Zaudējis spēku - Ieteikumi par pārvaldības sistēmas izveidi

80. Aktīvu un saistību pārvaldība ir lēmumu par aktīviem un saistībām saskaņošana, lai pārvaldītu risku, kas saistīti ar aktīvu un saistību vērtību izmaiņām.

81. Kopā ar ieguldījumu stratēģiju, aktīvu un saistību stratēģijā apraksta, kā finanšu un apdrošināšanas riski ietekmēs aktīvus un saistības īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ja nepieciešams, šīs abas stratēģijas var kombinēt.

82. Sabiedrība nodrošina, ka attiecībā uz aktīvu un saistību pārvaldību, sabiedrības risku pārvaldības politikā ietver vismaz šādu informāciju:

82.1. dažādu veidu neatbilstības starp aktīviem un saistībām noteikšanas un novērtēšanas procedūras aprakstu, vismaz attiecībā uz termiņiem un valūtu;

82.2. izmantojamo risku mazināšanas metožu aprakstu un attiecīgo riska mazināšanas metožu izmantošanas sagaidāmo ietekmi uz aktīvu un saistību pārvaldību;

82.3. apmēru, kādā sabiedrība pieļauj aktīvu un saistību neatbilstību;

82.4. veicamo stresa testu un scenārija testu pamatmetodes un to veikšanas biežumu.

4.8. Ieguldījumu riska pārvaldība

83. Sabiedrība risku pārvaldības politikā par ieguldījumu risku nosaka vismaz šādu informāciju:

83.1. kādu drošības, kvalitātes, likviditātes, rentabilitātes un pieejamības līmeni sabiedrība vēlas sasniegt attiecībā uz visu ieguldījumu portfeli un kā tā plāno sasniegt minēto mērķi;

83.2. iekšējos kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz aktīviem un pakļautību riskam, tostarp ārpusbilances saistībām, lai palīdzētu nodrošināt, ka sabiedrība sasniedz vēlamo ieguldījumu portfeļa drošības, kvalitātes, likviditātes, rentabilitātes un pieejamības līmeni;

83.3. apsvērumus par finanšu tirgus vidi;

83.4. nosacījumus, saskaņā ar kuriem sabiedrība var ieķīlāt vai aizdot aktīvus;

83.5. saikni starp tirgus risku un citiem riskiem nelabvēlīgos scenārijos;

83.6. ieguldījumu aktīvu pienācīgas vērtēšanas un pārbaudes procedūru;

83.7. procedūras, lai uzraudzītu ieguldījumu atdevi un vajadzības gadījumā pārskatītu politiku;

83.8. kādos aktīvos tiek ieguldīts, lai nodrošinātu apdrošinājuma ņēmēju un personu, kurām ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību, intereses.

84. Sabiedrība risku pārvaldības funkcijas ietvaros vērtē, vai sabiedrības noteiktie iekšējie ieguldījumu limiti ir pietiekami sabiedrības saistību nokārtošanai un atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Šim mērķim regulāri veic pietiekamu skaitu stresa testu.

85. Dažādu veidu ieguldījumiem piemītošo ieguldījumu risku identifikāciju, mērīšanu, uzraudzību, pārvaldību un kontroli veic, pielietojot piemērotas un atzītas metodes.

86. Sabiedrībai ir atbilstošas iekšējās kontroles procedūras, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu darbība ir pienācīgi pārbaudīta un darījumi vienmēr tiktu veikti, ņemot vērā ieguldījumu principus un procedūras.

87. Risku pārvaldības sistēma nosaka un uzrauga iekšējos kvantitatīvos limitus katram ieguldījumu veidam, ieskaitot ārpusbilances saistībām, darījumu partneriem, ģeogrāfiskajam izvietojumam vai industrijai ar mērķi pārvaldīt risku piemērotā veidā un aizsargājot apdrošinājuma ņēmēju intereses.

4.9. Likviditātes riska pārvaldība

88. Sabiedrība risku pārvaldības politikā attiecībā uz likviditātes risku ietver vismaz šādu informāciju:

88.1. procedūru neatbilstības starp ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām, gan no aktīviem, gan no saistībām, tostarp sagaidāmās naudas plūsmas no tādiem tiešās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumiem kā apdrošināšanas atlīdzības, apdrošināšanas līgumu pārtraukšanas vai atpirkumu summu izmaksas, noteikšanai;

88.2. pieņēmumus par kopējās likviditātes vajadzībām īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp atbilstošu likviditātes drošības rezervi, lai nepieļautu likviditātes nepietiekamību;

88.3. likvīdo aktīvu līmeņa noteikšanu un to uzraudzību, tostarp iespējamo izmaksu vai finansiālo zaudējumu summu aktīvu piespiedu pārdošanas gadījumā;

88.4. alternatīvu finansēšanas avotu noteikšanu un to izmaksas;

88.5. apsvērumus par sagaidāmo ietekmi uz likviditāti no jaunu apdrošināšanas produktu ieviešanas.

89. Likviditātes riska pārvaldības mērķis ir nodrošināt, ka sabiedrība var izpildīt saistības pret apdrošinājuma ņēmējiem un personām, kas var pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.

90. Īstermiņa likviditāte vai skaidras naudas pārvaldība iekļauj vajadzību pēc skaidras naudas līdzekļiem ikdienā normālos komercdarbības apstākļos. Apsvērumi par ilgtermiņa likviditāti ietver novērtējumu par vairāku negaidītu notikumu iespējamību un potenciāli nelabvēlīgu darbības nosacījumu iestāšanos vienlaicīgi, kad ieguldījumus nevar realizēt par pašreizējo tirgus vērtību, un situāciju par paātrinātu aktīvu realizāciju zem ekspertu noteiktās tirgus vērtības. Likviditātes apsvērumos ņem vērā arī iespējamo apdrošinājuma ņēmēju uzvedību.

5. Piesardzības princips un pārvaldības sistēma

5.1. Ieguldījumu riska pārvaldība

91. Sabiedrība ieguldījumu riska pārvaldībai izstrādā sev piemītošu būtisko risku rādītāju kopumu, kurš pielāgots sabiedrības risku pārvaldības politikai un darbības stratēģijai.

92. Pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, sabiedrība nepaļaujas tikai uz informāciju, ko sniedz finanšu iestādes, aktīvu pārvaldītāji un kredītreitingu aģentūras. Pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, sabiedrība ņem vērā ar ieguldījumiem saistītos riskus, nepaļaujoties tikai uz to, ka risks ir pienācīgi ietverts kapitāla prasībās.

93. Sabiedrība ieguldījumu riska pārvaldībā ievēro piesardzības principu, nodrošinot, ka:

93.1. piesardzības princips tiek ņemts vērā, izstrādājot, ieviešot un īstenojot ieguldījumu stratēģiju;

93.2. sabiedrībai ir atbilstoša izpratne par riskiem, kas saistīti ar ieguldījumiem;

93.3. sabiedrība veic nepārtrauktu uzraudzību un kontroli, pat, ja tā ir deleģējusi pienākumus ārpakalpojuma sniedzējam, sabiedrība aizsargā apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto intereses, ņemot vērā, ka tādi riski kā juridiskais risks, reputācijas risks, komerciālais risks un operacionālais risks, ja tas netiek pienācīgi uzraudzīts, var nelabvēlīgi ietekmēt sabiedrības maksātspējas prasības izpildi;

93.4. sabiedrības ieguldījumu portfelis ir atbilstoši diversificēts;

93.5. sabiedrība ar ieguldījumiem saistītos riskus var pienācīgi identificēt, izmērīt, uzraudzīt, pārvaldīt, kontrolēt.

5.2. Ārpuskārtas ieguldījumu darbības novērtējums

94. Sabiedrība pirms jebkuru ieguldījumu veikšanas vai ārpuskārtas ieguldījumu veikšanas novērtē vismaz šādus elementus:

94.1. savu spēju veikt un pārvaldīt šādu ieguldījumu;

94.2. ar ieguldījumu vai ieguldījumu darbību saistītos riskus un ieguldījumu vai ieguldījumu darbības ietekmi uz sabiedrības riska profilu;

94.3. ieguldījuma vai ieguldījumu darbības atbilstību apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju un apdrošinājuma ņēmēju interesēm, sabiedrības noteiktajiem saistību ierobežojumiem un efektīvai ieguldījumu portfeļa pārvaldei;

94.4. ieguldījuma vai ieguldījumu darbības ietekmi uz visa ieguldījumu portfeļa kvalitāti, drošību, likviditāti, rentabilitāti un pieejamību.

95. Sabiedrība nodrošina, ka, ja ieguldījums vai ieguldījumu darbība ir saistīta ar ievērojamu risku vai izmaiņām riska profilā, atbildīgā persona par risku pārvaldības funkciju paziņo par šādu risku vai riska profila izmaiņām sabiedrības padomei un valdei.

96. Ja veiktie ieguldījumi rada ievērojamu risku vai izmaiņas riska profilā, sabiedrība veic perspektīvo pašu risku novērtējumu.

5.3. Tirgum piesaistītie un indeksam piesaistītie dzīvības apdrošināšanas līgumi

97. Sabiedrība veic ieguldījumus tirgum piesaistītos un indeksam piesaistītos dzīvības apdrošināšanas līgumos, ņemot vērā sabiedrības politikās ietvertos mērķus.

98. Sabiedrība, veicot ieguldījumus atbilstoši noslēgto tirgum piesaistīto un indeksam piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu nosacījumiem, ņem vērā un pārvalda ierobežojumus, kas saistīti ar likviditāti.

5.4. Aktīvi, kas netiek tirgoti regulētā tirgū

99. Sabiedrība izstrādā, pārvalda, uzrauga un kontrolē procedūras attiecībā uz ieguldījumiem, kas netiek tirgoti regulētā tirgū, vai sarežģītiem ieguldījumiem, kuru vērtību ir sarežģīti noteikt, ja sabiedrība veic vai plāno veikt šādus ieguldījumus.

100. Sabiedrība uztur piesardzīgā līmenī tirdzniecības nolūkā turētos aktīvus, kuri netiek tirgoti vai netiek tirgoti regulāri, tāpat kā aktīvus, kas netiek tirgoti regulētā tirgū.

5.5. Atvasinātie finanšu instrumenti un vērtspapirizētie instrumenti

101. Sabiedrība, kas izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, izstrādā procedūras saskaņā ar risku pārvaldības politiku attiecībā uz ieguldījumiem.

102. Sabiedrība, ja tā izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, lai sekmētu efektīvu ieguldījumu portfeļa pārvaldi, uzskatāmi parāda, kā tiek uzlabota ieguldījumu portfeļa kvalitāte, drošība, likviditāte vai rentabilitāte, neradot ievērojamu nelabvēlīgu ietekmi uz kādu no šiem rādītājiem.

103. Sabiedrība, ja tā izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, lai sekmētu risku mazināšanu vai kā riska mazināšanas metodi, dokumentē loģisko pamatojumu un uzskatāmi parāda efektīvu riska nodošanu, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus.

104. Sabiedrība, veicot ieguldījumus vērtspapirizētajos instrumentos, nodrošina, ka tās intereses un iniciatora vai sponsora (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) intereses attiecībā uz vērtspapirizētajiem aktīviem ir labi izprastas un saskaņotas.

6. Pašu kapitāla prasības un pārvaldības sistēma

6.1. Kapitāla pārvaldības politika

105. Sabiedrība izstrādā un apstiprina kapitāla pārvaldības politiku, kurā ietver:

105.1. procedūras aprakstu, lai nodrošinātu, ka atsevišķas pašu kapitāla sastāvdaļas gan emitēšanas brīdī, gan vēlāk atbilstu spēkā esošajām prasībām attiecībā uz pašu kapitālu un peļņas sadali, kā arī, lai tiktu klasificētas atbilstoši spēkā esošajām pašu kapitāla prasībām, un kas ietver vismaz šādu informāciju:

105.1.1. procedūras aprakstu, lai uzraudzītu pašu kapitāla emisiju saskaņā ar vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānu;

105.1.2. procedūras aprakstu, lai nodrošinātu, ka visu pašu kapitāla posteņu noteikumi un nosacījumi ir skaidri un nepārprotami attiecībā uz spēkā esošajām pašu kapitāla prasībām;

105.2. procedūru aprakstu, lai:

105.2.1. nodrošinātu, ka jebkura politika vai paziņojums attiecībā uz akciju dividendēm tiek ņemts vērā, nosakot pašu kapitāla pietiekamību;

105.2.2. noteiktu un dokumentētu gadījumus, kad sagaidāms, ka peļņas sadale tiks atlikta vai anulēta.

6.2. Vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plāns

106. Sabiedrība izstrādā vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānu, kura izpildi kontrolē sabiedrības padome, un kas ietver vismaz šādu informāciju:

106.1. plānotās kapitāla emisijas apmēru un termiņu;

106.2. maksājuma termiņu, tajā skaitā gan līgumā noteikto maksājuma termiņu, gan iespēju veikt ar sabiedrības pašu kapitāla elementiem apmaksu vai izpirkumu pirms termiņa;

106.3. kā katra emisija, izpirkšana vai apmaksa vai citas izmaiņas atsevišķas pašu kapitāla sastāvdaļas novērtējumā, ietekmē spēkā esošo pašu kapitāla prasību un noteikto ierobežojumu piemērošanu;

106.4. informāciju par peļņas sadales politikas piemērošanu.

107. Sabiedrība kapitāla pārvaldības plānā ņem vērā risku pārvaldības sistēmas rezultātus un perspektīvo pašu risku novērtējumu.

7. Iekšējā kontrole

108. Sabiedrība nodrošina, ka personālam ir izpratne par lomu iekšējās kontroles sistēmā. Kontroles darbības samēro ar riskiem, kas izriet no kontrolējamām darbībām un procesiem.

109. Papildu uzraudzībai pakļautās sabiedrības nodrošina konsekventu iekšējās kontroles sistēmu īstenošanu visā grupā.

110. Sabiedrība nodrošina, ka iekšējās kontroles sistēmā esošie uzraudzības un ziņojumu sniegšanas mehānismi nodrošina sabiedrības padomi un valdi ar lēmumu pieņemšanai būtisku informāciju.

8. Iekšējā audita funkcija

8.1. Neatkarība

111. Iekšējais audits ir sabiedrībā izveidota neatkarīga funkcija, lai pārbaudītu un novērtētu iekšējās kontroles sistēmas darbību, efektivitāti un lietderību, un citus pārvaldības sistēmas elementus. Iekšējais audits palīdz sabiedrības padomei un valdei veikt tās pienākumus efektīvas iekšējās kontroles sistēmas nodrošināšanai. Iekšējais audits sniedz sabiedrības padomei un valdei vērtējumus, ieteikumus un informāciju par veiktajām aktivitātēm.

112. Sabiedrība nodrošina, ka, veicot auditu, novērtējot audita rezultātus un ziņojot par tiem, atbildīgā persona par iekšējā audita funkciju nav atkarīga no sabiedrības valdes, jo tā var nelabvēlīgi ietekmēt iekšējā audita funkcijas neatkarību un objektivitāti.

113. Lai iekšējā audita funkcija darbotos efektīvi, sabiedrība nodrošina vismaz šādu pasākumu veikšanu:

113.1. skaidri nosaka un dokumentē struktūrvienības vai personas, kura veic iekšējā audita funkciju, pilnvaras;

113.2. nodala iekšējā audita funkciju no ikdienas darījumu veikšanas un kontroles funkcijām;

113.3. nodrošina struktūrvienībai vai personai, kura veic iekšējā audita funkciju, brīvu piekļuvi visiem dokumentiem, informācijai un darbiniekiem;

113.4. piešķir struktūrvienībai vai personai, kura veic iekšējā audita funkciju, pilnvaras kontrolēt to sabiedrības darbību, kuras nodrošināšanai tiek izmantoti ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumi;

113.5. nodrošina struktūrvienībai vai personai, kura veic iekšējā audita funkciju, efektīvai funkciju veikšanai pietiekamus resursus, t.sk. atbilstošu darbinieku ar pietiekamu izglītību un profesionālo pieredzi skaitu, lai būtu pamats uzskatīt, ka tie ir spējīgi kvalificēti pildīt savus pienākumus, kā arī nodrošina to pastāvīgu apmācību;

113.6. nodrošina struktūrvienībai vai personai, kura veic iekšējā audita funkciju, tiešus kontaktus ar sabiedrības padomi un valdi.

114. Sabiedrība var izveidot atsevišķas funkcijas specifisku darbību vai vienību kontrolei un uzraudzībai. Šādas funkcijas ir iekšējās kontroles sistēmas sastāvdaļa un tas neatbrīvo iekšējo auditu no šo specifisko darbību vai vienību pārbaudes. Tomēr, lai panāktu lielāku efektivitāti, iekšējais audits, veicot tā pienākumus, var izmantot citu funkciju sniegto informāciju. Iekšējā audita funkcijas neatkarība nozīmē, ka tai ir noteikts statuss organizācijā un tā veic uzdevumus bez nepamatotas iejaukšanās un objektīvi.

8.2. Iekšējā audita politika

115. Sabiedrības padome apstiprina iekšējā audita funkcijas ietvaros izstrādāto iekšējā audita politiku, kurā iekļauti vismaz šādi elementi:

115.1. noteikumi un nosacījumi saskaņā ar kuriem struktūrvienībai vai personai, kura veic iekšējā audita funkciju, var noteikt sniegt atzinumu vai atbalstu vai veikt citus īpašus uzdevumus;

115.2. procedūras, kuras struktūrvienība vai persona, kura veic iekšējā audita funkciju un ir atbildīga par to, ievēro pirms uzraudzības iestādes informēšanas;

115.3. personāla rotācijas kritērijus.

116. Papildu uzraudzībai pakļautās sabiedrības nodrošina, ka iekšējā audita politika grupas līmenī nosaka kā:

116.1. koordinē iekšējā audita darbību visā grupā;

116.2. nodrošina atbilstību iekšējā audita prasībām grupas līmenī.

8.3. Iekšējā audita funkcijas uzdevumi

117. Sabiedrība iekšējā audita funkcijas ietvaros veic vismaz šādus pasākumus:

117.1. izstrādā, īsteno un uztur iekšējā audita plānu, kurā noteiktas iekšējā audita plānotās pārbaudes, kas jāveic turpmākajos gados, ņemot vērā visas darbības un visu sabiedrības pārvaldības sistēmu;

117.2. lemjot par prioritātēm, izvēlas uz risku balstītu pieeju;

117.3. ziņo par audita plānu sabiedrības padomei un valdei;

117.4. izdod iekšējā audita rakstveida ziņojumu sabiedrības padomei un valdei, pamatojoties uz iekšējā audita plānā paredzēto pārbaužu rezultātiem, kas ietver konstatētos faktus un ieteikumus, ieskaitot paredzēto laika periodu trūkumu novēršanai un atbildīgo personu, kā arī informāciju par audita ieteikumu pildīšanu;

117.5. vismaz reizi gadā iesniedz iekšējā audita rakstveida ziņojumu padomei un valdei;

117.6. pārbauda atbilstību lēmumiem, kurus pieņēmusi sabiedrības padome un valde, pamatojoties uz šo ieteikumu 117.4. apakšpunktā minētajiem ieteikumiem.

118. Sabiedrība nodrošina, ka vajadzības gadījumā iekšējās audita funkcijas ietvarā var veikt pārbaudes, kas nav iekļautas iekšējā audita plānā.

9. Aktuārā funkcija

9.1. Aktuārās funkcijas uzdevumi

119. Sabiedrība nodrošina efektīvas aktuārās funkcijas darbību.

120. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros veic vismaz šādus pasākumus:

120.1. koordinē tehnisko rezervju aprēķināšanu;

120.2. nodrošina tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantoto metodoloģiju, modeļu un pieņēmumu piemērotību;

120.3. novērtē tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantoto datu pietiekamību un kvalitāti;

120.4. salīdzina tehniskās rezerves vislabāko aplēsi ar pieredzi;

120.5. informē vadību par tehnisko rezervju aprēķinu ticamību un atbilstību;

120.6. izsaka viedokli par kopējo risku parakstīšanas politiku;

120.7. izsaka viedokli par cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas izkārtojuma atbilstību;

120.8. piedalās efektīvas risku pārvaldības sistēmas izveidē, lai nodrošinātu risku modelēšanu kapitāla prasību aprēķināšanai un veiktu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības risku un maksātspējas novērtēšanu.

121. Sabiedrība veic atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem, ja tā aktuārās funkcijas ietvaros nosaka papildus citus veicamus pienākumus un uzdevumus.

122. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība nosaka, ka aktuārās funkcijas ietvaros tiek sniegts atzinums par cedētās pārapdrošināšanas politiku un cedētās pārapdrošināšanas programmu visā grupā.

123. Tehnisko rezervju aprēķināšanas koordinēšana, kas ir viens no aktuārās funkcijas uzdevumiem, var neietvert tehnisko rezervju faktisko aprēķināšanu. Sabiedrība, nosakot, kurš veic tehnisko rezervju aprēķināšanu, skaidri nodala pienākumus un atbildību, nodrošinot neatkarīgu aprēķinu pārbaudi un tehnisko rezervju pietiekamības pārbaudi. Gadījumos, kad aktuārā funkcija veic gan tehnisko rezervju aprēķināšanu, gan tehnisko rezervju pietiekamības pārbaudi, sabiedrības ieviestajiem procesiem un procedūrām jānodrošina izvairīšanās no interešu konflikta un jānodrošina atbilstoša neatkarība. Pienākumu nodalīšanas pakāpi nosaka proporcionāli tehniskās rezerves aprēķināšanai piemītošajam riska veidam, apjomam un sarežģītībai.

124. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros sniedz ieteikumus un aktuāro ziņojumu par risku parakstīšanu grupā, aktīviem un saistībām, grupas maksātspējas stāvokli, grupas sagaidāmo maksātspējas stāvokli, par stresa testiem un scenāriju testiem tehnisko rezervju jomā, aktīvu un pasīvu pārvaldību, dividenžu sadalījumu saistībā ar aplēstajiem ieguvumiem, risku parakstīšanas politiku, cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem un citiem risku pārnešanas vai mazināšanas veidiem. Sniedz ieteikumus arī par apdrošināšanas prēmiju un aplēsto ieguvumu atbilstību un pietiekamību vai to aprēķināšanas (noteikšanas) kārtību.

125. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros, veicot perspektīvo pašu risku novērtēšanu, sniedz viedokli par sabiedrības pastāvīgu turpmāko atbilstību prasībām attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķinu un nosaka iespējamos riskus, kas izriet no ar šo aprēķinu saistītas nenoteiktības.

126. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros novērtē tehnisko rezervju aprēķinā izmantoto iekšējo un ārējo datu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem datu kvalitātes standartiem. Vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus attiecībā uz iekšējām procedūrām, lai uzlabotu datu kvalitāti, kas nodrošinātu sabiedrības atbilstību attiecīgajām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

127. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros, sniedzot viedokli par riska parakstīšanas politiku un cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem, ņem vērā to savstarpējo saistību.

128. Sabiedrība iekšējā modeļa pirmspieteikuma procesā aktuārās funkcijas ietvaros piedalās risku, uz kuriem attiecas iekšējais modelis, noteikšanā un atkarību starp šiem riskiem un pārējiem riskiem izvērtēšanā. Aktuārās funkcijas iesaiste ir balstīta uz tehnisko analīzi un atspoguļo aktuārās funkcijas pieredzi un zināšanām.

9.2. Tehnisko rezervju aprēķina koordinācija

129. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros identificē jebkuras neatbilstības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par tehnisko rezervju aprēķināšanu un neatbilstības gadījumā ierosina atbilstošas korekcijas.

130. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros izskaidro jebkuras būtiskas ietekmes uz tehnisko rezervju apmēru, ko starp novērtēšanas datumiem rada izmaiņas datos, tehnisko rezervju aprēķināšanas metodoloģijā vai pieņēmumos.

131. Gan uzdevumu nodrošināt tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantotās metodoloģijas un modeļu, tostarp izdarīto pieņēmumu, piemērotību, gan izvērtēt tehnisko rezervju aprēķinā izmantoto datu pietiekamību un kvalitāti, veic tehnisko rezervju aprēķina koordinēšanas ietvaros.

132. Lai varētu identificēt neatbilstības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, aktuārās funkcijas ietvaros pielieto metodoloģijas, kas ļauj veikt pilnīgu analīzi attiecībā uz normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

133. Tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantotās aprēķina metodoloģijas izvērtē, izmantojot tādu vērtēšanas instrumentu kā vēsturisko datu testēšana un ņemot vērā izmaiņas laika gaitā.

9.3. Aktuārais ziņojums padomei un valdei

134. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros vismaz reizi gadā rakstveidā sagatavo ziņojumu sabiedrības padomei un valdei, norādot veiktos būtiskos uzdevumus un to rezultātus, kā arī norādot visus atklātos trūkumus un sniedz ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai.

135. Ziņojumā padomei un valdei ietver vismaz šādu informāciju:

135.1. tehnisko rezervju aprēķināšanā pielietoto metožu aprakstu un pamatojumu to izvēlei;

135.2. izklāstu par būtiskākajiem pieņēmumiem, uz kuriem balstītas tehnisko rezervju aprēķināšanas metodes, un pamatojums to izvēlei, kā arī norādes par tehnisko rezervju aprēķināšanas pamatā esošo pieņēmumu jutīgumu katram no nozīmīgākajiem riskiem;

135.3. tehnisko rezervju aprēķinos izmantoto datu pārbaudes aprakstu, ietverot informāciju par veiktajām datu korekcijām;

135.4. atbilstības novērtējumu un tehnisko rezervju pietiekamības pārbaudes rezultātus;

135.5. skaidrojumu par tehnisko rezervju salīdzinājuma rezultātā veiktajām izmaiņām, ietverot informāciju par izmaiņām pieņēmumos un rezultātos;

135.6. vislabākās aplēses un atbilstoši pieredzei konstatētā nepieciešamā lieluma salīdzinājumu un skaidrojumu par katru būtisku novirzi;

135.7. viedokli par riska parakstīšanas politiku, kas var ietvert vismaz šādu informāciju:

135.7.1. vai produktu cenas atbilst riska parakstīšanas politikai attiecībā uz riska uzņemšanos;

135.7.2. viedokli par galvenajiem riska faktoriem, kas ietekmēs apdrošināšanas darbības ienesīgumu nākamā gada laikā, izvērtējot ārējo faktoru, tādu kā inflācija, juridiskie riski, apdrošināšanas darbības apjoma izmaiņas vai tirgus vides izmaiņas, iespējamo ietekmi uz nākotnes peļņu;

135.7.3. viedokli par iespējamo finanšu ietekmi no plānotajām termiņu un līgumu nosacījuma maiņām;

135.8. viedokli par cedētās pārapdrošināšanas politiku, kas var ietvert vismaz šādu informāciju:

135.8.1. cedētās pārapdrošināšanas izvietojuma atbilstību sabiedrībā noteiktajam pieļaujamajam riska līmenim;

135.8.2. cedētās pārapdrošināšanas ietekmes uz neto tehnisko rezervju apmēru novērtējumu;

135.9. aprakstu par piedalīšanos risku modelēšanā, kas ir pamatā kapitāla prasību aprēķinam.

10. Ārpakalpojumi

136. Sabiedrība nosaka ārpakalpojumā nodotās funkcijas vai darbības būtiskumu. Būtiskuma kritērijs ir – vai sabiedrība bez konkrētās ārpakalpojumā nodotās funkcijas vai darbības varētu sniegt pakalpojumus apdrošinājuma ņēmējiem.

137. Sabiedrība nodrošina, ka apdrošināšanas starpnieka, kurš nav sabiedrības darbinieks, bet kuram ir piešķirtas pilnvaras parakstīt apdrošināšanas risku vai kārtot atlīdzības sabiedrības vārdā, darbība ir pakļauta ārpakalpojumu sniegšanas prasībām.

138. Ja būtiskas funkcijas tiek nodotas ārpakalpojuma sniedzējam grupas ietvaros, grupas atbildīgā struktūrvienība nosaka, kuras funkcijas attiecas uz katru konkrēto grupas struktūrvienību, un nodrošina, ka to nodošana ārpakalpojuma sniedzējiem nelabvēlīgi neietekmē būtisku funkciju darbību katrā konkrētā grupas struktūrvienībā.

139. Sabiedrība, kura izmanto ārpakalpojumus vai apsver to izmantošanu, ārpakalpojumu saņemšanas politikā nosaka sabiedrības pieeju un procesus ārpakalpojumu nodrošināšanā no līguma noslēgšanas līdz tā izbeigšanai. Ārpakalpojumu saņemšanas politikā ietver vismaz šādu informāciju:

139.1. sabiedrībai būtiskas funkcijas vai darbības noteikšanas kritērijus;

139.2. kā tiek izvēlēts piemērotas kvalitātes pakalpojuma sniedzējs un kā un cik bieži tiek izvērtēta tā darbība un rezultāti;

139.3. informāciju, kas jāiekļauj rakstveida līgumā ar ārpakalpojuma sniedzēju;

139.4. sabiedrības rīcības plānu neparedzētām situācijām, t.sk., ja sabiedrībai būtisko funkciju vai darbību nodrošināšana ārpakalpojumā tiek pārtraukta.

11. Grupas pārvaldības īpašās prasības

11.1. Pienākumi attiecībā uz iekšējo pārvaldības prasību noteikšanu

140. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība nosaka atbilstošas iekšējās pārvaldības prasības visā grupā, skaidri sadalot pienākumus starp visām grupā ietilpstošajām sabiedrībām, ņem vērā attiecīgo risku pārvaldības struktūru un organizāciju grupas līmenī.

141. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība, izveidojot pārvaldības sistēmu, nodrošina, ka netiek nelabvēlīgi ietekmēti individuālās sabiedrības padomes un valdes pienākumi grupā.

142. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība pārvaldības sistēmai grupas līmenī nodrošina vismaz šādu pasākumu veikšanu:

142.1. ievieš atbilstošus un efektīvus instrumentus, procedūras un nosaka atbildības sadalījumu un to regulāri pārskata, kas dod iespēju pārraudzīt un pārvaldīt riskus un iekšējās kontroles sistēmas darbību individuālā līmenī;

142.2. ievieš ziņojumu sniegšanas sadalījumu grupā, kā arī nodrošina efektīvu augšupejošas un lejupejošas informācijas plūsmu grupā;

142.3. dokumentē un informē visas sabiedrības apdrošināšanas grupā par instrumentiem, ko izmanto, lai noteiktu, mērītu, uzraudzītu, pārvaldītu visus riskus, kuriem grupa tiek pakļauta un ziņotu par tiem;

142.4. ņem vērā visu to sabiedrību intereses, kuras pieder grupai, un to, kā šīs intereses sekmē visas grupas kopīgā mērķa sasniegšanu ilgtermiņā.

11.2. Grupas risku pārvaldība

143. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība ņem vērā riskus gan individuālā, gan grupas līmenī un to mijiedarbību risku pārvaldības sistēmā, jo īpaši:

143.1. reputācijas risku un risku, kas rodas no grupas iekšējiem darījumiem un risku koncentrāciju, ieskaitot nelabvēlīgās ietekmes risku (contagion risk), grupas līmenī;

143.2. mijiedarbību starp riskiem, kas rodas, veicot komercdarbību dažādās sabiedrībās un dažādās jurisdikcijās;

143.3. riskus, kas rodas no trešo valstu sabiedrībām;

143.4. riskus, kas rodas no uzraudzībai nepakļautām sabiedrībām;

143.5. riskus, kas rodas no uzraudzībai pakļautām sabiedrībām.

144. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība iekļauj risku pārvaldībā grupas līmenī atbilstošus procesus un procedūras, lai noteiktu, mērītu, pārvaldītu un uzraudzītu riskus, kuriem ir vai varētu būt pakļauta grupa un katra atsevišķa sabiedrība, kā arī ziņotu par tiem.

145. Papildu uzraudzībai pakļautā sabiedrība nodrošina, ka grupas risku pārvaldības struktūra un organizācija nelabvēlīgi neietekmē sabiedrības juridisko spēju pildīt savas tiesiskās, normatīvās un līgumiskās saistības.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs K.Zakulis

PielikumsFinanšu un kapitāla tirgus komisijas10.12.2014. ieteikumiem Nr.296

Ieteikumi par perspektīvo pašu risku novērtējumu