Zaudējis spēku - Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi

50. Ja būvdarbu laikā neparedzētu apstākļu dēļ būvdarbus nav iespējams realizēt atbilstoši izstrādātajam būvprojektam, būvdarbu veicējs nekavējoties informē būvniecības ierosinātāju un būvprojekta izstrādātāju. Būvprojekta izstrādātājs precizē būvprojekta daļas, kurās nepieciešamas izmaiņas, un saskaņo tās atbilstoši šo noteikumu 42. punktam. Precizēto būvprojektu vai tā daļu iesniedz būvvaldē.

51. Trešās grupas būvju būvuzraudzību, pamatojoties uz līgumu, var veikt būvkomersants, kas reģistrēts būvkomersantu reģistrā un kuram ir tiesības sniegt pakalpojumus būvuzraudzības jomā, vai viens vai vairāki būvspeciālisti, kuriem ir atbilstoši būvprakses sertifikāti un kurus nodarbina būvniecības ierosinātājs, norīkojot par energoapgādes objekta būvuzraugiem. Citu energoapgādes objektu būvdarbu kvalitātes kontroli nodrošina būvniecības ierosinātāja noteiktajā kārtībā un apjomā. Energoapgādes komersants var norīkot kvalificētu speciālistu ekspluatācijā esošu vai spriegumaktīvu elektroietaišu pārbūves vai atjaunošanas darbu izpildes uzraudzībai (tehnisko uzraugu).

52. Ja būvniecības ierosinātājs uzskata par nepieciešamu veikt autoruzraudzību arī energoapgādes objektiem, kas ir pirmās un otrās grupas būves, vai ja to pamatoti pieprasa būvvalde, autoruzraudzība tiek noteikta projektēšanas uzdevumā.

53. Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvdarbu žurnālu iesniedz būvvaldē būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei. Būvdarbu žurnālu aizpilda atbilstoši vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam būvdarbu žurnāla saturam.

54. Prasības energoapgādes objektos lietojamām iekārtām un būvizstrādājumiem nosaka objekta būvniecības ierosinātājs, un tās tiek iekļautas projektēšanas uzdevumā un būvprojektā. Energoapgādes objekta projektētāja kompetencē ir būvprojektā veiktie aprēķini un iekārtu un būvizstrādājumu atbilstība normatīvo aktu prasībām. Energoapgādes objekta būvdarbu veicēja kompetencē ir uzstādāmo iekārtu un izmantoto būvizstrādājumu kvalitātes atbilstība būvprojektam. Ja būvniecības ierosinātājs piegādā iekārtas un būvizstrādājumus, tā pienākums ir izvēlēties būvprojektam atbilstošas kvalitātes iekārtas un būvizstrādājumus.

55. Energoapgādes objektā lietotie mērīšanas līdzekļi ir metroloģiski pārbaudīti atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību.

56. Prasības būvdarbu izpildei un pārbaudei energoapgādes objektā, kā arī nepieciešamos mērījumus nosaka energoapgādes objekta būvniecības ierosinātājs. Tehnisko prasību līmenis nedrīkst būt zemāks, nekā noteikts normatīvajos aktos, un tam jāatbilst prasībām, kas noteiktas piemērojamajos standartos, kuru sarakstu savā tīmekļvietnē publicē nacionālā standartizācijas institūcija.

57. Minimālais garantijas laiks elektroenerģijas būvobjektu būvdarbiem, būvkonstrukcijām, izmantotajām iekārtām un būvizstrādājumiem ir divi gadi. Būvniecības ierosinātājs un energoapgādes objekta būvdarbu veicējs vai iekārtu un būvizstrādājumu piegādātājs var vienoties par citu, garāku, termiņu. Garantijas laikā būvdarbu veicējs novērš visus defektus, ja tādi ir radušies vai atklājušies. Būvspeciālistu profesionālā civiltiesiskā apdrošināšana ir spēkā visā būves būvniecības un garantijas laikā.

58. Energoapgādes objekta būvdarbu veicēja pienākums ir novērst būvniecības dēļ radušos ceļu, ielu, ietvju konstrukciju un zemes virskārtas bojājumus. Autoceļu, ielu, ietvju un zaļās zonas īpašniekiem vai, ja tādu nav, – tiesiskajiem valdītājiem nav tiesību pieprasīt minēto objektu pārbūvi vai šo objektu atjaunošanu lielākā apjomā, nekā nodarīti bojājumi.

59. Atsevišķu koku un krūmu nociršanai iesniedz būvvaldē iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumam.

5.1. Būvdarbu veikšana un kvalitātes kontrole

60. Par darba aizsardzības prasību ievērošanu energoapgādes objekta būvlaukumā ir atbildīgs energoapgādes objekta būvdarbu veicēja (galvenā būvdarbu veicēja) atbildīgais būvdarbu vadītājs.

60.1 Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvniecības ierosinātājs pirms būvdarbu uzsākšanas izsniedz būvdarbu veicējam, bet būvdarbu veicējs – katram atsevišķu būvdarbu veicējam akceptētu paskaidrojuma rakstu, apliecinājuma karti vai būvatļauju ar atzīmi par būvdarbu uzsākšanai izvirzīto nosacījumu izpildi un nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju.

61. Energoapgādes objektu būvlaukumā, ja objekti ir trešās grupas būves, autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem. Citu grupu būvēm darbu veikšanas projektu izstrādā, ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs vai energoapgādes objekta galvenais būvdarbu veicējs.

62. Par elektroietaišu būvuzraudzībai veltītā laika uzskaites pamatojumu kalpo Būvniecības informācijas sistēmā elektroniskā veidā uzkrātais būvuzraudzības dokumentācijas saturs.

63. Būvniecības kvalitātes kontrole ietver:

63.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas un būvizstrādājumu atbilstības kontroli;

63.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

63.3. pabeigtā (nododamā) darba apjoma vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli;

63.4. vispārīgajos būvnoteikumos noteikto būvuzrauga pienākumu izpildi;

63.5. būvuzraudzības plānā noteikto prasību izpildi.

64. Energoapgādes objektiem, kas ir trešās grupas būves, būvuzraugs izstrādā būvdarbu kvalitātes uzraudzības plānu. Elektroenerģijas ražošanas būvēm un 110 kilovoltu un 330 kilovoltu elektroietaisēm būvdarbu laikā aizpilda būvdarbu žurnālu, citos gadījumos būvdarbu žurnālu aizpilda, ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs.

65. Energoapgādes objektu būvdarbu kvalitātes kontroli, ja objekti ir pirmās un otrās grupas būves, nodrošina energoapgādes objekta valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.

65.1 Nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu veido būvniecības informācijas sistēmā no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem speciālajiem un ikdienas būvdarbiem.

66. Nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu, segto darbu pieņemšanas aktu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu apstiprina atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums).

66.1 Atbilstoši veiktajiem būvdarbiem nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktam būvniecības informācijas sistēmā pievieno būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida kvalitāti apliecinošus dokumentus, ja tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam.

66.2 Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņem ekspluatācijā, sastādot pieņemšanas aktu (7.1, 7.2 un 7.3 pielikums), ko paraksta atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Pieņemšanas aktam pievieno šo noteikumu 66.1 punktā minētos dokumentus.

5.2. Būvdarbu apturēšana, pārtraukšana, būves konservācija

67. Būvniecības ierosinātājs un iestāde, kas saistīta ar attiecīgo būvi, bet nav būvvalde, atbilstoši kompetencei ir tiesīga pārtraukt būvdarbus, par to paziņojot būvvaldei. Šāds paziņojums nav nepieciešams šo noteikumu 3. punktā minētajiem būvdarbiem. Ja būvdarbu pārtraukšana var būt bīstama cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī videi vai tā var radīt bīstamus bojājumus konstrukcijās, būvniecības ierosinātājs pirms būvdarbu pārtraukšanas iesniedz saskaņošanai būvvaldē būves konservācijas darbu veikšanas projektu, kurā norāda:

67.1. būvdarbu pārtraukšanas un būves konservācijas iemeslus;

67.2. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

67.3. energoapgādes objekta projekta risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu novēršanai un būves elementu turpmākās bojāšanās novēršanai;

67.4. risinājumus bīstamības novēršanai cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

67.5. būves konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

68. Ja pieņemts lēmums par būvdarbu apturēšanu vai pārtraukšanu esošajos energoapgādes objektos, tad elektroapgādes sistēmas lietotāju elektroietaisēm, kuras bija pievienotas šiem energoapgādes objektiem pirms būvniecības uzsākšanas, nodrošina elektroapgādi, izveidojot savienojumu ar elektrotīklu.

69. Būvvalde 14 dienu laikā pēc šo noteikumu 67. punktā minētās informācijas saņemšanas par būvdarbu pārtraukšanu apseko būvobjektu, pieņem lēmumu par būvdarbu apturēšanu un, ja nepieciešams, – lēmumu par būves konservāciju un saskaņo konservācijas darbu veikšanas projektu, ko iesniedzis būvniecības ierosinātājs. Būvvalde lēmumā par būvdarbu apturēšanu norāda:

69.1. būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas un energoapgādes objekta konservācijas iemeslus;

69.2. pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu energoapgādes objekta konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību;

69.3. energoapgādes objekta stāvokli pēc būvdarbu pārtraukšanas un par būves konservāciju atbildīgās personas;

69.4. termiņu, kādā energoapgādes objekta konservācijas darbu veikšanas projekts iesniedzams saskaņošanai.

70. Būvdarbi ir uzskatāmi par pārtrauktiem ar brīdi, kad būvniecības ierosinātājs ir paziņojis par to būvvaldei vai ir pabeidzis energoapgādes objekta konservācijas darbus atbilstoši konservācijas darbu veikšanas projektam. Ja būvniecības ierosinātājs, pārtraucot būvdarbus, neizpilda šo noteikumu prasības, pašvaldība ir tiesīga, iepriekš brīdinot būvniecības ierosinātāju, veikt inženierbūves konservācijas darbus. Visus ar būves konservāciju saistītos izdevumus sedz būvniecības ierosinātājs.

70.1 Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju un pieaicināto būvspeciālistu, ja būvvaldē iesniedz informāciju par jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš) vai informāciju par jauno būvspeciālistu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)) un viņa profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš). Jaunais būvdarbu veicējs vai pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā pēc attiecīgu izmaiņu veikšanas būvatļaujā.

70.2 Ja būvdarbu laikā būvdarbu veicējam mainās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises termiņš, būvniecības ierosinātājs būvvaldē iesniedz informāciju, norādot jaunās polises izdevēju, datumu, numuru un polises darbības termiņu.

6. Energoapgādes objektu pieņemšana ekspluatācijā

71. Energoapgādes objektu pieņem ekspluatācijā, ja tas ir uzbūvēts atbilstoši būvprojektam. Būvprojekta izmaiņām jābūt saskaņotām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

72. Energoapgādes komersantu energoapgādes objekta izmantošana energoapgādei pirms visa būvobjekta pieņemšanas ekspluatācijā pieļaujama, ja tas paredzēts projektēšanas uzdevumā vai būvprojektā un ir izpildītas Būvniecības likuma 21. panta trešajā daļā noteiktās prasības.

73. Būvniecības atbilstību tehniskajos noteikumos un projektēšanas uzdevumā minētajām speciālajām prasībām kontrolē būvniecības ierosinātājs un autoruzraugs, ja tāds ir piesaistīts.

74. Pirms energoapgādes objekta pieņemšanas ekspluatācijā būvniecības ierosinātājs var iesniegt pieprasījumu institūcijā, kura ir izdevusi tehniskos noteikumus, veikt pārbaudi un atbilstoši kompetencei sniegt atzinumu par energoapgādes objekta tehnisko gatavību ekspluatācijai, atbilstību akceptētajam būvprojektam, Latvijas būvnormatīviem, piemērojamiem standartiem un līguma nosacījumiem. Attiecīgā institūcija 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz minēto atzinumu.

75. Ja energoapgādes objekta būvniecībai ir saņemta būvatļauja, energoapgādes objekta pieņemšanu ekspluatācijā pēc būvniecības pabeigšanas ierosina būvniecības ierosinātājs, iesniedzot būvvaldē apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu (8. pielikums), kuram pievieno šādus dokumentus:

75.1. būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

75.2. energoapgādes objekta vai tā daļas novietojuma izpildmērījumus digitālā formā LKS 92 koordinātu sistēmā. Veicot inženiertīklu novietojuma uzmērījumus (digitālā formā LKS 92 koordinātu sistēmā), gruntī izbūvēto inženiertīklu novietojumam pieļaujama novirze +/– 0,3 m no energoapgādes objekta projektā paredzētā;

75.3. būvprojektā paredzēto mērījumu rezultātus, elektroiekārtu un citu speciālo iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam;

75.4. saskaņā ar šo noteikumu 74. punktu izsniegtos atzinumus;

75.5. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju;

75.6. energoapgādes objektu ēkām – ēku kadastrālās uzmērīšanas lietas;

75.7. būvuzraudzības pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi.

75.1 Apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu paraksta vai būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvniecības ierosinātājs, būvdarbu veicējs, atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja veikta autoruzraudzība).

76. Pabeidzot energoapgādes objekta būvniecību, ja objekts ir pirmās grupas būve, būvvaldē iesniedz paskaidrojuma raksta II daļu vai apliecinājuma kartes II daļu, kurai pievieno šādus dokumentus:

76.1. energoapgādes objektu ēkām – ēku kadastrālās uzmērīšanas lietu;

76.2. energoapgādes objekta vai tā daļas novietojuma izpildmērījumus digitālā formā LKS 92 koordinātu sistēmā. Veicot inženiertīklu novietojuma uzmērījumus (digitālā formā LKS 92 koordinātu sistēmā), gruntī izbūvēto inženiertīklu novietojumam pieļaujama pielaide +/– 0,3 m no energoapgādes objekta projektā paredzētā.

77. Energoapgādes objektu, kas ir pirmās grupas būve, uzskata par pieņemtu ekspluatācijā ar dienu, kad būvvalde būvniecības informācijas sistēmā izdarījusi atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

78. Energoapgādes objektu, kas ir otrās un trešās grupas būve, uzskata par pieņemtu ekspluatācijā pēc pārbūves vai atjaunošanas ar dienu, kad būvvalde būvniecības informācijas sistēmā izdarījusi atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

79. Ja ir ierīkotas inženierbūves, kārtību energoapgādes objekta pieņemšanai ekspluatācijā nosaka energoapgādes komersants.

80. Energoapgādes objektu ekspluatācijā pieņem būvvalde, izņemot šo noteikumu 79. un 89. punktā minētos gadījumus.

81. Būvvalde pēc visu šo noteikumu 75. punktā minēto dokumentu saņemšanas, saskaņojot ar būvniecības ierosinātāju, nosaka termiņu energoapgādes objekta pieņemšanai ekspluatācijā, kas nav ilgāks par 10 darbdienām, skaitot no dokumentu iesniegšanas dienas būvvaldē.

82. Būvvalde būves pieņemšanas darbā pieaicina energoapgādes objekta būvuzraugu, energoapgādes objekta būvprojekta izstrādātāju (autoruzraugu), energoapgādes objekta būvdarbu veicēju, kā arī Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (vai kompetentas pašvaldības iestādes vai amatpersonas), ja energoapgādes objekts atrodas valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsargjoslā (aizsardzības zonā).

83. Ekspluatācijā nododamo energoapgādes objektu uzrāda energoapgādes objekta būvniecības ierosinātājs.

84. Būvvalde novērtē energoapgādes objekta gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz būvvaldē iesniegtajiem šo noteikumu 74. punktā minētajiem dokumentiem, kā arī atbilstību būvprojektam un normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

85. Ja energoapgādes objekta būvniecībai ir saņemta būvatļauja, pēc būvdarbu pabeigšanas būvvalde izdod aktu par energoapgādes objekta pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts). Aktā ietver apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3. apakšpunktā, 3. un 5. punktā norādīto informāciju, kā arī norāda ziņas par objektu (adrese, kadastra apzīmējums, būves grupa, lietošanas veids, būvi raksturojošie lielumi un būvizstrādājumi), būvdarbu garantijas termiņu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

85.1 Ja būve tiek nojaukta, būvvalde izdod izziņu par būves neesību. Izziņā ietver apliecinājumā par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3. apakšpunktā norādīto informāciju, kā arī norāda ziņas par nojaukto objektu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

86. Energoapgādes objekts uzskatāms par pieņemtu ekspluatācijā ar akta izdošanas dienu.

87. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

88. Jebkuru aktā minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvvalde.

89. Energoapgādes objektus, kuru būvniecībai nav nepieciešama būvatļauja, ekspluatācijā pieņem un aktu izdod energoapgādes komersanta norīkota komisija. Kārtību šo noteikumu 3. un 4. punktā minēto būvdarbu pieņemšanai ekspluatācijā nosaka energoapgādes komersants.

90. Būvvalde aktā norāda būvdarbu vai būvniecības līgumā noteiktos būvdarbu garantijas termiņus pēc būvobjekta pieņemšanas ekspluatācijā.

91. Ekspluatācijā esošu energoapgādes objektu pārbūvi, atjaunošanu un remontu drīkst veikt pa daļām (sektoriem, posmiem) energoapgādes objekta valdītāja apstiprinātajā kārtībā, ievērojot Būvniecības likuma 21. panta trešajā daļā noteiktās prasības. Katru energoapgādes objekta daļu atsevišķi atvieno uz noteiktu laiku, kas nepieciešams izpildāmajiem darbiem, ievērojot darba aizsardzības prasības. Ja ekspluatācijā esošās elektroietaises atjauno vai pārbūvē, tās neatvienojot no sprieguma (nepārtraucot sistēmas lietotāju elektroapgādi), būvdarbus izpilda kā spriegumaktīvos darbus atbilstoši noteikumiem par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības.

92. Energoapgādes objekta atvienotās vai neatvienotās daļas gatavību darbam pēc attiecīgo darbu izpildes energoapgādes objekta būvdarbu veicējs apliecina rakstiski energoapgādes objekta valdītāja noteiktajā kārtībā, ievērojot darba aizsardzības prasības un noteikumus par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības. Visu energoapgādes objektu pieņem ekspluatācijā šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

7. Noslēguma jautājumi

93. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 3. aprīļa noteikumus Nr. 243 "Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 57. nr.).

94. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī.

95. Energoapgādes objektu būvniecības procesi, kuri iesākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pabeidzami saskaņā ar šiem noteikumiem, ievērojot vispārīgajos būvnoteikumos paredzēto kārtību attiecībā uz būvatļaujas izsniegšanu būvobjektiem, kuru būvniecība ierosināta vai uzsākta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās.

96. Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktā minētajā gadījumā, ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvniecības ierosinātājs nodod glabāšanā tās institūcijas arhīvā, kura veic būvvaldes funkcijas, šādus dokumentus:

96.1. apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu;

96.2. izmainītās būvprojekta daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

96.3. institūciju atzinumus par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu;

96.4. tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;

96.5. inženierbūves izpildmērījuma plānu;

96.6. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaEkonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis

1. pielikumsMinistru kabineta2014. gada 30. septembranoteikumiem Nr. 573

Paziņojums par būvniecību

Paziņojumā par būvniecību norāda šādas ziņas:

1. Būvniecības ierosinātājs:

1.1. fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

1.2. fiziskās personas personas kods vai juridiskās personas reģistrācijas numurs;

1.3. fiziskās personas dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese;

1.4. kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese.

2. Pilnvarotā persona:

2.1. fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

2.2. fiziskās personas personas kods vai juridiskās personas reģistrācijas numurs;

2.3. dzīvesvieta vai juridiskā adrese;

2.4. kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

2.5. juridiskās personas norādītās kontaktpersonas vārds, uzvārds, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese.

3. Inženierbūves nosaukums un adrese.

4. Inženierbūves kadastra apzīmējums (ja tāds ir piešķirts).

5. Inženierbūves lietošanas veids atbilstoši būvju klasifikācijai.

6. Plānoto būvdarbu uzsākšanas un beigu datums.

7. Pievienojamie dokumenti, ja tādi ir nepieciešami:

7.1. dokumenta veids;

7.2. dokumenta nosaukums.

2. pielikumsMinistru kabineta2014. gada 30. septembranoteikumiem Nr. 573

Būvniecības iesniegums

Būvniecības iesniegumā norāda šādas ziņas:

1. Vispārīgās ziņas:

1.1. būvniecības ierosinātājs:

1.1.1. fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

1.1.2. fiziskās personas personas kods vai juridiskās personas reģistrācijas numurs;

1.1.3. fiziskās personas dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese;

1.1.4. kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

1.2. nekustamā īpašuma kadastra numurs;

1.3. būvniecības ieceres nosaukums;

1.4. zemes vienības(-u) kadastra apzīmējums;

1.5. meža kvartāla numurs, meža nogabala numurs un atmežojamā platība sadalījumā pa meža nogabaliem;

1.6. īpaši aizsargājamās dabas teritorijas nosaukums un funkcionālā zona.

2. Ziņas par objektu:

2.1. būvniecības veids (jauna būvniecība, atjaunošana, pārbūve, novietošana vai nojaukšana);

2.2. būves nosaukums un adrese vai, ja tādas nav, atrašanās vieta;

2.3. būves kadastra apzīmējums;

2.4. būves grupa (atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem);

2.5. būves pašreizējais lietošanas veids (atbilstoši būvju klasifikācijai);

2.6. būves paredzētais lietošanas veids (atbilstoši būvju klasifikācijai);

2.7. papildinformācija:

2.7.1. būves apbūves laukums (neattiecas uz līnijveida inženierbūvēm) (m2);

2.7.2. būves garums (m);

2.7.3. būves būvizstrādājumi;

2.7.4. būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošana;

2.7.5. būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apjoms;

2.7.6. būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu pārstrādes vai apglabāšanas vieta;

2.7.7. teritorijas sakārtošanas veids.

3. Būvniecības finansējuma avots.

4. Pilnvarotā persona:

4.1. fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

4.2. fiziskās personas personas kods vai juridiskās personas reģistrācijas numurs;

4.3. fiziskās personas dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese;

4.4. kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

4.5. juridiskās personas norādītās kontaktpersonas vārds, uzvārds, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese.

5. Būvprojekta izstrādātājs:

5.1. juridiskās personas nosaukums, būvkomersanta nosaukums vai būvspeciālista(-u) vārds, uzvārds;

5.2. juridiskās personas reģistrācijas numurs, būvkomersanta reģistrācijas numurs vai būvspeciālista(-u) sertifikāta numurs;

5.3. juridiskās personas, būvkomersanta juridiskā adrese un tālruņa numurs.

6. Būvprojekta izstrādātāja sniegtās ziņas par plānoto būvprojekta sastāvu, to nepieciešamo daļu, sadaļu izstrādi.

7. Ziņas par konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvā regulējuma piemērošanu, ja paredzēta būvprojekta izstrāde, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības.

8. Pievienojamie dokumenti, ja tādi ir nepieciešami:

8.1. dokumenta veids;

8.2. dokumenta nosaukums.

Piezīmes.

1. Būvniecības iesniegumā ietver ziņas tādā apjomā, kāds nepieciešams atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un būvniecības veidam.

2. Būvniecības iesnieguma 1.5. apakšpunktā minētās ziņas norāda, ja būves būvniecība paredzēta meža zemē, kura par tādu norādīta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

3. Būvniecības iesnieguma 1.6. apakšpunktā minētās ziņas norāda, ja būvniecība paredzēta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

4. Būvniecības iesnieguma 2.3. apakšpunktā minēto inženierbūves kadastra apzīmējumu norāda esošai inženierbūvei, izņemot gadījumu, ja tāds nav piešķirts vai objekts neatbilst būvju klasifikācijai.

5. Būvniecības iesnieguma 2.6. apakšpunktā norādīto būves paredzēto lietošanas veidu norāda, ja būvei tāds ir nosakāms.

6. Ja būve ir nojaukta, būvniecības iesnieguma 2.6., 2.7.1., 2.7.2. un 2.7.3. apakšpunktā minētās ziņas par objektu nenorāda.

7. Būvniecības iesnieguma 2.7.4., 2.7.5. un 2.7.6. apakšpunktā minētās ziņas nenorāda, ja būvdarbu laikā netiks radīti būvniecības atkritumi.

8. Būvniecības iesnieguma 3. punktā norāda, vai būvniecības iecere tiks realizēta par privātiem līdzekļiem, publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļiem vai citiem ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

9. Ja vienlaikus ar būves būvniecību vai nojaukšanu īsteno citas būves būvniecību vai nojaukšanu, būvniecības iesniegumu papildina ar informāciju par attiecīgo citu būvējamo vai nojaucamo būvi un dokumentiem atbilstoši citiem speciālajiem būvnoteikumiem.

3. pielikumsMinistru kabineta2014. gada 30. septembranoteikumiem Nr. 573

Paskaidrojuma raksts

1. Vispārīgās ziņas:

1.1. būvniecības ierosinātājs:

1.1.1. fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

1.1.2. fiziskās personas personas kods vai juridiskās personas reģistrācijas numurs;

1.1.3. fiziskās personas dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese;

1.1.4. kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

1.2. nekustamā īpašuma kadastra numurs;

1.3. būvniecības ieceres nosaukums.

1.4. zemes vienības(-u) kadastra apzīmējums;

1.5. meža kvartāla numurs, meža nogabala numurs un atmežojamā platība sadalījumā pa meža nogabaliem;

1.6. īpaši aizsargājamās dabas teritorijas nosaukums un funkcionālā zona.

2. Ziņas par objektu:

2.1. būvniecības veids (jauna būvniecība, novietošana, atjaunošana, pārbūve vai nojaukšana);

2.2. būves nosaukums un adrese vai, ja tādas nav, atrašanās vieta;

2.3. būves kadastra apzīmējums;

2.4. būves grupa (atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem);

2.5. būves pašreizējais lietošanas veids (atbilstoši būvju klasifikācijai);

2.6. būves paredzētais lietošanas veids (atbilstoši būvju klasifikācijai);

2.7. papildinformācija:

2.7.1. būves apbūves laukums (neattiecas uz līnijveida inženierbūvēm) (m2);

2.7.2. būves garums (m);

2.7.3. būves būvizstrādājumi;

2.7.4. būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošana;

2.7.5. būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apjoms;

2.7.6. būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu pārstrādes vai apglabāšanas vieta;

2.7.7. teritorijas sakārtošanas veids.

3. Būvniecības finansējuma avots.

4. Pilnvarotā persona:

4.1. fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

4.2. fiziskās personas personas kods vai juridiskās personas reģistrācijas numurs;

4.3. fiziskās personas dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese;

4.4. kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

4.5. juridiskās personas norādītās kontaktpersonas vārds, uzvārds, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese.

5. Būvniecības ieceres izstrādātājs:

5.1. juridiskās personas nosaukums, būvkomersanta nosaukums vai būvspeciālista(-u) vārds, uzvārds;

5.2. juridiskās personas reģistrācijas numurs, būvkomersanta reģistrācijas numurs vai būvspeciālista(-u) sertifikāta numurs;

5.3. juridiskās personas, būvkomersanta juridiskā adrese un tālruņa numurs.

6. Papildus piesaistītā(-o) būvspeciālista(-u) vārds, uzvārds, sertifikāta numurs.

7. Pievienojamie dokumenti, ja tādi ir nepieciešami:

7.1. dokumenta veids;

7.2. dokumenta nosaukums.

1. Vispārīgās ziņas:

1.1. būvniecības ierosinātājs:

1.1.1. fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

1.1.2. fiziskās personas personas kods vai juridiskās personas reģistrācijas numurs;

1.1.3. fiziskās personas dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese;

1.1.4. kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

1.2. būvniecības lietas numurs.

2. Būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apsaimniekotāja nosaukums.

3. Būvdarbu garantijas termiņš.

4. Pievienojamie dokumenti, ja tādi ir nepieciešami:

4.1. dokumenta veids;

4.2. dokumenta nosaukums.

Piezīmes.

1. Paskaidrojuma rakstā ietver ziņas tādā apjomā, kāds nepieciešams atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un būvniecības veidam.

2. Katru paskaidrojuma raksta daļu aizpilda atsevišķi – izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju un pabeidzot būvdarbus.

3. Paskaidrojuma raksta I daļas 1.5. apakšpunktā minētās ziņas norāda, ja būves būvniecība paredzēta meža zemē, kura par tādu norādīta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

4. Paskaidrojuma raksta I daļas 1.6. apakšpunktā minētās ziņas norāda, ja būvniecība paredzēta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

5. Paskaidrojuma raksta 2.3. apakšpunktā minēto būves kadastra apzīmējumu norāda esošai būvei, izņemot gadījumu, ja tāds nav piešķirts vai objekts neatbilst būvju klasifikācijai.

6. Paskaidrojuma raksta I daļas 2.6. apakšpunktā norādīto būves paredzēto lietošanas veidu norāda, ja būvei tāds ir nosakāms.

7. Ja būve ir nojaukta, paskaidrojuma raksta I daļas 2.6., 2.7.1., 2.7.2. un 2.7.3. apakšpunktā minētās ziņas par objektu nenorāda.