Atkritumu poligonu noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.1032Rīgā 2011.gada 27.decembrī (prot. Nr.76 50.§)

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7. panta pirmās daļas 6. punktu,12. panta otrās daļas 6. punktu, 22. panta 1.1 un 1.2 daļu un otrās daļas 2., 4., 5. un 6. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības atkritumu poligonu ierīkošanai, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai un šo poligonu un izgāztuvju slēgšanai un rekultivācijai;

1.2. kārtību, kādā slēdz un rekultivē atkritumu poligonus;

1.3. prasības slēgtas izgāztuves rekultivācijai un rekultivētas izgāztuves atkārtotai rekultivācijai pēc tās atrakšanas un atkritumu pāršķirošanas, tai skaitā prasības šādas izgāztuves monitoringam un uzturēšanai pēc rekultivācijas;

1.4. kārtību, kādā atkritumu poligona apsaimniekotājs veic atkritumu poligonā apglabāto atkritumu sastāva, masas un tilpuma mērījumus;

1.5. kritērijus, pēc kuriem konstatē, ka sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai;

1.6. sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanas apjomu un termiņus;

1.7. kritērijus, atbilstoši kuriem novērtē sadzīves atkritumu poligonā apglabāto atkritumu daudzuma samazināšanas mērķu sasniegšanu;

1.8. kārtību, termiņus un veidu, kādā sadzīves atkritumu poligona īpašnieks vai apsaimniekotājs iesniedz ziņojumu par sadzīves atkritumu poligonā apglabāto atkritumu daudzuma samazināšanu;

1.9. prasības plāna saturam, lai pagarinātu termiņus sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas mērķu sasniegšanai (turpmāk – pagarināšanas plāns).

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. inertie atkritumi – atkritumi, ar kuriem nenotiek būtiskas fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas, tie nešķīst, nedeg vai ar tiem nenotiek cita veida fizikālas vai ķīmiskas reakcijas, tie neiedarbojas uz citām vielām vai materiāliem, ar kuriem nonāk saskarē, kā arī nerada draudus cilvēka dzīvībai, veselībai un videi. Atkritumu izskalošanās ir nebūtiska, atkritumos esošo piesārņojošo vielu saturs un infiltrāta ekotoksiskums ir nebūtisks un neapdraud virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti;

2.2. bioloģiski noārdāmie atkritumi – atkritumi, kuri var sadalīties aerobos vai anaerobos apstākļos;

2.3. šķidrie atkritumi – atkritumi, kas apglabāšanas apstākļos ir šķidrā agregātstāvoklī, tajā skaitā notekūdeņi, izņemot dūņas;

2.4. infiltrāts – jebkurš šķidrums, kurš veidojas, izsūcoties cauri poligonā vai izgāztuvē apglabātajiem atkritumiem, un tiek uzkrāts atkritumu poligonā vai izgāztuvē vai tiek novadīts no tās;

2.5. poligonu gāzes – visas gāzes, kas veidojas no poligonā apglabātajiem atkritumiem. Par poligonu gāzēm uzskatāmas arī gāzes, kas radušās poligonā bioloģisko atkritumu reģenerācijas vai pārstrādes rezultātā;

2.6. rekultivācija – ar atkritumiem piesārņotā teritorijā slēgtā poligonā, slēgtā poligona daļā vai izgāztuvē veicamu pasākumu komplekss, lai novērstu atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību un nodrošinātu ar atkritumiem piesārņotas teritorijas iekļaušanos apkārtējā ainavā;

2.7. eluāts – šķidrums, kas iegūts laboratorijā, veicot atkritumu izskalošanās pārbaudes;

2.8. atkritumu apstrāde – fizikāli, termiski, ķīmiski, mehāniski (arī šķirošana) vai bioloģiski procesi, kuros mainās atkritumu īpašības, samazinās to apjoms vai bīstamība, tiek paātrināta sadalīšanās vai veicināta atkritumu pārstrāde un reģenerācija;

2.9. operators – fiziskā vai juridiskā persona, kura apsaimnieko poligonu vai izgāztuvi;

2.10. savrupa apdzīvota vieta – apdzīvota vieta, kurā nav vairāk par 500 iedzīvotājiem un ne vairāk kā pieci iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, un tās attālums līdz tuvākajai pilsētu aglomerācijai, kurā uz kvadrātkilometru ir vismaz 250 iedzīvotāju, nav mazāks par 50 kilometriem vai arī šī pilsētu aglomerācija sliktu meteoroloģisko apstākļu dēļ ievērojamu gada daļu ir grūti sasniedzama pa ceļu;

2.11. pazemes glabātava – pastāvīga atkritumu glabāšanas vieta dziļos ģeoloģiskos dobumos, piemēram, sāls vai kālija raktuvēs;

2.12. (svītrots ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789).

3. Noteikumi attiecas uz poligoniem un izgāztuvēm, ieskaitot atkritumu rašanās vietas, kurās atkritumu radītājs tos apglabā, kā arī speciāli aprīkotas vietas atkritumu uzglabāšanai, kur atkritumi tiek glabāti ilgāk par gadu, izņemot:

3.1. atkritumu izkraušanas vietas, kur tos sagatavo pārvadājumiem reģenerācijai, pārstrādei, apstrādei vai apglabāšanai citur;

3.2. vietas, kur atkritumi tiek uzglabāti pirms to apglabāšanas, ja atkritumi tiek uzglabāti ne ilgāk par gadu, un vietas, kur atkritumi tiek glabāti pirms to apstrādes vai pārstrādes, ja atkritumi tiek uzglabāti ne ilgāk par trim gadiem;

3.3. notekūdeņu dūņu, gultnes padziļināšanas dūņu un līdzīgu materiālu iestrādi augsnē mēslošanai vai labiekārtošanai;

3.4. inerto atkritumu izmantošanu teritoriju labiekārtošanā, ja šie atkritumi ir piemēroti attiecīgajam nolūkam vai arī būvdarbiem poligonos;

3.5. dūņu izvietošanu gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm, no kurām tās ir izņemtas, padziļinot gultni, vai arī izvietošanu virszemes ūdeņos, ieskaitot gultni un tās pamatni, ja dūņas nav bīstamas atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikāciju un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus;

3.6. (svītrots ar MK 12.10.2021. noteikumiem Nr. 684).

3.1 Šie noteikumi neattiecas uz tādu derīgo izrakteņu ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu, ko regulē normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtību.

4. Atkritumu poligonus iedala šādās kategorijās:

4.1. bīstamo atkritumu poligoni;

4.2. sadzīves atkritumu poligoni;

4.3. inerto atkritumu poligoni.

2. Poligonu būvniecība

5. Poligona ierīkošanas vietu izvēlas saskaņā ar tās pašvaldības teritorijas plānojumu, kuras teritorijā paredzēts būvēt poligonu. Poligona būvniecības vietu izvēlas, ņemot vērā:

5.1. attālumu no apdzīvotām vietām, tūrisma objektiem, vietām, ko izmanto atpūtai un veselības aprūpei, kā arī no ūdenstilpēm, ūdenstecēm un lauksaimniecībā izmantojamām zemēm;

5.2. aprobežojumus visu veidu aizsargjoslās iespējamajā poligona būvniecības vietā;

5.3. ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus iespējamajā poligona būvniecības vietā;

5.4. iespējamās poligona būvniecības vietas applūšanas, nosēšanās, noslīdeņu vai nogruvumu varbūtību;

5.5. valdošo vēju virzienu attiecībā pret apdzīvotām vietām, tūrisma objektiem un vietām, ko izmanto atpūtai un veselības aprūpei;

5.6. paaugstinātas bīstamības objektu izvietojumu un to iespējamo nevēlamo ietekmi uz poligonu, kā arī poligona iespējamo ietekmi uz paaugstinātas bīstamības objektiem.

6. Poligonus aizliegts būvēt:

6.1. vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām vai īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;

6.2. teritorijās, kurās visā poligona ekspluatācijas laikā maksimālo gruntsūdens līmeni nevar nodrošināt zemāku par vienu metru no poligona pamatnes;

6.3. aktīvā karsta zonās.

7. Ja poligona būvniecību pilnīgi vai daļēji paredzēts veikt par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem vai starptautisko finanšu institūciju, Eiropas Savienības, tās dalībvalstu vai citu valstu finanšu līdzekļiem, projekta iesniedzējs pirms poligona vai tā kārtas būvniecības uzsākšanas sagatavo poligona būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu. Pamatojumā ietverta:

7.1. informācija par reģionu, kurā paredzēts ierīkot poligonu savākto atkritumu apglabāšanai:

7.1.1. attiecīgās teritorijas apraksts, reģiona iedzīvotāju skaits un blīvums, kā arī uzņēmējdarbības veidi un infrastruktūras raksturojums;

7.1.2. atkritumu rašanās avoti, atkritumu daudzums un sastāvs, apglabājamo atkritumu veidi, attālums starp paredzamo poligona vietu un būtiskiem atkritumu rašanās avotiem, esošā atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra;

7.1.3. atkritumu apsaimniekošanas institucionālie, tehniskie un ekonomiskie aspekti attiecīgajā teritorijā, arī esošā un plānotā tarifu sistēma;

7.1.4. prognozes par radīto un poligonā apglabājamo atkritumu daudzuma, sastāva un veidu maiņu poligona paredzamās darbības laikā;

7.1.5. atkritumu dalītas vākšanas, apstrādes, pārstrādes un apglabāšanas tehnoloģiskās alternatīvas, to ieviešanas un izmantošanas izmaksas;

7.1.6. sociāli ekonomiskā situācija attiecīgajā teritorijā, plānotā tarifu sistēma un tās ietekme uz iedzīvotāju maksātspēju;

7.1.7. poligona būvniecības ieceres atbilstība reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna nosacījumiem, ja tāds ir apstiprināts;

7.1.8. sabiedrības informēšana par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un uzdevumiem, kas jārisina tās ietvaros;

7.1.1 atkritumu poligonā plānoto atkritumu apsaimniekošanas darbību apraksts;

7.2. informācija par poligona būvniecības un ar to saistītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas finansēšanas iespējām, shēmu un prognozējamo darbu izpildes kalendāra grafiku;

7.3. informācija par iespējamo poligona būvniecības vietu:

7.3.1. atbilstība attiecīgās administratīvās teritorijas attīstības programmai un teritorijas plānojumam, ja tādi ir izstrādāti;

7.3.2. inženierģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes dati;

7.3.3. informācija par zemes īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošiem dokumentiem;

7.3.4. zemes lietojuma veida maiņas nepieciešamība;

7.4. poligona ģenerālā plāna shēma, ieskaitot pievedceļus un ārējos inženiertīklus;

7.5. poligonā plānotās infrastruktūras (arī vides aizsardzības inženierbūvju) apraksts;

7.6. poligona apsaimniekošanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles plāns;

7.7. informācija par tiltiem, ceļiem un dzelzceļa tīklu, kā arī par citām komunikācijām, kas tieši ietekmē atkritumu plūsmu uz poligonu;

7.8. informācija par prognozējamām poligona ierīkošanas, apsaimniekošanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles izmaksām;

7.9. informācija par iespējām nodrošināt līdzfinansējumu projekta īstenošanai;

7.10. informācija par paredzamā poligona atbilstību valsts un attiecīgajam reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas plānam.

8. Saskaņā ar šo noteikumu 7.punkta prasībām izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu projekta iesniedzējs iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Lai informētu pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais poligons, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosūta tai projekta iesniedzēja izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija mēneša laikā no tehniski ekonomiskā pamatojuma saņemšanas dienas to izvērtē un akceptē vai pieprasa noteiktā termiņā veikt labojumus.

9. Tehniski ekonomisko pamatojumu izmanto būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādei.

10. Projekta iesniedzējs poligona būvprojektu minimālā sastāvā izstrādā pēc tam, kad saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tehniski ekonomiskā pamatojuma akcepts, ja ir attiecināms šo noteikumu 7.punkts, pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu.

11. Izstrādājot poligona būvprojektu minimālā sastāvā un būvprojektu, ņem vērā šo noteikumu 3. nodaļā noteiktās prasības poligona būvprojektēšanai.

12. Poligona būvniecību veic atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

13. (Svītrots ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621)

14. Pirms poligona darbības uzsākšanas Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde (turpmāk – pārvalde) veic poligona pārbaudi, lai novērtētu tā atbilstību izsniegtajai A vai B kategorijas atļaujai piesārņojošas darbības veikšanai.

3. Prasības poligonu būvprojektēšanai

15. (Svītrots ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621)

16. Poligona darbības nodrošināšanai būvprojektā paredz izveidot nepieciešamo infrastruktūru.

17. Poligona infrastruktūra ietver:

17.1. pievedceļu;

17.2. elektroapgādes līniju (kabeli);

17.3. elektronisko sakaru tīkla līniju;

17.4. ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi (ūdensvads un (vai) mākslīgā ūdenskrātuve);

17.5. atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonu;

17.6. iekšējos ceļus un laukumus;

17.7. atkritumu apglabāšanas zonu;

17.8. saimniecisko zonu, ieskaitot normatīvo aktu prasībām atbilstošas sadzīves telpas nodarbinātajiem;

17.9. infiltrāta attīrīšanas ietaises.

18. Atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonā iekļauj:

18.1. kontrolpunktu, kas paredzēts:

18.1.1. atkritumu kravu reģistrēšanai, atkritumu vizuālajai pārbaudei, atkritumu kravu svēršanai un nosūtīšanai uz atkritumu apglabāšanas vai apstrādes vietu;

18.1.2. no poligona izbraucošā transporta pārbaudei un reģistrēšanai;

18.2. atkritumu apstrādes un šķirošanas iecirkni, kas nodrošināts ar:

18.2.1. notekūdeņu novadīšanas sistēmu;

18.2.2. ūdensnecaurlaidīgu un ķīmiski noturīgu hidrotehniskā asfaltbetona vai betona segumu vai zem parastā asfaltbetona vai betona seguma ierīkotu pretfiltrācijas slāni. Sadzīves un bīstamo atkritumu poligonam nodrošina, lai filtrācijas koeficients nebūtu lielāks par 10–9 m/s, inerto atkritumu poligonam – ne lielāks par 10–7m/s. Seguma slāņu sastāvu un biezumu nosaka būvprojektā;

18.2.3. attiecīgām tehnoloģiskajām iekārtām, ja poligonā tiks pieņemti bioloģiski noārdāmie atkritumi;

18.2.4. attiecīgām tehnoloģiskajām iekārtām, ja poligonā tiks veikta atkritumu šķirošana un presēšana;

18.3. transportlīdzekļu un poligona tehnikas mazgāšanas un riepu dezinfekcijas laukumu.

19. Poligona pievedceļus projektē tā, lai atkritumu pārvadāšanas transports pēc iespējas netraucētu satiksmes drošību un neradītu neērtības apkārtnes iedzīvotājiem.

20. Iekšējos ceļus, kuri savieno atsevišķas poligona būves un nodrošina netraucētu un drošu transporta kustību poligonā, un laukumus, kas tiek izmantoti tehnoloģiskiem procesiem, projektē atbilstoši to izmantošanas mērķiem. Tiem var būt asfaltbetona, grants vai šķembu segums.

21. Būvprojektā atkritumu apglabāšanas zonu projektē ilgstošai un drošai atkritumu glabāšanai. Izstrādājot šīs zonas būvprojektu, paredz vienu vai vairākus atkritumu apglabāšanas nodalījumus, kur atkritumus izkrauj, blietē un apglabā.

22. Atkritumu apglabāšanas nodalījumu būvprojektā paredz:

22.1. speciāli izbūvētu pretfiltrācijas segumu atbilstoši šo noteikumu 24., 26. un 27.punkta prasībām;

22.2. infiltrāta un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu;

22.3. atkritumu gāzes savākšanas un novadīšanas sistēmu;

22.4. virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojuma monitoringa sistēmu;

22.5. pārvietojamos žogus ap atkritumu apglabāšanas nodalījumu;

22.6. aizsargvaļņus atbilstoši plānotajam atkritumu apglabāšanas augstumam.

22.1 Ja atkritumu poligons atrodas centralizētas ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā, ugunsdzēsības ūdens patēriņu viena ugunsgrēka dzēšanai nodrošina ne mazāk kā 35 litri sekundē. Ugunsdzēsības hidrantus ūdensapgādes ārējā inženiertīklā izvieto tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsību no vismaz diviem ugunsdzēsības hidrantiem un lai attālums no atkritumu poligona līdz tiem būtu ne vairāk kā 200 metri.

22.2 Ja atkritumu poligons neatrodas centralizētas ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā, atkritumu poligona ugunsdzēsībai nepieciešamo ūdeni nodrošina no divām slēgtām vai atklātām mākslīgām ūdenskrātuvēm, kuras izvieto atkritumu poligona pretējās pusēs ne tuvāk par 30 metriem no malējās atkritumu krautnes, ņemot vērā kopējo nepieciešamo ūdens daudzumu. Mākslīgo ūdenskrātuvju ūdens apjomu aprēķina, ņemot vērā ārējās ūdensapgādes ugunsdzēsības ūdens patēriņu – 35 litri sekundē – un ugunsgrēka dzēšanas ilgumu – trīs stundas. Maksimālais ugunsdzēsības ūdens krājuma atjaunošanas laiks nedrīkst pārsniegt 72 stundas.

22.3 Ja atkritumus, kurus to mitruma pakāpes un kaloritātes dēļ var klasificēt kā viegli degošus, paredzēts uzglabāt virs zemes (pirms to turpmākās apstrādes, apglabāšanas vai izvešanas no atkritumu poligona teritorijas), atkritumu poligona teritorijā vienas krautnes pieļaujamā platība nedrīkst pārsniegt 2000 m2, bet augstums – 8 metrus. Starp krautnēm nodrošina 10 metrus platas atstarpes. Ja atkritumu poligona teritorijā tiek uzglabāti tādi atkritumi, kuri degot vai temperatūras ietekmē veido kūstošu masu (vielu sajaukumu), izveido apvaļņojumus, lai nepieļautu šīs masas aizplūšanu ārpus apvaļņojuma.

23. Atkritumu apglabāšanas nodalījuma pamatne un iekšējās sienas ir no dabīga materiāla izolācijas slāņa, kurš atbilst šādām prasībām:

23.1. bīstamo atkritumu poligoniem dabīga materiāla izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā pieci metri, nodrošinot, lai iežu filtrācijas koeficients nebūtu lielāks kā 10–9 m/s;

23.2. sadzīves atkritumu poligoniem dabīga materiāla izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā viens metrs, nodrošinot, lai iežu filtrācijas koeficients nebūtu lielāks kā 10–9 m/s;

23.3. inerto atkritumu poligoniem vai atkritumu poligonu daļām, kas paredzētas inerto atkritumu apglabāšanai, izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā viens metrs, nodrošinot, lai iežu filtrācijas koeficients nebūtu lielāks kā 10–7 m/s.

24. Ja potenciālajā poligona būvniecības vietā nevar nodrošināt šo noteikumu 23.punktā minēto dabīga materiāla izolācijas slāni, atkritumu apglabāšanas nodalījuma pamatni un iekšējās sienas izklāj ar mākslīgi izveidotu izolācijas slāni, kura biezums ir ne mazāks kā 0,5 metri un kurš nodrošina, lai iežu filtrācijas koeficients atbilstu šo noteikumu 23.punktā minētajām prasībām.

25. Poligonos virs dabīgā vai mākslīgā izolācijas slāņa ierīko mākslīgo hidroizolācijas slāni un vismaz 0,5 metrus biezu labi filtrējošas grunts vai materiāla slāni, kura filtrācijas koeficients ir vismaz 10–3 m/s, ar drenu cauruļvadu vai drenu sistēmu infiltrāta savākšanai un novadīšanai, kā arī paredz drenāžas sistēmas skalošanas iespējas.

26. Infiltrātu novada ārpus atkritumu apglabāšanas nodalījuma uz infiltrāta uzkrāšanas ietaisēm. Infiltrāta uzkrāšanas ietaises aprīko ar cauruļvadu un sūkņu sistēmu infiltrāta novadīšanai uz infiltrāta attīrīšanas ietaisēm poligonā. Lai samazinātu infiltrāta tilpumu, infiltrātu var izmantot izsmidzināšanai virs apglabātajiem atkritumiem. Infiltrāta uzkrāšanas ietaisēs un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās nodrošina infiltrāta ieplūdes apjoma mērīšanas aprīkojumu un infiltrāta paraugu ņemšanas iespēju. Infiltrāta uzkrāšanas ietaises būvē no ūdensnecaurlaidīga un ķīmiski noturīga materiāla.

27. Infiltrāta attīrīšanas iekārtas projektē, ņemot vērā infiltrāta daudzumu un piesārņojuma svārstības atkarībā no nokrišņu daudzuma un gadalaika.

28. Poligona gāzu savākšanas sistēmu projektē visiem sadzīves atkritumu poligoniem, kuros pieņem bioloģiski noārdāmus atkritumus. Savākto gāzi apstrādā un izmanto enerģijas iegūšanai. Ja savākto gāzi nevar izmantot enerģijas iegūšanai, to sadedzina.

29. Poligona gāzes savāc, apstrādā un izmanto tā, lai neradītu draudus cilvēka veselībai vai videi.

30. Saimnieciskajā zonā izvieto visus pārējos poligona darbības nodrošināšanai nepieciešamos infrastruktūras elementus, kas ietver būves un inženierkomunikācijas.

31. Poligonu no apkārtējās teritorijas norobežo ar vismaz divus metrus augstu žogu. Pie poligona novieto informāciju par operatoru, norādot operatora kontaktinformāciju (poligona adrese, kontakttālrunis, elektroniskā pasta adrese un interneta vietnes adrese) un poligona darba laiku (laiku, kad poligonā pieņem atkritumus). Visas ieejas poligonā norobežo ar barjeras veida vārtiem vai vārtiem, kuri ir slēgti laikā, kad poligonā nepieņem atkritumus.

32. Vietās, kur to nosaka būvprojektēšanas noteikumu prasības, ierīko apstādījumu joslu ap poligonu vai tā daļām.

4. Poligonu un izgāztuvju apsaimniekošana

4.1. Vispārīgās prasības atkritumu pieņemšanai poligonos un izgāztuvēs

33. Poligonos atļauts apglabāt tikai atkritumus, kas iepriekš ir tikuši apstrādāti un sagatavoti apglabāšanai, izņemot tādus inertus atkritumus, kuru apstrāde nav tehniski iespējama, vai arī atkritumus, kuru apstrāde nesamazina to daudzumu vai iespējamo apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai un videi.

34. Poligonos nedrīkst pieņemt apglabāšanai:

34.1. šķidros atkritumus;

34.2. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas, ja sausnas saturs tajās ir mazāks par 15 %;

34.3. organiskos pārtikas rūpniecības atkritumus un koksnes apstrādes atkritumus, ja tie netiek kompostēti vai izmantoti atkritumu gāzes ieguvei;

34.4. atkritumus, kuri poligona apstākļos ir sprāgstoši, kodīgi, viegli uzliesmojoši vai ugunsnedroši atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

34.5. atkritumus, kuri rodas pēc cilvēku un dzīvnieku veselības aprūpes un kuri ir infekciozi atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

34.6. veselas nolietotas riepas un sasmalcinātas riepas, izņemot veselas nolietotas riepas, kuras tiek izmantotas inženiertehniskajiem darbiem poligonā vai izgāztuvē, velosipēdu riepas un riepas, kuru ārējais diametrs ir lielāks par 1400 mm;

34.7. atkritumus, kuri satur neidentificētas ķīmiskas vielas, kas radušās pētniecības, mācību vai tehniskajā darbā, kuru ietekme uz cilvēku un vidi nav zināma (vielu un produktu atlikumi no laboratorijām), atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

34.8. citus atkritumus, kas neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem;

34.9. atkritumus, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju ir savākti dalīti, lai tos sagatavotu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un materiālu reģenerācijai, ja vien tie nav atkritumi, kuri radušies dalīti savāktu atkritumu turpmākās pārstrādes vai reģenerācijas procesu rezultātā un kuru apglabāšana poligonā ir videi nekaitīgākais rezultāts atbilstoši normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktajai atkritumu apsaimniekošanas darbību prioritārajai secībai.

35. Aizliegts atkritumus sajaukt, lai panāktu to atbilstību atkritumu pieņemšanas kritērijiem.

36. Pirms atkritumu pieņemšanas operators no atkritumu piegādātāja saņem atkritumu aprakstu (1. pielikums), kurā ir sniegts apliecinājums, ka piegādātie atkritumi atbilst atkritumu poligona darbībai izsniegtās atļaujas (A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai) nosacījumiem un šo noteikumu 4.2., 4.3. vai 4.4. apakšnodaļā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem attiecīgajai atkritumu poligonu kategorijai, bet, ja atkritumu poligonā pieņem sadzīves atkritumus, – kritērijiem, pēc kuriem konstatē, ka sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai, ja atkritumu sagatavošana apglabāšanai nav veikta atkritumu poligonā. Ja starp atkritumu piegādātāju un operatoru ir noslēgts līgums par atkritumu apglabāšanu poligonā, tad atkritumu apraksts ir viena no līguma sastāvdaļām. Līgumā norāda, kādā veidā puses pārbauda poligonā vai izgāztuvē piegādāto atkritumu atbilstību līgumā noteiktajām prasībām, kā arī rīcību gadījumos, ja piegādātie atkritumi neatbilst līguma prasībām. Ja minētais līgums nav noslēgts, par katru atkritumu kravu iesniedz atsevišķu atkritumu aprakstu.

37. Atkritumus pieņem apglabāšanai poligonā, ja tie atbilst:

37.1. attiecīgajam poligonam izsniegtās atļaujas nosacījumiem (par A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanu);

37.2. attiecīgajam atkritumu aprakstam;

37.3. šo noteikumu 4.2., 4.3. vai 4.4.apakšnodaļā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem;

37.4. kritērijiem, pēc kuriem konstatē, ka sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai.

38. Operators pirms un pēc atkritumu izkraušanas atkritumu poligonā nodrošina atkritumu vizuālu pārbaudi, lai noteiktu piegādāto atkritumu atbilstību:

38.1. atkritumu aprakstam;

38.2. šo noteikumu 4.2., 4.3. vai 4.4. apakšnodaļā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem;

38.3. ja tiek izkrauti sadzīves atkritumi, – šo noteikumu 58.1 punktā minētajam kritērijam, pēc kura konstatē, ka sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai.

39. Lai noteiktu atkritumu atbilstību šo noteikumu 4.2., 4.3. un 4.4. apakšnodaļā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem, atkritumu paraugu ņemšanai un analīzēm izmanto šo noteikumu 2. pielikumā minētās atkritumu paraugu ņemšanas un analīzes metodes. Atkritumu paraugus atkritumu apraksta ķīmiskās analīzes sagatavošanai ņem un atbilstības pārbaudi veic laboratorijas, kuras ir akreditētas Nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijas un institūcijas, kam attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts kompetentās institūcijas atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajām normām ir izsniegušas apliecinājumu vai apstiprinājumu, ka attiecīgie pētījumi ir veikti un tiek uzraudzīti atbilstoši labas laboratorijas prakses prasībām.

39.1 Lai noteiktu atkritumu sastāvu un atbilstību kritērijiem, pēc kuriem konstatē, ka sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai, operators nodrošina sadzīves atkritumu paraugu ņemšanu un sadzīves atkritumu sastāva noteikšanu atbilstoši šo noteikumu 4.1.1 apakšnodaļai.

40. Atkritumu atbilstību atkritumu pieņemšanas kritērijiem (šo noteikumu 4.2., 4.3. un 4.4.apakšnodaļa) nepārbauda:

40.1. šo noteikumu 60. un 68.punktā un 3.pielikumā minētajiem atkritumiem;

40.2. ja atkritumu aprakstā (1.pielikums) ir iekļauta visa nepieciešamā informācija par atkritumu atbilstību atkritumu pieņemšanas kritērijiem;

40.3. ja laboratorija ir sniegusi rakstisku atzinumu, ka atkritumu analīžu veikšana nav iespējama vai arī nav pieejamas attiecīgas pārbaudes procedūras un kritēriji.

41. Lai pieņemtu apglabāšanai bīstamos atkritumus un pārbaudītu to atbilstību atkritumu aprakstam, bīstamo atkritumu poligona operators nodrošina, ka pirms bīstamo atkritumu izkraušanas tiek ņemti to paraugi. Bīstamo atkritumu paraugus ņem un to analīzes veic laboratorijas, kuras atbilst šo noteikumu 39. punktā minētajām prasībām. Pēc paraugu ņemšanas bīstamo atkritumu paraugus uzglabā vismaz mēnesi un šajā laikā nodrošina to analīžu veikšanu.

42. Ja konstatē, ka piegādātie atkritumi nav apglabājami poligonā, tos nodod atpakaļ piegādātājam. Operators par atkritumu neatbilstību atkritumu aprakstam nekavējoties rakstiski informē attiecīgo pārvaldi.

43. Operators atkritumus apsaimnieko tā, lai:

43.1. nepieļautu virszemes ūdens un pazemes ūdens piesārņošanu;

43.2. mazinātu smakas un putekļu izplatīšanos;

43.3. novērstu atkritumu vieglās frakcijas izplatīšanos ar vēju;

43.4. mazinātu trokšņus;

43.5. novērstu putnu, grauzēju un insektu kaitīgo darbību;

43.6. nepieļautu aerosolu veidošanos;

43.7. nepieļautu ugunsgrēku, atkritumu pašaizdegšanos un bīstamo atkritumu noplūdi vai izbiršanu iesaiņojuma vai taras bojājuma dēļ.

44. Poligona kontrolpunktā reģistrētos un pieņemtos atkritumus nosūta uz šķirošanas, otrreiz izmantojamo materiālu pārstrādes vai uzglabāšanas vietu vai krātuvi.

44.1 Atkritumu poligonā apglabāto atkritumu masu nosaka, sverot atkritumus un to pārvadāšanai izmantotos transportlīdzekļus šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētajā kontrolpunktā.

44.2 Atkritumu poligonā apglabāto atkritumu tilpumu nosaka, reizi gadā veicot apglabāto atkritumu slāņa topogrāfisko uzmērīšanu vai izmantojot citus tehniskus līdzekļus, piemēram, bezpilota gaisa kuģi vai citu veidu lidaparātus, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi atbilstoši normatīvajiem aktiem par aviāciju.

44.3 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai atbilstoši normatīvajiem aktiem standartizācijas jomā to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu 4.1.1 apakšnodaļā minēto prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti). Nacionālā standartizācijas institūcija savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā un kurus var piemērot šo noteikumu 4.1.1 apakšnodaļā minēto prasību izpildei.

44.4 Operators nodrošina, ka šo noteikumu 4.1.1 apakšnodaļā minēto atkritumu paraugu ņemšanu un atkritumu sastāva mērījumus veic, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šo noteikumu 4.1.1 apakšnodaļā minēto prasību izpildei.

44.5 Operators nodrošina šo noteikumu 56.10 punktā minēto atkritumu sastāva mērījumus četras reizes gadā šādos pārskata periodos:

44.5 1. par laikposmu no kārtējā gada 1. janvāra līdz kārtējā gada 30. martam;

44.5 2. par laikposmu no kārtējā gada 1. aprīļa līdz kārtējā gada 30. jūnijam;

44.5 3. par laikposmu no kārtējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. septembrim;

44.5 4. par laikposmu no kārtējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 31. decembrim.

45. Operators nodrošina nodarbinātajiem darba apstākļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba drošību, kā arī apmācību par atkritumu apsaimniekošanas tehniskajiem jautājumiem. Bīstamo atkritumu poligona operators atbilstoši normatīvajiem aktiem par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijiem un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumiem riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai avārijas gadījumā nodrošina bīstamo atkritumu poligonu bīstamības samazināšanas pasākumu veikšanu.

46. Operators ar atkritumiem veiktās darbības reģistrē atkritumu apglabāšanas poligona darbības reģistrācijas žurnālā (4.pielikums). Apglabāšanai pieņemtos atkritumus, kas poligonā ievesti no atraktām izgāztuvēm, operators reģistrē atsevišķā reģistrācijas žurnālā. Ja operators ar atkritumiem veiktās darbības reģistrē elektroniski, reģistrētos datus reizi ceturksnī izdrukā. Operators pēc pieprasījuma atkritumu piegādātājam izsniedz rakstisku izziņu par katru atkritumu kravu, kura ir pieņemta apglabāšanai poligonā.

47. Divu mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām operators iesniedz gada pārskatu pārvaldē. Gada pārskatā apkopo šādu informāciju:

47.1. atkritumu daudzums (tonnās) un veidi (atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus), kas pārskata gada laikā atkritumu poligonā:

47.1.1. pieņemti;

47.1.2. apglabāti;

47.2. atkritumu poligona atkritumu krātuves aizpildītā un neaizpildītā ietilpība tonnās un kubikmetros;

47.3. atkritumu poligonā apglabāto atkritumu tilpums kubikmetros;

47.4. no atkritumu poligona izvesto atkritumu vai otrreizēji izmantojamo materiālu daudzums un veidi;

47.5. no atkritumu poligona izvesto atkritumu vai otrreizēji izmantojamo materiālu pārstrādes, uzglabāšanas vai apglabāšanas vietas;

47.6. atkritumu poligonā uzstādītās poligonu gāzes savākšanas sistēmas darbība un savāktais gāzes apjoms un sastāvs;

47.7. infiltrāta tilpuma mērījumu un sastāva analīžu rezultāti un no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vidē novadīto notekūdeņu analīžu rezultāti;

47.8. atkritumu poligona apkārtējās teritorijas vides parametru mērījumi un to rezultāti atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam;

47.9. informācija par operatora veiktajiem sadzīves atkritumu sastāva mērījumiem un to rezultātiem atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma III daļai;

47.10. šo noteikumu 56.2 punktā minētā sadzīves atkritumu paraugu ņemšanas plāna kopija;

47.11. informācija par apglabāto sadzīves atkritumu atbilstību kritērijiem, pēc kuriem konstatē, ka sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma III daļai;

47.12. sadzīves atkritumu daudzums (tonnās), kas radies, sadzīves atkritumu poligonā veicot sadzīves atkritumu sagatavošanu pārstrādei vai reģenerācijai (tajā skaitā sadzīves atkritumu šķirošana un sadzīves atkritumu mehāniski bioloģiskā apstrāde), un kurš ir apglabāts sadzīves atkritumu poligonā;

47.13. sadzīves atkritumu daudzums (tonnās), kas radies, sadzīves atkritumu poligonā veicot sadzīves bioloģiski noārdāmo atkritumu aerobo vai anaerobo pārstrādi, un kurš ir apglabāts sadzīves atkritumu poligonā.

48. Pārvalde apkopo un iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" gada pārskatos ietverto informāciju. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" nodrošina, lai attiecīgā informācija būtu pieejama sabiedrībai.

49. Lai samazinātu vides piesārņošanu, operators nodrošina vides stāvokļa monitoringu saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām prasībām, kā arī vides aizsardzības inženierbūvju darbības pārbaudi un apkopi. Attiecīgo paraugu ņemšanu un ķīmiskās analīzes veic šo noteikumu 41.punktā minētās laboratorijas.

50. Pārvalde nosaka vietas poligona vai izgāztuves apkārtnē, kur veicami šo noteikumu 5.pielikumā minēto vides parametru mērījumi, kā arī šo noteikumu 5.pielikumā minētā monitoringa ietvaros veicamos pilno un nepilno ķīmisko analīžu parametru mērījumus un, ja nepieciešams, papildu parametrus.

51. Pirms poligonā uzsākta atkritumu apglabāšana, operators vismaz trijos kontroles urbumos nodrošina pazemes ūdeņu paraugu ņemšanu un šo noteikumu 50.punktā noteikto pilno ķīmisko analīžu veikšanu pazemes ūdeņiem, lai noteiktu kontroles vērtības salīdzināšanai ar turpmākajiem paraugiem. Minētos paraugus ņem šo noteikumu 39.punktā minētās laboratorijas atbilstoši standartam LVS ISO 5667–11:2011 L "Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 11. daļa: Norādījumi pazemes ūdens paraugu ņemšanai" (ISO 5667–11:2009).

52. Par poligona vai izgāztuves apkārtnē konstatēto vides piesārņojumu operators vienas darbdienas laikā no piesārņojuma konstatēšanas brīža informē attiecīgo pārvaldi, kas piecu darbdienu laikā pēc operatora iesniegtās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par termiņiem un veicamajiem pasākumiem vides piesārņojuma cēloņu un tā radīto seku novēršanai un paziņo to attiecīgajam operatoram. Operators novērš vides piesārņojuma cēloņus un tā radītās sekas atbilstoši pārvaldes lēmumā noteiktajiem pasākumiem un termiņiem.

53. Lai kontrolētu virszemes ūdeņu piesārņojumu poligona aizsargjoslā, ūdens plūsmas virzienā virspus un lejpus poligona ierīko vismaz divas paraugu ņemšanas vietas.

54. Lai kontrolētu pazemes ūdeņu piesārņojumu, poligona vai izgāztuves aizsargjoslā ierīko kontroles urbumu tīklu pazemes ūdeņu paraugu ņemšanai un līmeņu mērījumiem. Vismaz vienu urbumu gruntsūdens paraugu ņemšanai ierīko vietā, kur gruntsūdens plūst poligona vai izgāztuves virzienā, un vismaz divus urbumus – gruntsūdeņu noplūdes virzienā no poligona vai izgāztuves. Ja esošie dati un teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi liecina par artēzisko ūdeņu piesārņošanas iespēju, artēzisko ūdeņu kontrolei ierīko vismaz vienu dziļurbumu.

55. Operators nodrošina, lai katrā kontroles punktā, kas ierīkots, lai mērītu infiltrāta noplūdi no poligona, tiktu veikti infiltrāta tilpuma un sastāva mērījumi (5.pielikums), kā arī katrā atkritumu apglabāšanas nodalījumā ierīko poligona gāzes monitoringa sistēmu.

56. Poligona infiltrāta tilpuma aprēķiniem izmanto ūdens bilances metodi, ja operators nav uzstādījis šo noteikumu 28.punktā minēto infiltrāta apjoma mērīšanas aprīkojumu. Ūdens bilances aprēķināšanai izmanto datus no poligonam tuvāk esošās meteoroloģisko novērojumu stacijas saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu.

56.1 Pirms izgāztuves atrakšanas un tajā esošo atkritumu pāršķirošanas darbu uzsākšanas operators nodrošina, ka, veicot minētos darbus, netiek piesārņoti gruntsūdeņi caur iepriekš izveidotajiem monitoringa urbumiem, kurus norobežo vai tamponē.

4.1.1 Sadzīves atkritumu paraugu ņemšanas un atkritumu sastāva noteikšanas būtiskās prasības

56.2 Operators nodrošina, ka katru gadu līdz 30. martam tiek sastādīts sadzīves atkritumu paraugu ņemšanas plāns attiecīgajam kalendāra gadam. Plānā norāda:

56.2 1. sadzīves atkritumu paraugu ņemšanas vietas adresi;

56.2 2. sadzīves atkritumu paraugu ņemšanas datumu;

56.2 3. analizējamo sadzīves atkritumu paraugu skaitu un svaru;

56.2 4. sadzīves atkritumu paraugu ņemšanas metodi saskaņā ar šo noteikumu 56.5 punktu;

56.2 5. sadzīves atkritumu paraugu sagatavošanas metodi saskaņā ar šo noteikumu 56.6 punktu.

56.3 Operators nodrošina, ka atkritumu poligonā ievestā sadzīves atkritumu krava pirms parauga ņemšanas tiek nosvērta un reģistrēts atkritumu kravas svars, kā arī tiek veikta šo noteikumu 38. punktā minētā pārbaude.

56.4 Reģistrētā sadzīves atkritumu krava tiek nosūtīta uz iepriekš izvēlētu sadzīves atkritumu paraugu ņemšanas un šķirošanas vietu atkritumu poligonā.

56.5 Sadzīves atkritumu paraugu ņemšanai no sadzīves atkritumu kravas izmanto vienu no šādām metodēm: