LegalizeNoteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"
165.5. ārpus sprādzienbīstamā un ugunsbīstamā nodalījuma pie evakuācijas izejām izvietotas ierīces sistēmas iedarbināšanai no attāluma.
3.7. Ventilācijas kameras
166. Ventilācijas iekārtas un citas gaisa apstrādes iekārtas izvieto ventilācijas kamerā. Ventilācijas kamera no pārējām telpām ir atdalīta ar ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža ir EI-60, ugunsdrošiem pārsegumiem, kuru ugunsizturības robeža ir R-60, un ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža ir EI-30.
167. Ventilācijas iekārtas atļauts izvietot uz ēku jumtiem.
168. Publiskajās ēkās ventilācijas iekārtas atļauts izvietot ārpus ventilācijas kamerām, ja ventilācijas iekārtas apkalpo tikai vienu telpu, izņemot sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas telpas.
169. Ja ventilācijas iekārtas apkalpo tikai vienu ugunsdrošības nodalījumu un ir tajā izvietotas, iekārtas nav jāizvieto ventilācijas kamerā, izņemot sprādzienbīstamas telpas.
170. Gaisa pieplūdes iekārtas un gaisa nosūces iekārtas parasti izvieto vienā ventilācijas kamerā.
171. Gaisa pieplūdes ventilatorus un gaisa nosūces ventilatorus, kuri apkalpo sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas telpas, izvieto atsevišķās telpās.
172. Ventilācijas iekārtām, vēdināšanas, gaisa kondicionēšanas un apkures sistēmu iekārtām, kuras apkalpo sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas telpas, kā arī sprādzienbīstamu maisījumu vietējām nosūces iekārtām nodrošina sprādziendrošu aizsardzību.
173. Ventilācijas kameras sprādzienbīstamības vai ugunsbīstamības kategoriju pielīdzina to telpu sprādzienbīstamībai vai ugunsbīstamībai, kuras attiecīgā kamera apkalpo.
174. Sprādzienbīstamu telpu ventilācijas sistēmu iekārtas izvieto atsevišķā ventilācijas kamerā. Šo sistēmu ventilatori un elektroiekārtas ir sprādziendrošas.
175. Ja ventilācijas kamera apkalpo telpas, kurām ir dažāda sprādzienbīstamība vai ugunsbīstamība, ventilācijas kameras sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kategoriju nosaka atbilstoši bīstamākajai kategorijai.
176. Ventilācijas kamerās nedrīkst izvietot cauruļvadus, kuros ir viegli uzliesmojošas un degošas vielas vai gāzes.
3.8. Ventilācijas sistēmas vadība
177. Ventilācijas sistēmas apgādā ar automātiskās vadības, elektrokomutācijas un elektriskās piedziņas iekārtām.
178. Automatizācijas līmeni nosaka tehnoloģiskās prasības un ekonomiskais pamatojums. Ēkas automātiskās vadības sistēmas projektē atbilstoši piemērojamiem standartiem.
179. Automatizācijas, elektrokomutācijas un elektriskās piedziņas sistēma nodrošina šādu minimālo prasību izpildi:
179.1. gaisa apstrādes procesu, gaisa sildīšanas, dzesēšanas, mitrināšanas, recirkulācijas, siltuma un aukstuma utilizācijas vadība;
179.2. elektrodzinēja aizsardzība;
179.3. ūdens kalorifera aizsardzība pret aizsalšanu, kontrolējot ūdens un gaisa temperatūru;
179.4. ventilācijas sistēmu automātiska izslēgšana, izņemot ventilācijas sistēmas, kas nosūc dūmus, vai sistēmas, kas rada virsspiedienu kāpņu telpā, liftu šahtās, gaiteņos bez dabiskā apgaismojuma vai ugunsdrošības vējtveros, ja saņemts signāls no automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas vai automātiskās ugunsdzēsības sistēmas par ugunsgrēka izcelšanos.
3.9. Ventilācijas sistēmu montāža
180. Ventilācijas sistēmas montē atbilstoši saskaņotajam būvprojektam un ievērojot piemērojamos standartus.
181. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas komisionē un nodod ekspluatācijā atbilstoši standartam LVS EN 12599:2013 "Ēku ventilācija. Testa procedūras un mērīšanas metodes, nododot ekspluatācijā ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas" un LVS ISO 10780:2002 "Stacionāro avotu izmeši – Gāzu ātruma un plūsmas mērīšana cauruļvados".
182. Ventilācijas sistēmas iedarbina pēc to pārbaudes un salīdzināšanas ar būvprojektu un pēc elektrotīkla parametru pārbaudes.
183. Ventilācijas sistēmu aerodinamiskās ieregulēšanas un gaisa apstrādes iekārtu siltuma un aukstuma apgādes sistēmu hidrauliskās ieregulēšanas rezultātus apkopo protokolos. Pamatojoties uz protokoliem, sastāda sistēmas pasi.
184. Par ventilācijas sistēmas komisionēšanu sastāda protokolu. Protokolam pievieno šādus dokumentus:
184.1. autoruzraudzības kārtībā izmainīts būvprojekta rasējumu komplekts un detalizētie rasējumi;
184.2. uzstādīto iekārtu pases un lietoto būvizstrādājumu atbilstību apliecinoša dokumentācija;
184.3. segto darbu akti;
184.4. sistēmas aerodinamiskās un hidrauliskās ieregulēšanas protokoli un pases;
184.5. automātiskās regulēšanas un elektriskās komutācijas sistēmu shēmas;
184.6. sistēmas lietošanas apraksts un drošības tehnikas instrukcijas;
184.7. protokols par to, ka personāls ir apmācīts ekspluatēt sistēmu.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
1.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 231-15"Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 16.jūnijanoteikumiem Nr.310)
Maksimālie parametri ēkām, kurās atļauts izbūvēt vietējās apkures ierīces ar cieto kurināmo
| Nr. p. k. | Ēku vai telpu lietošanas veids | Stāvu skaits | Kopējā platība (m2) |
|---|---|---|---|
| 1. | Dzīvojamās ēkas (neattiecas uz kamīniem, kurus izmanto kā papildu apkures ierīces) | 2 | — |
| 2. | Pirmsskolas izglītības iestādes, vispārizglītojošās skolas, internātskolas un citas skolas, bērnunami, ārstniecības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes (izņemot aptiekas) | 1 | 300 |
| 3. | Pārējās publiskās ēkas | 2 | 500 |
| 4. | Mazas ugunsslodzes ražotņu un noliktavu telpas dzīvojamās un publiskās ēkās | 2 | 1000 |
| Nr. p. k. | Periodiskas darbības vietējās apkures ierīces | Ugunsdrošības atkāpe no dūmkanāla (dūmeņa) iekšējās virsmaslīdz konstrukcijām (mm) | Ugunsdrošības atkāpe no dūmkanāla (dūmeņa) iekšējās virsmaslīdz konstrukcijām (mm) |
| --- | --- | --- | --- |
| Nr. p. k. | Periodiskas darbības vietējās apkures ierīces | degtspējīgām | grūti degošām |
| 1. | Ar darbības laiku līdz trim stundām | 380 | 250 |
| 2. | Ar darbības laiku, ilgāku par trim stundām | 510 | 380 |
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
2.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 231-15"Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 16.jūnijanoteikumiem Nr.310)
Gaisa vadu izvietojums inženiertīklu šahtās un šahtu sienu un tādu gaisa vadu izolācija, kuriem ir atšķirīga ugunsizturība
| 1. zīm. | 2. zīm. |
|---|---|
| Apzīmējumi:1 – kanalizācijas caurule no degtnespējīga materiāla;2 – gaisa vads.Piezīme.Šahtas sienu ugunsizturība netiek normēta, ja gaisa vadi ir ar normētu ugunsizturības robežu un vietas, kur tie šķērso šahtas sienas, ir noblīvētas. | Apzīmējumi:1 – kanalizācijas caurule no degtnespējīga materiāla;2 – gaisa vads;3 – šahtas siena.Piezīme.Šahtas sienu ugunsizturība netiek normēta, ja gaisa vadiem nav noteikta ugunsizturības robeža. |
| 3. zīm. | 4. zīm. |
| --- | --- |
| Apzīmējumi:1 – telpas ar ugunsslodzi f>600 MJ/m2 (EI-60);2 – telpas ar ugunsslodzi f≤600 MJ/m2 (EI-30);f – ugunsslodze telpā, kuru kanāls apkalpo. | Apzīmējumi:1 – telpas ar ugunsslodzi f≤600 MJ/m2 (EI-30);2 – telpas ar ugunsslodzi f>600 MJ/m2 (EI-60);f – ugunsslodze telpā, kuru kanāls apkalpo. |
| 5. zīm. | 6. zīm. |
| --- | --- |
| Apzīmējumi:1 – ugunsbīstama vai sprādzienbīstama telpa(EI-120);2 – telpas ar ugunsslodzi f>600 MJ/m2;3 – telpas ar ugunsslodzi f≤600 MJ/m2.Piezīme.Šahtu sienu un triju tādu gaisa vadu izolācija, kuriem ir atšķirīga ugunsizturības robeža. | Apzīmējums.1 – ugunsdrošs vārsts.Piezīme.Gaisa vadi, kuriem ir atšķirīga ugunsizturības robeža, bez izolācijas. Šahtu sienu šķērsošanas vietās ierīko ugunsdrošus vārstus, kuriem ir attiecīga ugunsizturības robeža. |
| 7. zīm. | 8. zīm. |
| --- | --- |
| Apzīmējumi:1 – kanalizācijas caurule no degtnespējīga materiāla;2 – caurule no degtnespējīga materiāla;3 – gaisa vads. | Apzīmējumi:1 – kanalizācijas caurule no degtspējīga materiāla;2 – caurule ar degtspējīgu izolāciju;3 – gaisa vads. |
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
3. pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 231-15"Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015. gada 16. jūnijanoteikumiem Nr. 310)
Iekšējā gaisa temperatūra un ventilācijas gaisa apmaiņas apjoms dzīvojamo ēku telpās
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)