Atkritumu poligonu noteikumi

56.5 1. sadzīves atkritumu paraugus ņem no izlases kārtā izvēlēta noteikta skaita kravu noteiktā laika periodā;

56.5 2. sadzīves atkritumu paraugus ņem no visām atkritumu kravām noteiktā laika periodā.

56.6 Sadzīves atkritumu paraugu sagatavošanai izmanto vienu no šādām metodēm:

56.6 1. sadzīves atkritumu kravu, no kuras tiks ņemts sadzīves atkritumu paraugs, izkrauj koniskā kaudzē un ar divām iedomātām līnijām vertikāli sadala četrās vienādās daļās. Divas pretējās koniskās kaudzes ceturtdaļas sajauc kopā vienā paraugā koniskā kaudzē, kuru atkal ar divām iedomātām līnijām vertikāli sadala četrās vienādās daļās, bet divas atlikušās ceturtdaļas turpmākajās darbībās neiekļauj. Minētās darbības atkārto, līdz sasniegts šo noteikumu 56.7 punktā minētais sadzīves atkritumu parauga lielums;

56.6 2. sadzīves atkritumu kravu, no kuras tiks ņemts sadzīves atkritumu paraugs, izkrauj un izlīdzina aptuveni 50 cm biezā slānī. Sadzīves atkritumu kravu ar divām iedomātām līnijām sadala četrās vienādās daļās. Divas pretējās kaudzes ceturtdaļas sajauc kopā vienā paraugā, kuru atkal ar divām iedomātām līnijām vertikāli sadala četrās vienādās daļās, bet divas atlikušās ceturtdaļas turpmākajās darbībās neiekļauj. Minētās darbības atkārto, līdz sasniegts šo noteikumu 56.7 punktā minētais sadzīves atkritumu parauga lielums.

56.7 No katras sadzīves atkritumu kravas sagatavojamā sadzīves atkritumu parauga lielums ir no 100 līdz 250 kilogramiem.

56.8 Operators nodrošina nepieciešamo aprīkojumu, lai varētu no kopējās sadzīves atkritumu kravas paņemt reprezentatīvu sadzīves atkritumu paraugu atbilstoši šo noteikumu 56.5 un 56.6 punktā minētajām sadzīves atkritumu parauga ņemšanas un sagatavošanas metodēm.

56.9 Sadzīves atkritumu paraugu manuāli šķiro atbilstoši šo noteikumu 56.10 punktā minētajām sadzīves atkritumu frakcijām. Pēc sašķirošanas katras sadzīves atkritumu frakcijas atkritumus nosver un reģistrē to svaru.

56.10 Nosakot apglabājamo sadzīves atkritumu sastāvu, sadzīves atkritumus šķiro šādās frakcijās:

56.10 1. papīrs un papīru saturoši atkritumi (piemēram, iepakojums, kartons, tetrapakas, jaukti papīra un kartona atkritumi);

56.10 2. plastmasa un plastmasu saturoši atkritumi (piemēram, iepakojums, plēve, jaukti plastmasas atkritumi);

56.10 3. stikls un stiklu saturoši atkritumi;

56.10 4. metālus saturoši atkritumi;

56.10 5. bioloģiski noārdāmie atkritumi un bioloģiskie atkritumi;

56.10 6. būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumi;

56.10 7. elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;

56.10 8. bateriju un akumulatoru atkritumi;

56.10 9. tekstila atkritumi;

56.10 10. liela izmēra atkritumi (vismaz viens ārējais izmērs pārsniedz 50 cm);

56.10 11. smalkā frakcija (sadzīves atkritumu izmēri mazāki par 10 mm);

56.10 12. pārējie sadzīves atkritumi, kuri neatbilst šajā punktā minētajām frakcijām.

56.11 Katrai šo noteikumu 56.10 punktā minētajai sadzīves atkritumu frakcijai nosaka tās procentuālo īpatsvaru katrā sadzīves atkritumu paraugā, izmantojot šādu formulu:

K – sadzīves atkritumu frakcijas procentuālais īpatsvars;

V – sadzīves atkritumu frakcijas materiāla svars tonnās;

M – kopējais sadzīves atkritumu parauga svars tonnās.

56.12 Katras sadzīves atkritumu frakcijas materiāla vidējo procentuālo īpatsvaru apglabātajos atkritumos aprēķina, izmantojot šādu formulu:

– vidējais sadzīves atkritumu frakcijas materiāla procentuālais īpatsvars;

n – sadzīves atkritumu paraugu skaits attiecīgajā paraugu ņemšanas posmā;

– aprēķinātais sadzīves atkritumu frakcijas procentuālais īpatsvars sadzīves atkritumu paraugos attiecīgajā paraugu ņemšanas posmā.

56.13 Operators nodrošina, ka šo noteikumu 39. punktā minētās laboratorijas vai institūcijas:

56.13 1. ņem šo noteikumu 4.1.1 apakšnodaļā minēto sadzīves atkritumu paraugus;

56.13 2. nosaka sadzīves atkritumu sastāvu atbilstoši šo noteikumu 4.1.1 apakšnodaļai;

56.13 3. nosaka apglabājamo sadzīves atkritumu atbilstību šo noteikumu 58.1 punktā minētajam kritērijam, pēc kura nosaka, vai sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai.

4.2. Kritēriji atkritumu pieņemšanai sadzīves atkritumu poligonos un kritēriji, pēc kuriem konstatē, ka sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai

57. Sadzīves atkritumu poligonos atļauts apglabāt:

57.1. sadzīves atkritumus, kuri atbilst šo noteikumu 58.1 punktā minētajam kritērijam;

57.2. stabilizētus, sacietējušus vai pārstiklotus, ķīmiski neaktīvus monolītus bīstamos atkritumus, ja šos atkritumus apglabā atsevišķi no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem un ja tie atbilst attiecīgajam poligonam izsniegtās atļaujas prasībām (par A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanu);

57.3. jebkuras citas izcelsmes sadzīves atkritumus, kas atbilst šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem un šo noteikumu 58.1 punktā noteiktajam kritērijam.

58. Sadzīves atkritumu poligonos bez atbilstības pārbaudes šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām robežvērtībām pieņem:

58.1. mājsaimniecībās radušos sadzīves atkritumus, izņemot tos, kurus var klasificēt kā bīstamus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

58.2. dalīti savāktos mājsaimniecībās radušos sadzīves atkritumus, izņemot tos, kurus var klasificēt kā bīstamus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

58.3. līdzīgus citas izcelsmes sadzīves atkritumus.

58.1 (Punkts stājas spēkā 01.01.2030. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2030.; sk. 94. punktu)

58.2 (Punkts stājas spēkā 01.01.2030. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2030.; sk. 94. punktu)

59. Ģipsi saturoši sadzīves atkritumi apglabājami sadzīves atkritumu poligona krātuvē, kurā netiek apglabāti bioloģiski noārdāmi atkritumi.

60. Azbestu saturošus būvniecības atkritumus un citus azbestu saturošus atkritumus (turpmāk – azbestu saturoši atkritumi) bez papildu pārbaudēm var pieņemt un apglabāt sadzīves atkritumu poligonos (to atsevišķos nodalījumos) vai poligonos, kuros apglabā tikai azbestu saturošus atkritumus, ja tie atbilst šo noteikumu 57.2.apakšpunktā minētajām prasībām. Sadzīves atkritumu poligonu nodalījumos vai poligonos, kuros apglabā tikai azbestu saturošus atkritumus, ievēro šādas papildu prasības:

60.1. atkritumi nesatur citas bīstamas vielas, izņemot azbestu saistītā veidā, ieskaitot šķiedras, kuras ir saistītas ar saistvielu vai iepakotas plastmasas iepakojumā;

60.2. tiek pieņemti tikai azbestu saturošie atkritumi vai arī tos apglabā atsevišķā poligona nodalījumā, ja azbestu saturošos atkritumus apglabā sadzīves atkritumu poligonā;

60.3. azbestu saturošo atkritumu apglabāšanas zona pirms katras atkritumu sablietēšanas tiek pārklāta ar izolējoša materiāla slāni, lai novērstu azbesta šķiedru izplatīšanos;

60.4. ja azbestu saturošo atkritumu iepakojums ir bojāts vai arī tie nav iepakoti, tos nekavējoties pārklāj ar izolējoša materiāla slāni. Pirms katras šo atkritumu sablietēšanas tos atkārtoti pārsedz ar izolējoša materiāla slāni un apsmidzina ar ūdeni vai infiltrātu, lai novērstu azbesta šķiedru izplatīšanos;

60.5. poligonu vai tā nodalījumu pēc pilnīgas aizpildīšanas nosedz ar noslēdzošo pārklājumu, lai novērstu azbesta šķiedru nokļūšanu vidē;

60.6. poligonā vai tā nodalījumā netiek veikti nekādi darbi, kas varētu izraisīt azbesta šķiedru nokļūšanu vidē;

60.7. pēc poligona slēgšanas saglabā poligona vai tā nodalījuma plānu, kurā ir norādīta azbestu saturošu atkritumu apglabāšanas vieta;

60.8. pēc poligona slēgšanas veic pasākumus, lai ierobežotu iespējamo zemes lietošanu un novērstu cilvēku nonākšanu saskarē ar atkritumiem.

61. Poligonā, kurā apglabā tikai azbestu saturošus būvniecības atkritumus, operators pirms atkritumu pieņemšanas un pēc atkritumu izkraušanas poligonā atkritumus vai iepakotu atkritumu iepakojumu un marķējumu pārbauda vizuāli, lai noteiktu piegādāto atkritumu atbilstību atkritumu aprakstam.

62. Ja atkritumi neatbilst šo noteikumu 57.punktā minētajām prasībām, veic to ķīmiskās analīzes, lai noteiktu, vai šie atkritumi atbilst šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem kritērijiem atkritumu pieņemšanai sadzīves atkritumu poligonā.

4.3. Kritēriji atkritumu pieņemšanai inerto atkritumu poligonos vai atkritumu poligonu daļās, kas paredzētas inerto atkritumu apglabāšanai

63. Inerto atkritumu poligonos vai atkritumu poligonu daļās, kas paredzētas inerto atkritumu apglabāšanai, ir atļauts apglabāt tikai inertos atkritumus.

64. Šo noteikumu 7. pielikumā minētos inertos atkritumus atļauts pieņemt inerto atkritumu poligonā vai atkritumu poligona daļā, kas paredzēta inerto atkritumu apglabāšanai, bez atbilstības pārbaudes, ja no viena rašanās avota tiek piegādāts viens vai vairāki šo noteikumu 7. pielikumā minētie atkritumu veidi. Ja inertie atkritumi satur piemaisījumus (citus materiālus vai vielas) tādā daudzumā, ka pastāv atkritumu radītā piesārņojuma risks, šos atkritumus inerto atkritumu poligonā vai atkritumu poligona daļā, kas paredzēta inerto atkritumu apglabāšanai, nepieņem.

65. Inerto atkritumu poligonā vai atkritumu poligona daļā, kas paredzēta inerto atkritumu apglabāšanai, nepieņem būvdarbos, tai skaitā būvju nojaukšanā, radušos atkritumus, kas piesārņoti ar bīstamām vielām.

66. Ja atkritumu klase nav iekļauta šo noteikumu 7. pielikumā, veic atkritumu ķīmiskās analīzes, lai noteiktu, vai atkritumi atbilst šo noteikumu 3. pielikumā minētajām robežvērtībām atkritumu pieņemšanai inerto atkritumu poligonā vai atkritumu poligona daļā, kas paredzēta inerto atkritumu apglabāšanai.

4.4. Kritēriji atkritumu pieņemšanai bīstamo atkritumu poligonos

67. Bīstamo atkritumu poligonā ir atļauts apglabāt tādu veidu bīstamos atkritumus, kuri ir minēti attiecīgajam poligonam izsniegtajā atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai un kuri atbilst šo noteikumu 8.pielikumā minētajiem kritērijiem.

68. Bīstamo atkritumu poligonā (papildus šo noteikumu 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55. un 56.punktā minētajām prasībām):

68.1. nosaka katra veida bīstamo atkritumu svaru;

68.2. pārbauda piegādāto bīstamo atkritumu atbilstību bīstamo atkritumu pārvadājumu reģistrācijas kartei–pavadzīmei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo atkritumu uzskaiti, identifikāciju, marķēšanu un pārvadājumiem (arī pārrobežu pārvadājumiem);

68.3. pārbauda informāciju par atkritumu apstrādē izmantotajām metodēm;

68.4. pārbauda piegādātāja un atkritumu radītāja nosaukumu un adresi;

68.5. reizi gadā vai atbilstoši atkritumu aprakstā norādītajai informācijai pārbauda atkritumu atbilstību atkritumu aprakstam un noteiktajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem.

69. Pieņemot bīstamos atkritumus apglabāšanai bīstamo atkritumu poligonā, operators nodrošina ķīmisko analīžu veikšanu, lai noteiktu, vai atkritumi atbilst šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajām robežvērtībām.

5. Poligonu un to daļu slēgšana un nosacījumi slēgtajiem poligoniem, to daļām un izgāztuvēm

70. Pārvalde pieņem lēmumu par poligona vai tā daļu slēgšanu, ja:

70.1. poligona projektētais tilpums, pamatojoties uz A vai B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujā norādīto un gada pārskatā sniegto informāciju, ir aizpildīts;

70.2. beidzies A vai B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujas termiņš un tas nav pagarināts;

70.3. tiek pārkāptas A vai B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujā minētās prasības;

70.4. vides monitoringa dati liecina par vides stāvokļa pasliktināšanos un, turpinot poligona darbību, nav iespējams to novērst;

70.5. saņemts attiecīgā operatora rakstisks lūgums, kurā ir sniegta informācija par poligona vai tā daļas slēgšanas iemesliem.

70.1 Pēc pārvaldes pieņemtā lēmuma par poligona, tā daļu vai izgāztuves slēgšanu tajā aizliegts apglabāt jaunus atkritumus.

70.2 Operators nodrošina, ka slēgtajam poligonam, tā daļai vai izgāztuvei nepiekļūst nepiederošas personas.

71. (Svītrots ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621)

6. Poligonu, to daļu un izgāztuvju rekultivācija

72. Izgāztuves pēc to bīstamības un potenciāli radītā vides piesārņojuma un attiecībā pret rekultivācijas prasībām iedala trijās kategorijās:

72.1. I kategorija – izgāztuves, kuras rada potenciāli nelielu risku;

72.2. II kategorija – izgāztuves, kuras rada potenciāli vidēju risku;

72.3. III kategorija – izgāztuves, kuras rada potenciāli lielu risku.

73. Pie I kategorijas pieder izgāztuves, kuras nerada negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī ja:

73.1. novērtētais apglabāto atkritumu apjoms nepārsniedz 50000 t (apmēram 100000 m3);

73.2. var konstatēt, ka apglabāti tikai sadzīves atkritumi vai tiem pielīdzināmi ražošanas atkritumi un nepiesārņoti būvgruži.

74. Pie II kategorijas pieder izgāztuves, kuras var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi (augsni, pazemes un virszemes ūdeņiem un gaisu), to radītā negatīvā ietekme ir bijusi ilgstoša, kā arī ja:

74.1. novērtētais apglabāto atkritumu apjoms nepārsniedz 175000 t (apmēram 350000 m3);

74.2. var konstatēt, ka apglabāti sadzīves atkritumi vai tiem pielīdzināmi ražošanas atkritumi un nepiesārņoti būvgruži.

75. Pie III kategorijas pieder izgāztuves, kuras ir radījušas negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi (augsni, ūdeņiem un gaisu) un to radītā negatīvā ietekme ir bijusi ilgstoša, kā arī ja:

75.1. novērtētais apglabāto atkritumu apjoms pārsniedz 175000 t (apmēram 350000 m3);

75.2. apglabāti atkritumi ar lielu bīstamo vielu saturu.

76. Rekultivējot inerto atkritumu poligonus vai atkritumu poligonu daļas, kas paredzētas inerto atkritumu apglabāšanai, piemēro II kategorijas izgāztuvēm noteiktās prasības, bet sadzīves un bīstamo atkritumu poligonu rekultivācijai – III kategorijas izgāztuvēm noteiktās prasības.

77. Ja poligons sadalīts atkritumu apglabāšanas nodalījumos, rekultivāciju veic pa nodalījumiem.

77.1 Pēc izgāztuves atrakšanas un tajā esošo atkritumu pāršķirošanas darbu beigšanas operators veic izgāztuves rekultivāciju.

78. Lai nodrošinātu slēgta poligona vai izgāztuves iekļaušanos ainavā un teritorijas turpmāku izmantošanu, operators nodrošina poligona vai izgāztuves rekultivācijas projekta izstrādi.

79. Slēgta poligona, tā daļas vai izgāztuves rekultivācijas būvprojektēšanas uzsākšanai papildus ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumos minētajiem dokumentiem ir nepieciešami šādi dokumenti:

79.1. attiecīgās pašvaldības lēmums un kompetento iestāžu atzinums par poligona, tā daļas vai izgāztuves slēgšanu;

79.2. atkritumu apglabāšanas vietas sākotnējā stāvokļa profils, ja tāds ir pieejams;

79.3. informācija par apglabāto atkritumu sastāvu un apjomu;

79.4. informācija par teritorijas ģeoloģiskajiem un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem;

79.5. poligona, tā daļas vai izgāztuves monitoringa dati.

80. Slēgta poligona, tā daļas vai izgāztuves rekultivācijas būvprojektu minimālā sastāvā un būvprojektu izstrādā atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši slēgta poligona, tā daļas vai izgāztuves kategorijai saskaņā ar šo noteikumu 85. punktā minētajiem rekultivācijas nosacījumiem.

81. Slēgta poligona, tā daļas vai izgāztuves rekultivāciju veic atbilstoši reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas plānam, ja tas ir apstiprināts, būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām būves pārbūvei un slēgta poligona vai izgāztuves kategorijai saskaņā ar šo noteikumu 85. punktā minētajiem rekultivācijas nosacījumiem.

82. Veicot poligona, tā daļas vai izgāztuves rekultivāciju, ievēro šādus nosacījumus:

82.1. pirms rekultivācijas no izgāztuves virsmas novāc iespējamos pārstrādājamos atkritumus un nogādā atkritumu pārstrādes vietās;

82.2. atkritumus blīvē un sastumj vienā kaudzē, samazinot izgāztuves platību. Veicot rekultivāciju, veido izgāztuves virsmas un sānu nogāžu formu;

82.3. veidojot izgāztuves sānu nogāzes, izmanto tehniskos paņēmienus un būvmateriālus, tajā skaitā ģeosintētiskos būvmateriālus, kas novērš iespējamus grunts noslīdējumus. Veidojot izgāztuves virsmu un sānu nogāžu formu, ņem vērā attiecīgās izgāztuves apkārtnes reljefa īpatnības, kā arī virszemes ūdeņu savākšanas un novadīšanas iespēju;

82.4. pēc izgāztuves virsmas un sānu nogāžu nolīdzināšanas un noblīvēšanas I un II kategorijas izgāztuvēm un inerto atkritumu poligoniem vai atkritumu poligonu daļām, kas paredzētas inerto atkritumu apglabāšanai, veido nosedzošo kārtu no 0,5 metrus bieza grunts slāņa ar vāju ūdens caurlaidību vai atbilstoša pretfiltrācijas slāņa, kura iežu filtrācijas koeficients ir 10–7 m/s un kura garantētais kalpošanas ilgums ir vismaz poligona ekspluatācijas laiks un monitoringa laiks pēc poligona vai izgāztuves slēgšanas;

82.5. I kategorijas izgāztuvju atkritumus pārved uz atkritumu poligonu, ja tas ir noteikts pārvaldes izsniegtajos tehniskajos noteikumos. Pēc atkritumu pārvešanas teritoriju pārklāj ar vismaz 10 cm biezu auglīgas augsnes slāni un paredz tās apzaļumošanu;

82.6. pēc izgāztuves virsmas un sānu nogāžu nolīdzināšanas un noblīvēšanas III kategorijas izgāztuvēm un sadzīves atkritumu poligoniem nepieciešams izolējošs segums;

82.7. III kategorijas izgāztuvju un sadzīves atkritumu poligonu virskārtas izolējošo segumu ierīko, nodrošinot:

82.7.1. gāzu drenāžas kārtu atbilstoši šo noteikumu 28.punkta prasībām;

82.7.2. 0,5 metrus biezu grunts slāni ar vāju ūdens caurlaidību vai atbilstošu pretfiltrācijas slāni, kura iežu filtrācijas koeficients ir 10–9 m/s un kura garantētais kalpošanas ilgums ir vismaz poligona ekspluatācijas laiks un monitoringa laiks pēc poligona vai izgāztuves slēgšanas, vai līdzvērtīgu ģeosintētisko materiālu;

82.7.3. drenāžas kārtu, kura ir biezāka par 0,5 metriem un kuras iežu filtrācijas koeficients ir 10–3 m/s. Ja drenāžas kārtu veido grunts, tad virs seguma izvieto auglīgas augsnes kārtu un nodrošina tās apzaļumošanu. Ja drenāžas kārtu veido no ģeosintētiskiem būvmateriāliem, nodrošina šo materiālu balstu;

82.8. bīstamo atkritumu poligonu virskārtai ierīko:

82.8.1. mākslīgu blīvējošo izolācijas slāni atbilstoši šo noteikumu 24.punkta prasībām;

82.8.2. necaurlaidīgu minerālu kārtu, kura ir biezāka par 0,5 metriem;

82.8.3. drenāžas kārtu, kura ir biezāka par 0,5 metriem, atbilstoši šo noteikumu 25.punkta prasībām;

82.9. I, II un III kategorijas atkritumu izgāztuvju un poligonu virsējo pārsegumu izveido no vismaz 0,2 m biezas augsnes kārtas;

82.10. ainavas sakārtošanu nodrošina ar apstādījumiem un zālājiem, izvēloties tiem piemērotas augu sugas.

82.1 Veicot izgāztuves rekultivāciju pēc atrakšanas un atkritumu šķirošanas darbu beigšanas, ievēro šādus nosacījumus:

82.1 1. visus nešķirotos atkritumus pārved apglabāšanai attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu poligonā;

82.1 2. nodrošina šajā izgāztuvē iepriekš izveidoto monitoringa urbumu turpmāku darbību un tamponēto monitoringa urbumu aizsardzību;

82.1 3. teritoriju pārklāj ar vismaz 10 cm biezu augsnes vai komposta slāni un paredz tās apzaļumošanu vai pārklāj ar citu materiālu atbilstoši teritorijas plānojumā paredzētajam teritorijas izmantošanas veidam.

82.2 Sadzīves atkritumu poligona operators pēc atkritumu poligona vai tā daļas rekultivācijas iesniedz pārvaldē informāciju par atkritumu poligona vai tā daļas rekultivācijas un slēgšanas darbu izmaksām, norādot pa izmaksu pozīcijām, kas noteiktas normatīvajos aktos par izmaksām, kas saistītas ar atkritumu poligonu apsaimniekošanu pēc to slēgšanas, kā arī norāda slēgtā atkritumu poligona vai tā daļas rekultivēto platību un tajā apglabāto atkritumu daudzumu tonnās.

83. Izgāztuvi, poligonu vai tā daļu uzskata par rekultivētu pēc tam, kad pārvalde ir veikusi pēdējās pārbaudes slēgtajā izgāztuvē, poligonā vai tā daļā pēc rekultivācijas un izvērtējusi operatora sniegtos šo noteikumu 47. punktā minētos gada pārskatus un šo noteikumu 82.2 punktā minēto informāciju, kā arī ir stājies spēkā pārvaldes lēmums par izgāztuves, poligona vai tā daļas rekultivāciju. Rekultivēto poligonu vai izgāztuvi pieņem ekspluatācijā atbilstoši ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumiem.

84. Pārvalde pēc rekultivācijas nosaka, kurā vietā poligona vai izgāztuves apkārtnē veicami šo noteikumu 5.pielikumā minēto vides parametru mērījumi, kā arī šo noteikumu 5.pielikumā minētā monitoringa ietvaros veicamo pilno un nepilno ķīmisko analīžu parametrus un, ja nepieciešams, papildu parametrus.

84.1 Pazemes ūdens ķīmiskā sastāva analīžu rezultātus, kas iegūti vides stāvokļa monitoringā pirmo reizi pēc attiecīgās izgāztuves, atkritumu poligona vai tā daļas rekultivācijas, uzskata par fona rādītājiem, attiecībā pret kuriem pārvalde vērtē, vai rekultivētā izgāztuve, rekultivētais atkritumu poligons vai tā daļa ir radījusi pazemes ūdens piesārņojuma līmeņa paaugstināšanos pēc rekultivācijas.

85. Pārvalde nosaka uzturēšanas un monitoringa veikšanas ilgumu, kas rekultivētai izgāztuvei nav mazāks par 20 gadiem, rekultivētam poligonam vai tā daļai nav mazāks par 30 gadiem un rekultivētai izgāztuvei pēc tās atrakšanas un atkritumu pāršķirošanas nav mazāks par pieciem gadiem, ņemot vērā rekultivētās izgāztuves, poligona vai tā daļas iespējamo ietekmi uz vidi. Monitoringu pēc izgāztuves, poligona vai tā daļas rekultivācijas veic atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam.

85.1 Uzturēšana ietver teritorijas uzturēšanu atbilstoši ugunsdrošības prasībām, poligona krātuves virskārtas izolējošā seguma uzturēšanu atbilstošā stāvoklī, infiltrāta savākšanu, uzkrāšanu, priekšattīrīšanu, noglabāšanu un izvešanu, monitoringa un poligona gāzu iekārtu un infiltrāta savākšanas sistēmu uzturēšanu atbilstošā tehniskā stāvoklī, teritorijas uzturēšanu ap monitoringa vietām, nodrošinot piekļuvi tām.

86. Pēc izgāztuves, poligona vai tā daļas rekultivācijas operators nodrošina rekultivētās izgāztuves, poligona vai tā daļas uzturēšanu un monitoringu atbilstoši šo noteikumu 84. un 85. punktam un 5. pielikumam, kā arī nodrošina poligona gāzu un infiltrāta analīžu veikšanu un pazemes ūdeņu stāvokļa mērījumus rekultivētās izgāztuves, poligona vai tā daļas tuvumā, izmantojot šo noteikumu 39. punktā minēto laboratoriju pakalpojumus.

87. Operators ziņo pārvaldei par jebkuru konstatēto negatīvo ietekmi uz vidi. Pamatojoties uz saņemto informāciju, pārvalde pieņem lēmumu par veicamajiem pasākumiem un to veikšanas termiņiem, lai novērstu konstatēto negatīvo ietekmi uz vidi.

6.1 Sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanas mērķi, kritēriji apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanas mērķu sasniegšanas izvērtēšanai un prasības pagarināšanas plāna saturam

87.1 Lai sasniegtu apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanas mērķi, sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu daudzumu samazina šādā apjomā un termiņā:

87.1 1. līdz 2024. gada 31. decembrim sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masa nepārsniedz 45 % no attiecīgajā kalendāra gadā radītās sadzīves atkritumu masas;

87.1 2. līdz 2027. gada 31. decembrim sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masa nepārsniedz 35 % no attiecīgajā kalendāra gadā radītās sadzīves atkritumu masas;

87.1 3. līdz 2030. gada 31. decembrim sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masa nepārsniedz 25 % no attiecīgajā kalendāra gadā radītās sadzīves atkritumu masas;

87.1 4. līdz 2034. gada 31. decembrim sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masa nepārsniedz 10 % no attiecīgajā kalendāra gadā radītās sadzīves atkritumu masas.

87.2 Šo noteikumu 87.1 punktā minētā mērķa sasniegšanu izvērtē atbilstoši šādam kritērijam – atbilstība šo noteikumu 87.3 1. un 87.3 2. apakšpunktā veikto aprēķinu rezultātā iegūtajam rādītājam. Šo noteikumu 87.1 1., 87.1 2., 87.1 3. vai 87.1 4. apakšpunktā minētais mērķis ir novērtējams kā sasniegts, ja šo noteikumu 87.3 1. un 87.3 2. apakšpunktā veikto aprēķinu rezultātā iegūtais rādītājs ir mazāks par 87.1 1., 87.1 2., 87.1 3. vai 87.1 4. apakšpunktā noteikto sadzīves atkritumu apglabāšanas samazināšanas mērķi attiecīgajā kalendāra gadā vai vienāds ar to.

87.3 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu 10 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, izmantojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām sniegto informāciju, citu valsts iestāžu publiski pieejamos pārskatus, kā arī operatora gada pārskatā minēto informāciju atbilstoši šo noteikumu 47. punktam un ievērojot šo noteikumu 87.4 un 87.5 punktā minētās prasības, aprēķina:

87.3 1. katrā sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu un tās attiecību pret attiecīgajā kalendāra gadā radīto sadzīves atkritumu masu;

87.3 2. kopējo sadzīves atkritumu poligonos apglabāto sadzīves atkritumu masu un tās attiecību pret attiecīgajā kalendāra gadā radīto sadzīves atkritumu masu.

87.4 Veicot šo noteikumu 87.3 punktā minētos aprēķinus, par apglabātu sadzīves atkritumu poligonā uzskata attiecīgajā kalendāra gadā apglabāto sadzīves atkritumu masu, tostarp:

87.4 1. attiecīgajā kalendāra gadā radīto sadzīves atkritumu masu, kas apglabāta sadzīves atkritumu poligonā;

87.4 2. sadzīves atkritumu masu, kas attiecīgajā kalendāra gadā ir radusies pēc sadzīves atkritumu sagatavošanas pārstrādei vai reģenerācijai citā veidā, piemēram, pēc sadzīves atkritumu šķirošanas vai mehāniskas bioloģiskas apstrādes, un kura ir apglabāta sadzīves atkritumu poligonā;

87.4 3. sadzīves atkritumu masu, kas attiecīgajā kalendāra gadā ir sadedzināta sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās, kuru darbībai izsniegtajā atļaujā piesārņojošās darbības veikšanai ir noteikts, ka sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās tiek veikta atkritumu sadedzināšana kā atkritumu apglabāšanas darbība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem, izņemot no sadzīves atkritumu sadedzināšanas procesā radītajiem atkritumiem iegūto materiālu masu, ņemot vērā sadzīves atkritumu īpatsvaru sadedzināmajos atkritumos;

87.4 4. sadzīves atkritumu masu, kas attiecīgajā kalendāra gadā ir radusies bioloģiski noārdāmo atkritumu stabilizācijas rezultātā un kuru apglabā sadzīves atkritumu poligonā;

87.4 5. sadzīves atkritumus, kuri rodas, sagatavojot sadzīves atkritumus atkārtotai izmantošanai un veicot sadzīves atkritumu pārbaudīšanu, tīrīšanu un labošanu, un kurus apglabā sadzīves atkritumu poligonā;

87.4 6. materiālus, kurus mehāniski atdala sadzīves bioloģiski noārdāmo atkritumu aerobā vai anaerobā pārstrādē vai pēc tās un kurus pēc tam apglabā sadzīves atkritumu poligonā.

87.5 Veicot šo noteikumu 87.3 punktā minētos aprēķinus, sadzīves atkritumu (stikls, metāli, papīrs un kartons, plastmasas, koks, tekstilmateriāli, kompozītmateriāli, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi) masu, kas radusies minēto sadzīves atkritumu pārstrādes vai citādas reģenerācijas procesā un kas galarezultātā apglabāta sadzīves atkritumu poligonā, neieskaita šo noteikumu 87.4 punktā minētajā apglabātajā sadzīves atkritumu masā.

87.6 Ja sadzīves atkritumi tiek nosūtīti pārstrādei vai materiālu reģenerācijai atbilstoši Regulai Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, to atkritumu daudzumu, kuri rodas atkritumu sagatavošanā pirms pārstrādes vai materiālu reģenerācijas un kurus galamērķa valstī apglabā sadzīves atkritumu poligonā vai sadedzina ar tai sekojošu apglabāšanu poligonā, iekļauj sadzīves atkritumu daudzumā, kurus uzskata kā apglabātus sadzīves atkritumu poligonā.

87.7 Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz šo noteikumu 87.3 punktā veikto aprēķinu rezultātiem, konstatē, ka šo noteikumu 87.1 4. apakšpunktā minētais mērķis netiks sasniegts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne vēlāk kā līdz 2032. gada 31. decembrim sagatavo plānu iesniegšanai Eiropas Komisijā atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumam, lai pagarinātu termiņus sadzīves atkritumu apglabāšanas samazināšanas mērķa sasniegšanai.

87.8 Ja Eiropas Komisija apstiprina šo noteikumu 87.7 punktā minēto plānu, līdz 2034. gada 31. decembrim sadzīves atkritumu poligonā apglabātais sadzīves atkritumu apjoms nepārsniedz 25 % no attiecīgajā kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu apjoma.

7. Noslēguma jautājumi

88. Poligonos drīkst apglabāt 75 % no bioloģiski noārdāmu mājsaimniecībās radīto atkritumu masas un citu atkritumu masas, kuri to sastāva vai īpašību dēļ ir līdzīgi mājsaimniecībās radītiem bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (turpmāk – bioloģiski noārdāmi sadzīves atkritumi), kas radīti 1995.gadā vai arī pēdējā gadā pirms 1995.gada un par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati.

89. Sākot no 2013.gada 16.jūlija, poligonos drīkst apglabāt 50 % no tādu bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu masas, kas radīti 1995.gadā vai arī pēdējā gadā pirms 1995.gada un par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati.

90. Sākot no 2020.gada 16.jūlija, poligonos drīkst apglabāt 35 % no tādu bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu masas, kas radīti 1995.gadā vai arī pēdējā gadā pirms 1995.gada un par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati.

91. Noteikumu 22.1, 22.2 un 22.3 punktu piemēro atkritumu poligoniem, kuri nodoti ekspluatācijā pēc 2019. gada 1. janvāra.

92. Noteikumu 44.4 punkts un 4.1.1 apakšnodaļa stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

93. Operators gada pārskatā par 2018. gadu neiekļauj šo noteikumu 47.8., 47.9. un 47.10. apakšpunktā minēto informāciju.

94. Noteikumu 58.1 un 58.2 punkts stājas spēkā 2030. gada 1. janvārī. Operators nodrošina, ka:

94.1. šo noteikumu 56.10 5. apakšpunktā minēto sadzīves atkritumu vidējais procentuālais īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim nepārsniedz 40 % no kopējās atkritumu poligonā apglabātās atkritumu masas attiecīgajā pārskata periodā;

94.2. šo noteikumu 56.10 5. apakšpunktā minēto sadzīves atkritumu vidējais procentuālais īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim nepārsniedz 30 % no kopējās atkritumu poligonā apglabātās atkritumu masas attiecīgajā pārskata periodā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 3. maija Direktīvas 2018/850/ES, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem.

Ministru prezidents V.DombrovskisVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

1. pielikumsMinistru kabineta2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1032

Atkritumu apraksts

1. Atkritumu piegādātāja nosaukums, reģistrācijas numurs komercreģistrā un adrese	.
.	.
Atkritumu klase*	Atkritumu nosaukums*
---	---
1	2
4.1. bīstamo atkritumu radītāja nosaukums un adrese
---	---
Atkritumu piegādātājs
---	---
	(paraksts un tā atšifrējums)
Atkritumu pieņēmējs
	(paraksts un tā atšifrējums)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

2.pielikumsMinistru kabineta2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1032

Atkritumu paraugu ņemšanas un analīzes metodes

3.pielikumsMinistru kabineta2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1032

Robežvērtības atkritumiem, kurus pieņem apglabāšanai inerto atkritumu poligonos vai atkritumu poligonu daļās, kas paredzētas inerto atkritumu apglabāšanai

Nr.p.k.	Sastāvdaļa	L/S = 2 l/kg	L/S = 10 l/kg	Co (perkolācijas pārbaude)
Nr.p.k.	Sastāvdaļa	mg/kg (sausne)	mg/kg (sausne)	mg/l
1.	As (arsēns)	0,1	0,5	0,06
2.	Ba (bārijs)	7	20	4
3.	Cd (kadmijs)	0,03	0,04	0,02
4.	Crkop (hroms)	0,2	0,5	0,1
5.	Cu (varš)	0,9	2	0,6
6.	Hg (dzīvsudrabs)	0,003	0,01	0,002
7.	Mo (molibdēns)	0,3	0,5	0,2
8.	Ni (niķelis)	0,2	0,4	0,12
9.	Pb (svins)	0,2	0,5	0,15
10.	Sb (antimons)	0,02	0,06	0,1
11.	Se (selēns)	0,06	0,1	0,04
12.	Zn (cinks)	2	4	1,2
13.	Cl- (hlorīdjoni)	550	800	460
14.	F- (fluorīdjoni)	4	10	2,5
15.	SO42- (sulfātjoni)	560*	1000*	1500
16.	Fenolu indekss	0,5	1	0,3
17.	Izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC)**	240	500	160
18.	Kopējās izšķīdušās cietās vielas (TDS)***	2500	4000	–
Nr.p.k.	Sastāvdaļa	Robežlielums mg/kg
---	---	---
1.	Kopējais organiskais ogleklis (TOC)	30000*
2.	Benzols, toluols, etilbenzols un ksiloli (BTEX)	6
3.	Polihlorētie bifenili, tajā skaitā septiņas radniecīgas vielas (PCB)	1
4.	Minerāleļļa (C10–C40)	500
5.	Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAH)	–

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

4. pielikumsMinistru kabineta2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1032

Atkritumu poligona darbības reģistrācijas žurnāls

Poligona apsaimniekotājs
	(komersanta nosaukums un reģistrācijas numurs komercreģistrā)
Poligona atrašanās vieta
	(adrese)
Datums	Atkritumu pieņēmējs (vārds, uzvārds)
---	---
Datums	Atkritumu pieņēmējs (vārds, uzvārds)
1	2
Datums	Izvedamo atkritumu vai otrreiz izmantojamo materiālu reģistrētājs (vārds, uzvārds)
---	---
Datums	Izvedamo atkritumu vai otrreiz izmantojamo materiālu reģistrētājs (vārds, uzvārds)
1	2
Datums	Atkritumu daudzums
---	---
Datums	t
1	2
Datums	Paraugu ņemšanas vieta (ģeogrāfiskās koordinātas)
---	---
Datums	Paraugu ņemšanas vieta (ģeogrāfiskās koordinātas)
1	2
Datums	Parauga identifikācijas numurs
---	---
Datums	Parauga identifikācijas numurs
1	2
Datums	Mērījumu vieta (ģeogrāfiskās koordinātas)
---	---
1	2
Nr.p. k.	Mērījumu veikšanas datums
---	---
Nr.p. k.	Mērījumu veikšanas datums
1	2

Piezīmes.1. * Aprēķina atbilstoši šo noteikumu 56.11 punktam.2. ** Ja bioloģiski noārdāmo un bioloģisko atkritumu vidējais procentuālais īpatsvars no atkritumu poligonā apglabāto atkritumu masas attiecīgajā pārskata periodā atbilst šo noteikumu 58.1 punktā noteiktajam, attiecīgajā ailē ieraksta vārdu "Atbilst", ja bioloģiski noārdāmo un bioloģisko atkritumu vidējais procentuālais īpatsvars no atkritumu poligonā apglabāto atkritumu masas neatbilst šo noteikumu 58.1 punktā noteiktajam, attiecīgajā ailē ieraksta vārdu "Neatbilst".

Parauga ņemšanas datums un laiks	Parauga ņemšanas vieta (ģeogrāfiskās koordinātas)	Pazemes ūdeņu līmenis (m no zemes virsmas)	Testēšanas pārskata maršruts	Pazemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs	Pazemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs	Parauga ņēmējs (vārds, uzvārds)	Piezīmes
Parauga ņemšanas datums un laiks	Parauga ņemšanas vieta (ģeogrāfiskās koordinātas)	Pazemes ūdeņu līmenis (m no zemes virsmas)	Testēšanas pārskata maršruts	sastāvdaļa	sastāvdaļas koncentrācija (mg/l)	Parauga ņēmējs (vārds, uzvārds)	Piezīmes
1	2	3	4	5	6	7	8

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

5.pielikumsMinistru kabineta2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1032

Vides stāvokļa monitoringa parametri poligonā vai izgāztuvē un poligona vai izgāztuves apkārtnē