Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums

(2) Kapitāla daļu turētājs pilda šajā likumā noteiktās valsts kapitālsabiedrības dibinātāja funkcijas, izdodot attiecīgus rīkojumus.

43.pants. Atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšana

(1) Lēmumā par atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanu norāda:

1) atvasinātas publiskas personas nosaukumu un atrašanās vietas adresi;

2) kapitālsabiedrības firmu;

3) kapitālsabiedrības veidu;

4) kapitālsabiedrības pamatkapitāla lielumu un apmaksas veidu;

5) kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju;

6) citus jautājumus, kas saistīti ar kapitālsabiedrības dibināšanu.

(2) Lēmumā nevienai personai nedrīkst noteikt īpašas tiesības vai priekšrocības kapitālsabiedrības dibināšanas laikā.

(3) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis pilda šajā likumā noteiktās atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibinātāja funkcijas, pieņemot attiecīgus lēmumus vai parakstot dokumentus.

44.pants. Kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti

(1) Valsts kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir Ministru kabineta rīkojums par kapitālsabiedrības dibināšanu, kapitāla daļu turētāja rīkojumi (šā likuma 45.pants) un kapitālsabiedrības statūti.

(2) Atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir atvasinātas publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmums par kapitālsabiedrības dibināšanu un kapitālsabiedrības statūti.

45.pants. Valsts kapitāla daļu turētāja rīkojumi

(1) Uz valsts kapitāla daļu turētāja rīkojumiem attiecas Komerclikuma noteikumi par dibināšanas līgumu (Komerclikuma 143.panta piektā daļa).

(2) Valsts kapitāla daļu turētājs rīkojumā norāda šādas ziņas par valsts kapitālsabiedrības dibinātāju:

1) valsts pārvaldes iestādes nosaukumu un adresi;

2) tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu, kura paraksta rīkojumu.

(3) Valsts kapitāla daļu turētāja rīkojumā nevienai personai nedrīkst noteikt īpašas tiesības vai priekšrocības kapitālsabiedrības dibināšanas laikā.

46.pants. Kapitālsabiedrības statūti

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrība darbojas, pamatojoties uz statūtiem, kurus izstrādā saskaņā ar publiskas personas kapitālsabiedrības tipveida statūtiem (turpmāk — tipveida statūti).

(2) Tipveida statūtus apstiprina Ministru kabinets.

(3) Tipveida statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no šā likuma un Komerclikuma noteikumiem tikai tad, ja šie likumi šādu atšķirību tieši atļauj.

(4) Publiskas personas kapitālsabiedrības statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no tipveida statūtu noteikumiem tikai tad, ja tipveida statūti šādu atšķirību tieši atļauj.

(5) Publiskas personas kapitālsabiedrības statūtus apstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulce. Šādā gadījumā publiskas personas kapitālsabiedrības statūtus (arī to grozījumus) paraksta kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

47.pants. Kapitālsabiedrības valdes, padomes un revidenta ievēlēšana

Līdz sabiedrības reģistrācijai izveidotā valde un padome tiek ievēlēta, kā arī revidents iecelts uz pilnu pilnvaru termiņu.

48.pants. Darbības pirms kapitālsabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

Kapitāla daļu turētājs nedrīkst rīkoties dibināmās kapitālsabiedrības vārdā pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, izņemot tieši ar kapitālsabiedrības dibināšanu saistītu darbību veikšanu.

IX nodaļaPubliskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības pamatkapitāls

49.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Mantisko ieguldījumu novērtē saskaņā ar Komerclikuma 154.pantā noteikto.

(2) Ja publiskas personas kapitālsabiedrības pamatkapitāls tiek apmaksāts ar mantisko ieguldījumu, kura kopējā vērtība nepārsniedz 14 000 euro, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var kapitāla daļu turētājs.

50.pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas

Ja publiska persona pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā kapitāla daļu apmaksas termiņā nesamaksā pilnu parakstītās daļas cenu, publiskai personai reģistrē tikai apmaksātās daļas kapitālsabiedrībā.

X nodaļaAtbildība, konkurences aizliegums un interešu konflikta novēršana

51.pants. Valdes un padomes locekļu, dalībnieka (akcionāra) un kapitāla daļu turētāja atbildība

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklis neatbild par kapitālsabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, kā arī labā ticībā saskaņā ar publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas, dalībnieku (akcionāru) sapulces, dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja pārstāvja likumīgu lēmumu.

(2) Ja zaudējumi publiskas personas kapitālsabiedrībai vai tās atkarīgajai kapitālsabiedrībai, vai tās izšķirošā ietekmē esošajai kapitālsabiedrībai nodarīti, īstenojot dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja pārstāvja likumīgu lēmumu, par tiem atbild attiecīgi dalībnieks (akcionārs) vai kapitāla daļu turētājs. Ja zaudējumi publiskas personas kapitālsabiedrībai vai tās atkarīgajai kapitālsabiedrībai, vai tās izšķirošā ietekmē esošajai kapitālsabiedrībai nodarīti, dalībnieku (akcionāru) sapulcei, padomei (ja tāda ir izveidota) un valdei īstenojot publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas likumīgu lēmumu, par tiem atbild un par to segšanu lemj publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija. Par zaudējumiem, kas radušies publiski privātajai kapitālsabiedrībai, īstenojot dalībnieku (akcionāru) sapulces likumīgu lēmumu, atbild dalībnieks (akcionārs), kas balsojis par minētā lēmuma pieņemšanu.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība var atbrīvot valdes vai padomes locekli no atbildības vai slēgt ar viņu izlīgumu (Komerclikuma 173.panta izpratnē) par veiktajām darbībām, ja lēmumu par to pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce.

52.pants. Konkurences aizliegums un interešu konflikta novēršana kapitālsabiedrības valdes locekļiem

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valdes loceklim savā darbībā jāievēro:

1) Komerclikuma noteikumi attiecībā uz ierobežojumiem darījumu slēgšanai ar saistītajām personām;

2) konkurences aizliegums (Komerclikuma 171.pants);

3) likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktie ierobežojumi.

(2) Ja publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktos ierobežojumus, kapitālsabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti kapitālsabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu kapitālsabiedrībai.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie prasījumi noilgst sešu mēnešu laikā no dienas, kad pārējie valdes locekļi, padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

XI nodaļaKapitālsabiedrības gada pārskats un peļņas izlietošana

53.pants. Revidents

Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valde vai padome nevar celt iebildumus pret dalībnieku (akcionāru) sapulces ievēlēto revidentu.

54.pants. Kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšana

Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka tiek sagatavots gada pārskats (Komerclikuma 174.pants) un sasaukta dalībnieku (akcionāru) sapulce, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu līdz attiecīgā gada 30.aprīlim (ieskaitot), bet, ja kapitālsabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma kritērijiem ir vidēja vai liela kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir koncerna mātes kapitālsabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — līdz attiecīgā gada 31.maijam (ieskaitot), ja starptautiskās vienošanās neparedz citādi.

55.pants. Kapitālsabiedrības naudas līdzekļu izmaksa kapitāla daļu turētājam

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības naudas līdzekļus dalībniekam (akcionāram) var izmaksāt, ievērojot Komerclikuma 182.pantā noteiktos ierobežojumus.

(2) Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības izmaksātos naudas līdzekļus ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā.

56.pants. Publiskas personas kapitālsabiedrības peļņas izlietošana

(1) Valsts kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievērojot šā likuma 28.pantā noteikto.

(2) Atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievērojot šā likuma 35.pantā noteikto.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka kapitālsabiedrības dividendēs neizmaksātās peļņas izlietošanas principus, ievērojot kapitālsabiedrības darbības rezultātus un vidēja termiņa darbības stratēģiju.

XII nodaļaAtsevišķi kapitālsabiedrības pārvaldes jautājumi

57.pants. Vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrāde

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība izstrādā vidēja termiņa darbības stratēģiju, ņemot vērā:

1) publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteiktos kapitālsabiedrības vispārējos stratēģiskos mērķus;

2) nozares ministrijas vai atvasinātas publiskas personas orgāna izvirzītos nefinanšu mērķus (ja attiecināms);

3) kapitālsabiedrības finanšu mērķus, kā arī kapitālsabiedrības darbības efektivitāti raksturojošos rezultatīvos rādītājus (piemēram, tirgus daļa, izmaksu, procesu efektivitāte, klientu apmierinātība, darbinieku produktivitāte).

(2) Kapitālsabiedrības izstrādāto vidēja termiņa darbības stratēģiju apstiprina kapitālsabiedrības padome vai dalībnieku (akcionāru) sapulce (ja padome nav izveidota).

(3) Koordinācijas institūcija sagatavo vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas. Attiecībā uz atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību šīm vadlīnijām ir ieteikuma raksturs.

(4) Vidēja termiņa darbības stratēģijā tiek ietverta vismaz šāda informācija:

1) vispārīga informācija par kapitālsabiedrību [kapitālsabiedrības firma, pamatkapitāla lielums, dalībnieku (akcionāru) sastāvs un tiem piederošo daļu (akciju) skaits, veiktās iemaksas valsts vai pašvaldības budžetā, informācija par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu, informācija par īpašuma struktūru (tai skaitā līdzdalība citās sabiedrībās), kapitālsabiedrības darbības veids, vēsture, vadības modelis];

2) informācija par biznesa modeli, tai skaitā kapitālsabiedrības produktiem un pakalpojumiem;

3) kapitālsabiedrības stipro un vājo pušu analīze;

4) tirgus analīze, konkurentu un klientu apraksts;

5) kapitālsabiedrības vispārējie stratēģiskie mērķi;

6) nefinanšu mērķi (ja attiecināms);

7) kapitālsabiedrības finanšu mērķi, kā arī tās darbības efektivitāti raksturojošie rezultatīvie rādītāji;

8) prognoze peļņas vai zaudējumu aprēķinam, bilancei un naudas plūsmas plānam;

9) risku analīze.

58.pants. Informācijas par kapitālsabiedrību publiskošana

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība publisko savā mājaslapā internetā, bet, ja tai tādas nav, — kapitāla daļu turētāja mājaslapā internetā kapitālsabiedrības vispārējos stratēģiskos mērķus, ziņas par kapitālsabiedrības darbības un komercdarbības veidiem, kā arī šādu informāciju:

1) ne retāk kā reizi gadā:

2) kapitālsabiedrības izstrādātos pārskatus vismaz par pēdējiem pieciem gadiem:

3) pastāvīgi, atbilstoši nepieciešamībai aktualizējot:

(11) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privāta kapitālsabiedrība (akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem) papildus savā mājaslapā internetā publicē arī šādu informāciju:

1) ne retāk kā reizi gadā:

2) pastāvīgi, atbilstoši nepieciešamībai aktualizējot:

(12) Šā likuma 58.2 pantā minētā kapitālsabiedrība savā mājaslapā internetā publicē arī ilgtspējas ziņojumus vai konsolidētos ilgtspējas ziņojumus par pēdējiem pieciem gadiem un to apliecinājuma ziņojumus, kas sagatavoti atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasībām.

(2) Ja ir objektīvi iemesli, kuru dēļ kapitālsabiedrība nevar publiskot šā panta pirmajā un 1.1 daļā minēto informāciju, kurai noteikts komercnoslēpuma statuss saskaņā ar Komerclikuma 19.pantu, kapitālsabiedrība mājaslapā internetā publisko attiecīgu skaidrojumu.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība nodrošina, ka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju un otrajā daļā minēto skaidrojumu publisko arī tās meitas sabiedrība.

(4) Šā panta pirmās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā minētos starpperiodu pārskatus sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē gada pārskatu sagatavošanu, un tajos ietilpst:

1) starpperiodu finanšu pārskats, kas sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, starpperiodu naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Pielikumā sniedz informāciju, kas nodrošina starpperiodu pārskata atlikumu salīdzināmību ar atlikumiem iepriekšējā pārskata gada beigās (bilancei) vai iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā (peļņas vai zaudējumu aprēķinam, naudas plūsmas pārskatam, pašu kapitāla izmaiņu pārskatam), kā arī pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai starpperiodu finanšu pārskata lietotājs varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem un kapitālsabiedrības attīstības tendenci;

2) starpperiodu vadības ziņojums, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz starpperiodu finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un norāda tos nākamajos finanšu gada mēnešos iespējamos neskaidros apstākļus, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus. Starpperiodu vadības ziņojumā publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privāta kapitālsabiedrība (akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem) iekļauj arī šā panta pirmās daļas 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā minēto informāciju, kā arī informāciju par valdes un padomes locekļiem izmaksāto atlīdzību;

3) paziņojums par vadības atbildību, kuru sagatavo papildus prasībām, kas noteiktas likumā par gada pārskatu sagatavošanu. Paziņojumā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, starpperiodu finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija.

58.1 pants. Paziņojums par korporatīvo pārvaldību

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība (akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem) sagatavo paziņojumu par korporatīvo pārvaldību. Ministru kabinets nosaka piemērojamos korporatīvās pārvaldības ieteikumus.

(2) Paziņojumā par korporatīvo pārvaldību iekļauj šādu informāciju:

1) atsauci uz korporatīvās pārvaldības ieteikumiem, kurus kapitālsabiedrība piemēro;

2) informāciju par to, vai un kā kapitālsabiedrība piemēro atsevišķus korporatīvās pārvaldības ieteikumos iekļautos principus;

3) ja kapitālsabiedrība nepiemēro atsevišķus korporatīvās pārvaldības ieteikumos iekļautos principus, — informāciju par to, kuri principi netiek piemēroti, un šādas rīcības pamatojumu, pietiekami skaidri, precīzi un plaši paskaidrojot:

(3) Kapitālsabiedrība paziņojumu par korporatīvo pārvaldību iekļauj vadības ziņojumā vai sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu.

(4) Ja kapitālsabiedrība sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, tā sagatavo vienu paziņojumu par korporatīvo pārvaldību un to saskaņā ar šā panta trešās daļas prasībām iekļauj vienā no šiem pārskatiem.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, tā paziņojumu par korporatīvo pārvaldību sagatavo atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumiem.

58.2 pants. Ilgtspējas ziņu sniegšanas kārtība

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, kura atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem ir liela sabiedrība, sagatavo ilgtspējas ziņojumu atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām, kas attiecināmas uz lielām sabiedrībām.

(2) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, kura atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem ir vidēja sabiedrība, sagatavo ilgtspējas ziņojumu atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām, kas attiecināmas uz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem subjektiem.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai, kura atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem ir liela koncerna mātes sabiedrība, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ir pienākums konsolidētajā vadības ziņojumā iekļaut ilgtspējas informāciju saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 7. un 8. panta prasībām.

58.3 pants. Konsolidētais nefinanšu paziņojums

D sadaļaPubliskas personas sabiedrība ar ierobežotu atbildību

XIII nodaļaPamatkapitāls un kapitāla daļas

59.pants. Pamatkapitāla apmaksa, kapitāla daļu nominālvērtība un uzskaite

(1) Publiskas personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk šajā sadaļā — sabiedrība) pamatkapitāls apmaksājams pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādē.

(2) Sabiedrības kapitāla daļas (turpmāk šajā sadaļā — daļas) nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos. Daļas nominālvērtība nedrīkst būt mazāka par vienu centu. Visām vienas kategorijas daļām ir vienāda nominālvērtība.

(3) Sabiedrības dalībnieku reģistru kārto atbilstoši Komerclikuma noteikumiem.

(4) Ar sabiedrības dalībnieku reģistru ir tiesīga iepazīties jebkura persona.

(5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam un kapitāla daļu turētāja pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par publiskai personai piederošām daļām sabiedrībā.

59.1 pants. Daļu kategorijas

(1) Sabiedrība ir tiesīga atbilstoši attiecīgam publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumam izlaist citas kategorijas daļas, lai tās izmantotu kā sabiedrības rekapitalizācijas instrumentu.

(2) Ja sabiedrībā ir vairāku kategoriju daļas, tad no daļām izrietošās tiesības, tai skaitā tiesības uz dividendes saņemšanu, likvidācijas kvotas saņemšanu un balsstiesības dalībnieku sapulcē, vai citas īpašas tiesības un katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību nostiprina sabiedrības statūtos.

(3) Daļas, kurās nostiprināts vienāds tiesību apjoms, ir vienas kategorijas daļas. Ja sabiedrībai ir vairākas daļu kategorijas, katrai no tām piešķir atšķirīgu apzīmējumu.

(4) Ja sabiedrībai ir vairākas daļu kategorijas, lēmums par statūtu grozījumiem, kas paredz grozīt, ierobežot vai atcelt attiecīgai daļu kategorijai noteiktās tiesības, ir pieņemts, ja tam piekrīt visi attiecīgās kategorijas daļu turētāji, ja vien statūtos nav noteikts citādi.

60.pants. Daļu ieķīlāšana

Sabiedrības daļas nedrīkst ieķīlāt.

61.pants. Savu daļu iegūšana

Sabiedrība nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumu, kad sabiedrība samazina pamatkapitālu, daļas dzēšot.

XIV nodaļaPamatkapitāla izmaiņas

62.pants. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām

Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

63.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu daļu;

2) pēc tam, kad gada pārskats vai saimnieciskās darbības pārskats par īsāku laikposmu nekā gads apstiprināts, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai, un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu daļu. Saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām.

(2) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā veidā, viss pamatkapitāla palielinājums dalībniekam jāapmaksā lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā. Minētais termiņš nevar būt garāks par trim mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Publiskas personas kapitāla daļu turētājam nav jāiesniedz sabiedrībai pieteikums daļu iegūšanai.

(4) Dalībnieka jaunās daļas sabiedrība ieraksta dalībnieku reģistrā, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina šo daļu apmaksu.

(5) Valde pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu iesniedz komercreģistra iestādei pēc tam, kad veikta daļu apmaksa un jaunās daļas ierakstītas dalībnieku reģistrā.

64.pants. Pamatkapitāla samazināšanas veids

Sabiedrības pamatkapitālu samazina, dzēšot daļas.

XV nodaļaSabiedrības pārvalde

65.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1) Sabiedrības pārvaldi īsteno dalībnieks, dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota).

(2) Dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

66.pants. Dalībnieku sapulces kompetence

(1) Tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu;

2) peļņas izlietošanu;

3) valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja ievēlēšanu un atsaukšanu, izņemot gadījumus, kad sabiedrībā ir izveidota padome;

4) padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu;

5) revidenta ievēlēšanu un atsaukšanu;

6) prasības celšanu pret valdes vai padomes (ja tāda ir izveidota) locekli vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu sabiedrības pārstāvēšanai tiesā;

7) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu;

8) atlīdzības apmēru revidentam, padomes locekļiem (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļiem (izņemot gadījumus, kad ir izveidota padome);

9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

10) sabiedrības reorganizāciju;

11) likvidatora ievēlēšanu un atsaukšanu;

12) vidēja termiņa darbības stratēģiju, izņemot gadījumus, kad ir izveidota padome;

13) citiem jautājumiem, ja tas paredzēts likumā.

(2) Dalībnieku sapulce pēc valdes lūguma izskata un pieņem lēmumus arī tādos jautājumos, kuru izlemšanai valdei nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana (šā likuma 82.pants).

(3) Dalībnieku sapulce pilda padomes uzdevumus, ja sabiedrībā nav izveidota padome.

67.pants. Dalībnieka kompetence

(1) Dalībnieks atbilstoši šā likuma 5., 7. un 9.pantam pieņem lēmumus par līdzdalības iegūšanu, turpināšanu vai izbeigšanu sabiedrībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus attiecīgās publiskās personas vārdā pieņem publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija.

68.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Tiek sasauktas kārtējās dalībnieku sapulces un ārkārtas dalībnieku sapulces.

(2) Dalībnieku sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

69.pants. Kārtējās dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Kārtējo dalībnieku sapulci valde sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt šajā likumā paredzētajā termiņā.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc padome (ja tāda ir izveidota) vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc dalībnieku sapulce. Šāda valdes rīcība var būt par pamatu padomes vai dalībnieku sapulces lēmumam par valdes atsaukšanu, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(3) Ja padome (ja tāda ir izveidota) nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā un termiņā, lēmumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad padomei bija jāsasauc dalībnieku sapulce.

(4) Ja padome (ja tāda ir izveidota) šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā nesasauc dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, šāda padomes rīcība var būt par pamatu dalībnieku sapulces lēmumam atsaukt padomes locekļus, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(5) Ja rodas strīds par to, vai valdes un padomes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir attiecīgi valdes un padomes locekļiem.

70.pants. Ārkārtas dalībnieku sapulce

(1) Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa padome (ja tāda ir izveidota), revidents vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2) Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību, kā arī iesniedz lēmumu projektus darba kārtības jautājumos. Pieprasījumu sasaukt sapulci iesniedz valdei un padomei (ja tāda ir izveidota) un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam.

(3) Valde sasauc ārkārtas dalībnieku sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci, to var sasaukt pats ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātājs.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu, kā arī dalībnieku sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato dalībnieku sapulces steidzamas sasaukšanas ierosinātājs.

(6) Ja valde nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, dalībnieku sapulce var atsaukt pati vai ierosināt padomei (ja tāda ir izveidota) atsaukt valdes locekļus, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(7) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

71.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana īpašos gadījumos

Ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai arī sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota), atbilstoši šā likuma 70.pantam sasauc dalībnieku sapulci un sniedz tajā paskaidrojumus.

72.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība tiek likvidēta

(1) Ja ir pieņemts lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidatora ievēlēšanu, dalībnieku sapulci sasauc likvidators.

(2) Kārtējo dalībnieku sapulci likvidators sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(3) Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(4) Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu sasaukt sapulci iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama šā likuma 70.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja likvidators paredzētajā termiņā nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas dalībnieku sapulci, to sasauc kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(7) Ja likvidators nesasauc dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, dalībnieku sapulce var atsaukt likvidatoru.

(8) Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram.

73.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta kapitāla daļu turētāja pārstāvim, visiem padomes locekļiem un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Paziņojumā norāda dalībnieku sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura pieprasījusi sasaukt sapulci, dalībnieku sapulces darba kārtību, lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar sapulces sasaukšanu un norisi.

(3) Ja dalībnieku sapulce tiek sasaukta šā likuma 69.panta otrajā un trešajā daļā vai 70.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai kapitāla daļu turētājs, padomes locekļi un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā divas darbdienas pirms sapulces.

74.pants. Dalībnieku sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 73.pantā noteiktajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 73.pantā noteiktajā paziņojumā):

1) valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana un jaunu ievēlēšana, kā arī jauno valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atlīdzības noteikšana;

2) prasības celšana pret valdes un padomes locekļiem, likvidatoru vai revidentu;

3) kapitālsabiedrības iekšējās revīzijas veikšana;

4) jauna dalībnieku sapulces termiņa vai datuma noteikšana.

(3) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais dalībnieku sapulces sasaukšanas laiks un veids (šis noteikums neattiecas uz šā panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem).

75.pants. Piedalīšanās dalībnieku sapulcē

(1) Dalībnieku sapulcē piedalās kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2) Valdes un padomes locekļiem, kā arī likvidatoram ir pienākums piedalīties dalībnieku sapulcē. Revidentam ir pienākums piedalīties dalībnieku sapulcē, kad skata jautājumu par gada pārskata apstiprināšanu.

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis nosaka citas personas, kurām arī jāpiedalās dalībnieku sapulcē.

76.pants. Dalībnieku sapulces norise

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis atklāj un vada dalībnieku sapulci.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis ieceļ dalībnieku sapulces sekretāru (protokolētāju).

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu attiecībā uz izskatīto jautājumu.

77.pants. Dalībnieku sapulces protokols

(1) Dalībnieku sapulces norise atspoguļojama protokolā.

(2) Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) dalībnieku sapulces norises vietu, datumu un laiku;

3) to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras piedalās jautājuma izskatīšanā;

4) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

5) sapulces vadītāja un sekretāra (protokolētāja) vārdu un uzvārdu;

6) sapulces darba kārtību;

7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

8) pieņemtos lēmumus visos darba kārtības jautājumos;

9) valdes un padomes locekļu, revidenta vai likvidatora iebildumus.

(3) Protokolu paraksta dalībnieku sapulces vadītājs un sekretārs (protokolētājs).

78.pants. Padome

(1) Attiecībā uz padomes darbību un kompetenci piemērojami šā likuma 106., 107., 108., 109., 110., 111. un 112. panta noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Sabiedrībā izveido padomi, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem.

(21) No publiskas personas atkarīgā nekomerciālā publiskas personas kapitālsabiedrībā un publiski privātā kapitālsabiedrībā, kas atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem, var neveidot padomi, ja ir saņemta publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas piekrišana. Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija izvērtē kapitāla daļu turētāja pārstāvja sniegto pamatojumu, kā arī apliecinājumu par pienācīgu šā likuma 66. panta trešajā daļā noteiktā pienākuma izpildi.

(3) Sabiedrībā var izveidot padomi, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem vidējas sabiedrības kritērijiem.

(4) Ja sabiedrībā ar ierobežotu atbildību ir izveidota padome un kāds no šā panta trešās daļas nosacījumiem netiek izpildīts divus pārskata gadus pēc kārtas, padome ir likvidējama.

(5) Padomes locekļu skaits ir ne mazāks kā trīs, bet ne lielāks kā septiņi. Ministru kabinets nosaka padomes locekļu skaitu atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem.

79.pants. Valde

(1) Ministru kabinets nosaka valdes locekļu skaitu atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem.

(2) Par sabiedrības valdes locekli tiek ievēlēta fiziskā persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi un kura izraudzīta, ievērojot šā likuma 31. vai 37.panta noteikumus.

(3) Valdes locekli amatā ievēlē uz pieciem gadiem.

(4) Mēneša atlīdzību valdes loceklim nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 10. Valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā.

(5) Ar sabiedrības valdes locekli slēdz pilnvarojuma līgumu par valdes locekļa pienākumu izpildi.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt apdrošināšanu un atsaukšanas pabalstu. Atsaukšanas pabalstu var paredzēt tikai tad, ja valdes loceklis no amata atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām un ja atsaukšana nav saistīta ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī ar kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm. Atsaukšanas pabalstu nevar paredzēt, ja valdes loceklis ievēlēts šā likuma 31.panta astotās daļas 2.punktā vai 37.panta ceturtās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā. Ja pilnvarojuma līgumā nav pielīgta apdrošināšana un atsaukšanas pabalsts, tos nepiešķir.

(7) Valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas. Prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzības apmēru. Prēmijas noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus:

1) kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;

2) vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem;

3) valdes locekļa darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā.

(8) Šā panta piektajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt atsaukšanas pabalstu ne vairāk kā triju mēnešu atlīdzības apmērā, ja valdes loceklis zaudē amatu sabiedrības reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā, kā arī šā panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos.

(9) Šā panta piektajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma veidošanas, nelaimes gadījumu apdrošināšanu, veselības apdrošināšanu, kam prēmijas apmērs, kas apmaksāts no kapitālsabiedrības līdzekļiem, nepārsniedz normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru, kā arī ar nosūtīšanu komandējumā saistītu apdrošināšanu. Pirms apdrošināšanas pielīgšanas izvērtē tās finansiālo pamatojumu un lietderību.

80.pants. Valdes pārstāvības tiesības

Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību kopīgi.

81.pants. Valdes locekļa atsaukšana

(1) Valdes locekli var atsaukt, ja tam ir svarīgs iemesls, kā arī šā likuma 31.panta devītajā vai 37.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī dalībnieku sapulces lēmums par uzticības zaudēšanu.

82.pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot jautājumus, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi dalībnieks, kapitāla daļu turētājs, dalībnieku sapulce, kā arī padome (ja tāda ir izveidota).

(2) Valdei nepieciešama publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai vai izbeigšanai, kā arī izšķirošās ietekmes iegūšanai vai izbeigšanai citā sabiedrībā.

(3) Valdei nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

1) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

2) konkrētu darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana.

(4) Valdei ir nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana šādos jautājumos:

1) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

2) tādu darījumu slēgšana, kuri pārsniedz statūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;

3) tādu aizdevumu izsniegšana, kuri nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

4) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

5) vispārīgo komercdarbības principu noteikšana.

(5) Valsts kapitālsabiedrības valdei ir nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana šā likuma 26.panta sestajā daļā minēto darījumu slēgšanai.

(6) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības nodot minētā jautājuma izskatīšanu dalībnieku sapulcei, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

(7) Sabiedrības statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanai valdei jāsaņem dalībnieku sapulces vai padomes (ja tāda ir izveidota) iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(8) Ja sabiedrībā netiek veidota padome, šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos jautājumos lēmumu pieņem dalībnieku sapulce.

(9) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos paredzētā valdes locekļu skaita.

(10) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

83.pants. Valdes sēdes protokols

(1) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) valdes sēdes norises vietu, datumu un laiku;

3) valdes locekļus un citas personas, kas piedalās sēdē;

4) darba kārtības jautājumus;

5) pieņemto lēmumu katrā jautājumā;

6) balsošanas rezultātus, fiksējot katra valdes locekļa balsojumu "par" vai "pret" attiecībā uz katru lēmumu;

7) citu informāciju, ko valdes loceklis pieprasa iekļaut protokolā vai kas nepieciešama, lai precīzi atspoguļotu valdes sēdes norisi.

(2) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, pēc šā valdes locekļa pieprasījuma viņa atšķirīgais viedoklis ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(3) Valdes sēžu protokolus paraksta persona, kura vada valdes sēdi, sēdes protokolētājs un visi valdes locekļi, kas piedalās sēdē.

E sadaļaPubliskas personas akciju sabiedrība

XVI nodaļaAkciju sabiedrības kapitāli un vērtspapīri

84.pants. Akciju sabiedrības pamatkapitāls

Statūtos noteiktais pamatkapitāls, dibinot publiskas personas akciju sabiedrību (turpmāk šajā sadaļā arī — sabiedrība), apmaksājams pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādē.

85.pants. Akcijas

(1) Visas sabiedrības akcijas ir vienas kategorijas akcijas, izņemot:

1) gadījumus, kad sabiedrība emitē personāla akcijas atbilstoši šā likuma 87. panta noteikumiem;

2) gadījumus, kad sabiedrība atbilstoši attiecīgam publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumam emitē citas kategorijas akcijas, lai tās izmantotu kā sabiedrības rekapitalizācijas instrumentu.

(2) Visas sabiedrības akcijas ir vārda akcijas, izņemot gadījumus, kad attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par akciju atsavināšanu, kotējot tās biržā vai izsakot vērtspapīru publisko piedāvājumu.

(3) Visas sabiedrības akcijas ir dematerializētas akcijas.

(4) Katras sabiedrības akcijas nominālvērtība nedrīkst būt mazāka par 10 centiem, un tā dalās ar sabiedrības akciju mazāko nominālvērtību un 10 centiem bez atlikuma.

(5) Ja sabiedrībai ir dažādu kategoriju akcijas, sabiedrības statūtos norāda visas akciju kategorijas (norādot tiesības, kas izriet no katras akciju kategorijas) un katras kategorijas akciju skaitu un nominālvērtību.

86.pants. Akcionāru reģistrs

(1) Sabiedrības akcionāru reģistru kārto atbilstoši Komerclikuma noteikumiem.

(2) Ar sabiedrības akcionāru reģistru ir tiesīga iepazīties jebkura persona.

(3) Akciju turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam un akciju turētāja pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības akcionāra reģistra izrakstu par publiskai personai piederošām akcijām sabiedrībā.

87.pants. Personāla akcijas

(1) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija nosaka, kurās kapitālsabiedrībās var būt personāla akcijas.

(2) Personāla akcijas ir bez balsstiesībām.

(3) Personāla akcijas var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem un valdes locekļiem.

(4) Personāla akciju īpašnieks nevar šīs akcijas atsavināt citām personām, to skaitā citiem darbiniekiem.

(5) Ja darba tiesiskās attiecības starp sabiedrību un darbinieku izbeidzas vai sabiedrības valdes loceklis ir atsaukts vai atstājis amatu, darbiniekam vai valdes loceklim viņam piederošās personāla akcijas jāpārdod sabiedrībai un sabiedrībai tās jāatpērk pēc to nominālvērtības.

88.pants. Savu akciju iegūšanas aizliegums

Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas. To var darīt vienīgi tad, ja sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju un tās dzēšot vai iegūstot savas personāla akcijas.

89.pants. Sabiedrībai piederošo savu akciju nodošana un dzēšana

(1) Ja sabiedrība ieguvusi savas personāla akcijas, tās nododamas darbiniekiem vai valdes locekļiem sešu mēnešu laikā no šo akciju iegūšanas dienas.

(2) Ja personāla akcijas netiek nodotas sabiedrības darbiniekiem vai valdes locekļiem šā panta pirmajā daļā paredzētajā termiņā, tās dzēš, attiecīgi samazinot pamatkapitālu.

(3) Ja sabiedrība iegūst akcijas, samazinot savu pamatkapitālu, šīs akcijas dzēš.

90.pants. Konvertējamās obligācijas

Sabiedrība nav tiesīga emitēt konvertējamās obligācijas.

XVII nodaļaPamatkapitāla palielināšana un samazināšana

91.pants. Pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas nosacījumi

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, kurā reglamentēti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

(2) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) akcionāram izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu akciju;

2) pēc gada pārskata apstiprināšanas daļēji vai pilnībā ieskaitot pamatkapitālā pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai, un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu akciju.

(3) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina šā panta otrās daļas 1.punktā minētajā veidā, viss pamatkapitāla palielinājums akcionāram — publiskai personai — jāapmaksā lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā. Minētais termiņš nevar būt garāks par trim mēnešiem no dienas, kad akcionāru sapulce pieņēmusi lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(4) Publiskas personas akciju turētājam nav jāparakstās uz jaunās emisijas akcijām.

(5) Akcionāra jaunās akcijas sabiedrība ieraksta akcionāru reģistrā, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina šo akciju apmaksu.

(6) Akcionāra balsstiesības dod tikai pilnībā apmaksātas akcijas.

(7) Valde pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu iesniedz komercreģistra iestādei pēc tam, kad veikta akciju apmaksa un jaunās akcijas ierakstītas akcionāru reģistrā.

92.pants. Pamatkapitāla palielināšana ar īpašu mērķi

(1) Pamatkapitālu palielina ar īpašu mērķi, ievērojot Komerclikuma 254.pantā noteikto, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

1) jauno akciju apmaiņai pret pievienojamās publiskas personas kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām reorganizācijas gadījumā;

2) personāla akciju emisijai.

(3) Pamatkapitāla palielināšana, kuras rezultātā sabiedrība kļūst par privātu akciju sabiedrību ar publiskas personas kapitāla daļu, var notikt šā likuma I sadaļā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

XVIII nodaļaAkciju sabiedrības pārvalde

93.pants. Akciju sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1) Sabiedrības pārvaldi īsteno akcionārs, akcionāru sapulce, valde un padome (ja tāda ir izveidota).

(2) Akcionāru sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem akciju turētāja pārstāvis.

94.pants. Akcionāru sapulces kompetence

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu;

2) peļņas izlietošanu;

3) valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja ievēlēšanu un atsaukšanu (ja sabiedrībā nav izveidota padome);

4) padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu;

5) revidenta ievēlēšanu un atsaukšanu;

6) prasības celšanu pret valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekli un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu sabiedrības pārstāvēšanai tiesā;

7) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu;

8) atlīdzības apmēru revidentam, padomes locekļiem (ja padome ir izveidota) un valdes locekļiem (izņemot gadījumus, kad ir izveidota padome);

9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

10) sabiedrības reorganizāciju;

11) likvidatora ievēlēšanu un atsaukšanu;

12) vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanu, izņemot gadījumu, kad ir izveidota padome;

13) citiem šajā likumā minētajiem jautājumiem.

(2) Akcionāru sapulce pēc valdes lūguma izskata un pieņem lēmumus arī tādos jautājumos, kuru izlemšanai valdei nepieciešama akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana (118.pants).

95.pants. Akcionāra kompetence

(1) Akcionārs atbilstoši šā likuma 5., 7. un 9.pantam pieņem lēmumus par līdzdalības iegūšanu, turpināšanu un izbeigšanu sabiedrībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus attiecīgās publiskās personas vārdā pieņem publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija.

96.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Tiek sasauktas kārtējās akcionāru sapulces un ārkārtas akcionāru sapulces.

(2) Akcionāru sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

97.pants. Kārtējās akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Kārtējo akcionāru sapulci valde sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc padome (ja tāda ir izveidota) vai akciju turētāja pārstāvis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc akcionāru sapulce. Šāda valdes rīcība var būt par pamatu padomes vai akcionāru sapulces lēmumam par valdes atsaukšanu, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(3) Ja padome (ja tāda ir izveidota) nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā un termiņā, lēmumu par akcionāru sapulces sasaukšanu pieņem akciju turētāja pārstāvis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad padomei bija jāsasauc akcionāru sapulce.

(4) Ja padome (ja tāda ir izveidota) šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā nesasauc akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, šāda padomes rīcība var būt par pamatu akcionāru sapulces lēmumam atsaukt padomes locekļus, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(5) Ja rodas strīds par to, vai valdes un padomes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir attiecīgi valdes un padomes locekļiem.

98.pants. Ārkārtas akcionāru sapulce

(1) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa padome (ja tāda ir izveidota), revidents vai akciju turētājs.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību un iesniedz lēmumu projektus darba kārtības jautājumos. Pieprasījumu sasaukt sapulci iesniedz valdei un padomei (ja tāda ir izveidota) un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(3) Valde sasauc ārkārtas akcionāru sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt pats ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas akcionāru sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu, kā arī akcionāru sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato tas, kurš ir akcionāru sapulces steidzamas sasaukšanas ierosinātājs.

(6) Ja valde nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akcionāru sapulce var atsaukt pati vai ierosināt padomei (ja tāda ir izveidota) atsaukt valdes locekļus, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(7) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

99.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana īpašos gadījumos

Ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai arī sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota), atbilstoši šā likuma 98.pantam sasauc ārkārtas akcionāru sapulci un sniedz tajā paskaidrojumus.

100.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība tiek likvidēta

(1) Ja ir pieņemts lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidatora ievēlēšanu, akcionāru sapulci sasauc likvidators.

(2) Kārtējo akcionāru sapulci likvidators sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(3) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai akciju turētājs.

(4) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu sasaukt sapulci iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas akcionāru sapulce sasaucama šā likuma 98.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja likvidators nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc akciju turētājs.

(7) Ja likvidators nesasauc akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akcionāru sapulce var atsaukt likvidatoru.

(8) Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram.

101.pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu valde nosūta akciju turētājam, visiem padomes locekļiem (ja sabiedrībā ir izveidota padome) un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, paziņojumu nosūta arī personāla akciju īpašniekiem.

(3) Paziņojumā norāda akcionāru sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura pieprasījusi sasaukt sapulci, akcionāru sapulces darba kārtību, lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar sapulces sasaukšanu un norisi.

(4) Ja akcionāru sapulce tiek sasaukta šā likuma 97.panta otrajā un trešajā daļā un 98.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai akciju turētājs, padomes locekļi (ja sabiedrībā ir izveidota padome) un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā divas darbdienas pirms sapulces.

102.pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 101.pantā noteiktajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 101.pantā noteiktajā paziņojumā):

1) padomes locekļu (ja sabiedrībā ir izveidota padome), valdes locekļu (sabiedrībā, kurā nav izveidota padome), likvidatora vai revidenta atsaukšana un jaunu ievēlēšana, kā arī jauno valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atlīdzības noteikšana;

2) prasības celšana pret valdes un padomes locekļiem (ja sabiedrībā ir izveidota padome), likvidatoru vai revidentu;

3) kapitālsabiedrības iekšējās revīzijas veikšana;

4) jauna akcionāru sapulces termiņa vai datuma noteikšana.

(3) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais akcionāru sapulces sasaukšanas laiks un veids (šis noteikums neattiecas uz šā panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem).

103.pants. Akcionāru sapulces norise

(1) Akciju turētāja pārstāvis atklāj un vada akcionāru sapulci.

(2) Akciju turētāja pārstāvis ieceļ akcionāru sapulces sekretāru (protokolētāju).

(3) Valdes un padomes locekļiem, kā arī likvidatoram ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcē. Revidentam ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcē, kad skata jautājumu par gada pārskata apstiprināšanu.

104.pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšana

(1) Akciju turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu attiecībā uz izskatīto jautājumu.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, personāla akciju īpašnieki nepiedalās lēmumu pieņemšanā un nebalso par sagatavotajiem lēmumu projektiem.

105.pants. Akcionāru sapulces protokols

(1) Akcionāru sapulces norise atspoguļojama protokolā.

(2) Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) akcionāru sapulces norises vietu, datumu un laiku;

3) to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras piedalās jautājuma izskatīšanā;

4) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

5) sapulces vadītāja un sekretāra (protokolētāja) vārdu un uzvārdu;

6) sapulces darba kārtību;

7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

8) pieņemtos lēmumus visos darba kārtības jautājumos;

9) valdes un padomes locekļu (ja sabiedrībā ir izveidota padome), revidenta vai likvidatora iebildumus.

(3) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs un sekretārs (protokolētājs).

106.pants. Padomes izveidošanas nosacījumi, padomes locekļu skaits

(1) Sabiedrībā, ja tā ir akciju sabiedrība, izveido padomi.

(2) Padomes locekļu skaits ir ne mazāks kā trīs, bet ne lielāks kā septiņi. Ministru kabinets nosaka padomes locekļu skaitu atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem.

107.pants. Padomes uzdevumi

(1) Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un pārrauga valdes darbību.

(2) Padomes uzdevumi ir šādi:

1) ievēlēt un atsaukt valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus;

2) noteikt valdes locekļu atlīdzību;

3) apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju un uzraudzīt tās īstenošanu;

4) pastāvīgi uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar normatīvo tiesību aktu, sabiedrības statūtu, akcionāru sapulces lēmumu prasībām;

5) izskatīt sabiedrības gada pārskatu, valdes ziņojumu un valdes priekšlikumus par peļņas izlietošanu, sagatavot par tiem padomes ziņojumu un iesniegt tos akcionāru sapulcei;

6) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem un valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

7) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

8) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāra vai akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un sniegt atzinumu par tiem;

9) sniegt akcionāram priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu;

10) apstiprināt ikgadējo budžetu un uzraudzīt tā izpildi;

11) uzraudzīt iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību, pārskatīt to atbilstību un efektivitāti;

12) apstiprināt būtiskākās politikas, kurās definēti sabiedrības darbības principi attiecībā uz risku pārvaldību, interešu konflikta novēršanu, korupcijas apkarošanu, korporatīvo pārvaldību un citiem jautājumiem;

13) veikt padomes darba ikgadējo pašvērtējumu.

(3) Statūtos var noteikt, ka svarīgu jautājumu izlemšanai valdei ir nepieciešama padomes piekrišana. Ja padome noraida valdes priekšlikumu, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

108.pants. Prasības padomes locekļa kandidātam

(1) Par sabiedrības padomes locekli var būt fiziskā persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina padomes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi un kura izraudzīta, ievērojot šā likuma 31. vai 37.panta noteikumus.

(2) Sabiedrības statūtos var noteikt citus (šajā likumā neminētus) ierobežojumus padomes loceklim.

109.pants. Padomes locekļa ievēlēšana amatā un atsaukšana

(1) Padomes locekli amatā ievēlē uz pieciem gadiem.

(2) Padomes locekļus ievēlē amatā un atsauc akcionāru sapulce.

(3) Tiesības savienot padomes locekļa amatu ar citiem amatiem ir noteiktas likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(4) Padomes loceklis nesaņem atsaukšanas pabalstu vai jebkāda cita veida kompensāciju, ja viņš tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām.

(5) Ar sabiedrības padomes locekli slēdz pilnvarojuma līgumu par padomes locekļa pienākumu izpildi.

110.pants. Padomes sēžu sasaukšana

(1) Padomes sēdi sasauc padomes priekšsēdētājs, viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā — padomes priekšsēdētāja vietnieks. Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, valdei un akciju turētājam, pamatojot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(2) Ja padomes darba kārtībā iekļauti šā likuma 107.panta otrajā daļā minētie jautājumi, bet padome nav lemttiesīga tādēļ, ka sēdē nepiedalās nepieciešamais padomes locekļu skaits, šo jautājumu neizskatīšana padomes sēdē nav šķērslis tam, lai tos izskatītu akcionārs un akcionāru sapulce.

111.pants. Padomes lēmumu pieņemšana un padomes sēdes protokola parakstīšana

(1) Padomes loceklis var balsot tikai tad, ja piedalās padomes sēdē.

(2) Padomes sēdes protokolu paraksta persona, kura vada padomes sēdi, sēdes protokolētājs, kā arī visi padomes locekļi, kas piedalās sēdē.

112.pants. Atlīdzība padomes locekļiem

Mēneša atlīdzību padomes locekļiem nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Padomes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 10. Padomes locekļiem prēmijas netiek izmaksātas.

113.pants. Akciju sabiedrības valdes pārstāvības tiesības

Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību kopīgi.

114.pants. Valdes locekļu skaits un ierobežojumi valdes locekļiem

(1) Ministru kabinets nosaka valdes locekļu skaitu atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem.

(2) Par sabiedrības valdes locekli tiek ievēlēta fiziskā persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi un kura izraudzīta, ievērojot šā likuma 31. vai 37.panta noteikumus.

115.pants. Valdes locekļa ievēlēšana

(1) Valdes locekli amatā ievēlē uz pieciem gadiem.

(2) Ar sabiedrības valdes locekli slēdz pilnvarojuma līgumu par valdes locekļa pienākumu izpildi.

116.pants. Valdes locekļa atsaukšana

(1) Valdes locekli var atsaukt, ja tam ir svarīgs iemesls, kā arī šā likuma 31.panta devītajā daļā vai 37.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī akcionāru sapulces vai padomes (ja sabiedrībā ir izveidota padome) lēmums par uzticības zaudēšanu.

117.pants. Atlīdzība valdes locekļiem

(1) Mēneša atlīdzību valdes loceklim nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 10. Valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā.

(2) Valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas. Prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzības apmēru. Prēmijas noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus:

1) kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;

2) vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem;

3) valdes locekļa darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā.

(3) Šā likuma 115.panta otrajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt apdrošināšanu un atsaukšanas pabalstu. Atsaukšanas pabalstu var paredzēt tikai tad, ja valdes loceklis no amata atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām un ja atsaukšana nav saistīta ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī ar kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm. Atsaukšanas pabalstu nevar paredzēt, ja valdes loceklis ievēlēts šā likuma 31.panta astotās daļas 2.punktā vai 37.panta ceturtās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā. Ja pilnvarojuma līgumā nav pielīgta apdrošināšana un atsaukšanas pabalsts, tos nepiešķir.

(4) Šā likuma 115.panta otrajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt atsaukšanas pabalstu ne vairāk kā triju mēneša atlīdzību apmērā, ja valdes loceklis zaudē amatu kapitālsabiedrības reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā, kā arī šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos.

(5) Šā likuma 115. panta otrajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma veidošanas, nelaimes gadījumu apdrošināšanu, veselības apdrošināšanu, kam prēmijas apmērs, kas apmaksāts no kapitālsabiedrības līdzekļiem, nepārsniedz normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru, kā arī ar nosūtīšanu komandējumā saistītu apdrošināšanu. Pirms apdrošināšanas pielīgšanas izvērtē tās finansiālo pamatojumu un lietderību.

118.pants. Akciju sabiedrības valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot jautājumus, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi akcionārs vai akcionāru sapulce un padome.

(2) Valdei nepieciešama publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai vai izbeigšanai, kā arī izšķirošās ietekmes iegūšanai vai izbeigšanai citā sabiedrībā.

(3) Valdei nepieciešama akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

1) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

2) konkrētu darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana.

(4) Statūtos var noteikt arī citus jautājumus, kuros valdei jāsaņem akcionāru sapulces iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(5) Valdei nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

1) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

2) tādu darījumu slēgšana, kuri pārsniedz statūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;

3) tādu aizdevumu izsniegšana, kuri nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

4) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

5) vispārīgo komercdarbības principu noteikšana.

(6) Valsts akciju sabiedrības valdei nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana šā likuma 26.panta sestajā daļā minēto darījumu slēgšanai.

(7) Statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanai valdei jāsaņem padomes iepriekšēja piekrišana.

(8) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta piektajā un sestajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības nodot minētā jautājuma izskatīšanu akcionāru sapulcei, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

(9) Ja sabiedrībā netiek veidota padome, šā panta piektajā un sestajā daļā minētajos jautājumos lēmumu pieņem akcionāru sapulce.

119.pants. Akciju sabiedrības valdes sēdes protokols

(1) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) valdes sēdes norises vietu, datumu un laiku;

3) valdes locekļus un citas personas, kas piedalās sēdē;

4) darba kārtības jautājumus;

5) pieņemto lēmumu katrā jautājumā;

6) balsošanas rezultātus, fiksējot katra valdes locekļa balsojumu "par" vai "pret" attiecībā uz katru lēmumu;

7) citu informāciju, ko valdes loceklis pieprasa iekļaut protokolā vai kas nepieciešama, lai precīzi atspoguļotu valdes sēdes norisi.

(2) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, pēc šā valdes locekļa pieprasījuma viņa atšķirīgais viedoklis ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(3) Valdes sēžu protokolus paraksta persona, kura vada valdes sēdi, sēdes protokolētājs un visi valdes locekļi, kas piedalās sēdē.

F sadaļa

XIX nodaļaKapitālsabiedrības darbības izbeigšanas vispārīgie noteikumi

120.pants. Kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas pamats

(1) Kapitālsabiedrības darbība izbeidzas:

1) ar dalībnieka (akcionāra) lēmumu;

2) ar tiesas nolēmumu;

3) ar lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanos sakarā ar sabiedrības maksātnespējas procesa pabeigšanu;

4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja kapitālsabiedrība dibināta uz noteiktu termiņu);

5) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja kapitālsabiedrība dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);

6) citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

(2) Maksātnespējīga publiskas personas kapitālsabiedrība izbeidz darbību saskaņā ar Maksātnespējas likumu.

121.pants. Likvidatora iecelšana

(1) Kapitālsabiedrības likvidāciju veic valdes locekļi, ja institūcija, kura pieņēma lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, tajā nav noteikusi citādi.

(2) Ja publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā par publiskas personas kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu noteikts, ka kapitālsabiedrības likvidāciju neveic valdes locekļi, likvidatoru ievēlē dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(3) Atlīdzību likvidatoram un tās izmaksas kārtību nosaka institūcija, kas ieceļ likvidatoru.

(4) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, atlīdzību likvidatoriem un tās izmaksas kārtību nosaka dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(5) Nosakot likvidatoriem atlīdzību, ievēro šajā likumā paredzētos ierobežojumus attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekļu atlīdzību.

122.pants. Pieteikums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju

Lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu kapitālsabiedrība triju darbdienu laikā pēc likvidatora ievēlēšanas iesniedz ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumā norāda Komerclikuma 8.pantā minētās ziņas par likvidatoru un attiecīgi pievieno:

1) attiecīgās institūcijas lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu;

2) likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, vai arī parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona.