Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu

29. Nodrošinājumu, ko iemaksājusi persona, kura izsolē nopirkusi nekustamo īpašumu, ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem iemaksāto nodrošinājumu pēc izsoles nekavējoties izsniedz atpakaļ. Pēdējam pārsolītajam solītājam viņa iemaksāto nodrošinājumu atdod divu darbdienu laikā pēc tam, kad nosolītājs samaksājis pilnu nosolīto summu. Ja nekustamo īpašumu pēc nenotikušas izsoles patur sev pēdējais pārsolītais solītājs, viņa iemaksāto nodrošinājumu ieskaita pirkuma maksā.

30. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

31. Izsoles aktā zvērināts tiesu izpildītājs norāda:

31.1. izsoles sākuma un noslēguma datumu un laiku;

31.2. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

31.3. aktu, kurā norādīti kreditoru prasījumi, kuru apmierināšanai tiek rīkota izsole;

31.4. kāds nekustamais īpašums tiek izsolīts un izsoles sākumcenu;

31.5. personas, kas autorizētas dalībai izsolē;

31.6. izsolē solītās cenas un solītāja vārdu un uzvārdu vai firmu (nosaukumu);

31.7. augstāko nosolīto cenu, nosolītāja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru un adresi;

31.8. apgrūtinājumus, ja nekustamo īpašumu pārdod ar nosacījumu, ka tie atstājami.

31.1 Nekustamais īpašums paliek tam, kas solījis augstāku cenu nekā citi. Nosolītājs viena mēneša laikā pēc izsoles samaksā visu nosolīto summu un Civilprocesa likumā noteiktās nodevas. Nosolītājam atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

31.2 (Svītrots ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 22)

32. Pēc tam, kad nekustamā īpašuma nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem iesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda rajona (pilsētas) tiesā un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda. Ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, zvērināts tiesu izpildītājs pirms pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniegšanas tiesā attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" nosūta aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par izsolē nosolīto augstāko cenu. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40. punktā paredzētajā kārtībā.

32.1 Ja atsavināts bezmantinieku mantā ietilpstošs nekustamais īpašums, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs šādam nekustamajam īpašumam reģistrēts ar statusu "īpašnieks" vai "tiesiskais valdītājs" (šo noteikumu 6.1 punkts), zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 32. punktā noteiktajā kārtībā vienlaikus ar lūgumu par izsoles akta apstiprināšanu lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda, ja lietas ietvaros iegūtie dokumenti un ziņas tiesu izpildītāja ieskatā ir pietiekamas īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā. Pirms tam nekustamā īpašuma nosolītājs samaksā kancelejas nodevu un normatīvajos aktos noteiktajā gadījumā – valsts nodevu.

33. Ja nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu no viņa pienākošos summu, zvērināts tiesu izpildītājs iemaksāto nodrošinājumu pievieno kopējai summai, kas saņemta par īpašumu, un sadala tādā pašā kārtībā kā minēto summu. Iemaksāto nodrošinājumu pievieno pie kopējās summas arī tad, ja tiek konstatēts, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē, kā arī tad, ja pēdējais pārsolītais solītājs nav paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par savu augstāko solīto cenu vai ir atteicies to paturēt sev. Par normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.

34. Lai apstiprinātu nekustamā īpašuma izsoles aktu, aktu par nekustamā īpašuma nodošanu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" vai Dabas aizsardzības pārvaldei (šo noteikumu 41. punkts), kā arī aktu par to, ka nekustamo īpašumu patur pēdējais pārsolītais solītājs vai kreditors, zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem iesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda rajona (pilsētas) tiesā un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda.

35. Ja tiek atsavināts bezmantinieku mantā ietilpstošs nekustamais īpašums, izsoles aktu apstiprina saskaņā ar Civilprocesa likuma normām par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu.

36. Zvērināts tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:

36.1. izsolei nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks;

36.2. neviens no dalībniekiem, kas autorizēti izsolei, nepārsola sākumcenu;

36.3. nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas;

36.4. izsoles norises laikā, izņemot Civilprocesa likumā noteikto gadījumu, kad izsoles laiks tiek pagarināts, vai 24 stundu laikā pēc izsoles noslēguma saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu.

37. Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šo noteikumu 36.1. vai 36.2. un 36.4. apakšpunktā minētajos gadījumos, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo kreditoriem. Personām, kas autorizētas dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni. Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šo noteikumu 36.3.apakšpunktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam un kreditoriem.

38. Ja izsole atzīta par nenotikušu:

38.1. šo noteikumu 36.1. vai 36.2. apakšpunktā minētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties uzaicina visus kreditorus, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā atzītas, un nekustamā īpašuma līdzīpašniekus paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu, par nekustamā īpašuma paturēšanu sev paziņojot zvērinātam tiesu izpildītājam divu nedēļu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas. Ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, zvērināts tiesu izpildītājs pirms piedāvājuma izteikšanas nosūta attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40. punktā paredzētajā kārtībā;

38.2. šo noteikumu 36.3. apakšpunktā minētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties uzaicina pēdējo pārsolīto solītāju paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu, par nekustamā īpašuma paturēšanu sev paziņojot zvērinātam tiesu izpildītājam divu nedēļu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas;

38.3. šo noteikumu 36.4. apakšpunktā minētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc izsoli un izsoles norises laikā ievieto par to paziņojumu elektronisko izsoļu vietnē, ja elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums saņemts izsoles laikā, kā arī nekavējoties izsludina atkārtotu izsoli.

39. Pēc tam, kad pēdējais pārsolītais solītājs viena mēneša laikā iemaksājis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā visu summu, ko viņš nosolījis, un Civilprocesa likumā noteiktās nodevas, zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem iesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda rajona (pilsētas) tiesā un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda. Ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, zvērināts tiesu izpildītājs pirms pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniegšanas tiesā attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" nosūta aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par pēdējā pārsolītā solītāja izsolē nosolīto cenu. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40. punktā paredzētajā kārtībā.

40. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" 14 dienu laikā pēc aicinājuma nosūtīšanas informē zvērinātu tiesu izpildītāju par pirmtiesību izmantošanu, vienlaikus iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā aicinājumā norādīto naudas summu.

41. Ja šo noteikumu 40.punktā noteiktajā termiņā Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" informē par pirmtiesību izmantošanu un iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā aicinājumā norādīto summu, zvērināts tiesu izpildītājs:

41.1. sastāda aktu par nekustamā īpašuma nodošanu Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" un šo noteikumu 34. punktā paredzētajā kārtībā iesniedz to apstiprināšanai rajona (pilsētas) tiesā;

41.2. informē kreditorus par pirmtiesību izmantošanu un šo noteikumu 32. un 39.punktā minētajā gadījumā informē nekustamā īpašuma nosolītāju vai pēdējo pārsolīto solītāju un atdod viņa iemaksāto naudas summu. Kreditoriem, kas lūguši nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu, pēc zvērināta tiesu izpildītāja izsniegtā aprēķina pārsūdzības termiņa beigām atdod viņu iemaksāto drošības naudu.

42. Ja šo noteikumu 40.punktā noteiktajā termiņā un kārtībā informācija no Dabas aizsardzības pārvaldes vai valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" par pirmtiesību izmantošanu nav saņemta, zvērināts tiesu izpildītājs:

42.1. rīkojas šo noteikumu 12.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību;

42.2. rīkojas šo noteikumu 32.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par izsolē nosolīto augstāko cenu;

42.3. rīkojas šo noteikumu 38.1.apakšpunktā vai 43.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu;

42.4. rīkojas šo noteikumu 39.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par pēdējā pārsolītā solītāja izsolē nosolīto cenu.

43. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav šo noteikumu 38.2. apakšpunktā paredzētajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies paturēt nekustamo īpašumu, zvērināts tiesu izpildītājs izziņo atkārtotu tās pašas kārtas izsoli.

44. Kreditors, kas patur nekustamo īpašumu sev, sedz šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.1 apakšpunktā noteiktos izdevumus. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

45. Pēc tam, kad persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, mēneša laikā ir iemaksājusi zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā visu nepieciešamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs iesniedz rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu.

46. Ja šo noteikumu 38.1. apakšpunktā minētajā gadījumā vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, zvērināts tiesu izpildītājs rīko izsoli, kurā piedalās šīs personas, turklāt solīšana sākas no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstiski paziņo septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viena persona, tā var paturēt sev nekustamo īpašumu par rīkotās izsoles sākumcenu.

47. Zvērināts tiesu izpildītājs nosaka 10 dienu termiņu, kurā kreditori, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu, var lūgt rīkot otro izsoli:

47.1. ja uz šo noteikumu 46.punktā noteiktajā kartībā organizēto izsoli neviens neierodas;

47.2. ja šo noteikumu 46.punktā paredzētajā kārtībā vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, bet neviena no tām neiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma nodrošinājuma summu 10 procentu apmērā no nenotikušās izsoles sākumcenas;

47.3. ja nekustamais īpašums netiek pārdots pirmajā izsolē un kreditori un nekustamā īpašuma līdzīpašnieki (attiecīgos gadījumos valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai Dabas aizsardzības pārvalde) nepiesakās to paturēt par izsoles sākumcenu.

48. Zvērināts tiesu izpildītājs otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus. Nekustamā īpašuma solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no pirmās izsoles sākumcenas.

48.1 Ja otro izsoli zvērināts tiesu izpildītājs atzīst par nenotikušu šo noteikumu 36.1. vai 36.2. apakšpunktā minētajā gadījumā un kreditori un nekustamā īpašuma līdzīpašnieki vai, ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, attiecīgi valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai Dabas aizsardzības pārvalde šajos noteikumos paredzētajā termiņā nepiesakās to paturēt sev par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs nosaka 10 dienu termiņu, kurā kreditori, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu, var lūgt rīkot trešo izsoli. Trešā izsole tiek rīkota, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

49. Ja pirmā vai otrā izsole atzīta par nenotikušu un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam nav iesniegts lūgums rīkot attiecīgi otro vai trešo izsoli, un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī nākamās kārtas izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieku mantu un paziņo par to šo noteikumu 14. punktā minētajai institūcijai.

50. Pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas zvērināts tiesu izpildītājs no nekustamā īpašuma valdītāja vai pārvaldnieka saņem norēķinu par nekustamā īpašuma pārvaldīšanas laiku un pēc pārvaldīšanas laikā gūto ienākumu saņemšanas tos pievieno summai, no kuras šo noteikumu 5.nodaļā noteiktajā kārtībā apmierināmi kreditoru prasījumi vai kura ieskaitāma valsts budžetā.

51. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

3. Zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieku mantā ietilpstošo kustamo mantu un naudas līdzekļiem

3.1. Kustamas mantas un naudas līdzekļu pārņemšana un kustamas mantas novērtēšana

51.1 Ja akta izrakstā norādītie bezmantinieku mantā ietilpstošie naudas līdzekļi atrodas pie trešās personas, zvērināts tiesu izpildītājs dod šai personai rīkojumu naudas līdzekļus pārskaitīt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Ja par vienīgo bezmantinieku mantu atzīti naudas līdzekļi, kuru apmērs ir mazāks par zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību un citiem paredzamajiem ar lietas vešanu saistītajiem izdevumiem, zvērināts tiesu izpildītājs lietu neieved, bet akta izrakstu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam.

52. Pēc lietas ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs apzina aktā norādīto kustamo mantu.

52.1 Ja akta izrakstā norādīts, ka kustamā manta atrodas pie trešās personas, zvērināts tiesu izpildītājs apzina un apķīlā šo mantu šajos noteikumos paredzētajā kārtībā. Ja telpās un glabātavās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bezmantinieku manta, jāiekļūst piespiedu kārtā, lai veiktu šajos noteikumos minētās apskates vai apķīlāšanas darbības, zvērināts tiesu izpildītājs iekļūšanu telpās un glabātavās organizē kārtībā, kāda noteikta Tiesu izpildītāju likumā mantojuma apsardzības veikšanai.

52.2 Ja manta nav atrodama vai tā ir nederīga atsavināšanai, zvērināts tiesu izpildītājs par to sastāda aktu un nosūta to kreditoram un valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", norādot, ka šo aktu var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā. Pēc tam, kad izbeidzies zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta pārsūdzēšanas termiņš, bet, ja tas pārsūdzēts, – pēc tā tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā, ar kuru akts nav atcelts, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieku mantu un paziņo par to valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi".

52.3 (Svītrots ar MK 18.04.2023. noteikumiem Nr. 193)

53. Ja akta izrakstā norādītas lietas, kuras ātri bojājas (piemēram, pārtikas produkti), bet kuras to realizācijas termiņā būtu iespējams pārdot, zvērināts tiesu izpildītājs var pieņemt lēmumu par šo lietu pārdošanu konkrētai personai (pircējam) bez izsoles. Zvērināta tiesu izpildītāja lēmumu nosūta kreditoriem, kuri to var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur mantas pārdošanu. Cena, par kādu atļauts pārdot lietas, kas ātri bojājas (pirkuma cena), nedrīkst būt zemāka par zvērināta tiesu izpildītāja noteikto piespiedu pārdošanas vērtību, bet, ja pieaicināts eksperts, – par eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību. Šādos gadījumos kreditori nevar lūgt atkārtotu novērtēšanu. Zvērināts tiesu izpildītājs paziņo pircējam termiņu, kādā pirkuma cena ieskaitāma zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Minētais termiņš nevar būt ilgāks par septiņām dienām. Pēc tam, kad pirkuma cena pilnā apmērā saņemta depozīta kontā, zvērināts tiesu izpildītājs lietas nodod pircējam, sastādot par to aktu.

54. Ja aktā norādīta manta, kura nav pārdodama šo noteikumu 53. punktā paredzētajā kārtībā, zvērināts tiesu izpildītājs informē kreditorus, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, par tiesībām 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt kustamās mantas novērtēšanu un izsoles rīkošanu, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā apmērā.

55. Drošības naudas apmēru veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība (izņemot amata atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai lietā par bezmantinieku mantu) un ar kustamās mantas apķīlāšanu un izsoles rīkošanu saistītie izdevumi, ko nosaka saskaņā ar noteikumiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību. Ja bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros tajā pašā lietā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā jau iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs, nosakot drošības naudas apmēru, tajā atkārtoti neiekļauj amata atlīdzību. Procesa laikā kreditors pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildu summu nepieciešamo izdevumu segšanai. Ja kreditors zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā papildu summu nepieciešamo izdevumu segšanai, zvērināts tiesu izpildītājs var pārtraukt kustamās mantas atsavināšanu, izbeigt lietu par bezmantinieku mantu un paziņot par to valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" turpmākās rīcības nodrošināšanai, bet, ja mantas sastāvā ir finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, – Valsts ieņēmumu dienestam.

56. Ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, vai ja šo noteikumu 54.punktā paredzētajā kārtībā ir iesniegts kreditora lūgums rīkot kustamās mantas izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs apķīlā kustamo mantu.

57. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli vai noteiktajā termiņā nav iemaksājis drošības naudu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs piedāvā kreditoriem, kuru pretenzijas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, paturēt mantu sev par zvērināta tiesu izpildītāja mantai noteikto vērtību. Kreditors, kas patur mantu sev, sedz šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.1 apakšpunktā minētos izdevumus. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

58. Ja šo noteikumu 57. punktā minētajā kārtībā vairāki kreditori vēlas mantu paturēt sev, zvērināts tiesu izpildītājs šajos noteikumos paredzētajā kārtībā rīko izsoli, kurā piedalās šie kreditori. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs kreditoriem, kuri vēlas paturēt mantu sev, rakstiski paziņo septiņas dienas iepriekš. Šādā gadījumā solīšana sākas no zvērināta tiesu izpildītāja noteiktās mantas vērtības. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viena persona, tā var paturēt sev mantu par rīkotās izsoles sākumcenu.

59. Zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieku mantu un paziņo par to valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" turpmākās rīcības nodrošināšanai, bet, ja mantas sastāvā ir finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, – Valsts ieņēmumu dienestam:

59.1. ja neviens no kreditoriem šo noteikumu 57. punktā minētajā gadījumā vai pēc otrās izsoles, kas atzīta par nenotikušu, pamatojoties uz šo noteikumu 87.1. vai 87.2. apakšpunktu, nepiesakās paturēt mantu sev;

59.2. ja šo noteikumu 58. vai 93. punktā paredzētajā kārtībā vairāki kreditori vēlas paturēt kustamo mantu sev, bet neviens no tiem neiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma nodrošinājuma summu 10 procentu apmērā no mantai noteiktās vērtības, neviens no tiem neierodas uz izsoli vai šajos noteikumos paredzētajā kārtībā nesamaksā nosolīto summu.

60. Kustamo mantu zvērināts tiesu izpildītājs apķīlā atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kārtībai, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Pie kustamās mantas apķīlāšanas policijas vai pašvaldības pārstāvjus nepieaicina.

61. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

61.1 (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

61.2 Par finanšu instrumentu kontos iegrāmatotu akciju vai citu finanšu instrumentu apķīlāšanu zvērināts tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, kurā norāda apķīlātos finanšu instrumentus un to tirgus cenu, kāda šiem instrumentiem lēmuma pieņemšanas brīdī norādīta regulētā tirgus organizētāja tīmekļvietnē. Pieņemot lēmumu par apķīlāšanu, zvērināts tiesu izpildītājs vienlaikus dod kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai rīkojumu, ar kuru aizliedz atsavināt, ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām akta izrakstā norādītos finanšu instrumentus. Lēmumu zvērināts tiesu izpildītājs triju dienu laikā nosūta kreditoriem.

62. Mantas aprakstes aktā norāda:

62.1. mantas aprakstes akta sastādīšanas laiku un vietu;

62.2. zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu un prakses vietu, viņa vārdu un uzvārdu;

62.3. aktu, uz kuru pamatojoties ievesta lieta;

62.4. kreditoru vai mantas aprakstē klātesošo viņa pilnvarotā pārstāvja vārdu un uzvārdu;

62.5. katra aprakstītā priekšmeta nosaukumu, tā īpašās pazīmes (Civilprocesa likuma 576. pants), katra priekšmeta novērtējumu atsevišķi un visu priekšmetu kopējo vērtību;

62.6. tās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, – dzīvesvietu, kurai aprakstītā manta nodota glabāšanā, vai tās juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un šīs juridiskās personas pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu, deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, – dzīvesvietu, kurai aprakstītā manta nodota glabāšanā;

62.6.1 mantas glabāšanas vietu;

62.7. to, ka kreditoriem izskaidrota zvērināta tiesu izpildītāja rīcības pārsūdzēšanas kārtība un termiņš;

62.8. to, ka personai, kurai zvērināts tiesu izpildītājs mantu nodevis glabāšanā, izskaidrota aprakstītās mantas glabāšanas kārtība, personas civiltiesiskā atbildība, kā arī kriminālatbildība, ja glabāšanā nodoto mantu izšķērdē, atsavina, slēpj vai apmaina;

62.9. kreditora vai citu mantas aprakstē klātesošo personu izteiktās piezīmes un iebildumus;

62.10. ja mantas aprakstīšanā pieaicināti liecinieki, – liecinieku vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet amatpersonai – vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu.

62.1 Fotoattēlus glabā Izpildu lietu reģistrā un pievieno mantas aprakstes aktam kā akta pielikumu tikai pēc kreditora lūguma.

63. Mantas aprakstes aktu paraksta zvērināts tiesu izpildītājs, kreditori, mantas glabātājs un citas personas, kuras piedalījušās mantas aprakstē. Ja kreditori vai viņu pārstāvji mantas aprakstes aktu neparaksta, zvērināts tiesu izpildītājs par to aktā izdara atzīmi. Mantas aprakstes aktu triju dienu laikā pēc aprakstes pabeigšanas nosūta kreditoriem, kas aprakstē nav piedalījušies.

64. Pēc kustamās mantas aprakstes zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties nodrošina tās glabāšanu, ieceļot mantas glabātāju. Kustamo mantu zvērināts tiesu izpildītājs nodod glabāšanā fiziskajai personai pret parakstu. Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos kustamo mantu var nodot glabāšanā arī juridiskajai personai pret tās pārstāvja parakstu.

64.1 Ja kustamās mantas glabātājs nevar nodrošināt tās apsardzību tajā adresē, kur tā aprakstīta, zvērināts tiesu izpildītājs kustamo mantu izņem un nodod mantas glabātājam, mantas aprakstes aktā norādot adresi, kurā mantas glabātājs apņēmies mantu glabāt. Mantas glabātājs var mainīt mantas glabāšanas vietu, pirms tam saskaņojot to ar zvērinātu tiesu izpildītāju. Mantas glabātājs pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma uzrāda viņam glabāšanā nodoto mantu, ja nepieciešams, nogādājot to zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā vietā.

64.2 Zvērināts tiesu izpildītājs jebkurā brīdī ir tiesīgs pieņemt lēmumu par kustamās mantas glabātāja nomaiņu, ja glabātājs nevar turpināt savu pienākumu pildīšanu, nenodrošina pienācīgu kustamās mantas glabāšanu vai nepilda zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu.

64.3 Atceļot apķīlājumu vai nomainot mantas glabātāju, zvērināts tiesu izpildītājs dod rīkojumu glabātājam zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā nodot glabāšanā nodoto mantu rīkojumā norādītajai personai. Par mantas nodošanu zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu. Ja mantas glabātājs nepilda zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu vai nav nodrošinājis pienācīgu mantas glabāšanu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un nosūta prokuroram jautājuma izlemšanai par mantas glabātāja atbildību.

65. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

66. Kustamā mantā ietilpstošo naudu zvērināts tiesu izpildītājs izņem un, norādot izņemtās naudas daudzumu, iemaksā savā depozīta kontā.

67. Kustamo mantu, ievērojot tās nolietojuma pakāpi, novērtē zvērināts tiesu izpildītājs, nosakot mantas piespiedu pārdošanas vērtību pēc šai apvidū esošajām cenām. Ja lietas vai tās īpašību dēļ novērtējuma veikšanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē vai mākslā vai novērtējami dārgakmeņi, dārgmetāli un to izstrādājumi, zvērināts tiesu izpildītājs lietu piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pieaicina ekspertu. Zvērināts tiesu izpildītājs lietu piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai var pieaicināt ekspertu arī citos gadījumos. Ja nav iespējams ekspertu pieaicināt mantas aprakstes dienā, tiesu izpildītājs mantas aprakstes aktā norāda paša noteikto mantas vērtību, kas pēc tam tiek aizvietota ar eksperta novērtējumu.

68. Ja mantas novērtēšanai pieaicināts eksperts, zvērināts tiesu izpildītājs kreditoram paziņo eksperta noteikto kustamās mantas novērtējumu.

69. Ja 10 dienu laikā no mantas aprakstes dienas, mantas aprakstes akta nosūtīšanas dienas vai šo noteikumu 61.2 punktā minētā lēmuma nosūtīšanas dienas kreditors ir lūdzis zvērinātu tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai mantas novērtēšanai, pirms eksperta pieaicināšanas zvērināts tiesu izpildītājs rakstiski paziņo par novērtēšanas izdevumu apmēru kreditoram, kurš lūdzis ekspertu pieaicināt.

70. Ja 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, lūgumu pieaicināt ekspertu noraida.

71. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)

3.2. Kustamas mantas atsavināšana

72. Zvērināts tiesu izpildītājs aprakstīto mantu pārdod Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

73. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 761)