Vispārīgie būvnoteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.500Rīgā 2014.gada 19.augustā (prot. Nr.44 52.§)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktu un 14.1 panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi;

1.2. gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana;

1.3. gadījumus, kad nepieciešama būves vai būvprojekta ekspertīze, kā arī būvprojekta ekspertīzes sastāvu, veikšanas kārtību un apjomu;

1.4. gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu;

1.5. būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī birojā, institūcijās, kuras pilda būvvaldes funkcijas, un pašvaldībā nodarbināto būvinspektoru sadarbības kārtību;

1.6. būvspeciālistu atbildību;

1.7. principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu;

1.8. gadījumus, kuros ir piemērojama atļaujas un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. autoruzraudzība – profesionālu un neatkarīgu kontroles darbību kopums, ko veic autoruzraugs no būvdarbu uzsākšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā;

2.2. atsevišķu būvdarbu veicējs – būvdarbu veicējs, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, par būvniecības ierosinātāja vai būvdarbu veicēja līdzekļiem veic atsevišķus būvdarbus vai to kopumu;

2.3. būvdarbu vadītājs – būvspeciālists, kuru ieceļ galvenais būvdarbu veicējs vai atsevišķo būvdarbu veicējs un kura pienākums ir nodrošināt būvdarbu kvalitatīvu izpildi atbilstoši būvprojektam, kā arī ievērot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas;

2.4. (svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390);

2.5. būvprojekta ekspertīze – profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;

2.5.1 būves ekspertīze – būves, tās daļas vai būves daļā iebūvēto būvizstrādājumu, elementu un to savienojumu mezglu pārbaude, atsedzot būvkonstrukcijas, veicot urbumus vai lietojot citas izpētes metodes, lai novērtētu būvdarbu kvalitāti un atbilstību būvprojektam, būvdarbu līgumam un būvdarbu laikā piemērojamām prasībām;

2.6. būves kārta – būvprojektā noteikta atsevišķa būve vai būves daļa ar nepieciešamajiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu, kuru var ekspluatēt neatkarīgi no citām būves daļām;

2.7. (svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390);

2.8. (svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390);

2.9. būvlaukums – atbilstoši būvniecības dokumentācijai dabā norobežota vai nosacīta būvdarbu veikšanai nepieciešamā teritorija, kurā notiks vai notiek būvdarbi, ar tajā esošo nepieciešamo aprīkojumu (pagaidu būves, iekārtas utt.);

2.10. (svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196);

2.11. (svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390);

2.12. būvprojekts minimālā sastāvā – nepieciešamais grafisko un teksta dokumentu kopums, kas ataino būves pamatideju (būves apjoms, novietojums, būves lietošanas veids) un ir pamats būvatļaujas izdošanai;

2.13. būvuzraudzība – profesionāla un neatkarīga būvdarbu veikšanas procesa uzraudzība, lai pārliecinātos par kvalitatīvu un drošu būves būvniecību;

2.14. būvuzraudzības plāns – būvdarbu kvalitātes uzraudzības plāns, kas izstrādāts, pamatojoties uz darbu organizēšanas projektu un darbu veikšanas projektu, un nosaka būvuzrauga obligāti veicamās pārbaudes un galvenos būvdarbu posmus;

2.15. galvenais būvdarbu veicējs – būvdarbu veicējs, kas piesaista citus atsevišķus būvdarbu veicējus, noslēdzot attiecīgus līgumus, un kura pienākums ir realizēt objektu dabā atbilstoši būvprojektam;

2.16. inženiertīkls – būvju kopums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem;

2.17. inženiertīklu pievads – ārējā energoapgāde, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu apgādes vai novades sistēma, kas sastāv no pazemes vai virszemes cauruļvadu, kabeļu, vadu un to tehnisko ietaišu kopuma, no vietējās nozīmes vai maģistrālā ārējā inženiertīkla, ūdens apgādes urbuma, notekūdeņu attīrīšanas būves, rezervuāra vai līdzīga objekta līdz būves ārējai sienai, ievada noslēgierīcei vai ievada sadalnei, tai skaitā starp divām vai vairākām būvēm vienas zemes vienības robežās;

2.18. īslaicīgas lietošanas būve – būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām;

2.19. kvalificēts būvdarbu izpildītājs – fiziska persona, kas ieguvusi valsts atzītu profesionālo izglītību un vismaz 2. kvalifikācijas līmeni būvniecības vai saistītā profesijā vai Latvijas Amatniecības kameras piešķirto amatnieka kvalifikāciju;

2.20. mazēka – vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2;

2.21. pagaidu būve – būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms objekta nodošanas ekspluatācijā;

2.22. (svītrots no 01.07.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 188. punktu).

II. Vispārīgais būvniecības process

3. Būvniecību var ierosināt:

3.1. zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai servitūta izlietotājs;

3.2. pašvaldība, ja tā sakārto vai nojauc būvi, kas kļuvusi bīstama un rada apdraudējumu cilvēku drošībai, vai nojauc patvaļīgās būvniecības objektu;

3.3. enerģētikas un elektronisko sakaru reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – energoapgādes komersants un elektronisko sakaru komersants;

3.4. zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai servitūta izlietotājs – būves ekspluatācijai nepieciešamās inženierbūves ceļu zemes nodalījuma joslā.

3.1 Ja būvniecības ierosinātājs ir ārzemnieks vai ārvalstu komersants, būvniecības dokumentos norāda šādu informāciju:

3.1 1. ārzemnieks, par kuru nav iekļautas ziņas Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā, norāda dzimšanas datumu un papildus norāda tā dzimšanas vietu, valstisko piederību un tās veidu;

3.1 2. ārvalstu komersants, kas nav reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, norāda juridiskās personas dibināšanas datumu un papildus juridiskās personas juridisko adresi.

4. Būves iedala trīs grupās (1. pielikums) atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa.

5. Dalījums būvju grupās un būvniecības process neattiecas uz:

5.1. ģeodēziskajiem punktiem, robežzīmēm un citām apvidū nostiprinātām zīmēm, kurām ir noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem – koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība – un kuru būvniecības kārtību nosaka normatīvie akti ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā;

5.2. pagaidu būvēm.

6. Būvniecības ieceres iesniegumu par paredzēto būvniecību iesniedz būvvaldē vai institūcijā, kura veic būvvaldes funkcijas (turpmāk – būvvalde). Iesniedzot Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamo informāciju un dokumentus būvniecības informācijas sistēmā, tajā veido būvniecības lietu par konkrēto būvniecības ieceri.

6.1 Būvniecības ierosinātājs būvniecības informācijas sistēmā nodrošina būvprojekta vadītājam un atbildīgajam būvuzraugam, kā arī citām personām atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piekļuves tiesības konkrētajai būvniecības lietai.

6.2 Būvniecības dalībnieki, kontrolējošās institūcijas un citas personas, izmantojot būvniecības informācijas sistēmā pieejamo saziņas rīku, var savstarpēji sazināties vai iesniegt informāciju. Būvvalde saņemto informāciju, ja nepieciešams, pievieno konkrētajai būvniecības lietai.

7. Ja būvniecības ieceres iesniegums tiek iesniegts par vairāku būvju būvniecību, kuras atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam atrodas dažādās būvju grupās, būvniecības procesā piemēro kārtību, kāda speciālajos būvnoteikumos noteikta augstākas grupas būves būvniecībai. Ja būvniecības ieceres iesniegumā ir plānota ēkas būvniecība, piemēro ēku būvnoteikumus, izņemot gadījumu, ja ēka ir pakārtota inženierbūvei.

8. Atkarībā no būves grupas un speciālajos būvnoteikumos noteiktā būvniecības procesa būvvalde pieņem lēmumu par būvniecības ieceri Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā un šo noteikumu 12.2 punktā minētajos termiņos. Būvdarbus var uzsākt pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas un atzīmju izdarīšanas par nosacījumu izpildi.

9. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

10. Ja paredzētā būve ir īslaicīgas lietošanas būve, būvvalde lemj par īslaicīgas lietošanas būves ekspluatācijas termiņu, nosakot to ne ilgāku par pieciem gadiem. Ekspluatācijas termiņu var pagarināt, kopā nepārsniedzot 10 gadus.

11. Ja būvei nav saglabājies neviens konstruktīvais elements un teritorija ir sakārtota, būvvalde pēc zemes vai būves īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja vai lietotāja pieprasījuma saņemšanas 10 darbdienu laikā veic apsekošanu dabā un izdod dokumentu, kas apliecina būves neesību. Izziņā par būves neesību būvvalde norāda ziņas par objektu (būves kadastra apzīmējums, būves īpašnieks, būves lietošanas veids un būves raksturlielumi) un zemesgabalu (zemes vienības kadastra apzīmējums, zemes vienības adrese, zemesgabala īpašnieks).

11.1 Būvprojektu būves atjaunošanai, pārbūvei vai restaurācijai izstrādā ekspluatācijā pieņemtām būvēm vai zemesgrāmatā reģistrētām būvēm.

11.2 Par autoruzraugu, būvuzraugu vai būvekspertu var būt persona, kura nav darba tiesiskajās attiecībās ar būvdarbu veicēju, attiecībā uz kuru veic uzraudzību vai kontroli, izņemot autoruzraudzību apvienotajos projektēšanas un būvdarbu līgumos.

12. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

12.1 Būvniecības dokumentus nolīgtās juridiskās personas vārdā var parakstīt vai būvniecības informācijas sistēmā apstiprināt attiecīgais būvspeciālists atbilstoši šajos noteikumos minētajiem pienākumiem un tiesībām. Juridiskā persona civiltiesiski atbild par būvspeciālista darbību vai bezdarbību.

12.2 Būvvalde izskata būvprojektu, pieņem lēmumu un izdara atbilstošas atzīmes būvniecības informācijas sistēmā šādos termiņos:

12.21. mēneša laikā – par Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktā minēto jautājumu;

12.22. 10 darbdienu laikā – par Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 2. punktā minēto jautājumu;

12.23. 10 darbdienu laikā – par Būvniecības likuma 16. panta 2.2 daļā un 17. panta 2.1 daļā minēto jautājumu, kā arī par izmaiņām paskaidrojuma rakstā vai būvatļaujā gadījumos, kad mainās adresāts, būvdarbu vadītājs, būvuzraugs vai autoruzraugs;

12.24. 15 darbdienu laikā – atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;

12.25. piecu darbdienu laikā – atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

12.3 Būvniecības likuma 14.1 panta otrā daļa attiecībā uz atļaujas un saskaņojuma izdošanu ar noklusējumu ir piemērojama Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes lēmumiem būvniecības administratīvajā procesā.

12.4 Būvniecības likuma 14.1 panta trešā daļa attiecībā uz saskaņojuma izdošanu ar noklusējumu ir piemērojama, ja ir ievēroti būvnormatīvā noteiktie šādu inženiertīklu savstarpējie attālumi (horizontālie, vertikālie):

12.41. gāzapgādes ārējie inženiertīkli ar spiedienu līdz 0,4 MPa;

12.42. elektroapgādes ārējie inženiertīkli ar spriegumu līdz 20 kV (ieskaitot);

12.43. ūdensapgādes ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot);

12.44. kanalizācijas ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot);

12.45. siltumapgādes ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot);

12.46. elektronisko sakaru ārējie inženiertīkli;

12.47. pašvaldību ielas un ceļi.

12.5 Projektēšanas nosacījumu izpildes laikā pēc tam, kad būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama, var uzsākt inženiertehniskos darbus, norādot būvniecības lietā informāciju par būvdarbu veicēju, ja šie plānotie darbi neskar trešo personu tiesības vai ir saņemts šo personu saskaņojums.

12.6 Jaunbūvējamas ēkas gadījumā ēkas daļu var paredzēt kā būves kārtu, paredzot visus ēkas daļas pastāvīgai ekspluatācijai nepieciešamos risinājumus. Vienlaikus ar pirmo kārtu tiek pieņemtas ekspluatācijā visas ēkas nesošās un norobežojošās konstrukcijas, kā arī būves kārtai nepieciešamie iekšējo inženiertīklu stāvvadi. Turpmākās būvdarbu zonas nodala no ekspluatācijā pieņemtās ēkas daļas, būvprojektā paredzot pasākumus ekspluatācijā pieņemtās ēkas daļas drošai lietošanai. Jaunbūvējamas divu vai vairāku stāvu dzīvojamās ēkas būvdarbi nav dalāmi pa kārtām.

III. Projektēšanas sagatavošanas darbi un inženierizpēte

13. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196)

13.1 (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196)

14. (Svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390)

14.1 (Svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390)

15. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196)

16. (Svītrots no 01.11.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 189. punktu)

17. (Svītrots no 01.11.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 189. punktu)

17.1 (Svītrots no 01.11.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 189. punktu)

18. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196)

18.1 Pirms būvprojekta izstrādāšanas veic projektēšanas sagatavošanas darbus. Līgumā par projektēšanu norāda, kura no pusēm uzņemas tos veikt. Projektēšanas sagatavošanas darbi ietver izpētes veikšanu atbilstoši būvvietas un iecerētās būves konkrētajai situācijai, tai skaitā būvvietas inženierizpēti un, ja plānota esošas būves atjaunošana, pārbūve, konservācija vai restaurācija, būves tehnisko apsekošanu. Projektēšanas sagatavošanas darbi var būt projektēšanas sastāvdaļa.

18.2 Līguma par projektēšanu neatņemama sastāvdaļa ir projektēšanas uzdevums, ievērojot Būvniecības likuma 19.1 panta otro daļu.

18.3 Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves vai tās daļas lietošanas veidu, būvprojekta stadijas, norādot izstrādājamās stadijas izmantojamību būvniecības ieceres īstenošanas procesā, lietošanas (ekspluatācijas) noteikumus (tai skaitā plānoto ražošanas procesu, ja tāds ir paredzēts) un sadalījumu kārtās (ja nepieciešams), kā arī prasības būvei, tās inženiertehniskajam un citam aprīkojumam, apdarei un energoefektivitātei. Projektēšanas uzdevumā var ietvert arī citu informāciju, kas attiecas uz būvniecības ieceri (piemēram, nepieciešamās atkāpes no būvnormatīvos noteiktajām prasībām vai alternatīvie risinājumi).

18.4 Ja paredzēta no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem finansētu ēku jauna būvniecība, projektēšanas uzdevumā norāda prasības oglekli piesaistošu būvizstrādājumu izmantošanai.

19. Teritorijas inženierizpēti veic, lai nodrošinātu ekonomiski un tehniski pamatota būvprojekta izstrādi un būvdarbu veikšanu, kā arī vides un kultūras pieminekļu aizsardzību būvniecības un būves ekspluatācijas laikā.

20. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196)

21. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196)

22. Inženierizpētes mērķi, darbu veidus un izpildes secību atkarībā no būves sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz vidi nosaka būvniecības ierosinātājs kopā ar būvprojekta izstrādātāju un inženierizpētes darbu izpildītāju.

23. (Svītrots ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804)

24. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196)

25. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196)

IV. Projektēšana

26. Ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, būvprojektu ir tiesīgs izstrādāt atbilstošs būvspeciālists. Ražošanas rasējumu izstrādei nav nepieciešams būvspeciālists. Ja persona nav tiesīga patstāvīgi izstrādāt būvprojektu, tā piedalās būvprojekta izstrādē atbilstoša būvspeciālista vadībā. Būvprojektā norāda informāciju par visiem būvspeciālistiem, kuri izstrādāja konkrēto būvprojektu, kā arī norāda personas, kuras piedalījās dokumentācijas izstrādē, bet kurām nav tiesības patstāvīgi to izstrādāt.

26.1 Būvprojekta izstrāde noslēdzas līdz ar būves nodošanu ekspluatācijā. Būvprojekta izstrādē ir šādas stadijas:

26.11. projekta koncepcija – stadija, kurā plānošanas risinājumu līmenī tiek izstrādāta un shematiski attēlota objekta novietne, plāni, telpiskie apjomi, kas dod priekšstatu par objekta veidolu un izvietojumu būvniecībai paredzētajā teritorijā (zemesgabalā);

26.12. skiču projekts – stadija, kad objekta projekts ir izstrādāts pakāpē, kas ļauj gūt plašu ieskatu par projekta plānojuma aspektiem, funkcionālo organizāciju, telpisko uzbūvi un izskatu, kā arī dod iespēju veikt stratēģisku izvēli starp funkcionālajām koncepcijām un paredzamajiem (plānotajiem) risinājumiem;

26.13. tehniskais projekts – stadija, kurā projekts ir izstrādāts tādā detalizācijas pakāpē, ka var noteikt būvdarbu izmaksas un izvēlēties būvdarbu veicēju, kā arī veikt būvekspertīzi;

26.14. darba projekts – stadija, kurā projekts izstrādāts tādā tehniskās detalizācijas līmenī, kas nodrošina būvdarbu veikšanu un iekārtu izgatavošanu un to uzstādīšanu.

26.2 Būvniecības ierosinātājs atbilstoši projektēšanas līgumam piedalās projektēšanas procesā, sniedzot nepieciešamo informāciju un, ciktāl tas attiecas uz savu izvirzīto prasību pārbaudi, saskaņo būvprojekta izstrādātāja piedāvātos risinājumus.

27. Pirms būvprojekta izstrādāšanas būvniecības ierosinātājam ir tiesības saņemt institūciju tehniskos un īpašos noteikumus, ja attiecīgās jomas normatīvie akti nosaka šādu tehnisko noteikumu nepieciešamību vai tie nepieciešami būvniecības ieceres realizācijai. Tehniskos un īpašos noteikumus var saņemt arī projektēšanas nosacījumu izpildes laikā vai atbilstoši nepieciešamībai, veicot būvprojekta izmaiņas. Atsevišķi tehniskie noteikumi par inženierbūvju šķērsošanu vai darbiem šo inženierbūvju aizsargjoslās nav nepieciešami, ja būvniecības informācijas sistēmā ir publicētas tehnisko noteikumu izdevēja tipveida prasības tā inženierbūvju šķērsošanai vai darbībām tā inženierbūvju aizsargjoslā. Ja izmanto būvniecības informācijas sistēmā publicētās tipveida prasības inženierbūvju šķērsošanai vai darbībām tā inženierbūvju aizsargjoslā, būvprojekts jāsaskaņo ar inženierbūves īpašnieku vai tiesisko valdītāju atbilstoši Aizsargjoslu likumam un inženierbūvju šķērsošanas gadījumā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā jāsaņem inženierbūves īpašnieka atzinums par veikto būvdarbu atbilstību būvprojektā saskaņotajiem tehniskajiem risinājumiem.

27.1 Valsts un pašvaldību institūcijas tehniskos un īpašos noteikumus būvniecības ieceres īstenošanai izdod 11 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Tehnisko un īpašo noteikumu izdošanas termiņu var pagarināt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.