Pievienotās vērtības nodokļa likums

143.5 pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei

144.pants. Īpaša nodokļa piemērošanas kārtība lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos

(1) Ja nekustamais īpašums nav nelietots nekustamais īpašums (turpmāk — lietots nekustamais īpašums), tiesības piemērot nodokli tā piegādei ir tikai reģistrētam nodokļa maksātājam.

(2) Reģistrēts nodokļa maksātājs izmanto šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, ja lietots nekustamais īpašums, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, tiek piegādāts reģistrētam nodokļa maksātājam.

(3) Reģistrēts nodokļa maksātājs pēc darījuma veikšanas attiecīgajā taksācijas periodā informē Valsts ieņēmumu dienestu par lietota nekustamā īpašuma piegādi, iesniedzot pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu C sadaļu.

(4) Pārdodot lietotu nekustamo īpašumu, ar nodokli apliekama šā nekustamā īpašuma pārdošanas vērtība.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs veic priekšnodokļa korekciju, ja lietotais nekustamais īpašums, kura piegādei reģistrēts nodokļa maksātājs izvēlējies piemērot nodokli saskaņā ar šā panta nosacījumiem, pirms tam daļēji vai pilnībā nav izmantots ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

145.pants. Nodokļa piemērošana komersanta (uzņēmuma) dalībnieku maiņas, reorganizācijas vai likvidācijas gadījumos

(1) Ja privatizē valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību un tās jaunais īpašnieks saimnieciskās darbības turpināšanai pārņem visas kapitālsabiedrības tiesības un saistības, darījumam nodoklis nav piemērojams.

(2) Ja likvidē komercsabiedrību (uzņēmumu), kas savas darbības laikā nav bijis reģistrēts nodokļa maksātājs, tad, pārdodot vai nododot šīs personas mantu, nodoklis nav jāmaksā.

(3) Ja likvidē komercsabiedrību (uzņēmumu), kas savas darbības laikā ir bijis reģistrēts nodokļa maksātājs vai kam bija jābūt reģistrētam nodokļa maksātājam, tad par piegādātajām precēm nodokli aprēķina un maksā saskaņā ar šo likumu. Šajos gadījumos persona, kas veic likvidatora funkcijas, iesniedz nodokļa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam.

(4) Ja reģistrēta nodokļa maksātāja īpašumu pārdod tiesu izpildītājs, maksātnespējas procesa administrators vai likvidators, ar nodokli apliekama īpašuma tirgus vērtība (cena) vai izsoles cena (pilna nosolītā cena, augstākā nosolītā cena vai izsoles sākumcena, ja izsole pasludināta par nenotikušu).

(5) Ja komercsabiedrību, kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, reorganizē sadalīšanas ceļā un izveido jaunu komercsabiedrību (uzņēmumu), ko 30 dienu laikā pēc reģistrācijas komercreģistrā reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, nodokli par nodalīto mantu un ar to nodotām saistībām neaprēķina.

(6) Ja komercsabiedrību (uzņēmumu), kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, reorganizē apvienošanas ceļā, nodokli par nodoto mantu un ar to nodotām saistībām neaprēķina.

(7) Ja komercsabiedrību (uzņēmumu), kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, reorganizē pārveidošanas ceļā par cita veida komercsabiedrību, nodokli par nodoto mantu un ar to nodotām saistībām neaprēķina.

(8) Ja individuālo komersantu, kurš ir reģistrēts nodokļa maksātājs, pārveido par komercsabiedrību, nodokli par nodoto mantu neaprēķina.

XVIII nodaļaAtbildība par šā likuma pārkāpumiem

146.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(1) Atbildību par šā likuma pārkāpumiem nosaka šis likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti.

(2) Ja persona nelikumīgi izsniedz nodokļa rēķinu vai saņem nodokli, ko tai nav tiesību saņemt, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nelikumīgi saņemtās nodokļa summas bezstrīdus kārtībā piedzīt valsts budžetā un iekasēt soda naudu 100 procentu apmērā no nelikumīgi saņemtās nodokļa summas.

(3) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs, importējot preces, kas paredzētas ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, piemēro īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, bet nav norādījis nodokļa summu atbilstošā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, tas maksā soda naudu 10 procentu apmērā no nodokļa deklarācijā nenorādītās nodokļa summas.

(4) Ja persona nav aprēķinājusi un nav maksājusi nodokli valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 84.panta septīto daļu, 86.pantu, 88.pantu un 89.pantu, tā maksā soda naudu 10 procentu apmērā no nesamaksātās nodokļa summas. Soda naudas samaksa neatbrīvo personu no nodokļa iemaksāšanas valsts budžetā šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

(5) PVN grupas dalībnieki par šā likuma pārkāpumiem atbild solidāri.

(6) Par nodokļa saistībām, kuras radušās PVN grupas darbības laikā un kuru izpildes termiņš iestājies triju gadu laikā pēc PVN grupas vai tās dalībnieka izslēgšanas no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, PVN grupas dalībnieki atbild solidāri.

(7) Fiskālais pārstāvis atbild par nodokļa saistībām, kas rodas tā pārstāvēto darījumu rezultātā, kā arī par visu darījumu apliecinošo dokumentu uzrādīšanu saistībā ar pārstāvētajiem darījumiem.

(8) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kura mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs, ir atbildīgs par šā darījuma norādīšanu nodokļa deklarācijā un par valsts budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu vai no valsts budžeta atmaksājamās nodokļa summas nepamatotu palielināšanu, ja tas nav sniedzis informāciju tiesu izpildītājam par nodokļa piemērošanu šim darījumam vai sniedzis nepatiesu informāciju par izsolē pārdodamās mantas ar nodokli apliekamo vērtību.

(9) Maksātnespējas procesa administrators ir atbildīgs par to, lai 45 dienu laikā pēc dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par maksātnespējas procesa pasludināšanu, būtu iesniegtas tās reģistrēta nodokļa maksātāja — juridiskās personas — nodokļa deklarācijas, kas bija jāiesniedz par taksācijas periodiem līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai. Deklarācijas iesniedz atbilstoši informācijai, kas ir maksātnespējas procesa administratora rīcībā.

(10) Šā panta devītajā daļā minētā pienākuma izpilde neatbrīvo reģistrēto nodokļa maksātāju — juridisko personu — no atbildības par šā likuma 118.pantā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu.

XIX nodaļaMaksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi un citi noteikumi informācijas par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem apmaiņas jomā

147. pants. Pienākums veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas pārrobežu darījumos

(1) Šā panta izpratnē:

1) maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir pakalpojumu sniedzējs, kas minēts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2. panta otrās daļas 1., 2., 4., 7. vai 8. punktā;

2) maksājumu pakalpojums ir pakalpojums, kas minēts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 1. punkta "c", "d", "e" vai "f" apakšpunktā;

3) maksātājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas minēta Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 5. punktā;

4) maksājuma saņēmējs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas minēta Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 6. punktā;

5) pārrobežu maksājums ir maksājums, kas minēts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 3. vai 9. punktā, ievērojot minētā likuma 3. pantā noteiktos izņēmumus, kā arī to, ka maksātājs atrodas vienā dalībvalstī un maksājuma saņēmējs atrodas citā dalībvalstī, trešajā valstī vai teritorijā.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums:

1) veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti par katru kalendāra gada ceturksni attiecībā uz tiem konkrētajā ceturksnī vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, kuri atbilst vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumiem;

2) sniegt Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar šo pantu noteikto informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem;

3) glabāt maksājumu saņēmēju identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem elektroniskā formātā trīs kalendāra gadus, sākot no tā kalendāra gada beigām, kurā izdarīts maksājums.

(3) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumus iesaistītajā dalībvalstī, kas nav Latvija, tam nav pienākuma sniegt Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar šo pantu noteikto informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem.

(4) Šā panta otrajā daļā minētie pienākumi nav attiecināmi uz maksājumu pakalpojumiem, kur vismaz viens no maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atrodas citā dalībvalstī. Vienlaikus maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs šādus maksājumu pakalpojumus iekļauj pārrobežu maksājumu skaita aprēķinā.

(5) Ministru kabinets nosaka:

1) Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos juridisko un fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem;

2) kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu;

3) kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs informāciju iegūst, pārbauda un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam;

4) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests apstrādā Centralizētajā elektronisko maksājumu informācijas sistēmā sniedzamo informāciju.

148. pants. Datu aizsardzība informācijas par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem apmaiņas jomā

(1) Valsts ieņēmumu dienests ir Centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai sniedzamo datu pārzinis.

(2) Lai nodrošinātu informācijas par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem nosūtīšanu uz Centralizēto elektronisko maksājumu informācijas sistēmu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs un Valsts ieņēmumu dienests apstrādā fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par pievienotās vērtības nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10., 23.nr.; 2005, 2., 14., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 5., 24.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 178., 200.nr.; 2010, 59., 199., 206.nr.; 2011, 65., 117., 202.nr.; 2012, 88.nr.).

2. Nodokļa deklarācija un tās pielikumi par 2012.gada pēdējo taksācijas periodu ir aizpildāmi un iesniedzami saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1640 “Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas noteikumi”.

3. Ja nomaksas pirkuma līgums, kurā nomas pirkuma objekts atbilst šā likuma 52.panta pirmajā daļā minētajām preču piegādēm, ir noslēgts līdz 2001.gada 1.janvārim, nodokli neaprēķina par maksājumiem, kas saskaņā ar šo līgumu jāveic pēc 2001.gada 1.janvāra. Ja šāda nomaksas pirkuma līguma nosacījumi netiek izpildīti un nomaksas pirkuma objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumiem.

4. Ja nomaksas pirkuma līgums, kas paredz ar nodokli apliekamo preču piegādi, ir noslēgts līdz 2001.gada 1.janvārim un līgumā ir atsevišķi nodalīti kredīta procenti, kas līdz 2000.gada 31.decembrim netika aplikti ar nodokli, tad šos procentus neapliek ar nodokli arī pēc 2001.gada 1.janvāra līdz konkrētā līguma darbības beigām.

5. Ja līgums par nomaksas pirkumu noslēgts līdz 2004.gada 30.aprīlim, nodoklis par šo darījumu maksājams kopā ar veicamajiem maksājumiem līgumā norādītajos termiņos, piemērojot tādu nodokļa likmi, kāda bija piemērojama nomaksas pirkuma objektam līguma slēgšanas dienā.

6. Nomaksas pirkuma kreditēšana, ko veic saskaņā ar līgumu, kas noslēgts līdz 2004.gada 30.aprīlim, uzskatāma par finanšu darījumu, kuram nodoklis nav piemērojams.

7. Priekšnodokļa korekciju saskaņā ar šā likuma 105.pantu reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības veikt par zaudētiem parādiem, kas radušies no 2009.gada 1.janvāra.

8. Šā likuma 105.panta ceturtā daļa piemērojama zaudēto parādu summām, ja tiesas nolēmums par bankrota procedūras pabeigšanu ir pieņemts saskaņā ar maksātnespējas procesa regulējumu, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim.

9. Saskaņā ar šā likuma 56.panta trešo daļu trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs, kurš iekšzemē veic ar nodokli apliekamus darījumus un līdz 2012.gada 31.decembrim ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, līdz 2013.gada 1.jūlijam Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē pilnvaroto personu.

10. Šā likuma 57.panta ceturtā daļa un 59.panta astotā daļa nav attiecināma uz pilnvaroto personu, kura pārstāv citas dalībvalsts nodokļa maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju un kura kā pilnvarotā persona līdz 2012.gada 31.decembrim iekšzemē veica ar nodokli apliekamus darījumus. Šai personai ir pienākums līdz 2013.gada 1.aprīlim reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tā pēc 2013.gada 1.janvāra turpina veikt ar nodokli apliekamus darījumus iekšzemē kā pilnvarotā persona.

11. Reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kuri saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta 7.3 un 7.4 daļu neatskaitīja priekšnodokli par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, un priekšnodokli par izmaksām, kas saistītas ar šādas automašīnas uzturēšanu, līdz 2013.gada 30.jūnijam ir tiesības atskaitīt šo priekšnodokli, uzrādot to kārtējā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā.

12. Šā likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta “e” apakšpunkts attiecībā uz nodokļa piemērošanu kapitālā izdarīto ieguldījumu un vērtspapīru pārvaldei un uzraudzībai piemērojams, sākot ar 2014.gada 1.janvāri.

13. Līdz 2016.gada 31.decembrim nodokli darījumos ar nekustamo īpašumu, kurš iegādāts līdz 2011.gada 27.jūlijam un uz kuru attiecas grozījumi likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 16.punktā, 2.panta 17.1 daļā un 6.panta pirmās daļas 23.punktā, kas stājās spēkā 2011.gada 1.oktobrī, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot tādā kārtībā, kā tas ir noteikts līdz 2012.gada 31.decembrim.

14. Šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minētajiem būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti valsts un pašvaldību iestādēm un pašvaldībām, kuras ir reģistrētas vai kurām būtu jābūt reģistrētām Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 55.panta pirmo daļu vai 58.panta pirmo daļu un kuras saņem šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minētos būvniecības pakalpojumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, šā likuma 3.panta septīto daļu, 58.pantu, 73.panta pirmās daļas 7.punktu un otro daļu, 84.panta astoto daļu, 91.panta trešo daļu, 115.panta astoto daļu un 142.pantu piemēro, ja līgumi par šo pakalpojumu saņemšanu noslēgti, sākot ar 2013.gada 1.janvāri. Būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti šajā punktā minētajām personām saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti līdz 2012.gada 31.decembrim, nodoklis piemērojams šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.

15. Šā likuma 100.panta 1.1 daļa ir attiecināma uz tādu vieglo pasažieru automašīnu un ar tās uzturēšanu saistītajām izmaksām (tai skaitā izmaksām par šīs automašīnas remontu un degvielas iegādi), kura ir iegādāta, nomāta vai importēta, sākot ar 2014.gada 1.janvāri. Ja šā likuma 100.panta 1.1 daļā minētā vieglā pasažieru automašīna iegādāta līdz 2013.gada 31.decembrim, tad attiecībā uz ar tās uzturēšanu saistītajām izmaksām piemērojamas šā likuma normas, kas ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

16. Reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš 2011., 2012. un 2013.gadā saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10.panta 7.1 daļu un šā likuma 100.panta otro daļu neatskaitīja pilnā apmērā priekšnodokli, ir tiesības par 2011.gadu atskaitīt šo neatskaitīto priekšnodokļa daļu 2014.gadā, par 2012.gadu — 2015.gadā, par 2013.gadu — 2016.gadā, uzrādot to kārtējā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, ja vieglā pasažieru automašīna attiecīgi 2011., 2012. vai 2013.gadā tika izmantota ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Faktu, ka minētā automašīna attiecīgajā laika posmā bija izmantota ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, reģistrēts nodokļa maksātājs pierāda ar to, ka:

1) bija kārtota ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaite atbilstoši uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

2) šī automašīna bija deklarēta transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā atbilstoši uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

17. Reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš 2013.gadā veica mantisko ieguldījumu (tai skaitā ieguldot pamatlīdzekli, izņemot nekustamo īpašumu) kādā no 103.panta 2.1 daļā minētajām komercsabiedrībām un par šo ieguldījumu 2013.gadā atmaksāja valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa daļu, ir tiesības 2014.gadā attiecīgi precizēt konkrētā taksācijas perioda nodokļa deklarāciju.

18. Šā likuma 140.pants zaudē spēku 2015.gada 1.janvārī.

19. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 27.panta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 30.pantā, kā arī grozījumi 125.panta pirmās daļas 21.punktā attiecībā uz skaitļa "140." aizstāšanu ar skaitli "140.1" stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

20. Šā likuma 140.1 pantā minētos īpašos nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas režīmus elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem personai, kura nav nodokļa maksātājs, kā arī grozījumus attiecībā uz šā likuma 1.panta papildināšanu ar 4.1, 24.1 un 30.punktu piemēro ar 2015.gada 1.janvāri.

21. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 140.1 panta četrpadsmitajā daļā minētos noteikumus.

22. Šā likuma 146.panta devītā daļa ir piemērojama attiecībā uz maksātnespējas procesiem, kuriem maksātnespējas reģistrā ieraksts par maksātnespējas procesa pasludināšanu izdarīts, sākot ar 2014.gada 1.oktobri.

23. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 52.panta pirmās daļas 8.punkta "b" apakšpunkta un 25.punkta "b" apakšpunkta izslēgšanu, grozījumi šā likuma 52.panta ceturtās daļas 8.punktā, grozījumi attiecībā uz šā likuma 137.panta papildināšanu ar 2.1 daļu un grozījumi šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā.

24. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kas ir dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojuma sniedzējs un kas pēc 2016.gada 1.jūlija līdz šā taksācijas gada beigām vēlas piemērot šā likuma 137.panta pirmo vai 2.1 daļu, par to informē Valsts ieņēmumu dienestu līdz 2016.gada 30.jūnijam vai tad, kad iesniedz iesniegumu par reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

25. Šā likuma 143.1 pants stājas spēkā 2016.gada 1.aprīlī.

26. Šā likuma 73.panta pirmās daļas 12.punkts ir piemērojams gadījumos, kad reģistrēta nodokļa maksātāja komersanta darbība ir apturēta, sākot ar 2016.gada 1.janvāri.

27. Grozījumi šā likuma 105.panta pirmajā un trešajā daļā attiecībā uz minēto naudas summu noapaļošanu ir piemērojami zaudētajiem parādiem, kas radušies, sākot ar 2017.gada 1.janvāri.

28. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs līdz 2017.gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par 2016.gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību, norādot tajā šādu informāciju:

1) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāja nosaukumu, reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un juridisko adresi;

2) lauksaimnieka nosaukumu, reģistrācijas kodu (fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu) un juridisko adresi (fiziskajai personai — deklarēto dzīvesvietu);

3) saņemtās lauksaimniecības produkcijas veidu un vienas vienības cenu;

4) taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas kopējo daudzumu un kopējo vērtību.

29. Grozījumi šā likuma 50. pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar 7.1 daļu un astotās daļas papildināšanu ar 4. punktu, kā arī grozījumi 61. pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar astoto daļu un 63. pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar sesto daļu stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

30. (Izslēgts ar 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)

31. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 1. panta papildināšanu ar 31., 32. un 33. punktu, šā likuma papildināšanu ar 11.1 un 37.1 pantu, kā arī 124. panta papildināšanu ar 3.1 un 3.2 daļu piemērojami vaučeriem, kas izsniegti, sākot ar 2019. gada 1. jūliju.

32. Šā likuma 52.1 pants piemērojams neatkarīgās personu grupas sniegtiem pakalpojumiem šīs grupas dalībniekiem, sākot ar 2019. gada 1. jūliju.

33. Tās neatkarīgās personu grupas, kuras atbilst šā likuma 52.1 panta nosacījumiem un vēlas turpināt piemērot atbrīvojumu no nodokļa atbilstoši šā likuma 52.1 pantam, informē Valsts ieņēmumu dienestu par grupas izveidi un šīs grupas dalībniekiem līdz 2019. gada 1. augustam, vienlaikus iesniedzot rakstveida vienošanos par to pakalpojumu sniegšanu, kurus neatkarīgā personu grupa sniedz šīs grupas dalībniekiem.

34. Grozījumi šā likuma 84. panta ceturtajā daļā, 92. panta pirmās daļas 6. punktā, 97. panta piektajā daļā, 109. panta piektās daļas 4. punktā, 124. panta piektajā daļā un 129. panta trešajā daļā attiecībā uz skaitļu "142." un "143.5" izslēgšanu, grozījumi attiecībā uz 142. panta nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā, astotās, devītās, desmitās un vienpadsmitās daļas izslēgšanu un divpadsmitās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī grozījumi attiecībā uz 143.5 panta izslēgšanu stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

35. Valsts ieņēmumu dienests līdz 2019. gada 20. septembrim izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra tādus reģistrētus nodokļa maksātājus (izņemot PVN grupu), kuri ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vismaz 12 kalendāra mēnešus, bet līdz 2019. gada 20. jūlijam nodokļa deklarācijās par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nav norādījuši nevienu darījumu. Reģistrētu nodokļa maksātāju uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ar septīto dienu pēc tam, kad lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra nodots pastā, vai, ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, — ar otro darbdienu pēc tam, kad lēmums ievietots minētajā sistēmā. Ja lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, tas neaptur šā lēmuma darbību.

36. Grozījumi šā likuma 109. pantā ir piemērojami attiecībā uz tādām pārmaksātā nodokļa summām, kas, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ir norādītas Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajās nodokļa deklarācijās. Pārmaksātā nodokļa summas, kas uzrādītas nodokļa deklarācijās, kuras iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2020. gada 31. decembrim, atmaksājamas kārtībā, kas ir spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.

37. Ja līdz 2020. gada 31. martam pārmaksātās nodokļa summas apstiprināšanas termiņš tika pagarināts saskaņā ar šā likuma 110. pantu, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā apstiprināto pārmaksāto summu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pārmaksātās nodokļa summas pamatotības apstiprināšanas.

38. Šā likuma 41. panta pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunkts, 42. panta septiņpadsmitā un astoņpadsmitā daļa ir piemērojama ar 2020. gada 25. decembri un ir spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

39. Šā likuma 52. panta pirmās daļas 26. punkts ir piemērojams pakalpojumam, par kuru pienākas atlīdzība par likumiskās zemes lietošanas tiesībām zemes un būves īpašnieku savstarpējās tiesiskajās attiecībās ar 2022. gada 1. janvāri neatkarīgi no zemes īpašnieka statusa.

40. Šā likuma 52. panta pirmās daļas 26. punkts ir piemērojams arī attiecībā uz pakalpojumu, par kuru pienākas nomas maksa, ko nosaka vienošanās vai tiesas nolēmums par zemes un būves īpašnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām laikā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētajos gadījumos.

41. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 39. panta trešās daļas 3. punkta, 90. panta un 117. panta piektās daļas 4. punkta izteikšanu jaunā redakcijā saistībā ar vārdu par atkārtoti lietojama iepakojuma depozīta sistēmu aizstāšanu ar normatīvajos aktos iepakojuma jomā lietoto terminoloģiju stājas spēkā ar 2022. gada 1. februāri.

42. Šā likuma 50. panta 2.1 daļa un 53. panta septītās daļas 6. punkts ir piemērojams, sākot ar 2021. gada 1. janvāri.

43. Šā likuma 50. panta otrās daļas 2. punkts ir piemērojams, sākot ar 2022. gada 1. jūliju.

44. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 50. panta piektās daļas papildināšanu ar 3. punktu, sestās daļas ievaddaļas izteikšanu jaunā redakcijā un 53. panta septītās daļas papildināšanu ar 7. punktu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.

45. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 105. panta otrajā daļā noteikto zaudētā parāda vērtību vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir attiecināmi uz tiem nodokļa rēķiniem, kas izrakstīti, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.

46. Nereģistrētam nodokļa maksātājam, kurš 2024. gadā ir pārsniedzis šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni un kuram nav piemērojama šā likuma 59. panta vienpadsmitā daļa, nav tiesību 2025. gadā piemērot šā likuma 59. panta pirmo daļu. Minētais nodokļa maksātājs līdz 2025. gada 15. janvārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu. Nodokļa maksātājs nodokli par 2025. gadā veiktajiem ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajiem darījumiem maksā valsts budžetā no brīža, kad to atbilstoši šā likuma 67. panta nosacījumiem uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Ja nodokļa maksātājs līdz 2025. gada 15. janvārim neiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu, tas maksā nodokli valsts budžetā no 2025. gada 1. janvāra. Aprēķinātā nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā.

47. Grozījumi šā likuma 34. panta vienpadsmitajā daļā, 57. panta 3.1 daļa, 59. panta devītā daļa, 66. panta 1.1 daļa, 73. panta 2.1 daļa, grozījumi šā likuma 86. panta pirmajā daļā, 93. panta astotā daļa un 139.2 pants stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Līdz 2025. gada 30. jūnijam nodokļa maksātājs, kurš no citas dalībvalsts vai no trešās valsts vai trešās teritorijas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu ir iekšzeme, nepiemēro šā likuma 59. panta pirmo daļu.

48. Šā likuma 42. panta sešpadsmitās daļas 2. punkts ir piemērojams no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Šajā likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmitās direktīvas 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā;

2) Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

3) Padomes 2006.gada 19.decembra direktīvas 2006/138/EK, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz periodu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem;

4) Padomes 2007.gada 20.decembra direktīvas 2007/74/EK par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm;

5) Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvas 2008/8/EK, ar ko groza direktīvu 2006/112/EEK attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu;

6) Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvas 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī;

7) Padomes 2008.gada 16.decembra direktīvas 2008/117/EK, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, lai apkarotu nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem;

8) Padomes 2009.gada 5.maija direktīvas 2009/47/EK, ar ko direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz samazinātām pievienotās vērtības nodokļa likmēm;

9) Padomes 2009.gada 19.oktobra direktīvas 2009/132/EK, kas nosaka direktīvas 2006/112/EK 143.panta “b” un “c” punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (kodificēta versija);

10) Padomes 2009.gada 25.jūnija direktīvas 2009/69/EK, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu, kas saistīta ar importu;

11) Padomes 2009.gada 22.decembra direktīvas 2009/162/ES, ar ko groza vairākus noteikumus direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

12) Padomes 2010.gada 7.decembra direktīvas 2010/88/ES, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu;

13) Padomes 2010.gada 13.jūlija direktīvas 2010/45/ES, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz rēķinu piesūtīšanas noteikumiem;

14) Padomes 2013.gada 17.decembra direktīvas 2013/61/ES, ar ko direktīvu 2006/112/EK un direktīvu 2008/118/EK groza attiecībā uz Francijas tālākajiem reģioniem un īpaši Majotu;

15) Padomes 2016. gada 25. maija direktīvas (ES) 2016/856, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu;

16) Padomes 2016. gada 27. jūnija direktīvas (ES) 2016/1065, ar ko attiecībā uz vaučeriem piemērojamo režīmu groza direktīvu 2006/112/EK;

17) Padomes 2017. gada 5. decembra direktīvas (ES) 2017/2455, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK un direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā;

18) Padomes 2018. gada 22. jūnija direktīvas (ES) 2018/912, ar ko attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākumu groza direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

19) Padomes 2018. gada 4. decembra direktīvas (ES) 2018/1910, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm;

20) Padomes 2019. gada 18. februāra direktīvas (ES) 2019/475, ar ko groza direktīvas 2006/112/EK un 2008/118/EK attiecībā uz Itālijas pašvaldības Campione d’Italia un Lugāno ezera Itālijas ūdeņu iekļaušanu Savienības muitas teritorijā un direktīvas 2008/118/EK teritoriālajā piemērošanā;

21) Padomes 2017. gada 5. decembra direktīvas (ES) 2017/2455, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK un direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā;

22) Padomes 2019. gada 21. novembra direktīvas (ES) 2019/1995, ar ko attiecībā uz noteikumiem par preču tālpārdošanu un konkrētām preču piegādēm iekšzemē groza direktīvu 2006/112/EK;

23) Padomes 2020. gada 7. decembra direktīvas (ES) 2020/2020, ar ko, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, groza direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pagaidu pasākumiem saistībā ar pievienotās vērtības nodokli, kas piemērojams Covid-19 vakcīnām un in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm;

24) Padomes 2021. gada 13. jūlija direktīvas (ES) 2021/1159, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pagaidu atbrīvojumiem importam un konkrētu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju;

25) Padomes 2019. gada 16. decembra direktīvas (ES) 2019/2235, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un direktīvu 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējo režīmu attiecībā uz aizsardzības pasākumiem Savienības satvarā;

26) Padomes 2020. gada 18. februāra direktīvas (ES) 2020/284, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem;

27) Padomes 2020. gada 18. februāra direktīvas (ES) 2020/285, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu;

28) Padomes 2022. gada 5. aprīļa direktīvas (ES) 2022/542, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK un direktīvu (ES) 2020/285 attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm.

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 29.novembrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2012.gada 14.decembrī

Pievienotās vērtības nodokļa likuma1. pielikums

Augļi, ogas un dārzeņi, kuriem piemēro nodokļa samazināto likmi

1. Āboli

2. Aronijas

3. Avenes

4. Brūklenes

5. Bumbieri

6. Burkāni

7. Cidonijas

8. Citronliānas ogas

9. Cukurkukurūza

10. Dārza salāti (galviņsalāti) un cigoriņi (tai skaitā lapu cigoriņi)

11. Dzērvenes (tai skaitā lielogu dzērvenes)

12. Ērkšķogas

13. Fenhelis

14. Galda bietes

15. Galda rāceņi

16. Galviņkāposti, lapu kāposti, brokoļi, ziedkāposti un tamlīdzīgi pārtikas kāpostaugi

17. Garšaugi [tai skaitā dilles, lapu pētersīļi, baziliks, koriandrs (kinza), piparmētras u. tml.]

18. Gurķi

19. Irbenes ogas

20. Jāņogas

21. Kabači (tai skaitā cukīni)

22. Kāļi

23. Kartupeļi

24. Kazenes

25. Kazeņavenes

26. Kolrābji

27. Korintes

28. Krūmmellenes

29. Ķiploki

30. Ķiploku loki

31. Ķirbji

32. Ķirši

33. Lācenes

34. Mangoldi

35. Mārrutki

36. Mellenes

37. Melnie rutki

38. Meža zemenes

39. Pastinaki

40. Patisoni

41. Pētersīļu saknes

42. Pīlādžu ogas

43. Plūmes

44. Plūškoka ogas

45. Pupas

46. Pupiņas

47. Puravi

48. Rabarberi

49. Redīsi

50. Salātu dārzeņi (tai skaitā romiešu salāti, ozollapu salāti, rukola, endīvijas, mizuna, dīgsti)

51. Sausserža ogas

52. Selerijas (sakņu, kātu, lapu)

53. Sīpoli un šalotes

54. Sīpolloki

55. Skābenes

56. Smiltsērkšķu ogas

57. Sparģeļi

58. Spināti

59. Tomāti

60. Topinambūri

61. Turnepši

62. Upenes

63. Zemenes

64. Zirņi

Pievienotās vērtības nodokļa likuma2. pielikums

Maize, piens, mājputnu gaļa un olas, kam piemēro nodokļa samazināto likmi