Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu

Ministru kabineta noteikumi Nr.364Rīgā 2013.gada 2.jūlijā (prot. Nr.37 32.§)

Izdoti saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma42. panta otro daļu un 73. panta trešo daļu,Komerclikuma 191. panta trešo daļu un238.1 panta otro daļu, Meža likuma44. panta astoto daļu, likuma "Par īpašiaizsargājamām dabas teritorijām"38.2 panta trešo daļu, Publiskas personasmantas atsavināšanas likuma5. panta desmito daļu unCivillikuma 416. panta sesto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, apsardzību, novērtēšanu, atsavināšanu, kreditoru pretenziju pamatotības atzīšanu un apmierināšanu, realizācijas ieņēmumu sadalīšanu, tai skaitā zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra izdevumu un amata atlīdzības segšanu, vai realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā, kā arī noteic drošības naudas apmēru;

1.2. zvērināts tiesu izpildītājs pārņem un pārdod kapitālsabiedrību daļas un akcijas, kuras valsts ieguvusi kā bezmantinieku mantu;

1.3. īstenojamas normatīvajos aktos paredzētās valsts iestāžu pirmtiesības;

1.4. pašvaldība vai valsts iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas līdzekļus par nekustamā īpašuma novērtējumu, kā arī šā novērtējuma apmēru;

1.5. izvērtē un nosaka nepieciešamību saglabāt valsts īpašumā valstij nozīmīgu bezmantinieku mantu, tai skaitā kultūrvēsturisko objektu, mākslas priekšmetu vai dabas objektu.

2. Par bezmantinieku mantu šo noteikumu izpratnē uzskatāma ar notariālu aktu par mantojuma lietas izbeigšanu (turpmāk – akts) atzīta manta, kurā ietilpst nekustamais īpašums, kustama manta vai komercsabiedrības pamatkapitāla daļas vai akcijas (turpmāk – pamatkapitāla daļas (akcijas)) un citi finanšu instrumenti (turpmāk visi kopā – bezmantinieku manta).

3. Par kreditoru šo noteikumu izpratnē uzskatāms aktā norādītais kreditors. Kreditors zaudē kreditora statusu, ja tā pretenziju pamatotība netiek atzīta vai šajos noteikumos noteiktajā gadījumā netiek vērtēta.

3.1 Kreditors, uz kuru attiecināmas sankcijas saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (turpmāk – sankcijas), nevar izmantot šajos noteikumos kreditoram piešķirtās tiesības un saņemt sava prasījuma apmierinājumu no bezmantinieku mantas atsavināšanā gūtajiem ienākumiem, izņemot gadījumus, ja šāda rīcība neradītu kreditoram ar sankcijām noteikto prasību pārkāpumu, apiešanu vai izvairīšanos no to izpildes. Minētais nav šķērslis amata darbību veikšanai lietā par bezmantinieku mantu citu kreditoru pretenziju apmierināšanai. Ja kreditors, uz kuru attiecināmas sankcijas, ir vienīgais aktā norādītais kreditors, zvērināts tiesu izpildītājs lietu par bezmantinieku mantu neieved, bet, ja tā ievesta, – izbeidz un paziņo par to attiecīgajai šajos noteikumos norādītajai institūcijai.

3.2 Bezmantinieku mantā ietilpstošā nekustamā īpašuma kopīpašnieki, nosolītājs, pēdējais pārsolītais solītājs un citas personas, uz kurām attiecināmas sankcijas, nevar šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iegūt vai paturēt bezmantinieku mantu, kā arī saņemt naudas līdzekļus no bezmantinieku mantas atsavināšanā gūtajiem ienākumiem, ja tas nav savienojams ar ierobežojumiem, kas noteikti ar sankcijām. Minētais nav šķērslis amata darbību veikšanai lietā par bezmantinieku mantu.

4. Lietu par bezmantinieku mantu zvērināts tiesu izpildītājs ieved, pamatojoties uz saņemto akta izrakstu.

4.1 Ja bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa laikā pēc akta izrakstā norādīto kreditoru prasījumu un šo noteikumu 120. punktā minēto izdevumu pilnīgas segšanas paliek neatsavināta manta, zvērināts tiesu izpildītājs to nodod attiecīgi kādai no šo noteikumu 14. vai 52.2 punktā minētajām institūcijām.

4.2 Ja saskaņā ar šiem noteikumiem bezmantinieku manta nododama kādai no šo noteikumu 14. vai 52.2 punktā minētajām institūcijām, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta šai institūcijai paziņojumu, ka lieta par bezmantinieku mantu tiek izbeigta, un norāda īpašumu vai mantu, kas pāriet institūcijas rīcībā. Bezmantinieku mantas nodošana, sastādot par to aktu, veicama tikai tad, ja zvērināts tiesu izpildītājs attiecīgo īpašumu aprakstījis un nodevis pārvaldīšanā vai kustamo mantu apķīlājis un nodevis glabāšanā.

4.3 Šajos noteikumos minētos dokumentus zvērināts tiesu izpildītājs piegādā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja dokumentus elektroniski nosūtīt nav iespējams, tos nosūta ar vienkāršu pasta sūtījumu, bet šo noteikumu 23., 28., 53., 68. un 102. punktā noteiktos dokumentus un Civilprocesa likumā noteiktos dokumentus, ciktāl tādi nosūtāmi lietā par bezmantinieku mantu, – ierakstītā pasta sūtījumā.

5. Zvērināta tiesu izpildītāja darbības, kas veiktas, administrējot bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesu, kreditors var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar Civilprocesa likuma 632.pantu.

6. Zvērināta tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētā persona var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 617.pantā noteiktajā kārtībā.

6.1 Šajos noteikumos noteikto kārtību rīcībai ar bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu piemēro arī tad, ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs ir reģistrēts ar statusu "īpašnieks" vai "tiesiskais valdītājs" šādiem nekustamajiem īpašumiem:

6.1 1. dzīvoklis, mākslinieku darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kas iegūta īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā;

6.1 2. telpas ēkā (dzīvojamā mājā vai nedzīvojamā ēkā), uz kuru mantojuma masas atstājējam reģistrētas īpašuma tiesības līdz 1993. gada 5. aprīlim, pamatojoties uz likumu "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību";

6.1 3. nekustamais īpašums, par kuru likumā noteiktā institūcija izsniegusi dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu mantojuma masas atstājējam uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm);

6.1 4. zeme, par kuru pieņemts likumā noteiktās institūcijas lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu mantojuma masas atstājējam;

6.1 5. nekustamais īpašums, attiecībā uz kuru ir spēkā tiesas spriedums par īpašuma tiesību atjaunošanu vai atzīšanu mantojuma masas atstājējam;

6.1 6. ēka (būve), kas atrodas uz mantojuma masas atstājējam piederošas zemes un kas reģistrēta, pamatojoties uz Būvniecības informācijas sistēmā esošu informāciju par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;

6.1 7. dzīvokļa īpašums, kuru mantojuma masas atstājējs ir privatizējis likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā;

6.1 8. ēka, kura nav pieņemta ekspluatācijā (jaunbūve), ja tā atrodas uz mantojuma masas atstājējam piederošas zemes un mantojuma masas atstājējs ir būvniecības ierosinātājs.

6.2 Šo noteikumu 6.1 punktā minētajos gadījumos, pirms uzsākt nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu, zvērināts tiesu izpildītājs pārliecinās, vai tā rīcībā esošie dokumenti un no publiskajiem reģistriem iegūtā informācija satur nepieciešamās ziņas, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu kādā no šo noteikumu 6.1 punktā norādītajiem veidiem.

6.3 Ja šo noteikumu 6.1 4. apakšpunktā minētajā gadījumā bezmantinieku mantā ietilpst zemes gabals, kuru vai kura daļu mantojuma masas atstājējs ieguvis zemes reformas ietvaros, pamatojoties uz likumā noteiktās institūcijas lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, zvērināts tiesu izpildītājs sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" pieprasa ziņas, vai mantojuma masas atstājējs ir noslēdzis šā īpašuma zemes izpirkuma līgumu, kāda ir pirkuma maksa un kādā daļā pirkuma maksa nav segta. Pilnas vai daļējas zemes izpirkuma līguma maksas nesamaksāšana nav šķērslis nekustamā īpašuma atsavināšanai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

6.4 Pēc lietas ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs pieprasa visiem kreditoriem 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas iesniegt kreditora pretenziju pamatojošos dokumentus, kā arī sniegt citas ziņas, kas apliecina pieteikto parādsaistību esību un apmēru, un vienlaikus normatīvajos aktos noteiktajā apmērā iemaksāt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā amata atlīdzību kreditora pretenzijas pamatotības izvērtēšanai lietā par bezmantinieku mantu.

6.5 Izvērtējot kreditora pretenzijas pamatotību, zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda:

6.51. vai kreditors termiņā ir iesniedzis viņa pretenziju pamatojošos dokumentus un, ja nepieciešams, sniedzis papildu informāciju par saistību vai to apmēra pamatojumu;

6.52. vai ir tikuši ievēroti darījuma noslēgšanas nosacījumi, kas ir par pamatu pretenzijai, un šāda darījuma slēgšanas ierobežojumi;

6.53. vai nav iestājies prasījuma (pretenzijas) noilgums;

6.54. vai kreditors būtu atzīstams par tādu kreditoru, kura prasījuma tiesības ir vērstas pret trešo personu, nevis pret mantojuma atstājēju, un vai saistības pastiprinošie līdzekļi ir nostiprināti uz bezmantinieku mantu;

6.55. vai atbilstoši ziņām Izpildu lietu reģistrā saistības, par kurām izteikta pretenzija, jau nav pilnīgi vai daļēji apmierinātas;

6.56. vai atbilstoši ziņām Tiesu informācijas sistēmā pret mantojuma atstājēju par kreditora pretenziju ir uzsākta tiesvedība un kāds ir tās rezultāts;

6.57. komercķīlu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un citās informācijas sistēmās pieejamās ziņas, kas var būt noderīgas kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanai.

6.6 20 dienu laikā pēc šo noteikumu 6.4 punktā noteiktā termiņa beigām zvērināts tiesu izpildītājs pieņem lēmumu par kreditoru pretenziju pamatotības atzīšanu, daļēju atzīšanu vai neatzīšanu un nosūta to kreditoriem. Ja kādas kreditora pretenzijas pārbaudei nepieciešams iegūt papildu informāciju, zvērināts tiesu izpildītājs šajā punktā minēto termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem no šo noteikumu 6.4 punktā noteiktā termiņa beigām. Termiņa pagarināšana nav šķērslis bezmantinieku mantas atsavināšanas uzsākšanai, ja papildus tai kreditora pretenzijai, par kuras pamatotību nepieciešama papildu pārbaude, ir cita vismaz viena kreditora pretenzija, kuras pamatotība atzīta.

6.7 Zvērināts tiesu izpildītājs nevērtē kreditora pretenzijas pamatotību, ja kreditors nav iemaksājis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā amata atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai (šo noteikumu 6.4 punkts). Šādā gadījumā kreditora (arī nodrošinātā kreditora) pretenzija tiek uzskatīta par neatzītu. Ja neviens no kreditoriem šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav iemaksājis atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieka mantu un:

6.71. paziņo par to šo noteikumu 14. punktā minētajai institūcijai, ja tas ir nekustamais īpašums;

6.72. paziņo par to valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", ja tā ir kustamā manta (izņemot šo noteikumu 6.73. apakšpunktā minēto gadījumu), turpmākās rīcības nodrošināšanai;

6.73. paziņo par to Valsts ieņēmumu dienestam, ja mantas sastāvā ir finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti;

6.74. rīkojas šo noteikumu 105. punktā noteiktajā kārtībā, ja bezmantinieku manta ir pamatkapitāla daļas (akcijas).

6.8 Ja kāda kreditora pretenzijas izvērtēšanai nepieciešams iegūt papildu informāciju, kuras saņemšana saistīta ar papildu izdevumiem, zvērināts tiesu izpildītājs var lūgt attiecīgo kreditoru iemaksāt nepieciešamo summu šo izdevumu segšanai. Ja kreditors šos izdevumus zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā, zvērināts tiesu izpildītājs lēmumu par konkrētās pretenzijas pamatotību pieņem, balstoties uz tām ziņām, kas ir viņa rīcībā. Ja kreditors vēlas, lai kreditora pretenzija tiktu atzīta lielākā apmērā, nekā aktā norādītais pretenzijas apmērs, kreditoram jāpierāda, ka parāda pieaugums atbilst laika periodam no kreditora pretenzijas pieteikšanas dienas mantojuma lietā līdz dienai, kad taisīts akts.

6.9 Kreditors, kura pretenzija daļēji vai pilnā apmērā nav atzīta, var pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja darbības kreditora pieteiktās pretenzijas izvērtēšanā vai zvērināta tiesu izpildītāja atteikumu izvērtēt kādu no kreditora iesniegtajiem pierādījumiem pretenzijas pamatotībai, ja šīs darbības vai atteikums bija vai varēja būt par pamatu kreditora pretenzijas daļējai vai pilnīgai neatzīšanai. Kreditors var pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja darbības cita kreditora pieteiktas pretenzijas izvērtēšanā, ja, pēc viņa ieskata, pretenzija pilnībā vai daļā atzīta nepamatoti. Sūdzība iesniedzama Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Sūdzības iesniegšana nav šķērslis bezmantinieku mantas atsavināšanas uzsākšanai, ja papildus apstrīdētajai kreditora pretenzijai ir cita vismaz viena kreditora pretenzija, par kuru nepastāv strīds.

6.10 Kreditora pretenziju, kas izriet no saistībām, kas nodibinātas pret citu personu, nevis mantojuma atstājēju, bet kuras nodrošināšanai ieķīlāta bezmantinieku manta, pilnā vai daļējā apmērā atzīst tad, ja kreditors pierāda, ka šīm saistībām ir iestājies samaksas termiņš un samaksa nav veikta. Ja atbilstoši kreditora un mantojuma atstājēja starpā noslēgtajam līgumam vai izpildu dokumentam kreditoram ir tiesības uz sava prasījuma apmierināšanu no ķīlas tikai gadījumā, ja piedziņa no galvenā parādnieka nav iespējama, kreditora pretenziju pilnā vai daļējā apmērā atzīst tad, ja kreditors pierāda, ka prasījuma pilna vai daļēja apmierināšana no galvenā parādnieka nav iespējama. Kreditora pretenziju, kas izriet no saistībām, kas nodibinātas pret citu personu, nevis mantojuma atstājēju, bet kuras pastiprināšanai mantojuma atstājējs galvojis, pilnā vai daļējā apmērā atzīst tad, ja kreditors pierāda, ka prasījuma pilna vai daļēja apmierināšana no galvenā parādnieka nav iespējama, izņemot gadījumu, ja galvinieks saistību uzņēmies kā pats parādnieks. Ja galvenajam parādniekam pasludināts maksātnespējas process, līdzekļi tās summas apmērā, kāda kreditoram saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība, ieskaitāmi zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā un uzglabājami līdz galvenā parādnieka maksātnespējas procesa izbeigšanai. Šo noteikumu nepiemēro, ja mantojuma atstājējs saistību, par kuru galvojis, bija uzņēmies kā pats parādnieks vai arī ieķīlājis sev piederošo mantu citas personas saistību nodrošināšanai bez nosacījuma, ka piedziņa uz ķīlas priekšmetu var būt vērsta tikai tad, ja pilna vai daļēja piedziņa no galvenā parādnieka nav iespējama.

6.11 Kreditora pretenziju daļēji vai pilnībā neatzīst, ja kreditors šajos noteikumos noteiktajā termiņā nav iesniedzis zvērinātam tiesu izpildītājam dokumentus, kas pierāda viņa pretenzijas un tās apmēra pamatotību, vai ja zvērinātam tiesu izpildītājam iesniegtā vai pieejamā informācija nav pietiekama, lai izslēgtu saprātīgas šaubas par pretenzijas vai tās apmēra pamatotību.

6.12 Ja bezmantinieku mantā ietilpst nekustamais īpašums un kustamā manta, kas atrodas dažādu apgabaltiesu darbības teritorijā, zvērināts tiesu izpildītājs gādā par kustamās mantas nogādāšanu un atsavināšanu tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv. Ja kustamās mantas īpašību dēļ tās pārvietošanas izdevumi var pārsniegt šīs mantas atsavināšanas izdevumus atsevišķas lietas ietvaros, zvērināts tiesu izpildītājs attiecībā uz kustamo mantu rīkojas šo noteikumu 6.13 punktā noteiktajā kārtībā.

6.13 Ja bezmantinieku mantā ietilpstošie nekustamie īpašumi atrodas vairāku apgabaltiesu darbības teritorijā, zvērināts tiesu izpildītājs pēc šajos noteikumos noteiktās kreditoru pretenziju pārbaudes pabeigšanas vai šo noteikumu 6.6 punktā minētajā gadījumā – pirms pārbaudes pabeigšanas pēc vienošanās ar attiecīgās apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju nosūta viņam lūgumu veikt apgabaltiesas teritorijā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un atsavināšanā iegūtos līdzekļus, no kuriem atskaitīti zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība un izdevumi saistībā ar šīs mantas pārņemšanu (tai skaitā pārvaldīšanas izdevumi), mantas novērtēšanu un atsavināšanu, pārskaitīt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

6.14 Zvērināts tiesu izpildītājs, kurš veic bezmantinieku mantas atsavināšanu pēc cita zvērināta tiesu izpildītāja lūguma, šajos noteikumos noteiktās darbības veic patstāvīgi. Viņa darbības ir pārsūdzamas saskaņā ar šo noteikumu 5. un 6. punktu. Zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš lūdzis veikt bezmantinieku mantas atsavināšanu, un zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš izpilda šo lūgumu, ir tiesības sniegt un saņemt ziņas no otra zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā esošās lietas par bezmantinieku mantu.

6.15 Ja šo noteikumu 10. punktā noteiktajā kārtībā zvērināts tiesu izpildītājs saņem lūgumu no valsts institūcijas sniegt informāciju par tā nekustamā īpašuma vērtību, kas atrodas citas apgabaltiesas darbības teritorijā, viņš nekavējoties pārsūta šo lūgumu zvērinātam tiesu izpildītājam, kas veic šī īpašuma atsavināšanu, un informē par to attiecīgo valsts institūciju.

2. Zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu

2.1. Rīcība, saņemot akta izrakstu par bezmantinieka mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu

7. Pēc tam, kad izvērtēta kreditoru pretenziju pamatotība, zvērināts tiesu izpildītājs informē kreditorus, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, par tiesībām 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā apmērā.

8. Drošības naudas apmēru veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība (izņemot amata atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai lietā par bezmantinieku mantu), ar nekustamā īpašuma pārņemšanu (tai skaitā pārvaldīšanu un apsardzību), novērtēšanu un izsoles rīkošanu saistītie izdevumi, ko nosaka saskaņā ar noteikumiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību. Ja bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros tajā pašā lietā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā jau iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs, nosakot drošības naudas apmēru, tajā atkārtoti neiekļauj amata atlīdzību. Procesa laikā kreditors pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos izdevumus. Ja kreditors zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā papildus nepieciešamos izdevumus, zvērināts tiesu izpildītājs var pārtraukt nekustamā īpašuma atsavināšanu un rīkoties šo noteikumu 14. punktā paredzētajā kārtībā.

9. Ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka nekustamo īpašumu ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, vai ja šo noteikumu 7.punktā paredzētajā kārtībā ir iesniegts kreditora lūgums rīkot nekustamā īpašuma izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs organizē nekustamā īpašuma novērtēšanu.

10. Ja 18 dienu laikā pēc akta izraksta nosūtīšanas zvērināts tiesu izpildītājs saņem lūgumu no valsts institūcijas sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību, viņš attiecīgajai iestādei nosūta nekustamā īpašuma novērtējumu. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu un iemaksājis depozīta kontā drošības naudu, zvērināts tiesu izpildītājs informē attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par nepieciešamību iemaksāt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītos izdevumus. Nekustamā īpašuma novērtēšana tiek veikta pēc tam, kad zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāti ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītie izdevumi. Ja šajā punktā noteiktajā termiņā neviens lūgums sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību netiek saņemts, uzskatāms, ka valsts atteikusies izmantot savas pirmtiesības uz nekustamo īpašumu.

11. Ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā termiņā pēc bezmantinieku mantā ietilpstošā nekustamā īpašuma novērtējuma nosūtīšanas valsts institūcijai:

11.1. netiek saņemta informācija par nekustamā īpašuma pārņemšanu, zvērināts tiesu izpildītājs veic nekustamā īpašuma atsavināšanu šo noteikumu 2.3.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā;

11.2. tiek saņemts Ministru kabineta lēmums par valsts institūcijas vai pašvaldības pirmtiesību īstenošanu un 10 dienu laikā no šīs informācijas nosūtīšanas brīža zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā tiek ieskaitīta naudas summa novērtējumā noteiktajā nekustamā īpašuma tirgus vērtības apmērā, zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc nekustamā īpašuma atsavināšanu. Šajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs no depozīta kontā ieskaitītajiem līdzekļiem kreditoriem atmaksā saņemto drošības naudu.

12. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli vai noteiktajā termiņā nav iemaksājis drošības naudu un valsts šo noteikumu 10. vai 11. punktā noteiktajā termiņā un kārtībā nav izmantojusi savas pirmtiesības uz nekustamo īpašumu, un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs piedāvā kreditoriem, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā atzītas, paturēt nekustamo īpašumu sev par īpašumam noteikto kadastrālo vērtību. Ja nekustamais īpašums ir zeme, kas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēta kā zeme, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā (turpmāk – īpaši aizsargājama dabas teritorija), vai zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežu platība (turpmāk – meža zeme), zvērināts tiesu izpildītājs pirms piedāvājuma izteikšanas kreditoriem nosūta attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40. punktā paredzētajā kārtībā.

13. Kreditors, kas patur nekustamo īpašumu sev, sedz šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.1 apakšpunktā minētos izdevumus, ciktāl tādi radušies. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība. Ja vairāki kreditori vēlas īpašumu paturēt sev, zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 29., 31. un 32. punktā paredzētajā kārtībā rīko izsoli, kurā piedalās šie kreditori. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs kreditoriem, kuri vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstiski paziņo septiņas dienas iepriekš. Šādā gadījumā solīšana sākas no īpašumam noteiktās kadastrālās vērtības.

14. Ja divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 12. punktā minētā uzaicinājuma nosūtīšanas neviens kreditors nepiesakās paturēt nekustamo īpašumu sev vai ja šo noteikumu 12. punktā paredzētajā kārtībā vairāki kreditori vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, bet neviens no tiem neiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma nodrošinājuma summu 10 procentu apmērā no īpašumam noteiktās kadastrālās vērtības, kā arī šo noteikumu 8. un 49. punktā minētajos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieku mantu un par to paziņo:

14.1. Finanšu ministrijai, izņemot šo noteikumu 14.2., 14.3., 14.4., 14.5., 14.6. un 14.7.apakšpunktā minētos gadījumus;

14.2. attiecīgajai pašvaldībai, ja nekustamais īpašums sastāv no dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašuma vai to domājamās daļas, kā arī ēkas (būves), kas ir patstāvīgs īpašuma objekts un uzceltas uz zemes, kas piekrīt vai pieder pašvaldībai, vai nekustamais īpašums ir zeme, uz kuras ir pašvaldībai piederošas vai piekrītošas ēkas (būves), kas ir patstāvīgs īpašuma objekts;

14.3. Zemkopības ministrijai, ja nekustamais īpašums ir meža zeme;

14.4. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, ja nekustamais īpašums atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

14.5. Satiksmes ministrijai, ja nekustamais īpašums ir ostu, transporta un sakaru komunikāciju infrastruktūras zeme;

14.6. Ekonomikas ministrijai, ja nekustamais īpašums ir energoapgādes objekts;

14.7. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", ja nekustamais īpašums ir tāds, par kuru Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5. pantā noteiktajā kārtībā ir iesniegts privatizācijas ierosinājums, un Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai vai atteikumu nodot privatizācijai.

2.2. Nekustamā īpašuma aprakste un novērtēšana

15. Ja nepieciešams, zvērināts tiesu izpildītājs veic nekustamā īpašuma apraksti.

16. Par nekustamā īpašuma aprakstes laiku zvērināts tiesu izpildītājs paziņo kreditoriem.

17. Aprakstes aktā zvērināts tiesu izpildītājs norāda:

17.1. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

17.2. aktu, uz kuru pamatojoties ievesta lieta;

17.3. kreditoru vai viņu pilnvaroto personu vai pārstāvju vārdu un uzvārdu, ja tādi piedalās aprakstē;

17.4. liecinieku vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, ja tādi piedalās aprakstē;

17.5. nekustamā īpašuma atrašanās vietu;

17.6. no kādām daļām nekustamais īpašums sastāv;

17.7. uz zemesgrāmatas ierakstu pamata:

17.7.1. aprakstāmā nekustamā īpašuma vērtību, ja tāda ir norādīta, mantojuma masas atstājēju, apgrūtinājumus ar parādiem un to summu, kā arī aprobežojumus un apgrūtinājumus, kas uzlikti nekustamajam īpašumam;

17.7.2. ziņas par nekustamā īpašuma stāvokli un līgumiem, kas noslēgti attiecībā uz šo īpašumu, ja zvērinātam tiesu izpildītājam par tādiem ir zināms, kā arī ziņas par kustamo mantu, kura ir nekustamā īpašuma piederums.

18. Aprakstot tehnoloģiski savstarpēji saistītu iekārtu un ēku kopumu, zvērināts tiesu izpildītājs norāda arī to, kurās ēkās tas atrodas, aizņemto ēku lielumu, sastāvu, darba telpu skaitu, darbgaldu un citu iekārtu skaitu.

19. Aprakstot nekustamo īpašumu, piemērojams arī šo noteikumu 62. un 63. punkts.

20. Zvērināts tiesu izpildītājs pēc kreditoru lūguma un uz to rēķina var pieprasīt no zemesgrāmatu nodaļas, Valsts zemes dienesta un citām valsts un pašvaldību institūcijām to dokumentu norakstus, kuri attiecas uz aprakstāmo nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā norādīto dokumentu nesaņemšana neaptur apraksti.

21. Ja kreditors nav piedalījies nekustamā īpašuma aprakstē, zvērināts tiesu izpildītājs aprakstes aktu tam nosūta triju dienu laikā pēc aprakstes.

21.1 Ja nekustamajā īpašumā jāiekļūst piespiedu kārtā, lai veiktu šajos noteikumos minētās darbības ar bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu, zvērināts tiesu izpildītājs iekļūšanu nekustamajā īpašumā organizē kārtībā, kāda noteikta Tiesu izpildītāju likumā mantojuma apsardzības veikšanai.

21.2 Ja nepieciešams, zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, ieceļot nekustamā īpašuma pārvaldnieku pēc saviem ieskatiem. Pārvaldniekam ir pienākums aprakstīto nekustamo īpašumu saglabāt tādā stāvoklī, kāds tas bija aprakstes brīdī.

22. Nekustamo īpašumu pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību.

23. Zvērināts tiesu izpildītājs kreditoram paziņo šo noteikumu 22. punktā paredzētajā kārtībā veikto nekustamā īpašuma novērtējumu, vienlaikus izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt tā atkārtotu novērtēšanu, iemaksājot nepieciešamo naudas summu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

24. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav iemaksāta, zvērināts tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida.

2.3. Nekustamā īpašuma atsavināšana

25. Zvērināts tiesu izpildītājs nekustamā īpašuma izsoli organizē elektronisko izsoļu vietnē atbilstoši Civilprocesa likumā un elektronisko izsoļu vietnes darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

26. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

27. Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norāda:

27.1. kreditoru vārdu un uzvārdu, juridiskajām personām – nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

27.2. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

27.3. nekustamā īpašuma īsu aprakstu, atrašanās vietu un kadastra numuru;

27.3.1 apbūves tiesību līguma datumu, priekšmetu un termiņu, ja tiek izsolītas apbūves tiesības;

27.4. nekustamā īpašuma novērtējumu;

27.5. (svītrots ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 22);

27.6. kura izsole pēc kārtas tā ir;

27.6.1 izsoles sākumcenu un izsoles soli;

27.7. izsoles sākuma datumu un noslēguma datumu un laiku;

27.8. nodrošinājuma summu, kas iemaksājama zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā;

27.9. datumu, līdz kuram persona, kas vēlas piedalīties izsolē, var iemaksāt nodrošinājuma summu un lūgt zvērinātu tiesu izpildītāju autorizēt to dalībai izsolē;

27.10. norādi uz tīmekļvietni, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā.

28. Par nekustamā īpašuma izsoli zvērināts tiesu izpildītājs vienlaikus ar nekustamā īpašuma izsoles sludinājuma nosūtīšanu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informē kreditorus.

28.1 (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)