Zaudējis spēku - Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība

57. Ģimenes ārsts nodrošina pacientam informāciju par ģimenes ārsta sniegto primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību ģimenes ārsta darba laikā, ārpus darba laika un aizvietošanas gadījumā, kā arī informāciju par citu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām. Ģimenes ārsts nodrošina, ka viņa darbavietā ir publiski pieejama informācija par aizvietošanu.

58. Ja ģimenes ārsta prombūtne pārsniedz piecas dienas, ģimenes ārsts informē dienestu par savas prombūtnes laiku un rakstiski iesniedz aizvietotāja akceptētu informāciju par aizvietošanu un tās nosacījumiem. Ja ģimenes ārsta prombūtne pārsniedz divus mēnešus un ģimenes ārsts iesniedz dienestam prombūtni attaisnojošu dokumentu, kas apliecina, ka ģimenes ārsts atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai ģimenes ārstam ir darbnespēja, kas turpinās ilgāk par diviem mēnešiem, vai plānotas mācības, kas ilgst ne ilgāk par sešiem mēnešiem, dienests aptur līgumu ar šo ģimenes ārstu un slēdz terminētu līgumu ar viņa aizvietotāju. Ja ģimenes ārsts nevar atrast aizvietotāju un šo noteikumu 62.2.apakšpunktā minētajā sarakstā ir ārstniecības persona, kas vēlas aizvietot ģimenes ārstu attiecīgajā teritorijā, dienests slēdz līgumu par ģimenes ārsta aizvietošanu ar šo ārstniecības personu.

59. Ģimenes ārsts nodrošina šo noteikumu 53.punktā minētās māsas vai ārsta palīga (feldšera) aizvietošanu viņu prombūtnes laikā, ņemot vērā šādus nosacījumus:

59.1. māsu var aizvietot māsa vai ārsta palīgs (feldšeris);

59.2. ārsta palīgu (feldšeri) var aizvietot ārsta palīgs (feldšeris) vai māsa.

60. Ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta un pie ģimenes ārsta nodarbināto ārstniecības personu aizvietošanu nodrošina ārstniecības iestāde, ievērojot šo noteikumu 58. un 59.punktā minētos nosacījumus.

60.1 Ģimenes ārsta nāves gadījumā dienests uz laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi, ārstniecības iestādei, kurā strādāja ģimenes ārsts, vai mirušā ģimenes ārsta praksē strādājošai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim) piedāvā slēgt līgumu par to, ka dienests atbilstoši šo noteikumu 12. pielikuma 18. punktam apmaksā šādu mirušā ģimenes ārsta māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbu:

60.1 1. praksē esošās medicīniskās dokumentācijas kārtošana, veicot tās pilnīgu uzskaiti;

60.1 2. medicīniskajā dokumentācijā par pacientu uzkrātās informācijas izsniegšana pēc pacienta lūguma;

60.1 3. medicīnisko ierakstu nodošana nākamajam pacienta izvēlētajam ģimenes ārstam;

60.1 4. ģimenes ārsta nomāto telpu uzturēšana;

60.1 5. medicīniskās dokumentācijas nodošana ģimenes ārstam, kurš ar dienestu noslēdz līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu mirušā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā.

61. Dienests veido primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstu šādiem pakalpojumu sniedzējiem:

61.1. ģimenes ārstiem, atsevišķi veidojot informatīvu sarakstu par ģimenes ārstiem, kuri primārās veselības aprūpes pakalpojumus vēlas sniegt kā aizvietotāji;

61.2. māsām un ārsta palīgiem (feldšeriem), ņemot vērā, ka šo personu secība sarakstā nav saistoša ārstniecības iestādēm un tās var vienoties par darba attiecībām ar jebkuru no sarakstā esošajām personām;

61.3. ārstniecības iestādēm, kuras sniedz zobārstniecības pakalpojumus;

61.4. ārstniecības iestādēm, kuras nodrošina veselības aprūpi mājās, atsevišķi veidojot gaidīšanas sarakstu pakalpojumu sniedzējiem, kuri mājas aprūpes ietvaros sniedz rehabilitācijas pakalpojumus.

62. Ģimenes ārstu reģistrē:

62.1. ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā, ja ģimenes ārsts ir iesniedzis dienestā rakstisku iesniegumu, kurā izteicis vēlēšanos strādāt par ģimenes ārstu dienesta apstiprinātajā un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā un būt līgumattiecībās ar dienestu, kā arī norādījis šādas ziņas – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, kontakttālrunis, ārstniecības personas sertifikāta numurs, ģimenes ārsta pašreizējā darba vieta;

62.2. ģimenes ārstu aizvietotāju sarakstā, ja ģimenes ārsts ir iesniedzis dienestā rakstisku iesniegumu, kurā izteicis vēlēšanos būt līgumattiecībās ar dienestu kā ģimenes ārsta aizvietotājs, kā arī norādījis šādas ziņas – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, kontakttālrunis, ārstniecības personas sertifikāta numurs, teritorija, kurā vēlas aizvietot ģimenes ārstu.

63. Ja ģimenes ārsts gada laikā pēc valsts finansētās rezidentūras beigšanas iesniedz dienestā iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 62.1.apakšpunktam, dienests šo ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā vienu reizi reģistrē ārpus kārtas. Ja šādi ģimenes ārsti gaidīšanas sarakstā ir vairāki, tos reģistrē iesniegumu iesniegšanas secībā pirms pārējiem ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā esošajiem ārstiem.

64. Ārstniecības iestādi, kas sniedz zobārstniecības pakalpojumus, reģistrē gaidīšanas sarakstā, ja ārstniecības iestāde, kurā strādā zobārsts vai zobu higiēnists, ir iesniegusi dienestā rakstisku iesniegumu, kurā izteikusi vēlēšanos būt līgumattiecībās ar dienestu un nodrošināt zobārstniecības pakalpojumus, kā arī norādījusi šādas ziņas – ārstniecības iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, pakalpojuma sniegšanas adrese, kontakttālrunis, teritorija, kurā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs vēlas nodrošināt zobārstniecības pakalpojumus.

65. Māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) reģistrē māsu un ārstu palīgu (feldšeru) gaidīšanas sarakstā, ja māsa vai ārsta palīgs (feldšeris) ir iesniedzis dienestā rakstisku iesniegumu, kurā izteicis vēlēšanos strādāt kopā ar ģimenes ārstu dienesta apstiprinātajā un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā, kā arī norādījis šādas ziņas – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, kontakttālrunis, ārstniecības personas sertifikāta numurs, māsas vai ārsta palīga (feldšera) pašreizējā darba vieta un teritorija, kurā persona vēlas strādāt.

66. Ārstniecības iestādi, kura sniedz veselības aprūpi mājās, reģistrē gaidīšanas sarakstā, ja ārstniecības iestāde ir iesniegusi dienestā rakstisku iesniegumu, izsakot vēlmi būt līgumattiecībās ar dienestu un nodrošināt veselības aprūpi mājās, kā arī norādījusi šādas ziņas – ārstniecības iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, kontakttālrunis, teritorija, kurā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs vēlas sniegt veselības aprūpi mājās atbilstoši šo noteikumu 83.punktā minētajam iedalījumam.

67. Šo noteikumu 61.punktā minētos veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus svītro no attiecīgā gaidīšanas saraksta, ja:

67.1. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs izteicis šādu vēlēšanos;

67.2. šo noteikumu 61.1. vai 61.2.apakšpunktā minētajam veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir anulēts sertifikāts vai beidzies tā derīguma termiņš;

67.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ir svītrots no Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra vai Ārstniecības iestāžu reģistra;

67.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs noslēdz līgumu ar dienestu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tajā teritorijā, kurā tas ir izteicis vēlēšanos strādāt;

67.5. dienests, pamatojoties uz Veselības inspekcijas lēmumu, ir izbeidzis līgumu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu citā teritorijā;

67.6. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs triju nedēļu laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas nesniedz rakstisku atbildi, kurā piekrīt slēgt līgumu ar dienestu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tajā teritorijā, kurā tas ir izteicis vēlēšanos strādāt, izņemot šādus gadījumus:

67.6.1. ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ilgāk nekā divus mēnešus aizvieto citu ģimenes ārstu;

67.6.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs triju nedēļu laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas ir iesniedzis dienestā dokumentu, kas apliecina darbnespēju, kura turpinās ilgāk par vienu mēnesi;

67.6.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs triju nedēļu laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas ir iesniedzis dienestā dokumentu, kas apliecina, ka viņa kopšanā ir bērns, kurš nav sasniedzis 1,5 gada vecumu;

67.6.4. (svītrots ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.).

67.1 Šo noteikumu 67.4. apakšpunktā minētajā gadījumā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju nesvītro no gaidīšanas saraksta, ja dienestā ir saņemts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja iesniegums ar lūgumu saglabāt viņu gaidīšanas sarakstā, pretendējot uz vienu konkrētu teritoriju.

68. Lēmuma par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju svītrošanu no attiecīgā gaidīšanas saraksta apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

69. Šo noteikumu 61.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju dienests atsaka reģistrēt attiecīgajā gaidīšanas sarakstā, ja:

69.1. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam nav derīga ārstniecības personas sertifikāta vai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nav reģistrēts Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā vai Ārstniecības iestāžu reģistrā;

69.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nav ievērojis šo noteikumu 62., 64., 65. vai 66.punktā noteikto reģistrācijas kārtību gaidīšanas sarakstā;

69.3. ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju mazāk nekā pirms diviem gadiem izbeigts līgums, pamatojoties uz šo noteikumu 264.punktu, izņemot šo noteikumu 264.6.apakšpunktā minēto gadījumu.

70. Ja ģimenes ārsts pārtrauc līgumattiecības ar dienestu, dienests, neievērojot gaidīšanas saraksta hronoloģisko secību, piedāvā iespēju pārņemt attiecīgo praksi ģimenes ārstam, kurš saskaņā ar šo noteikumu 58.punktu ir vairāk nekā sešus mēnešus nepārtraukti aizvietojis līgumattiecības pārtraukušo ģimenes ārstu.

71. Dienests savā mājaslapā internetā publicē primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstu, norādot:

71.1. ārstniecības personas vārdu, uzvārdu vai ārstniecības iestādes nosaukumu, reģistrācijas numuru;

71.2. ārstniecības personas specialitāti;

71.3. teritoriju, kurā ārstniecības persona vai ārstniecības iestāde vēlas sniegt veselības aprūpes pakalpojumus;

71.4. reģistrācijas datumu sarakstā.

IV. Veselības aprūpes organizēšana mājās

72. Ja personai nepieciešams ambulatorais veselības aprūpes pakalpojums, bet medicīnisku indikāciju dēļ tā nespēj ierasties ārstniecības iestādē šī pakalpojuma saņemšanai, viņai to sniedz mājās, ja:

72.1. personai ir hroniska slimība un pārvietošanās traucējumi, kuru dēļ persona nespēj ierasties ārstniecības iestādē;

72.2. persona ir izrakstīta no stacionārās ārstniecības iestādes vai no dienas stacionāra pēc ķirurģiskas iejaukšanās;

72.3. personai ar diagnozi I60, I61, I63, I64 vai I69 nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi un to sniegšana uzsākta triju mēnešu laikā pēc saslimšanas;

72.4. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi nepieciešami bērniem, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē;

72.5. personai ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma ar diagnozi T91.3, kas izpaužas kā tetraplēģija vai paraplēģija un vairumam muskuļu zem bojājuma līmeņa spēks ir mazāks par trijām ballēm, nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi pēc pirmreizējas medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas stacionārā šo noteikumu 3. pielikuma 2.1.18.1. apakšpunktā minētajā pakalpojumu programmā, ja uz šādiem pakalpojumiem nosūta valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" nodarbināts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.

73. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās persona saņem, ievērojot šādus nosacījumus:

73.1. šo noteikumu 74.punktā minētos pakalpojumus, izņemot 74.5.apakšpunktā minētos pakalpojumus, – ar ģimenes ārsta nosūtījumu vai ārstniecības iestādes nosūtījumu pēc izrakstīšanās no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra, ja nosūtījumā norādīta šāda informācija:

73.1.1. diagnoze, kuras dēļ nepieciešama veselības aprūpe mājās;

73.1.2. diagnoze, kuras dēļ ir pārvietošanās traucējumi;

73.1.3. ārstējošā ārsta norādījumi veselības aprūpei mājās, tai skaitā medikamentu lietošanai;

73.1.4. laikposms, kurā jānodrošina veselības aprūpe mājās;

73.2. šo noteikumu 74.5.apakšpunktā minētos pakalpojumus:

73.2.1. ar fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu, kas izsniegts šo noteikumu VII nodaļā minētajā kārtībā un kam pievienots šo noteikumu 150. un 151.punktā minētajā kārtībā izstrādāts medicīniskās rehabilitācijas plāns;

73.2.2. ar ģimenes ārsta nosūtījumu, kam pievienots medicīniskās rehabilitācijas plāns, kas satur šo noteikumu 151.punktā minēto informāciju, ja ģimenes ārsts ir apguvis zināšanas par funkcionālo ierobežojumu novērtēšanu un to mazināšanas vai novēršanas iespējām.

74. Veselības aprūpe mājās ietver šādus pakalpojumus:

74.1. medikamentu ievadīšanu;

74.2. ādas bojājuma aprūpi;

74.3. urīna ilgkatetera maiņu un aprūpi, mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, tai skaitā pacientu un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, kuru dienests vienai personai apmaksā ne vairāk kā piecas reizes, izņemot traheostomas, gastrostomas, nefrostomas, cistostomas aprūpi, kuru dienests apmaksā atbilstoši faktiski sniegto pakalpojumu skaitam;

74.4. enterālu barošanu caur zondi;

74.5. rehabilitācijas pakalpojumus personām ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma ar diagnozi T91.3, personām ar diagnozēm I60, I61, I63, I64, I69 un bērniem, kas atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē;

74.6. ilgstošo plaušu mākslīgo ventilāciju;

74.7. to bērnu parenterālu barošanu, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē.

75. Ja persona saņem šo noteikumu 74.punktā minētos veselības aprūpes pakalpojumus, ārsts var papildus noteikt šādus pakalpojumus:

75.1. izmeklējumus un izmeklējuma rezultātā iegūto materiālu nogādāšanu laboratorijā;

75.2. vitālo rādītāju kontroli;

75.3. pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par veselības veicināšanas pasākumiem un pacienta aprūpi;

75.4. klizmas veikšanu.

76. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz sertificēta māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), šo noteikumu 74.5.apakšpunktā minētos rehabilitācijas pakalpojumus – sertificēts fizioterapeits, ergoterapeits vai audiologopēds. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz tikai tās šajā punktā minētās personas, kuras strādā ārstniecības iestādē, kas noslēgusi ar dienestu līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniegšanu un apmaksu.

77. Ārstniecības iestāde, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus mājās, nodrošina:

77.1. iespēju personām pieteikties veselības aprūpes pakalpojuma mājās saņemšanai darbdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00, brīvdienās un svētku dienās no plkst. 9.00 līdz 13.00;

77.2. pakalpojumu sniegšana tiek uzsākta ne vēlāk kā 24 stundu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža;

77.3. šo pakalpojumu sniegšanu darbdienās, brīvdienās un svētku dienās.

78. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kas veselības aprūpes pakalpojumus sniedz mājās, triju darbdienu laikā informē personas ģimenes ārstu (ja persona nav reģistrēta pie ģimenes ārsta, pamatteritorijas ģimenes ārstu atbilstoši personas faktiskajai dzīvesvietai) par attiecīgā pakalpojuma uzsākšanu, izdarot par to atzīmi personas medicīniskajā kartē.

79. Personai ar hronisku slimību un pārvietošanās traucējumiem vienas epizodes ilgums veselības aprūpes pakalpojumiem mājās ir līdz 30 kalendāra dienām, izņemot šo noteikumu 74.6. un 74.7.apakšpunktā minēto pakalpojumu. Ja veselības aprūpes pakalpojumus mājās nepieciešams saņemt ilgāk, divu darbdienu laikā pirms minētā termiņa beigām ģimenes ārsts apmeklē personu un sniedz attiecīgā pakalpojuma sniedzējam atzinumu par veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniegšanas pārtraukšanu vai turpināšanu.

80. Pēc izrakstīšanas no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra sakarā ar ķirurģisku iejaukšanos veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ilgums mājās ir līdz 10 kalendāra dienām. Ja veselības aprūpes pakalpojumi mājās ir nepieciešami ilgāk, ģimenes ārsts pēc attiecīgā pakalpojuma sniedzēja lūguma apmeklē attiecīgo personu un sniedz atzinumu par mājās sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu pārtraukšanu vai turpināšanu.

81. Personai, kurai nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz līdz laikam, kas norādīts šo noteikumu 73.2.apakšpunktā minētajos medicīniskajos dokumentos, bet ne ilgāk par 60 kalendāra dienām. Ja veselības aprūpes pakalpojumi mājās ir nepieciešami ilgāk, divu darbdienu laikā pirms minētā termiņa beigām fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts apmeklē personu un sniedz attiecīgā pakalpojuma sniedzējam atzinumu par veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniegšanas pārtraukšanu vai turpināšanu, ievērojot, ka šo noteikumu 72.5. apakšpunktā minētajām personām kopējais mājās sniegtās medicīniskās rehabilitācijas laiks nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

82. Pēc šo noteikumu 73.punktā minētajā nosūtījumā norādītā veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniegšanas beigām pakalpojuma sniedzējs iesniedz personas ģimenes ārstam vai pamatteritorijas ģimenes ārstam atbilstoši personas faktiskai dzīvesvietai, kā arī personai epikrīzi vai etapa epikrīzi.

V. Primārās veselības aprūpes finansēšana

83. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem dienests plāno atbilstoši šādām teritorijām:

83.1. Rīga (Rīga, Jūrmala, Ādažu novads, Babītes novads, Baldones novads, Carnikavas novads, Garkalnes novads, Inčukalna novads, Krimuldas novads, Ķekavas novads, Mālpils novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Sējas novads, Siguldas novads, Stopiņu novads);

83.2. Kurzeme (Liepāja, Ventspils, Aizputes novads, Alsungas novads, Brocēnu novads, Dundagas novads, Durbes novads, Engures novads, Grobiņas novads, Jaunpils novads, Kandavas novads, Kuldīgas novads, Mērsraga novads, Nīcas novads, Pāvilostas novads, Priekules novads, Rojas novads, Rucavas novads, Saldus novads, Skrundas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Vaiņodes novads, Ventspils novads);

83.3. Latgale (Daugavpils, Rēzekne, Aglonas novads, Ciblas novads, Dagdas novads, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, Kārsavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Riebiņu novads, Vārkavas novads, Viļānu novads, Zilupes novads);

83.4. Vidzeme (Valmiera, Alojas novads, Alūksnes novads, Amatas novads, Apes novads, Baltinavas novads, Balvu novads, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Cēsu novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads, Gulbenes novads, Jaunpiebalgas novads, Kocēnu novads, Līgatnes novads, Limbažu novads, Lubānas novads, Madonas novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Pārgaujas novads, Priekuļu novads, Raunas novads, Rugāju novads, Rūjienas novads, Salacgrīvas novads, Smiltenes novads, Strenču novads, Valkas novads, Varakļānu novads, Vecpiebalgas novads, Viļakas novads);

83.5. Zemgale (Jelgava, Jēkabpils, Aizkraukles novads, Aknīstes novads, Auces novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Iecavas novads, Ikšķiles novads, Jaunjelgavas novads, Jēkabpils novads, Jelgavas novads, Kokneses novads, Krustpils novads, Ķeguma novads, Lielvārdes novads, Neretas novads, Ogres novads, Ozolnieku novads, Pļaviņu novads, Rundāles novads, Salas novads, Skrīveru novads, Tērvetes novads, Vecumnieku novads, Viesītes novads).

84. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem dienests novirza administrēšanai dienesta teritoriālajām nodaļām saskaņā ar šo noteikumu 9. un 10.pielikumu.

85. Šo noteikumu 84.punktā minētos valsts budžeta līdzekļus dienests plāno novirzīt samaksai par:

85.1. ģimenes ārstu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

85.2. māsas, vecmātes un ārsta palīga (feldšera) darbu;

85.3. ārstniecības iestāžu sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem;

85.4. dežūrārsta darbu;

85.5. ārstniecības iestāžu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem mājās.

86. Ģimenes ārsta ieņēmumus par pacientu aprūpi, ko apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, veido:

86.1. maksājums (tai skaitā samaksa reģistratora funkciju veikšanai, kas saistīta ar minimālo algu valstī), kuru aprēķina, ņemot vērā reģistrēto personu skaitu ģimenes ārsta pacientu sarakstā, minēto personu dalījumu pa vecuma grupām un ģimenes ārsta pakalpojuma patēriņa koeficientu saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu (kapitācijas nauda);

86.2. samaksa par ģimenes ārsta veiktajām manipulācijām saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumu;

86.3. fiksētie maksājumi un piemaksas saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu;

86.4. samaksa par īslaicīgo pacientu aprūpi;

86.5. māsas un ārsta palīga (feldšera) darba samaksa saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumu, tai skaitā par ģimenes ārsta praksē nodarbinātas vecmātes veikto darbu;

86.6. samaksa par cita ģimenes ārsta aizvietošanu, ja aizvieto uz laiku, kas pārsniedz divus mēnešus, – atbilstoši aizvietojamās prakses mēneša ieņēmumu aprēķinam saskaņā ar šo noteikumu 86.1., 86.2., 86.3., 86.4. un 86.5.apakšpunktu;

86.7. pacienta iemaksa vai tās kompensācija par šo noteikumu 23.punktā minētajām personām.

86.1 Dienests šo noteikumu 86.1., 86.3. un 86.5. apakšpunktā minēto maksājumu aprēķinos neņem vērā šo noteikumu 49.1.1 apakšpunktā minētās personas. Par šādai personai sniegtiem veselības aprūpes pakalpojumiem dienests samaksā kā par īslaicīgo pacienta aprūpi.

86.2 Ja ģimenes ārsts veselības aprūpes pakalpojumus sniedz daļēji (nesniedz pilnā apjomā atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai), dienests attiecīgajā mēnesī par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir tiesīgs maksāt atbilstoši šo noteikumu 13. pielikumā norādītajiem ģimenes ārsta aprūpes epizožu tarifiem un manipulāciju tarifiem, ievērojot šo noteikumu 11. pielikumā minētos nosacījumus, un nemaksāt šo noteikumu 86.1. apakšpunktā noteikto maksājumu.

87. Par īslaicīgā pacienta aprūpi veselības aprūpes pakalpojumu sniegušajam ģimenes ārstam samaksā atbilstoši ģimenes ārsta aprūpes epizožu tarifiem (13.pielikums) un manipulāciju tarifiem, ievērojot šo noteikumu 11.pielikuma nosacījumus.

88. Ja īslaicīgais pacients ir reģistrēts pie ģimenes ārsta, tad aprūpes epizodi apmaksā no tā ģimenes ārsta naudas līdzekļiem, pie kura persona reģistrēta, bet ne vairāk kā 50 % apmērā no šo noteikumu 86.1.apakšpunktā minētās mēneša kapitācijas naudas maksājuma.

89. Personai, kura ir reģistrējusies pie ģimenes ārsta, bet veselības aprūpes pakalpojumus saņem pie cita ģimenes ārsta un neatbilst šo noteikumu 49.2.apakšpunktā vai 50.punktā minētajiem kritērijiem, sniegtie primārās veselības aprūpes pakalpojumi ir maksas pakalpojumi.

90. Papildus šo noteikumu 86.punktā minētajiem ieņēmumiem ģimenes ārstam reizi gadā ir tiesības saņemt ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu, kuru aprēķina, pamatojoties uz ģimenes ārsta gada darbības rādītāju izvērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 9. un 14.pielikumu.

91. Ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājuma neizmaksāto daļu dienests izlieto tādu maksājumu veikšanai, kas saistīti ar primāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, šādā secībā:

91.1. šo noteikumu 194.punktā aprēķinātā maksājuma izmaksai;

91.2. šo noteikumu 10.pielikuma 14.punktā norādītā maksājuma veikšanai par ģimenes ārsta atklātu vēzi 1. vai 2.stadijā;

91.3. šo noteikumu 86.2., 86.3., 86.4. un 86.7. apakšpunktā norādīto maksājumu segšanai;

91.4. lai apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumus mājās un zobārstniecības pakalpojumus.

92. Šo noteikumu 85.4.apakšpunktā minētā dežūrārsta darbu apmaksā, izmantojot ikmēneša fiksēto maksājumu atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumam.

93. Jaunatvērtām ģimenes ārstu praksēm līdz brīdim, kad ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto personu skaits sasniedz 600 (primārās veselības aprūpes pediatra sarakstā – 300 bērnu), bet ne ilgāk kā deviņus mēnešus pēc līguma noslēgšanas ar dienestu, tiek maksāts ikmēneša fiksētais maksājums, kuru veido:

93.1. šo noteikumu 287.1.apakšpunktā norādītā vidējā darba samaksa ārstam mēnesī un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

93.2. šo noteikumu 287.2.apakšpunktā norādītā vidējā darba samaksa ārstniecības un pacientu aprūpes personām mēnesī un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

93.3. šo noteikumu 10.pielikuma 1.punktā norādītais ikmēneša fiksētais maksājums ģimenes ārsta praksei.

93.1 Jaunatvērtās ģimenes ārstu prakses pacientu sarakstā reģistrēto personu skaitu dienests vērtē katru mēnesi divdesmitajā datumā.

94. Māsu un ārstu palīga (feldšera) darba apjoma apraksts un darbības nodrošināšanas maksājuma aprēķins noteikts šo noteikumu 12.pielikumā.

95. Ģimenes ārsts no saviem ieņēmumiem var noteikt papildu atalgojumu māsai, ārsta palīgam (feldšerim) un vecmātei.

96. Ārstniecības iestādes, kas sniedz zobārstniecības pakalpojumus, veikto darbu apmaksā atbilstoši šo noteikumu 16.pielikumā norādītajiem zobārstniecības pakalpojumu tarifiem un ņemot vērā šo noteikumu 35. pielikumā minētos nosacījumus.

97. Teritorijās, kurās ir nepietiekams ģimenes ārstu pakalpojumu sniedzēju nodrošinājums un apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, dienests izņēmuma gadījumā var slēgt ar pašvaldību līgumu par feldšerpunkta, kurā strādā sertificēts ārsta palīgs (feldšeris), darbību primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

97.1. novada pagastā, kurā atrodas feldšerpunkts, nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse vai attālums no feldšerpunkta līdz tuvākajai ģimenes ārsta praksei ir lielāks par 10 km;

97.2. feldšerpunkta apkalpes zonā (teritorijā, kuras iedzīvotāji saņem ārsta palīga (feldšera) sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus) deklarēti ne mazāk par 500 iedzīvotājiem.

VI. Sekundārās veselības aprūpes organizēšana

98. Sekundārā veselības aprūpe ir veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ambulatorajā ārstniecības iestādē vai stacionārajā ārstniecības iestādē sniedz kādā slimību profilā specializējusies ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona.

99. Sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem:

99.1. pēc ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma;

99.2. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie šādiem tiešās pieejamības speciālistiem:

99.2.1. pie psihiatra vai bērnu psihiatra, ja persona slimo ar psihisku slimību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: F00-F09; F20-F62; F63.1-F99);

99.2.2. pie narkologa, ja persona slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: F10–F19; F63.0);

99.2.3. pie pneimonologa, ja persona slimo ar tuberkulozi (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: A15–A19; B90; J65; P37.0; R76.1; Y58.0; Y60.3; Z03.0; Z20.1);

99.2.4. pie dermatovenerologa, ja persona slimo ar seksuāli transmisīvu slimību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: A50–A64; B35.0,4,8; B37.3,4; B86; L01.1; L08.0; L24.4; L30.2; Z11.3,4; Z20.2,6; Z22.4; Z29.2; Z86.1);

99.2.5. pie endokrinologa, ja persona slimo ar cukura diabētu (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: E10–E14.9);

99.2.6. pie onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja persona slimo ar onkoloģisku slimību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: C00–C97; D00–D09; D37–D48; I78; I88–I89; N40; N60–N63; N64.5,8,9; N85.0,1; N87.2,9; N88; N89.1,2,3,4,9; N90.1,2,3,4,7,9; N95.0,8,9; O01);

99.2.7. pie ginekologa, tai skaitā personām ar diagnozi Z01.4 ārpus valsts organizētā vēža skrīninga;

99.2.8. pie oftalmologa;

99.2.9. pie bērnu ķirurga;

99.2.10. pie pediatra;

99.2.11. pie infektologa, ja persona slimo ar humānā imūndeficīta vīrusa infekciju (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: B20–B24; Z21);

99.2.12. (svītrots ar MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 574);

99.3. pēc savas iniciatīvas vēršoties ārstniecības iestādēs, tai skaitā steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību;

99.4. pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nosūtījuma;

99.5. valsts organizētā krūts un dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros, vēršoties ārstniecības iestādē, kas īsteno skrīninga programmu, pēc savas iniciatīvas (ja dienesta vadības informācijas sistēmā ir derīga uzaicinājuma vēstule) vai ar dienesta nosūtīto uzaicinājuma vēstuli.

100. Lai persona saņemtu sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot šo noteikumu 99.2., 99.3., 99.4. un 99.5.apakšpunktā minētos gadījumus), ģimenes ārsts vai speciālists noformē nosūtījumu. Nosūtījumu noformē uz veidlapas, kas apstiprināta normatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību, izņemot nosūtījumu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, kura noformēšanas nosacījumi tiek noteikti dienesta līgumā ar ārstniecības iestādi.

101. Nosūtot izmeklējamā materiāla paraugu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem dienas stacionāra pacientam, speciālists nosūtījumā norāda, ka persona ir dienas stacionāra pacients.

102. Lai persona saņemtu sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu, ģimenes ārsts vai speciālists:

102.1. kopīgi ar personu izvēlas konsultācijas, diagnostiskā izmeklējuma vai dienas stacionāra vietu, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību;

102.2. informē personu par nepieciešamību pieteikties uz konsultāciju, diagnostisko izmeklējumu vai dienas stacionāru.

102.1 Ja personai paredzēts veikt ķirurģisku operāciju dienas stacionārā, ģimenes ārsts vai speciālists pirms nepieciešamās operācijas izvērtē:

102.1 1. personas vecumu un veselības stāvokli un atbilstoši medicīniskām indikācijām nosūta personu tādu izmeklējumu veikšanai, kas nepieciešami, lai izvērtētu, vai ķirurģisko operāciju var veikt dienas stacionārā;

102.1 2. nepieciešamās ķirurģiskās operācijas komplikāciju risku;

102.1 3. personas komunikācijas spējas (spējas saprast un ievērot rekomendācijas par turpmāko aprūpi pēc operācijas veikšanas);

102.1 4. personas iespējas saņemt medicīnisko palīdzību pēc operācijas, ja tas būs nepieciešams, tai skaitā noskaidro, vai personai ir pieejams tālrunis;

102.1 5. vai pēcoperācijas sāpju kontroli var nodrošināt, izmantojot orālos pretsāpju līdzekļus vai reģionālo anestēziju.

103. Persona vienojas ar ārstniecības iestādi par konkrētu laiku, kad tiks saņemta nosūtījumā norādītā konsultācija, veikts diagnostiskais izmeklējums vai sniegti dienas stacionāra pakalpojumi.

104. Ārstniecības iestāde par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu informē ģimenes ārstu vai speciālistu, kurš izsniedzis nosūtījumu, un, ja personai ir nepieciešami tālāki izmeklējumi vai konsultācijas, izsniedz personai nosūtījumu šādu pakalpojumu saņemšanai, kā arī, ja nepieciešams, izraksta kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību.

105. Dienas stacionāra pakalpojums ir ārstniecības vai diagnostikas pakalpojums ārstniecības iestādē, kur personai ārstēšanu un veselības aprūpi nodrošina nepilnu diennakti (ne agrāk kā no plkst. 6.00 un ne vēlāk kā līdz plkst. 22.00) un ne mazāk kā trīs stundas veic manipulācijas vai nodrošina personas novērošanu pēc manipulāciju veikšanas.

106. Dienas stacionārā sniedz ārstniecības pakalpojumus, kurus to sarežģītības, risku vai laikietilpības dēļ nav iespējams sniegt ambulatori, tomēr kuru dēļ nav nepieciešama pacienta uzņemšana stacionārā, lai nodrošinātu ārstniecības personu diennakts uzraudzību. Dienas stacionārā neveic izmeklējumus, ārstnieciskās procedūras un ķirurģiskās operācijas, kuras nav tieši saistītas ar minēto dienas stacionārā veicamo pakalpojumu sniegšanu un kuras var veikt atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām aprīkotā speciālista vai procedūru kabinetā. Ārstniecības pakalpojumu dienas stacionārā raksturo:

106.1. (zaudējis spēku ar 01.03.2018.; sk. 387. punktu);

106.1.1 uzņemšana vienu vai vairākas reizes, izņemot šo noteikumu 106.1 1. apakšpunktā minēto gadījumu;

106.2. laikposms starp divām sekojošām uzņemšanām ir vismaz sešas stundas;

106.3. vienas uzņemšanas ilgums ir līdz 16 stundām.

106.1 Ārstniecības iestāde, kas dienas stacionārā sniedz šo noteikumu 19. pielikuma 1.2, 4.1 un 12. punktā minētos pakalpojumus, nodrošina, ka:

106.1 1. pacients ķirurģiskās operācijas veikšanai dienas stacionārā tiek uzņemts vienu reizi;

106.1 2. pēc ķirurģiskas operācijas ārstējošais ārsts novērtē pacienta veselības stāvokli;

106.1 3. pacientu pārved uz stacionāro ārstniecības iestādi, ja medicīnisku iemeslu dēļ viņam ir nepieciešama ārstniecības personu uzraudzība, kas pārsniedz dienas stacionāra darba laiku (pēc plkst. 22.00);

106.1 4. izrakstot pacientu no dienas stacionāra uz mājām, ārstējošais ārsts sniedz pacientam rekomendācijas pēcoperācijas aprūpei, kā arī informē par speciālista apmeklējuma laiku atkārtotai veselības stāvokļa novērtēšanai, ja tas nepieciešams.

107. Dienas stacionārā veselības aprūpes pakalpojumus veic šādos līmeņos:

107.1. pirmā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums, ko apmaksā ārstniecības iestādei, kurā ir intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas, kā arī asins kabinets;

107.2. otrā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums, ko apmaksā ārstniecības iestādei, kura neatbilst šo noteikumu 107.1.apakšpunktam.

108. Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus sniedz personām, kurām ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kad nepieciešama steidzama ārstniecības personu iejaukšanās un nepieciešamā palīdzība pārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci.

109. Ārstniecības iestādes, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, dala trijos līmeņos. Ārstniecības iestāde atbilstoši šo noteikumu 17.pielikuma 4.punktā noteiktajam steidzamās medicīniskās palīdzības punkta līmenim nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

109.1. 1.līmenis – personai steidzamo medicīnisko palīdzību saslimšanu un traumu gadījumos sniedz viens ārsts kopīgi ar vienu māsu vai ārsta palīgu diennakts vai nepilnas diennakts (brīvdienās un svētku dienās (diennakts) un darbdienās (no plkst.16.00 līdz 8.00)) režīmā vai viens ārsta palīgs diennakts vai nepilnas diennakts (brīvdienās un svētku dienās (diennakts) un darbdienās (no plkst.16.00–8.00)) režīmā;

109.2. 2.līmenis – personai steidzamo medicīnisko palīdzību saslimšanu un traumu gadījumos darbdienās, brīvdienās un svētku dienās no plkst.8.00 līdz 24.00 atbilstoši kompetencei sniedz divi ārsti (ķirurgs vai traumatologs un internists vai anesteziologs–reanimatologs) un viena māsa, bet no plkst.24.00 līdz 8.00 – viens ārsts un viena māsa vai ārsta palīgs;

109.3. 3.līmenis – personai steidzamo medicīnisko palīdzību saslimšanu un traumu gadījumos darbdienās, brīvdienās un svētku dienās no plkst.8.00 līdz 24.00 atbilstoši kompetencei sniedz trīs ārsti (ķirurgs vai traumatologs, anesteziologs–reanimatologs un internists) un divas māsas vai ārstu palīgi, bet no 24.00 līdz 8.00 – divi ārsti un viena māsa vai ārsta palīgs.

110. Ja kāda no ārstniecības iestādēm, kura sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, vēršas dienestā ar iesniegumu, kurā lūdz slēgt ar šo ārstniecības iestādi līgumu par zemāka līmeņa steidzamās medicīniskās palīdzības punkta pakalpojumu sniegšanu, dienests, pārskatot šīs ārstniecības iestādes finanšu apjomu, var slēgt atbilstošu līgumu.

111. Ja personai, kura vērsusies steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, atbilstoši tās veselības stāvoklim ir nepieciešama ārstēšanās stacionārajā ārstniecības iestādē, ārstniecības iestāde izsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, lai personu nogādātu stacionārajā ārstniecības iestādē atbilstoši šo noteikumu 117.punktā noteiktajai kārtībai.

112. Lai persona saņemtu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu, ģimenes ārsts vai speciālists:

112.1. ja nepieciešama diennakts ārstniecības personas uzraudzība, nosūta personu uz stacionāro ārstniecības iestādi, pievienojot izrakstu ar izmeklēšanas rezultātiem, kas pamato konkrēto nosūtīšanas mērķi un personas veselības stāvokli;

112.2. kopīgi ar personu (izņemot personu, kas atrodas ieslodzījuma vietā) izvēlas stacionāro ārstniecības iestādi, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību;

112.3. vienojas ar personu (izņemot personu, kas atrodas ieslodzījuma vietā) un ārstniecības iestādi par stacionēšanas nepieciešamību un stacionēšanas laiku un izdara par to atzīmi nosūtījumā.

113. Ja stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā konstatē, ka personu nav nepieciešams stacionēt, uzņemšanas nodaļa noformē stacionēšanas atteikumu un informē par to ģimenes ārstu vai speciālistu, kas nosūtījis personu saņemt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu.

114. Ja ģimenes ārsts vai speciālists uzskata, ka personai nepieciešams saņemt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu neatliekamā kārtā, viņš var sniegt personai nosūtījumu, nevienojoties ar stacionāro ārstniecības iestādi par stacionēšanas laiku. Šādā gadījumā stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā atkārtoti izvērtē medicīniskās indikācijas stacionēšanai un:

114.1. ja stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā konstatē, ka personu nav nepieciešams stacionēt, uzņemšanas nodaļa noformē stacionēšanas atteikumu un informē par to ģimenes ārstu vai speciālistu, kas nosūtījis personu saņemt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu;

114.2. ja stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā konstatē, ka veselības aprūpes pakalpojumu nav nepieciešams sniegt neatliekamā kārtā, stacionārā ārstniecības iestāde vienojas ar personu (izņemot personu, kas atrodas ieslodzījuma vietā) par iespējamo stacionēšanas laiku un informē par to ģimenes ārstu vai speciālistu, kurš nosūtījis personu saņemt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu.

115. Lai persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, saņemtu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu, ieslodzījuma vietā strādājošs ārsts, pamatojoties uz medicīniskajām indikācijām un steidzamību, vienojas ar stacionāro ārstniecības iestādi, kurā ir iespējams sniegt pakalpojumu, par pakalpojuma sniegšanas laiku.