Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi

79. Būvdarbu veicējs, izskatot būvniecības ieceres dokumentāciju, pārliecinās par papildu – detalizētāku – rasējumu nepieciešamību. Detalizētākus rasējumus var izstrādāt arī būvdarbu gaitā, un tie pievienojami būvniecības informācijas sistēmā un saskaņojami ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

80. Pēc galveno būvasu nospraušanas, neuzsākot būvdarbus, būvdarbu veicējs veic visus būvniecības ieceres teritorijas aizsardzības darbus pret nelabvēlīgām dabas un ģeoloģiskām parādībām (piemēram, applūšanu, noslīdeņiem), kas paredzēti šo noteikumu 84. punktā minētajā darbu veikšanas projektā.

81. Pirms būvdarbu uzsākšanas esošās apbūves apstākļos būvdarbu veicējs iezīmē un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošo pazemes inženiertīklu un citu būvju asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu pārvietošanos un pieeju esošajām ēkām un infrastruktūras objektiem. Minētie pasākumi darbu veikšanas projektā saskaņojami ar skarto inženiertīklu un ēku īpašniekiem.

7.3. Būvdarbu veikšanas dokumentācija

82. Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība pēc citādiem risinājumiem, nekā tas paredzēts būvprojektā, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu veikšanas Būvniecības likumā un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos. Būvprojekta izmaiņu dokumentāciju ar skaidrojošu aprakstu par veiktajām izmaiņām pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Ja izmaiņas būvprojektā paredz sadalījumu būves kārtās, veic izmaiņas būvdarbu uzsākšanas nosacījumos, norādot katrai būves kārtai konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts), būvdarbu veicēju un atbildīgos būvspeciālistus.

83. Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar paskaidrojuma rakstu vai būvprojektu un tā sastāvā esošo darbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.

84. Darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz izstrādāto būvprojektu, izstrādā būvdarbu veicējs, bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēji. Trešās grupas būvēm darbu veikšanas projektu izstrādā obligāti, bet otrās grupas būvēm –, ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas. Darbu veikšanas projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma.

84.1 Darbu veikšanas projektā iekļauj:

84.1 1. darbu veikšanas kalendāra grafiku;

84.1 2. būvdarbu ģenerālplānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota ēkas, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

84.1 3. sagatavošanas darbu un būvdarbu aprakstu;

84.1 4. netradicionālu un sarežģītu būvdarbu veidu tehnoloģiskās shēmas un norādi par izpildes zonām;

84.1 5. galveno būvmašīnu darba grafiku;

84.1 6. nepieciešamo speciālistu sarakstu darbu veikšanai objektā;

84.1 7. nepieciešamos būvju nospraušanas darbus;

84.1 8. pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus;

84.1 9. darba aizsardzības, drošības tehnikas, ražošanas higiēnas un ugunsdrošības pasākumu tehniskos risinājumus;

84.1 10. būvmašīnu, tehnoloģiskā un montāžas aprīkojuma sarakstu;

84.1 11. skaidrojošu aprakstu;

84.1 12. darbaspēka kustības grafiku;

84.1 13. būvizstrādājumu transportēšanas nosacījumus un to novietošanas vietas būvlaukumā.

85. Atkarībā no būvdarbu apjoma un paredzētā būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrādā visai būvei vai būvdarbu ciklam (piemēram, pazemes ciklam, virszemes ciklam, būvdarbu sagatavošanas ciklam, būves sekcijai, laidumam, stāvam).

86. Izstrādājot darbu veikšanas projektu esošajām būvēm, ievēro to īpašnieku prasības un situāciju būvobjektā.

87. Ja darbu veikšanas projektu izstrādā atsevišķu būvdarbu veicējs, minēto projektu saskaņo ar galveno būvdarbu veicēju. Pamatojoties uz būvkomersanta vadītāja izdotu pilnvarojumu, darbu veikšanas projektu apstiprina atsevišķu būvdarbu veicēja būvspeciālists (amatpersona). Darbu veikšanas projektu saskaņo arī ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

88. Darbu veikšanas projektu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

89. (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

90. Ierakstus būvdarbu žurnālā katru darbdienu veic būvdarbu vadītājs, un tiem jāraksturo faktiskā situācija būvlaukumā. Ja secīgo ikdienas būvdarbu specifika nemainās, būvdarbu žurnālā veic vienu ierakstu, norādot darbu uzsākšanas datumu un pabeigšanas datumu. Būvuzrauga un autoruzrauga izteiktie iebildumi vai norādījumi uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs ir izdarījis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus būvdarbu žurnālā par veiktajiem darbiem veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji.

90.1 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

7.4. Būvdarbu veikšana un kvalitātes kontrole

91. Par darba aizsardzību būvlaukumā savas kompetences ietvaros ir atbildīgs būvdarbu veicēja atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji. Būvdarbu vadītāji ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus.

92. Autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību būvlaukumā organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem.

93. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvdarbu veicējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par normatīvajos aktos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

94. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs būvdarbu veicējs izstrādā atbilstoši profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver:

94.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas un būvizstrādājumu (materiālu, izstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu) sākotnējo kontroli;

94.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

94.3. pabeigtā (nododamā) darba veida vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

94.1 Par būves nesošo konstrukciju būvniecību ir sagatavojams veikto būvdarbu pieņemšanas akts (8.1 pielikums). Būvniecības ierosinātājs un galvenais būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas var papildus vienoties, par kādiem veiktajiem būvdarbiem ir sagatavojams būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu pievieno būvdarbu žurnālam. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu būvdarbu laikā var grozīt, pusēm par to vienojoties.

94.2 Būvuzraugs būvuzraudzības plānā norāda, kādus papildu ikdienas darbus kontrolēs un, ja nepieciešams, veiks atbilstošu apstiprinājumu būvdarbu žurnālā. Šo noteikumu 94.1 punktā minētā veikto būvdarbu pieņemšanas akta, kā arī ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu būvuzraugs veic piecu darbdienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums ir veikts.

95. Veiktos būvdarbus pieņem ar pieņemšanas aktu. Būvdarbus var turpināt, ja būvdarbu veicējs būvniecības informācijas sistēmā ir izveidojis un nodevis apstiprināšanai veikto būvdarbu pieņemšanas aktu. Ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatē veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi pārtraucami un veicams attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu.

95.1 Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu veido būvniecības informācijas sistēmā no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem ikdienas būvdarbiem.

95.2 Veikto būvdarbu pieņemšanas aktam būvniecības informācijas sistēmā pievieno būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida kvalitāti apliecinošus dokumentus.

95.3 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 787)

96. Ja būvniecības gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami veikto būvdarbu bojājumi, tad saskaņā ar būvdarbu veicēja iekšējo būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu pirms darbu atsākšanas veicama atkārtota iepriekš veikto būvdarbu pārbaude. Par konstatētajiem trūkumiem veicams ieraksts būvdarbu žurnālā.

97. Lai nodrošinātu būvdarbu kvalitātes kontroli, būvniecības ierosinātājs vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos pieaicina būvuzraugu.

98. Būvniecības ierosinātājs vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos autoruzraudzības veikšanai pieaicina būvprojekta izstrādātāju.

7.5. Vides aizsardzības nosacījumi

99. Būvdarbi organizējami un veicami tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbi organizējami un veicami, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības. Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam.

100. Veicot būves atjaunošanu, pārbūvēšanu vai nojaukšanu, ja iespējams, veic būvniecībā radušos atkritumu pārstrādi un reģenerāciju. Visus būvniecībā radušos atkritumus, kas klasificējami kā bīstamie atkritumi, apsaimnieko atbilstoši normatīvajos aktos par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu noteiktajām prasībām.

101. Pirms zemes darbu uzsākšanas derīgo augsnes kārtu noņem un nebojātu uzglabā turpmākai izmantošanai, ja tiek ierīkoti aizsargdambji, polderu sūkņu stacijas un dīķi.

102. Būvdarbu veikšanas procesā nav pieļaujama būvniecības ieceres dokumentācijā neparedzētu stādījumu ierīkošana, kā arī saglabājamo koku bojāšana. Koku aizsardzības pasākumi paredzami darbu veikšanas projektā.

103. Ja būvlaukumā radušos rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu piesārņojuma pakāpe ir lielāka, nekā noteikts normatīvajos rādītājos, pirms ievadīšanas kanalizācijas tīklā tos attīra atbilstoši normatīvajiem aktiem piesārņojuma novēršanas jomā.

104. Nav pieļaujama ūdens (arī attīrīta) neorganizēta novadīšana no būvlaukuma. Ūdens novadīšanas veids un uztveršanas veids jāparedz darbu veikšanas projektā.

105. Urbšanas darbu procesā, sasniedzot ūdens horizontu, veicami pasākumi pazemes ūdeņu nelietderīgas izplūšanas, ūdens horizontu piesārņošanas un sajaukšanās novēršanai.

106. Veicot grunts pastiprināšanu, novēršama pazemes ūdeņu un atklāto ūdenstilpju piesārņošana. Nepieciešamie pasākumi jāparedz darbu veikšanas projektā.

107. Hidrotehnisko būvju un regulēto ūdensnoteku atjaunošanas vai pārbūves rezultātā iegūto grunts materiālu drīkst izmantot šo būvju būvniecībā.

7.6. Būves konservācija būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas gadījumā

108. Būves konservāciju veic, ja būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas dēļ var rasties bīstamība videi vai cilvēku dzīvībai vai veselībai vai var rasties bīstami bojājumi konstrukcijās.

109. Šo noteikumu 108. punktā minētajā gadījumā pirms būvdarbu pārtraukšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz saskaņošanai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, būves konservācijas darbu veikšanas projektu.

110. Būves konservācijas darbu veikšanas projektā norāda:

110.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

110.2. risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu novēršanai un būves elementu turpmākās bojāšanās novēršanai;

110.3. risinājumus bīstamības novēršanai cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

110.4. būves konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

111. Ja iestāde, kas nav institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atbilstoši kompetencei ir apturējusi būvdarbus, tā nekavējoties par to paziņo minētajai institūcijai.

112. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 109. un 111. punktā minētās informācijas saņemšanas veic objekta apsekošanu, izņemot gadījumu, ja būvdarbus apturējis birojs, un pieņem lēmumu par atļauju pārtraukt būvdarbus, saskaņo būves konservācijas darbu veikšanas projektu vai, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par būves konservāciju.

113. Ja pēc objekta apsekošanas konstatē, ka nepieciešama būves konservācija, bet būvniecības ierosinātājs nav iesniedzis institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, būves konservācijas darbu veikšanas projektu, minētā institūcija lēmumā par būves konservāciju norāda:

113.1. būves konservācijas iemeslus;

113.2. būves konservācijas nosacījumus (arī pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu būves un tās konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību, kā arī būves konservācijas darbu veikšanas projekta apjomu, ja tas ir nepieciešams);

113.3. termiņu būves konservācijas darbu veikšanas projekta iesniegšanai.

114. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc būves konservācijas darbu veikšanas projekta saņemšanas, izvērtējot tā atbilstību normatīvo aktu prasībām, saskaņo to vai pieņem lēmumu, kurā norāda konstatētos trūkumus un šo trūkumu novēršanas termiņu.

115. Pēc šo noteikumu 114. punktā minētā lēmuma izpildes būvniecības ierosinātājs atkārtoti vēršas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

116. Veicot būves konservācijas darbus, uz tiem attiecināmas būvdarbu veikšanas prasības, tai skaitā prasība par būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu konservācijas darbu realizēšanas laiku.

117. Būvdarbi ir uzskatāmi par pārtrauktiem ar brīdi, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir pieņēmusi lēmumu par atļauju apturēt būvdarbus vai būvniecības ierosinātājs ir pabeidzis būves konservācijas darbus atbilstoši minētās institūcijas saskaņotajam būves konservācijas darbu veikšanas projektam.

118. Ja būvniecības ierosinātājs neizpilda šo noteikumu prasības, pašvaldība ir tiesīga, iepriekš brīdinot būvniecības ierosinātāju, veikt būves konservācijas darbus. Visus ar būves konservāciju saistītos izdevumus sedz būvniecības ierosinātājs.

119. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc būvdarbu pārtraukšanas vēlākā laika periodā konstatē, ka būve var radīt bīstamību videi vai cilvēku dzīvībai, vai veselībai vai tai ir bīstami bojātas konstrukcijas, tā pieņem lēmumu par būves konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

120. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc būvdarbu apturēšanas konstatē, ka nepieciešama būves konservācija, tā pieņem lēmumu par būves konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

8. Pieņemšana ekspluatācijā un nojaukšanas darbu pieņemšana

8.1. Pirmās grupas būves pieņemšana ekspluatācijā un nojaukšanas darbu pieņemšana

121. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņem pirmās grupas būves būvdarbu pabeigšanu vai tās nojaukšanu, ja būvdarbi veikti atbilstoši paskaidrojuma rakstam un normatīvajiem aktiem.

122. Pabeidzot būvdarbus, būvniecības ierosinātājs iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, paskaidrojuma raksta II daļu un būves izpildmērījuma plānu vai būvlaukuma izpildmērījuma plānu, ja būve ir nojaukta.

123. Paskaidrojuma rakstā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc būves nodošanas. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš ir divi gadi no dienas, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdarījusi būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

124. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 122. punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda patvaļīgās būvniecības esību, un izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, bet, ja būve nojaukta, izdod izziņu par būves neesību, kurā ietver būvniecības ierosinātāja norādīto informāciju, kā arī atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

125. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

126. Ja veiktie būvdarbi neatbilst akceptētajai iecerei vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, lēmumā par konstatētajām atkāpēm norāda konstatētās atkāpes no paskaidrojuma raksta vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un šo atkāpju novēršanas termiņu.

127. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis šo noteikumu 126. punktā minētajā lēmumā norādītās atkāpes, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

8.2. Otrās un trešās grupas būves pieņemšana ekspluatācijā un nojaukšanas darbu pieņemšana

128. Pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā vai nojaukšanas darbu pieņemšanas būvdarbu veicējs veic būves vai būvlaukuma izpildmērījumu.

129. Pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos noteikumus, pārbauda un 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai, tās atbilstību tehniskajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām vai būves nojaukšanu.

130. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinums ir nepieciešams, ja tas noteikts nekustamā valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa pārveidošanas atļaujā, bet Veselības inspekcijas atzinums ir nepieciešams, ja nododamajai būvei normatīvajos aktos ir noteiktas obligātās higiēnas prasības.

131. Ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā vai nojaukšanas darbu pieņemšanu, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz apliecinājumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu (11. pielikums), kuram pievieno šādus dokumentus:

131.1. dokumentāciju par būvprojekta izmainītajām daļām, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

131.2. būves novietnes izpildmērījuma plānu ar reljefa un būvju augstumu atzīmēm, izņemot gadījumu, ja būve nojaukta;

131.3. būvlaukuma izpildmērījuma plānu, ja būve nojaukta;

131.4. aktuālu kadastrālās uzmērīšanas lietu, ja to izgatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem kadastra jomā. Minēto prasību nepiemēro Būvniecības likuma 14. panta 1.4 daļā noteiktajā vienotajā būves reģistrācijas procesā;

131.5. šo noteikumu 129. un 130. punktā minēto institūciju atzinumus;

131.6. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju;

131.7. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstību apliecinošos dokumentus, ja tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam, izņemot gadījumu, ja būve nojaukta;

131.8. būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi, ja būvdarbu laikā ir veikta būvuzraudzība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

131.9. ģeodēzisko darbu veikšanai sertificētas personas atzinumu par ūdens līmeņa mērīšanas iekārtu (mērlatu) piesaisti EVRS realizācijai Latvijas teritorijā, ja būvē ar ūdens līmeņa regulēšanu saistītu hidrotehnisko būvi.

131.1 Apliecinājumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvniecības ierosinātājs, būvdarbu veicējs, atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja veikta autoruzraudzība).

132. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

133. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 529)

134. Būvdarbus pieņem institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas. Birojs pieaicina piedalīties pieņemšanā būvvaldes amatpersonu, ja būvvalde ir izteikusi šādu vēlmi.

135. Būvniecības ierosinātājs, pieaicinot būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, uzrāda institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvi vai būvlaukumu.

136. Institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, novērtē būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanas un teritorijas sakārtošanas darbus, pamatojoties uz šo noteikumu 131. punktā minētajiem dokumentiem, būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju un dokumentiem (piemēram, būvdarbu žurnāls, pieņemšanas akti, atzinumi par būves gatavību ekspluatācijai), kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam.

137. Institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesības būves pieņemšanā vai būves nojaukšanas pieņemšanā pieaicināt būvuzraugu un būvprojekta izstrādātāju.

138. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, nav tiesīga pieņemt būvi ekspluatācijā vai būves nojaukšanu, ja kāda no šo noteikumu 129. vai 130. punktā minētajām institūcijām nav sniegusi pozitīvu atzinumu par būves gatavību pieņemšanai ekspluatācijā vai būves nojaukšanu vai būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti.

139. Būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī izdarīts viss projektā paredzētais, lai nodrošinātu vides pieejamību.

140. Novietojamas, pārbūvējamas un atjaunojamas būves inženiertīklus, par kuru izbūvi izsniegta ar attiecīgo būvi vienota būvatļauja, atļauts pievienot ekspluatācijā esošajiem inženiertīkliem un uzsākt to ekspluatāciju, pirms izdots akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts), ja par attiecīgo inženiertīklu gatavību pieņemšanai ekspluatācijā atbilstoši būvprojektam un izpilddokumentācijai ir saņemti šo noteikumu 129. punktā minētie atzinumi.

141. Jaunas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas gadījumā būves izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā ir atļauta, ja darbu organizācijas projektā iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā un izmantošanas nosacījumi.

142. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc apliecinājuma saņemšanas par būves gatavību ekspluatācijai vai nojaukšanu, saskaņojot ar būvniecības ierosinātāju būves vai būvlaukuma uzrādīšanas termiņu, pieņem veiktos būvdarbus, izdodot aktu, vai, ja būve nojaukta, izdod izziņu par būves neesību vai pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm.

142.1 Aktā institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ietver apliecinājuma par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3. apakšpunktā, 3. un 5. punktā minēto informāciju, kā arī norāda ziņas par objektu (adrese, kadastra apzīmējums, būves grupa, lietošanas veids, būvi raksturojošie lielumi un būvizstrādājumi), būvdarbu garantijas termiņu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

142.2 Izziņā par būves neesību institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ietver apliecinājumā par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2. un 1.3. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī norāda ziņas par nojaukto objektu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

143. Akta ciparu kodā ir šādas 14 zīmes:

143.1. pirmās divas zīmes – attiecīgā gada skaitļa pēdējie divi cipari;

143.2. nākamās piecas zīmes – akta reģistrācijas numurs, kas līdz piecām zīmēm papildināts ar nullēm no kreisās puses;

143.3. pēdējās septiņas zīmes – būves teritoriālais kods saskaņā ar Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru.

144. Aktā norāda ar būvniecības ierosinātāju un būvdarbu veicēju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus (trūkumus), kas atklājušies pēc būvdarbu pieņemšanas. Minētais termiņš, skaitot no akta izdošanas dienas, nedrīkst būt mazāks par:

144.1. diviem gadiem otrās grupas būvei;

144.2. trīs gadiem trešās grupas būvei.

145. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 605)

146. Ja, pamatojoties uz vienu būvprojektu un būvatļauju, ekspluatācijā tiek pieņemtas vairākas būves, to tehniski ekonomiskos rādītājus norāda par katru būvi.

147. Ja būvprojektā paredzēts labiekārtot teritoriju un tas nav veikts, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pieņemt būvi ekspluatācijā vai būves nojaukšanas darbus, nosakot, ka teritorijas labiekārtošanas darbu pabeigšana atliekama uz laiku līdz 10 mēnešiem, bet ne ilgāk par nākamā gada 1. jūniju.

148. Saskaņā ar šo noteikumu 147. punktu atliktos būvdarbus un to pabeigšanas termiņus ieraksta aktā vai izziņā par būves neesību. Aktā vai izziņā par būves neesību minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvinspektors.

149. Būve ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar akta izdošanu.

150. Būve uzskatāma par nojauktu ar izziņas par būves neesību izdošanu.

151. Ja veiktie būvdarbi neatbilst akceptētajai iecerei vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, lēmumā par konstatētajām atkāpēm norāda konstatētās atkāpes un šo atkāpju novēršanas termiņu.

152. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis šo noteikumu 151. punktā minētajā lēmumā norādītās atkāpes, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņem būvi ekspluatācijā, izdodot aktu, vai izsniedz izziņu par inženierbūves neesību.

8.3. Būves konservācijas darbu pabeigšana

153. Pēc konservācijas darbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs informē institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, par būvdarbu pabeigšanu, iesniedzot paskaidrojuma raksta II daļu.

154. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, piecu darbdienu laikā apseko objektu un pārliecinās, vai būvdarbi veikti atbilstoši būves konservācijas darbu veikšanas projektam un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, un izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par konservācijas darbu pabeigšanu.

155. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka būvdarbi nav veikti atbilstoši būves konservācijas darbu veikšanas projektam vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti, tā būvniecības ierosinātājam lēmumā norāda konstatētās atkāpes no būves konservācijas darbu veikšanas projekta vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, termiņus, kā arī citus nosacījumus konstatēto nepilnību novēršanai.

156. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis šo noteikumu 155. punktā minētajā lēmumā norādītos trūkumus, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par konservācijas darbu pabeigšanu.

9. Noslēguma jautājumi

157. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī.