Ēku būvnoteikumi

114.1 Darbu veikšanas projektu izstrādā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

114.1 1. otrās vai trešās grupas ēka ir augstāka par diviem virszemes stāviem;

114.1 2. otrās vai trešās grupas ēka ir augstāka par 7 m;

114.1 3. otrās vai trešās grupas ēkas apbūves laukums ir lielāks par 1000 m2;

114.1 4. trešās grupas ēkas būvtilpums ir lielāks par 5000 m3;

114.1 5. būvdarbu veikšanas laikā paredzama ēkas ietekme uz satiksmi (piemēram, satiksmes ierobežojumi, transporta plūsmas organizācija vai citi organizatoriskie vai drošības pasākumi) un inženiertīkliem (būvdarbi noris tuvu citiem inženiertīkliem, šķērsojumos ar citiem inženiertīkliem, apbūvējamā zemes gabalā vai tam piegulošajā teritorijā);

114.1 6. ēkai ir piemērots valsts kultūras pieminekļa statuss vai tā atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" izpratnē) vai mikroliegumā (Sugu un biotopu aizsardzības likuma izpratnē);

114.1 7. otrās vai trešās grupas ēkā būvdarbi ir bijuši pārtraukti un tā bijusi iekonservēta ilgāk nekā piecus gadus;

114.1 8. uzsākti būvdarbi pēc otrās vai trešās grupas ēkas daļējas sagrūšanas;

114.1 9. atzinumā par būves tehnisko stāvokli norādīts, ka tā ir avārijas stāvoklī;

114.1 10. ir paredzēta otrās vai trešās grupas ēkas nojaukšana;

114.1 11. darbu veikšanas projektu pieprasa būvniecības ierosinātājs vai būvdarbu veicējs.

114.2 Darbu veikšanas projektā iekļauj:

114.2 1. darbu veikšanas kalendāra grafiku;

114.2 2. būvdarbu ģenerālplānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota ēkas, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

114.2 3. sagatavošanas darbu un būvdarbu aprakstu;

114.2 4. netradicionālu un sarežģītu būvdarbu veidu tehnoloģiskās shēmas un norādi par izpildes zonām;

114.2 5. galveno būvmašīnu darba grafiku;

114.2 6. nepieciešamo speciālistu sarakstu darbu veikšanai objektā;

114.2 7. nepieciešamos būvju nospraušanas darbus;

114.2 8. pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus;

114.2 9. darba aizsardzības, drošības tehnikas, ražošanas higiēnas un ugunsdrošības pasākumu tehniskos risinājumus;

114.2 10. būvmašīnu, tehnoloģiskā un montāžas aprīkojuma sarakstu;

114.2 11. skaidrojošu aprakstu;

114.2 12. darbaspēka kustības grafiku;

114.2 13. būvizstrādājumu transportēšanas nosacījumus un to novietošanas vietas būvlaukumā.

114.3 Darbu veikšanas projektu var neizstrādāt, ja būvdarbus veic būvētājs vai rūpnieciski ražotas ēkas ražotājs, kurš būvdarbus veic saskaņā ar ražotāja izstrādātu būvdarbu instrukciju, kā arī paziņošanas kārtībā veicamiem būvdarbiem.

115. Atkarībā no būvdarbu apjoma un plānotā būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrādā visai ēkai kopumā, atsevišķai tās daļai vai būvdarbu ciklam (piemēram, pazemes ciklam, virszemes ciklam, būvdarbu sagatavošanas ciklam, ēkas sekcijai, laidumam, stāvam).

116. Darbu veikšanas projektu ekspluatācijā esošas ēkas atjaunošanai vai pārbūvei, kas jāveic, nepārtraucot ēkas ekspluatāciju, izstrādā, ievērojot būvniecības ieceres dokumentācijā iekļauto skaidrojošo aprakstu, darbu organizēšanas shēmu vai darbu organizēšanas projektu, kā arī ievērojot šo ēku īpašnieku vai lietotāju noteikumus un situāciju būvobjektā.

117. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

118. Darbu veikšanas projektu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

119. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

120. Būvdarbu žurnālu neaizpilda šo noteikumu 107. punktā minētajos gadījumos, kā arī veicot vienkāršotu atjaunošanu, sezonas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu, lietošanas veida maiņu bez pārbūves un paziņošanas kārtībā veicamiem būvdarbiem.

120.1 (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

121. Ierakstus, kas raksturo faktisko situāciju būvlaukumā, būvdarbu žurnālā katru darbdienu veic būvdarbu vadītājs. Ja secīgo ikdienas būvdarbu specifika nemainās, būvdarbu žurnālā veic vienu ierakstu, norādot darbu uzsākšanas datumu un pabeigšanas datumu. Būvdarbu žurnālā izteiktie būvuzrauga un autoruzrauga iebildumi vai norādījumi uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs ir veicis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus būvdarbu žurnālā par veiktajiem darbiem veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji.

7.4. Būvdarbu veikšana un kvalitātes kontrole

122. Par darba aizsardzību būvlaukumā atbilstoši kompetencei atbildīgs ir galvenā būvdarbu veicēja atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēju atbildīgie būvdarbu vadītāji. Atbildīgais būvdarbu vadītājs ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus.

123. Autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību būvlaukumā organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem.

124. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvdarbu veicējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos un attiecīgajos standartos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

125. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs uzņēmums izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver:

125.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas, piegādāto būvizstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu sākotnējo kontroli;

125.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesu tehnoloģisko kontroli;

125.3. pabeigtā (nododamā) darba veida vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

125.1 Par būves nesošo konstrukciju būvniecību ir sagatavojams veikto būvdarbu pieņemšanas akts (11.1 pielikums). Būvniecības ierosinātājs un galvenais būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas vienojas, par kādiem papildus veiktajiem būvdarbiem ir sagatavojams veikto būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu pievieno būvdarbu žurnālam. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu būvdarbu laikā var grozīt, pusēm par to vienojoties.

125.2 Būvuzraugs būvuzraudzības plānā norāda, kādus papildu ikdienas darbus kontrolēs un, ja nepieciešams, veiks atbilstošu apstiprinājumu būvdarbu žurnālā. Šo noteikumu 125.1 punktā minētā veikto būvdarbu pieņemšanas akta, ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas akta un ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu vai ierakstu par konstatētajām neatbilstībām būvuzraugs veic piecu darbdienu laikā. Ja apstiprinājums vai ieraksts par konstatētajām neatbilstībām netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums ir veikts.

126. (Svītrots ar MK 22.10.2024. noteikumiem Nr. 662)

127. Šo noteikumu 125.1 punktā minētos veiktos būvdarbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, automātiskā un neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma) pieņem ekspluatācijā, sastādot pieņemšanas aktu.

127.1 Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu veido būvniecības informācijas sistēmā no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem ikdienas būvdarbiem.

127.2 Veikto būvdarbu pieņemšanas aktam un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam būvniecības informācijas sistēmā pievieno šādus dokumentus (ja tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam):

127.2 1. veikto būvdarbu pieņemšanas aktam –būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida kvalitāti apliecinošus dokumentus;

127.2 2. ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam – sistēmas iekārtu, ierīču tehniskās pases vai būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, sistēmas ekspluatācijas dokumentāciju (instrukciju) vai citu tehnisko dokumentāciju, kas raksturo sistēmu un tās darbības parametrus.

127.3 (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

128. Būvdarbus var turpināt, ja būvdarbu veicējs būvniecības informācijas sistēmā ir izveidojis un nodevis apstiprināšanai veikto būvdarbu pieņemšanas aktu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu. Ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatē veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi pilnībā vai daļēji pārtraucami un veicams attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu.

129. Ja būvniecības gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami veikto būvdarbu bojājumi, tad saskaņā ar būvdarbu veicēja iekšējo būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu pirms darbu atsākšanas veicama atkārtota iepriekš veikto būvdarbu kvalitātes pārbaude. Par konstatētajiem trūkumiem veicams ieraksts būvdarbu žurnālā.

130. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

131. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

132. Ja būvdarbi notiek publiskā ēkā, kura vienlaikus tiek arī ekspluatēta, būvdarbu veikšanas laiks saskaņojams ar ēkas īpašnieku un par to informējami ēkas lietotāji.

133. (Svītrots no 01.03.2022. ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 6; sk. grozījumu 2. punktu)

134. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pieprasīt pēc pamatu izbūves iesniegt pamatu izpildmērījuma plānu, ja tai rodas pamatotas šaubas, ka plānotais objekts tiek būvēts, pārsniedzot normatīvajos aktos noteikto attālumu no kaimiņu zemes gabala robežas (ēkas) vai būvniecības ieceres dokumentācijā saskaņoto attālumu, kā arī strīda gadījumā.

134.1 Rūpnieciski ražotas ēkas gadījumā par ēkas atbilstību izstrādātajai ēkas tehniskajai pasei ir atbildīgs rūpnieciski ražotas ēkas ražotājs.

7.5. Vides aizsardzības nosacījumi

135. Būvdarbi organizējami un veicami tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbi organizējami un veicami, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības.

136. Būvniecībā radušos atkritumus apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.

137. Pirms zemes darbu uzsākšanas, kā arī veicot planēšanas darbus būvlaukumā, derīgo augsnes kārtu noņem un nebojātu uzglabā turpmākai izmantošanai.

138. Ja būvlaukumā radušos rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu piesārņojuma pakāpe ir lielāka, nekā noteikts normatīvajos rādītājos, pirms ievadīšanas kanalizācijas tīklā tos attīra atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtajā A vai B kategorijas atļaujā piesārņojošai darbībai vai apliecinājumā C kategorijas piesārņojošai darbībai, ja šāda atļauja atbilstoši normatīvajiem aktiem attīrīšanas iekārtām un citām ūdeni piesārņojošām darbībām ir izsniegta.

139. Nav pieļaujama ūdens (arī attīrīta) novadīšana no būvlaukuma pašteces ceļā un nesagatavotās gultnēs. Ūdens atklātās novadīšanas veids un novadgrāvju sistēma jāparedz darbu veikšanas projektā.

140. Urbšanas darbu procesā, sasniedzot ūdens nesējhorizontu, veicami pasākumi pazemes ūdeņu nelietderīgas izplūšanas un ūdens nesējhorizontu piesārņošanas novēršanai.

141. Veicot grunts pastiprināšanu, novēršama pazemes ūdeņu un atklāto ūdenstilpju piesārņošana. Nepieciešamie pasākumi jāparedz darbu veikšanas projektā.

142. Būvdarbu procesā var mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (piemēram, aizbērt gravas un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu), ja minētie pasākumi paredzēti būvniecības ieceres dokumentācijā.

143. Zemes gabala dabiskā reljefa paaugstināšana vai pazemināšana veicama atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijā noteiktajam vai ievērojot teritorijas izmantošanas un apbūves normatīvo aktu prasības.

7.6. Ēkas konservācija būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas gadījumā

144. Ēkas konservāciju veic, ja būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas dēļ var rasties bīstamība videi vai cilvēku dzīvībai vai veselībai vai var rasties bīstami bojājumi konstrukcijās.

145. Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu var pieņemt būvniecības ierosinātājs, par to paziņojot institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. Šo noteikumu 144. punktā noteiktajā gadījumā pirms būvdarbu pārtraukšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz saskaņošanai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, ēku konservācijas darbu veikšanas projektu.

146. Ēkas konservācijas darbu veikšanas projektā norāda:

146.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

146.2. risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu un ēkas elementu turpmākās bojāšanās novēršanai;

146.3. risinājumus bīstamības cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi novēršanai;

146.4. ēkas konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

147. Ja iestāde, kas nav institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atbilstoši kompetencei ir apturējusi būvdarbus, tā nekavējoties par to informē minēto institūciju.

148. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 145. un 147. punktā minētās informācijas saņemšanas par būvdarbu pārtraukšanu vai apturēšanu veic objekta apsekošanu un pieņem lēmumu par atļauju pārtraukt būvdarbus, saskaņo ēkas konservācijas darbu veikšanas projektu vai, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par ēkas konservāciju.

149. Ja pēc objekta apsekošanas konstatēts, ka nepieciešama ēkas konservācija, bet būvniecības ierosinātājs nav iesniedzis institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, ēkas konservācijas darbu veikšanas projektu, minētā institūcija lēmumā par ēkas konservāciju norāda:

149.1. ēkas konservācijas iemeslus;

149.2. ēkas konservācijas nosacījumus (arī pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu ēkas un tās atsevišķu daļu un konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību, kā arī ēkas konservācijas darbu veikšanas projekta apjomu, ja tas ir nepieciešams);

149.3. termiņu ēkas konservācijas darbu veikšanas projekta iesniegšanai.

150. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc ēkas konservācijas darbu veikšanas projekta saņemšanas izvērtē tā atbilstību normatīvo aktu prasībām, saskaņo to vai pieņem lēmumu, kurā norāda konstatētos trūkumus un šo trūkumu novēršanas termiņu.

151. Pēc šo noteikumu 150. punktā minētā lēmuma izpildes būvniecības ierosinātājs atkārtoti vēršas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

152. Veicot ēkas konservācijas darbus, uz tiem attiecināmas būvdarbu veikšanas prasības, tai skaitā prasība par būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu konservācijas darbu realizēšanas laiku.

153. Būvdarbi ir uzskatāmi par pārtrauktiem ar brīdi, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir pieņēmusi lēmumu par būvdarbu apturēšanu vai būvniecības ierosinātājs ir pabeidzis ēkas konservācijas darbus atbilstoši minētās institūcijas saskaņotajam ēkas konservācijas darbu veikšanas projektam.

154. Ja būvniecības ierosinātājs neizpilda šo noteikumu prasības, ēkas konservācijas darbus ir tiesīga veikt pašvaldība, iepriekš brīdinot būvniecības ierosinātāju. Visus ar ēkas konservāciju saistītos izdevumus sedz būvniecības ierosinātājs.

155. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc būvdarbu pārtraukšanas vēlākā laika periodā konstatē, ka ēka var radīt bīstamību videi vai cilvēku dzīvībai vai veselībai vai tai ir bīstami bojātas konstrukcijas, minētā institūcija pieņem lēmumu par ēkas konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

156. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc būvdarbu apturēšanas konstatē, ka nepieciešama ēkas konservācija, minētā institūcija pieņem lēmumu par ēkas konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

8. Pieņemšana ekspluatācijā un atsevišķu darbu pabeigšana

156.1 Līdz paziņojumā par būvniecību norādītajam būvdarbu pabeigšanas termiņam būvniecības ierosinātājs būvniecības informācijas sistēmā:

156.11. apstiprina būvdarbu pabeigšanu, ja tie ir pabeigti, un papildus pievieno:

156.1.11. atzinumus par ēkas vai tās daļas inženiertīklu gatavību ekspluatācijai, kas saņemti no institūcijām, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus;

156.1.12. ja veikta pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jauna būvniecība vai novietošana – izpildmērījuma plānu ar ēkas novietni, ierīkotiem ārējiem inženiertīkliem un citām vienlaikus būvētām būvēm (izņemot ēkām, kurām ir tikai pazemes stāvs), kas sagatavots atbilstoši augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

156.1.13. informāciju par ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā – ja veikti energoefektivitātes pasākumi), – pagaidu sertifikāta izdošanas datumu un numuru būvniecības informācijas sistēmā;

156.1.14. pievieno fotofiksāciju ēkas fasādēm, kuras tehniski ir iespējams nofotografēt, – šo noteikumu 7.14. apakšpunktā minētajā gadījumā;

156.1 2. pagarina būvdarbu izpildes termiņu, ja plānotie būvdarbi ir uzsākti, bet nav pabeigti;

156.1 3. atceļ paziņojumu par būvniecību, ja plānotie būvdarbi nav uzsākti un netiks veikti.

156.2 (Svītrots ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 473, sk. grozījumu 4. punktu)

156.3 (Svītrots ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 750)

8.1. Pieņemšana ekspluatācijā paskaidrojuma raksta būvniecības procesa ietvarā

157. Pēc šo noteikumu 7.2 punktā minēto būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta II daļu, kurai pievieno šādus dokumentus un informāciju:

157.1. atzinumus par ēkas vai tās daļas inženiertīklu gatavību ekspluatācijai, kas saņemti no institūcijām, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus;

157.2. izpildrasējumus, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

157.3. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju, izņemot šo noteikumu 120. punktā minētos gadījumus;

157.4. ja veikta jauna būvniecība vai novietošana, papildus pievieno izpildmērījuma plānu (ar ēkas novietni, ierīkotiem ārējiem inženiertīkliem un citām vienlaikus būvētām būvēm), izņemot gadījumu, ja veikta sezonas ēkas būvniecība;

157.5. informāciju par ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā – ja veikti energoefektivitātes pasākumi), – pagaidu sertifikāta izdošanas datumu un numuru būvniecības informācijas sistēmā;

157.6. ja veikta pārbūve (tai skaitā vienkāršota pārbūve) un mainījusies situācija apvidū, papildus pievieno izpildmērījuma plānu;

157.7. ja otrās grupas dzīvojamā ēka būvēta atbilstoši šo noteikumu 107.1. apakšpunktam, papildus pievieno:

157.7.1. elektroinstalācijas pārbaudes dokumentāciju;

157.7.2. apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu;

157.8. fotofiksāciju ēkas fasādēm, kuras tehniski ir iespējams nofotografēt, – jaunbūvējamām ēkām un ēkām, kurām būvniecības iecere maina ēkas fasādi vai ārējo veidolu.

158. Paskaidrojuma rakstā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas (izņemot sezonas ēku) vai tās daļas nodošanas. Pirmās grupas ēkām minimālais būvdarbu garantijas termiņš ir divi gadi, bet otrās un trešās grupas ēkām – trīs gadi, ko skaita no dienas, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdarījusi būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

159. Paskaidrojuma rakstā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu sezonas ēkas ekspluatācijas un nojaukšanas termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Minēto termiņu kontrolē institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas.

160. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 157. punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda patvaļīgas būvniecības esību un izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, bet nojaukšanas gadījumā izdod izziņu par ēkas neesību, kurā ietver būvniecības ierosinātāja norādīto informāciju, kā arī atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

160.1 Otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku var pieņemt ekspluatācijā, ja:

160.11. ir pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženiertīklu izbūve, veikta fasādes apdare un ir labiekārtota teritorija ielas pusē;

160.12. ir iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls, kā arī sanitārās iekārtas ir pievienotas inženiertīkliem.

161. Ēka vai tās daļa ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar dienu, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

162. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka ir veikta patvaļīga būvniecība vai būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti, tā pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm. Minētajā lēmumā norāda konstatētās atkāpes no akceptētās ieceres vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, termiņus, kā arī citus nosacījumus konstatēto nepilnību novēršanai.

162.1 Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis visus šo noteikumu 162. punktā minētajā lēmumā norādītos trūkumus, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, bet nojaukšanas gadījumā izdod izziņu par ēkas neesību, kurā ietver būvniecības ierosinātāja norādīto informāciju, kā arī atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

162.2 Ja ēku vai tās daļu pieņem ekspluatācijā vai ja ēka nojaukta ziemā un saskaņā ar būvniecības ieceri paredzēta teritorijas labiekārtošana, apzaļumošana, koku un krūmu stādīšana, piebrauktuvju un ietvju seguma virsslāņa uzklāšana, tad minētos darbus var veikt tiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 1. jūnijam.

162.3 Saskaņā ar šo noteikumu 162.2 punktu atlikto darbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvdarbu veicējs atliktos būvdarbus veic noteiktajos termiņos un apjomā, ja ar būvniecības ierosinātāju nav vienošanās par citu kārtību.

8.2. Pieņemšana ekspluatācijā būvatļaujas būvniecības procesa ietvarā

163. Ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā ierosina būvniecības ierosinātājs. Pirms ierosina pieņemt ekspluatācijā ēku vai tās daļu, veic:

163.1. ēkas vai tās daļas, ārējo inženiertīklu, citu vienlaikus izbūvētu būvju horizontālās un vertikālās novietnes izpildmērījumus, bet atjaunošanas vai pārbūves gadījumā izpildmērījumus veic, ja mainījusies situācija apvidū;

163.2. ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu – šo noteikumu 167.8. apakšpunktā minētajos gadījumos. Minēto prasību nepiemēro Būvniecības likuma 14. panta 1.4 daļā noteiktajā vienotajā būves reģistrācijas procesā;

163.3. ēkas energoefektivitātes sertifikāciju, ja to nosaka normatīvie akti ēku energoefektivitātes jomā.

164. Ēku vai tās daļu, ja ēka nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis un tai normatīvajos aktos epidemioloģiskās drošības jomā nav izvirzītas higiēnas prasības, būvniecības ierosinātājs var nodot ekspluatācijā arī tad, ja sanitārtehniskās telpas un virtuve nav aprīkotas ar attiecīgajām iekārtām un telpās (izņemot evakuācijas ceļu) nav veikta iekšējā apdare, izņemot šo noteikumu 184. punktā minēto gadījumu.

165. Pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda un 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai, tās atbilstību tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinums ir nepieciešams, ja tas noteikts nekustamā valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa pārveidošanas atļaujā. Veselības inspekcijas atzinums ir nepieciešams, ja nododamajai ēkai vai tās daļai normatīvajos aktos epidemioloģiskās drošības jomā ir izvirzītas higiēnas prasības.

166. Ja nodod ekspluatācijā trešās grupas ēku vai tās daļu, pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma papildus šo noteikumu 165. punktā minētajām institūcijām 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atzinumu atbilstoši kompetencei sniedz šādas institūcijas:

166.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests – par atbilstību ugunsdrošības prasībām;

166.2. Veselības inspekcija – par atbilstību higiēnas prasībām, kas noteiktas būvnormatīvos.

167. Ierosinot ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu (14. pielikums), kuram pievieno šādus dokumentus:

167.1. būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

167.2. šo noteikumu 165. un 166. punktā minēto institūciju atzinumus;

167.3. tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;

167.4. izpildmērījumu plānu, tai skaitā vertikālo uzmērījumu;

167.5. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju;

167.6. būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi;

167.7. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam;

167.8. ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu – jaunbūvējamām otrās vai trešās grupas ēkām, bet pārbūves gadījumā – otrās vai trešās grupas ēkām, ciktāl veikti pārbūves darbi. Minēto prasību nepiemēro Būvniecības likuma 14. panta 1.4 daļā noteiktajā vienotajā būves reģistrācijas procesā;

167.9. ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā – ja veikti energoefektivitātes pasākumi);

167.10. skaņas izolācijas mērījumus – jaunbūvējamām daudzdzīvokļu dzīvojamām un publiskām ēkām;

167.11. fotofiksāciju ēkas fasādēm, kuras tehniski ir iespējams nofotografēt, – jaunbūvējamām ēkām un ēkām, kurām būvniecības iecere maina ēkas fasādi vai ārējo veidolu.

167.1 Apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvniecības ierosinātājs, būvdarbu veicējs (izņemot šo noteikumu 107. punktā noteiktajā gadījumā), atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja veikta autoruzraudzība).

168. Ja otrās grupas dzīvojamā ēka būvēta atbilstoši šo noteikumu 107.1. apakšpunktam, papildus šo noteikumu 167. punktā minētajiem dokumentiem institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz:

168.1. elektroinstalācijas pārbaudes dokumentāciju;

168.2. apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu.

169. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 548)

170. Ēku vai tās daļu ekspluatācijā pieņem institūcija, kura veic būvvaldes funkcijas. Būvvaldes amatpersonas atteikšanās piedalīties ēkas pieņemšanā nav pamats birojam nepieņemt ēku ekspluatācijā.

171. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc visu šo noteikumu 167. un 168. punktā minēto dokumentu saņemšanas, saskaņojot ar būvniecības ierosinātāju, nosaka ēkas vai tās daļas pieņemšanas termiņu, kas nav ilgāks par 10 darbdienām no dokumentu iesniegšanas dienas minētajā institūcijā.

172. Būvniecības ierosinātājs ēku vai tās daļu uzrāda institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvniecības ierosinātājs pieaicina būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, kas ir veicis attiecīgos būvdarbus. Būvdarbu veicēja atteikšanās piedalīties ēkas pieņemšanā nav pamats institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, nepieņemt ēku ekspluatācijā.

173. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, novērtē ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz šo noteikumu 167. un 168. punktā minētajiem dokumentiem, būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju un dokumentiem (piemēram, būvdarbu žurnāls, pieņemšanas akti, atzinumi par ēkas vai tās daļas un inženiertīklu gatavību ekspluatācijai, ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts), kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam.

174. Ja ēkai vai tās daļai veikta būvuzraudzība, ēkas vai tās daļas pieņemšanā var piedalīties būvuzraugs. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pieaicināt piedalīties pieņemšanā būvprojekta izstrādātāju, ja viņš nav veicis autoruzraudzību. Būvuzrauga vai būvprojekta izstrādātāja atteikšanās piedalīties ēkas pieņemšanā nav pamats institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, nepieņemt ēku ekspluatācijā.

175. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdod aktu par ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts). Aktā ietver apliecinājumā par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3. apakšpunktā, 3. un 5. punktā minēto informāciju, kā arī norāda ziņas par objektu (adrese, kadastra apzīmējums, būves grupa, lietošanas veids, būvi raksturojošie lielumi un būvizstrādājumi), būvdarbu garantijas termiņu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

176. Aktā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas vai tās daļas nodošanas ekspluatācijā. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš pēc akta izdošanas ir:

176.1. trīs gadi otrās grupas ēkām;

176.2. pieci gadi trešās grupas ēkām.

176.1 Par būvdarbu defektiem, kas radušies garantijas termiņa laikā, netiek uzskatīts būves dabiskais nolietojums, kā arī defekti, kas radušies ēkas nepareizas ekspluatācijas dēļ, ja būvdarbu veicējs pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā ir nodevis būvniecības ierosinātājam ēkas ekspluatācijas instrukciju ar pilnīgu informāciju par ēkas ekspluatācijas prasībām.

176.2 Šo noteikumu 176. punktā minētais būvdarbu garantijas termiņš nav piemērojams iekārtām, kas tiek uzstādītas būvdarbu laikā. Iekārtu garantijas termiņu nosaka attiecīgās iekārtas ražotājs iekārtas tehniskajā dokumentācijā.