Vispārīgie būvnoteikumi

65. Šo noteikumu 61.4. apakšpunktā minētajā gadījumā būvekspertu izvēlas, slēdz ar to pakalpojuma līgumu un par minēto pakalpojumu maksā persona, kura ir pieaicinājusi būvekspertīzes veicēju.

65.1 Būvekspertam ir pienākums dokumentēt būvekspertīzes veikšanas gaitu tādā pakāpē, lai pamatotu būvekspertīzes atzinuma secinājumus un nodrošinātu pēcpārbaudes iespējamību.

65.2 Būveksperts būvekspertīzes atzinumā apliecina, ka ne būveksperta, ne viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses neietekmēs būvekspertīzes atzinumu un ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka būveksperts ir ieinteresēts būvprojekta realizācijā. Šo noteikumu izpratnē par radiniekiem ir uzskatāmas šādas personas – vecāki, vecvecāki, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais.

65.3 Būveksperts saņemto dokumentāciju, kas tika iesniegta būvekspertīzes veikšanai, veiktos aprēķinus un sniegto atzinumu glabā vismaz 10 gadus, izņemot gadījumu, ja minētie dokumenti ir pieejami būvniecības informācijas sistēmā.

VI. Izmaiņas būvprojektā

66. Izmaiņas būvprojektā var izdarīt, ievērojot Būvniecības likuma 16. panta 2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 2.5 daļā vai 17. panta 2.1 daļā minētos nosacījumus. Izmaiņu izstrādātājs ir uzskatāms par būvprojekta izstrādātāju Būvniecības likuma 1. panta 17. punkta izpratnē.

67. Izmaiņas būvprojektā ir veicamas, ievērojot visas tās prasības, kas attiecas uz būvprojekta izstrādi. Ja izmaiņas būvprojektā veic būvdarbu laikā, tās papildus jāsaskaņo ar būvdarbu veicēju un būvuzraudzības veicēju. Ja izmaiņas nav jāsaskaņo ar būvvaldi, puses par tām var brīvi vienoties, tai skaitā saskaņojot ar trešajām personām.

67.1 Ja tiek mainīts būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums, izmaiņu būvprojekta izstrādātājs skaidrojošajā aprakstā norāda minēto izmaiņu ietekmi uz iepriekš ekspertēto būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu.

68. Ja būvniecības ierosinātājs vēlas mainīt būvprojektu un tas neatbilst Būvniecības likuma 16. panta 2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 2.5 daļā vai 17. panta 2.1 daļā minētajiem nosacījumiem, būvprojekts būvvaldē iesniedzams no jauna, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu, un uzsākams jauns būvniecības process.

68.1 Ja būvdarbu laikā būvniecības procesa dalībnieki vienojas par izmaiņām būvprojektā:

68.11. ceļu būvdarbu vai ārējo inženiertīklu būvdarbu gadījumā būvdarbus var nepārtraukt būvē vai tās daļā, kuru skar izmaiņas, ja šo būvdarbu veikšanai izmainītajā daļā nav nepieciešama zemes īpašnieka piekrišana un izmaiņu būvprojekts ir pievienots un apstiprināts būvniecības informācijas sistēmā (ja būvniecības process noris, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu). Šādu būvprojekta izmaiņu saskaņošanu ar būvvaldi būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var atlikt līdz būves nodošanai ekspluatācijā;

68.12. visos citos gadījumos attiecīgos būvdarbus pārtrauc būvē vai tās daļā, kuru skar izmaiņas, līdz izmaiņu būvprojekta pievienošanai un apstiprināšanai būvniecības informācijas sistēmā (ja būvniecības process noris, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu) un saskaņošanai ar būvvaldi būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

69. Ja saskaņā ar šo noteikumu 60. punktu ir jāveic atkārtota būvprojekta ekspertīze un būve tiek ekspluatēta, būvdarbus būves daļā, kuru skar konstruktīvā risinājuma izmaiņas, pārtrauc un tos var atsākt tikai pēc tam, kad ir saņemts pozitīvs būvekspertīzes atzinums.

69.1 Ja saskaņā ar šo noteikumu 68. punktu ir uzsākams jauns būvniecības process, būvniecības ierosinātājs būvvaldē iesniedz jaunu būvniecības ieceres iesniegumu un speciālajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus.

69.2 Ja būvdarbu laikā saskaņā ar šo noteikumu 68. punktu ir uzsākams jauns būvniecības process, būvniecības ierosinātājs papildus šo noteikumu 69.1 punktā minētajiem dokumentiem iesniedz būvspeciālista sagatavotu slēdzienu par dabā esošās būves būvapjomu un iespēju turpināt būvdarbus atbilstoši jaunajai būvniecības iecerei, kā arī esošās būves būvapjoma fotofiksāciju.

69.3 Būvvalde izvērtē šo noteikumu 69.1 un 69.2 punktā minētos dokumentus un pieņem vienu no Būvniecības likuma 14. panta trešajā daļā minētajiem lēmumiem. Jaunajā būvatļaujā vai paskaidrojuma rakstā norāda iepriekš izsniegto būvatļauju, paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti un, ja nepieciešams, to atceļ.

VII. Pirmās grupas būvju būvniecība

70. Pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē speciālajos būvnoteikumos noteikto būvniecības ieceres iesniegumu vai cita veida dokumentus.

71. Lēmums par būvniecības ieceres akceptēšanu ir spēkā piecus gadus, un šajā termiņā ir jārealizē iecere, ja speciālajos būvnoteikumos nav noteikts citādi.

72. Pabeidzot pirmās grupas būves būvdarbus, būvvaldē iesniedz speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus.

VIII. Otrās un trešās grupas būvju būvniecība

73. Otrās un trešās grupas jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošo būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, ierīkošanai, novietošanai vai nojaukšanai būvniecības ierosinātājs būvvaldē iesniedz speciālajos būvnoteikumos noteikto būvniecības ieceres iesniegumu un dokumentus.

74. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196)

75. (Svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390)

76. Būvvalde neizdara atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja ir apstrīdēti vai pārsūdzēti vides institūcijas izsniegtie tehniskie noteikumi. Vides institūcijai ir pienākums triju darbdienu laikā informēt attiecīgo būvvaldi par vides tehnisko noteikumu apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu.

77. Būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir pieci gadi.

78. Maksimālajā projektēšanas nosacījumu izpildes termiņā netiek ieskaitīts laiks, kad būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta.

79. Būvatļaujā norādītie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi ir jāizpilda speciālajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā. Ja būvniecības ierosinātājs minētos nosacījumus norādītajā termiņā neizpilda, būvatļauja pēc minētā termiņa beigām ir atceļama.

80. Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā:

80.1. būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, – pieci gadi;

80.2. pārējām būvēm – astoņi gadi.

81. Maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu nosaka no dienas, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par visu tajā ietverto nosacījumu izpildi. Šajā laikā ieskaita arī būvdarbu pārtraukšanas laiku, ja būvdarbi pārtraukti pēc būvatļaujas saņēmēja lūguma, bet, ja būvdarbi pārtraukti, pamatojoties uz institūcijas lēmumu, un tas nav saistīts ar pārkāpumiem būvniecībā, būvdarbu pārtraukšanas laiku maksimālajā būvdarbu veikšanas ilgumā neieskaita.

82. Pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības dalībnieki veic darba aizsardzības un ugunsdrošības pasākumus un iekārto darbavietas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, veicot būvdarbus.

83. Pēc būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes katrai būvniecības lietai vai katrai būves kārtai aizpilda būvdarbu žurnālu (5.1 pielikums) (izņemot gadījumu, ja speciālajos būvnoteikumos ir noteikts citādi). Būvdarbu žurnāls atspoguļo būvdarbu gaitu objektā no būvdarbu uzsākšanas līdz būves vai tās daļas nodošanai ekspluatācijā un informāciju par objektam piesaistītajiem būvspeciālistiem un atbildīgajām personām, par būvizstrādājumu atbilstību apliecinošiem dokumentiem, kā arī par veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktiem un citiem nepieciešamajiem pieņemšanas aktiem. Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvdarbu žurnālā norāda šo noteikumu 5. pielikumā minēto informāciju.

83.1 Būvdarbu žurnālu būvniecības informācijas sistēmā aizpilda atbildīgais būvdarbu vadītājs, atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks, atsevišķu būvdarbu veicēja norīkotais būvdarbu vadītājs, institūcijas un personas, kas veic būvdarbu uzraudzību un kontroli, norādot šo noteikumu 5.1 pielikumā minētās ziņas.

83.2 Institūcijas un personas, kas veic būvniecības uzraudzību un kontroli, būvdarbu žurnālā iekļauj informāciju par būvdarbu apturēšanu vai atjaunošanu, norādījumus un informāciju par norādījumu izpildi un, ja nepieciešams, novērojumu aprakstu.

84. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

85. Pārtraucot būvdarbus uz termiņu, kas ilgāks par vienu gadu, ir jāveic būves konservācija speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. Būves konservāciju veic arī tad, ja būvdarbus pārtrauc uz īsāku laiku, bet to prasa attiecīgā būvniecības stadijā esošais būves konstruktīvais vai vides stāvoklis.

86. Ja Valsts darba inspekcija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Valsts vides dienests vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atbilstoši kompetencei ir apturējis būvdarbus, minētās institūcijas triju darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža informē būvvaldi, būvniecības ierosinātāju un būvdarbu veicēju par būvdarbu apturēšanu vai atļauju atsākt būvdarbus.

87. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196)

88. Būves, tās daļas vai būves kārtas pieņemšanu ekspluatācijā ierosina būvniecības ierosinātājs, iesniedzot būvvaldē speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus.

89. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

90. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196)

91. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196)

IX. Būvdarbu organizēšana

92. Būvniecības ierosinātājs nodrošina būvdarbu veicējam piekļuvi būvlaukumam. Būvdarbu līgumā norāda periodu, uz kādu piekļuve tiek nodrošināta, kā arī piešķirto tiesību un atbildības apjomu.

93. Galvenā būvdarbu veicēja pienākums ir:

93.1. organizēt būvdarbus būvlaukumā atbilstoši darbu organizēšanas projektam, darbu veikšanas projektam un darba aizsardzības plānam, tostarp ievērojot darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu;

93.2. nodrošināt veikto darbību un metožu piemērotību konkrētajā būvlaukumā, darbību stabilitāti un drošību;

93.3. nodrošināt to personu drošību, kurām ir tiesības atrasties būvlaukumā;

93.4. organizēt papildu pasākumus, kas, veicot būvdarbus, nepieciešami sabiedrības drošības garantēšanai;

93.5. iesaistīt būvniecības procesā tikai atbilstošas kvalifikācijas būvdarbu izpildītājus;

93.6. nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinošie dokumenti;

93.7. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

93.8. nodrošināt, ka būvdarbu žurnālā ir informācija par visiem atsevišķu būvdarbu veicējiem, kas piesaistīti konkrētā objekta realizācijai.

94. Būvniecības ierosinātāja pienākums ir norīkot darba aizsardzības koordinatoru būvdarbu izpildes sagatavošanas posmam, kā arī būvdarbu veikšanas posmam, ja būvdarbus veic vairāki būvdarbu veicēji.

95. Būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais būvdarbu veicējs. Atsevišķos būvdarbus uz līguma pamata var veikt atsevišķu būvdarbu veicējs, kurš ieceļ būvdarbu vadītāju konkrētu būvdarbu veikšanai. Būvdarbu vadītājs nodrošina konkrētā darba kvalitāti atbilstoši būvprojektam, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas. Galvenais būvdarbu veicējs nav tiesīgs nodot būvdarbu veicējam visu būvdarbu izpildi kopumā.

95.1 Atbildīgais būvdarbu vadītājs būvniecības informācijas sistēmā var norādīt atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieku. Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks ir būvspeciālists, kas sertificēts tajā pašā darbības jomā, kurā sertificēts atbildīgais būvdarbu vadītājs. Atbildīgais būvdarbu vadītājs un viņa vietnieks vienojas par pienākumu sadali, ko fiksē būvdarbu žurnālā. Atbildīgais būvdarbu vadītājs saglabā atbildību par būvdarbu vadību visā objektā, savukārt viņa vietnieks ir līdzatbildīgs par būvdarbu vadību. Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks, kas ir darba tiesiskajās attiecībās ar galveno būvdarbu veicēju, pēc saskaņošanas ar būvniecības ierosinātāju var aizvietot atbildīgo būvdarbu vadītāju tā prombūtnes laikā. Pieredze, kas iegūta, pildot atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka pienākumus, pielīdzināma atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzei.

96. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

97. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

98. Visiem būvniecības dalībniekiem, kas strādā vai atrodas būvlaukumā, ir saistoši atbildīgā būvdarbu vadītāja rīkojumi, ciktāl to nosaka noslēgtie līgumi un darba aizsardzības koordinatora norādījumi.

99. Atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākums ir nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu veikšanu atbilstoši būvprojektam un darbu veikšanas projektam, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas. Būvdarbu kvalitātei ir jāatbilst Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

100. Atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir šādi pienākumi:

100.1. kontrolēt būvlaukuma sagatavošanas darbus pirms būvdarbu uzsākšanas;

100.1.1 nepieļaut patvaļīgu būvniecību, kā arī objekta patvaļīgu ekspluatāciju;

100.2. atbilstoši plānotajiem darbiem atrasties būvlaukumā;

100.3. (svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604);

100.4. nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinoši dokumenti;

100.5. ievērot būvdarbu secību un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu organizēšanas projektam un darbu veikšanas projektam, kā arī būvniecību, vides aizsardzību, darba aizsardzību un ugunsdrošību reglamentējošos normatīvos aktus;

100.6. organizēt būvkonstrukciju un izpildīto būvdarbu pieņemšanu, kā arī, ja nepieciešams, vizuāli fiksēt izpildītos būvdarbus pirms to aizsegšanas;

100.7. izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā par veiktajiem būvdarbiem, iebūvētajiem būvizstrādājumiem un darbu kvalitāti, kā arī būvdarbu laikā radītiem atkritumiem;

100.8. kontrolēt būvdarbu žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi, attiecīgi to fiksējot žurnālā;

100.9. būvniecības informācijas sistēmā apstiprināt būves gatavību ekspluatācijai;

100.10. pēc būvuzrauga pieprasījuma sniegt detalizētu informāciju par būvdarbu sagatavošanās posmiem un izvēlētajām metodēm darbu izpildē;

100.11. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

100.12. nodrošināt, lai būvlaukumā netiktu ielaistas un neuzturētos nepiederošas personas;

100.13. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

100.14. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

100.15. informēt būvniecības ierosinātāju par objektiem, kuriem būvspeciālists ir piesaistīts.

101. Atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir tiesības:

101.1. ierosināt būvspeciālistu būvprakses sertifikāta apturēšanu vai anulēšanu, ja būvdarbu laikā būvspeciālisti neveic šajos būvnoteikumos noteiktos pienākumus;

101.2. veikt izmaiņas plānotajos darbu sagatavošanas posmos, kā arī izvēlētajās darba metodēs, pirms tam veicot izmaiņas darbu veikšanas projektā un saskaņojot tās ar būvniecības ierosinātāju, autoruzraugu un būvuzraugu.

101.1 (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

X. Autoruzraudzība

102. (Svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu)

102.1 Autoruzraudzības mērķis ir kontrolēt būvprojekta īstenošanas atbilstību būvprojektā ietvertajiem arhitektoniskajiem, inženiertehniskajiem un funkcionālajiem risinājumiem.

103. Autoruzraudzību būvdarbu laikā veic tas būvprojekta izstrādātājs, kurš izstrādājis tehnisko projektu, ja ar būvniecības ierosinātāju noslēgtajā līgumā par būvprojekta izstrādi nav noteikts citādi.

104. (Svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu)

105. Autoruzraudzību veic:

105.1. valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem;

105.2. ja būvniecības ierosinātājs ar būvprojekta izstrādātāju ir vienojušies par autoruzraudzības veikšanu.

105.3. (svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu);

105.4. (svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu).

105.1 (Punkts stājas spēkā 01.06.2026. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.06.2026., sk. grozījumu 2. punktu)

105.2 (Punkts stājas spēkā 01.06.2026. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.06.2026., sk. grozījumu 2. punktu)

106. (Svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu)

107. Ja autoruzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda būvspeciālistus, kas veiks autoruzraudzību, kā arī atbildīgo autoruzraugu. Atbildīgais autoruzraugs vada un koordinē autoruzraugu grupas darbu.

108. (Svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu)

109. (Svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu)

110. (Svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu)

111. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

112. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

113. Šo noteikumu 105. punktā minētajā gadījumā autoruzraugam ir šādi pienākumi:

113.1. apsekot objektu atbilstoši noslēgtajam līgumam par autoruzraudzību un ierakstīt būvdarbu žurnālā apsekojuma rezultātus;

113.2. izskatīt būvdarbu veicēja iesniegtos ekvivalentos vai aizvietojošos risinājumus konstrukcijām, iekārtām, materiāliem, kā arī sniegt atzinumus par to atbilstību būvprojektam;

113.3. dot būvdarbu vadītājam norādījumus būvprojektā paredzēto risinājumu īstenošanai, ja tie nav ietverti ražotāja rokasgrāmatās un instrukcijās;

113.4. atbilstoši kompetencei kontrolēt būvdarbu žurnālā ierakstīto autoruzraudzības norādījumu izpildi;

113.5. iesniegt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē un vietējā pašvaldībā pārskatu par veiktajiem darbiem valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonā (ja tas ir pieprasīts);

113.6. iesniegt būvniecības ierosinātājam vai būvvaldei pamatotu informāciju, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas normatīvo aktu prasības;

113.7. atbilstoši noslēgtajam līgumam ierasties būvlaukumā pēc būvniecības ierosinātāja, būvdarbu veicēja, būvuzrauga, būvinspektora vai citu būvvaldes amatpersonu uzaicinājuma.

113.1 Ja autoruzraudzības līgums nav noslēgts, bet būvprojekta izstrādātājs izmanto savas Būvniecības likuma 16. panta trešajā daļā noteiktās tiesības, tas par apsekojuma rezultātiem informē būvniecības ierosinātāju un būvvaldi.

114. Autoruzraugam ir šādas tiesības:

114.1. piedalīties būves pieņemšanā ekspluatācijā;

114.2. pieprasīt savlaicīgi iesniegt izvērtēšanai informāciju par būvdarbu veicēja plānotajiem risinājumiem, tai skaitā konstrukcijām, iekārtām, materiāliem;

114.3. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

114.4. pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas projektam, kā arī normatīvo aktu prasībām;

114.5. piedalīties izpildīto būvdarbu pieņemšanā;

114.6. ierosināt institūcijai, kura izdevusi atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses sertifikātu, tā anulēšanu vai apturēšanu, ja autoruzrauga norādījumi par konstatēto atkāpju un pārkāpumu novēršanu nav izpildīti noteiktajos termiņos;

114.7. vienpusēji atkāpties no autoruzraudzības līguma, ja būvniecības ierosinātājs neievēro būvprojekta izstrādātāja prasību pārtraukt būvdarbus, un ierosināt būvvaldei atcelt būvatļauju, par ko būvprojekta izstrādātājs paziņo būvniecības ierosinātājam;

114.8. veikt autoruzraudzību, izmantojot visas šajos noteikumos noteiktās tiesības, arī tad, ja autoruzraudzība nav nepieciešama un autoruzraudzības līgums nav noslēgts. Minētajā gadījumā autoruzraudzības izdevumus sedz būvprojekta izstrādātājs;

114.9. ziņot būvvaldei, ja būvdarbu veicējs neievēro autoruzrauga pamatotās prasības, kā arī ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta.

115. (Svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu)

116. (Svītrots no 01.10.2025. ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196; sk. 190. punktu)

XI. Būvuzraudzība

117. Būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt būvniecības ierosinātāja tiesības un intereses būvdarbu veikšanas procesā, kā arī nepieļaut:

117.1. būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvprojekta;

117.2. būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus;

117.3. atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā noteiktajām un citām darbu veikšanas tehnoloģijām.

118. (Svītrots ar MK 25.03.2025. noteikumiem Nr. 196)

119. Būvuzraudzība neatbrīvo būvdarbu veicēju no atbildības par būvdarbu kvalitāti, atbilstību būvprojektam un būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

120. Paskaidrojuma raksta vai būvatļaujas gadījumā būvuzraudzību veic, ja būvdarbus veic būvkomersants un:

120.1. būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem otrās un trešās grupas būvēm;

120.2. būve ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis;

120.3. paredzēti trešās grupas būves būvdarbi;

120.4. otrās grupas publiskām ēkām un ražošanas būvēm, ja būves paredzētais lietojums, konstrukcijas vai būvdarbu izpildes paņēmieni būvvaldes vērtējumā ir saistīti ar paaugstinātu risku videi, cilvēku dzīvībai vai veselībai.

121. Būvuzraudzību veic saskaņā ar būvuzraudzības līgumu. Ja būvuzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda konkrētās fiziskās personas, kuras veiks būvuzraudzību, kā arī norāda atbildīgo būvuzraugu. Būvuzraugu grupu vada un grupas darbu koordinē atbildīgais būvuzraugs.

122. To otrās grupas būvju būvuzraudzību, kuru būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī trešās grupas būvju būvuzraudzību uz līguma pamata var veikt tikai būvkomersants, kurš reģistrēts būvkomersantu reģistrā un kuram ir tiesības piedāvāt pakalpojumus būvuzraudzības jomā, un kurš nodarbina atbilstošus būvspeciālistus, ja speciālajos būvnoteikumos nav noteikts citādi.

122.1 Ja būvkomersants, kas veiks objekta būvuzraudzību, noslēdzis būvuzraudzības līgumus ar citiem būvkomersantiem vai būvspeciālistiem par konkrētu darbu izpildi, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir attiecīgajiem būvspeciālistiem piekļuves tiesības konkrētajai būvniecības lietai.

123. Speciālajos noteikumos noteiktajos gadījumos pirmās un otrās grupas inženierbūvju būvuzraudzību var veikt būvspeciālists uz darba devēja rīkojuma pamata.

123.1 Šo noteikumu 122. punktu nepiemēro attiecībā uz pirmās un otrās grupas būvju būvuzraudzību, ja būvniecības ierosinātājs ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība un būvuzraudzību veic būvspeciālists uz darba devēja rīkojuma pamata, vai attiecībā uz pirmās un otrās grupas meliorācijas un hidrotehnisko būvju būvuzraudzību, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai tās kapitālsabiedrība un būvuzraudzību veic būvspeciālists uz darba devēja rīkojuma pamata.

124. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

125. Būvuzraugam ir šādi pienākumi:

125.1. pirms būvdarbu uzsākšanas izstrādāt būvuzraudzības plānu un pievienot konkrētajai būvniecības lietai būvniecības informācijas sistēmā;

125.2. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

125.2.1 nepieļaut atkāpes no būvprojekta;

125.3. iepazīties ar būvniecības ierosinātāja un būvdarbu veicēja, kā arī ar būvdarbu veicēja un atsevišķu būvdarbu veicēju (ja tādi ir iesaistīti būvdarbu veikšanā) līguma nosacījumiem attiecībā uz būvdarbu apjomu un izpildi;

125.3.1 (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

125.4. pārbaudīt, vai pirms būvdarbu uzsākšanas ir izpildīti būvdarbu sagatavošanas nosacījumi;

125.5. pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas projektam, kā arī būvniecību, darba aizsardzību, vides aizsardzību un ugunsdrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

125.6. pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstību apliecinošos dokumentus, kā arī būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam;

125.7. pārbaudīt veikto būvdarbu apjomus;

125.8. pārbaudīt objektu, kā arī izbūvēto konstrukciju un inženiersistēmu atbilstību būvprojekta risinājumiem;

125.9. izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā, tai skaitā par objekta pārbaudēs konstatētiem trūkumiem un būvdarbu vadītāja prombūtni;

125.10. vizuāli fiksēt (piemēram, fotogrāfijā) būvuzraudzības plānā noteikto būvdarbu posmu pabeigšanu;

125.11. ierasties būvlaukumā pēc autoruzrauga, būvdarbu veicēja, būvinspektora vai citas būvvaldes amatpersonas pirmā uzaicinājuma;

125.12. piedalīties būvkonstrukciju un izpildīto būvdarbu pieņemšanā, tai skaitā kontrolēt darbu izpildes kvalitāti;

125.13. pieņemt tikai tos darbus, kas izpildīti atbilstoši būvprojektam un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

125.14. kontrolēt būvdarbu žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi;

125.15. ziņot būvniecības ierosinātājam un atbildīgajām institūcijām par būvdarbu vadītāja prombūtni būvdarbu laikā, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem būvdarbu sagatavošanas un būvdarbu laikā, kā arī par atkāpēm no būvprojekta;

125.16. nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja būvlaukumā konstatētas bīstamas konstrukciju deformācijas, sabrukšanas pazīmes vai tieši ugunsgrēka izcelšanās vai eksplozijas draudi, un paziņot par to būvniecības ierosinātājam, būvvaldei, kā arī, ja nepieciešams, izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu speciālo dienestu pārstāvjus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Būvuzraugs rīkojumus un darbības koordinē ar atbildīgo būvdarbu vadītāju;

125.17. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

125.18. piedalīties būves pieņemšanā ekspluatācijā;

125.19. informēt attiecīgo būvvaldi vai Būvniecības valsts kontroles biroju (turpmāk – birojs), ja objekta ekspluatācija ir uzsākta patvaļīgi;

125.20. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

125.20.1 informēt būvniecības ierosinātāju par objektiem, kuriem būvspeciālists ir piesaistīts;

125.21. parakstīt vai būvniecības informācijas sistēmā apstiprināt apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai, ja objekts ir realizēts atbilstoši būvprojektam un ir izpildīti šo noteikumu 125.9. apakšpunktā noteiktajā kārtībā izteiktie būvuzrauga norādījumi.

126. Būvuzraugam ir šādas tiesības:

126.1. pieprasīt no būvniecības ierosinātāja un būvdarbu veicēja jebkurus būvprojekta dokumentus, lai iegūtu precīzu pārskatu par būvdarbu gaitu un būvdarbu izpildi atbilstoši būvprojektam un, ja nepieciešams, par būvdarbu izpildītāju kvalifikāciju, ja attiecīgā informācija un dokumenti nav pieejami būvniecības informācijas sistēmā;

126.2. pieprasīt uzbūvēto konstrukciju un veikto būvdarbu atsegšanu, ja turpmākajā darbu izpildes procesā rodas pamatotas šaubas par kāda būvdarba izpildes kvalitāti un atbilstību būvprojektam;

126.3. ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas Latvijas būvnormatīvos vai darba aizsardzību, vides aizsardzību un ugunsdrošību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, pārtraukt būvdarbus uz laiku, kamēr tiek novērsti konstatētie trūkumi, vai iesniegt attiecīgi būvniecības ierosinātājam, būvvaldei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam vai Valsts darba inspekcijai motivētu rakstisku pieprasījumu apturēt būvdarbus;

126.4. ierosināt atbildīgā būvdarbu vadītāja, atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka, kā arī atsevišķo darbu būvdarbu vadītāju būvprakses sertifikāta apturēšanu vai anulēšanu, ja būvdarbos atkārtoti tiek pieļautas profesionālas kļūdas vai normatīvo aktu pārkāpumi;

126.5. vienpusēji atkāpties no būvuzraudzības līguma vai atteikties no pienākuma pildīšanas (ja būvuzraugs ir norīkots) un rakstiski informēt par to attiecīgo būvvaldi vai biroju, ja būvniecības ierosinātājs pieprasa veikt darbības, kas ir pretrunā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

126.6. informēt būvniecības ierosinātāju, autoruzraugu un būvvaldi vai institūciju, kas pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzot detalizētus aprēķinus, ja būvuzraugam ir radušās pamatotas šaubas par būvprojektā ietvertajiem tehniskajiem risinājumiem.

127. Būvuzraudzības plānā, ņemot vērā būves specifiku, sākotnēji ietver šādu informāciju:

127.1. nepieciešamās pārbaudes un to apjoms, ievērojot darbu organizēšanas projektā un darbu veikšanas projektā, ja tāds tiek izstrādāts, ietvertos darbu posmus (piemēram, būvdarbu sagatavošana, tai skaitā būvasu nospraušana, un pamatu, pazemes stāvu izbūve, inženiertīklu pievadu izbūve, ēkas karkasa vai nesošo konstrukciju izbūve);

127.2. iespējamo risku novērtējumu būvdarbu laikā;

127.3. būvdarbu stadijas, kuras ir jāfiksē vizuāli (piemēram, fotogrāfijā), lai pārliecinātos par būvdarbu kvalitāti;

127.4. dalība būvkonstrukciju un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā;

127.5. risks, ko var radīt būves nojaukšanas vai demontāžas gaitā radušies bīstamie atkritumi.

128. Ja būves realizācijai ir izstrādāts darbu veikšanas projekts, būvuzraugs precizē būvuzraudzības plānu un iesniedz to institūcijā, kura veic būvdarbu kontroli. Būvuzraudzības plānu precizē, ja darbu veikšanas projektā izdarītās izmaiņas skar būvuzraudzības plānā ietvertos darbu posmus.

129. Būvuzraugs pirms būves nodošanas ekspluatācijā pievieno būvniecības informācijas sistēmā pārskatu par būvuzraudzības plānā norādīto pasākumu savlaicīgu izpildi un apliecina, ka būve ir uzbūvēta atbilstoši būvdarbu kvalitātes prasībām un normatīvajiem aktiem.

XII. Būvatļaujas apturēšana vai atcelšana

130. Būvniecības ierosinātājs iesniedz iesniegumu par izmaiņām būvatļaujā, ja mainās būvdarbu veicējs, būvdarbu vadītājs, būvuzraugs vai autoruzraugs. Ja mainās būvniecības ierosinātājs, iesniegumu par izmaiņām būvatļaujā iesniedz jaunais būvniecības ierosinātājs.

131. Būvvalde vai birojs var apturēt būvdarbus, ja:

131.1. netiek ievērotas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības;

131.2. nav izpildīti vai netiek pildīti būvatļaujas nosacījumi;

131.3. būvlaukumā netiek ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības vai vides aizsardzības normatīvo aktu prasības;

131.4. būvdarbi tiek veikti bez būvdarbu veicēja (būvētāja, galvenā būvdarbu veicēja, atsevišķo būvdarbu veicēja) civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas;

131.5. tiek konstatēts, ka būvuzraudzības veicējam ir darba tiesiskās attiecības vai citas saistības, kas var radīt interešu konfliktu ar būvkomersantu, kas veic objekta būvdarbus vai piegādes uzraugāmajam objektam;

131.6. objektā būvdarbu veikšanas laikā netiek nodrošināta autoruzraudzība, ja tā saskaņā ar šiem noteikumiem ir nepieciešama;

131.7. atbildīgais būvdarbu vadītājs neveic tam noteiktos pienākumus;

131.8. netiek veikta būvuzraudzība, ja tās nepieciešamību nosaka normatīvie akti, tai skaitā netiek ievērots būvuzraudzības plāns.

132. Būvvalde var atcelt būvatļauju, ja:

132.1. netiek ievērotas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī nav izpildīti vai netiek pildīti būvatļaujas nosacījumi un būvvalde atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas 1. punktam pieņem lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu;

132.2. projektēšanas un būvdarbu laikā netiek ievēroti Būvniecības likuma 16. panta 2.1, 2.2, 2.3, 2.4 daļas un 17. panta 2.1 daļas nosacījumi;

132.3. atklājas, ka būvatļaujā ietvertie nosacījumi faktiski nav izpildīti un būvvalde ir tikusi maldināta, pieņemot personai labvēlīgu lēmumu.

XIII. Būvniecības kontrole un ekspluatācijas uzraudzība

133. Būvniecības kontroli veic būvinspektoru reģistrā reģistrēts būvinspektors. Būvinspektoram ir aizliegts stāties darba tiesiskajās attiecībās ar būvkomersantu un sniegt būvniecības pakalpojumus būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības un būvekspertīzes specialitātēs, izņemot gadījumu, ja būvinspektors likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajā kārtībā ir saņēmis rakstveida atļauju saimnieciskās darbības veikšanai būvniecības pakalpojumu sniegšanai par pirmās grupas būvju būvniecību ārpus savas kontrolējamās administratīvās teritorijas un ja šo būvniecības pakalpojumu sniegšana nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar būvinspektoram saistošām ētikas normām vai nekaitē būvinspektora tiešo pienākumu pildīšanai. Būvinspektoram ir aizliegts veikt būvdarbu kontroli objektā, kurā būvniecības pakalpojumus sniedz būvkomersants vai piegādes veic komersants, ar kuru būvinspektoram ir vai ir bijušas jebkādas līgumiskās (tai skaitā darba tiesiskās) attiecības pēdējo 24 mēnešu laikā.

134. Par katru pārbaudi būvinspektors sagatavo atzinumu, kurā norāda būves pārbaudes pamatojumu un konstatētos pārkāpumus, dod norādījumus pārkāpumu novēršanai un norāda to izpildes termiņus.

135. Atzinumu var nesagatavot, ja apsekošanas rezultātā tiek sagatavots cits dokuments, kurā tiek ietverti apsekošanas rezultāti (izziņa par būves neesību u. c.).

135.1 Būvinspektors objekta pārbaudes procesa fiksēšanai ir tiesīgs veikt videofiksāciju, izmantojot videokameru (ar skaņu un video). Videofiksāciju neveic kritiskajā infrastruktūrā, ārvalstu vēstniecībās vai citos objektos atbilstoši normatīvajiem aktiem. Videofiksācijas ierakstu glabā vienu mēnesi no ieraksta izdarīšanas brīža. Ja par pārbaudi saņemta sūdzība, kuras izvērtēšanai nepieciešams videofiksācijas ieraksts, minēto ierakstu pievieno sūdzības izskatīšanas lietai.

136. Būvniecības kontroles ietvaros atsevišķu darbību veikšanu, kam nav galīgā noregulējuma rakstura, var nodrošināt būvinspektora palīgs.

137. (Svītrots ar MK 25.10.2022. noteikumiem Nr. 674)

138. Pēc būvdarbu uzsākšanas būvinspektors kontrolē būvniecības procesu, apsekojot būvdarbu veikšanas vietu atbilstoši būvuzraudzības plānam.

139. Veicot objekta pārbaudi, būvinspektors pārliecinās, ka:

139.1. būvdarbu veikšanai ir saņemta būvatļauja un pirms to uzsākšanas ir izpildīti būvatļaujas nosacījumi vai arī pirms būvdarbu veikšanas būvvaldē ir akceptēta apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pirms to uzsākšanas ir iesniegti un reģistrēti nepieciešamie dokumenti;

139.2. būvdarbi notiek, nepieļaujot atkāpes no būvatļaujas, akceptētās apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta nosacījumiem, kā arī ievērojot būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus;

139.3. būvlaukumā atrodas būvdarbu veikšanai nepieciešamā dokumentācija, tai skaitā būvizstrādājumu atbilstību apliecinoši dokumenti, izņemot gadījumu, ja attiecīgā informācija un dokumenti ir pieejami būvniecības informācijas sistēmā;

139.4. būvdarbi būvlaukumā notiek, ievērojot vides prasības;

139.5. tiek veikta autoruzraudzība vai būvuzraudzība, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti, tai skaitā tiek ievērots būvuzraudzības plāns;

139.6. būvdarbu veikšanai ir spēkā esoša obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polise;

139.7. būvlaukumā atrodas atbildīgais būvdarbu vadītājs un veic tam noteiktos pienākumus.

140. Ja būvinspektors, veicot šo noteikumu 139. punktā minēto pārbaudi, konstatē, ka:

140.1. būvizstrādājumiem nav atbilstošas ekspluatācijas īpašību deklarācijas, būvinspektors informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru;

140.2. netiek ievēroti darba aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti, būvinspektors informē Valsts darba inspekciju;

140.3. veicot būvdarbus, pieļautas atkāpes no vides prasībām, kas radījušas vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu, būvinspektors informē institūciju, kura veic vides valsts kontroli (tai skaitā Valsts vides dienestu).