Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.550Rīgā 2014.gada 16.septembrī (prot. Nr.49 4.§)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktu un otrās daļas 6. punktu un 14.1 panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. hidrotehnisko un meliorācijas būvju (izņemot ostu, jūras un enerģijas ražošanas hidrotehniskās būves ar jaudu virs 2 MW) (turpmāk – būve) būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus;

1.2. būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.3. būvatļaujā un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus;

1.4. gadījumus, kad nepieciešama sabiedrības informēšana par būvniecības ieceri, un šādas informēšanas kārtību;

1.5. atkāpju saskaņošanas kārtību;

1.6. būvprojekta ekspertīzes apjomu;

1.7. par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju;

1.8. būves konservācijas kārtību;

1.9. būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā;

1.10. būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā;

1.11. gadījumus, kuros piemērojama atzīmes veikšana ar noklusējumu.

2. Hidrotehnisko un meliorācijas ēku projektēšanai un būvdarbiem šos noteikumus piemēro vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1. būves atjaunošana – hidrotehniskās un meliorācijas būves vai tās daļas atjaunošana, nemainot iepriekš projektētos parametrus, lai uzlabotu meliorētās zemes vai apkārtējās teritorijas ūdens režīmu, hidrotehniskās un meliorācijas būves vai tās daļas darbību;

3.2. būves pārbūve – hidrotehniskās un meliorācijas būves vai tās daļas pārbūve, kas saistīta ar iepriekš projektēto parametru maiņu, meliorētās vai ietekmētās zemes platības maiņu, citu meliorācijas sistēmu pievienošanu vai hidrotehniskās un meliorācijas būves vai tās daļas funkciju maiņu.

4. Šajos noteikumos noteikto inženierbūvju būvniecības (turpmāk – būvniecība) procesa kontroli un tiesiskumu nodrošina institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas:

4.1. Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. un 1.1 punktā minētajos gadījumos – Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs);

4.2. citos gadījumos – attiecīgās administratīvās teritorijas būvvalde.

5. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

6. Būvniecības ieceres dokumentāciju par plānoto būvniecību iesniedz tajā būvvaldē, kuras teritorijā plānota būvniecība. Ja būvniecība plānota vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, būvniecības ieceres dokumentāciju iesniedz:

6.1. visās būvvaldēs, kuru teritorijās plānota būvniecība un būvniecības process no ieceres līdz pieņemšanai ekspluatācijā katrā noris atsevišķi;

6.2. tās pašvaldības būvvaldē, kurai deleģēta atsevišķu uzdevumu izpilde būvniecības procesa ietvaros.

7. Būvju būvniecībā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ievēro īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

8. Ja meliorācijas sistēmas atjaunošanas būvprojektā plānota meliorācijas sistēmas atsevišķu būvju (piemēram, caurtekas, kājnieku laipas (gājēju laipas), nosēdbaseini) pārbūve, kas nerada ūdens režīma izmaiņas, meliorācijas sistēmas atjaunošanas projekts nav atzīstams par visas meliorācijas sistēmas pārbūvi.

9. Paskaidrojuma raksts (1. pielikums) vai būvniecības iesniegums (2. pielikums) (turpmāk kopā – būvniecības ieceres iesniegums) nav nepieciešams, ja būvniecības ierosinātājs veic avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus objektā, kuram ir noteikta ekspluatācijas vai drošības aizsargjosla.

10. Ja pirmās grupas būves būvniecību pilnīgi vai daļēji finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai valsts, būvniecība notiek atbilstoši otrās grupas būves būvniecības kārtībai.

2. Būvniecības ierosināšana un nepieciešamie dokumenti

2.1. Būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošana

11. Būvniecības ierosinātājs ar būvprojekta izstrādātāju atbilstošā projektēšanas sfēras darbības jomā vienojas par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi un atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un paredzētajam būvniecības veidam aizpilda vienu no būvniecības ieceres iesniegumiem.

12. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ievērojot Būvniecības likumā noteiktos būvniecības principus.

13. Būvprojekta izstrādātājs, būvspeciālists vai būvkomersants būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādē var pieaicināt citus būvspeciālistus. Pieaicinātie būvspeciālisti būvniecības informācijas sistēmā apstiprina izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju.

14. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists.

2.2. Būvniecības ieceres dokumentācija

15. Atkarībā no vispārīgajos būvnoteikumos noteiktās būvju grupas un būvniecības veida, kā arī ievērojot šo noteikumu 9. un 20. punktā minētos nosacījumus, būvniecības ierosinātājs iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, šādu būvniecības ieceres dokumentāciju:

15.1. paskaidrojuma raksta I daļu un šo noteikumu 16. un 18. punktā minētos dokumentus pirmās grupas būves būvniecībai;

15.2. būvniecības iesniegumu un šo noteikumu 16. punktā minētos dokumentus, kā arī šo noteikumu 19. punktā minēto dokumentu kopumu (turpmāk – būvprojekts minimālā sastāvā) otrās vai trešās grupas būves būvniecībai.

16. Persona, ierosinot jebkura veida būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam pievieno:

16.1. īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības apliecinošus dokumentus, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;

16.2. saskaņojumus atkarībā no būvniecības ieceres:

16.2.1. paskaidrojuma raksts ir saskaņojams ar zemes gabala īpašnieku, ja būvniecības ierosinātājs nav zemes gabala īpašnieks, vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru īpašuma vai lietošanas tiesības tiek skartas, izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu;

16.2.2. papildus Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam būvprojekts minimālā sastāvā ir saskaņojams ar trešajām personām, kuru īpašuma vai lietošanas tiesības tiek skartas, izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu;

16.3. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.

16.1 (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

17. Personas saskaņojumu (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu) noformē kā atsevišķu vienošanos tā, lai no tās izrietētu nepārprotama personas piekrišana būvniecības iecerei.

18. Ierosinot pirmās grupas būves jaunu būvniecību, atjaunošanu, nojaukšanu, novietošanu vai pārbūvi, būvniecības ierosinātājs paskaidrojuma raksta I daļai pievieno:

18.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529);

18.2. paredzētās būvdarbu veikšanas vietas fotofiksācijas;

18.3. zemes robežu plānu vai derīgu topogrāfisko plānu mērogā 1:500;

18.4. zemes īpašuma meliorācijas kadastra izziņas vai meliorācijas kadastra datu izkopējumu ar iezīmētām būvju atrašanās vietām un galvenajiem parametriem (garums, platums, dziļums un citi parametri), ja būvniecības ieceri paredzēts realizēt meliorētā zemē;

18.5. novietnes plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500; M 1:1000; M 1:2000; M 1:5000), kurā norādīts paredzētās vai nojaucamās būves novietojums zemes gabalā un tās galvenie parametri (garums, platums, dziļums un citi parametri), uz derīga topogrāfiskā plāna pilsētās un ciemos, bet ārpus pilsētām un ciemiem – uz zemes robežu plāna;

18.6. nojaukšanas gadījumā skaidrojošu aprakstu par būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, to plānoto apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu.

19. Ierosinot otrās vai trešās grupas būves jaunu būvniecību, atjaunošanu, nojaukšanu, novietošanu vai pārbūvi, būvniecības ierosinātājs būvniecības iesniegumam pievieno būvprojektu minimālā sastāvā, kurš sastāv no:

19.1. skaidrojoša apraksta, kurā norādīta informācija par:

19.1.1. nekustamo īpašumu, kurā paredzēts realizēt būvniecības ieceri:

19.1.1.1. zemes vienības kadastra apzīmējumu;

19.1.1.2. būves kadastra apzīmējumu, ja tai tāds piešķirts;

19.1.1.3. īpašnieku;

19.1.2. plānoto būvniecības veidu;

19.1.3. plānoto būvdarbu apjomu un veikšanas metodi;

19.1.4. plānoto būvniecības atkritumu apjomu un veidu;

19.1.5. plānotajiem vides pieejamības risinājumiem, ja attiecīgā veida būvēm atbilstoši normatīvajiem aktiem ir nodrošināma vides pieejamība;

19.1.6. plānotajiem aizsargājamo kultūras pieminekļu un to kultūrvēsturiskās vides pārveidojumiem, ja būvniecības ieceri paredzēts realizēt kultūras pieminekļa aizsargjoslā;

19.2. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529);

19.3. dokumentiem saskaņā ar tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem;

19.4. (svītrots ar MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 370);

19.5. zemes robežu plāna vai derīga topogrāfiskā plāna mērogā 1:500;

19.6. situācijas plāna atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500; M 1:1000; M 1:2000; M 1:5000), kurā norādīts paredzētās vai nojaucamās būves novietojums zemes gabalā un tās galvenie parametri (garums, platums, dziļums), uz derīga topogrāfiskā plāna pilsētās un ciemos, bet ārpus pilsētām un ciemiem – uz zemes robežu plāna;

19.7. zemes īpašuma meliorācijas kadastra izziņas vai meliorācijas kadastra datu izkopējuma ar iezīmētām būvju atrašanās vietām un galvenajiem parametriem (garums, platums, dziļums), ja būvniecības ieceri paredzēts realizēt meliorētā zemē;

19.8. raksturīgiem būvju griezumiem ar augstuma atzīmēm vai garenprofiliem, izņemot gadījumu, ja paredzēta būves atjaunošana vai nojaukšana;

19.9. labiekārtošanas risinājuma plāna, ja ir paredzēts labiekārtojums;

19.10. transporta un gājēju kustības organizēšanas apraksta, ja būvniecības ieceri vai tās daļu ir paredzēts realizēt ceļu zemes nodalījuma joslā vai ielu sarkano līniju robežās;

19.11. būvizstrādājuma tehniskās dokumentācijas, ja paredzēta būves novietošana;

19.12. rasējumiem, norādot būves kārtu robežas un secību, un papildus skaidrojoša apraksta, ja pieņemšana ekspluatācijā ir paredzēta pa būves kārtām;

19.13. informācijas par konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvā regulējuma piemērošanu, ja paredzēta būvprojekta izstrāde, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības.

19.1 (Svītrots ar MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 370)

20. Ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par ekspluatācijā pieņemtas būves konservāciju, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 16. un 17. punktā minētos dokumentus un:

20.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529);

20.2. būves konservācijas darbu veikšanas projektu, kurš sastāv no:

20.2.1. skaidrojoša apraksta par konservācijas veikšanu;

20.2.2. nepieciešamo konservācijas darbu saraksta;

20.2.3. risinājumiem būvkonstrukciju noturības zudumu un būves elementu turpmākās bojāšanās novēršanai;

20.2.4. risinājumiem bīstamības novēršanai cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

20.3. kultūrvēsturiskās inventarizācijas aktu, ja būve ir kultūras piemineklis;

20.4. darbu organizēšanas projektu, ja pašvaldība lēmumā par būves konservāciju to ir norādījusi;

20.5. citus dokumentus, kas raksturo būvi un nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

3. Būvniecības ieceres izskatīšana

21. Paskaidrojuma raksta I daļu būves konservācijai un šo noteikumu 20. punktā minētos dokumentus institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz pašvaldības lēmumā norādītajā termiņā.

22. Izskatot būvniecības ieceres iesniegumu un šajos noteikumos minētos dokumentus, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos izskata būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un pieņem lēmumu atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta trešajai daļai.

22.1 Būvniecības likuma 14.1 panta pirmo daļu attiecībā uz atzīmes veikšanu ar noklusējumu piemēro pirmās grupas hidrobūves vai meliorācijas inženierbūves atjaunošanai vai nojaukšanai.

23. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktu, izdod būvatļauju, kurā ietver būvniecības iesnieguma 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.7., 2.8.1., 2.8.2. apakšpunktā, 3. un 5. punktā norādīto informāciju par būvniecības ieceri, kā arī būvatļaujas nosacījumus un to izpildes termiņus.

24. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 2. punktu, par to izdara atzīmi būvniecības informācijas sistēmā.

25. Pēc institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, atzīmes izdarīšanas būvniecības informācijas sistēmā atbilstoši šo noteikumu 24. punktam būvniecības ierosinātājs sniedz informāciju par būvdarbu veicēju. Informāciju par būvdarbu veicēju var sniegt vienlaikus ar būvniecības ieceres iesniegšanu institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

4. Paskaidrojuma rakstā un būvatļaujā iekļaujamie nosacījumi

26. Paskaidrojuma rakstā iekļauj būvdarbu uzsākšanas nosacījumu, ietverot prasību par informācijas sniegšanu par būvdarbu veicēju.

27. Būvatļaujā iekļauj:

27.1. projektēšanas nosacījumus, ietverot:

27.1.1. institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzamās būvprojekta daļas un citas prasības būvprojekta detalizācijai atbilstoši pašvaldības apbūves noteikumiem saskaņā ar Būvniecības likuma 15. panta piekto daļu;

27.1.2. prasības par saskaņojumiem no valsts un pašvaldību institūcijām;

27.1.3. prasības par saskaņojumiem no inženiertīklu īpašniekiem par pieslēgumiem (atslēgumiem) un to šķērsojumiem;

27.1.4. (svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787);

27.1.5. (svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787);

27.1.6. prasības par būvprojekta risinājumu saskaņošanu ar zemes gabala īpašnieku vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju, ja šādas tiesības pielīgtas;

27.1.7. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos prasības par citiem dokumentiem, atļaujām vai saskaņojumiem;

27.1.8. citas prasības atbilstoši teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts);

27.2. būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot:

27.2.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

27.2.2. prasības būvdarbu procesa fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns);

27.2.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

27.2.4. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti;

27.3. termiņus būvatļaujas nosacījumu izpildei.

28. Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai izpildāmi piecu gadu laikā no dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.

5. Sabiedrības informēšana

29. Būvniecības ierosinātājs Būvniecības likuma 14. panta septītajā daļā noteiktajā termiņā par saņemto būvatļauju informē sabiedrību, izvietojot būvtāfeli (formātā, ne mazākā par A1, no izturīga materiāla) zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība, ja paredzēta trešās grupas būves būvniecība.

30. Būvtāfeli novieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku.

31. Būvtāfeli pilsētās un ciemos novieto vērstu pret publisku vietu, bet ārpus pilsētām un ciemiem – vērstu pret autoceļu, un tajā norāda šādas ziņas:

31.1. būvniecības iecere (būvniecības veids un adrese);

31.2. būvniecības ierosinātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

31.3. būvprojekta minimālā sastāvā izstrādātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

31.4. būvniecības ieceres plāns ar inženierbūves novietni;

31.5. informācija par būvatļaujas spēkā stāšanās laiku, lēmuma pieņemšanas datumu un numuru.

6. Projektēšana

6.1. Būvprojekta izstrādāšana un tā saturs

32. Saņemot būvatļauju, būvniecības ierosinātājs organizē būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildi. Nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus pieprasa attiecīgajās institūcijās, ja tie nav saņemti, izstrādājot būvprojektu minimālā sastāvā.

33. Pirms būvprojekta izstrādāšanas būvniecības ierosinātājs un būvprojekta izstrādātājs sagatavo projektēšanas uzdevumu, kurā norāda:

33.1. paredzētās būves lietošanas veidu, teritorijas plānojuma un inženiertīkla pieslēguma prasības;

33.2. būvprojekta sevišķu detalizāciju – būves pieņemšanu ekspluatācijā pa kārtām, vēlamās būvkonstrukcijas vai tehnoloģijas, detaļu rasējumus, tāmju izstrādāšanu, ja nepieciešams;

33.3. prasības būves nojaukšanas būvprojektam, ja paredzēta nojaukšana.

34. Būvprojektu izstrādā latviešu valodā. Pēc būvniecības ierosinātāja vēlēšanās būvprojekta tekstuālo daļu var tulkot svešvalodā. Svešvalodā izstrādātā būvprojekta tekstuālā daļa tulkojama latviešu valodā.

35. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu tādā apjomā, kāds ir noteikts šajos noteikumos un nepieciešams būvniecības ieceres realizācijai, kā arī norādīts būvatļaujā un projektēšanas uzdevumā.

36. Būvprojektu var izstrādāt, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības, bet tie nedrīkst pazemināt nacionālajos normatīvajos aktos būvei noteiktās būtiskās prasības. Nav pieļaujama vienlaikus vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvnormatīvu piemērošana viena konstruktīvā elementa vai vienas inženiertehniskās sistēmas projektēšanā viena objekta būvprojektā.

37. Būvprojektu, kuru izstrādi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā), var izstrādāt, piemērojot investētāja būvnormatīvus, ja tie nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem. Uz minēto būvprojektu un tā īstenošanu attiecas pārējās Būvniecības likumā un šajos noteikumos noteiktās prasības. Piemērojot investētāja būvnormatīvus, tie nedrīkst pazemināt būvei nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās būtiskās prasības.

38. Būvprojektus, izņemot būvprojektus lineāru būvju atjaunošanai vai pārbūvei, izstrādā uz topogrāfiskā plāna. Lineāru būvju atjaunošanas vai pārbūves būvprojektus izstrādā uz būves uzmērījuma plāna.

39. Būvprojektu, izņemot nojaukšanas būvprojektu, izstrādā šādā mērogā:

39.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes nosusināšanai ar grāvjiem vai drenāžu vai apūdeņošanai – M 1:2000;

39.2. meža zemes nosusināšanai ar grāvjiem – M 1:5000;

39.3. ūdensteču regulēšanai, ūdensnoteku vai novadgrāvju rakšanai, aizsargdambjiem – M 1:2000 vai M 1:5000;

39.4. raktiem dīķiem – M 1:500, M 1:1000 vai M 1:2000;

39.5. aizsprostiem, novadbūvēm, sūkņu stacijām un citām hidrotehniskajām būvēm – M 1:500.

40. Būvprojekta tehnisko risinājumu pamatošanai apkopo informāciju par agrāk veiktajiem inženierizpētes darbiem un, ja nepieciešams, veic ģeotehniskās, hidromelioratīvās un hidrometeoroloģiskās izpētes darbus un esošo būvju uzmērījumus.

41. Būvprojektam, izņemot būves nojaukšanas būvprojektu, ir šādas sastāvdaļas:

41.1. projektēšanas uzdevums;

41.2. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529);

41.3. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529);

41.4. pamatrādītāji;

41.5. teksta daļa:

41.5.1. vispārīgās ziņas (agrāk izpildītie inženierizpētes darbi, būvprojekti un būvdarbi, informācija par būves kadastra apzīmējumu un klasifikāciju);

41.5.2. veiktās inženierizpētes atzinumi;

41.5.3. hidromelioratīvais raksturojums (liekā mitruma cēloņi, apūdeņošanas nepieciešamība, ūdensnotekas, esošā nosusināšanas vai apūdeņošanas tīkla stāvoklis, ūdens ieguves avots, augšņu tipi un grunts mehāniskā sastāva laboratorijas analīžu rezultāti);

41.5.4. inženierrisinājumi (apraksts un aprēķinu rezultāti būvkonstrukciju izvēlei);

41.5.5. arhitektūras risinājumi (plānojums, labiekārtojums, apstādījumi);

41.5.6. vides aizsardzības pasākumi;

41.5.7. būvju uzturēšana un ekspluatācija;

41.5.8. būvdarbu organizēšana;

41.6. darbu apjomi (darbu apjomu aprēķini, darbu apjomu kopsavilkums);

41.7. būvizstrādājumu specifikācija;

41.8. sarakste un dokumentācija (tehniskie noteikumi, saskaņojumi);

41.9. rasējumi un grafiskā daļa:

41.9.1. pārskata plāns (M 1:10 000 – 50 000);

41.9.2. būvprojekta plāns (atbilstoši šo noteikumu 39. punktā minētajiem nosacījumiem);

41.9.3. garenprofili;

41.9.4. šķērsprofili;

41.9.5. būvju rasējumi (plāns, griezumi, detaļzīmējumi);

41.9.6. savietotais projektējamo inženiertīklu plāns uz topogrāfiskā plāna mērogā 1:500, ja tiek projektēti inženiertīkli;

41.9.7. būvdarbu organizēšanas plāns, ja neizstrādā darbu organizēšanas projektu;

41.10. darbu organizēšanas projekts, ja paredzēta trešās grupas būvniecība, vai otrās grupas būvēm, ja to pieprasa institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas.

42. Nojaukšanas būvprojektam ir šāds saturs:

42.1. vispārīgā daļa:

42.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;

42.1.2. zemes vienības inženierizpētes materiāli vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos;

42.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norāda būves kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts, vispārīgu informāciju par būves tehniskajiem rādītājiem un lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai (norādot klasifikācijas četrciparu kodu), kā arī informāciju par būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, to plānoto apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu;

42.1.4. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529);

42.1.5. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529);

42.1.6. teritorijas sadaļa:

42.1.6.1. būvprojekta plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:1000; M 1:2000; M 1:5000);

42.1.6.2. savietotais demontējamo inženiertīklu plāns uz topogrāfiskā plāna mērogā 1:500, ja tiek demontēti inženiertīkli;

42.2. būvdarbu organizēšanas plāns.

43. No publisko tiesību juridiskās personas, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansētai otrās vai trešās grupas būvei vai gadījumā, ja projektēšanas uzdevumā noteikts, ka izstrādājama būvprojekta ekonomiskā daļa, būvprojektā papildus ietver būvdarbu izmaksu tāmi.

44. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

45. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

46. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

6.2. Darbu organizēšanas projekta saturs

47. Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam), un tam ir šāds ieteicamais saturs:

47.1. skaidrojošs apraksts;

47.2. būvdarbu kalendāra plāns, ja būvniecības ierosinātājs to pieprasa;

47.3. būvdarbu plāns;

47.4. transporta un gājēju kustības organizācijas shēma, ja būvniecības ieceri vai tās daļu ir paredzēts realizēt ceļu zemes nodalījuma joslā vai ielu sarkano līniju robežās;

47.5. darba aizsardzības plāns.

48. Ja būvniecības process paredzēts arī ārpus būvlaukuma, sastāda situācijas plānu. Situācijas plānā norāda visus materiāltehniskās apgādes un palīgražošanas objektus, atbērtnes un būvmateriālu piegādes ceļus, uzrādot nomas līgumus ar zemes īpašniekiem un termiņu, kad atbērtne tiks likvidēta, un saskaņojumu ar pašvaldību par būvmateriālu piegādes ceļiem.

49. Skaidrojošajā aprakstā raksturo vispārējos un speciālos būvniecības apstākļus, iespējamos sarežģījumus un īpatnības, norāda pamatojumu būvdarbu kopējam ilgumam, kā arī svarīgākos vides aizsardzības pasākumus un ieteikumus kvalitātes kontroles nodrošināšanai un organizēšanai būvlaukumā.

50. Būvdarbu plānu izstrādā atsevišķiem būvniecības posmiem, un tajā atzīmē jaunceļamās, esošās un nojaucamās būves, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnu, arī montāžas celtņu, izvietojumu un pārvietošanās ceļus, reperus un piesaistu asu nostiprināšanas vietas, inženiertīklus (elektroenerģijas un citu resursu inženiertīklus), norādot to pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas, kā arī materiālu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

51. Izstrādājot darba organizācijas projektus ekspluatācijā esošas būves pārbūvei vai atjaunošanai, kas jāveic, nepārtraucot tās pamatfunkciju izpildi:

51.1. darbu organizēšanas projektā papildus norāda, kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot būves pamatfunkciju, un kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos veicami paredzēto pamatfunkciju izpildes pārtraukumos;

51.2. būvdarbu plānos papildus norāda būves, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

51.3. skaidrojošajā aprakstā papildus norāda pasākumus, kas potenciāli nodrošinās netraucētu būves pamatfunkciju izpildi un būvdarbu veikšanu.

6.3. Būvprojekta atkāpju no tehniskajām prasībām saskaņošana

52. Ja kādas tehnisko vai īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskos risinājumus saskaņo ar institūcijām, kuras noteikušas attiecīgās prasības. Atkāpes no tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem saskaņo projektēšanas gaitā.

53. Ja būvniecību regulējošo normatīvo aktu tehniskās prasības nevar izpildīt, Būvniecības likuma 9.1 pantā noteiktajos gadījumos tās pieļaujams saskaņot ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām. Saskaņošana veicama būvatļaujas projektēšanas nosacījumu laikā.

6.4. Būvprojekta ekspertīze

54. Ekspertīzi visam būvprojektam veic, ja tas ir trešās grupas būves būvprojekts, izņemot būves nojaukšanas būvprojektu.

55. Ja starp būvniecības dalībniekiem risināmi strīdi par būvprojekta atbilstību normatīvajiem aktiem un tehniskajos vai īpašajos noteikumos noteiktajām prasībām, būvprojekta ekspertīzi veic tām būvprojekta daļām vai sadaļām, par kurām būvniecības dalībniekiem pastāv strīds.

56. 56. Būvprojekta ekspertīzes atzinumu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

6.5. Būvprojekta saskaņošana un izskatīšana

57. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

58. Būvprojektu izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvprojektu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvprojekta izstrādātājs un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem (izņemot šo noteikumu 17. punktā minētās personas).

59. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izvērtē izstrādātā būvprojekta atbilstību būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un normatīvajiem aktiem.

60. Ja izpildīti visi projektēšanas nosacījumi, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

61. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka nav izpildīti visi projektēšanas nosacījumi vai nav saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi vai atļaujas, tā uzdod būvniecības ierosinātājam pārstrādāt būvprojektu vai saņemt trūkstošos saskaņojumus vai atļaujas.

62. Būvniecības ierosinātājs šo noteikumu 61. punktā minētos trūkumus novērš būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā.

63. Pēc būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildīšanas būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju.

7. Būvdarbi

7.1. Būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde un būvdarbu veikšanas termiņš

63.1 Pēc nepieciešamās informācijas un dokumentu saņemšanas institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, ja būvdarbu veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, vai pieņem lēmumu par atteikšanos akceptēt būvniecības ieceri.

63.2 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

64. Kad izpildīti būvatļaujā iekļautie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un būvniecības ierosinātājs iesniedzis nepieciešamos dokumentus un informāciju, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā:

64.1. izdara būvatļaujā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

64.2. būvatļaujā norāda maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu atbilstoši vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam termiņam, līdz kuram iespējams pagarināt būvatļauju (būvdarbu veikšanu) un līdz kuram būve nododama ekspluatācijā;

64.3. būvatļaujā norāda būvdarbu veicēju un pieaicinātos būvspeciālistus.

64.1 Ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir plānota pa būves kārtām, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei nepieciešamos dokumentus un informāciju atsevišķi par katru būves kārtu, tai skaitā norādot tajā realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts).

65. Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju un pieaicināto būvspeciālistu, ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz informāciju par jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš) vai informāciju par jauno būvspeciālistu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)) un viņa profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš). Jaunais būvdarbu veicējs vai pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas būvatļaujā.

65.1 Ja būvdarbu laikā būvdarbu veicējam mainās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises termiņš, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz informāciju par jaunās polises izdevēju, datumu, numuru un polises darbības termiņu.

66. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 69. punktā minēto nosacījumu izpildes.

67. (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

68. (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

69. Ja būve, vai tās kārta (ja būvi paredzēts īstenot pa būves kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju (būvdarbu veikšanu) pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, bet ne ilgāk par būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas termiņu (izņemot gadījumu, ja būvdarbu veicēja apdrošināšanas līgums par visiem būvobjektiem ir noslēgts uz gadu), ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegts izpildmērījuma plāns par būves novietnes pārbaudi.

70. Paskaidrojuma raksta akcepta spēkā esības termiņš ir pieci gadi, un tas skaitāms no lēmuma par būvniecības ieceres akceptu pieņemšanas dienas, bet inženierbūves konservācijas īstenošanas termiņu nosaka atbilstoši pašvaldības lēmumam par inženierbūves konservāciju.

70.1 Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība būvniecības iecerē paredzētos risinājumus sadalīt būves kārtās, veic izmaiņas būvniecības ieceres dokumentācijā, norādot katrai būves kārtai konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts), būvdarbu veicēju un atbildīgos būvspeciālistus.

7.2. Būvdarbu sagatavošana

71. Būvdarbus, kuru veikšanai nepieciešama būvatļauja, uzsāk sagatavot tikai pēc tam, kad saņemtā būvatļauja kļuvusi neapstrīdama un izpildīti būvatļaujā ietvertie nosacījumi.

72. Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus veic būvdarbu veicējs.

73. Paskaidrojuma rakstā paredzētos būvdarbus var veikt būvētājs bez pastāvīgas prakses tiesībām arhitektūras vai būvniecības jomā. Būvētājam nav nepieciešams būvdarbu žurnāls, un viņš uzņemas būvdarbu veicēja un atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.

74. Būvniecības ierosinātāja un būvdarbu veicēja savstarpējās saistības nosaka atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem noslēgtajā būvdarbu līgumā, kurā minēti arī būvdarbu sagatavošanas darbi.

75. Būvniecības ierosinātājs saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus, ja būvdarbus veiks vairāk nekā viens būvdarbu veicējs.

75.1 Pēc tam kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija.

76. Būvdarbu veicējs atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā nodarbina vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai piesaista kompetento speciālistu vai institūciju.

77. Ja būvdarbu veicējs ir noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir katram atsevišķu būvdarbu veicējam piekļuves tiesības būvdarbu žurnālam un nepieciešamajai būvniecības ieceres dokumentācijai.

77.1 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

78. Būvdarbu sagatavošanas procesā veicami nepieciešamie organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi un visu būvdarbu dalībnieku saskaņotu darbību.