Ēku būvnoteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.529Rīgā 2014.gada 2.septembrī (prot. Nr.46 32.§)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktuun otrās daļas 1. punktu, 14.1 panta ceturto daļu, un Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. panta piekto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. ēku būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus;

1.2. būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.3. būvatļaujā un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus;

1.4. gadījumus, kad nepieciešama sabiedrības informēšana par būvniecības ieceri, un šādas informēšanas kārtību;

1.5. atkāpju saskaņošanas kārtību;

1.6. būvprojekta ekspertīzes apjomu;

1.7. par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju;

1.8. būves konservācijas kārtību;

1.9. būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā;

1.10. būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā;

1.11. gadījumus, kad būvniecības procesa ietvaros iesniegtais iesniegums vienlaikus ir uzskatāms arī par Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. panta pirmajā daļā minēto personu iesniegumu ierosināt kadastra objekta noteikšanu, nekustamā īpašuma veidošanu vai tā sastāva grozīšanu;

1.12. gadījumus, kuros piemērojama atzīmes veikšana ar noklusējumu.

1.1 Noteikumos ir lietoti šādi termini:

1.1 1. būvju situācijas plāns – augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas, ielu sarkano līniju, zemes vienību robežu un to kadastra apzīmējumu un zemes vienību daļu un to kadastra apzīmējumu savietots attēlojums vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000);

1.1 2. darbu organizēšanas shēma – plāns, kurā attēlo cilvēku un transporta plūsmu, esošās ēkas un, ja nepieciešams, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnas un inženiertīklus (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus), norādot to nepieciešamās pieslēgšanas vietas, kā arī būvizstrādājumu un konstrukciju nokraušanas vietas;

1.1 3. ģenerālplāns – projektējamās teritorijas vispārīgais plāns ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženiertīklu piesaisti zemes gabalam, kas izstrādāts uz topogrāfiskā plāna vai būvju situācijas plāna vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000);

1.1 4. sezonas ēka – vienstāva ēka (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons, kiosks, kafejnīca, pirts), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām, ietverot nojaukšanas laiku;

1.1 5. vienkāršota atjaunošana – būvdarbi, kuru rezultātā ēkā vai tās daļā veic funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus, nemainot ēkas nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, būvapjomu un lietošanas veidu un neskarot ēkas fasādi;

1.1 6. vienkāršota pārbūve – būvdarbi, kuru rezultātā ēkas nesošajās konstrukcijās veic ailu (piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu) jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu, kā arī ēkas ārējo kāpņu, pandusa vai terases jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu;

1.17. rūpnieciski ražota ēka – ēka, kas izgatavota ražošanas procesa ietvaros atbilstoši ražotāja būvspeciālista izstrādātajai rūpnieciski ražotas ēkas tehniskajai pasei;

1.18. rūpnieciski ražotas ēkas ražotājs – jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo rūpnieciski ražotas ēkas un ir ieviesusi ražošanas procesa kvalitātes pārvaldības sistēmu;

1.19. tehniskā pase – rūpnieciski ražotas ēkas būvprojekta daļa, kuru izstrādā rūpnieciski ražotas ēkas ražotājs.

2. Noteikumi attiecas uz visu veidu ēkām, izņemot vispārīgajos būvnoteikumos minēto gadījumu.

3. Šajos noteikumos noteikto ēku būvniecības (turpmāk – būvniecība) procesa kontroli un tiesiskumu nodrošina institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas:

3.1. Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. un 1.1 punktā minētajos gadījumos – Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs);

3.2. citos gadījumos – attiecīgās administratīvās teritorijas būvvalde.

3.1 Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (turpmāk – pārstāvniecība) būvniecībai ārvalstīs nav nepieciešams saņemt Latvijas Republikas iestādes izdotu attiecīgu administratīvo aktu. Pārstāvniecības būvniecību ārvalstīs organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kā arī nodrošina būvprojekta ekspertīzi, autoruzraudzību un būvuzraudzību, ja to nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti, un saņem atbilstošu atļauju vai cita veida dokumentu, ja saskaņā ar uzņemošās valsts normatīvo aktu prasībām tāds ir nepieciešams. Pārstāvniecības būvniecības ieceres dokumentāciju un būvprojektu izstrādā, kā arī būvdarbus veic saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ciktāl tie nav pretrunā ar uzņemošās valsts normatīvajiem aktiem. Birojs pēc būvdarbu pabeigšanas veic pārstāvniecības apsekošanu un ekspluatācijas kontroli.

4. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 599)

4.1 Ierosinot šo noteikumu 7.2 7. apakšpunktā minēto būvniecību, būvniecības ierosinātāja iesniegums (paskaidrojuma raksts lietošanas veida maiņai bez pārbūves) vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas datu aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ja institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir akceptējusi šo būvniecības ieceri.

4.2 Ierosinot šo noteikumu 7.1 1., 7.12., 7.14. un 7.16. apakšpunktā minēto būvniecību, būvniecības ierosinātāja paziņojums par būvniecību, pabeidzot būvdarbus, vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

4.3 Ierosinot šo noteikumu 7.2 1., 7.2 3., 7.2 4., 7.2 6., 7.28., 7.210. un 7.211. apakšpunktā minēto būvniecību, būvniecības ierosinātāja iesniegums (paskaidrojuma raksta II daļa) vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

2. Būvniecības ierosināšana un nepieciešamie dokumenti

5. Būvniecības ieceres dokumentus par plānoto būvniecību iesniedz tajā būvvaldē, kura atbild par attiecīgo administratīvo teritoriju. Ja būvniecība plānota vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, būvniecības ieceres dokumentus iesniedz:

5.1. visās būvvaldēs, kuru administratīvajā teritorijā plānota būvniecība un būvniecības process no ieceres līdz pieņemšanai ekspluatācijā katrā noris atsevišķi;

5.2. tās pašvaldības būvvaldē, kurai deleģēta atsevišķu uzdevumu izpilde būvniecības procesa ietvaros.

6. Atkarībā no plānotās būvniecības ieceres, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktās ēku grupas un būvniecības veida ir šādi būvniecības ieceres iesnieguma veidi:

6.1. paskaidrojuma raksts (1. pielikums), kuru aizpilda šo noteikumu 7.2 punktā minētajos gadījumos;

6.2. būvniecības iesniegums (4. pielikums), kuru aizpilda šo noteikumu 7.3 punktā minētajos gadījumos.

7. Būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami:

7.1. interjera projektam, kas neietver atjaunošanas, pārbūves, restaurācijas vai nojaukšanas darbus;

7.2. fasādes un jumta ieseguma krāsošanai, saglabājot līdzšinējo krāsojumu (krāsas toni), fasādes apgaismojuma ierīkošanai un markīžu un citu ierīču izvietošanai uz ēkas fasādes un jumta, ja to neierobežo citi normatīvie akti;

7.3. pirmās grupas ēkas vai tās daļas (izņemot kultūras pieminekļus – ēkas) būvdarbiem:

7.3.1. ēkas vai tās daļas atjaunošanai vai pārbūvei, nemainot būvapjomu, lietošanas veidu vai arhitektonisko veidolu;

7.3.2. sezonas ēkas jaunai būvniecībai, novietošanai vai nojaukšanai;

7.3.3. barotavu būvdarbiem meža zemēs;

7.3.4. mazēkas (transporta pieturu nojumes, citas iepriekš neklasificētas ēkas, tai skaitā palīgēkas) jaunai būvniecībai, novietošanai vai nojaukšanai ārpus pilsētas, izņemot būvniecību valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās;

7.3.5. mazēkas (citas iepriekš neklasificētas ēkas, tai skaitā palīgēkas) jaunai būvniecībai, novietošanai vai nojaukšanai pilsētā uz tāda zemes gabala, kurā ir atļauta viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecība, izņemot būvniecību valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās;

7.4. otrās un trešās grupas ēkas vai tās daļas (izņemot kultūras pieminekļus – ēkas) būvdarbiem:

7.4.1. vienstāva otrās grupas palīgēkas atjaunošanai vai pārbūvei, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu;

7.4.2. otrās grupas sezonas ēkas jaunai būvniecībai (neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem) vai novietošanai ārpus publiskās ārtelpas, vai nojaukšanai;

7.4.3. logu atjaunošanai vai nomaiņai, ja tiek nodrošināts līdzšinējais loga dalījums un proporcijas, rāmja un loga elementu krāsojums;

7.4.4. ārdurvju atjaunošanai vai nomaiņai, ja tiek ievērots līdzšinējais apjoms, durvju proporcijas un dalījums, krāsojums;

7.4.5. ēkas apmales, lieveņa, ārējo kāpņu, pandusa, terases zemes līmenī un ārējo jumtūdeņu novadsistēmu atjaunošanai;

7.4.6. otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jumta ieseguma atjaunošanai vai nomaiņai;

7.4.7. otrās vai trešās grupas ēkas lodžiju aizstiklošanai, ja institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, saskaņota ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skice vai pase ar skaidrojošu aprakstu vai ja lodžiju aizstiklošana tiek veikta atbilstoši pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos apstiprinātajai lodžiju aizstiklošanas paraugskicei tipveida dzīvojamām ēkām;

7.4.8. sezonas ēkas nojaukšanai;

7.5. ēkas novietošanai uz publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības atļaujā norādīto laiku.

7.1 Paziņojumu par būvniecību (1.1 pielikums) izmanto, ja paredzēta:

7.1 1. otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršota atjaunošana, izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto gadījumu un kultūras pieminekļus – ēkas;

7.1 2. ailu (piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu) pirmās grupas ēkas, otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas nesošajās konstrukcijās jauna būvniecība, pārbūve vai nojaukšana, izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto gadījumu;

7.1 3. pirmās grupas ēkas nojaukšana vai otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas nojaukšana;

7.1 4. pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas un mazēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto gadījumu un būvniecību valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās;

7.1 5. (svītrots ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750);

7.1 6. otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas atjaunošana vai pārbūve, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu, izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto gadījumu un kultūras pieminekļus – ēkas.

7.2 Paskaidrojuma rakstu izmanto, ja paredzēta:

7.2 1. pirmās grupas ēkas vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas ar kopējo platību, kas nepārsniedz 200 m2, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7. un 7.1 punktā minēto gadījumu;

7.2 2. otrās vai trešās grupas sezonas ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto gadījumu;

7.2 3. pirmās grupas ēkas vai tās daļas restaurācija;

7.2 4. pirmās grupas ēkas vai tās daļas pārbūve, nepārsniedzot vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos apjoma rādītājus pirmajai grupai, izņemot šo noteikumu 7. un 7.1 punktā minēto gadījumu;

7.2 5. otrās vai trešās grupas ēkas nojaukšana, izņemot šo noteikumu 7.1 punktā minēto gadījumu;

7.2 6. pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas atjaunošana, izņemot šo noteikumu 7. un 7.1 punktā minēto gadījumu;

7.2 7. pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņa bez pārbūves;

7.2 8. pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršota pārbūve, izņemot šo noteikumu 7. un 7.1 punktā minēto gadījumu;

7.2 9. pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas konservācija;

7.210. otrās grupas rūpnieciski ražotas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību, kas nepārsniedz 200 m2, jauna būvniecība vai novietošana;

7.2 11. otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūve, nemainot lietošanas veidu un būves grupu uz augstāku būves grupu.

7.3 Pārējos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 7., 7.1 un 7.2 punktā, izstrādā būvprojektu minimālā sastāvā un saņem būvatļauju.

7.4 Šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētajā gadījumā pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt pienākumu saņemt saskaņojumu.

7.5 Šo noteikumu 7.11. apakšpunktu nepiemēro, ja ēkā būvdarbu rezultātā tiek veidota jauna dzīvojamo telpu grupa (dzīvoklis).

7.6 Ja persona vēlas datus par mazēku reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ierakstīt zemesgrāmatā, šādai būvniecībai piemēro paziņojumu par būvniecību.

7.7 Būvniecības iecerēm, kas tiek realizētas bez būvniecības ieceres dokumentiem, saņemtos saskaņojumus pievieno Būvniecības informācijas sistēmā ekspluatācijas lietā, tiklīdz tas ir iespējams.

8. Persona, ierosinot jebkura veida būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam pievieno:

8.1. valdījuma vai lietojuma gadījumā – dokumentu, kas apliecina tiesības ierosināt būvniecību, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;

8.2. saskaņojumu ar trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, un citas atļaujas vai saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu);

8.3. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.

9. Trešo personu saskaņojumu (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu) noformē kā atsevišķu vienošanos (piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums, balsošanas protokols), lai no tā izrietētu nepārprotama šo personu piekrišana katram konkrētam apgrūtinājumam, kas skar attiecīgo personu.

9.1 Ja plānotajai būvniecībai, kuru īsteno, pamatojoties uz paskaidrojuma rakstu vai paziņojumu par būvniecību, atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešami tehniskie vai īpašie noteikumi, atļaujas vai saskaņojumi, tos pieprasa un saņem pirms attiecīgās būvniecības ieceres dokumentācijas iesniegšanas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, vai pirms paziņojuma par būvniecību iesniegšanas būvniecības informācijas sistēmā.

10. Plānotajai būvniecības iecerei nav nepieciešams saskaņojums ar zemes īpašnieku, ja ēka pieder citai personai un ir veicama ēkas vai tās daļas restaurācija, atjaunošana, pārbūve, neveicot apjoma izmaiņas vai lietošanas veida maiņu, konservācija vai nojaukšana.

2.1. Būvniecības ieceres dokumentu izstrādāšana

11. Būvniecības ierosinātājs vienojas ar būvprojekta izstrādātāju, būvkomersantu vai būvspeciālistu atbilstošā projektēšanas jomas darbības sfērā par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamo dokumentu izstrādi. Atbilstoši plānotajai iecerei un paredzētajam būvniecības veidam aizpilda vienu no būvniecības ieceres iesniegumiem.

12. Šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajos gadījumos būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus savai pirmās grupas dzīvojamai ēkai vai tās daļai, pirmās grupas vai otrās grupas palīgēkai vai lauksaimniecības nedzīvojamai ēkai, kas nav augstāka par diviem stāviem un kuras apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums – par 2000 m3.

12.1 Ja paredzēta pārbūve (tai skaitā vienkāršota pārbūve), atjaunošana (tai skaitā vienkāršota atjaunošana), otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas, otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jauna būvniecība un šo ēku ekspluatācijai nepieciešamo citu inženierbūvju būvniecība, izņemot šo noteikumu 12. punktā minēto gadījumu, būvkomersants vai būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā izstrādā risinājumu, kas nodrošina ēkas vai tās daļas konstrukciju noturību, ugunsdrošību, lietošanas drošumu, vides pieejamību (ja atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināma vides pieejamība), arhitektonisko kvalitāti, jaunu inženiertīklu ierīkošanu vai esošo pārbūvi, lai nodrošinātu būvniecības ieceres un ēkas atbilstību normatīvo aktu prasībām, atbilstību paredzētajam lietošanas veidam un normatīvajiem aktiem, kā arī trešo personu īpašuma tiesību ievērošanu. Būvkomersants vai būvspeciālists var papildus pieaicināt citus būvspeciālistus, kuri būvniecības informācijas sistēmā apstiprina izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju.

13. Pirms būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanas veicami būvprojektēšanas sagatavošanas darbi. Līgumā par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanu norāda, kura no pusēm uzņemas tos veikt.

14. Līguma par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanu neatņemama sastāvdaļa ir projektēšanas uzdevums. Projektēšanas uzdevumu sagatavo un paraksta būvniecības ierosinātājs un būvprojekta izstrādātājs, būvkomersants vai būvspeciālists.

15. Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās ēkas galveno lietošanas veidu ar plānotajām telpu grupām, to lietošanas veidiem un parametrus, kā arī teritorijas plānojuma un inženiertīklu projektēšanas prasības. Ja ēku paredzēts būvēt uz zemesgrāmatā ierakstītas apbūves tiesības pamata, projektēšanas uzdevumā kā plānotās telpu grupas norāda vienīgi nedzīvojamās telpas. Ja nepieciešams, norāda citus īpašos nosacījumus (piemēram, vēlamās būvkonstrukcijas un būvizstrādājumi, tehnoloģijas). Ja ēku nojauc, projektēšanas uzdevumā norāda prasības nojaukšanas darbu projektam.

16. (Svītrots ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750)

17. Ja nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācijas tālāka detalizācija ārpus šajos noteikumos noteiktā katrai ēku grupai obligātā apjoma, to ietver projektēšanas uzdevumā (līgumā).

18. Būvniecības ieceres dokumentus izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

19. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

20. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists, izņemot gadījumu, ja būvniecības ieceri izstrādā pats būvniecības ierosinātājs.

20.1 Rūpnieciski ražotas ēkas ražotāja būvspeciālists atbilstošā projektēšanas jomas darbības sfērā izstrādā rūpnieciski ražotas ēkas tehnisko pasi.

20.2 Rūpnieciski ražotas ēkas tehniskā pase ietver šādus dokumentus un informāciju:

20.21. skaidrojošo aprakstu, kurā norādīta vispārīga informācija par ēkas tehniskajiem rādītājiem, ēkas galveno lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai, vides pieejamības un ugunsdrošības pasākumu risinājumiem, kā arī vides aizsardzības pasākumiem;

20.22. ēkas jumta un stāvu plānus ar telpu izmēriem un sadalījumu telpu grupās un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju;

20.23. ēkas fasādes ar augstuma atzīmēm;

20.24. ēkas ārējo apdari;

20.25. ēkai raksturīgos griezumus ar augstuma atzīmēm;

20.26. ēkas nesošo konstrukciju konstruktīvo shēmu ar izmēriem un konstrukciju nestspējas aprēķiniem;

20.27. norobežojošo konstrukciju specifikācijas;