Zaudējis spēku - Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.184Rīgā 2012.gada 4.septembrī (prot. Nr.88, 2.§)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma3.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumu Nr.275"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālo pakalpojumu veidus, kā arī sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. atbalsta/pašpalīdzības/sociālo prasmju pilnveidošanas grupa – cilvēku kopa, ko vieno līdzīga situācija vai dzīves apstākļi. Tā balstīta uz pašpalīdzības principu – darbojoties kopā, pārvarēt grūtības, iegūt zināšanas, sociālās prasmes un atbalstu;

2.2. atbalsta ģimene/uzticības persona – ģimene/persona, kura sniedz citai ģimenei/ģimenē esošam bērnam atbalstu bērna aprūpē un audzināšanā;

2.3. sociālās rehabilitācijas programma – vienai noteiktai personai vai sociālai grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kuru persona saņem saskaņā ar individuālās sociālās rehabilitācijas plānu;

2.4. sociālās korekcijas programma – bērniem ar uzvedības traucējumiem izstrādāts pasākumu kopums, kurā iekļauta psiholoģiskā un sociālā rehabilitācija, sociālo prasmju un sociālās funkcionēšanas spēju attīstīšana, tai skaitā uzvedības traucējumu mazināšana, sociālās dezadaptācijas līmeņa pazemināšana;

2.5. klients – persona, kas saņem sociālos pakalpojumus;

2.6. ģimenes locekļi – laulātie un/vai personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.7. sociālie resursi – personas resursi (personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.), klienta rīcībā esošā nauda vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki (laulātais, bērni, mazbērni, mazmazbērni), citi radinieki vai citas fiziskas/juridiskas personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā.

3. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

4. Sociālo pakalpojumu uzdevumi ir nodrošināt personai tiesības dzīvot pēc iespējas neatkarīgi sev ierastajā vidē, sniegt sociālo atbalstu atbilstoši personas funkcionēšanas spēju līmenim un veicināt personas atbildību par savu dzīvi.

5. Tiesības saņemt pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai:

5.1. kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā (arī Rīgas patversmes/naktspatversmes adresē);

5.2. kurai saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums.

II. Sociālo pakalpojumu veidi

6. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

6.1. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā:

6.1.1. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

6.1.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

6.1.3. sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem;

6.1.4. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

6.1.5. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

6.2. sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā:

6.2.1. aprūpe mājās;

6.2.1.1 aprūpētās dzīvesvietas pakalpojums;

6.2.2. pavadoņa – asistenta pakalpojums;

6.2.3. "drošības pogas" pakalpojums;

6.2.4. silto pusdienu piegāde mājās;

6.2.5. dienas aprūpes centra pakalpojums;

6.2.6. no valsts budžeta līdzekļiem finansētais asistenta pakalpojums pašvaldībā personām ar invaliditāti;

6.2.7. pansijas pakalpojums;

6.3. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā:

6.3.1. krīzes centra pakalpojums;

6.3.2. sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums;

6.3.3. patversmes pakalpojums;

6.3.4. naktspatversmes pakalpojums;

6.3.5. īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums;

6.4. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā:

6.4.1. specializēto darbnīcu pakalpojums;

6.4.2. atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupu pakalpojums;

6.4.3. konsultatīvā krīzes tālruņa, psiholoģiskā atbalsta un krīzes intervences pakalpojumi;

6.4.4. atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojums;

6.4.5. sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana;

6.4.6. dienas centra pakalpojums;

6.4.7. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

6.4.8. ģimenes asistenta pakalpojums;

6.4.9. sociālā atbalsta un konsultatīvā programma audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem;

6.4.10. daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra pakalpojums;

6.4.11. kopienas centra pakalpojums;

6.5. sociālā darba pakalpojums.

III. Sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtība

7. Sociālos pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests), bet, ja persona atrodas ārstniecības iestādē, vēršas pie ārstniecības iestādes sociālā darbinieka. Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos, kā arī dienas centra pilngadīgām personām un kopienas centra pakalpojuma saņemšanai persona vēršas tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja.

8. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz dokumentus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību.

9. Sociālais dienests pēc iesnieguma un dokumentu saņemšanas:

9.1. reģistrē personas iesniegumu;

9.2. apmeklē personu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

9.3. izvērtē personas vai tās ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas un nepieciešamību noslēgt vienošanos par to;

9.4. novērtē personas vajadzības, aizpildot personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti;

9.5. pieprasa no citiem speciālistiem lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

9.6. nepieciešamības gadījumā sastāda individuālo sociālās rehabilitācijas plānu;

9.7. lemj par personai piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu, apjomu, ilgumu un personas un/vai tās apgādnieka līdzfinansējuma apmēru;

9.8. pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu/atteikumu. Šo saistošo noteikumu 6.1.1., 6.4.1., 6.4.7., 6.4.8.apakšpunktā un 30.punktā minēto sociālo pakalpojumu piešķiršanas gadījumā pieņem lēmumu par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai;

9.9. par pieņemto lēmumu informē sociālā pakalpojuma pieprasītāju.

10. Ja pieņemts lēmums par saistošo noteikumu 6.1.1., 6.4.1., 6.4.7. un 6.4.8.apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu piešķiršanu, Sociālais dienests:

10.1. rindas kārtībā izsniedz personai nosūtījumu uz sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju;

10.2. saglabā personai vietu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, ja persona atsakās saņemt sociālo pakalpojumu, šajā gadījumā sociālo pakalpojumu piedāvājot nākamajai rindā uzņemtajai personai;

10.3. atkārtoti izvērtē personas vajadzības pēc sociālā pakalpojuma, ja persona, kura uzņemta rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, trīs reizes atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu;

10.4. pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma atteikumu un izslēgšanu no rindas, ja persona rakstiski lūdz izslēgt no rindas sociālā pakalpojuma saņemšanai.

11. Lēmumu par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma piešķiršanu personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu, Sociālais dienests pieņem saistošo noteikumu 9.punktā noteiktajā kārtībā, bet, ja minētās personas saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

12. Lēmumu par saistošo noteikumu 6.1.2.apakšpunktā minētā sociālā pakalpojuma sniegšanu pieņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet nosūtījumu uz sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju izsniedz Sociālais dienests.

12.1 Lēmumu par saistošo noteikumu 6.1.2.apakšpunktā minētā sociālā pakalpojuma saņemšanas termiņa pagarināšanu klientam, kurš sasniedzis pilngadību, pēc Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra ierosinājuma pieņem Rīgas domes Labklājības departaments.

12.2 Lēmumu par saistošo noteikumu 6.2.6.apakšpunktā minētā sociālā pakalpojuma sniegšanu pieņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

12.3 Situācijās, kad personai sociālās aprūpes pakalpojums nepieciešams neatliekami (ārkārtas situācijas (iestājusies nepārvarama vara, situācijas ārpus Sociālā dienesta darba laika, situācijas, kad personai nav dzīvesvietas un patversmē nav iespējams nodrošināt personas aprūpi, vai citas situācijas, kad personai nepieciešams nodrošināt sociālo aprūpi neatliekami)), Sociālajam dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojuma vai sociālās aprūpes institūcijā pilngadīgām personām pakalpojuma īslaicīgu nodrošināšanu, neievērojot saistošo noteikumu 9.punktā minēto kārtību. Šādā gadījumā lēmums tiek pieņemts mutvārdos, lēmumu rakstveidā noformējot Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

13. Lēmumu par saistošo noteikumu 6.3.1., 6.3.3., 6.3.4., 6.4.6. (pilngadīgām personām) un 6.4.11.apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu pieņem sociālā pakalpojuma sniedzējs. Patversmes un krīzes centra pakalpojuma sniedzējs 3 darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstiski informē Rīgas bāriņtiesu (ja pakalpojumu saņem bērni vai ģimenes ar bērniem) un Sociālo dienestu par pieņemto lēmumu.

14. Pēc lēmuma pieņemšanas par sociālā pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests izsniedz nosūtījumu sociālā pakalpojuma saņemšanai vai noslēdz sadarbības līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju par sociālā pakalpojuma sniegšanu personai (ģimenei).

15. Sociālo pakalpojumu saturs un apjoms tiek noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem un līgumiem ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

IV. Klienta un viņa apgādnieka tiesības un pienākumi

16. Klientam ir tiesības:

16.1. bez maksas saņemt informāciju par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un to saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

16.2. izvēlēties sociālā pakalpojuma sniedzēju, ja nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniedz vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji;

16.3. iesniegt priekšlikumus sociālā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.

17. Klientam ir pienākums:

17.1. aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, noslēdzot vienošanos par līdzdarbības pienākumiem;

17.2. sniegt patiesas ziņas par savu sociālo situāciju;

17.3. noslēgt līgumu, lai saņemtu sociālo pakalpojumu;

17.4. ievērot sociālā pakalpojuma sniedzēja noteikto sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību un iekšējās kārtības noteikumus;

17.5. maksāt par sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos un līgumā par sociālā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā kārtībā;

17.6. sociālā pakalpojuma saņemšanas laikā neatrasties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

17.7. piedalīties individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrādē un pildīt tajā noteikto.

18. Klienta apgādniekam ir tiesības:

18.1. bez maksas saņemt informāciju par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un to saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

18.2. iesniegt priekšlikumus sociālā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.

19. Klienta apgādniekam ir pienākums:

19.1. sadarboties ar Sociālo dienestu klientam nepieciešamā sociālā pakalpojuma piešķiršanas un nodrošināšanas procesā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam;

19.2. (svītrots ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113);

19.3. (svītrots ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113);

19.4. piedalīties individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrādē un pildīt tajā noteikto, ja sociālos pakalpojumus saņem bērns ar funkcionāliem traucējumiem.

V. Sociālā pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi

20. Sociālā pakalpojuma sniedzējam ir tiesības:

20.1. pieprasīt sociālā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju par klientu;

20.2. pieprasīt klientiem un viņu apgādniekiem ievērot līguma nosacījumus un iekšējās kārtības noteikumus;

20.3. lauzt līgumu ar klientu, ja tas neievēro līguma nosacījumus, tai skaitā iekšējās kārtības noteikumus, par līguma laušanu informējot iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanu;

20.4. noteikt klientam līdzdarbības pienākumus;

20.5. izvērtēt sociālā pakalpojuma kvalitāti;

20.6. izstrādāt priekšlikumus jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanai;

20.7. bez atlīdzības iegūt Rīgas domes vienotajā informācijas sistēmā reģistrētos datus, kuri nepieciešami pašvaldības pirkto sociālo pakalpojumu sniegšanai.

20.1 Sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuriem pašvaldība ir deleģējusi sociālo pakalpojumu sniegšanu, ir tiesības izdot administratīvos aktus, pildot deleģēšanas līgumā noteiktos pārvaldes uzdevumus.

21. Sociālā pakalpojuma sniedzējam ir pienākums:

21.1. reģistrēties sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

21.2. nodrošināt sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

21.3. sniegt personai informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un to saņemšanas kārtību;

21.4. noslēgt līgumu ar klientiem un/vai viņu apgādniekiem par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu;

21.5. iepazīstināt personu ar ugunsdrošības un iekšējās kārtības noteikumiem institūcijā;

21.6. nodrošināt klientu datu aizsardzību;

21.7. saskaņā ar līgumu sniegt Rīgas domes Labklājības departamentam un/vai Sociālajam dienestam rakstveida pārskatus par sociālā pakalpojuma sniegšanu vai arī pārskatus, klientu vajadzību novērtēšanas un citus Rīgas domes Labklājības departamenta un/vai Sociālā dienesta pieprasītos datus par sociālā pakalpojuma sniegšanu pašvaldības klientiem elektroniskā formā pašvaldības nodrošinātā elektroniskā vidē, ja pašvaldība tādu ir izveidojusi;

21.8. sadarboties ar valsts, pašvaldības un citām institūcijām klientu pamatvajadzību risināšanā.

VI. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

22. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju šāda tipa institūcijās:

22.1. vispārēja tipa institūcijā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos un līgumos ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām;

22.2. ģimenes tipa institūcijā saskaņā ar saistošo noteikumu 22.1.apakšpunktā minētajām vispārēja tipa institūcijām piemērojamām prasībām, kā arī šādām papildu prasībām:

22.2.1. sociālais pakalpojums tiek sniegts Rīgā vai ne tālāk kā 40 kilometru no Rīgas robežas;

22.2.2. sociālais pakalpojums tiek sniegts jaunuzceltā vai renovētā ēkā/telpās, kas pielāgotas sociālā pakalpojuma organizēšanai grupā no 8 līdz 16 personām, nodrošinot ģimeniskai videi pietuvinātus sadzīves apstākļus;

22.2.3. ēkā var atrasties vairākas sociālā pakalpojuma saņēmēju grupas; katrai grupai nodrošināts atsevišķs telpu kopums, kas sastāv no guļamistabām, kurās izvietoti ne vairāk kā 3 klienti vienā guļamistabā, dzīvojamās-atpūtas telpās(-ām), sanitārās telpas(-ām); attālums no klienta guļamistabas līdz dzīvojamai-atpūtas telpai un sanitārajai telpai ne vairāk kā 10 metru; virtuve vai virtuves zona un veļas telpa vai zona nodrošināta ne mazāk kā viena uz divām grupām;

22.2.4. telpas aprīkotas ar informācijas tehnoloģiju sistēmām un tehniskajiem palīglīdzekļiem efektīvai klientu uzraudzībai un maksimālai klientu neatkarības un pašaprūpes spēju saglabāšanai;

22.2.5. maksimāli ievēroti klientu pašnoteikšanās principi jeb griba, tai skaitā dienas režīms pielāgots katra klienta individuālajam režīmam.

23. Tiesības saņemt šo sociālo pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar I un II grupas invaliditāti (izņemot neredzīgas personas un personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), ja nepieciešamais sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu.

24. Personām bez noteiktas dzīvesvietas šo sociālo pakalpojumu papildus saistošo noteiktumu 23.punktā noteiktajam ir tiesības saņemt, ja personai nepieciešamais sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms atbilst saistošo noteikumu 41.4.apakšpunktā minētā aprūpes mājās pakalpojuma (aprūpes 4.līmeņa) apjomam.

24.1 Ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pilngadīgām personām pakalpojuma sniegšana personai jāizbeidz, jo, mainoties situācijai, saskaņā ar saistošo noteikumu 23.punktā noteikto personai nav tiesību saņemt minēto pakalpojumu, klients šī sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā var uzturēties līdz jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no dienas, kad konstatēta personas neatbilstība saistošo noteikumu 23.punktā noteiktajam. Sociālā pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar Sociālo dienestu aktīvi iesaistās klienta dzīvesvietas jautājuma risināšanā.

VII. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

25. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

26. Tiesības saņemt šo pakalpojumu ir:

26.1. bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa;

26.2. bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, sasniedzot pilngadību, līdz mājokļa jautājuma atrisināšanai, ja viņš sekmīgi mācās (iegūst pamatizglītību, vidējo vai augstāko izglītību) un ievēro institūcijas iekšējās kārtības noteikumus;

26.3. nepilngadīgai mātei ar bērnu, bet ne ilgāk kā 6 mēnešus pēc mātes pilngadības sasniegšanas.

VIII. Sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem

27. Ilgstoša sociālās korekcijas programma nodrošina bērniem ar uzvedības traucējumiem psiholoģisko un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju un sociālās funkcionēšanas spēju attīstīšanu, tai skaitā uzvedības traucējumu mazināšanu un sociālās dezadaptācijas līmeņa pazemināšanu.

28. Saistošo noteikumu 27.punktā minētais pakalpojums tiek piešķirts bērniem vecumā no 10 līdz 16 gadiem un to var saņemt bērni līdz 18 gadu vecumam.

29. Sociālais dienests sociālā pakalpojuma sniedzējam ik pēc 6 mēnešiem pēc sociālā pakalpojuma uzsākšanas sniedz atzinumu par bērna aizbildņu iesaistīšanos savu problēmu risināšanā un turpināšanu pildīt sociālās rehabilitācijas plāna nosacījumus.

IX. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām