Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība

Veids Noteikumi
Publicēts 2014-08-12
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta noteikumi Nr.461Rīgā 2014.gada 12.augustā (prot. Nr.43 14.§)

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma4.panta divpadsmito daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības pārtikas kvalitātes shēmām, kā arī to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību.
2. Pārtikas kvalitātes shēmas ir:

2.1. bioloģiskās lauksaimniecības shēma atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulai (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007;

2.2. aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēma un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēma atbilstoši:

2.2.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulai (ES) 2024/1143 par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību produktiem un lauksaimniecības produktu fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) 2019/1753 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (turpmāk – regula 2024/1143) – lauksaimniecības produktiem un pārtikai;

2.2.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulas (ES) 2019/787 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008, III nodaļai un regulai 2024/1143 – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem;

2.2.3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, II daļas II sadaļas I nodaļas 2. iedaļai un regulai 2024/1143 – vīniem;

2.2.4. (svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 191);

2.3. garantētu tradicionālo īpatnību shēma atbilstoši regulai 2024/1143;

2.4. nacionālā pārtikas kvalitātes shēma atbilstoši Komisijas 2021. gada 7. decembra Deleģētās regulas (ES) 2022/126, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām, 47. panta "a" apakšpunktam.

3. Pārtikas kvalitātes shēmā visi pārtikas aprites posmi ir izsekojami, shēmas produkta ražotājs (turpmāk – operators) ievēro prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas kvalitātes shēmām, un lietošanai pārtikā paredzētais produkts ir laists tirgū.
3.1 Pārtikas kvalitātes shēmu produktu marķējumā ir iekļautas norādes saskaņā ar:

3.1 1. šo noteikumu 21. un 23. punktu un 5. pielikumu – nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai;

3.1 2. normatīvajiem aktiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā – bioloģiskās lauksaimniecības shēmai;

3.13. regulas 2024/1143 37. un 70. pantu un Komisijas 2024. gada 30. oktobra Īstenošanas regulas (ES) 2025/26, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 piemēro attiecībā uz reģistrāciju, grozījumiem, anulēšanu, aizsardzības izpildi, marķēšanu un saziņu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantētu tradicionālo īpatnību produktu jomā, Īstenošanas regulu (ES) 2019/34 groza attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīna nozarē un atceļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 un (ES) 2021/1236, 34. pantu – aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmai, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmai un garantēto tradicionālo īpatnību shēmai.

4. Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas ražots atbilstoši normatīvajiem aktiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā un pēc marķēšanas ar bioloģiskās lauksaimniecības norādi ir laists tirgū.
5. Operatora atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības shēmai apliecina kontroles institūcijas, kas noteiktas normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību (turpmāk – bioloģiskās kontroles institūcija), ievērojot šādus kritērijus:

5.1. operators ražo šo noteikumu 4. punktā noteikto pārtikas produktu;

5.2. atbilstoši shēmai saražotais galaprodukts ir laists tirgū;

5.3. (svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 228).

5.1 (Svītrots ar MK 05.07.2016. noteikumiem Nr. 441)
5.2 Atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības shēmai bioloģiskās kontroles institūcija apliecina arī attiecībā uz:

5.21. operatoru, kas ražo bioloģiskās lauksaimniecības primāros produktus un tos piegādā bioloģiskās lauksaimniecības apstrādes un pārstrādes uzņēmumam vai kooperatīvam;

5.22. operatoru, kas ir sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums.

6. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem lauksaimniecības un pārtikas kvalitātes shēmu jomā.
7. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmā iekļauti pārtikas uzņēmumi (turpmāk – uzņēmumi), kas ražo izejvielas šo noteikumu 6. punktā minētajiem pārtikas produktiem un shēmas produktus.
8. Garantēto tradicionālo īpatnību shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Garantētu tradicionālo īpatnību reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem lauksaimniecības un pārtikas kvalitātes shēmu jomā.
9. Operatora atbilstību aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmai, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmai vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmai apliecina dienests.
10. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas ražots atbilstoši šiem noteikumiem un ir laists tirgū ar nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi.
11. Operatora atbilstību nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai apliecina dienests šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
12. Visi pārtikas kvalitātes shēmā iesaistītie uzņēmumi ievēro normatīvo aktu prasības pārtikas aprites jomā.
13. Šo noteikumu 5., 9. un 11. punktā minētās kontroles institūcijas uztur un ievieto savā tīmekļa vietnē attiecīgās shēmas produktu sarakstu, norādot šādu informāciju:

13.1. par bioloģiskās lauksaimniecības shēmu – shēmas produkta nosaukumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, datumu, kad operators uzsācis un pārtraucis darbību shēmā, un bioloģiskās lauksaimniecības primāro produktu ražotāju skaitu, kuri piegādā tos bioloģiskās lauksaimniecības apstrādes vai pārstrādes uzņēmumam vai kooperatīvam, kurš nodrošina produktu nonākšanu pie operatora (turpmāk – izejvielu piegādātājs);

13.2. par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu – shēmas produkta nosaukumu, sertifikāta izsniegšanas, pārtraukšanas vai anulēšanas datumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, datumu, kad operators uzsācis un pārtraucis darbību shēmā, un izejvielu piegādātāju skaitu, kā arī marķējumā izmantojamās nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes krāsu;

13.3. par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmu – shēmas produkta nosaukumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu un izejvielu piegādātāja nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, ja pieteikumā ir norādīta ģeogrāfiskajā apgabalā iegūtas izejvielas izmantošana, Eiropas Komisijas regulas numuru, datumu un nosaukumu par Latvijā ražotā produkta ierakstīšanu Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu reģistrā;

13.4. par garantētu tradicionālo īpatnību shēmu – shēmas produkta nosaukumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, Eiropas Komisijas regulas numuru, datumu un nosaukumu par Latvijā ražotā produkta ierakstīšanu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā.

14. Dienests uztur šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minēto izejvielu piegādātāju sarakstu.
15. Operators katru gadu līdz 1. februārim rakstiski iesniedz pārskatu par iepriekšējā gadā realizētajiem produktiem, ja iepriekšējā gadā viņš atbilstošajā shēmā ir darbojies vismaz trīs mēnešus:

15.1. nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā – dienestam (1. pielikums);

15.2. aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmā, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmā un garantēto tradicionālo īpatnību shēmā – ražotāju grupai (2. pielikums).

16. Katru gadu līdz 30. martam ražotāju grupa (3. pielikums) un dienests (4. pielikums) elektroniski iesniedz Zemkopības ministrijā šo noteikumu 15. punktā minēto pārskatu kopsavilkumus.

II. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vispārējās prasības

17. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas operators ir fiziska vai juridiska persona, kura ražo nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošu produktu.
18. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu marķē atbilstoši normatīvajiem aktiem par produktu marķēšanu. Marķējumā iekļauj nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, kas atveidota un izvietota saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.
19. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu ražo, ievērojot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības, kas noteiktas:

19.1. šo noteikumu 6. pielikumā – pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu, aitu un trušu gaļai un tās produktiem;

19.2. šo noteikumu 7. pielikumā – medum un biškopības produktiem;

19.3. šo noteikumu 8. pielikumā – graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem;

19.4. šo noteikumu 9. pielikumā – dārzeņiem, kartupeļiem, sēnēm un to produktiem;

19.5. šo noteikumu 10. pielikumā – augļiem, ogām un to pārstrādes produktiem;

19.6. šo noteikumu 11. pielikumā – olām, putnu gaļai un to produktiem;

19.7. šo noteikumu 12. pielikumā – zivīm un zivju produktiem;

19.8. šo noteikumu 13. pielikumā – saliktiem produktiem un uztura bagātinātājiem;

19.9. šo noteikumu 14. pielikumā – dzeramajam ūdenim, avota ūdenim, minerālūdenim un sulu dzērieniem;

19.10. šo noteikumu 15. pielikumā – konditorejas izstrādājumiem.

20. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkti, kas nav marķēti, visos pārtikas aprites posmos ir nošķirti laikā vai telpā (produktu apriti veic citā laikā vai telpā) no produktiem, kas nav ražoti saskaņā ar minētās shēmas prasībām.
21. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām un to marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, ja:

21.1. (svītrots ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603);

21.2. tas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv un nav ražots no tiem;

21.3. produkta ražošanā nav izmantotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām II pielikumā minētās pārtikas krāsvielas, izņemot C daļas II grupas pārtikas krāsvielas;

21.4. produkta pilns pārstrādes cikls notiek vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas minēts norādē.

22. Produkta pilnu pārstrādes ciklu nodrošina pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi, kas veic produktu pārstrādi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu 2. panta "m" punkta izpratnē, minerālūdens, dzeramā ūdens un avota ūdens ražotāji, kā arī kautuves un uzņēmumi, kas veic gaļas sadalīšanu.
23. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, un to marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II sadaļā minēto norādi, ja tā ražošanā ir ievērotas šo noteikumu 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētās prasības un vismaz 75 procenti no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām (izņemot ūdeni, sāli un cukuru) ir iegūtas vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas shēmas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions.
24. Ja rodas pamatotas aizdomas par to, ka produkts neatbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, vai strīda situācija, dienests ņem paraugus produkta laboratoriskai izmeklēšanai. Laboratorisko izmeklēšanu nodrošina Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "BIOR", un laboratorisko izmeklējumu izmaksas sedz operators saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi.
25. Medu un biškopības produktus, svaigus dārzeņus, kartupeļus, sēnes, augļus un ogas, svaigas zivis un svaigas olas marķē tikai ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, un tie pilnībā ir iegūti vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions.
26. Ja saldētus dārzeņus, kartupeļus, augļus un ogas marķē ar 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, papildus marķējumā norāda izcelsmes valsti galvenajai sastāvdaļai, kas veido vairāk nekā 50 procentu no minētā pārtikas produkta.

III. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas sertifikācija

27. Operators, kas vēlas sākt darbību nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā vai ražot jaunu shēmas produktu, rakstiski iesniedz dienestā:

27.1. iesniegumu (16. pielikums);

27.2. sarakstu, kurā norādīti izejvielu piegādātāji – primāro produktu ražotāji, kas piegādā tos operatoram vai kooperatīvam, kurš nodrošina produktu nonākšanu pie operatora (17. pielikums), ja produktu marķēšanā izmanto šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi.

28. Dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un vienojas ar operatoru par pārbaudes laiku.
29. Dienests:

29.1. veic dokumentu un operatora pārbaudi;

29.2. pamatojoties uz riska analīzi, pārbauda izejvielu piegādātājus, izņemot graudu audzētājus, ja operators produktu marķēšanā izmanto šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi;

29.3. pēc operatora pārbaudes sagatavo un izsniedz operatoram novērtēšanas protokolu un, ja nepieciešams, vienojas par termiņu, lai novērstu pārbaudē konstatētās neatbilstības.

30. Dienests ir tiesīgs pieprasīt operatoram informāciju un dokumentus, kas pamato produkta atbilstību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām. Izvērtējot laboratorijas testēšanas pārskatus, kas apliecina produktu kvalitātes rādītāju atbilstību, dienests ievēro testēšanas metodes noteikšanas robežu. Rezultāti, kas ir zemāki par metodes noteikšanas robežu, atbilst rādītājam "nav pieļaujams".
31. Ja šo noteikumu 29. punktā minētajā pārbaudē konstatē operatora un shēmas produkta atbilstību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, dienests 10 darbdienu laikā pēc minētās pārbaudes pieņem lēmumu par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas atbilstības sertifikāta (turpmāk – sertifikāts) izsniegšanu.
32. Ja šo noteikumu 29. punktā minētajā pārbaudē ir konstatētas neatbilstības, pēc to novēršanas dienests:

32.1. veic atkārtotu pārbaudi, kā arī sagatavo un izsniedz operatoram novērtēšanas protokolu. Ja tiek veikta tikai atkārtota dokumentu pārbaude, novērtēšanas protokolu neizsniedz;

32.2. 10 darbdienu laikā pēc atkārtotās pārbaudes pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu un par to rakstiski paziņo operatoram.

33. Sertifikātā norāda:

33.1. operatora identifikācijas datus (juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu);

33.2. produkta nosaukumu un pārtikas produkta grupu atbilstoši šo noteikumu 19. punktam;

33.3. piešķirtā sertifikāta numuru;

33.4. produkta marķēšanā izmantojamo nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi;

33.5. sertifikāta izsniegšanas datumu.

34. Lai produkta marķējumā varētu izmantot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, operators pēc sertifikāta saņemšanas rakstiski iesniedz iesniegumu par norādes lietošanas tiesību piešķiršanu zīmes īpašniekam vai saskaņā ar Preču zīmju likuma 29. pantu noteiktajam licenciātam, kas norādīts Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē.
35. Dienests vismaz reizi gadā veic to operatoru pārbaudi, kuri produktu marķējumā izmanto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi. Izejvielu piegādātāju plānoto pārbaužu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska analīzi.
36. Ja dienests konstatē, ka operators pārkāpj šo noteikumu prasības, tas rakstiski brīdina operatoru par konstatētajām neatbilstībām un nosaka termiņu to novēršanai. Pēc noteiktā termiņa beigām dienests veic atkārtotu pārbaudi.
37. Dienests anulē sertifikātu un aizliedz izmantot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, ja:

37.1. konstatē tīšus produkta ražošanas pārkāpumus kādā no pārtikas aprites posmiem;

37.2. šo noteikumu 36. punktā minētās neatbilstības nav novērstas noteiktajā termiņā;

37.3. operators izmanto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi produktam, kam nav izsniegts sertifikāts;

37.4. operators kavē, apgrūtina vai liedz dienestam veikt uzraudzību.

38. Ja dienests anulē operatora sertifikātu, tas divus gadus operatoram neizsniedz jaunu sertifikātu.
39. Operators katru gadu līdz 1. februārim iesniedz dienestā informāciju par izmaiņām šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētajā sarakstā.
40. Operators un izejvielu piegādātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama samaksa par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem, sedz šādus dienesta izdevumus:

40.1. operators – par produktu sertificēšanu nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, ikgadējo pārbaudi un atkārtotu pārbaudi, ja plānveida pārbaudē konstatēta neatbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām;

40.2. izejvielu piegādātājs – par atkārtotu pārbaudi, ja plānveida pārbaudē konstatēta neatbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām.

41. Ja operators pārtrauc ražot pārtikas kvalitātes shēmas produktu, tas par to 10 dienu laikā rakstiski informē dienestu un licenciātu.

III1. Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas darbības un uzraudzības kārtība

41.1 Lai sāktu darbību bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, operators bioloģiskās kontroles institūcijā rakstveidā iesniedz:

41.1 1. iesniegumu, norādot operatora nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā vai vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietas adresi;

41.12. informāciju par bioloģiskās lauksaimniecības shēmas produktu izejvielu piegādātāju skaitu;

41.13. apliecinājumu, norādot realizēto bioloģiskās lauksaimniecības produktu nosaukumus un realizācijas vietas. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kas ir pakļauts bioloģiskās lauksaimniecības kontroles un uzraudzības sistēmai atbilstoši normatīvajiem aktiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā un izmanto noteiktu īpatsvaru (euro) – 30–60 procentu, 61–90 procentu vai 91–100 procentu – bioloģisko produktu, minētajā apliecinājumā norāda arī šo produktu attiecīgo procentuālo daļu.

41.2 (Svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 228)
41.3 Ja šo noteikumu 41.1 punktā minēto dokumentu pārbaudē tiek konstatēta operatora un shēmas produkta atbilstība bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām, bioloģiskās kontroles institūcija pieņem lēmumu par operatora iekļaušanu bioloģiskās lauksaimniecības shēmā un iekļauj operatoru šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētajā sarakstā.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.