Zaudējis spēku - Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.573Rīgā 2014.gada 30.septembrī (prot. Nr.51 4.§)

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 76.panta otro daļuun Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas2.punktu un otrās daļas 5.punktu un 14.panta septīto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. elektroenerģijas ražošanas būvju, elektroenerģijas pārvades un sadales būvju (turpmāk – energoapgādes objekts) būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus;

1.2. būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.3. būvatļaujā, apliecinājuma kartē un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus;

1.4. atkāpju saskaņošanas kārtību;

1.5. būvprojekta ekspertīzes apjomu;

1.6. par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju;

1.7. energoapgādes objekta konservācijas kārtību;

1.8. energoapgādes objekta uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā energoapgādes objekts pieņemams ekspluatācijā;

1.9. būvdarbu garantijas termiņus pēc energoapgādes objekta pieņemšanas ekspluatācijā;

1.10. būvtāfeles informācijas saturu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. energoapgādes objekts – ēkas, inženierbūves, iekārtas, ietaises, līnijas, tīkli, kas paredzēti elektroenerģijas ražošanai, pārvadei vai sadalei;

2.2. elektroiekārta – jebkura iekārta, kas paredzēta elektroenerģijas ražošanai, pārveidošanai, pārvadei, sadalei vai patēriņam;

2.3. elektroietaise – vairāku savstarpēji saistītu elektroiekārtu un konstrukciju kopums, kas paredzēts kopīgu funkciju veikšanai;

2.4. energoapgādes objekta būvdarbu veicējs – būvprakses sertifikātu saņēmusi fiziska persona vai likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas būvniecības ierosinātāja uzdevumā veic būvdarbus energoapgādes objektā;

2.5. energoapgādes objekta projektētājs – energoapgādes objektu būvspeciālists, kurš ieguvis tiesības projektēt, vai būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēts būvkomersants, kas būvniecības ierosinātāja uzdevumā saskaņā ar līgumu veic energoapgādes objekta būvprojektēšanu;

2.6. energoapgādes objekta būvuzraugs – energoapgādes objektu būvspeciālists vai likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts būvkomersants, kas noslēdzis līgumu ar būvniecības ierosinātāju vai kuru būvniecības ierosinātājs norīkojis energoietaišu būvdarbu uzraudzībai;

2.7. energoapgādes objekta pārbūve – būvdarbi, kas saistīti ar būvobjekta apjoma, funkciju vai izvietojuma maiņu (pārvietošanu) vai jaunu ietaišu pievienošanu, tai skaitā esošā energoapgādes objekta pilnīgu vai daļēju demontāžu;

2.8. energoapgādes objekta remonts – pasākumi, kas tiek veikti, lai uzturētu objekta darbspēju un darba resursus, nemainot objekta apjomu (līnijas garums);

2.9. energoapgādes objekta atjaunošana – būvdarbi, lai atjaunotu energoapgādes objektu, nomainot (demontējot) nolietojušos nesošos elementus, elektroiekārtas vai konstrukcijas, funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, vadu vai kabeļu šķērsgriezuma maiņa, nemainot būvobjekta funkciju un apjomu (līniju garumu) vai nesošo elementu paredzēto nestspēju;

2.10. elektrotīkls – elektrosistēmas daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju un sastāv no savstarpēji savienotām elektrolīnijām, elektriskajām apakšstacijām un sadalietaisēm;

2.11. elektrotīkla pievads – sadales elektrotīkla atzars no elektrolīnijas vai sadalnes līdz lietotāja elektrotīkla ievada sadalnei;

2.12. pagaidu elektroietaise – būvdarbu veikšanai nepieciešama elektroietaise, kas uzbūvēta ekspluatācijai uz noteiktu termiņu, ne ilgāku par četriem gadiem, un kas jānojauc pirms būvobjekta pieņemšanas ekspluatācijā;

2.13. hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves – hidroelektrostacijas darbībai nepieciešamo būvju komplekss, tai skaitā aizsprosti, dambji, hidroelektrostacijas ēkas, ūdens novadbūves, kanāli, cauruļvadi, tuneļi, sūkņu stacijas, drenāža, zivju aizsardzības un pārvades būves, aizsargdambji, krastu nostiprinājumi, atbalsta sienas un citas būves, uz kurām iedarbojas ūdens spiediens;

2.14. energoapgādes objekta valdītājs – energoapgādes objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs – fiziska vai juridiska persona, kas būvē, lieto vai uztur būves un ar savu darbību vai bezdarbību var ietekmēt to stāvokli;

2.15. A klases hidroelektrostaciju hidrotehniskā būve – hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves, kuru avāriju rezultātā rodas draudi fiziskās personas dzīvībai un veselībai, tiek nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un būtisks kaitējums videi;

2.16. elektroietaises ierīkošana – būvdarbi, kurus veic elektroietaises montāžai – elektroietaisi veidojošo elektroiekārtu salikšana, kā arī uzstādīšana to lietošanas vietā saskaņā ar noteiktiem plāniem, projektiem un rasējumiem ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē;

2.17. elektroietaises pieslēgums – sistēmas lietotāju un pretendentu elektroietaišu pievienojums enerģijas pārvades, sadales un ražošanas sistēmām;

2.18. elektrolīnija – vadu, kabeļu, izolatoru un nesošo konstrukciju kopums elektroenerģijas pārvadei no viena tīkla punkta uz otru;

2.19. gaisvadu elektrolīnija – elektrolīnija, kuras vadi vai piekarkabeļi nostiprināti balstos noteiktā augstumā virs zemes;

2.20. kabeļu elektrolīnija – elektrolīnija, kas izveidota no viena vai vairākiem kabeļiem un ieguldīta zemē vai uzstādīta uz ēku sienām, kabeļkanālos, caurulēs vai citādi;

2.21. sistēmas lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kas izmanto elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas pakalpojumus;

2.22. situācijas plāns – mērogā samazināts apvidus horizontālās projekcijas attēls plaknē ar būvju un inženiertīklu izvietojumu būvobjektā;

2.23. tehniskie noteikumi – būvniecībā iesaistīto institūciju izdoti tehniski nosacījumi energoapgādes objekta būvniecībai;

2.24. projektēšanas uzdevums – dokuments, ko pirms būvniecības ieceres izstrādāšanas sastāda būvniecības ieceres ierosinātājs un kurā norāda projektējamās būves galvenās funkcijas un parametrus, būvprojekta veidu, ietveramās sadaļas, būvprojekta izstrādei piemērojamos dokumentus un standartus, būvniecības izpildes secību, ja būvobjekts nododams ekspluatācijā pa būves kārtām, kā arī autoruzraudzības nepieciešamību.

3. Šajos noteikumos paredzētā būvvaldes informēšana par būvdarbiem, būvniecības iesniegums, atzīme paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē un būvatļauja, kā arī būvprojekts nav nepieciešams energoapgādes komersantu objektos:

3.1. avāriju un bojājumu seku (arī bojājumu, kas radušies dabas stihijas, zādzības un citu neparedzētu apstākļu dēļ) novēršanai;

3.2. atsevišķu bojāto vai nolietoto iekārtu vai konstrukciju nomaiņai;

3.3. energoapgādes objektu ekspluatācijas un uzturēšanas remontiem;

3.4. elektroenerģijas uzskaites iekārtas pārbūvei vai atjaunošanai;

3.5. energoapgādes objektu atjaunošanai, ja objekts ir pirmās grupas būve un netiek mainītas elektrolīniju trases, principiālais tehniskais risinājums vai ēku (būvju) fasādes;

3.6. atjaunošanas un pārbūves būvdarbiem pastāvīgi norobežotās un nepiederošām personām slēgtās energoapgādes objektu teritorijās (piemēram, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotnēs, apakšstaciju, sadales punktu, komutācijas punktu un tamlīdzīgās norobežotās teritorijās);

3.7. pagaidu elektroietaises pieslēgumam uz laiku līdz trim mēnešiem un sezonas energoapgādes objektiem ārpus valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem un to aizsargjoslām (aizsardzības zonām);

3.8. mazu funkcionālu palīgēku nojaukšanai, kas atrodas pastāvīgi norobežotās un nepiederošām personām slēgtās energoapgādes objektu teritorijās.

4. Energoapgādes komersantu objektos veicamie elektroietaišu būvdarbi, par kuriem būvvalde jāinformē atbilstoši šo noteikumu 9. punktam, bet kuriem šajos noteikumos paredzētās būvvaldes izsniegtās būvatļaujas, akcepts uz paskaidrojuma raksta vai apliecinājuma kartes nav nepieciešams, ir šādi:

4.1. energoapgādes objektu inženiertīklu ierīkošana, atjaunošana vai pārbūve to aizsargjoslā vai sarkano līniju robežās;

4.2. inženiertīklu pievadu ierīkošana, atjaunošana vai pārbūve energoapgādes objektu vajadzībām;

4.3. elektrolīnijas pārbūve, kuru īstenojot gaisvadu elektrolīnijas aizsargjoslā tiek ieguldīta kabeļu elektrolīnija.

5. Šo noteikumu 3.4., 3.5., 3.6., 3.7. un 3.8. apakšpunkts un 4. punkts piemērojams licencētiem vai atbilstoši noteikumiem par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem reģistrētiem energoapgādes komersantiem, kuri elektroietaišu ekspluatācijai pastāvīgi nodarbina vismaz piecus kvalificētus elektroinženierus atbilstoši noteikumiem par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības.

6. Šo noteikumu 3. un 4. punktā minēto būvdarbu tehniskās prasības, būvdarbu organizēšanas, veikšanas un kontroles kārtību nosaka energoapgādes komersants.

7. Enerģētikas likuma 19. panta 1.1 un 1.2 daļā noteiktajos gadījumos būvniecības ieceres vai būvprojekta saskaņošanas procedūru attiecībā uz energoapgādes komersantu energoapgādes objektiem var aizstāt ar zemes vienības īpašnieku vai, ja tādu nav, – tiesisko valdītāju informēšanu. Visos citos gadījumos būvniecības ieceri rakstiski saskaņo ar personām, kuru īpašuma tiesības tiek skartas.

8. Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajos gadījumos par būvdarbu kontroli un tiesiskumu, kā arī būves pieņemšanu ekspluatācijā ir atbildīgs Būvniecības valsts kontroles birojs, un tas šajā gadījumā pilda šajos noteikumos būvvaldei noteiktās funkcijas. Ja būvdarbu kontroli veic un tiesiskumu nodrošina Būvniecības valsts kontroles birojs, būvprojekta vienu eksemplāru papildus iesniedz tās pašvaldības būvvaldē, kuras administratīvajā teritorijā plānota būvniecība.

8.1 Ierosinot jebkura veida energoapgādes objekta būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam pievieno:

8.1 1. īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības apliecinošus dokumentus, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;

8.1 2. saskaņojumu ar trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, un citas atļaujas vai saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu);

8.1 3. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.

8.2 Šo noteikumu 8.1 2. apakšpunktā minēto trešo personu saskaņojumu atbilstoši Būvniecības likuma 15. panta otrajai daļai iesniedz būvvaldē, izpildot būvatļaujas projektēšanas nosacījumus. Trešo personu saskaņojumu (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu) noformē kā atsevišķu dokumentu, lai no tā izrietētu nepārprotama šo personu piekrišana katram konkrētam apgrūtinājumam, kas skar attiecīgo personu. Ja būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā papīra dokumentu formā, trešo personu saskaņojumu var noformēt uz būvprojekta ģenerālplāna (uz derīga topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženiertīklu piesaisti zemes gabalam).

2. Būvniecības procesam nepieciešamie dokumenti un to saturs

9. Būvniecības iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu iesniedz būvvaldē vai, ja energoapgādes objekta būvniecību paredzēts īstenot vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, visu attiecīgo pašvaldību būvvaldēs.

10. Lai veiktu šo noteikumu 4. punktā minētos būvdarbus, iesniedz paziņojumu par būvniecību saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu.

11. Energoapgādes objektu būvniecībai, kas ir pirmās grupas būves, izņemot šo noteikumu 3., 4. un 11.1 punktā minētos būvdarbus, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu (3. pielikums), kurai pievieno šādus dokumentus:

11.1. (svītrots ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 230);

11.2. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553);

11.3. tehnisko shēmu, tai skaitā situācijas plānu, un būvobjekta aprakstu;

11.4. esošās situācijas fotofiksācijas (neattiecas uz elektrolīniju objektiem).

11.1 Lai atjaunotu, ierīkotu, nojauktu vai pārbūvētu inženiertīklu pievadus un iekšējos inženiertīklus, ja šiem būvdarbiem ir paredzēts publisko tiesību juridiskās personas vai Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansējums, iesniedz apliecinājuma kartes I daļu (4. pielikums), kurai pievieno 11. punktā minētos dokumentus.

12. Lai pārbūvētu vai atjaunotu esošu energoapgādes objektu, kas ir otrās un trešās grupas būve, vai pārbūvētu vai atjaunotu energoapgādes objektu ārpus energoapgādes komersantu norobežotām teritorijām, kā arī atjaunotu A klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvi, iesniedz apliecinājuma kartes I daļu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu.

12.1 Paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē iekļauj būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot prasību sniegt informāciju par būvdarbu veicēju.

13. Jaunu energoapgādes objektu būvniecībai, kas ir otrās vai trešās grupas būves, izņemot gadījumu, ja paredzēts veikt šo noteikumu 3. un 4. punktā minētos būvdarbus, iesniedz:

13.1. būvniecības iesniegumu;

13.2. būvprojektu minimālā sastāvā.

14. Energoapgādes objekta būvprojekts minimālā sastāvā ietver:

14.1. skaidrojošu aprakstu, kurā norādīts tās zemes vienības kadastra apzīmējums, kur paredzēts īstenot būvniecības ieceri, kā arī informācija par zemes vienības īpašnieku vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju, būves kadastra apzīmējumu, ja tāds piešķirts, galveno lietošanas veidu (četru zīmju kods) saskaņā ar būvju klasifikāciju, paredzēto būvniecības veidu, būvdarbu apjomu un veikšanas metodi, paredzamo būvniecības atkritumu apjomu un veidu, un kam pievienoti sarakstes dokumenti ar valsts, pašvaldības un citām institūcijām, kas attiecināmi uz būvniecību;

14.2. būvniecības ierosinātāja projektēšanas uzdevumu;

14.3. tehniskā risinājuma attēlojumu uz situācijas plāna būvniecības ierosinātāja noteiktajā mērogā;

14.4. projektējamā energoapgādes objekta inženiertīklu shēmu;

14.5. plānoto būvdarbu veikšanas vietas fotofiksāciju (neattiecas uz elektrolīniju izbūvi).

15. Ja paredzēta elektroniska saskaņošana, būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, tad būvniecības ieceres dokumentāciju (izņemot būvniecības iesniegumu) papīra dokumentu formā izstrādā trijos eksemplāros, Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros eksemplāros, bet elektroniski – vienā eksemplārā. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju paraksta vai būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists.

16. Būvniecības ieceres dokumentāciju ir tiesīgs izstrādāt būvspeciālists.

17. Būvprojekts nepieciešams visiem energoapgādes objektu būvdarbiem, izņemot šo noteikumu 3. punktā minētos būvdarbus. Energoapgādes komersants iekšējos normatīvajos aktos var noteikt gadījumus, kad būvprojektu izstrādā arī šo noteikumu 3. punktā minētajiem būvdarbiem.

18. Ja energoapgādes objekta būvniecībai paredzētas vairākas būvniecības kārtas, iekļaujot darbā atsevišķas objekta daļas, būvniecības ierosinātājs projektēšanas uzdevumā norāda nepieciešamību projektā noteikt energoapgādes objekta daļu būvniecības secību un citus organizatoriskos pasākumus.

18.1 Ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir plānota pa būves kārtām, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei nepieciešamos dokumentus un informāciju atsevišķi par katru būves kārtu, tai skaitā norādot tajā realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts).

19. Būvniecības ierosinātājam ir tiesības saņemt projektēšanas nosacījumus pirms būvniecības ieceres iesniegšanas būvvaldē. Būvvalde projektēšanas nosacījumus izsniedz septiņu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

3. Būvniecības ieceres izskatīšana, būvatļauja un sabiedrības informēšana

20. Saņemot būvniecības iesniegumu, būvvalde Būvniecības likuma 12. panta ceturtajā daļā noteiktajos termiņos izskata būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un pašvaldības teritorijas plānojumam un pieņem lēmumu par būvatļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt būvatļauju vai veic atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē. Ja energoapgādes objekta būvniecība iecerēta uz zemes vienības vai esošā būvē, kas nepieder būvniecības ierosinātājam, būvatļauju izsniedz pirms Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto prasību izpildes. Prasību par nepieciešamību veikt saskaņošanu vai informēšanu šo noteikumu 7. punktā noteiktajā kārtībā iekļauj būvatļaujas projektēšanas nosacījumos.

20.1 Būvvalde, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktu, izdod būvatļauju, kurā ietver būvniecības iesnieguma 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.6., 2.7.1., 2.7.2. apakšpunktā un 4. punktā norādīto informāciju par būvniecības ieceri, kā arī būvatļaujas nosacījumus un to izpildes termiņus.

21. Būvatļaujā iekļauj:

21.1. projektēšanas nosacījumus, ietverot:

21.1.1. prasību par būvvaldē iesniedzamajām būvprojekta daļām un citiem būvprojekta detalizācijas dokumentiem atbilstoši vietējās pašvaldības apbūves noteikumiem;

21.1.2. prasības būvprojekta risinājumu saskaņošanai ar trešajām personām, ja mainījies saskaņotais energoapgādes objekta novietojums vai tehniskais risinājums;

21.1.3. prasību saņemt tās pašvaldības būvvaldes tehniskos noteikumus, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta būvniecība, vai izziņu, ka tai nav iebildumu pret attiecīgo būvniecību;

21.1.4. prasību saņemt valsts institūciju tehniskos vai īpašos noteikumus;

21.1.5. prasību saņemt inženiertīklu īpašnieku (turētāju) tehniskos noteikumus;

21.1.6. prasību par būvprojekta ekspertīzes veikšanu;

21.1.7. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – prasību iesniegt citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus;

21.2. būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot:

21.2.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

21.2.2. prasības būvdarbu procesa fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns, ja tiek veikta būvuzraudzība);

21.2.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

21.2.4. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti;

21.3. būvatļaujas nosacījumu izpildes termiņus.

22. Šo noteikumu 5. punktā minētajiem energoapgādes komersantiem būvatļauja tiek izsniegta bez maksas.

23. Par saņemto būvatļauju jaunas ēkas, masta vai torņa būvniecībai vai esošās ēkas atjaunošanai būvniecības ierosinātājs informē sabiedrību Būvniecības likumā noteiktajā termiņā, izvietojot būvtāfeli (formātā, ne mazākā par A1) zemes vienībā, kurā atļauta ēkas, masta vai torņa būvniecība vai atjaunošana. Būvtāfeli izvieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku.

24. Būvtāfeli inženiertīklu objektiem un šo noteikumu 3. punktā minētajiem darbiem izvieto, ja:

24.1. to pieprasa būvniecības ierosinātājs;

24.2. tās nepieciešamība noteikta darbu veikšanas projektā;

24.3. būvdarbu laiks pārsniedz 30 dienas;