Pievienotās vērtības nodokļa likums

(21) Nodokļa maksātājs ir tiesīgs papīra formā izrakstīto un saņemto nodokļa rēķinu pārvērst un glabāt elektroniskā formā atbilstoši grāmatvedību regulējošu normatīvo aktu prasībām.

(3) Nodokļa maksātājam ir pienākums visus izrakstītos un saņemtos nodokļa rēķinus glabāt iekšzemē, izņemot gadījumus, kad nodokļa rēķinu glabāšana notiek elektroniski un ir nodrošināta pilnīga tiešsaistes piekļuve attiecīgajiem datiem.

(4) Nodokļa rēķinu glabāšanas laiks ir pieci gadi no rēķina izrakstīšanas dienas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(5) Gadījumos, kad nodokļa maksātājam ir pienākums veikt priekšnodokļa korekciju saskaņā ar šā likuma 102.pantu, nodokļa rēķins ir jāglabā līdz priekšnodokļa korekcijas laika beigām, ja tas pārsniedz šā panta ceturtajā daļā noteikto glabāšanas laiku.

134.pants. Citi nodokļa maksātāja pienākumi attiecībā uz nodokļa rēķiniem un darījumu uzskaiti

(1) Ja nodokļa maksātājs nodokļa rēķinus glabā elektroniskā formā, garantējot valsts kompetentajām iestādēm tiešsaistes piekļuvi tiem, tad gadījumos, kad nodoklis ir maksājams citā dalībvalstī, nodokļa maksātājam ir pienākums nodrošināt arī šīs citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm tiesības piekļūt šādiem nodokļa rēķiniem, lejupielādēt un izmantot tos kontroles nolūkā.

(2) Nodokļa maksātājam ir pienākums veikt pietiekami precīzu darījumu uzskaiti, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu pārbaudīt nodokļa piemērošanu.

(3) Nodokļa maksātājam ir pienākums:

1) uzturēt to preču reģistru, kuras viņš ir nosūtījis vai transportējis vai kuras ir nosūtītas vai transportētas viņa vārdā no iekšzemes uz galamērķi citas dalībvalsts teritorijā, nolūkā veikt tādus darījumus, kas ietver šo preču novērtēšanu, apstrādi, pārstrādi, remontu vai īslaicīgu izmantošanu atbilstoši šā likuma 8.panta otrās daļas 7., 8. un 9.punktam;

2) veikt precīzu uzskaiti, atbilstoši kurai ir iespējams identificēt preces, kuras viņam no citas dalībvalsts ir nosūtījis citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs vai cita persona viņa vārdā un kuras izmanto tādai pakalpojumu sniegšanai, kas ietver šo preču novērtēšanu vai apstrādi;

3) uzturēt atbilstoši Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteiktajam to preču reģistru, kuras tas pārvieto, veicot preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, nodrošinot iespēju nodokļu administrācijai pārliecināties par pareizi veiktu preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī;

4) uzturēt atbilstoši Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteiktajam tādu preču reģistru, kuras saņemtas noliktavā, veicot preču piegādes darījumu no citas dalībvalsts uz noliktavu iekšzemē.

(4) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, nodokļa uzskaiti kārto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kārto nodokļa uzskaiti, un nodokļa uzskaites žurnāla paraugu un aizpildīšanas kārtību.

(5) Fiskālais pārstāvis, pārstāvot citas dalībvalsts reģistrētu nodokļa maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju, nodrošina detalizētu nosūtāmo vai saņemto preču uzskaiti, lai nodokļu administrācija varētu izsekot katrai preču kustībai.

(6) Nodokļa maksātājam, kas, izmantojot elektronisku saskarni, piemēram, tirdzniecības vietu, platformu vai portālu, veicina preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā personai, kas nav nodokļa maksātājs, saskaņā ar darījuma vietas noteikšanas noteikumiem ir pienākums:

1) veikt detalizētu uzskaiti, atbilstoši kurai ir iespējams identificēt preču piegādes, attiecībā uz kurām uzskata, ka nodokļa maksātājs pats ir saņēmis un piegādājis preces saskaņā ar šā likuma 6. panta piekto vai sesto daļu, vai pakalpojuma sniegšanu, ja nodokļa maksātājs piedalās tādu elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanā, par kuriem uzskata, ka tas rīkojas savā vārdā, atbilstoši Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulai (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

2) uzturēt reģistru par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kuri nav minēti šīs daļas 1. punktā, atbilstoši Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulai (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

3) glabāt uzskaiti par minētajiem darījumiem 10 gadus pēc tā gada 31. decembra, kad darījums veikts.

XVII nodaļaĪpašie nodokļa piemērošanas režīmi un kārtības

135.pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms lauksaimniekam

(1) Šā panta izpratnē:

1) lauksaimnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kura nodarbojas ar lauksaimniecības kultūru, lopkopības un zivsaimniecības produkcijas (turpmāk — lauksaimniecības produkcija) ražošanu, kura nav reģistrēts nodokļa maksātājs un uz kuru attiecas šajā pantā noteiktais nodokļa piemērošanas režīms;

2) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs ir reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi vai pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju.

(2) Lauksaimnieks, paša ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju nododot lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam, saņem no tā kompensāciju.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā kompensācija par nodokli, ko lauksaimnieks samaksājis, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus, lai nodrošinātu nodošanai lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam paredzētās lauksaimniecības produkcijas ražošanu, ir 14 procenti no piegādātās lauksaimniecības produkcijas vērtības.

(4) Kompensāciju izmaksā arī šādi reģistrēti nodokļa maksātāji, ja tie ievēro lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam šā panta septītajā, devītajā un desmitajā daļā noteiktos nosacījumus:

1) atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības;

2) Lauku atbalsta dienests, kas iepērk no lauksaimnieka paša ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju intervences uzkrājumu veidošanai.

(5) Kompensāciju saņem arī atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ja tā:

1) nav reģistrēts nodokļa maksātājs;

2) saņemto kompensāciju pilnā apmērā izmaksā lauksaimniekam.

(6) Lai lauksaimnieks varētu saņemt kompensāciju, tas iesniedz konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam apliecinājumu, ka lauksaimnieks nav reģistrēts nodokļa maksātājs un ka tam ir tiesības saņemt kompensāciju saskaņā ar šo pantu.

(7) (Izslēgta ar 23.11.2016. likumu)

(8) (Izslēgta ar 23.11.2016. likumu)

(9) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu samazina valsts budžetā maksājamo nodokļa summu par lauksaimniekam izmaksātās kompensācijas summu.

(10) Ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs iepērk no lauksaimnieka lauksaimniecības produkciju par vērtību (bez kompensācijas), kas ir augstāka vai zemāka par tādu piegādes vērtību, par kādu tiek iepirkta analoga produkcija no reģistrēta nodokļa maksātāja, tas zaudē šā panta devītajā daļā noteiktās tiesības.

(11) Šā panta nosacījumi nav piemērojami, ja:

1) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam nodod iepirktus vai pārstrādātus produktus vai savāktus savvaļā augošus augu valsts produktus, vai sēnes, vai nozvejotus vai nomedītus dzīvnieku valsts produktus, kuri nav iegūti lauksaimniecības produkcijas ražošanas rezultātā;

2) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs neveic vai nenodrošina no lauksaimnieka iepirktās produkcijas pārstrādi, bet izmanto to tirdzniecībai.

136.pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms tūrisma operatora sniegtajam pakalpojumam

(1) Nodokli piemēro tūrisma operatora sniegtajam tūrisma pakalpojumam, ja tūrisma operators darbojas savā vārdā un tās personas labā, kura saņem tūrisma pakalpojumu (turpmāk šajā pantā — ceļotājs), un izmanto citu personu preču piegādes un pakalpojumus ceļotājam sniegtā tūrisma pakalpojuma nodrošināšanai.

(2) Visus pasākumus, ko tūrisma operators veic, lai nodrošinātu tūrisma pakalpojuma sniegšanu (ceļojumu), uzskata par vienu pakalpojumu, ko tūrisma operators sniedz ceļotājam. Šis pakalpojums apliekams ar nodokli.

(3) Tūrisma operatora sniegtā ar nodokli apliekamā tūrisma pakalpojuma vērtība ir starpība starp visu summu (bez nodokļa), ko samaksā pakalpojuma saņēmējs (ceļotājs), un tūrisma operatora faktiskajām izmaksām par citu personu veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, ja šie darījumi dod tiešu labumu ceļotājam.

(4) Tūrisma operators iekļauj aprēķināto nodokli par paša sniegto pakalpojumu (tai skaitā ceļojumu paketes veidošanu, reklāmas bukletu izdošanu) tūrisma pakalpojuma kopējā vērtībā un iekasē to no ceļotāja. Aprēķinot valsts budžetā maksājamā nodokļa apmēru, kā priekšnodoklis atskaitāms aprēķinātais nodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tūrisma operatora paša sniegtā pakalpojuma nodrošināšanai (tai skaitā par telpu nomu, elektronisko sakaru pakalpojumiem, elektrību).

(5) Nodokli par citiem tūrisma pakalpojumā iekļautajiem pakalpojumiem (tai skaitā par viesu izmitināšanas mītņu, transporta, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem), kurus ceļotājam iekšzemē faktiski sniedz citi reģistrēti nodokļa maksātāji, iekļauj tūrisma pakalpojuma kopējā vērtībā un iekasē no ceļotāja. Par šiem pakalpojumiem iekasēto nodokļa summu tūrisma operators pilnā apmērā pārskaita faktiskajam pakalpojumu sniedzējam. Tūrisma operators šo summu nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli.

(6) Tūrisma operators aprēķina šā panta trešajā daļā minēto ar nodokli apliekamo tūrisma pakalpojuma vērtību un iekļauj to nodokļa deklarācijā tajā taksācijas periodā, kurā pakalpojums sniegts ceļotājam un ir saņemti rēķini no citām personām par sniegto pakalpojumu faktisko vērtību, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā pēc pakalpojuma sniegšanas ceļotājam.

(7) Tūrisma operatora sniegtā tūrisma pakalpojuma vērtība apliekama ar nodokļa standartlikmi. Ja tūrisma pakalpojumu sniedz gan Eiropas Savienības teritorijā, gan ārpus tās, ar nodokļa 0 procentu likmi apliek tikai to pakalpojuma daļu, kas sniegta ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

(8) Šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu nepiemēro pakalpojumiem, ko sniedz tūrisma aģents, kurš tūrisma operatora vārdā uz pilnvarojuma vai cita civiltiesiska līguma pamata pārdod ceļotājam tūrisma operatora sagatavotos tūrisma pakalpojumus. Nodokli tūrisma aģenta sniegtajam starpniecības pakalpojumam piemēro šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.

137.pants. Īpašā nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība

(1) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot reģistrētam nodokļa maksātājam, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība nav pārsniegusi 100 000 euro;

2) reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taksācijas gadā neplāno par 100 000 euro lielāku darījumu apjomu.

(2) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 euro, bet nav pārsniegusi 500 000 euro un kurš ir:

1) reģistrēts nodokļa maksātājs, kas darbojas zivsaimniecības nozarē, — attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm;

2) lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība — attiecībā uz šādu lauksaimniecības produktu piegādi:

(21) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 euro, bet nav pārsniegusi 2 000 000 euro un kurš sniedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus, — attiecībā uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu.

(3) Šā panta pirmajā, otrajā un 2.1 daļā minētajā kopējā darījumu vērtības summā neiekļauj nodokļa maksātāja piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību, ja nodokļa maksātājs šādu piegādi veic vienu reizi 12 mēnešu laikā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un 2.1 daļā minētie reģistrētie nodokļa maksātāji nodokli valsts budžetā maksā par to taksācijas periodu, kurā saņemta samaksa par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā un 2.1 daļā minētajiem reģistrētajiem nodokļa maksātājiem priekšnodokli par saņemtajām precēm un pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai ir tiesības atskaitīt tajā taksācijas periodā, kurā tie samaksājuši no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas.

(6) Šā panta otrajā un 2.1 daļā minētie reģistrētie nodokļa maksātāji nodokli valsts budžetā maksā par to taksācijas periodu, kurā saņemta samaksa par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc nodokļa rēķina izrakstīšanas.

(7) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš vēlas piemērot šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, par to informē Valsts ieņēmumu dienestu līdz taksācijas gada 31.janvārim vai tad, kad iesniedz iesniegumu par reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(8) Reģistrētam nodokļa maksātājam, kas piemēro šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, nav tiesību to mainīt agrāk par nākamo taksācijas gadu.

(9) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš taksācijas gadā ir piemērojis šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, bet pēctaksācijas gadā to nevēlas piemērot, par to informē Valsts ieņēmumu dienestu līdz taksācijas gada 31.decembrim.

(10) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš taksācijas gadā ir piemērojis šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, bet pēctaksācijas gadā to nevēlas piemērot, nodokli par taksācijas gadā veiktajiem darījumiem deklarē un iemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā iesniedzot pēctaksācijas gada jūnija vai otrā ceturkšņa deklarāciju, vienlaikus šajā deklarācijā norādot atskaitāmo priekšnodokli par taksācijas gadā saņemtajos nodokļa rēķinos norādītajām nodokļa summām.

(11) Persona, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un līdz izslēgšanai piemēroja šajā pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, iepriekšējos taksācijas periodos veiktos darījumus, kas netika norādīti nodokļa deklarācijās, izmantojot šajā pantā noteikto kārtību, norāda nodokļa deklarācijā un iemaksā valsts budžetā nodokli 23 dienu laikā pēc tās izslēgšanas no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra. Vienlaikus šajā nodokļa deklarācijā norāda atskaitāmo priekšnodokli par iepriekšējos taksācijas periodos saņemtajos nodokļa rēķinos norādītajām nesamaksātajām nodokļa summām.

(12) Šajā pantā noteiktā īpašā nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība nav piemērojama sniegtajiem pakalpojumiem un preču piegādei, kuru sniegšanas vai piegādes vieta nav iekšzeme, kā arī preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā un preču eksportam.

138.pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām

(1) Lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu tirgotājs (turpmāk — tirgotājs) ir tiesīgs izvēlēties piemērot šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu vai vispārīgo nodokļa piemērošanas kārtību darījumos ar Ministru kabineta noteiktajām precēm, kuras uzskata par lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām.

(2) Tirgotājs ir reģistrēts nodokļa maksātājs, kura saimnieciskā darbība ir lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu pirkšana vai importēšana, lai tās pārdotu, neatkarīgi no tā, vai rīkojas savās vai citas personas interesēs saskaņā ar līgumu, kas par pirkšanu vai pārdošanu paredz maksāt starpniecības atlīdzību.

(3) Šā panta izpratnē par tirgotāju uzskata arī ķīlas ņēmēju (izņemot kredītiestādes), kas darbojas saskaņā ar Civillikuma normām un pārdod ieķīlāto lietu sava prasījuma apmierināšanai.

(4) Lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu pārdevējs (turpmāk — pārdevējs) ir persona, kura iekšzemē vai no citas dalībvalsts piegādā vai nodod tirgotājam pārdošanai lietotas mantas, mākslas darbus, kolekciju priekšmetus un senlietas un kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) nav nodokļa maksātājs;

2) ir cits nodokļa maksātājs, ciktāl šā cita nodokļa maksātāja veiktā preču piegāde nav apliekama ar nodokli saskaņā ar šā likuma 52. panta trešo vai 3.1 daļu vai attiecīgajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem;

3) piegādā vai nodod pārdošanai tirgotājam lietotus pamatlīdzekļus un ir nereģistrēts nodokļa maksātājs vai arī citas dalībvalsts nereģistrēts nodokļa maksātājs saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem;

4) ir tirgotājs, kas preču piegādei piemēro īpašo nodokļa piemērošanas režīmu saskaņā ar šo pantu vai attiecīgajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem.

(5) Šajā pantā pārdevējam noteiktās prasības attiecināmas arī uz ķīlas devēju, ja ķīlas devējs pārdod ieķīlāto lietu sava prasījuma apmierināšanai un atbilst vismaz vienam no šā panta ceturtās daļas 1., 2. vai 3.punkta nosacījumiem.

(6) Lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu pircējs (turpmāk — pircējs) ir persona, kurai tirgotājs piegādā preces.

(7) Tirgotājam ir tiesības izvēlēties piemērot šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu šādu preču piegādei, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam rakstveida iesniegumu ne vēlāk kā mēnesi pirms preču piegādes:

1) tādu mākslas darbu, kolekciju priekšmetu vai senlietu piegāde, ko tirgotājs pats ir izlaidis brīvam apgrozījumam;

2) tādu mākslas darbu piegāde, ko tirgotājam piegādājis mākslas darbu autors vai autortiesību pārņēmējs.

(8) Tirgotājs ir tiesīgs uzsākt šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu šā panta septītajā daļā minēto preču piegādei vai mainīt uz vispārīgo nodokļa piemērošanas kārtību ar jauna taksācijas perioda pirmo dienu, konkrēto datumu norādot Valsts ieņēmumu dienestam adresētā iesniegumā.

(9) Tirgotājs ir tiesīgs mainīt šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu šā panta septītajā daļā minēto preču piegādei uz vispārīgo nodokļa piemērošanas kārtību ne ātrāk kā pēc 24 mēnešiem.

(10) Piemērojot šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, ar nodokli apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādātajām lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem vai senlietām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā nodokļa vērtību.

(11) Piemērojot šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, ja tiek pārdota ieķīlāta lieta, ar nodokli apliek aizdevuma līgumā noteikto starpniecības atlīdzību, kas samazināta par aprēķinātā nodokļa vērtību. Ja starpniecības atlīdzība aizdevuma līgumā nav noteikta vai tā ir noteikta mazāka par 10 procentiem no šā panta desmitajā daļā minētās pārdošanas vērtības, ar nodokli apliek starpību starp pārdošanas vērtību un ķīlas devējam izsniegtā aizdevuma summu, samazinot šo starpību par aprēķinātā nodokļa vērtību.

(12) Šā panta desmitajā daļā minētā pārdošanas vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir saņēmis vai saņems no pircēja vai trešās personas par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas).

(13) Šā panta izpratnē pārdošanas vērtība ir arī naudas summa, kuru ķīlas ņēmējs ir saņēmis no pircēja par pārdoto ieķīlāto lietu.

(14) Šā panta desmitajā daļā minētā iepirkuma vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai samaksās pārdevējam vai mākslas darba autoram, vai autortiesību pārņēmējam par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas).

(15) Mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem vai senlietām, ko tirgotājs pats ir importējis, šā panta desmitajā daļā minētā iepirkuma vērtība ir šā likuma 36.panta pirmajā daļā noteiktā preču ar nodokli apliekamā vērtība importa darījumā, kam pieskaitīts maksājamais vai samaksātais nodoklis par šo preču importu.

(16) Ja šā panta desmitajā vai vienpadsmitajā daļā minētās starpības vērtība ir negatīva, nodokli no tās neaprēķina.

(17) Ja prece netiek pārdota, bet tiek atdota atpakaļ pārdevējam vai mākslas darba autoram, vai autortiesību pārņēmējam, ar nodokli apliek visu tirgotāja saņemto atlīdzību no pārdevēja vai mākslas darba autora, vai autortiesību pārņēmēja (tai skaitā maksu par pakalpojumu, preces labošanu vai restaurāciju, transportēšanu).

(18) Tirgotājs pircējam izrakstītajā nodokļa rēķinā nenorāda nodokļa vērtību preču piegādēm, kurām piemēro nodokli saskaņā ar īpašo nodokļa piemērošanas režīmu.

(19) Ja preču piegādei piemēro šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, pircējs nodokli par iegādātajām precēm neatskaita kā priekšnodokli.

(20) Ja šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu piemēro šā panta septītajā daļā minēto preču piegādei, tirgotājs neatskaita kā priekšnodokli par šo preču piegādi samaksāto vai maksājamo nodokli.

(21) Ja darījumam piemēro šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu un priekšnodokļa vērtība ir lielāka nekā aprēķinātā nodokļa vērtība, tirgotājam ir tiesības atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas priekšnodokļa daļu, kas nepārsniedz aprēķinātā nodokļa vērtību.

(22) Īpašo nodokļa piemērošanas režīmu nepiemēro tādu transportlīdzekļu piegādēm, ko atbilstoši šā likuma 1.panta 9.punktam uzskata par jauniem transportlīdzekļiem.

(23) Ministru kabinets nosaka:

1) preces, kuras uzskata par lietotām mantām, kā arī par mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987.gada 23.jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos;

2) lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtību un uzskaites nodrošināšanai nepieciešamos dokumentus un to saturu.

139.pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms darījumos ar ieguldījumu zeltu

(1) Šā likuma izpratnē ieguldījumu zelts ir:

1) zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītajā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, ir vai nav izdoti vērtspapīri par šo zeltu;

2) zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kuras emitētas pēc 1800.gada, ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem.

(2) Ar nodokli neapliek:

1) ieguldījumu zelta piegādi iekšzemē un Eiropas Savienības teritorijā;

2) ieguldījumu zelta iegādi Eiropas Savienības teritorijā;

3) ieguldījumu zelta importu;

4) starpniecības pakalpojumus, kas sniegti darījumos ar ieguldījumu zeltu.

(3) Reģistrētam nodokļa maksātājam saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir tiesības piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei un starpniecības pakalpojumam, ja tas par šo izvēli ir informējis Valsts ieņēmumu dienestu pirms darījuma veikšanas.

(4) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš parasti piegādā zeltu rūpnieciskām vajadzībām, ir tiesīgs izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā ieguldījumu zelta piegādei.

(5) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido jebkādu zeltu par ieguldījumu zeltu, ir tiesīgs izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmajā daļā minētā ieguldījumu zelta piegādei.

(6) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš sniedz starpniecības pakalpojumus, piedaloties šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajās ieguldījumu zelta piegādēs, ir tiesīgs izvēlēties, vai piemērot nodokli starpniecības pakalpojumam.

(7) Reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš piegādā no nodokļa atbrīvotu ieguldījumu zeltu, ir tiesības, piemērojot šā likuma 92.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt nodokli, kas aprēķināts par:

1) ieguldījumu zelta iegādi no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem vai citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kuri nolēmuši piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei;

2) zelta iegādi no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem vai citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem vai par zelta importu, ja šo zeltu viņš pats vai starpnieks viņa vārdā pārveidos par ieguldījumu zeltu;

3) pakalpojumiem, kas saņemti, lai pārveidotu zelta vai ieguldījumu zelta formu, svaru un provi.

(8) Reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido zeltu par ieguldījumu zeltu, neatkarīgi no tā, vai tas saskaņā ar šā panta piekto vai sesto daļu ir nolēmis piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei vai ne, ir tiesības, piemērojot šā likuma 92.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt aprēķināto nodokli par precēm, kas iegādātas no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem vai citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kā arī par importētajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ieguldījumu zelta ražošanu.

(9) Reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš veic darījumus ar ieguldījumu zeltu, dokumenti, kas saistīti ar šiem darījumiem, jāuzglabā piecus gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā darījums ir beidzies.

139.1 pants. Īpaša reģistrācijas kārtība iekšzemes nodokļa maksātājam, kas piemēro nodokļa atbrīvojumu citā dalībvalstī

(1) Šā panta izpratnē gada apgrozījums Eiropas Savienībā ir iekšzemes nodokļa maksātāja kalendāra gadā Eiropas Savienības teritorijā (tai skaitā iekšzemē) veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa.

(2) Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nemaksāt nodokli par citā dalībvalstī veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar citas dalībvalsts normatīvo regulējumu (turpmāk šajā pantā — atbrīvojums citā dalībvalstī), ja tā:

1) kalendāra gadā citā dalībvalstī veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa nav pārsniegusi robežvērtību, kuru minētajā dalībvalstī piemēro attiecībā uz nodokļa atbrīvojumu tās dalībvalsts nodokļa maksātājiem;

2) gada apgrozījums Eiropas Savienībā nav pārsniedzis 100 000 euro.

(3) Aprēķinot šā panta otrajā daļā un piektās daļas 6., 7., 8. un 9. punktā minētās vērtības, tajās iekļauj:

1) ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtību;

2) šā likuma 52. panta pirmās daļas 20., 21., 22., 24., 25. un 26. punktā minēto vai arī citu dalībvalstu attiecīgajos nodokli regulējošos tiesību aktos minēto šādu darījumu vērtību.

(4) Šā panta otrajā daļā minētajās vērtībās neiekļauj:

1) iekšzemes nodokļa maksātāja piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību;

2) šā panta trešās daļas 2. punktā minēto darījumu vērtību, ja tiem ir gadījuma raksturs un tie nepārprotami atšķiras no iekšzemes nodokļa maksātāja veiktās saimnieciskās darbības veida.

(5) Lai iekšzemes nodokļa maksātājs varētu izmantot atbrīvojumu citā dalībvalstī, tas paziņo par to Valsts ieņēmumu dienestam, aizpildot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā strukturētu datu formu, kurā norāda šādu informāciju:

1) fiziskā persona — vārdu un uzvārdu, juridiskā persona — nosaukumu;

2) juridisko adresi vai deklarētās dzīvessvietas adresi;

3) nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, reģistrācijas numuru citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā;

4) saimnieciskās darbības veidu;

5) dalībvalsti vai dalībvalstis, kur iekšzemes nodokļa maksātājs plāno izmantot atbrīvojumu citā dalībvalstī;

6) iepriekšējā kalendāra gadā iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību;

7) katrā citā dalībvalstī veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību iepriekšējā kalendāra gadā vai divos iepriekšējos kalendāra gados atkarībā no citas dalībvalsts normatīvā regulējuma;

8) kārtējā kalendāra gadā līdz iesnieguma iesniegšanas dienai iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību;

9) kārtējā kalendāra gadā līdz iesnieguma iesniegšanas dienai katrā citā dalībvalstī veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību.

(6) Valsts ieņēmumu dienests 35 darbdienu laikā pēc šā panta piektajā daļā minētās informācijas saņemšanas informē iekšzemes nodokļa maksātāju par tā tiesībām piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī, ja tas atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, vai par atteikumu piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī.

(7) Valsts ieņēmumu dienests reģistrē iekšzemes nodokļa maksātāju atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanai un piešķir tam reģistrācijas numuru ar kodu "EX", kas izmantojams vienīgi minētā atbrīvojuma piemērošanai.

(8) Iekšzemes nodokļa maksātājs, aizpildot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā strukturētu datu formu, paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par visām izmaiņām šā panta piektajā daļā minētajā informācijā, tai skaitā par:

1) nodomu izmantot atbrīvojumu citā dalībvalstī vai dalībvalstīs, kas nebija minētas, iesniedzot šā panta piektajā daļā minēto informāciju;

2) lēmumu izbeigt atbrīvojuma citā dalībvalstī vai dalībvalstīs, kas bija minētas, piemērošanu, iesniedzot šā panta piektajā daļā minēto informāciju.

(9) Valsts ieņēmumu dienests 35 darbdienu laikā pēc šā panta astotajā daļā minētās informācijas saņemšanas informē iekšzemes nodokļa maksātāju par tā tiesībām piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī vai par atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanas izbeigšanu.

(10) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pagarināt šā panta sestajā un devītajā daļā minēto termiņu, ja citas dalībvalsts nodokļu administrācija informē par nepieciešamību veikt papildu nodokļu kontroles un administrēšanas pasākumus atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanai.

(11) Atbrīvojumu citā dalībvalstī piemēro no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests:

1) ir informējis iekšzemes nodokļa maksātāju par tā tiesībām piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī un piešķirto reģistrācijas numuru ar kodu "EX";

2) pēc šā panta astotās daļas 1. punktā minētās informācijas saņemšanas ir informējis iekšzemes nodokļa maksātāju par tā tiesībām piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī.

(12) Atbrīvojumu citā dalībvalstī izbeidz piemērot no nākamā kalendāra ceturkšņa pirmās dienas pēc šā panta astotās daļas 2. punktā minētās informācijas saņemšanas vai, ja šāda informācija saņemta ceturkšņa pēdējā mēnesī, — no nākamā kalendāra ceturkšņa otrā mēneša pirmās dienas.

(13) Iekšzemes nodokļa maksātājs, kas piemēro atbrīvojumu citā dalībvalstī, līdz kalendāra ceturksnim sekojošā mēneša beigām, aizpildot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā strukturētu datu formu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam par katru kalendāra ceturksni šādu informāciju:

1) atbilstoši šā panta trešajai daļai aprēķināto iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību vai vērtību 0, ja nav veiktas preču piegādes vai sniegti pakalpojumi;

2) atbilstoši šā panta trešajai daļai aprēķināto katrā citā dalībvalstī veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību vai vērtību 0, ja nav veiktas preču piegādes vai sniegti pakalpojumi.

(14) Ja ir pārsniegts šā panta otrās daļas 2. punktā minētais gada apgrozījums Eiropas Savienībā, iekšzemes nodokļa maksātājs 15 darbdienu laikā no dienas, kad ir pārsniegts minētais apgrozījums, informē par to Valsts ieņēmumu dienestu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Vienlaikus ar minēto informāciju iekšzemes nodokļa maksātājs iesniedz šā panta trīspadsmitajā daļā minēto informāciju, kurā ir norādīta iekšzemē un citās dalībvalstīs veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība no kārtējā kalendāra ceturkšņa sākuma līdz dienai, kad pārsniegts gada apgrozījums Eiropas Savienībā.

(15) Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties informē iekšzemes nodokļa maksātāju par liegumu piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī vai citās dalībvalstīs, ja:

1) tā gada apgrozījums Eiropas Savienībā pārsniedz 100 000 euro;

2) dalībvalsts, kas piešķir atbrīvojumu, Valsts ieņēmumu dienestam ir paziņojusi, ka iekšzemes nodokļa maksātājam nav tiesību piemērot šo atbrīvojumu vai šāds atbrīvojums minētajā dalībvalstī vairs netiek piemērots;

3) iekšzemes nodokļa maksātājs ir informējis par savu lēmumu beigt piemērot šo atbrīvojumu;

4) iekšzemes nodokļa maksātājs izbeidz saimniecisko darbību.

139.2 pants. Īpašā kārtība reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā

(1) Nereģistrēts nodokļa maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājs, kurš izmanto šā likuma 59. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā tādu pakalpojumu saņemšanai, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību (turpmāk šajā pantā — īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais nodokļa maksātājs pirms tādu pakalpojumu saņemšanas, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc reģistrācijas iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētā nodokļa maksātāja reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai par lēmumu atteikt reģistrāciju.

(4) Īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā izmanto tikai tādu pakalpojumu saņemšanai, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā.

(5) Reģistrācijas brīdi Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam nosaka saskaņā ar šā likuma 67. pantā noteikto kārtību.

(6) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt nodokļa maksātāju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) nodokļa maksātājam saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir apturēta saimnieciskā darbība;

2) nodokļa maksātājam — komersantam, pamatojoties uz tā lēmumu, saskaņā ar Komerclikumu ir apturēta komersanta darbība.

(7) Īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam nav pienākuma izsniegt nodokļa rēķinu par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem.

(8) Īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs nodokli valsts budžetā maksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību.

(9) Īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas.

(10) Īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 117. panta astotajā daļā noteikto paziņojumu par nodokļa samaksu līdz nākamā mēneša 20. datumam pēc mēneša, kad tas ir saņēmis tādus pakalpojumus no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, vai ir veicis preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.

(11) Nodokli, kas aprēķināts par saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā 23 dienu laikā pēc mēneša, kad tas ir saņēmis pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, vai ir veicis preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.

(12) Šā likuma 73. panta 2.1 daļā minētajā gadījumā īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs 30 dienu laikā no brīža, kad reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā izmantojams vienīgi tādēļ, lai saņemtu tādus pakalpojumus no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, vai veiktu preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, iesniedz paziņojumu par nodokļa samaksu, kurā aprēķināta valsts budžetā iemaksājamā nodokļa summa no minētā brīža grāmatvedības uzskaitē esošo krājumu un avansa maksājumu vērtības, pamatlīdzekļu bilances vērtības, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās celtniecības objektu izmaksām, par kuru nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis, un triju darbdienu laikā pēc paziņojuma par nodokļa samaksu iesniegšanas iemaksā nodokļa summu valsts budžetā.

(13) Valsts ieņēmumu dienests izslēdz īpašā kārtībā reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra;

2) īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs ir likvidēts vai beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā;

3) fiziskā persona, kura ir īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs, ir mirusi;

4) saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība;

5) īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam — komersantam, pamatojoties uz tā lēmumu, saskaņā ar Komerclikumu ir apturēta komersanta darbība.

(14) Ja īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienests izskata šo iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc tā saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu.

(15) Īpašā kārtībā reģistrētu nodokļa maksātāju uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar šā likuma 74. panta otro un trešo daļu.

(16) Persona, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, nodokli, kas aprēķināts par periodu, kurā šī persona ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, iemaksā valsts budžetā 23 dienu laikā pēc izslēgšanas no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, iesniedzot šā likuma 117. panta astotajā daļā minēto paziņojumu par nodokļa samaksu.

140.pants. Īpašs nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas režīms trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā

140.1 pants. Īpašie nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas režīmi elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem personai, kura nav nodokļa maksātājs

140.2 pants. Ārpussavienības režīms jeb īpašs nodokļa režīms pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā

(1) Šā panta izpratnē:

1) ārpussavienības režīms ir Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (pārstrādāta versija) 57.a panta 1. punktā (Padomes 2019. gada 21. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2019/2026, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicina elektroniskas saskarnes, un uz īpašiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē redakcijā) minētais režīms;

2) nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, ir nodokļa maksātājs, kuram Eiropas Savienības teritorijā nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgās iestādes;

3) identifikācijas dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā attiecīgais nodokļa maksātājs izvēlējies reģistrēties ārpussavienības režīma izmantošanai;

4) patēriņa dalībvalsts ir dalībvalsts, attiecībā uz kuru uzskata, ka tajā notiek pakalpojumu sniegšana saskaņā ar pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas noteikumiem.

(2) Ārpussavienības režīmu ir tiesības piemērot visiem Eiropas Savienībā sniegtajiem pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un sniedz pakalpojumus personai, kura nav nodokļa maksātājs un kura ir reģistrēta patēriņa dalībvalstī vai kurai šajā dalībvalstī ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs kā identifikācijas dalībvalsti ārpussavienības režīma izmantošanai izvēlas iekšzemi, tas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, tādējādi paziņojot, kad sāk izmantot šo režīmu.

(4) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs iesniegumā reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ārpussavienības režīma izmantošanai norāda šādus identifikācijas datus:

1) fiziskā persona — vārdu un uzvārdu; juridiskā persona — nosaukumu;

2) adresi;

3) elektronisko adresi un tīmekļa vietni;

4) attiecīgās valsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru, ja tāds ir;

5) apliecinājumu, ka personai Eiropas Savienības teritorijā nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgās iestādes.

(5) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā nodokļa maksātāja reģistrācijas iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par reģistrāciju ārpussavienības režīma reģistrā un, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, to paziņo ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas.

(6) Valsts ieņēmumu dienests ārpussavienības režīma izmantošanai piešķir reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai — attiecībā uz reģistrētu nodokļa maksātāju — izmanto tam jau piešķirto reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā par darbībām, saistībā ar kurām nodokļa piemērošanas nolūkā šis nodokļa maksātājs ir reģistrēts iekšzemē.

(7) Valsts ieņēmumu dienests izslēdz nodokļa maksātāju no ārpussavienības režīma reģistra, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) nodokļa maksātājs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņo, ka vairs nesniedz pakalpojumus, uz kuriem attiecas ārpussavienības režīms;

2) ir citas pazīmes, kas liek uzskatīt, ka nodokļa maksātāja darbība, par kuru uzliek nodokli un uz kuru attiecas ārpussavienības režīms, ir beigusies;

3) nodokļa maksātājs vairs neatbilst nosacījumiem, kuru īstenošana nepieciešama ārpussavienības režīma izmantošanai;

4) nodokļa maksātājs pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā uz ārpussavienības režīmu.

(8) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs līdz taksācijas periodam sekojošā mēneša beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, par katru ceturksni nodokļa deklarāciju par darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības režīms. Minēto nodokļa deklarāciju nodokļa maksātājs iesniedz arī tad, ja attiecīgos darījumus nav veicis.

(9) Nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā līdz taksācijas periodam, par kuru iesniegta nodokļa deklarācija, sekojošā mēneša beigām.

(10) Šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam nodokļa summu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem ārpussavienības režīma ietvaros sniegto pakalpojumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 112. pantā noteikto kārtību.

(11) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs iekšzemē veic arī darbības, uz kurām neattiecas ārpussavienības režīms un saistībā ar kurām nodokļa piemērošanas nolūkā ir jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, tas nodokļa summu par precēm un pakalpojumiem savu pakalpojumu nodrošināšanai atskaita nodokļa deklarācijā, kas iesniedzama saskaņā ar šā likuma 117. pantu.

(12) Šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam ir pienākums:

1) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņot par savas darbības izmaiņām, kuru dēļ vairs netiek īstenoti attiecīgie nosacījumi, lai tas varētu izmantot ārpussavienības režīmu, kā arī paziņot to, kad viņš beidz izmantot minēto režīmu, un paziņot par citām izmaiņām reģistrācijas datos;

2) nodrošināt detalizētu uzskaiti par darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības režīms;

3) lai pierādītu nodokļa aprēķinu pareizību, glabāt uzskaites datus 10 gadus pēc tā gada 31. decembra, kad sniegti pakalpojumi;

4) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma iesniegt uzskaites datus par katru atsevišķu sniegtā pakalpojuma veidu.

(13) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmās daļas 2. punktā minētais nodokļa maksātājs sagatavo un aizpilda nodokļa deklarāciju par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības režīms, un veic tajā labojumus, kā arī nosaka nodokļa deklarācijā norādāmo informāciju.

140.3 pants. Savienības režīms jeb īpašs nodokļa režīms preču tālpārdošanai Eiropas Savienībā, preču piegādēm dalībvalstī, kuras veiktas ar šādas piegādes veicinošas elektroniskas saskarnes palīdzību, un pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, bet ne patēriņa dalībvalstī

(1) Šā panta izpratnē:

1) savienības režīms ir Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (pārstrādāta versija) 57.a panta 2. punktā (Padomes 2019. gada 21. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2019/2026, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicina elektroniskas saskarnes, un uz īpašiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē redakcijā) minētais režīms;

2) nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību patēriņa dalībvalstī, ir nodokļa maksātājs, kuram Eiropas Savienībā ir saimnieciskās darbības mītnes vieta vai pastāvīgā iestāde, bet patēriņa dalībvalsts teritorijā nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgās iestādes;

3) identifikācijas dalībvalsts ir viena no šīm dalībvalstīm:

4) patēriņa dalībvalsts ir viena no šīm dalībvalstīm:

(2) Savienības režīmu ir tiesības piemērot visām Eiropas Savienībā piegādātajām precēm un visiem Eiropas Savienībā sniegtajiem pakalpojumiem, ko sniedz šādi nodokļa maksātāji:

1) nodokļa maksātājs, kas veic preču tālpārdošanu Eiropas Savienības teritorijā;

2) nodokļa maksātājs, kas veicina preču piegādi šā likuma 6. panta sestās daļas izpratnē, ja preču nosūtīšana vai transportēšana sākas un beidzas vienā dalībvalstī;

3) nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību patēriņa dalībvalstī un sniedz pakalpojumus personai, kura nav nodokļa maksātājs.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs kā identifikācijas dalībvalsti savienības režīma izmantošanai izvēlas iekšzemi, tas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, tādējādi paziņojot, kad sāk izmantot šo režīmu.

(4) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs iesniegumā reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā savienības režīma izmantošanai norāda šādus identifikācijas datus:

1) fiziskā persona — vārdu un uzvārdu; juridiskā persona — nosaukumu;

2) adresi;

3) elektronisko adresi un tīmekļa vietni;

4) attiecīgās valsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru, ja tāds ir.

(5) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā nodokļa maksātāja reģistrācijas iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par reģistrāciju savienības režīma reģistrā un, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, to paziņo ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas.

(6) Valsts ieņēmumu dienests savienības režīma izmantošanai piešķir reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai — attiecībā uz reģistrētu nodokļa maksātāju — izmanto tam jau piešķirto reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā par darbībām, saistībā ar kurām nodokļa piemērošanas nolūkā šis nodokļa maksātājs ir reģistrēts iekšzemē.

(7) Valsts ieņēmumu dienests izslēdz nodokļa maksātāju no savienības režīma reģistra, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) nodokļa maksātājs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņo, ka vairs nepiegādā preces un nesniedz pakalpojumus, uz kuriem attiecas savienības režīms;

2) ir citas pazīmes, kas liek uzskatīt, ka nodokļa maksātāja darbība, par kuru uzliek nodokli un uz kuru attiecas savienības režīms, ir beigusies;

3) nodokļa maksātājs vairs neatbilst nosacījumiem, kuru īstenošana nepieciešama savienības režīma izmantošanai;

4) nodokļa maksātājs pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā uz savienības režīmu.

(8) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs līdz taksācijas periodam sekojošā mēneša beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, par katru ceturksni nodokļa deklarāciju par darījumiem, uz kuriem attiecas savienības režīms. Minēto nodokļa deklarāciju nodokļa maksātājs iesniedz arī tad, ja attiecīgos darījumus nav veicis.

(9) Nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā līdz taksācijas periodam, par kuru iesniegta nodokļa deklarācija, sekojošā mēneša beigām.

(10) Šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam nodokļa summu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 113. pantā noteikto kārtību.

(11) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs iekšzemē veic arī darbības, uz kurām neattiecas savienības režīms un saistībā ar kurām nodokļa piemērošanas nolūkā ir jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, tas nodokļa summu par precēm un pakalpojumiem savu darījumu nodrošināšanai atskaita nodokļa deklarācijā, kas iesniedzama saskaņā ar šā likuma 117. pantu.

(12) Šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam ir pienākums:

1) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņot par savas darbības izmaiņām, kuru dēļ vairs netiek īstenoti attiecīgie nosacījumi, lai tas varētu izmantot savienības režīmu, kā arī paziņot to, kad viņš beidz izmantot minēto režīmu, un paziņot par citām izmaiņām reģistrācijas datos;

2) nodrošināt detalizētu uzskaiti par darījumiem, uz kuriem attiecas savienības režīms;

3) lai pierādītu nodokļa aprēķinu pareizību, glabāt uzskaites datus 10 gadus pēc tā gada 31. decembra, kad veikti darījumi;

4) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma iesniegt uzskaiti par katru atsevišķu darījumu veidu.

(13) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmās daļas 2. punktā minētais nodokļa maksātājs sagatavo un aizpilda nodokļa deklarāciju par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, uz kuriem attiecas savienības režīms, un veic tajā labojumus, kā arī nosaka nodokļa deklarācijā norādāmo informāciju.

140.4 pants. Importa režīms jeb īpašs nodokļa režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai

(1) Šā panta izpratnē:

1) importa režīms ir Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (pārstrādāta versija) 57.a panta 3. punktā (Padomes 2019. gada 21. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2019/2026, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicina elektroniskas saskarnes, un uz īpašiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē redakcijā) minētais režīms;

2) nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, ir nodokļa maksātājs, kuram Eiropas Savienības teritorijā nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgās iestādes;

3) starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kuru nodokļa maksātājs, kas veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu, ir iecēlis par personu, kas ir atbildīga par nodokļa samaksu un saistību izpildi importa režīma nolūkā minētā nodokļa maksātāja vārdā un interesēs;

4) identifikācijas dalībvalsts ir viena no šīm dalībvalstīm:

5) patēriņa dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

(2) Importa režīmu ir tiesības piemērot no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču (izņemot akcīzes preces) tālpārdošanai, ja šo preču sūtījuma patiesā vērtība nepārsniedz 150 euro, ko veic šādi nodokļa maksātāji:

1) nodokļa maksātājs, kas veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu;

2) nodokļa maksātājs, kurš veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu un kuru pārstāv starpnieks, kas veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā;

3) nodokļa maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, bet veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu un kuru pārstāv starpnieks, kas veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā;

4) nodokļa maksātājs, kurš veic saimniecisko darbību trešajā valstī, ar ko Eiropas Savienība ir noslēgusi tādu nolīgumu par savstarpēju sadarbību, kura darbības joma ir līdzīga Padomes 2010. gada 16. marta direktīvai 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem un Padomes 2010. gada 7. oktobra regulai (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un ko pieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra regulas (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu 5. pantā minēto pārbaudes procedūru, un kurš veic preču tālpārdošanu no minētās trešās valsts.

(3) Šā panta otrās daļas 2. un 3. punktā minētajam nodokļa maksātājam importa režīma izmantošanai vienlaikus var būt tikai viens starpnieks.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs vai viņa starpnieks kā identifikācijas dalībvalsti importa režīma izmantošanai izvēlas iekšzemi, nodokļa maksātājs vai viņa starpnieks, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, tādējādi paziņojot, kad sāk izmantot šo režīmu.

(5) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs, kurš neizmanto starpnieku, iesniegumā reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā importa režīma izmantošanai norāda šādus identifikācijas datus:

1) fiziskā persona — vārdu un uzvārdu; juridiskā persona — nosaukumu;

2) adresi;

3) elektronisko adresi un tīmekļa vietni;

4) nodokļa maksātāja identifikācijas numuru vai tam līdzvērtīgu numuru, kas ļauj nodokļa piemērošanas vajadzībām identificēt nodokļa maksātāju un ko piešķīrusi valsts, kurā nodokļa maksātājs veic saimniecisko darbību.

(6) Starpnieks, pirms tas sāk izmantot importa režīmu šā panta otrās daļas 2. vai 3. punktā minētā nodokļa maksātāja interesēs, iesniegumā reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā importa režīma izmantošanai norāda šādus identifikācijas datus:

1) fiziskā persona — vārdu un uzvārdu; juridiskā persona — nosaukumu;

2) adresi;

3) elektronisko adresi;

4) nodokļa maksātāja identifikācijas numuru vai tam līdzvērtīgu numuru, kas ļauj nodokļa piemērošanas vajadzībām identificēt nodokļa maksātāju un ko piešķīrusi valsts, kurā nodokļa maksātājs veic saimniecisko darbību.

(7) Starpnieks par katru nodokļa maksātāju, kuru tas pārstāv, pirms tam, kad attiecīgais nodokļa maksātājs sāk izmantot importa režīmu, iesniegumā reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā importa režīma izmantošanai norāda šādus identifikācijas datus:

1) fiziskā persona — vārdu un uzvārdu; juridiskā persona — nosaukumu;

2) adresi;

3) elektronisko adresi un tīmekļa vietni;

4) nodokļa maksātāja identifikācijas numuru vai tam līdzvērtīgu numuru, kas ļauj nodokļa piemērošanas vajadzībām identificēt nodokļa maksātāju un ko piešķīrusi valsts, kurā nodokļa maksātājs veic saimniecisko darbību;

5) individuālo reģistrācijas numuru, kas piešķirts saskaņā ar šā panta desmito daļu.

(8) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā nodokļa maksātāja vai viņa starpnieka reģistrācijas iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par reģistrāciju importa režīma reģistrā un, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, to paziņo ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas.

(9) Valsts ieņēmumu dienests importa režīma izmantošanai piešķir šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam un starpniekam individuālu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, kuru var izmantot vienīgi importa režīma nolūkā.

(10) Valsts ieņēmumu dienests importa režīma izmantošanai starpniekam piešķir par katru tā pārstāvētu nodokļa maksātāju atsevišķu individuālu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(11) Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no importa režīma reģistra:

1) nodokļa maksātāju, kas neizmanto starpnieku, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

2) starpnieku, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

3) nodokļa maksātāju, kuru pārstāv starpnieks, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

(12) Importējot no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām preces tālpārdošanai, ar nodokli apliekams darījums ir radies un nodokli no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanas darījumam piemēro preču piegādes brīdī. Preces uzskata par piegādātām brīdī, kad ir saņemts maksājums.

(13) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs vai starpnieks līdz taksācijas periodam sekojošā mēneša beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, par katru mēnesi nodokļa deklarāciju par darījumiem, uz kuriem attiecas importa režīms. Minēto nodokļa deklarāciju nodokļa maksātājs iesniedz arī tad, ja attiecīgos darījumus nav veicis.

(14) Ja nodokļa deklarācija ir iesniedzama saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu, importa brīdī nodokļa piemērošanas nolūkā neuzliek papildu saistības vai formalitātes.

(15) Nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, iemaksā valsts budžetā līdz taksācijas periodam, par kuru iesniegta nodokļa deklarācija, sekojošā mēneša beigām.

(16) Šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam nodokļa summu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem importa režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 112. vai 113. pantā noteikto kārtību.

(17) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs iekšzemē veic arī darbības, uz kurām neattiecas importa režīms un saistībā ar kurām nodokļa piemērošanas nolūkā ir jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, tas nodokļa summu par precēm un pakalpojumiem savu darījumu nodrošināšanai atskaita nodokļa deklarācijā, kas iesniedzama saskaņā ar šā likuma 117. pantu.

(18) Šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam un starpniekam ir pienākums:

1) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņot par savas darbības izmaiņām, kuru dēļ vairs netiek īstenoti attiecīgie nosacījumi, lai tas varētu izmantot importa režīmu, kā arī paziņot to, kad viņš beidz izmantot minēto režīmu, un paziņot par citām izmaiņām reģistrācijas datos;

2) nodrošināt detalizētu uzskaiti par darījumiem, uz kuriem attiecas importa režīms. Starpnieks veic uzskaiti atsevišķi par katru nodokļa maksātāju, ko tas pārstāv;

3) lai pierādītu nodokļa aprēķinu pareizību, glabāt uzskaites datus 10 gadus pēc tā gada 31. decembra, kad veikti darījumi;

4) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma iesniegt uzskaites datus par katru atsevišķu darījumu veidu.

(19) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmās daļas 2. punktā minētais nodokļa maksātājs un starpnieks sagatavo un aizpilda nodokļa deklarāciju par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, uz kuriem attiecas importa režīms, un veic tajā labojumus, kā arī nosaka deklarācijā norādāmo informāciju.

140.5 pants. Importa režīms nodokļa maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, jeb īpašs nodokļa režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču sūtījuma deklarēšanai un samaksai

(1) Importa režīmu nodokļa maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, ir tiesības piemērot no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai, ko veic Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (pārstrādāta versija) 63.d pantā (Padomes 2019. gada 21. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2019/2026, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicina elektroniskas saskarnes, un uz īpašiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē redakcijā) minētais nodokļa maksātājs, ja preču (izņemot akcīzes preces) sūtījuma patiesā vērtība nepārsniedz 150 euro un ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

1) preču piegāde netiek veikta saskaņā ar šā likuma 140.4 pantā noteikto importa režīmu;

2) preču nosūtīšana vai transportēšana beidzas importa dalībvalstī.

(2) Preču sūtījuma saņēmējs ir atbildīgs par nodokļa samaksu šā panta pirmajā daļā minētajam nodokļa maksātājam.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajam nodokļa maksātājam ir pienākums iekasēt aprēķināto nodokli no preču sūtījuma saņēmēja un iemaksāt nodokli valsts budžetā.

(4) Ja tiek izmantots importa režīms nodokļa maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, preču sūtījumam piemēro nodokļa standartlikmi.

(5) Šā panta trešajā daļā iekasētais nodoklis par preču sūtījumu tiek uzrādīts reizi mēnesī kā kopsumma muitas iestādes izsniegtā paziņojumā.

(6) Nodokli, kurš aprēķināts saskaņā ar importa režīmu nodokļa maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, un kura samaksa ir nodrošināta ar vispārējo galvojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, šā panta pirmajā daļā minētais nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā līdz mēnesim, kurā preces ir deklarētas, sekojošā mēneša sešpadsmitajam datumam.

(7) Šā panta pirmajā daļā minētajam nodokļa maksātājam ir pienākums:

1) nodrošināt detalizētu uzskaiti par preču sūtījumiem, uz kuriem attiecas importa režīms nodokļa maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei;

2) lai pierādītu deklarētās nodokļa summas pareizību, uzskaites datus glabāt importa dalībvalsts noteikto laikposmu. Ja importa dalībvalsts ir iekšzeme, uzskaites dati ir glabājami piecus gadus no preču piegādes brīža;

3) pēc importa dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma elektroniski iesniegt uzskaites datus. Ja importa dalībvalsts ir iekšzeme, uzskaites datus, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, iesniedz pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma;

4) pēc importa dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma nosūtīt informāciju par elektroniski deklarēto nodokļa summu.

141. pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms kokmateriālu piegādēm un ar kokmateriāliem saistītajiem pakalpojumiem

(1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.

(2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem ar kokmateriāliem saistītajiem pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādu kokmateriālu piegādei:

1) nocirsti un atzaroti, sagarumoti vai nesagarumoti, mizoti vai nemizoti, garenvirzienā sašķelti vai nesašķelti apaļkoki, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs nav mazāks par trim centimetriem;

2) jebkurā garumā sazāģēti, ēvelēti vai neēvelēti zāģmateriāli, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem;

3) malka apaļkoku, pagaļu, zaru, zaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā;

4) koksnes šķeldas un skaidas, zāģskaidas un koksnes atlikumi;

5) zāģskaidu un koksnes atlikumi aglomerētu vai neaglomerētu brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā, ko paredzēts izmantot kā koksnes kurināmo.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto kārtību piemēro šādiem pakalpojumiem:

1) ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi (tai skaitā ciršanas tiesību piešķiršana, platību stigošana meža zemē un cirsmu parauglaukuma ierīkošana, augoša koka un apaļkoka uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana);

2) kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi (tai skaitā zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana);

3) kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana;

4) kokmateriālu ķīmiskās apstrādes pakalpojumi (tai skaitā kokmateriālu antiseptēšana);

5) kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana;

6) ar kokmateriālu piegādi saistītie tirgus izpētes (mārketinga) un starpniecības pakalpojumi.

(5) Kokmateriālu piegādātājs izraksta kokmateriālu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto kokmateriālu vērtību norāda bez nodokļa.

(6) Kokmateriālu saņēmējs samaksā kokmateriālu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto kokmateriālu vērtību.

(7) Šā panta otrajā daļā minētais pakalpojumu sniedzējs izraksta pakalpojumu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā sniegtā pakalpojuma vērtību norāda bez nodokļa.

(8) Šā panta otrajā daļā minētais pakalpojumu saņēmējs samaksā pakalpojumu sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību.

(9) Kokmateriālu saņēmējs par saņemtajām precēm un šā panta otrajā daļā minētais pakalpojumu saņēmējs par saņemtajiem pakalpojumiem maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

142. pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms būvniecības pakalpojumiem

(1) Šā panta izpratnē būvniecības pakalpojumi ir jebkura būvdarbu veikšana, kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertā visu veidu projektēšana.

(2) Nodokli par būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā būvniecības pakalpojumu saņēmējs, ja būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.

(3) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro arī valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kas ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 55. panta pirmo daļu vai 58. panta pirmo daļu un saņem šā panta ceturtajā daļā minētos būvniecības pakalpojumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu.

(4) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro būvniecības pakalpojumiem.

(5) Sniegtā būvniecības pakalpojuma vērtībā iekļauj izmaksas, kas ir tieši saistītas ar konkrētā pakalpojuma sniegšanu (tai skaitā būvizstrādājumu, konstrukciju vai iekārtu, kas ir būves neatņemama sastāvdaļa, vai citu normatīvajos aktos būvniecības jomā paredzēto iekārtu iegādes un uzstādīšanas vērtību, būvniecības instrumentu, mehānismu vai tehnoloģisko iekārtu nomas vērtību).

(6) Būvniecības pakalpojuma sniedzējs izraksta būvniecības pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā norāda sniegtā būvniecības pakalpojuma vērtību bez nodokļa.

(7) Būvniecības pakalpojuma saņēmējs samaksā būvniecības pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto būvniecības pakalpojuma vērtību.

(8) (Izslēgta no 01.01.2020. ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 34. punktu)

(9) (Izslēgta no 01.01.2020. ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 34. punktu)

(10) (Izslēgta no 01.01.2020. ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 34. punktu)

(11) (Izslēgta no 01.01.2020. ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 34. punktu)

(12) Būvniecības pakalpojuma saņēmējs par saņemto pakalpojumu maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

143. pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms metāllūžņu piegādēm un ar metāllūžņiem saistītajiem pakalpojumiem

(1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto metāllūžņu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā metāllūžņu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) metāllūžņu piegādātājs un metāllūžņu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji;

2) metāllūžņu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā vai, ja šādas licences nav, ir atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauja.

(2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem ar metāllūžņiem saistītajiem pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji;

2) pakalpojumu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā vai, ja šādas licences nav, ir atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauja.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību piemēro šādu metāllūžņu piegādei:

1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumi un lūžņi, kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā vai citās jomās, kā arī sadzīvē;

2) metāla izstrādājumi vai to daļas, kas nav izmantojamas paredzētajam mērķim lūzumu, griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ;

3) dažādu veidu nolietoti un atkārtoti neizmantojami transportlīdzekļi vai to daļas, tai skaitā automašīnu vraki;

4) elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;

5) baterijas un akumulatori.

(4) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro šādiem pakalpojumiem:

1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atkritumu atšķirošana no rūpniecisko un sadzīves atkritumu plūsmām;

2) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumu un lūžņu šķirošana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana, liešana lietņos;

3) nolietotu melno vai krāsaino metālu un to sakausējumu izstrādājumu un citu atkārtoti neizmantojamu materiālu salaušana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana;

4) atkārtoti neizmantojamu ēku, inženierbūvju vai citu infrastruktūras objektu vai to daļu metāla konstrukciju salaušana, sadalīšana un šķirošana.

(5) Metāllūžņu piegādātājs izraksta metāllūžņu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto metāllūžņu vērtību norāda bez nodokļa.

(6) Metāllūžņu saņēmējs samaksā metāllūžņu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto metāllūžņu vērtību.

(7) Šā panta otrajā daļā minētais pakalpojumu sniedzējs izraksta pakalpojumu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā sniegtā pakalpojuma vērtību norāda bez nodokļa.

(8) Šā panta otrajā daļā minētais pakalpojumu saņēmējs samaksā pakalpojumu sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību.

(9) Metāllūžņu saņēmējs par saņemtajām precēm un šā panta otrajā daļā minētais pakalpojumu saņēmējs par saņemtajiem pakalpojumiem maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

143.1 pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru, integrālās shēmas ierīču un spēļu konsoļu piegādēm

(1) Nodokli par šā panta otrajā daļā minēto preču piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā preču saņēmējs, ja preču piegādātājs un preču saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādu preču piegādei:

1) mobilajiem telefoniem;

2) planšetdatoriem un klēpjdatoriem;

3) integrālās shēmas ierīcēm (tai skaitā mikroprocesoriem un centrālo procesoru blokiem);

4) spēļu konsolēm.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto preču piegādātājs izraksta šo preču saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto preču vērtību norāda bez nodokļa.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto preču saņēmējs samaksā šo preču piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto preču vērtību.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto preču saņēmējs par saņemtajām precēm maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

143.2 pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms graudaugu un tehnisko kultūru piegādēm

(1) Nodokli par šā panta otrajā daļā minēto preču piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā preču saņēmējs, ja preču piegādātājs un preču saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādu graudaugu un tehnisko kultūru (tostarp eļļas augu sēklu) piegādei, tai skaitā šo preču maisījumu (ko neizmainītā stāvoklī parasti neizmanto galapatēriņam) piegādei:

1) kvieši;

2) rudzi;

3) mieži;

4) auzas;

5) kukurūza;

6) griķi;

7) tritikāle;

8) sojas pupas, arī šķeltas;

9) linsēklas, arī šķeltas;

10) rapšu vai ripšu sēklas, arī šķeltas.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto preču piegādātājs izraksta šo preču saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto preču vērtību norāda bez nodokļa.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto preču saņēmējs samaksā šo preču piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto preču vērtību.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto preču saņēmējs par saņemtajām precēm maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

143.3 pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm

(1) Nodokli par šā panta otrajā daļā minēto preču piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā preču saņēmējs, ja preču piegādātājs un preču saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādu preču piegādei:

1) neapstrādātiem dārgmetāliem un to pusfabrikātiem, ja uz tiem neattiecas saskaņā ar šā likuma 139.pantu noteiktais īpašais nodokļa piemērošanas režīms darījumos ar ieguldījumu zeltu;

2) neapstrādātiem dārgmetālu sakausējumiem un to pusfabrikātiem;

3) neapstrādātiem ar dārgmetālu plaķētiem metāliem un to pusfabrikātiem;

4) dārgmetālu vai ar dārgmetālu plaķētu metālu lūžņiem un atlūzām.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto preču piegādātājs izraksta šo preču saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto preču vērtību norāda bez nodokļa.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto preču saņēmējs samaksā šo preču piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto preču vērtību.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto preču saņēmējs par saņemtajām precēm maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

143.4 pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms melno un krāsaino metālu pusfabrikātu piegādēm

(1) Nodokli par Ministru kabineta noteikto melno un krāsaino metālu pusfabrikātu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā melno un krāsaino metālu pusfabrikātu saņēmējs, ja melno un krāsaino metālu pusfabrikātu piegādātājs un melno un krāsaino metālu pusfabrikātu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.

(2) Melno un krāsaino metālu pusfabrikātu piegādātājs izraksta melno un krāsaino metālu pusfabrikātu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto melno un krāsaino metālu pusfabrikātu vērtību norāda bez nodokļa.

(3) Melno un krāsaino metālu pusfabrikātu saņēmējs samaksā melno un krāsaino metālu pusfabrikātu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto melno un krāsaino metālu pusfabrikātu vērtību.

(4) Melno un krāsaino metālu pusfabrikātu saņēmējs par saņemtajām precēm maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

(5) Ministru kabinets nosaka to preču piegādes, kuras uzskata par melno un krāsaino metālu pusfabrikātiem atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987. gada 23. jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos.