Atkritumu poligonu noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.1032Rīgā 2011.gada 27.decembrī (prot. Nr.76 50.§)

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7. panta pirmās daļas 6. punktu,12. panta otrās daļas 6. punktu, 22. panta 1.1 un 1.2 daļu un otrās daļas 2., 4., 5. un 6. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības atkritumu poligonu ierīkošanai, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai un šo poligonu un izgāztuvju slēgšanai un rekultivācijai;

1.2. kārtību, kādā slēdz un rekultivē atkritumu poligonus;

1.3. prasības slēgtas izgāztuves rekultivācijai un rekultivētas izgāztuves atkārtotai rekultivācijai pēc tās atrakšanas un atkritumu pāršķirošanas, tai skaitā prasības šādas izgāztuves monitoringam un uzturēšanai pēc rekultivācijas;

1.4. kārtību, kādā atkritumu poligona apsaimniekotājs veic atkritumu poligonā apglabāto atkritumu sastāva, masas un tilpuma mērījumus;

1.5. kritērijus, pēc kuriem konstatē, ka sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai;

1.6. sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanas apjomu un termiņus;

1.7. kritērijus, atbilstoši kuriem novērtē sadzīves atkritumu poligonā apglabāto atkritumu daudzuma samazināšanas mērķu sasniegšanu;

1.8. kārtību, termiņus un veidu, kādā sadzīves atkritumu poligona īpašnieks vai apsaimniekotājs iesniedz ziņojumu par sadzīves atkritumu poligonā apglabāto atkritumu daudzuma samazināšanu;

1.9. prasības plāna saturam, lai pagarinātu termiņus sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas mērķu sasniegšanai (turpmāk – pagarināšanas plāns).

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. inertie atkritumi – atkritumi, ar kuriem nenotiek būtiskas fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas, tie nešķīst, nedeg vai ar tiem nenotiek cita veida fizikālas vai ķīmiskas reakcijas, tie neiedarbojas uz citām vielām vai materiāliem, ar kuriem nonāk saskarē, kā arī nerada draudus cilvēka dzīvībai, veselībai un videi. Atkritumu izskalošanās ir nebūtiska, atkritumos esošo piesārņojošo vielu saturs un infiltrāta ekotoksiskums ir nebūtisks un neapdraud virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti;

2.2. bioloģiski noārdāmie atkritumi – atkritumi, kuri var sadalīties aerobos vai anaerobos apstākļos;

2.3. šķidrie atkritumi – atkritumi, kas apglabāšanas apstākļos ir šķidrā agregātstāvoklī, tajā skaitā notekūdeņi, izņemot dūņas;

2.4. infiltrāts – jebkurš šķidrums, kurš veidojas, izsūcoties cauri poligonā vai izgāztuvē apglabātajiem atkritumiem, un tiek uzkrāts atkritumu poligonā vai izgāztuvē vai tiek novadīts no tās;

2.5. poligonu gāzes – visas gāzes, kas veidojas no poligonā apglabātajiem atkritumiem. Par poligonu gāzēm uzskatāmas arī gāzes, kas radušās poligonā bioloģisko atkritumu reģenerācijas vai pārstrādes rezultātā;

2.6. rekultivācija – ar atkritumiem piesārņotā teritorijā slēgtā poligonā, slēgtā poligona daļā vai izgāztuvē veicamu pasākumu komplekss, lai novērstu atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību un nodrošinātu ar atkritumiem piesārņotas teritorijas iekļaušanos apkārtējā ainavā;

2.7. eluāts – šķidrums, kas iegūts laboratorijā, veicot atkritumu izskalošanās pārbaudes;

2.8. atkritumu apstrāde – fizikāli, termiski, ķīmiski, mehāniski (arī šķirošana) vai bioloģiski procesi, kuros mainās atkritumu īpašības, samazinās to apjoms vai bīstamība, tiek paātrināta sadalīšanās vai veicināta atkritumu pārstrāde un reģenerācija;

2.9. operators – fiziskā vai juridiskā persona, kura apsaimnieko poligonu vai izgāztuvi;

2.10. savrupa apdzīvota vieta – apdzīvota vieta, kurā nav vairāk par 500 iedzīvotājiem un ne vairāk kā pieci iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, un tās attālums līdz tuvākajai pilsētu aglomerācijai, kurā uz kvadrātkilometru ir vismaz 250 iedzīvotāju, nav mazāks par 50 kilometriem vai arī šī pilsētu aglomerācija sliktu meteoroloģisko apstākļu dēļ ievērojamu gada daļu ir grūti sasniedzama pa ceļu;

2.11. pazemes glabātava – pastāvīga atkritumu glabāšanas vieta dziļos ģeoloģiskos dobumos, piemēram, sāls vai kālija raktuvēs;

2.12. (svītrots ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789).

3. Noteikumi attiecas uz poligoniem un izgāztuvēm, ieskaitot atkritumu rašanās vietas, kurās atkritumu radītājs tos apglabā, kā arī speciāli aprīkotas vietas atkritumu uzglabāšanai, kur atkritumi tiek glabāti ilgāk par gadu, izņemot:

3.1. atkritumu izkraušanas vietas, kur tos sagatavo pārvadājumiem reģenerācijai, pārstrādei, apstrādei vai apglabāšanai citur;

3.2. vietas, kur atkritumi tiek uzglabāti pirms to apglabāšanas, ja atkritumi tiek uzglabāti ne ilgāk par gadu, un vietas, kur atkritumi tiek glabāti pirms to apstrādes vai pārstrādes, ja atkritumi tiek uzglabāti ne ilgāk par trim gadiem;

3.3. notekūdeņu dūņu, gultnes padziļināšanas dūņu un līdzīgu materiālu iestrādi augsnē mēslošanai vai labiekārtošanai;

3.4. inerto atkritumu izmantošanu teritoriju labiekārtošanā, ja šie atkritumi ir piemēroti attiecīgajam nolūkam vai arī būvdarbiem poligonos;

3.5. dūņu izvietošanu gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm, no kurām tās ir izņemtas, padziļinot gultni, vai arī izvietošanu virszemes ūdeņos, ieskaitot gultni un tās pamatni, ja dūņas nav bīstamas atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikāciju un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus;

3.6. (svītrots ar MK 12.10.2021. noteikumiem Nr. 684).

3.1 Šie noteikumi neattiecas uz tādu derīgo izrakteņu ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu, ko regulē normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtību.

4. Atkritumu poligonus iedala šādās kategorijās:

4.1. bīstamo atkritumu poligoni;

4.2. sadzīves atkritumu poligoni;

4.3. inerto atkritumu poligoni.

2. Poligonu būvniecība

5. Poligona ierīkošanas vietu izvēlas saskaņā ar tās pašvaldības teritorijas plānojumu, kuras teritorijā paredzēts būvēt poligonu. Poligona būvniecības vietu izvēlas, ņemot vērā:

5.1. attālumu no apdzīvotām vietām, tūrisma objektiem, vietām, ko izmanto atpūtai un veselības aprūpei, kā arī no ūdenstilpēm, ūdenstecēm un lauksaimniecībā izmantojamām zemēm;

5.2. aprobežojumus visu veidu aizsargjoslās iespējamajā poligona būvniecības vietā;

5.3. ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus iespējamajā poligona būvniecības vietā;

5.4. iespējamās poligona būvniecības vietas applūšanas, nosēšanās, noslīdeņu vai nogruvumu varbūtību;

5.5. valdošo vēju virzienu attiecībā pret apdzīvotām vietām, tūrisma objektiem un vietām, ko izmanto atpūtai un veselības aprūpei;

5.6. paaugstinātas bīstamības objektu izvietojumu un to iespējamo nevēlamo ietekmi uz poligonu, kā arī poligona iespējamo ietekmi uz paaugstinātas bīstamības objektiem.

6. Poligonus aizliegts būvēt:

6.1. vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām vai īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;

6.2. teritorijās, kurās visā poligona ekspluatācijas laikā maksimālo gruntsūdens līmeni nevar nodrošināt zemāku par vienu metru no poligona pamatnes;

6.3. aktīvā karsta zonās.

7. Ja poligona būvniecību pilnīgi vai daļēji paredzēts veikt par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem vai starptautisko finanšu institūciju, Eiropas Savienības, tās dalībvalstu vai citu valstu finanšu līdzekļiem, projekta iesniedzējs pirms poligona vai tā kārtas būvniecības uzsākšanas sagatavo poligona būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu. Pamatojumā ietverta:

7.1. informācija par reģionu, kurā paredzēts ierīkot poligonu savākto atkritumu apglabāšanai:

7.1.1. attiecīgās teritorijas apraksts, reģiona iedzīvotāju skaits un blīvums, kā arī uzņēmējdarbības veidi un infrastruktūras raksturojums;

7.1.2. atkritumu rašanās avoti, atkritumu daudzums un sastāvs, apglabājamo atkritumu veidi, attālums starp paredzamo poligona vietu un būtiskiem atkritumu rašanās avotiem, esošā atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra;

7.1.3. atkritumu apsaimniekošanas institucionālie, tehniskie un ekonomiskie aspekti attiecīgajā teritorijā, arī esošā un plānotā tarifu sistēma;

7.1.4. prognozes par radīto un poligonā apglabājamo atkritumu daudzuma, sastāva un veidu maiņu poligona paredzamās darbības laikā;

7.1.5. atkritumu dalītas vākšanas, apstrādes, pārstrādes un apglabāšanas tehnoloģiskās alternatīvas, to ieviešanas un izmantošanas izmaksas;

7.1.6. sociāli ekonomiskā situācija attiecīgajā teritorijā, plānotā tarifu sistēma un tās ietekme uz iedzīvotāju maksātspēju;

7.1.7. poligona būvniecības ieceres atbilstība reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna nosacījumiem, ja tāds ir apstiprināts;

7.1.8. sabiedrības informēšana par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un uzdevumiem, kas jārisina tās ietvaros;

7.1.1 atkritumu poligonā plānoto atkritumu apsaimniekošanas darbību apraksts;

7.2. informācija par poligona būvniecības un ar to saistītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas finansēšanas iespējām, shēmu un prognozējamo darbu izpildes kalendāra grafiku;

7.3. informācija par iespējamo poligona būvniecības vietu:

7.3.1. atbilstība attiecīgās administratīvās teritorijas attīstības programmai un teritorijas plānojumam, ja tādi ir izstrādāti;

7.3.2. inženierģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes dati;

7.3.3. informācija par zemes īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošiem dokumentiem;

7.3.4. zemes lietojuma veida maiņas nepieciešamība;

7.4. poligona ģenerālā plāna shēma, ieskaitot pievedceļus un ārējos inženiertīklus;

7.5. poligonā plānotās infrastruktūras (arī vides aizsardzības inženierbūvju) apraksts;

7.6. poligona apsaimniekošanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles plāns;

7.7. informācija par tiltiem, ceļiem un dzelzceļa tīklu, kā arī par citām komunikācijām, kas tieši ietekmē atkritumu plūsmu uz poligonu;

7.8. informācija par prognozējamām poligona ierīkošanas, apsaimniekošanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles izmaksām;

7.9. informācija par iespējām nodrošināt līdzfinansējumu projekta īstenošanai;

7.10. informācija par paredzamā poligona atbilstību valsts un attiecīgajam reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas plānam.

8. Saskaņā ar šo noteikumu 7.punkta prasībām izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu projekta iesniedzējs iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Lai informētu pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais poligons, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosūta tai projekta iesniedzēja izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija mēneša laikā no tehniski ekonomiskā pamatojuma saņemšanas dienas to izvērtē un akceptē vai pieprasa noteiktā termiņā veikt labojumus.

9. Tehniski ekonomisko pamatojumu izmanto būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādei.

10. Projekta iesniedzējs poligona būvprojektu minimālā sastāvā izstrādā pēc tam, kad saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tehniski ekonomiskā pamatojuma akcepts, ja ir attiecināms šo noteikumu 7.punkts, pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu.

11. Izstrādājot poligona būvprojektu minimālā sastāvā un būvprojektu, ņem vērā šo noteikumu 3. nodaļā noteiktās prasības poligona būvprojektēšanai.

12. Poligona būvniecību veic atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

13. (Svītrots ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621)

14. Pirms poligona darbības uzsākšanas Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde (turpmāk – pārvalde) veic poligona pārbaudi, lai novērtētu tā atbilstību izsniegtajai A vai B kategorijas atļaujai piesārņojošas darbības veikšanai.

3. Prasības poligonu būvprojektēšanai

15. (Svītrots ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621)

16. Poligona darbības nodrošināšanai būvprojektā paredz izveidot nepieciešamo infrastruktūru.

17. Poligona infrastruktūra ietver:

17.1. pievedceļu;

17.2. elektroapgādes līniju (kabeli);

17.3. elektronisko sakaru tīkla līniju;

17.4. ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi (ūdensvads un (vai) mākslīgā ūdenskrātuve);

17.5. atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonu;

17.6. iekšējos ceļus un laukumus;

17.7. atkritumu apglabāšanas zonu;

17.8. saimniecisko zonu, ieskaitot normatīvo aktu prasībām atbilstošas sadzīves telpas nodarbinātajiem;

17.9. infiltrāta attīrīšanas ietaises.

18. Atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonā iekļauj:

18.1. kontrolpunktu, kas paredzēts:

18.1.1. atkritumu kravu reģistrēšanai, atkritumu vizuālajai pārbaudei, atkritumu kravu svēršanai un nosūtīšanai uz atkritumu apglabāšanas vai apstrādes vietu;

18.1.2. no poligona izbraucošā transporta pārbaudei un reģistrēšanai;

18.2. atkritumu apstrādes un šķirošanas iecirkni, kas nodrošināts ar:

18.2.1. notekūdeņu novadīšanas sistēmu;

18.2.2. ūdensnecaurlaidīgu un ķīmiski noturīgu hidrotehniskā asfaltbetona vai betona segumu vai zem parastā asfaltbetona vai betona seguma ierīkotu pretfiltrācijas slāni. Sadzīves un bīstamo atkritumu poligonam nodrošina, lai filtrācijas koeficients nebūtu lielāks par 10–9 m/s, inerto atkritumu poligonam – ne lielāks par 10–7m/s. Seguma slāņu sastāvu un biezumu nosaka būvprojektā;

18.2.3. attiecīgām tehnoloģiskajām iekārtām, ja poligonā tiks pieņemti bioloģiski noārdāmie atkritumi;

18.2.4. attiecīgām tehnoloģiskajām iekārtām, ja poligonā tiks veikta atkritumu šķirošana un presēšana;

18.3. transportlīdzekļu un poligona tehnikas mazgāšanas un riepu dezinfekcijas laukumu.

19. Poligona pievedceļus projektē tā, lai atkritumu pārvadāšanas transports pēc iespējas netraucētu satiksmes drošību un neradītu neērtības apkārtnes iedzīvotājiem.

20. Iekšējos ceļus, kuri savieno atsevišķas poligona būves un nodrošina netraucētu un drošu transporta kustību poligonā, un laukumus, kas tiek izmantoti tehnoloģiskiem procesiem, projektē atbilstoši to izmantošanas mērķiem. Tiem var būt asfaltbetona, grants vai šķembu segums.

21. Būvprojektā atkritumu apglabāšanas zonu projektē ilgstošai un drošai atkritumu glabāšanai. Izstrādājot šīs zonas būvprojektu, paredz vienu vai vairākus atkritumu apglabāšanas nodalījumus, kur atkritumus izkrauj, blietē un apglabā.

22. Atkritumu apglabāšanas nodalījumu būvprojektā paredz:

22.1. speciāli izbūvētu pretfiltrācijas segumu atbilstoši šo noteikumu 24., 26. un 27.punkta prasībām;

22.2. infiltrāta un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu;

22.3. atkritumu gāzes savākšanas un novadīšanas sistēmu;

22.4. virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojuma monitoringa sistēmu;

22.5. pārvietojamos žogus ap atkritumu apglabāšanas nodalījumu;

22.6. aizsargvaļņus atbilstoši plānotajam atkritumu apglabāšanas augstumam.

22.1 Ja atkritumu poligons atrodas centralizētas ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā, ugunsdzēsības ūdens patēriņu viena ugunsgrēka dzēšanai nodrošina ne mazāk kā 35 litri sekundē. Ugunsdzēsības hidrantus ūdensapgādes ārējā inženiertīklā izvieto tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsību no vismaz diviem ugunsdzēsības hidrantiem un lai attālums no atkritumu poligona līdz tiem būtu ne vairāk kā 200 metri.

22.2 Ja atkritumu poligons neatrodas centralizētas ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā, atkritumu poligona ugunsdzēsībai nepieciešamo ūdeni nodrošina no divām slēgtām vai atklātām mākslīgām ūdenskrātuvēm, kuras izvieto atkritumu poligona pretējās pusēs ne tuvāk par 30 metriem no malējās atkritumu krautnes, ņemot vērā kopējo nepieciešamo ūdens daudzumu. Mākslīgo ūdenskrātuvju ūdens apjomu aprēķina, ņemot vērā ārējās ūdensapgādes ugunsdzēsības ūdens patēriņu – 35 litri sekundē – un ugunsgrēka dzēšanas ilgumu – trīs stundas. Maksimālais ugunsdzēsības ūdens krājuma atjaunošanas laiks nedrīkst pārsniegt 72 stundas.

22.3 Ja atkritumus, kurus to mitruma pakāpes un kaloritātes dēļ var klasificēt kā viegli degošus, paredzēts uzglabāt virs zemes (pirms to turpmākās apstrādes, apglabāšanas vai izvešanas no atkritumu poligona teritorijas), atkritumu poligona teritorijā vienas krautnes pieļaujamā platība nedrīkst pārsniegt 2000 m2, bet augstums – 8 metrus. Starp krautnēm nodrošina 10 metrus platas atstarpes. Ja atkritumu poligona teritorijā tiek uzglabāti tādi atkritumi, kuri degot vai temperatūras ietekmē veido kūstošu masu (vielu sajaukumu), izveido apvaļņojumus, lai nepieļautu šīs masas aizplūšanu ārpus apvaļņojuma.

23. Atkritumu apglabāšanas nodalījuma pamatne un iekšējās sienas ir no dabīga materiāla izolācijas slāņa, kurš atbilst šādām prasībām:

23.1. bīstamo atkritumu poligoniem dabīga materiāla izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā pieci metri, nodrošinot, lai iežu filtrācijas koeficients nebūtu lielāks kā 10–9 m/s;

23.2. sadzīves atkritumu poligoniem dabīga materiāla izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā viens metrs, nodrošinot, lai iežu filtrācijas koeficients nebūtu lielāks kā 10–9 m/s;

23.3. inerto atkritumu poligoniem vai atkritumu poligonu daļām, kas paredzētas inerto atkritumu apglabāšanai, izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā viens metrs, nodrošinot, lai iežu filtrācijas koeficients nebūtu lielāks kā 10–7 m/s.

24. Ja potenciālajā poligona būvniecības vietā nevar nodrošināt šo noteikumu 23.punktā minēto dabīga materiāla izolācijas slāni, atkritumu apglabāšanas nodalījuma pamatni un iekšējās sienas izklāj ar mākslīgi izveidotu izolācijas slāni, kura biezums ir ne mazāks kā 0,5 metri un kurš nodrošina, lai iežu filtrācijas koeficients atbilstu šo noteikumu 23.punktā minētajām prasībām.

25. Poligonos virs dabīgā vai mākslīgā izolācijas slāņa ierīko mākslīgo hidroizolācijas slāni un vismaz 0,5 metrus biezu labi filtrējošas grunts vai materiāla slāni, kura filtrācijas koeficients ir vismaz 10–3 m/s, ar drenu cauruļvadu vai drenu sistēmu infiltrāta savākšanai un novadīšanai, kā arī paredz drenāžas sistēmas skalošanas iespējas.

26. Infiltrātu novada ārpus atkritumu apglabāšanas nodalījuma uz infiltrāta uzkrāšanas ietaisēm. Infiltrāta uzkrāšanas ietaises aprīko ar cauruļvadu un sūkņu sistēmu infiltrāta novadīšanai uz infiltrāta attīrīšanas ietaisēm poligonā. Lai samazinātu infiltrāta tilpumu, infiltrātu var izmantot izsmidzināšanai virs apglabātajiem atkritumiem. Infiltrāta uzkrāšanas ietaisēs un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās nodrošina infiltrāta ieplūdes apjoma mērīšanas aprīkojumu un infiltrāta paraugu ņemšanas iespēju. Infiltrāta uzkrāšanas ietaises būvē no ūdensnecaurlaidīga un ķīmiski noturīga materiāla.

27. Infiltrāta attīrīšanas iekārtas projektē, ņemot vērā infiltrāta daudzumu un piesārņojuma svārstības atkarībā no nokrišņu daudzuma un gadalaika.

28. Poligona gāzu savākšanas sistēmu projektē visiem sadzīves atkritumu poligoniem, kuros pieņem bioloģiski noārdāmus atkritumus. Savākto gāzi apstrādā un izmanto enerģijas iegūšanai. Ja savākto gāzi nevar izmantot enerģijas iegūšanai, to sadedzina.

29. Poligona gāzes savāc, apstrādā un izmanto tā, lai neradītu draudus cilvēka veselībai vai videi.

30. Saimnieciskajā zonā izvieto visus pārējos poligona darbības nodrošināšanai nepieciešamos infrastruktūras elementus, kas ietver būves un inženierkomunikācijas.