotu pamatlīdzekli ir pienākums veikt šā pamatlīdzekļa demontāžu un izvietošanas vietas atjaunošanu laikā, kad šis pamatlīdzeklis tiks izņemts no ekspluatācijas, lai izpildītu noteiktās dabas aizsardzības prasības);

94.2. sagaidāms, ka saistībā ar šo noteikumu 94.1.apakšpunktā minētā pienākuma izpildi sabiedrībai radīsies izmaksas, kuru summu sabiedrība spēj ticami novērtēt (aplēst).

95. Šajā nodaļā minētie nosacījumi par uzkrājumu veidošanu, novērtēšanu un uzskaiti neattiecas uz uzkrājumiem nedrošiem parādiem, uzkrāto nolietojumu un uzkrātajiem aktīvu vērtības norakstījumiem. Tos uzskaita grāmatvedībā un izmanto finanšu pārskatā attiecīgo bilances aktīva posteņu vērtības korekcijām bilances datumā.

96. Uzkrājumus novērtē saskaņā ar grāmatvedības aplēsi (šo noteikumu 18. un 19.punkts) par summu, ko uzņēmums pamatoti maksātu, ja izpildītu pienākumu bilances datumā pašu spēkiem vai ja šajā datumā nodotu šā pienākuma izpildi trešajai personai. Aplēses sagatavošanā neņem vērā ieņēmumus, kurus varētu gūt no paredzamās aktīvu atsavināšanas (pat tad, ja šī atsavināšana ir cieši saistīta ar darījumu vai notikumu, kas ir bijis par pamatu attiecīga uzkrājuma izveidošanai).

97. Uzkrājumus pārskata katrā bilances datumā. Ja turpmāku notikumu ietekmē mainās apstākļi, kas bija par pamatu līdzšinējam uzkrājumu novērtējumam, vai ir iegūta jauna informācija, sabiedrība maina grāmatvedības aplēsi un koriģē (palielina vai samazina) attiecīgo uzkrājumu summu. Ja vairs netiek izpildīti attiecīgo uzkrājumu atzīšanas nosacījumi, tos izslēdz.

98. Uzkrājumus veido, iekļaujot aplēstās summas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas vienā pārskata gadā vai pakāpeniski vairākos pārskata gados (atkarībā no konkrēto uzkrājumu būtības). Uzkrājumu vērtības samazinājumu vai konkrētu uzkrājumu izslēgšanu norāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus vai kā attiecīgo izmaksu samazinājumu.

99. Ja ir paredzams, ka ar pienākuma izpildi saistītos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona (piemēram, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumiem, zaudējumu atlīdzināšanas noteikumiem vai garantijām), sabiedrība veic vienu no šādām darbībām:

99.1. ja ir droši zināms, ka tad, kad sabiedrība izpildīs pienākumu, tai izdevumi pilnībā vai daļēji tiks atlīdzināti, summu, kādā paredzama izdevumu atlīdzināšana, norāda bilances aktīva iedaļā "III. Debitori" kā atsevišķu posteni. Šā posteņa vērtība nedrīkst pārsniegt attiecīgā uzkrājuma summu;

99.2. ja sabiedrība ir pilnībā atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu neatkarīgi no tā, vai trešā persona atlīdzinās vai neatlīdzinās izdevumus, sabiedrība veido uzkrājumus visai saistību summai;

99.3. ja trešā persona ir pilnībā atbildīga par saistību izpildi, sabiedrība uzkrājumus neveido.

100. Ja summu, kādā paredzama izdevumu atlīdzināšana, iekļauj bilances aktīvā kā atsevišķu posteni, tad peļņas vai zaudējumu aprēķinā ar attiecīgo uzkrājumu veidošanu saistītos izdevumus un ieņēmumus no izdevumu atlīdzināšanai paredzētās summas var norādīt, izvēloties vienu no šādām metodēm:

100.1. atsevišķi, iekļaujot attiecīgajos izdevumu un ieņēmumu posteņos;

100.2. neto vērtībā (kā attiecīgo izdevumu un ieņēmumu starpību).

101. Izveidotos uzkrājumus norāda attiecīgajos posteņos bilances pasīvā. Uzkrājumus samazina, no tiem norakstot uz konkrēta pienākuma izpildi (konkrētas saistības segšanu) tieši attiecināmus izdevumus tajā pārskata gadā, kad tie rodas. Konkrētus uzkrājumus izmanto tikai tiem izdevumiem, kuriem šie uzkrājumi bija izveidoti.

102. Finanšu pārskata pielikumā par uzkrājumiem sniedz Gada pārskatu likuma 19.pantā noteikto informāciju un, ja iespējams, papildus norāda paredzamo konkrētu saistību rašanās vai segšanas laiku. Ja, veidojot uzkrājumus, ir ņemta vērā izdevumu atlīdzināšana, norāda summas un bilances aktīva posteņus, kuros tās iekļautas. Ja konkrēts uzkrājums novērtēts, izmantojot diskontēšanu, papildus norāda uzkrājuma pašreizējās vērtības un diskonta likmes izmaiņu ietekmi.

6.2. Uzkrātie ieņēmumi un uzkrātās saistības

103. Gada pārskatu likuma 10.panta iedaļas "III. Debitori" 8.postenī "Uzkrātie ieņēmumi" norāda skaidri zināmās norēķinu summas ar pircējiem un pasūtītājiem par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu pārskata gadā, attiecībā uz kuriem saskaņā ar piegādes, pirkuma vai uzņēmuma līguma nosacījumiem bilances datumā vēl nav pienācis norēķinu dokumenta (rēķina) iesniegšanas termiņš. Šīs norēķinu summas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajā līgumā noteikto cenu un faktisko preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu apliecinošiem dokumentiem.

104. Gada pārskatu likuma 10.panta iedaļas "Īstermiņa kreditori" 15.postenī "Uzkrātās saistības" norāda skaidri zināmās saistību summas pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem par pārskata gadā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, par kurām piegādes, pirkuma vai uzņēmuma līguma nosacījumu vai citu iemeslu dēļ bilances datumā vēl nav saņemts attiecīgs norēķinu dokuments (rēķins). Šīs saistību summas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajā līgumā noteikto cenu un faktisko preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecinošiem dokumentiem.

105. Aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par uzkrāto atvaļinājumu apmaksu postenī "Uzkrātās saistības" var iekļaut tikai tad, ja ir skaidri zināms maksājuma datums vai šo izmaksu apjoms, kas būs vienāds ar nākotnē izmaksājamām summām par pārskata gadā uzkrātajām neizmantotā atvaļinājuma dienām. Ja izmaksu apjoms vai maksājuma datums nav skaidri zināms, veidojami attiecīgi uzkrājumi šo noteikumu 6.1.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.

6.3. Iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

106. Iespējamās saistības, kas varētu rasties saistībā ar konkrētu pagātnes notikumu (piemēram, sniegtu galvojumu), nedrīkst iekļaut bilancē. Par tām sniedzama informācija finanšu pārskata pielikumā un – attiecīgos gadījumos – arī vadības ziņojumā. Gadījumos, kad tas iespējams, norāda arī iespējamo finansiālo ietekmi, ja tāda paredzama. Ja viena un tā paša pagātnes notikuma dēļ sabiedrība veido uzkrājumus un tai rodas arī iespējamās saistības, informāciju sniedz tā, lai parādītu sakarību starp uzkrājumiem un iespējamām saistībām.

107. Iespējamos aktīvus, kas varētu rasties saistībā ar konkrētu pagātnes notikumu (piemēram, noslēgtu nodomu līgumu vai iespējas līgumu), nedrīkst iekļaut bilancē. Ja paredzams, ka no iespējamiem aktīviem sabiedrība nākotnē saņems saimnieciskos labumus, informāciju par tiem var sniegt vadības ziņojumā.

7. Kārtība, kādā sabiedrība, kura ir būvlīguma darbuzņēmējs vai cita ilgtermiņa līguma darbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvlīgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus

7.1. Būvlīgumi

108. Sabiedrība, kura kā darbuzņēmējs ir noslēgusi līgumu par būvdarbu veikšanu, būves nojaukšanu, atjaunošanu vai rekonstrukciju vai vides atjaunošanu pēc būves nojaukšanas, vai ar būvniecību tieši saistītu pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – būvlīgums) un būvlīgumā paredzētā projekta īstenošanu uzsāk vienā pārskata gadā, bet pabeidz citā pārskata gadā, ar būvlīgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus grāmatvedībā uzskaita šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

109. Ja viens un tas pats būvlīgums attiecas uz vairākiem īstenojamiem projektiem, ar katru projektu saistītos ieņēmumus un izdevumus uzskaita atsevišķi tā, it kā par katru no šiem projektiem būtu noslēgts atsevišķs būvlīgums, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

109.1. būvlīgumā ir atsevišķa vienošanās par katru no īstenojamiem projektiem. Katrs no īstenojamiem projektiem būvlīguma slēgšanas laikā tika izskatīts atsevišķi, tādēļ darbuzņēmējs un pasūtītājs varēja pieņemt vai noraidīt to līguma daļu, kas attiecas uz katru no projektiem;

109.2. sabiedrība spēj ticami novērtēt ar katru projektu saistīto izmaksu un ieņēmumu summas.

110. Ar vairākiem būvlīgumiem saistītos ieņēmumus un izdevumus uzskaita kopā tā, it kā par attiecīgo darbu izpildi būtu noslēgts viens kopējs būvlīgums neatkarīgi no tā, vai tie ir līgumi ar vienu vai vairākiem pasūtītājiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

110.1. vienošanās par šo līgumu izpildi notiek vienlaikus;

110.2. šie līgumi ir tik cieši savstarpēji saistīti, ka pēc būtības tie ir viena īstenojamā projekta dažādas daļas ar kopēju peļņu;

110.3. šos līgumus izpilda vienlaikus vai secīgi vienu pēc otra.

111. Ja sākotnējais būvlīgums vai tā grozījumi paredz papildu projekta īstenošanu pēc pasūtītāja izvēles, tad ar papildu projektu saistītos ieņēmumus un izdevumus grāmatvedībā uzskaita tā, it kā par šo projektu būtu noslēgts atsevišķs būvlīgums, ja ir ievērots vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

111.1. papildu projekts būtiski atšķiras no tā projekta (tiem projektiem), par ko noslēgts sākotnējais līgums (pēc līgumdarbu veida, tehnoloģijas vai funkcijas);

111.2. par papildu objektā veicamo darbu cenu vienojas, neņemot vērā sākotnējo līgumcenu.

7.2. Ar būvlīgumu saistītie ieņēmumi

112. Ar būvlīgumu saistītajos ieņēmumos iekļauj sākotnēji paredzēto ieņēmumu summu (atbilst līgumcenai) un tās korekcijas saistībā ar:

112.1. būvlīgumā paredzēto darbu (turpmāk – līgumdarbi) apjoma vai izpildes termiņa izmaiņām (turpmāk – līgumdarbu novirzes);

112.2. summām, kuras darbuzņēmējs prasa no pasūtītāja vai citas personas kā tādu izmaksu atlīdzību, kuras nav iekļautas līgumcenā (turpmāk – darbuzņēmēja prasījums), piemēram, pasūtītāja izraisīts kavējums, specifikācijas vai projekta kļūda, apstrīdēta līgumdarbu novirze;

112.3. papildu summām, kuras pasūtītājs maksā darbuzņēmējam, ja tiek izpildīti noteikti līguma nosacījumi, piemēram, tiek sasniegti vai pārsniegti noteikti darbības rezultāti (turpmāk – veicināšanas maksājums).

113. Līgumdarbu novirzes iekļauj ar būvlīgumu saistītajos ieņēmumos, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

113.1. sagaidāms, ka pasūtītājs piekritīs līgumdarbu novirzēm un ieņēmumu korekciju summai, kas rodas šo noviržu dēļ;

113.2. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu korekciju summu.

114. Darbuzņēmēja prasījumu iekļauj ar būvlīgumu saistītajos ieņēmumos tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

114.1. sagaidāms, ka pasūtītājs piekritīs prasījumam un ieņēmumu korekciju summai, kas rodas šā prasījuma dēļ;

114.2. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu korekciju summu.

115. Veicināšanas maksājumu iekļauj ar būvlīgumu saistītajos ieņēmumos, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

115.1. ir sasniegta noteikta līguma izpildes pakāpe, tādēļ sagaidāms, ka konkrētie līguma nosacījumi tiks izpildīti;

115.2. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu korekciju summu, kas rodas veicināšanas maksājuma dēļ.

7.3. Ar būvlīgumu saistītie izdevumi

116. Ar būvlīgumu saistītajos izdevumos iekļauj šādas izmaksas, kas radušās laikā līdz būvlīgumā paredzētā projekta pabeigšanai (nodošanai pasūtītājam):

116.1. uz būvlīgumu tieši attiecināmas izmaksas (izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta īstenošanai veiktajiem līgumdarbiem), piemēram, projekta īstenošanā tieši iesaistītā personāla izmaksas, projekta īstenošanai izlietoto materiālu izmaksas, projekta īstenošanai izmantoto pamatlīdzekļu nomas maksa vai nolietojums un to darbības uzturēšanai izlietotās rezerves daļas un materiāli, pamatlīdzekļu un materiālu piegādes un pārvietošanas izmaksas, uz būvlīgumu tieši attiecināmās projektēšanas un tehniskā atbalsta izmaksas, izmaksas, kas saistītas ar uzkrājuma veidošanu garantijas pakalpojumu sniegšanas saistību segšanai vai projekta īstenošanā un līgumdarbu izpildē iesaistīto trešo personu prasījumi;

116.2. būvlīguma netiešās (pieskaitāmās) izmaksas (tādu izmaksu daļas, kas tikai netieši saistītas ar projekta īstenošanai veiktajiem līgumdarbiem), piemēram, apdrošināšanas maksājumi, uz būvlīgumu netieši attiecināmas projektēšanas un tehniskās palīdzības izmaksas, projekta īstenošanai saņemto aizņēmumu procenti, atsevišķas administrācijas izmaksu daļas, kas saistītas ar līgumdarbu organizēšanu, vadīšanu un darba aizsardzību;

116.3. citas izmaksas, kuras pasūtītājs sedz saskaņā ar īpašiem būvlīguma noteikumiem (izmaksas, kas nav tieši vai netieši saistītas ar projekta īstenošanai veiktajiem līgumdarbiem, bet kuru segšana būvlīgumā ir paredzēta), piemēram, pārējās administrācijas izmaksas, autoruzraudzības, ekspertīzes, pētniecības un attīstības izmaksas.

117. Ar būvlīgumu saistītajos izdevumos neiekļauj (no tiem izslēdz) tādas izmaksas, kuras nevar attiecināt uz īstenojamo projektu un tajā veicamajiem līgumdarbiem, piemēram, tādas administrācijas, autoruzraudzības, ekspertīzes, pētniecības un attīstības izmaksas, kuru atlīdzināšana būvlīgumā nav paredzēta, dīkstāvē esošu pamatlīdzekļu (tādi pamatlīdzekļi, kurus neizmanto būvlīguma izpildei) nomas maksa vai nolietojums, pārdošanas izmaksas.

7.4. Ar būvlīgumu saistīto ieņēmumu un izdevumu uzskaite un atspoguļošana

118. Ja sabiedrība spēj ticami aplēst būvlīguma izpildes rezultātus, tā grāmatvedībā uzskaita ar šo līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus, ņemot vērā būvlīguma izpildes pakāpi bilances datumā. Ieņēmumus norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Neto apgrozījums" Gada pārskatu likuma 21.pantā noteiktajā kārtībā, bet izdevumus – attiecīgos izmaksu posteņos.

119. Tāda būvlīguma izpildes rezultātus, kurā darbuzņēmējs un pasūtītājs vienojušies par fiksētu līgumcenu vai fiksētu līgumdarbu vienību izcenojumu (nav paredzēta līgumcenas vai izcenojumu maiņa), var ticami aplēst, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

119.1. sabiedrība spēj ticami novērtēt ar būvlīgumu saistītos ieņēmumus;

119.2. sagaidāms, ka samaksa saistībā ar būvlīgumu tiks saņemta;

119.3. sabiedrība spēj bilances datumā ticami novērtēt būvlīguma pabeigšanai nepieciešamos izdevumus un būvlīguma izpildes pakāpi;

119.4. sabiedrība spēj skaidri noteikt un ticami novērtēt ar būvlīgumu saistītos izdevumus, lai projekta īstenošanā faktiski radušos izdevumus varētu salīdzināt ar iepriekšējām aplēsēm.

120. Tāda būvlīguma izpildes rezultātus, kurā darbuzņēmējs un pasūtītājs vienojušies, ka darbuzņēmējam tiek atlīdzinātas pieļaujamās vai citādi noteiktās izmaksas kopā ar noteiktu procentuālu peļņas daļu vai fiksētu peļņas summu (izmaksu ar uzcenojumu līgums), var ticami aplēst, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

120.1. sagaidāms, ka samaksa saistībā ar būvlīgumu tiks saņemta;

120.2. sabiedrība spēj skaidri noteikt un ticami novērtēt ar būvlīgumu saistītos izdevumus (neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav sedzami saskaņā ar īpašiem būvlīguma noteikumiem).

121. Būvlīguma izpildes pakāpi bilances datumā nosaka, izmantojot darbu izpildes procenta metodi (attiecīgi piemēro šo noteikumu 30.punktu). Ar būvlīgumu saistītos ieņēmumus saskaņo ar izdevumiem attiecīgajos pārskata gados, kuros tiek veikti ar projekta īstenošanu saistītie līgumdarbi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgos posteņos norāda to ar būvlīgumu saistīto ieņēmumu un izdevumu daļu, kuru var attiecināt uz attiecīgajā pārskata gadā pabeigto līgumdarbu daļu.

122. Summu, kuru pasūtītājs ir parādā saistībā ar pabeigto līgumdarbu daļu, darbuzņēmējs savā bilancē norāda attiecīgā debitoru parādu postenī. Ja darbuzņēmējam ir finansiālas saistības pret pasūtītāju, piemēram, sakarā ar saņemtu avansa maksājumu summu, viņš tās norāda attiecīgajā kreditoru parādu postenī.

123. Ja rodas šaubas par to, ka tiks saņemta summas samaksa, kas iepriekšējā pārskata gadā tika iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā ieņēmumos (un bilancē attiecīgā debitoru parādu postenī) saistībā ar pabeigto līgumdarbu daļu, apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumu nedrošiem parādiem.

124. Ja darbuzņēmējam rodas ar būvlīguma izpildi saistīti izdevumi, kas attiecas uz šā līguma turpmāko darbību, un sagaidāms, ka pasūtītājs šos izdevumus atlīdzinās, tos norāda Gada pārskatu likuma 10.panta I iedaļas "Krājumi" 4.postenī "Nepabeigtie pasūtījumi".

125. Ja nav iespējams ticami aplēst būvlīguma izpildes rezultātus:

125.1. ieņēmumus no šā līguma uzskaita tikai tik lielā summā, kādā sagaidāms, ka pasūtītājs atlīdzinās izdevumus, kas radušies saistībā ar šo līgumu;

125.2. ar šo līgumu saistītos izdevumus iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgu izmaksu sastāvā tajā pārskata gadā, kurā tie radušies.

126. Ja sagaidāms, ka būvlīguma kopējie izdevumi būs lielāki par tā kopējiem ieņēmumiem, aplēsto zaudējumu summu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgu izmaksu sastāvā tajā pārskata gadā, kad tie konstatēti. Šis nosacījums attiecas arī uz tādu būvlīgumu, kurā paredzētie līgumdarbi vēl nav uzsākti.

127. Gadījumos, kad nav sagaidāms, ka pasūtītājs atlīdzinās izdevumus, kas radušies saistībā ar būvlīgumu, radušos zaudējumus iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgu izmaksu sastāvā tajā pārskata gadā, kad tie konstatēti, piemēram, ja tiek apšaubīts būvlīguma juridiskais spēks, būvlīguma izpilde ir atkarīga no tiesas procesa iznākuma, būvlīgums attiecas uz īpašumiem, kurus var konfiscēt vai atsavināt piespiedu kārtā, līgumslēdzējas puses vai viena no pusēm (pasūtītājs vai izpildītājs) nevar izpildīt būvlīgumā paredzētos pienākumus.

128. Lai aplēstu to ar būvlīgumu saistīto ieņēmumu un izdevumu daļu, kas iekļaujama attiecīgā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sabiedrība sagatavo grāmatvedības aplēsi. Izmantojot darbu izpildes procenta metodi kārtējā pārskata gada grāmatvedības aplēses sagatavošanā, līgumdarbu izpildes apjomu procentos nosaka, attiecinot ar būvlīgumu saistītos izdevumus, kas radušās no projekta īstenošanas uzsākšanas datuma līdz bilances datumam, pret kopējo ar būvlīgumu saistīto izdevumu summu bilances datumā (ja šī summa ir mainīta, – pret pēdējo precizēto summu). Grāmatvedības aplēses maiņas ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo šo noteikumu 20.punktā noteiktajā kārtībā.

7.5. Citi ilgtermiņa līgumi

129. Sabiedrība, kura kā darbu izpildītājs ir noslēgusi līgumu par finanšu informācijas sistēmas ieviešanu vai par projekta vadītāju pakalpojumiem informācijas tehnoloģiju un sistēmu ieviešanā un tajā paredzētā projekta īstenošanu uzsāk vienā pārskata gadā, bet pabeidz citā pārskata gadā, ar šo līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus grāmatvedībā uzskaita šajā nodaļā vai šo noteikumu 30. un 31.punktā noteiktajā kārtībā.

8. Noslēguma jautājumi

130. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumus Nr.201 "Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 54.nr.; 2008, 45.nr.).

131. Noteikumi stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

Ministru prezidents V.DombrovskisFinanšu ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars