Zaudējis spēku - Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība

58. Personai, kuras pēdējā deklarētā/reģistrētā pamata dzīvesvieta ir citā pašvaldībā, patversmē ir tiesības uzturēties ne ilgāk par 5 dienām 6 mēnešu laikā.

XV. Naktspatversmes pakalpojums

59. Naktspatversme nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas līdz 2 mēnešiem gadā.

60. Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām.

61. Personām, kuras aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, naktspatversme pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt līdz 6 mēnešiem gadā.

62. Personai, kuras pēdējā deklarētā/reģistrētā pamata dzīvesvieta ir citā pašvaldībā, naktspatversmē ir tiesības uzturēties ne ilgāk par 5 dienām 6 mēnešu laikā.

XVI. Īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums

63. Īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums nodrošina īslaicīgu dzīvesvietu un sociālā darba speciālista palīdzību sociālo problēmu risināšanā ar mērķi atrast personai (ģimenei) pastāvīgu dzīvesvietu.

64. Tiesības saņemt īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojumu ir personām un ģimenēm, tai skaitā ģimenēm ar bērniem bez pastāvīga mājokļa, kuru pēdējā deklarētā pamata dzīvesvieta ir Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras sadarbojas ar Sociālo dienestu un/vai citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, lai uzlabotu savu sociālo situāciju, un kuras saņēmušas Sociālā dienesta nosūtījumu.

65. Pakalpojuma saņēmējiem, kuri aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums tiek sniegts līdz 6 mēnešiem gadā. Nepieciešamības gadījumā atkārtoti pakalpojumu persona (ģimene) var saņemt ne ātrāk kā pēc 1 gada kopš saņemts pakalpojums.

XVII. Specializēto darbnīcu pakalpojums

66. Specializēto darbnīcu pakalpojums nodrošina speciālistu atbalstu personām darbspējīgā vecumā darba prasmju un iemaņu attīstīšanā.

67. Tiesības saņemt specializēto darbnīcu pakalpojumu ir personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras ilgāk par 6 mēnešiem pēc kārtas nav nodarbinātas algotā darbā vairāk par pusslodzi.

XVIII. Atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupu pakalpojums

68. Atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi un saviem ģimenes locekļiem un procesiem sabiedrībā, iegūt zināšanas, attīstīt sociālās prasmes, gūt motivāciju un saņemt atbalstu problēmu risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju.

69. Atbalsta grupu un sociālo prasmju pilnveidošanas grupu, ņemot vērā tās mērķi, vada grupas vadītājs, kurš ir praktiski apmācīts grupu vadīšanā, bet pašpalīdzības grupu vada problēmā iesaistīta persona – grupas dalībnieks.

70. Tiesības saņemt atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupas pakalpojumu ir ikvienai personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties.

XIX. Konsultatīvā krīzes tālruņa, psiholoģiskā atbalsta un krīzes intervences pakalpojumi

71. Konsultatīvā krīzes tālruņa, psiholoģiskā atbalsta un krīzes intervences pakalpojumi nodrošina profesionālu psiholoģisko, sociālā darba speciālista un citu speciālistu palīdzību krīzes situācijā, nodrošinot personām iespēju saņemt individuālas psihologa konsultācijas ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot/attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un virzienu personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.

72. Tiesības saņemt psiholoģiskā atbalsta un krīzes intervences pakalpojumu ir:

72.1. ģimenei, kura vērsusies Sociālajā dienestā;

72.2. ģimenei, par kuru Rīgas bāriņtiesa ir pieņēmusi vienpersonisko lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai bērns nogādāts drošā vidē ar policijas aktu;

72.3. ģimenei, kurā bērnam ir risks nonākt ārpusģimenes aprūpē.

72.1 Tiesības saņemt konsultatīvā krīzes tālruņa pakalpojumu ir ikvienai personai, kura vērsusies pēc šāda veida palīdzības.

XX. Atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojums

73. Atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojums nodrošina atbalstu bērna aprūpē un audzināšanā.

74. Tiesības saņemt atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojumu ir:

74.1. ģimenei bērna, viena no bērna vecākiem vai aizbildņa slimības gadījumā;

74.2. nepilnai ģimenei;

74.3. daudzbērnu ģimenei;

74.4. ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna audzināšanā un aprūpē;

74.5. ģimenei, kurā ir bērns ar funkcionāliem ierobežojumiem.

75. Sociālais dienests slēdz trīspusēju līgumu ar atbalsta ģimeni vai uzticības personu un ģimeni par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu.

76. Atlīdzība par atbalsta ģimenes pakalpojuma un uzticības personas pakalpojuma sniegšanu ir 42,69 euro mēnesī.

XXI. Ģimenes asistenta pakalpojums

77. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

78. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir:

78.1. līdz 4 stundām nedēļā jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes un personām bez noteiktas dzīvesvietas, kurām nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

78.2. līdz 14 stundām nedēļā ģimenēm, kurām nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē;

78.3. līdz 24 stundām nedēļā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un personām ar pazīmēm par garīga rakstura traucējumiem, kurām nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, tai skaitā nodarbinātības jautājumu risināšanā, un mājsaimniecības vadīšanā.

79. Ģimenes asistenta pakalpojumu nodrošina personas ar augstāko izglītību sociālajā darbā, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomā, augstāko izglītību pedagoģijā vai psiholoģijā, vai arī profesionālo vidējo izglītību sociālās vai veselības aprūpes jomā.

80. (Svītrots ar Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

XXII. Sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana

81. Sociālās rehabilitācijas programma veicina personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, tai skaitā izglītības sistēmā. Sociālās rehabilitācijas programmas ir universālas un individuālas un tiek īstenotas ar vai bez personas izmitināšanas sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā saskaņā ar individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, kurā atbilstoši sociālajai situācijai ietver ārstēšanas, medicīniskās, sociālā darba, sociālās rehabilitācijas un citus pasākumus, kas vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu vai uzlabošanu, iekļaušanos sabiedrībā, kā arī personas un tās ģimenes locekļu izglītošanu un atbalstīšanu.

82. Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojumu ir personai, kurai invaliditātes, darbnespējas, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā, tostarp bērniem, jauniešiem ar uzvedības traucējumiem.

XXIII. Dienas centra pakalpojums

83. Dienas centrs dienas laikā nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personas dzīvesvietā, rehabilitācijas procesa pēctecību, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā, atbalsta un pašpalīdzības grupu darbību.

84. Dienas centrs nodrošina pakalpojumus vienai vai vairākām mērķa grupām.

85. Pašvaldība sniedz dienas centra pakalpojumus bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, bezdarbniekiem, bezpajumtniekiem, kā arī citām mērķa grupām saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto.

XXIII.1 Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra pakalpojums

85.1 Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs nodrošina vairāku veidu sociālos pakalpojumus dažādām klientu grupām.

85.2 (Svītrots ar Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

XXIII.2 Kopienas centra pakalpojums

85.3 Kopienas centrs nodrošina aktivitātes, kas vairo iedzīvotāju līdzdalību, sociālo aktivitāti un piederības sajūtu kopienai, uzlabo kopienas centra apmeklētāju pašorganizēšanās prasmes, attīsta neformālā sociālā atbalsta tīklojumu, veicina atbildības sajūtu par savu rīcību un apkārtējo vidi, attīsta brīvprātīgo darbu, veicina iedzīvotāju neformālo pašpalīdzības grupu radīšanu, lai identificētu, veidotu un paplašinātu kopienas aktīvus un resursu sistēmu, aktivizē kopienā esošās nevalstiskās organizācijas, iesaistot tās kopienas vajadzību un esošo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā, kā arī veic citas ar kopienas centra apmeklētāju sociālajām iniciatīvām saistītas organizatoriskās darbības.

85.4 Tiesības saņemt kopienas centra pakalpojumu ir ikvienai personai, kura izteikusi vēlēšanos darboties kopienas centrā.

XXIV. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums

86. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu iespējami neatkarīgi funkcionēt grupu mājā (dzīvoklī).

87. Pašvaldība sniedz grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu:

87.1. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem ar garīga rakstura traucējumiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

87.2. personām ar garīga rakstura traucējumiem pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā saņemšanas, kuru vajadzībām atbilstošākais ir grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

87.3. citām pilngadīgām personām darbspējīgā vecumā ar garīga rakstura traucējumiem, kuras vēlas dzīvot patstāvīgi un/vai kurām ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi un/vai sadzīves un sociālo prasmju attīstīšanu personas patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

88. Ja grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu personai jāizbeidz sniegt, jo ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai, klients grupu mājā (dzīvoklī) var uzturēties līdz jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu pieņemšanas. Sociālā pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar Sociālo dienestu aktīvi iesaistās klienta dzīvesvietas jautājuma risināšanā, kā arī sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina klienta uzraudzību.

89. Ja grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņēmējs ir nodibinājis ģimeni, kurā abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem, sociālā pakalpojuma sniedzējs grupu mājā (dzīvoklī) nodrošina ģimenei dzīvojamo telpu vienā dzīvojamā istabā.

XXV. Sociālā atbalsta un konsultatīvā programma audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem

90. Sociālā atbalsta un konsultatīvā programma nodrošina profesionālu atbalsta sistēmu audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem.

90.1 Sociālā atbalsta un konsultatīvās programmas ietvaros var tikt uzrunāta sabiedrība, lai informētu par iespējām kļūt par audžuģimeni, aizbildni vai adoptētāju.

91. Tiesības saņemt sociālā atbalsta un konsultatīvo programmu ir:

91.1. personai, kura vēlas iegūt audžuģimenes statusu;

91.2. audžuģimenēm;

91.3. personai, kura vēlas iegūt aizbildņa statusu, kā arī aizbildņiem un viņu ģimenes locekļiem, ja lēmumu par aizbildnības nodibināšanu ir pieņēmusi Rīgas bāriņtiesa;

91.4. adoptētājam, līdz 2 gadiem pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā;

91.5. ārpus Rīgas deklarētai adoptētāju ģimenei, līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā, ja pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā nodots bērns, par kura ārpusģimenes aprūpi lēmusi Rīgas bāriņtiesa.

XXVI. Sociālā darba pakalpojums

92. Sociālā darba pakalpojuma mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.

93. Sociālā darba pakalpojumu sniedz Sociālajā dienestā, sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, ārstniecības iestādēs, kurās strādā sociālie darbinieki.

94. Sociālais dienests par sociālā darba pakalpojuma nodrošināšanu var slēgt līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju.

XXVII. Gadījumi, kad izbeidz sniegt sociālo pakalpojumu

95. Sociālo pakalpojumu izbeidz sniegt, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

95.1. persona rakstiski lūdz izbeigt sociālā pakalpojuma sniegšanu;

95.2. ir beidzies lēmumā noteiktais sociālā pakalpojuma sniegšanas termiņš;

95.3. personai, kura iepriekš saņēmusi sociālo pakalpojumu dzīvesvietā, tiek nodrošināts sociālais pakalpojums institūcijā;

95.4. ir sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis;

95.5. ir beidzies sociālās rehabilitācijas kurss;

95.6. persona ir atguvusi funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un sociālais pakalpojums nav nepieciešams;

95.7. sociālais pakalpojums tiek nodrošināts cita sociālā pakalpojuma ietvaros;

95.8. persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību;

95.9. persona ļaunprātīgi pārkāpj vai nepilda līgumā par sociālā pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības;

95.10. persona maina savu dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

95.11. iestājusies personas nāve.

96. Sociālo pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem izbeidz sniegt, ja:

96.1. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu ģimenē;

96.2. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;

96.3. bērns sasniedzis pilngadību un uzsāk patstāvīgu dzīvi.

97. Krīzes centra pakalpojumu izbeidz sniegt, ja:

97.1. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu ģimenē;

97.2. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;

97.3. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

98. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu izbeidz sniegt papildus saistošo noteikumu 95.punktā noteiktajam, ja:

98.1. personai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumam;

98.2. ir sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis un persona var dzīvot patstāvīgi;

98.3. persona ir nodibinājusi ģimeni (izņemot gadījumus, ja abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem);

98.4. persona bez attaisnojoša iemesla ilgāk par 2 mēnešiem nedzīvo grupu mājā (dzīvoklī).

98.1 Ja konstatēti apstākļi, kuru dēļ personai sociālais pakalpojums jāizbeidz sniegt, Sociālais dienests pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu (izņemot saistošo noteikumu 95.2., 95.5., un 95.11.apakšpunktā minētos apstākļus). Ja persona saņem saistošo noteikumu 6.1.1., 6.3.1., 6.3.3., 6.3.4., 6.4.6. (pilngadīgām personām), 6.4.11.apakšpunktā, 30.punktā un 72.1punktā minēto sociālo pakalpojumu, lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu pieņem sociālā pakalpojuma sniedzējs.

XXVIII. Gadījumi, kad sociālo pakalpojumu nesniedz vai pārtrauc sniegt

99. Sociālo pakalpojumu (izņemot grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu) nesniedz vai pārtrauc sniegt, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

99.1. personai sociālais pakalpojums ir piešķirts, bet persona neiesniedz spēkā esošu iztikas līdzekļu deklarāciju samaksas par sociālo pakalpojumu noteikšanai (neattiecas uz sociālajiem pakalpojumiem, kuru izmaksas tiek segtas no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus), kā arī citus sociālā pakalpojuma saņemšanu pamatojošus dokumentus;

99.2. persona slimo ar tuberkulozi atklātā formā;

99.3. persona slimo ar sevišķi bīstamu infekcijas slimību;

99.4. persona pakalpojuma saņemšanas laikā ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, izņemot sociālos pakalpojumus šīs mērķa grupas klientiem;

99.5. persona vai ģimene neveic samaksu par pakalpojumu, ja samaksa ir noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

99.6. persona apdraud vai izsaka draudus sociālā pakalpojuma sniedzējas institūcijas darbiniekiem un/vai klientiem.

100. Sociālo pakalpojumu nesniedz vai tā sniegšanu pārtrauc līdz brīdim, kamēr beidzas apstākļi, kuri bijuši sociālā pakalpojuma nesniegšanas vai pārtraukšanas pamatā, par to veicot ierakstus sociālo pakalpojumu sniegšanas dokumentācijā.

XXIX. Sociālo pakalpojumu samaksas kārtība

101. Par saistošo noteikumu 6.punktā minētajiem sociālajiem pakalpojumiem samaksā klients, klienta apgādnieks un/vai pašvaldība saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Ministru kabineta noteikumos un šajos saistošajos noteikumos noteikto kārtību.

102. Nosakot samaksu par sociālo pakalpojumu, kā arī lemjot par materiālā atbalsta aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai piešķiršanu:

102.1. netiek vērtēts personas (ģimenes) materiālais stāvoklis (tostarp finanšu līdzekļu uzkrājumi);

102.2. tiek vērtēti tikai šādi personas (ģimenes) ienākumi:

102.2.1. ienākumi no algota darba;

102.2.2. atlīdzības un pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas), valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5.panta trešās daļas 2.punktā minētos ienākumus, stipendijas, kompensācijas;

102.2.3. ienākumi no nekustamā un kustamā īpašuma pārdošanas (ienākumi tiek skaitīti 12 kalendāra mēnešus no darījuma brīža), izņemot summu, kas izlietota vienīgās dzīvesvietas nodrošināšanai;

102.2.4. ieņēmumi no saimnieciskās vai profesionālās darbības.

103. Ja klienta apgādnieks vēršas Sociālajā dienestā ar iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt starpību starp apgādājamā maksu par pakalpojumu un pakalpojuma cenu mēnesī vai pilnu pakalpojuma cenu mēnesī, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savus ienākumus.

104. Pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma (izņemot patversmes, naktspatversmes pakalpojumu) samaksas personas (ģimenes) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par 75% no Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēra katram ģimenes loceklim.

105. Pēc sociālās aprūpes dzīvesvietā, saistošo noteikumu 30.punktā minētā (līdz 60 dienām kalendārajā gadā) un saistošo noteikumu 31.punktā minētā (līdz 30 dienām kalendārajā gadā) pakalpojuma samaksas personas (ģimenes) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēru katram ģimenes loceklim.

105.1 Ja, piešķirot sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojumu, saņēmēja ģimenei, kurā nav darbspējīgas personas, pēc ienākumu izvērtēšanas noteikts atbrīvojums no samaksas par sociālo pakalpojumu, tad atkārtoti ģimenes ienākumi tiek vērtēti, ja persona ar iesniegumu vērsusies Sociālajā dienestā un informējusi par izmaiņām ģimenes ienākumos vai sociālajā situācijā (mainījies ģimenes sastāvs).

105.2 Sociālais dienests ne retāk kā ik pēc 6 mēnešiem attālināti pārbauda Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā pieejamos datus par saistošo noteikumu 105.1apakšpunktā minētās sociālā pakalpojuma saņēmēja ģimenes ienākumiem un sociālo situāciju.

105.3 Personai par sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā jāmaksā saskaņā ar Sociālā dienesta izsniegtu lēmumu par sociālā pakalpojuma maksu, ja Sociālais dienests atbilstoši saistošo noteikumu 105.1 vai 105.2punktā noteiktajam konstatējis izmaiņas ģimenes ienākumos (ienākumu apmērs pārsniedz saistošo noteikumu 105.punktā noteikto ienākumu apmēru).

105.4 Sociālās aprūpes pakalpojuma dzīvesvietā saņēmēja ģimenei, kurā ir darbspējīgas personas, Sociālā dienesta pirmreizēji izsniegtā lēmuma par sociālā pakalpojuma maksu spēkā esības termiņš ir 4 mēneši, bet ģimenei, kurā ir tikai vecuma, invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, – 7 mēneši.

105.5 Atkārtoti iztikas līdzekļu deklarācija sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojuma saņēmēja ģimenei, kurai ir noteikta maksa par pakalpojumu, jāiesniedz Sociālajā dienestā ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Sociālā dienesta lēmuma par sociālā pakalpojuma maksu spēkā esības termiņa beigām. Ja par ģimeni, kurā ir darbspējīgas personas, pieņemts lēmums par atbrīvojumu no samaksas par sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojumu, iztikas līdzekļu deklarācija jāiesniedz normatīvajos aktos par trūcīgas personas (ģimenes) statusa noteikšanu noteiktajā termiņā.

105.6 Sociālās aprūpes pakalpojuma dzīvesvietā saņēmēja ģimenei, kurā ir darbspējīgas personas, Sociālā dienesta atkārtoti izsniegtā lēmuma par sociālā pakalpojuma maksu spēkā esības termiņš ir 3 mēneši, bet ģimenei, kurā ir tikai vecuma, invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, – 6 mēneši.

105.7 Ja par ģimeni pēc ienākumu izvērtēšanas pieņemts lēmums par atbrīvojumu no samaksas par sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojumu, šis lēmums ir spēkā līdz brīdim, kad pēc atkārtotas ienākumu izvērtēšanas ģimenei tiek noteikta maksa par sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojumu.

106. Ja klients saņem sociālās rehabilitācijas (ieskaitot patversmes/naktspatversmes pakalpojumus), sociālās aprūpes dzīvesvietā, saistošo noteikumu 30.punktā minēto (līdz 60 dienām kalendārajā gadā) un saistošo noteikumu 31.punktā minēto (līdz 30 dienām kalendārajā gadā) pakalpojumu, netiek izvērtēti klienta atsevišķi dzīvojošā apgādnieka ienākumi.

107. Nosakot samaksu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu pilngadīgai personai (turpmāk – SAC pakalpojums), ievēro šādus nosacījumus:

107.1. netiek izvērtēti klienta apgādnieka ienākumi, lai noteiktu apgādnieka pienākumu maksāt par klientam nodrošināto SAC pakalpojumu;

107.2. ja klients izvēlas saņemt SAC pakalpojumu pašvaldības vai saskaņā ar pašvaldības iepirkumu nodrošinātā SAC pakalpojuma sniedzējā institūcijā, par SAC pakalpojumu:

107.2.1. klients maksā no savas pensijas un pensijas piemaksas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un/vai citiem ienākumiem atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajam apmēram;

107.2.2. pašvaldība maksā starpību starp SAC pakalpojuma cenu un klienta veikto samaksu par SAC pakalpojumu, ja saistošo noteikumu 107.2.1.apakšpunktā noteiktā klienta samaksa par SAC pakalpojumu nesedz pilnu SAC pakalpojuma cenu;

107.3. ja klients izvēlas saņemt SAC pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā SAC pakalpojuma sniedzējā institūcijā, kura reģistrēta valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs" kā SAC pakalpojuma sniedzēja un ar kuru pašvaldība nav noslēgusi pašvaldības iepirkuma līgumu, par SAC pakalpojumu:

107.3.1. klients maksā no savas pensijas un pensijas piemaksas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un/vai citiem ienākumiem atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajam apmēram;

107.3.2. pašvaldība maksā starpību starp SAC pakalpojuma cenu un klienta veikto samaksu par SAC pakalpojumu vispārēja tipa SAC – ne vairāk kā 250 euro mēnesī, bet no 2018.gada 1.janvāra ne vairāk kā 400 euro mēnesī, un ģimenes tipa SAC – ne vairāk kā 640 euro mēnesī, ja saistošo noteikumu 107.3.1.apakšpunktā noteiktā klienta samaksa par SAC pakalpojumu nesedz pilnu SAC pakalpojuma cenu;

107.3.3. klienta apgādnieks, citas fiziskas vai juridiskas personas maksā starpību starp SAC pakalpojuma pilnu cenu un klienta un pašvaldības veikto samaksu par SAC pakalpojumu, ja saistošo noteikumu 107.3.1. un 107.3.2.apakšpunktā noteiktā klienta un pašvaldības samaksa par SAC pakalpojumu nesedz pilnu SAC pakalpojuma cenu;

107.3.4. ja saistošo noteikumu 107.3.1., 107.3.2. un 107.3.3.apakšpunktā noteiktā klienta, pašvaldības, klienta apgādnieka, citas fiziskas vai juridiskas personas samaksa par SAC pakalpojumu nesedz pilnu SAC pakalpojuma cenu, tad klientam ir tiesības izvēlēties saņemt SAC pakalpojumu pašvaldības vai saskaņā ar pašvaldības iepirkumu nodrošinātā SAC pakalpojuma sniedzējā institūcijā.

107.1 Ja personai SAC pakalpojuma sniegšana jāizbeidz, jo, mainoties situācijai, saskaņā ar saistošo noteikumu 23.punktā noteikto personai nav tiesību saņemt minēto pakalpojumu, pašvaldība atbilstoši saistošo noteikumu 107.punktā noteiktajam sociālā pakalpojuma sniedzējam samaksā par klienta uzturēšanos sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā par laika periodu, kamēr klients atradīs jaunu dzīvesvietu (atbilstoši sociālā pakalpojuma saņemšanas dienu skaitam), bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no dienas, kad konstatēta personas neatbilstība saistošo noteikumu 23.punktā noteiktajam.

108. Ja klients saņem īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojumu, klienta pienākums ir samaksāt sociālā pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai).

109. Ja klients saņem grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu:

109.1. klienta pienākums ir samaksāt sociālā pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai);

109.2. klientiem, kuri mācās, strādā vai apmeklē specializēto darbnīcu personām ar garīga rakstura traucējumiem, maksa par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai) tiek noteikta atbilstoši minēto pakalpojuma izmaksām, bet ne vairāk kā 42,69 euro mēnesī; atlikušo pakalpojuma maksas daļu sedz pašvaldība;

109.3. ja klientam grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu jāizbeidz sniegt, jo ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai, pašvaldība sociālā pakalpojuma sniedzējam samaksā par klienta uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī) par laika periodu, kamēr klients atradīs jaunu dzīvesvietu (atbilstoši sociālā pakalpojuma saņemšanas dienu skaitam), bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu pieņemšanas;

109.4. ja klients dzīvo grupu mājā (dzīvoklī) kopā ar bērnu, nepieciešamības gadījumā pašvaldība, vienojoties ar sociālā pakalpojuma sniedzēju, sedz papildu izmaksas, kas nepieciešamas bērna aprūpes nodrošināšanai grupu mājā (dzīvoklī).

110. Par dienas aprūpes centra personām ar demenci apmeklējuma periodu pirms pakalpojuma piešķiršanas saskaņā ar saistošo noteikumu 48.punktā noteikto klients samaksā sociālā pakalpojuma sniedzējam ēdināšanas izdevumus.

110.1 Ja klients saņem saistošo noteikumu 50.1punktā noteikto dienas aprūpes centra pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem pakalpojumu, klienta pienākums ir samaksāt sociālā pakalpojuma sniedzējam sociālā pakalpojuma ietvaros nodrošinātās ēdināšanas izdevumus, izņemot, ja ģimenei (personai) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss (uz minēto ēdināšanas izdevumu samaksu neattiecas saistošo noteikumu 105.punktā noteiktais).

110.2 Ja klients saņem saistošo noteikumu 6.2.7.apakšpunktā minēto pansijas pakalpojumu, klienta pienākums ir samaksāt sociālā pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai).

111. Neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli, no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek segtas šādu sociālo pakalpojumu izmaksas:

111.1. sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības problēmām, ja bērna vecāki/juridiskie pārstāvji iesaistās savu problēmu risināšanā un pilda sociālās rehabilitācijas plāna nosacījumus;

111.2. īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums līdz 45 dienām gada laikā bērniem ar invaliditāti;

111.3. īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums nepilngadīgajām grūtniecēm un jaunajām māmiņām līdz 6 mēnešiem pēc bērna piedzimšanas;

111.4. dienas aprūpes centra pakalpojums (neattiecas uz saistošo noteikumu 110.1punktā minēto maksājumu);

111.5. krīzes centra pakalpojums;

111.6. sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un bezdarbniekiem;

111.7. patversmes un naktspatversmes pakalpojumi līdz 2 mēnešiem gada laikā;

111.8. īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums (neattiecas uz saistošo noteikumu 108.punktā minētajiem maksājumiem);

111.9. specializēto darbnīcu pakalpojums;

111.10. atbalsta, pašpalīdzības, sociālo prasmju pilnveidošanas grupu pakalpojums;

111.11. konsultatīvā krīzes tālruņa, psiholoģiskā atbalsta un krīzes intervences pakalpojumi;

111.12. atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojums;

111.13. individuālā rehabilitācijas plāna izstrādes pakalpojums un individuālā sociālās rehabilitācijas programma bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

111.14. dienas centra pakalpojums;

111.15. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums (neattiecas uz saistošo noteikumu 109.1.apakšpunktā minētajiem maksājumiem);

111.16. ģimenes asistenta pakalpojums;

111.17. sociālā atbalsta un konsultatīvā programma audžuģimenēm;

111.18. sociālā darba pakalpojums;

111.19. īslaicīgs sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojums situācijās, kad personai sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojums nepieciešams steidzami (ārkārtas situācijas (stihiskas nelaimes) un situācijas ārpus Sociālā dienesta darba laika);

111.20. vienreizēja personas dzīvojamo telpu uzkopšana aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros saskaņā ar saistošo noteikumu 41.4punktā noteikto;

111.21. kopienas centra pakalpojums;

111.22. sociālās rehabilitācijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem.

112. Ja klients saņem sociālo pakalpojumu, kurš nav minēts saistošo noteikumu 111.punktā, klients vai viņa pilnvarotā persona Sociālajā dienestā iesniedz dokumentus, kas apliecina personas, personas laulātā un to ģimenes locekļu ienākumus, kā arī gadījumos, ja saskaņā ar šajos saistošajos noteikumos noteikto no samaksas par pakalpojumu personas atsevišķi dzīvojošie apgādnieki nav atbrīvoti, iesniedz atsevišķi dzīvojošu apgādnieku ienākumus apliecinošus dokumentus, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, izņemot saistošo noteikumu 103.punktā minētajos gadījumos.

113. Sociālajam dienestam atsevišķos gadījumos ir tiesības noteikt citu personai (ģimenei) un/vai personas apgādniekam labvēlīgāku sociālā pakalpojuma samaksas kārtību, ņemot vērā personas (ģimenes) un/vai personas apgādnieka individuālo sociālo gadījumu.

114. Rīgas patversmei atsevišķos gadījumos ir tiesības noteikt citu klientam labvēlīgāku patversmes/naktspatversmes pakalpojuma samaksas kārtību, ņemot vērā klienta individuālo sociālo gadījumu.

XXX. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

115. Sociālā dienesta pieņemto lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un faktisko rīcību var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā.

116. Sociālā pakalpojuma sniedzēja lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, par sociālā pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu vai pārtraukšanu un faktisko rīcību var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā.

117. Rīgas domes Labklājības departamenta lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā.

XXXI. Noslēguma jautājumi

118. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.

119. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2007.gada 11.decembra saistošos noteikumus Nr.96 "Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība" (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169 un Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31).

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs