Zaudējis spēku - Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība

264.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs neatbilst normatīvajos aktos ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktajām obligātajām prasībām vai tam ir zudušas vai ierobežotas tiesības sniegt veselības aprūpes pakalpojumus;

264.4.1 ja sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs tiesības sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus nodod citai ārstniecības iestādei;

264.5. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nenodrošina pilnīgu, precīzu un savlaicīgu informācijas apmaiņu ar dienesta vadības informācijas sistēmu;

264.5.1 veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs neizpilda vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos tam noteiktos pienākumus;

264.6. pie ģimenes ārsta, kurš līguma attiecībās ar dienestu ir ilgāk par 18 kalendāra mēnešiem, nav reģistrējušies vismaz 200 bērnu vai 500 pieaugušo pacientu, un ģimenes ārsta pamatteritorijā iedzīvotāju blīvums ir lielāks par 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru;

264.6.1 ja saņemts kompetentas ārstniecības iestādes atzinums, ka ārstniecības persona valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sniedz, esot alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai ir atteikusies veikt medicīnisko pārbaudi, uz kuru to ir nosūtījusi Veselības inspekcija vai cita persona, kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību, ir tiesības nosūtīt personu uz medicīnisko pārbaudi apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai;

264.7. citos šo noteikumu 264.punktā neminētos gadījumos, ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš iesniedzot rakstisku brīdinājumu par līguma izbeigšanu.

264.1 Dienests savā tīmekļa vietnē papildus šo noteikumu 135. punktā norādītajai informācijai ievieto datus par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem.

XII. Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kontrole ārstniecības iestādēs

265. No valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas, to sniegšanas pamatotību un atbilstību šiem noteikumiem un ārstniecības iestādes līgumam ar dienestu pārbauda Veselības inspekcija.

266. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nekavējoties sniegt informāciju un uzrādīt Veselības inspekcijai visu dokumentāciju, kas saistīta ar ārstniecības iestādes līgumā ar dienestu iekļauto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, medicīnisko, uzskaites un finanšu dokumentāciju, kā arī citu līgumā noteikto dokumentāciju.

267. Ja Veselības inspekcijas pārbaudē konstatēti pārkāpumi veselības aprūpes organizēšanā vai pakalpojumu pieejamībā, tai skaitā publiski pieejamas informācijas sniegšanā pacientiem, Veselības inspekcija pirmajā reizē pieņem lēmumu brīdināt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, otrajā reizē piemēro līgumsodu 10 % apmērā, bet par turpmākiem pārkāpumiem piemēro līgumsodu 30 % apmērā no līgumā noteiktās attiecīgās pakalpojumu programmas ikmēneša finansējuma vai no ģimenes ārsta kapitācijas naudas kārtējā mēneša maksājuma.

268. Veselības inspekcijai ir tiesības pārbaudīt ārstniecības iestādes iepriekšējos gados sniegto un no valsts budžeta apmaksāto pakalpojumu atbilstību attiecīgajā periodā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un līgumam par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

269. Dienests informē Veselības inspekciju par iespējamiem pārkāpumiem budžeta līdzekļu izlietojumā, kas izriet no veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu nepamatotas uzskaites.

270. Ja Veselības inspekcija ir konstatējusi, ka no veselības aprūpes budžeta apmaksātais veselības aprūpes pakalpojums ir norādīts medicīniskajā vai uzskaites dokumentācijā vai vadības informācijas sistēmā, bet faktiski nav sniegts vai ir sniegts kā veselības aprūpes maksas pakalpojums, vai uzskaitīts nepamatoti, kā arī nepamatoti izrakstītas kompensējamās zāles, Veselības inspekcija pieņem lēmumu par nepamatoti saņemtā maksājuma vai izrakstīto kompensējamo zāļu vērtības ieturējumu un ir tiesīga piemērot līgumsodu veselības aprūpes pakalpojuma tarifa vai izrakstīto kompensējamo zāļu vērtības divkāršā apmērā.

271. Ja šo noteikumu 270.punktā minētie pārkāpumi tiek pieļauti atkārtoti, Veselības inspekcija pieņem lēmumu par nepamatoti saņemtā maksājuma vai izrakstīto kompensējamo zāļu vērtības ieturējumu un ir tiesīga piemērot līgumsodu veselības aprūpes pakalpojuma tarifa vai izrakstīto kompensējamo zāļu vērtības pieckāršā apmērā.

272. Par šo noteikumu 270. un 271.punktā minētajiem pārkāpumiem, saņemot ikmēneša fiksēto maksājumu, Veselības inspekcija pieņem lēmumu par līgumsoda piemērošanu nepamatoti uzskaitīto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu vai izrakstīto kompensējamo zāļu vērtību summas apmērā.

273. Veselības inspekcija neatkarīgi no veselības aprūpes pakalpojuma samaksas veida pieņem lēmumu par veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja radīto zaudējumu ieturējumu, tai skaitā par nepamatoti izrakstītām kompensējamām zālēm, ja Veselības inspekcijas pārbaudē konstatēts, ka:

273.1. par attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu nav aizpildīta medicīniskā un uzskaites dokumentācija vai tā ir aizpildīta nepilnīgi vai nesalasāmi;

273.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs neuzrāda Veselības inspekcijas pieprasīto dokumentāciju;

273.3. veselības aprūpes pakalpojums nav sniegts vai sniegts, neievērojot normatīvo aktu vai līguma par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu prasības;

273.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs vadības informācijas sistēmā vai medicīniskajā un uzskaites dokumentācijā ir norādījis faktiskai situācijai neatbilstošus veselības aprūpes pakalpojumus (skaitu) vai veselības aprūpes pakalpojumus, kas faktiski nav sniegti vai sniegti kā veselības aprūpes maksas pakalpojumi.

274. Veselības inspekcijai ir tiesības uzlikt par pienākumu ārstniecības iestādei atmaksāt personai nepamatoti iekasētu pacienta iemaksu vai samaksu par veselības aprūpes pakalpojumu.

275. Veselības inspekcija lēmumu par naudas līdzekļu ieturējumu vai līgumsoda piemērošanu, kuram beidzies apstrīdēšanas termiņš, nosūta dienestam. Dienests, pamatojoties uz lēmumu, veic ieturējumu no maksājuma veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam par tā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Veselības inspekcijas lēmumā noteiktajā apmērā, līgumsoda un naudas līdzekļu ieturējuma summu ieskaitot veselības aprūpei paredzētajos valsts budžeta līdzekļos.

276. Dienests var veikt naudas līdzekļu ieturējumu no maksājuma veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam par tā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam aprēķinātā riska maksājuma apmērā, ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nav veicis riska maksājumu normatīvajos aktos par ārstniecības riska fonda darbību noteiktajā kārtībā.

XIII. Centralizēto iepirkumu veikšana

277. Dienests iepirkumus par šādu ārstniecības līdzekļu piegādēm veic:

277.1. iepirkuma pasūtītāja un maksātāja statusā, iepērkot šo noteikumu 32. pielikumā minētās zāles un medicīniskās ierīces;

277.2. iepirkuma konkursa rīkotāja – pasūtītāja pārstāvja – statusā, iepērkot parenterāli ievadāmās zāles, kas iekļautas šo noteikumu 136.1 punktā minētajā parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā.

277.1 Šo noteikumu 136.1 punktā minētajā parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā iekļautās parenterāli ievadāmās zāles dienests iepērk to ārstniecības iestāžu vajadzībām, ar kurām noslēdzis līgumus par plānveida onkoloģisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu vai starpresoru vienošanos par sadarbību. Dienests veic ar iepirkuma procedūru saistītās darbības un noslēdz vispārīgo vienošanos, bet ārstniecības iestāde vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz piegādes līgumu ar piegādātāju un veic samaksu par pirkumu. Dienests par parenterāli ievadāmo zāļu izmantošanu onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai ar ārstniecības iestādēm norēķinās pēc tam, kad ārstniecības iestāde ir iesniegusi dienestā pārskatu par attiecīgo zāļu izlietojumu, norādot informāciju par konkrētā pacienta ārstēšanā izlietoto zāļu daudzumu.

278. Ārstniecības iestādes un valsts pārvaldes iestāde, kuras kompetencē ietilpst iedzīvotāju vakcinācijas plānošana, iesniedz dienestā nepieciešamo ārstniecības līdzekļu pieprasījumu, bet dienests nodrošina ar iepirkuma komisijas darbību saistīto pienākumu izpildi. Attiecīgajam iepirkumam izveidotās iepirkuma komisijas sastāvā dienests uzaicina ārstniecības iestāžu pilnvarotās personas. Iepirkuma komisijas sastāvā atļauts iekļaut arī citu valsts pārvaldes iestāžu pilnvarotās personas.

279. Dienests veic tikai tādu ārstniecības līdzekļu iepirkumu, kurus ir atļauts izplatīt saskaņā ar veselības aprūpes jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Lai panāktu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu iepirkuma procesā un izvērtētu iepirkuma lietderību, dienests var pieprasīt, lai ārstniecības iestādes iepirkuma pieprasījumā norāda personu skaitu, kam paredzēts pieprasītais ārstniecības līdzekļu apjoms, kā arī ārstniecības līdzekļu atlikumu un minimālo rezervju daudzumu ārstniecības iestādēs.

280. Nosakot prasības pretendentiem, dienests pieprasa, lai pretendents iesniedz apliecinājumu par spējām nodrošināt to ārstniecības līdzekļu piegādi iepirkumā noteiktajā daudzumā, par kuriem tas ir iesniedzis piedāvājumu.

XIV. Veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu aprēķināšana

281. Dienests aprēķina fiksētās piemaksas par neatliekamās medicīniskās palīdzības un stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļas darbību, piemaksas par pacientu observāciju līdz 24 stundām, fiksētos ikmēneša maksājumus (piemaksas) ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu tarifus:

281.1. manipulācijām;

281.2. aprūpes epizodēm;

281.3. gultasdienām;

281.4. viena pacienta ārstēšanai.

282. Aprēķinot šo noteikumu 281.punktā minētos maksājumus un veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, dienests izmanto datu analīzi par ārstniecības iestāžu faktiskajiem izdevumiem atbilstoši ārstniecības iestāžu sniegtajiem pārskatiem, veselības aprūpes statistikas datus, informāciju par ārstniecības līdzekļu cenām, kā arī ārstu un citu ārstniecības personu profesionālo asociāciju sniegto informāciju par pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem resursiem.

283. Dienests šo noteikumu 281.punktā minētos maksājumus un veselības aprūpes pakalpojumu tarifus pārrēķina vismaz vienu reizi trijos gados, ja:

283.1. mainās vidējā darba samaksa mēnesī vai darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu procentu likme;

283.2. pieņemti jauni politikas plānošanas dokumenti vai veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, vai iestājušies citi apstākļi, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas;

283.3. informācija, kas izmantota, aprēķinot šo noteikumu 281.2. un 281.4.apakšpunktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu, atšķiras no vadības informācijas sistēmas datiem par iepriekšējā periodā sniegtiem veselības aprūpes pakalpojumiem un jaunais tarifs par 20 % pārsniedz spēkā esošo veselības aprūpes pakalpojumu tarifu;

283.4. ārstniecības iestāžu pārskatos atspoguļotā informācija par faktisko līdzekļu izlietojumu atšķiras no sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma tarifa aprēķinos izmantotās informācijas;

283.5. konstatēta neracionāla valsts budžeta līdzekļu izlietošana vai nepieciešams precizēt veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus;

283.6. saņemts šo noteikumu 284.punktā minētajā kārtībā sagatavots ārstniecības iestādes vai ārstniecības personu profesionālās apvienības iesniegums.

284. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārrēķina, ja dienestā saņemts ārstniecības iestādes vai ārstniecības personu profesionālās apvienības iesniegums ar šādu informāciju:

284.1. ārstniecības iestādes vai ārstniecības personu profesionālās apvienības nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, kontaktpersonas vārds, uzvārds, tālrunis, e-pasts;

284.2. veselības aprūpes pakalpojuma nosaukums un manipulācijas kods, ja vēlas pārrēķināt tarifu manipulācijai, kā arī informācija par šī veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamajiem resursiem:

284.2.1. telpa, kurā tiks sniegts veselības aprūpes pakalpojums, un aprīkojums;

284.2.2. veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās medicīniskās ierīces vai vairākas reizes lietojamo materiālu nosaukums, medicīniskās ierīces vai materiāla iegādes cena, maksimāli veicamais pakalpojumu skaits vai ekspluatācijas laiks (stundās), noslogojums konkrētā pakalpojumā (minūtēs);

284.2.3. veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo zāļu un vienreizlietojamo materiālu nosaukums, iepakojuma cena, mērvienība, izlietojums (skaits, daudzums);

284.2.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iesaistīto ārstniecības personu skaits, norādot to atbilstoši šo noteikumu 287.punktā minētajam sadalījumam, un katras ārstniecības personas patērētais laiks (minūtēs) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai;

284.3. pamatojums nepieciešamībai pārrēķināt veselības aprūpes pakalpojumu tarifu.

285. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

TC – veselības aprūpes pakalpojumu tarifs;

VC – mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas):

D – darba samaksa;

S – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

M – ārstniecības līdzekļi;

E – izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu;

FC – pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas):

U – pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas (ar pacientu uzturēšanu saistītie izdevumi pakalpojumu apmaksai, riska maksājuma veikšanai, materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegādei);

A – administratīvie izdevumi;

N – amortizācija.

286. Viena pacienta veselības aprūpes pakalpojumu tarifus stacionāro ārstniecības iestāžu grupā saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikuma 3.punktā noteikto dalījumu dienests aprēķina atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmā ievadītajiem datiem par iepriekšējā periodā sniegtajiem no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem, ievērojot šādus nosacījumus:

286.1. viena pacienta veselības aprūpes pakalpojumu tarifus stacionāro ārstniecības iestāžu grupā saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.apakšpunktā iekļautajiem veselības aprūpes pakalpojumiem aprēķina šādi:

286.1.1. pie summas, kas iegūta, reizinot gultasdienu skaitu ar šo noteikumu 3.pielikuma 3.1.apakšpunktā noteikto gultasdienas tarifu, pieskaitot šo noteikumu 16.pielikumā ar zvaigznīti (*) atzīmēto veikto manipulāciju tarifu summu;

286.1.2. šo noteikumu 286.1.1.apakšpunktā minētajā kārtībā iegūto summu dala ar stacionēšanas gadījumu skaitu;

286.2. viena pacienta veselības aprūpes pakalpojumu tarifus par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem šo noteikumu 17.pielikuma 2.punktā minētajās stacionārās ārstniecības iestādēs aprēķina šādi – summu, kas iegūta, reizinot gultasdienu skaitu ar šo noteikumu 3.pielikuma 3.1.apakšpunktā noteikto gultasdienas tarifu, dala ar stacionēšanas gadījumu skaitu;

286.3. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

286.4. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

286.5. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

286.6. ja vairākām šo noteikumu 17.pielikuma 1. un 3.punktā minētajām stacionārām ārstniecības iestādēm ir vienādi šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.apakšpunktā iekļautie veselības aprūpes pakalpojumi, viena pacienta veselības aprūpes pakalpojumu tarifu aprēķina, izmantojot tās stacionāro ārstniecības iestāžu grupas kopējos datus par šajā stacionāro ārstniecības iestāžu grupā sniegtajiem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurā pakalpojums tiek sniegts par zemākajām izmaksām un vismaz 20 % no kopējā pacientu skaita attiecīgajā pakalpojumu programmā.

287. Darba samaksu (D) par veselības aprūpes pakalpojumu aprēķina, ņemot vērā, ka vidējā darba samaksa mēnesī ir noteikta šādā apmērā:

287.1. ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1125,00 euro;

287.2. ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 675,00 euro;

287.3. ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 450,00 euro.

287.1 Aprēķinot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, dienests gultasdienas tarifā papildus ietver samaksu par darbu nakts laikā, brīvdienās un svētku dienās.

288. Dienests izvērtē jauna veselības aprūpes pakalpojuma iekļaušanu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, ja dienestā saņemts ārstniecības iestādes vai ārstniecības personu profesionālās apvienības iesniegums ar šādu informāciju:

288.1. ārstniecības iestādes vai ārstniecības personu profesionālās apvienības nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, kontaktpersonas vārds, uzvārds, tālrunis, e-pasts;

288.2. jaunā veselības aprūpes pakalpojuma nosaukums vai tā sastāvdaļu nosaukums;

288.3. jaunajā veselības aprūpes pakalpojumā izmantotā apstiprinātā medicīniskā tehnoloģija (metode, medicīniskā ierīce vai zāles);

288.4. jaunā veselības aprūpes pakalpojuma veids, norādot, vai pakalpojums ir profilakses pasākums, diagnostikas izmeklējums, ārstēšanas pakalpojums vai rehabilitācijas un aprūpes pakalpojums;

288.5. jaunā veselības aprūpes pakalpojuma raksturojums – lietošanas pamatojums, mērķis, sagaidāmais rezultāts, pacientu mērķa grupa, plānotais pacientu skaits gadā, pacientu vidējais ārstēšanas ilgums, slimību diagnozes atbilstoši SSK-10;

288.6. Latvijas vai Eiropas Savienības valstu nozares specialitātes profesionālo personu apvienību apstiprinātās vadlīnijas, kuras izmanto jaunā veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanā;

288.7. jaunā veselības aprūpes pakalpojuma cenas citās Eiropas Savienības valstīs;

288.8. jaunā veselības aprūpes pakalpojuma pieejamā alternatīva un informācija par to, vai šī alternatīva šobrīd tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem;

288.9. šo noteikumu 284.2.apakšpunktā minētā informācija, kas nepieciešama veselības aprūpes pakalpojuma tarifa aprēķināšanai;

288.10. prognozējamais ieguvums, iekļaujot jauno pakalpojumu no valsts budžeta apmaksājamo pakalpojumu klāstā.

288.1 Pirms no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā iekļaut jaunu veselības aprūpes pakalpojumu, kura pamatā ir zāļu lietošana, dienests vērtē, vai ir veiktas šādas darbības:

288.1 1. zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) vai viņa pilnvarotais pārstāvis vai zāļu vairumtirgotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis ir vērsies dienestā ar iesniegumu, kurā lūgts veikt zāļu novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, iesniegumā norādot, ka zāļu novērtēšana nepieciešama jauna veselības aprūpes pakalpojuma iekļaušanai no valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā;

288.1 2. dienests ir veicis zāļu ārstniecisko un ekonomisko novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību un atzinis, ka zāles atbilst šādiem kritērijiem:

288.1 2.1. ir pierādīta zāļu terapeitiskā efektivitāte un priekšrocības attiecīgās slimības ārstēšanā;

288.1 2.2. zāļu lietošana atbilst attiecīgās slimības ārstēšanas shēmām vai starptautiskajām ārstēšanas vadlīnijām;

288.1 2.3. zāļu forma un stiprums atbilst ārstēšanas shēmai;

288.1 2.4. zāļu lietošanas izmaksas ir prognozējamas un samērojamas ar paredzamo terapeitisko efektu un ar attiecīgajā gadā veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

289. Ja jaunā veselības aprūpes pakalpojumā izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas izmaksas pārsniedz 71 000 euro vai paredzamais veselības aprūpes pakalpojumu tarifs pārsniedz 28 euro, ārstniecības iestāde vai ārstniecības personu profesionālā apvienība papildus šo noteikumu 288.punktā minētajai informācijai iesniegumā norāda šādu informāciju:

289.1. klīnisko pētījumu rezultātu kopsavilkumu, kas pierāda veselības aprūpes pakalpojuma klīnisko rezultātu un priekšrocības salīdzinājumā ar šobrīd apmaksājamu Latvijā pieejamu alternatīvu veselības aprūpes pakalpojumu, ar atsauci uz avotu;

289.2. jaunā veselības aprūpes pakalpojuma lietderības pamatojumu ar atsauci uz datu avotu un norādītu ietekmi uz vienu vai vairākiem šādiem rādītājiem atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu veidam:

289.2.1. profilakses pasākumiem, ārstēšanas pakalpojumiem un rehabilitācijas un aprūpes pakalpojumiem – mirstības samazināšana, slimības izraisīto komplikāciju samazināšana, slimības izraisīto blakusparādību samazināšana, veiksmīgi kontrolētu slimības simptomu skaits, stacionēšanas gadījumu skaits un atkārtošanās samazinājums;

289.2.2. diagnostikas izmeklējumiem – diagnostiskā precizitāte (diagnozes uzstādīšana), turpmākās terapijas izvēle;

289.3. jaunā veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu aprēķinu, kas veikts saskaņā ar šādiem principiem:

289.3.1. aprēķinā izmantota izmaksu minimizēšanas analīze vai izmaksu efektivitātes analīze;

289.3.2. aprēķinā ietvertas visas veselības aprūpes pakalpojuma tiešās izmaksas;

289.3.3. izmaksu analīze veikta, ievērojot šādus principus:

289.3.3.1. norāda veselības aprūpes pakalpojumu, kurš uzskatāms par alternatīvu un šobrīd atbilstoši šiem noteikumiem tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem;

289.3.3.2. nosaka tās izmaksu pozīcijas, kuras var salīdzināt ar šo noteikumu 289.3.3.1. apakšpunktā minētā alternatīvā veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu pozīcijām;

289.3.3.3. nosaka izmaksu vienību skaitu;

289.3.3.4. norāda izmaksas par vienu vienību;

289.3.3.5. visas izmaksas norāda euro;

289.3.3.6. norāda attiecīgos datu ieguves avotus;

289.3.3.7. pamatojoties uz prognozējamo pacientu skaitu un paredzamajām veselības aprūpes pakalpojuma izmaksām, aprēķina abu salīdzināmo pakalpojumu kopējās izmaksas un kopējos ieguvumus, tai skaitā līdzekļu ietaupījumu;

289.3.4. ja izmaksu analīze veikta citā valstī, to piemēro šajos noteikumos minētajiem apmaksas nosacījumiem, koriģējot visas izmaksas atbilstoši šo noteikumu 289.3.3. apakšpunktā minētajiem principiem.

290. Dienests ir tiesīgs pieprasīt ārstniecības personu profesionālās apvienības viedokli atbilstoši tās kompetencei par nepieciešamību iekļaut jauno veselības aprūpes pakalpojumu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, kā arī lūgt sniegt informāciju, kas nepieciešama veselības aprūpes pakalpojumu tarifa aprēķināšanai, šo noteikumu 283.2. vai 283.5.apakšpunktā minētajos gadījumos.

291. Dienests sagatavo atzinumu par iespēju iekļaut veselības aprūpes pakalpojumu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā un iesniedz to Veselības ministrijā, ja jaunais veselības aprūpes pakalpojums atbilst šādiem nosacījumiem:

291.1. tā pamatā ir apstiprinātā medicīniskā tehnoloģija;

291.2. pakalpojuma ieviešana ir pamatota, balstoties uz klīnisko nepieciešamību (ņemot vērā slimības izplatību, smaguma pakāpi, pacientu skaitu, pašreizējo praksi, alternatīvu pieejamību);

291.3. ir pierādītas jaunā pakalpojuma priekšrocības attiecīgās slimības profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā vai rehabilitācijā un aprūpē salīdzinājumā ar šobrīd apmaksājamu Latvijā pieejamu alternatīvu veselības aprūpes pakalpojumu;

291.4. tā nepieciešamību pamato Latvijas vai Eiropas Savienības valstu nozares specialitātes profesionālo personu apvienību apstiprinātās vadlīnijas attiecīgās slimības ārstēšanai;

291.5. pakalpojuma paredzamās izmaksas nepārsniedz tā cenas citās Eiropas Savienības valstīs;

291.6. tā paredzamās izmaksas, ņemot vērā prognozējamo pacientu skaitu, ir samērojamas ar valsts budžeta veselības aprūpei piešķirtajiem līdzekļiem;

291.7. attiecīgā pakalpojuma sniedzēja rīcībā ir atbilstošas telpas, aprīkojums un nepieciešamie resursi pakalpojuma sniegšanai.

292. Jaunu veselības aprūpes pakalpojumu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā iekļauj, ja:

292.1. tam ir būtiska ietekme uz cilvēka dzīvildzes pagarinājumu;

292.2. tas nodrošina efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu;

292.3. ir pieejami veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi.

XV. Kārtība, kādā tiek izsniegti dokumenti veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē

293. Dienests, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu (turpmāk – regula Nr. 883/2004) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu (turpmāk – regula Nr. 987/2009), izsniedz šādus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē:

293.1. S 1 veidlapu "Apliecinājums tiesībām saņemt veselības aprūpi" (turpmāk – S 1 veidlapa), kas nodrošina personai tiesības veidlapā norādītajā valstī saņemt šajā valstī garantētos veselības aprūpes pakalpojumus;

293.2. S 2 veidlapu "Apliecinājums tiesībām uz plānveida ārstēšanu" (turpmāk – S 2 veidlapa), kas nodrošina tiesības saņemt veidlapā norādīto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu veidlapā norādītajā valstī un termiņā;

293.3. S 3 veidlapu "Apliecinājums tiesībām uz ārstēšanu pensionētam pierobežas darbiniekam valstī, kurā iepriekš bija nodarbināts" (turpmāk – S 3 veidlapa), kas nodrošina pensionētam pierobežas darbiniekam tiesības pabeigt veidlapā norādīto ārstēšanos veidlapā norādītajā valstī;

293.4. apdrošināšanas karti vai apdrošināšanas karti aizvietojošo sertifikātu, kas īslaicīgas uzturēšanās laikā kādā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē nodrošina tiesības saņemt neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

294. Šo noteikumu 293.punktā minētās veidlapas un apdrošināšanas karti vai apdrošināšanas karti aizvietojošo sertifikātu dienests izsniedz uz laiku, kurā personai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ja saņemts personas iesniegums vai kompetentās iestādes pieprasījums.

295. Persona, kas veic darbību Latvijas Republikā nodarbinātas personas statusā un kurai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, bet tās dzīvesvieta ir citā ES, EEZ vai Šveicē, lai saņemtu S 1 veidlapu, iesniedz dienestā šādus dokumentus:

295.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

295.1.1. vārds, uzvārds;

295.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

295.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

295.1.4. adrese dzīvesvietas valstī;

295.1.5. darbavietas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

295.1.6. vai persona citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē saņem pabalstu sociālās drošības jomā, un, ja saņem, – valsti, kurā saņem pabalstu, un pabalsta veidu;

295.1.7. vai persona ir apdrošināta citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmā;

295.1.8. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

295.2. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.).

296. Persona, kas veic darbību Latvijas Republikā pašnodarbinātas personas statusā un kurai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, bet tās dzīvesvieta ir citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē, lai saņemtu S 1 veidlapu, iesniedz dienestā šādus dokumentus:

296.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

296.1.1. vārds, uzvārds;

296.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

296.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

296.1.4. adrese dzīvesvietas valstī;

296.1.5. vai persona ir nodarbināta citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē. Ja persona ir nodarbināta, norāda nodarbinātības valsti;

296.1.6. vai persona citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē saņem pabalstu sociālās drošības jomā, un, ja saņem, – valsti, kurā saņem pabalstu, un pabalsta veidu;

296.1.7. vai persona ir apdrošināta citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmā;

296.1.8. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

296.2. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.).

297. Persona, kas veic darbību Latvijas Republikā nodarbinātas personas statusā un kurai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, bet darba veikšanai īslaicīgi (ne ilgāk kā uz 24 mēnešiem) nosūtīta uz citu ES, EEZ dalībvalsti vai Šveici, lai saņemtu S 1 veidlapu, iesniedz dienestā šādus dokumentus:

297.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

297.1.1. vārds, uzvārds;

297.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

297.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

297.1.4. dzīvesvietas adrese Latvijā;

297.1.5. A 1 veidlapas "Sertifikāts par sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem, kas piemērojami sertifikāta saņēmējam" izdošanas datums un derīguma termiņš;

297.1.6. adrese valstī, kurā persona uzturēsies, ja adrese ir zināma;

297.1.7. darbavietas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

297.1.8. vai persona ir apdrošināta citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmā;

297.1.9. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

297.2. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.).

298. Persona, kas veic darbību Latvijas Republikā pašnodarbinātas personas statusā un kurai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, bet īslaicīgi (ne ilgāk kā uz 24 mēnešiem) dodas uz citu ES, EEZ dalībvalsti vai Šveici, lai veiktu darbību pašnodarbinātas personas statusā, lai saņemtu S 1 veidlapu, iesniedz dienestā šādus dokumentus:

298.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

298.1.1. vārds, uzvārds;

298.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

298.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

298.1.4. adrese valstī, kurā persona uzturēsies, ja adrese ir zināma;

298.1.5. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

298.1.6. A 1 veidlapas "Sertifikāts par sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem, kas piemērojami sertifikāta saņēmējam" izdošanas datums un derīguma termiņš;

298.1.7. vai persona ir apdrošināta citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmā;

298.2. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.).

299. Persona, kas saņem Latvijas Republikas pensiju vai ir to pieprasījusi un kurai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, lai saņemtu S 1 veidlapu, iesniedz dienestā iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

299.1. vārds, uzvārds;

299.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

299.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

299.4. dzīvesvietas adrese citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē;

299.5. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

299.6. piešķirtās vai pieprasītās pensijas veids (vecuma, apgādnieka zaudējuma, invaliditātes, izdienas);

299.7. citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices piešķirtās vai pieprasītās pensijas veids (vecuma, apgādnieka zaudējuma, invaliditātes, izdienas), ja persona saņem pensiju no citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices;

299.8. vai persona ir nodarbināta citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē. Ja persona ir nodarbināta, norāda nodarbinātības valsti;

299.9. vai persona citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē saņem pabalstu sociālās drošības jomā, un, ja saņem, – valsti, kurā saņem pabalstu, un pabalsta veidu;

299.10. vai persona ir apdrošināta citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmā.

300. Bezdarbnieks, kuram ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā un kurš vēlas doties darba meklējumos uz citu ES valsti, lai saņemtu S 1 veidlapu, iesniedz dienestā iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

300.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

300.1.1. vārds, uzvārds;

300.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

300.1.3. dzīvesvietas adrese;

300.1.4. adrese valstī, uz kuru dodas darba meklējumos;

300.1.5. bezdarbnieka statusa iegūšanas datums;

300.1.6. U 2 veidlapas "Tiesību uz bezdarbnieka pabalstu saglabāšana" izdošanas datums un derīguma termiņš.

301. Šo noteikumu 295., 296., 297., 298., 299. un 300.punktā minētās personas ģimenes loceklis (laulātais; aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona), kurš ir šīs personas apgādībā, lai saņemtu S 1 veidlapu, iesniedz dienestā šādus dokumentus:

301.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

301.1.1. vārds, uzvārds;

301.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

301.1.3. dzīvesvietas adrese citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē;

301.1.4. vai iesniedzējs ir nodarbināts citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē. Ja ir nodarbināts, norāda nodarbinātības valsti;

301.1.5. vai iesniedzējs citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē saņem pabalstu sociālās drošības jomā, un, ja saņem, – valsti, kurā saņem pabalstu, un pabalsta veidu;

301.1.6. šo noteikumu 295., 296., 297., 298., 299. un 300.punktā minētās personas vārds, uzvārds, personas kods vai identifikācijas numurs un, ja šī persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs;

301.1.7. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

301.2. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

301.3. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

301.4. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

301.5. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

301.6. šo noteikumu 299.6., 299.7., 299.8., 299.9. un 299.10.apakšpunktā minēto informāciju par šo noteikumu 299.punktā minēto personu, ja iesniedzējs ir šo noteikumu 299.punktā minētās personas ģimenes loceklis;

301.7. šo noteikumu 300.1.5. un 300.1.6.apakšpunktā minēto informāciju par šo noteikumu 300.punktā minēto personu, ja iesniedzējs ir noteikumu 300.punktā minētās personas ģimenes loceklis.

302. Lai saņemtu apdrošināšanas karti, persona iesniedz dienestā iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

302.1. vārds, uzvārds;

302.2. personas kods (identifikācijas numurs);

302.3. adrese (ja persona vēlas saņemt apdrošināšanas karti pa pastu).

302.1 Ja iesniegumu apdrošināšanas kartes saņemšanai persona dienestā iesniedz vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā, persona aizpilda minētajā sistēmā ievietoto veidlapu.

303. Persona, kura ir ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices pilsonis, papildus šo noteikumu 302.punktā minētajam veic šādas darbības:

303.1. ja persona veic darbību Latvijas Republikā nodarbinātas personas statusā, – iesniedz izziņu no darbavietas, kas apliecina, ka:

303.1.1. persona ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta kā darba devēja darbinieks;

303.1.2. persona ir nodarbināta uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Ja persona ir nodarbināta uz noteiktu laiku, norāda nodarbinātības laikposmu;

303.1.3. darba devējs piecu darbdienu laikā informēs dienestu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu;

303.2. ja persona veic darbību Latvijas Republikā pašnodarbinātas personas statusā, iesniedz apliecinājumu, ka persona ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta kā pašnodarbināta persona un veic aktīvu saimniecisku darbību, un piecu darbdienu laikā pēc aktīvas saimnieciskās darbības pārtraukšanas vai pašnodarbinātas personas statusa zaudēšanas par to informēs dienestu;

303.3. ja persona ir šo noteikumu 295., 296., 297., 298., 299. un 300.punktā minētās personas ģimenes loceklis (laulātais; aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona) un ir šīs personas apgādībā:

303.3.1. sniedz šādas ziņas par šo noteikumu 295., 296., 297., 298., 299. un 300.punktā minēto personu:

303.3.1.1. vārds, uzvārds;

303.3.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

303.3.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

303.3.1.4. norāda, vai šo noteikumu 296. vai 298. punktā minētā persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā pašnodarbināta persona, kura veic aktīvu saimniecisko darbību, ja iesniedzējs ir šo noteikumu 296. vai 298. punktā minētās personas ģimenes loceklis;

303.3.2. ja persona ir šo noteikumu 295. punktā minētās personas ģimenes loceklis, iesniedz izziņu no darbavietas, kas apliecina, ka:

303.3.2.1. persona ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta kā darba devēja darbinieks;

303.3.2.2. persona ir nodarbināta uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Ja persona ir nodarbināta uz noteiktu laiku, norāda nodarbinātības laikposmu;

303.3.2.3. darba devējs piecu darbdienu laikā informēs dienestu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu;

303.3.3. ja persona ir šo noteikumu 296. punktā minētās personas ģimenes loceklis, iesniedz personas apliecinājumu, ka persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā pašnodarbināta persona, kura veic aktīvu saimniecisko darbību;

303.3.4. ja persona ir šo noteikumu 297. punktā minētās personas ģimenes loceklis, iesniedz izziņu no darbavietas, kas apliecina, ka:

303.3.4.1. persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā darba devēja darbinieks;

303.3.4.2. persona ir nodarbināta uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Ja persona ir nodarbināta uz noteiktu laiku, norāda nodarbinātības laikposmu;

303.3.4.3. persona tiek nosūtīta darbā uz citu ES, EEZ dalībvalsti vai Šveici (norāda valsti un plānoto uzturēšanās periodu);

303.3.4.4. darba devējs piecu darbdienu laikā informēs dienestu par personas atsaukšanu no komandējuma pirms termiņa vai par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu;

303.3.5. ja persona ir šo noteikumu 298. punktā minētās personas ģimenes loceklis, iesniedz apliecinājumu, ka:

303.3.5.1. persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā pašnodarbināta persona, kura veic aktīvu saimniecisku darbību;

303.3.5.2. persona citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē atradīsies saistībā ar reģistrētās saimnieciskās darbības vai līdzīgas darbības veikšanu pašnodarbinātas personas statusā (norāda valsti un plānoto uzturēšanās periodu);

303.3.6. šo noteikumu 299.6., 299.7., 299.8., 299.9. un 299.10.apakšpunktā minēto informāciju par šo noteikumu 299.punktā minēto personu, ja iesniedzējs ir šo noteikumu 299.punktā minētas personas ģimenes loceklis;

303.3.7. šo noteikumu 300.1.5. un 300.1.6.apakšpunktā minēto informāciju par šo noteikumu 300.punktā minēto personu, ja iesniedzējs ir šo noteikumu 300.punktā minētās personas ģimenes loceklis.

304. Ja, izskatot šo noteikumu 302. punktā minēto personas iesniegumu, dienests konstatē, ka personai ir tiesības saņemt apdrošināšanas karti, dienests to izsniedz vai nosūta pa pastu uz personas norādīto vai deklarēto dzīvesvietas adresi, nesagatavojot rakstveida lēmumu.

305. Apdrošināšanas karti izsniedz uz trijiem gadiem vai uz īsāku laikposmu, kas atbilst periodam, kurā ir konstatējams, ka personai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

306. Dienests, nesagatavojot rakstisku lēmumu, izsniedz personai apdrošināšanas karti iesnieguma saņemšanas dienā vai nosūta pa pastu, izņemot šo noteikumu 307.punktā minētos gadījumus.

307. Ja, izskatot šo noteikumu 302. punktā minēto personas iesniegumu, dienests konstatē, ka personai nav tiesību saņemt apdrošināšanas karti, dienests sagatavo rakstveida lēmumu par atteikumu izsniegt apdrošināšanas karti un lēmumu izsniedz personai vai nosūta to elektroniski uz personas norādīto elektroniskā pasta adresi (oficiālo elektronisko adresi, ja pacientam ir aktivizēts e-adreses konts) vai pa pastu uz personas norādīto vai deklarēto dzīvesvietas adresi.

308. Par apdrošināšanas kartes izgatavošanu, ja tā pieprasīta agrāk nekā vienu mēnesi pirms spēkā esošās apdrošināšanas kartes derīguma termiņa beigām, persona maksā atbilstoši dienesta maksas pakalpojumu cenrādim.

309. Ja persona, īslaicīgi uzturoties kādā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē, vēlas saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību un persona nevar uzrādīt apdrošināšanas karti, dienests, pamatojoties uz personas iesniegumu vai tās valsts kompetentās institūcijas pieprasījumu, kurā persona atrodas, izsniedz personai vai attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai apdrošināšanas karti aizvietojošu sertifikātu.

310. Personai, kurai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un kura vēlas saņemt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē, dienests izsniedz S 2 veidlapu, ja vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi:

310.1. veselības aprūpes pakalpojums saskaņā ar veselības aprūpes jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem;

310.2. iesnieguma izskatīšanas laikā neviena no šo noteikumu 7.punktā minētajām ārstniecības iestādēm nevar nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu, un par to ir saņemts pamatots ārstniecības iestādes atzinums;

310.3. šis pakalpojums personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību.

311. Dienests S 2 veidlapu neizsniedz, ja veselības aprūpes pakalpojumus sniedz klīnisku pētījumu ietvaros vai tiem izmanto eksperimentālu ārstniecības tehnoloģiju.

312. Lai saņemtu S 2 veidlapu, persona dienestā iesniedz šādus dokumentus:

312.1. iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

312.1.1. vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

312.1.2. veselības aprūpes pakalpojums, kas personai nepieciešams saskaņā ar ārstu konsilija atzinumu;

312.1.3. veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas valsts un pakalpojuma sniedzējs;

312.2. attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsilija atzinumu, kurā norādīts nepieciešamais pakalpojums, kā arī pamatojums, vai šis pakalpojums personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību, un medicīniski pamatoti iemesli, kādēļ personai attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešams saņemt citā valstī;

312.3. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.).

312.1 Dienestam ir tiesības pieprasīt, lai persona iesniedz ārstniecības iestādes apstiprinājumu, ka veselības aprūpes pakalpojums, ko plānots saņemt attiecīgajā ārstniecības iestādē, tiks nodrošināts, pamatojoties uz S 2 veidlapu.

313. Dienestam ir tiesības pieprasīt no ārstniecības iestādēm atzinumu:

313.1. par to, vai ārstniecības iestāde var nodrošināt personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu un vai veselības aprūpes pakalpojumu var sniegt termiņā, kas ir medicīniski pamatots, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību;

313.2. par iespējām nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegt Latvijā, pieaicinot citas valsts ārstniecības personu attiecīgajā ārstniecības nozarē, un šāda veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas izmaksām Latvijā, salīdzinot tās ar izmaksām, kas rastos, ja personu nosūtītu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemt citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē, kā arī norādot, vai medicīniskā tehnoloģija, kuru nepieciešams izmantot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai, ir apstiprināta pieaicinātās ārstniecības personas valstī.