Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi

141. Zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitātes prasības mērījumiem, kas iegūti, izmantojot globālās pozicionēšanas metodi uzmērīšanas tīkla izveidošanā un robežpunktu noteikšanā (tajā skaitā pa situācijas elementiem noteikto robežu pagrieziena punktu, kā arī jaunu robežpunktu noteikšanā uz esoša robežposma), norādītas šo noteikumu 4.pielikuma 1. un 2.tabulā.

142. Par zemes vienības vai zemes vienības daļas robežu uzmērīšanas precizitātes rādītāju izmanto punktu noteikšanas precizitāti. Precizitātes rādītājus iegūst mērījumu izlīdzināšanā kā izlīdzināto koordinātu vērtību standartnovirzes. Standartnovirze ir trīs reizes mazāka par iespējamo (maksimālo) novirzi.

143. Mērījumus ar globālās pozicionēšanas metodi veic saskaņā ar vispārpieņemtajiem globālās pozicionēšanas sistēmas mērījumu veikšanas tehnoloģijas nosacījumiem, kas nodrošina satelītu pārraidītā signāla tiešu uztveršanu. Ģeodēzisko mērījumu sesijas ilgumu izvēlas atbilstoši nepieciešamajai precizitātei saskaņā ar globālās pozicionēšanas uztvērēja ražotāja tehniskajos noteikumos noteikto laiku.

7. Uzmērīšanas tīkla ierīkošana

144. Zemes kadastrālās uzmērīšanas vajadzībām, ja nepieciešams, izveido uzmērīšanas tīklu, kas balstās uz:

144.1. valsts ģeodēzisko tīklu;

144.2. pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" (turpmāk – LatPos);

144.3. vietējo ģeodēzisko tīklu vai uz pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju vai to sistēmu, izņemot LatPos, kura ir pārbaudīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tiek nodrošināta šo noteikumu 146. punktā minētā precizitāte attiecībā pret valsts ģeodēzisko tīklu vai LatPos.

145. Izmantoto ģeodēziskā tīkla punktu savstarpējā stāvokļa koordinātu standartnovirze nedrīkst pārsniegt 0,03 m.

146. Uzmērīšanas tīklu izvērtē pēc koordinātu standartnovirzēm pret ģeodēziskā tīkla punktiem. Uzmērīšanas tīkla punktu koordinātu standartnovirze nedrīkst pārsniegt 0,02 m.

147. Uzmērīšanas tīklu veido un uzmēra, balstoties vismaz uz trim šo noteikumu 144.punktā minēto ģeodēzisko tīklu punktiem.

148. Uzmērīšanas tīklu var papildināt ar karātnes gājieniem, kuros katrā ir ne vairāk kā trīs no jauna ierīkojamie uzmērīšanas tīkla punkti.

149. Uzmērīšanas tīkla punktus apvidū nostiprina tā, lai tie saglabātos līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanai.

150. Ierīkojot uzmērīšanas tīklu, leņķus mēra pilnā paņēmienā.

151. Uzmērīšanas tīkla izveidošanas rezultāts ir apvidū koordinētie uzmērīšanas tīkla punkti, iegūtie un izlīdzinātie ģeodēziskie dati un mērījumu abrisā attēlota uzmērīšanas tīkla shēma.

8. Robežas uzmērīšana apvidū

152. Robežas uzmērīšana apvidū ietver robežpunktu un pa situācijas elementiem noteiktās robežas uzmērīšanu. Robežpunktu un robežas uzmērīšanu var veikt vienlaikus ar uzmērīšanas tīkla veidošanu.

153. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā izmanto horizontālās uzmērīšanas metodes, globālās pozicionēšanas metodi un tālizpētes uzmērīšanas metodi.

154. 3.precizitātes kategorijas teritorijā tālizpētes (lāzerskenēšanas) materiālus var izmantot:

154.1. lai uzmērītu grāvi, ūdensteci vai ūdenstilpi, pa kuru noteikta robeža, ja mērnieks kopā ar ierosinātāju apvidū ir izvērtējis un salīdzinājis attiecīgo situācijas elementu, pa kuru noteikta robeža, ar tālizpētes materiālos attēloto un apvidū esošo elementu, kā arī veicis kontrolmērījumus situācijas elementu noteiktās robežas galapunktos un ne mazāk kā ik pēc katriem 500 m. Mērījumu precizitāte nedrīkst būt zemāka par šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā noteiktajiem lielumiem;

154.2. situācijas elementu (grāvja, ūdensteces, ūdenstilpes vai zemes lietošanas veida) kontūru attēlošanai situācijas plānos, ja tie ir izvērtēti un salīdzināti ar apvidū esošajiem elementiem, kā arī veikti vismaz divu situācijas elementu kontūru kontrolmērījumi apvidū uz katriem 50 ha. Uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 178.punktā minēto lielumu.

155. Tālizpētes materiālus, mērījuma datus un aprēķinu rezultātus par veiktajiem kontrolmērījumiem apvidū pievieno elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

156. Vizūru garumi uz robežpunktiem nedrīkst pārsniegt trīskāršu orientēšanai izmantotās līnijas garumu.

157. Robežpunktu noteikšanas precizitāte nedrīkst būt zemāka par šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā noteikto.

158. Ja robeža noteikta pa autoceļa ceļa zemes nodalījuma joslas malu, mērnieks uzmēra ceļa klātnes šķautnes, nosaka ceļa ass līniju un aprēķina ceļa zemes nodalījuma joslas malas pagriezienu punktu koordinātas.

159. Ja robeža noteikta pa ūdensteces viduslīniju, abos krastos uzmēra ūdenslīmeņa līniju normālā ūdensstāvoklī un aprēķina ūdensteces viduslīnijas pagriezienu punktu koordinātas. Robežu nosaka pa dabīgo ūdensteces viduslīniju vai pa ūdenstilpes normālo ūdenslīniju, izvērtējot veģetāciju. Ūdens līmeņa līniju normālā ūdensstāvoklī apvidū iezīmē meldru veģetācija, kas ietilpst ūdenstilpes vai ūdensteces teritorijā. Posmos, kur meldri nav raksturīgi, uzmēra augstuma atzīmes, lai varētu novilkt atbilstoša augstuma horizontāli no posma, kur skaidri izsekojama ūdens līmeņa līnija normālā ūdensstāvoklī.

160. Ja robeža noteikta pa grāvja viduslīniju, uzmēra abas grāvja augšējās malas un aprēķina viduslīnijas pagrieziena punkta koordinātas. Ja grāvja malas nav vienā līmenī, uzmēra abas grāvja ūdens līmeņa malas un aprēķina viduslīnijas pagrieziena punkta koordinātas.

161. Uzmērot robežu, mērnieks papildus uzmēra un mērījumu abrisā attēlo robežojošā zemes vienībā esošo:

161.1. būves daļu, kas atrodas līdz četru metru attālumā no robežas, ja ir iespējama piekļūšana pie tās;

161.2. valsts, pašvaldības, komersanta vai māju ceļu vai ielas klātni, ja robeža noteikta pa zemes nodalījuma joslas malu;

161.3. dzelzceļa tuvāko sliedi;

161.4. ūdensteces vai ūdenstilpes ūdenslīmeņa līniju normālā ūdensstāvoklī;

161.5. Baltijas jūras, Rīgas jūras līča ūdenslīmeņa līniju, ja robeža noteikta pa Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krasta nogāzes augšmalu.

162. Nenostiprinātā robežpunkta koordinātas nosaka, uzmērot robežas punktu apvidū vai aprēķinot analītiski.

163. Nostiprinot robežzīmi, kurai nav izveidojama kupica, veic vismaz trīs piesaistes mērījumus, izņemot gadījumu, ja robežzīme ir šo noteikumu 124.punktā noteiktais situācijas elements, un attēlo tos mērījumu abrisā.

164. Piesaistes mērījumus veic arī robežzīmei ar kupicu lauku apvidos un ārpus blīvi apdzīvotām (pilsētas un vietas ar blīvu apbūvi un pilsētvidei raksturīgiem elementiem) vietām – vismaz četrām zemes vienības robežzīmēm vai vienai robežzīmei uz katru kilometru, ja robežas noteikšanas darbi veicami posmā, kas ir garāks par diviem kilometriem.

165. Apvidū veiktos mērījumus mērnieks atspoguļo mērījumu abrisā (12.pielikums).

166. Šajos noteikumos minētajos gadījumos veikto kontrolmērījumu datus un rezultātus mērnieks pievieno elektroniskai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

167. Ja citā koordinātu sistēmā instrumentāli uzmērītam robežpunktam veic atkārtotus mērījumus, mērnieks izvērtē iepriekšējai robežpunkta un robežas koordinēšanai izmantoto uzmērīšanas tīkla punktu koordinātu atbilstību LKS-92 TM.

168. Ja konstatēta iepriekš izmantotā uzmērīšanas tīkla punkta koordinātu neatbilstība LKS-92 TM un koordinātu atšķirība pārsniedz šo noteikumu 146. punktā minētos lielumus, mērnieks robežpunkta un robežas atjaunošanai izveido uzmērīšanas tīklu, izmantojot informāciju par iepriekš izmantotā uzmērīšanas tīkla punktiem vai, ja tie nav saglabājušies, apvidū identificētās robežzīmes, kuru koordinēšana veikta, izmantojot šo uzmērīšanas tīklu, un šo robežpunktu savstarpējās saites nepārsniedz šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā minēto lielumu divkāršu vērtību.

169. Pieslēdzoties iepriekš noteiktām robežām vai atkārtotā zemes kadastrālā uzmērīšanā konstatējot, ka vienam robežpunktam kopējā robežposmā zemes robežu plānos vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstos ir atšķirīgas koordinātas un numuri, apvidū atjaunojama un zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā uzrādāma iepriekš (sākotnēji) uzmērītā robežpunkta koordināta (izņemot šo noteikumu 168. punktā noteiktos gadījumus) un numurs.

170. Visas zemes vienības vai zemes vienības daļas uzmērīto un aprēķināto robežpunktu koordinātas norāda zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā. Zemes vienības vai zemes vienības daļas robežpunktu koordinātu sarakstu sagatavo katrai zemes vienībai vai zemes vienības daļai, norādot zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu, robežpunkta numuru atbilstoši zemes robežu plānam vai zemes vienības daļas robežu plānam un atbilstošu robežpunkta koordinātu (x, y) metros ar centimetra precizitāti.

9. Situācijas elementu uzmērīšana apvidū

171. Zemes vienības teritorijā vai zemes vienības daļas teritorijā:

171.1. nosaka zemes lietošanas veidus un uzmēra kontūras;

171.2. uzmēra šādus situācijas elementus:

171.2.1. ēkas (ēkas apbūves laukuma noteikšanai ēku uzmēra atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā);

171.2.2. atsevišķus objektus, kas nepieciešami piesaistes abrisu sagatavošanai un apgrūtinājumu teritoriju noteikšanai (atsevišķi stāvošs koks, gājēju celiņš u.tml.);

171.2.3. ceļus, dzelzceļu, sliežu ceļus;

171.2.4. ūdenstilpes un ūdensteces;

171.2.5. grāvjus, kas vienādi ar vai platāki par diviem metriem;

171.2.6. (svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757);

171.2.7. citus situācijas elementus atbilstoši ierosinātāja pieprasījumam.

172. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

173. Situācijas elementu uzmērīšanā ievēro šādus nosacījumus:

173.1. būves un būves daļas uzmēra atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā;

173.2. uzmērot autoceļa kompleksu, uzmēra visas tā veidojošās konstrukcijas un attēlo tos situācijas plānā;

173.3. situācijas elementa (izņemot šo noteikumu 174.punktā minētos situācijas elementus) mazākā teritorija un zemes lietošanas veida platība, kuru uzmēra un attēlo, ir:

173.3.1. mērogā 1:500 – 0,0005 ha;

173.3.2. mērogā 1:1000 – 0,002 ha;

173.3.3. mērogā 1:2000 – 0,008 ha;

173.3.4. mērogā 1:5000 – 0,04 ha;

173.3.5. mērogā 1:10000 – 0,15 ha.

174. Situācijas elementu uzmērīšanā neatkarīgi no to aizņemtās platības uzmēra:

174.1. pagalmus un tajos esošās būves;

174.2. ūdensteču, ūdenstilpju kontūras un šo noteikumu 171.2.5.apakšpunktā minētos grāvjus;

174.3. ceļus, ievērojot šo noteikumu 173.2.apakšpunkta nosacījumus.

175. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā zemes lietošanas veidus nosaka mērnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes lietošanas veidu klasifikāciju un to noteikšanas kritērijiem.

176. Ja aktualizē situācijas plānu, mērnieks:

176.1. apseko situāciju apvidū un salīdzina to ar iepriekš sastādīto situācijas plānu un šo noteikumu 20.2.apakšpunktā minēto informāciju, ja tāda ir;

176.2. uzmēra situācijas elementu izmaiņas.

177. Ēku uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežpunktu noteikšanas precizitāti, kas minēta šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā. Ēkas uzmēra, izmantojot horizontālās uzmērīšanas metodes.

178. Situācijas elementu, izņemot ēkas, uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt plāna grafisko noteiktību – 0,3 mm.

10. Platības aprēķināšana

179. Platību aprēķina:

179.1. zemes vienībai;

179.2. zemes vienības daļai;

179.3. zemes lietošanas veida teritorijai;

179.4. apgrūtinājuma teritorijai.

180. Platību aprēķina analītiski:

180.1. zemes vienībai vai zemes vienības daļai – izmantojot robežpunktu koordinātas;

180.2. zemes lietošanas veida teritorijai – izmantojot zemes lietošanas veida kontūras punktu koordinātas;

180.3. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma teritorijai:

180.3.1. izmantojot apgrūtinājumu robežas pagrieziena punktu koordinātas, kas iegūtas:

180.3.1.1. apgrūtinājumu robežas pārnesot no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta digitālā materiāla;

180.3.1.2. (svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757);

180.3.1.3. apgrūtinājumu robežas pārnesot no normatīvajiem aktiem par apgrūtinājuma robežām;

180.3.2. ņemot vērā apgrūtinājumu izraisošajam objektam apvidū noteiktās koordinātas.

181. Aprēķinot platību, no tās izslēdz LKS-92 TM plaknes projekcijas sagrozījumus.

182. Platības aprēķina ar šādu noteiktību:

182.1. pilsētas, ciema teritorijā – 0,0001 ha;

182.2. lauku apvidū:

182.2.1. teritorijām līdz 1,0 ha (ieskaitot) – 0,0001 ha, bet, ja robežas noteiktas pa situācijas elementiem, – 0,01 ha;

182.2.2. teritorijām, kas lielākas par 1,0 ha, – 0,01 ha.

182.1 Ja zemes vienība daļēji atrodas lauku apvidū, tās platību aprēķina atbilstoši šo noteikumu 182.2. apakšpunktam.

183. Zemes vienību daļas, zemes lietošanas veida kontūras un apgrūtinājuma teritorijas platības aprēķina atbilstoši noteiktībai, ar kādu noteikta zemes vienības platība.

184. Zemes lietošanas veidu platību aprēķināšanai izmanto situācijas plāna sagatavi, kurā secīgi numurē zemes lietošanas veidu teritorijas (turpmāk – kontūrplāns). Kontūrplānu nesagatavo un platības aprēķinu neveic, ja zemes vienībai ir viens zemes lietošanas veids.

185. Aprēķinātās zemes lietošanas veidu platības ieraksta platību sarakstā (aprēķinā) un kontūrplānā. Zemes lietošanas veidu platību summai jāsakrīt ar zemes vienības platību, bet nesaisti izlīdzina proporcionāli zemes lietošanas veidu platībām.

186. Uzmērot iepriekš instrumentāli uzmērītu zemes vienību, aprēķinātā zemes vienības platība nedrīkst atšķirties no iepriekšējā uzmērīšanā aprēķinātās zemes vienības platības. Ja zemes vienību sadala, visu nodalīto zemes vienību platību summa nedrīkst atšķirties no sadalāmās zemes vienības platības. Noapaļojot radušās platību atšķirības izlīdzina.

187. Veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, var veidoties zemes vienības platību atšķirība starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķināto platību un platību, kas:

187.1. norādīta tiesiskā pamatojuma dokumentā;

187.2. noteikta zemes vienībai, izmantojot ierādīšanas (grafiskās) metodes.

188. Pieļaujamā platību atšķirība nedrīkst pārsniegt:

188.1. pilsētā – šo noteikumu 4.pielikuma 4.tabulā minēto atšķirību;

188.2. ciemā, lauku apvidū:

188.2.1. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,1 √¯P (P – zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir vienāda ar 1,0 ha vai mazāka;

188.2.2. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,25 √¯P (P – zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir lielāka par 1,0 ha, bet nepārsniedz 200 ha;

188.2.3. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,3 √¯P (P – zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir lielāka par 200 ha.

188.1 Ja zemes vienība daļēji atrodas pilsētā, tās pieļaujamā platību atšķirība nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 188.2. apakšpunktā noteikto atšķirību.

189. Ja mērnieks konstatē, ka zemes vienības platība pārsniedz pieļaujamo platību atšķirību, bet zemes kadastrālā uzmērīšana veikta atbilstoši šo noteikumu prasībām, mērnieks sagatavo platību neatbilstības aktu (13.pielikums), norādot tajā neatbilstības iemeslus.

190. Platību neatbilstības aktu sagatavo arī instrumentāli uzmērītai zemes vienībai, ja platības izmaiņas notikušas kļūdainas robežpunktu koordinātu noteikšanas dēļ, kopplatības aprēķināšanas vai robežu savstarpējas neatbilstības novēršanas dēļ.

191. Platību neatbilstības aktu paraksta ierosinātājs, apliecinot, ka ir informēts par aprēķināto platību un tās neatbilstības iemesliem. Ja ierosinātājs nepiekrīt aprēķinātajai platībai, mērnieks sagatavo darba pārtraukšanas aktu. Darba pārtraukšanas akta apliecinātu kopiju mērnieks nosūta ierosinātājam, bet tā oriģinālu uzglabā savā lietvedībā. Ja veic atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu, platību neatbilstības aktu paraksta tikai mērnieks.

11. Zemes robežu plāna sagatavošana

192. Zemes robežu plāna titullapu un robežas grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 14.pielikumā minētajām prasībām un 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem.

193. Zemes robežu plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā.

193.1 Zemes robežu plānu sagatavo, ja:

193.1 1. zemes vienībai nosaka robežu;

193.1 2. zemes robežu plānu kamerāli pārzīmē;

193.1 3. uzmēra iepriekš noteiktu (arī ierādītu) zemes vienību.

193.2 Zemes robežu plānu var sagatavot arī pēc atsevišķiem zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem – robežas vai tās atsevišķa robežpunkta vai robežposma izvērtēšanas un atjaunošanas, tai skaitā robežu neatbilstības novēršanas. Šādā gadījumā zemes robežu plānā iekļauj aktuālo informāciju par zemes vienības robežām, kā arī atbilstoši atsevišķu zemes kadastrālo darbu ietvaros veikto darbu apjomam, bet pārējā daļā informāciju pārraksta un pārzīmē.

194. Zemes robežu plāna titullapā kā sagatavošanas pamatojumu norāda:

194.1. vienu no šajos noteikumos minētajiem tiesiskā pamatojuma dokumentiem;

194.2. datumu, kad, nosakot robežu, sagatavots zemes robežu plāns, ja kadastrāli uzmēra iepriekš noteiktu (arī ierādītu) zemes vienību.

194.1 Zemes robežu plāna titullapā papildus šo noteikumu 194. punktā minētajam pamatojumam norāda atzinumu par robežas neatbilstību tai zemes vienībai, kuras robežposms atzīts par kļūdainu robežu neatbilstības risinājumā.

195. Ja zemes vienību sadala, katrai jaunizveidotajai zemes vienībai sagatavo atsevišķu zemes robežu plānu.

196. Ja daļu no zemes vienības pievieno blakus esošai zemes vienībai, to nenosakot par jaunu zemes vienību, sagatavo:

196.1. zemes robežu plānu zemes vienībai, no kuras nodalīta zemes platība;

196.2. zemes robežu plānu zemes vienībai, kurai pievienota zemes platība.

197. Zemes vienībai, no kuras nodalīta zemes platība, zemes robežu plānā:

197.1. titullapā ieraksta "No zemes vienības nodalīta zemes platība __ ha, kas pievienota zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu ___";

197.2. attēlo pēc zemes platības nodalīšanas izmainītās zemes vienības robežas;

197.3. norāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un nodalīto zemes platību.

198. Zemes vienībai, kurai pievienota zemes platība, zemes robežu plānā:

198.1. titullapā ieraksta "Zemes vienībai pievienota zemes platība ___ ha, kas nodalīta no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu ____";

198.2. attēlo pēc zemes platības pievienošanas izmainītās zemes vienības robežas;

198.3. norāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un pievienoto zemes platību.

198.1 Zemes vienībai, kas izveidota no vairāku zemes vienību nodalītām zemes platībām:

198.1 1. titullapā ieraksta zemes vienību kadastra apzīmējumus un platības, no kurām izveidota jaunā zemes vienība;

198.1 2. attēlo izveidotās zemes vienības robežas pēc zemes platības nodalīšanas no citām zemes vienībām;

198.1 3. norāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un nodalīto zemes platību.

199. Ja nepieciešams plānā uzskatāmi attēlot visus situācijas elementus, robežas grafiskā attēlojuma mērogu var palielināt vai samazināt, kā arī atsevišķus plāna fragmentus attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā. Nosakot plāna mērogu, nedrīkst pazemināt uzmērāmo punktu noteikšanas precizitāti, kas atbilst šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā minētajām prasībām.

200. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

12. Situācijas plāna sagatavošana

201. Situācijas plāna titullapu un grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 16.pielikumā minētajām prasībām.

202. Situācijas plāna sastādīšanai vai aktualizācijai mērnieks uzmēra situācijas elementus, bet, ja situācija jau ir uzmērīta, uzmēra situācijas aktuālās izmaiņas. Situācijas plāna sagatavošanai var izmantot topogrāfisko plānu ar mērogu 1:250, 1:500 vai 1:1000, ja tas atbilst faktiskajam stāvoklim apvidū, lai no tā pārnestu situācijas elementus, bet lauku apvidos (izņemot blīvi apbūvētās teritorijas) – arī citus kartogrāfiskos materiālus, kas nodrošina šo noteikumu 178.punktā minētās precizitātes prasības.

202.1 Šo noteikumu 193.2 punktā minētajā gadījumā, ja situācijas plānu neaktualizē, bet pārzīmē, situācijas plāna titullapā norāda pārzīmētā situācijas plāna datumu: "Plānā attēlota (datums) sagatavotā situācijas plāna informācija".

203. Situācijas plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā.

204. Ja ūdensteces un ūdenstilpes ar ceļu krustojas divos vai vairākos līmeņos, otrā un pārējo līmeņu situācijas elementus par zemes lietošanas veidiem nenosaka, bet situācijas plānā attēlo to kontūras.

205. Grāvim vidējo platumu nosaka ar viena metra noteiktību, kā arī ar bultiņu norāda ūdens tecēšanas virzienu, ja to var noteikt.

206. Situācijas plāna grafiskajā attēlojumā attēlo ēkas apbūves laukuma kontūras un ieraksta ēkas kadastra apzīmējumu.

207. Situācijas plānā var ierakstīt skaidrojošus uzrakstus pie situācijas elementa, ja šo noteikumu 15.pielikumā nav noteikts apzīmējums, ar kādu apzīmē attiecīgu situācijas elementu, kā arī izmantot augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas izgatavošanā lietotos apzīmējumus.

208. Situācijas plāna grafisko attēlojumu sagatavo, izmantojot zemes robežu plānā attēlotās zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas. Lai uzskatāmi parādītu visus situācijas elementus, situācijas plānā tos var attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā vai uz atsevišķas lapas (lapām).

209. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

13. Apgrūtinājumu plāna sagatavošana

210. Apgrūtinājumu plāna titullapu un nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 17.pielikumā minētajām prasībām.

210.1 Šo noteikumu 193.2 punktā minētajā gadījumā, ja apgrūtinājumu plānu neaktualizē, bet pārzīmē, apgrūtinājumu plāna titullapā norāda pārzīmētā apgrūtinājumu plāna datumu: "Plānā attēlota (datums) sagatavotā apgrūtinājumu plāna informācija".

211. Ja zemes vienībā vai zemes vienības daļā nav nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu, mērnieks sagatavo informāciju par apgrūtinājumiem (18.pielikums). Informācijai par apgrūtinājumiem grafisko attēlojumu nenoformē.

212. Apgrūtinājumu plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā.

213. Apgrūtinājumus ieraksta apgrūtinājumu plānā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātajai nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu klasifikācijai.

214. (Svītrots ar MK 04.02.2014. noteikumiem Nr.77)

215. Apgrūtinājumu plānā attēlo visus nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, izmantojot:

215.1. informāciju par zemesgrāmatā un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem;

215.2. informāciju no detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta;

215.3. vietējās pašvaldības informāciju par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem;

215.4. vietējās pašvaldības un inženiertīklu īpašnieku (turētāju) sniegto informāciju par inženiertīkliem;

215.5. dokumentu par apgrūtinājuma noteikšanu;

215.6. dokumentu par apgrūtinājuma izbeigšanu;

215.7. aktuālo topogrāfisko plānu;

215.8. mērnieka iegūto informāciju par apgrūtinājumu izraisošiem objektiem apvidū;

215.9. normatīvajos aktos noteikto informāciju par apgrūtinājumiem, tai skaitā par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un to funkcionālo zonu robežām;

215.10. informāciju no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas.

215.1 Informāciju par inženiertīkliem mērnieks izmanto tikai nekustamā īpašuma apgrūtinājuma teritorijas noteikšanai. Uzmērītos inženiertīklus attēlo mērījumu abrisā. Apakšzemes inženiertīklus uzmēra, ja ierosinātājs ir nodrošinājis, ka objektu atrašanās vietas apvidū ir viennozīmīgi identificējamas.

216. Apgrūtinājumu plānā kā laukumus attēlo tos apgrūtinājumus, kuru:

216.1. mazākā aizņemtā zemes platība ir:

216.1.1. mērogā 1:500 – 0,0005 ha;

216.1.2. mērogā 1:1000 – 0,0020 ha;

216.1.3. mērogā 1:2000 – 0,0080 ha;

216.1.4. mērogā 1:5000 – 0,04 ha;

216.1.5. mērogā 1:10000 – 0,15 ha;

216.2. aizņemtā teritorija ap vai gar lineāro objektu veido izstieptu laukumu, un tā minimālais platums ir:

216.2.1. mērogā 1:500 – 1 m;

216.2.2. mērogā 1:1000 – 2 m;

216.2.3. mērogā 1:2000 – 4 m;

216.2.4. mērogā 1:5000 – 10 m;

216.2.5. mērogā 1:10000 – 20 m.

217. Apgrūtinājumu, kuru nav iespējams attēlot kā laukumu, apgrūtinājumu plānā attēlo kā līniju, līnijas vidū norādot tās platumu.

218. Ja vienā vietā pārklājas vairākas viena veida nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma aizņemtās teritorijas, attēlojot apgrūtinājuma plānā, tās apvieno. Apgrūtinājumu aizņemtās teritorijas attēlo tā, lai viennozīmīgi un nepārprotami vizualizētu katru apgrūtinājuma aizņemto teritoriju. Ja nepieciešams, apgrūtinājuma grafisko attēlojumu sagatavo uz vairākām lapām.

219. Apgrūtinājumu plānu vai informāciju par apgrūtinājumiem elektroniska dokumenta veidā iesniedz vietējā pašvaldībā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu saskaņošanai. Vietējās pašvaldības pārstāvis apgrūtinājumus saskaņo elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem elektronisko dokumentu jomā.

220. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

14. Zemes vienības daļas kadastrālā uzmērīšana un plāna sagatavošana

221. Zemes vienības daļas kadastrālajā uzmērīšanā:

221.1. izvērtē un atjauno robežposmus, kur zemes vienības daļas robeža sakrīt ar zemes vienības robežu;

221.2. uzmēra zemes vienības daļas robežu un situācijas elementus;

221.3. sagatavo zemes vienības daļas robežas aktu;

221.4. sagatavo zemes vienības daļas robežu plānu;

221.5. sagatavo situācijas plānu;

221.6. sagatavo apgrūtinājumu plānu vai informāciju par apgrūtinājumiem.

222. Zemes vienības daļas robežu nosaka atbilstoši ierosinātāja iesniegtā zemes robežu plāna kopijā vai citā kartogrāfiskajā materiālā attēlotajām zemes vienības daļas robežām. Izmantojot citu kartogrāfisko materiālu, tajā attēlo arī zemes vienības robežu. Par zemes vienības daļas robežas noteikšanu sagatavo zemes vienības daļas robežas aktu.

223. Zemes vienības daļas robežu uzmēra atbilstoši vispārīgām zemes vienības uzmērīšanas prasībām. Robežpunktu apvidū nostiprina ar robežzīmi vai pagaidu robežzīmi atbilstoši šo noteikumu 5.nodaļai. Zemes vienības daļas robežzīmei, kas nav zemes vienības robežzīme, robežposmā, kas sakrīt ar zemes vienības robežposmu, kupicu neveido.

224. Lai sagatavotu zemes vienības daļas robežu plānu zemes vienībai, kuras robežas ierādītas, mērnieks instrumentāli uzmēra apsekoto un atjaunoto robežpunktu. Ja zemes vienības robeža ir instrumentāli uzmērīta, robežas uzmēra tiem zemes vienības daļas robežposmiem, kas norobežos zemes vienības daļu zemes vienībā.

225. Lai sagatavotu zemes vienības daļas robežu plānu valstij vai pašvaldībai piekritīgai vai piederošai zemes vienībai, kuras robežas nav uzmērītas, mērnieks pirms zemes vienības daļas robežas noteikšanas nosaka zemes vienības robežu saskaņā ar šo noteikumu 5.nodaļu.

226. Zemes vienības daļas robežu plāna titullapu un grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 19.pielikumā minētajām prasībām.

227. Zemes vienības daļas robežu plāns, situācijas plāns un apgrūtinājumu plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā.

228. Zemes vienības robežas apsekošanas akta, robežas atjaunošanas akta un zemes vienības daļas robežas akta sagatavošanā ievēro šo noteikumu prasības par robežas izvērtēšanu un atjaunošanu un robežas noteikšanu zemes vienībai.

229. Katrai zemes vienības daļai sagatavo atsevišķu zemes vienības daļas robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna mērogam jāsakrīt ar zemes vienības daļas robežu plāna mērogu.

230. (Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 757)

231. Situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu zemes vienības daļai sagatavo atbilstoši šo noteikumu 12. un 13.nodaļas prasībām.

14.1 Atsavināmās zemes kadastrālā uzmērīšana

231.1 Atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā mērnieks veic šo noteikumu ​5. punktā minētās darbības, ievērojot šādus nosacījumus:

231.11. izvērtē un atjauno sadalāmās zemes vienības robežu tajos robežposmos, kuros tiks noteikti jauni robežpunkti, un uzmērīšanu veic tikai sadalošajai projektētajai robežai, bet pārējās robežas pārzīmē;

231.12. novērš konstatētos robežas tehniskā stāvokļa trūkumus – atjauno kupicu vai robežstigu, likvidē neatbilstošas robežzīmes;

231.13. sadalošās projektētās robežas nospraušanas laikā noteiktās robežpunktu vietas nostiprina ar robežzīmēm un šajos noteikumos noteiktajos gadījumos izveido kupicu;

231.14. izveidotajām zemes vienībām nosaka robežu un sagatavo robežas noteikšanas aktus, pārrakstot informāciju no iepriekšējā zemes robežu ierādīšanas vai robežas noteikšanas akta un robežas neatbilstības novēršanas akta, ja kādā robežposmā veikta robežas neatbilstības novēršana, un papildina to ar informāciju par jaunu robežposmu.