Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves"

Ministru kabineta noteikumi Nr.327Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 45.§)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves" (turpmāk – Latvijas būvnormatīvs LBN 223-15).

2. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

3. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē tīmekļvietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro Latvijas būvnormatīva LBN 223-15 izpildei.

4. Būvprojekti, kuri noteiktajā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 223-15.

4.1 Būvprojektiem, kuri noteiktajā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz 2019. gada 22. decembrim, no teritorijas kanalizācijas sistēmā novadāmo lietus notekūdeņu daudzums nav jāpārrēķina atbilstoši nokrišņu slāņu datiem, kas norādīti Latvijas būvnormatīvā par būvklimatoloģiju.

5. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz 2017. gada 30. jūnijam, piemēro noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. jūnijam, var piemērot noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaEkonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijāApstiprināts arMinistru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.327

Latvijas būvnormatīvs LBN 223-15 "Kanalizācijas būves"

1. Vispārīgie norādījumi

1. Būvnormatīvs nosaka prasības kanalizācijas būvju (izņemot pagaidu kanalizācijas inženiertīklu un ēku iekšējo kanalizāciju) projektēšanai.

2. Kanalizācijas būves projektē saskaņā ar šo būvnormatīvu, citiem normatīvajiem aktiem piesārņojošu vielu emisijas un būvniecības jomā, kā arī kanalizācijas sistēmas operatora (ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja) tehniskajiem noteikumiem.

3. Kanalizācijas būvju, tai skaitā kanalizācijas ārējo inženiertīklu, kopumu (turpmāk – kanalizācijas sistēma) projektēšanā piemēro standartu, kuru sarakstu interneta vietnē www.lvs.lv ir publicējusi nacionālā standartizācijas institūcija, prasības.

4. Projektējot objektu kanalizācijas sistēmas, ņem vērā normatīvo aktu prasības teritorijas plānošanas jomā, pašvaldības teritorijas plānojumu un saistošo noteikumu prasības, kā arī veic esošo kanalizācijas būvju tehnisko, ekonomisko un higiēnisko novērtējumu, un izvērtē to kooperēšanas lietderību (neatkarīgi no piederības), paredzot to izmantošanas un darbības intensificēšanas iespējas, uzņemot individuālo māju, atsevišķi novietotu ēku vai ēku kopu notekūdeņus. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā saskaņoti ar ūdensapgādes būvniecības ieceres dokumentāciju.

5. Pirms izlaides ūdenstecēs vai ūdenstilpēs paredz visu notekūdeņu attīrīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī un atļauju nosacījumiem, kas izsniegtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo darbību pieteikšanas un atļauju izsniegšanas kārtību.

5.1 Notekūdeņu novadīšanu paredz pa pašteces cauruļvadiem un, ja nepieciešams, pa spiedvadiem vai vakuuma cauruļvadu sistēmām. Spiediena kanalizācijas sistēmu projektēšanu var veikt saskaņā ar standartu LVS EN 16932-2:2018 "Ārējās notekūdeņu un kanalizācijas sistēmas. Sūknēšanas sistēmas. 2. daļa: Pozitīva spiediena sistēma". Vakuuma kanalizācijas sistēmu projektēšanu var veikt saskaņā ar standartu LVS EN 16932-3:2018 "Ārējās notekūdeņu un kanalizācijas sistēmas. Sūknēšanas sistēmas. 3. daļa: Vakuuma sistēmas".

6. Lietus kanalizācijas sistēmā jānodrošina ne mazāk kā 70 % vispiesārņotāko virszemes noteces ūdeņu gada apjoma attīrīšana no dzīvojamiem rajoniem un piesārņotības ziņā tiem līdzīgiem rūpniecības rajoniem. Ja rūpniecības uzņēmuma teritorija ir piesārņota ar toksiskām vielām vai ievērojamu organisko vielu daudzumu, jāattīra visa virszemes notece.

7. Projektējamos galvenos tehniskos risinājumus un to realizācijas secību pamato atbilstoši projektēšanas uzdevumā noteiktajam, salīdzinot tos ar citiem iespējamiem variantiem. Tehniski ekonomisko aprēķinu veic tiem variantiem, kuru priekšrocības (trūkumus) bez aprēķina nav iespējams noteikt.

8. Būvniecības iecerei, uz kuru attiecināmas notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtību regulējošo normatīvo aktu prasības, galvenos tehniskos risinājumus, būvniecības kārtību un ūdenssaimniecības sistēmas izvēli argumentē, salīdzinot alternatīvos risinājumus tehniski ekonomiskajā pamatojumā.

9. Cauruļvadiem, armatūrai, iekārtām un materiāliem jāatbilst šī būvnormatīva, piemērojamo standartu un tehnisko noteikumu prasībām. Reglamentētās sfēras būvizstrādājumus novērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu. Ja nav pieļaujams kanalizācijas sistēmas vai atsevišķu tās elementu darbības pārtraukums, jāparedz pasākumi, kas nodrošina nepārtrauktu darbību.

10. Kanalizācijas būvju aizsargjoslas nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem aizsargjoslu jomā.

2. Kanalizācijas sistēmas un shēmas

2.1. Apdzīvoto vietu kanalizācijas sistēmas un shēmas

11. Apdzīvoto vietu kanalizācijā lieto šādas kanalizācijas sistēmas:

11.1. šķirtsistēma – kanalizācijas sistēma, kura paredzēta notekūdeņu un lietus ūdeņu novadīšanai pa diviem atsevišķiem cauruļvadiem;

11.2. daļējā šķirtsistēma – kanalizācijas sistēma, kurā notekūdeņi tiek novadīti atsevišķā cauruļvadā, bet lietus ūdeņi novadīti bez centralizētas cauruļvadu sistēmas;

11.3. daļēji dalītā sistēma – kanalizācijas sistēma, kura atbilst šķirtsistēmai ar papildinājumu, ka notekūdeņus novadošajā cauruļvadā tiek novadīta pirmā, visvairāk piesārņotākā, lietus ūdens daļa;

11.4. kopsistēma (lietojama tikai atsevišķos labvēlīgos apstākļos, ja iespējams ierīkot lietus pārgāzes pie ūdenstecēm vai ūdenstilpēm) – kanalizācijas sistēma, kas paredzēta notekūdeņu un lietus ūdeņu novadīšanai pa vienu cauruļvadu;

11.5. kombinētā (jauktā) sistēma – iepriekšminēto kanalizācijas sistēmu apvienojums, kas veidojas, ja kādā no apdzīvotas vietas daļām ir esoša kopsistēma, bet to attīstot, tiek projektēta šķirtsistēma vai daļēja šķirtsistēma.

12. Kanalizācijas sistēmu izvēlas, ņemot vērā plānoto vietu piesārņojošo vielu emisijai ūdenī, vietējos apstākļus, apvidus reljefu, vides izpētes rezultātus un citus apstākļus.

13. Decentralizētas vai centralizētas kanalizācijas sistēmas vai kanalizācijas sistēmas, kas ir kopīgas vairākām apdzīvotām vietām, atsevišķām ēku kopām un ražošanas teritorijām, projektē atbilstoši vietējās pašvaldības apstiprinātajai aglomerācijai.

14. Ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti, dzīvojamām un ražošanas teritorijām projektē kopīgas centralizētas kanalizācijas sistēmas. Ražošanas notekūdeņus apvieno ar sadzīves notekūdeņiem, ievērojot šī būvnormatīva 17. punktā minētos nosacījumus.

15. Decentralizētas kanalizācijas shēmas, pamatojot ar ekonomiskiem aprēķiniem un ņemot vērā vides aizsardzības institūciju prasības, drīkst projektēt, ja nepieciešams kanalizēt ēku kopas vai atsevišķas ēkas.

2.2. Ražošanas uzņēmumu kanalizācijas sistēmas un shēmas

16. Ražošanas uzņēmumu kanalizācijā parasti projektē šķirtsistēmu.

17. Ražošanas notekūdeņus ievada centralizētajā kanalizācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī un kanalizācijas sistēmas operatora (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja) tehniskajiem noteikumiem par piesārņojuma parametriem, ar kādiem ražošanas notekūdeņus var ievadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

2.3. Apdzīvoto vietu un ražošanas uzņēmumu virszemes noteces ūdeņu savākšana un attīrīšana

18. Lietojot šķirtsistēmas kanalizācijas sistēmu, virszemes noteces ūdeņi no apdzīvotās vietas teritorijas jāattīra lokālās vai centralizētās virszemes ūdeņu noteces notekūdeņu attīrīšanas būvēs. Virszemes, sadzīves un ražošanas notekūdeņu attīrīšana kopējās attīrīšanas būvēs atļauta, ja tam ir tehnisks un ekonomisks pamatojums. Virszemes noteces ūdeņus minētajā gadījumā ieteicams akumulēt krājtvertnēs un ievadīt kanalizācijas sistēmā apdzīvotās vietas notekūdeņu minimālā pieplūduma laikā.

19. Lietojot daļēji dalīto kanalizācijas sistēmu, virszemes noteces, sadzīves un ražošanas notekūdeņus attīra kopīgās notekūdeņu attīrīšanas būvēs.

20. Ražošanas uzņēmuma virszemes noteces ūdeņu lokālās notekūdeņu attīrīšanas būves izvietojamas tā teritorijā.

3. Notekūdeņu aprēķina daudzums un kanalizācijas ārējo inženiertīklu hidrauliskais aprēķins

3.1. Notekūdeņu daudzums, nevienmērības koeficienti un notekūdeņu aprēķina caurplūdums

21. Projektējot apdzīvoto vietu kanalizāciju ārējo inženiertīklu, dzīvojamo māju sadzīves notekūdeņu vidējo daudzumu diennaktī nosaka vienādu ar ūdens patēriņu diennaktī saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes būvju projektēšanu, atskaitot ūdens patēriņu teritoriju un zālāju laistīšanai, ko izvērtē tehniski ekonomiskajā pamatojumā.

22. Notekūdeņu daudzumu no atsevišķām dzīvojamām un publiskām ēkām, ja nepieciešams ņemt vērā koncentrētas pieplūdes, nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku iekšējā ūdensvada un kanalizācijas projektēšanu.

23. Ražošanas notekūdeņu vidējo aprēķina daudzumu diennaktī, kā arī to pieteces nevienmērības koeficientu nosaka, pamatojoties uz tehnoloģiskajiem datiem.

24. Apdzīvotās vietās, kur nav kanalizācijas ārējo inženiertīklu, notekūdeņu daudzumu nosaka atkarībā no ēkas labiekārtotības pakāpes, bet ne mazāk kā 25 litri diennaktī vienam iedzīvotājam.

25. Apdzīvotās vietas vidējais notekūdeņu aprēķina daudzums diennaktī ir šī būvnormatīva 21., 23. un 24. punktā noteikto daudzumu summa. Notekūdeņu daudzumu no iedzīvotājus apkalpojošiem ražošanas uzņēmumiem, kā arī neuzskaitītos notekūdeņu daudzumus drīkst pieņemt papildus piecu procentu apmērā no summārā apdzīvotās vietas vidējā notekūdeņu daudzuma diennaktī.

26. Maksimālais un minimālais notekūdeņu aprēķina daudzums diennaktī nosakāms kā vidējo notekūdeņu daudzumu summa diennaktī atbilstoši šī būvnormatīva 25.punktam, kas reizināta ar kopējiem nevienmērības koeficientiem atbilstoši šī būvnormatīva pielikuma 1.tabulai.

27. Rūpniecības uzņēmumu ražošanas notekūdeņu aprēķina caurplūdumu nosaka pēc pieplūdes tehnoloģiskā grafika.

28. Sadzīves un ražošanas notekūdeņu pašteces vadi, kā arī spiedvadi jāpārbauda attiecībā uz summārā maksimālā notekūdeņu aprēķina daudzuma caurplūdumu, kas noteikts atbilstoši šī būvnormatīva 26. un 27.punktam, un virszemes un gruntsūdeņu papildu pieplūdi, kas lietus laikā un sniega kušanas laikā neorganizēti ieplūst kanalizācijas ārējā inženiertīklā caur aku vāku spraugām un gruntsūdeņu infiltrācijas veidā. Papildu pieplūdi qad (litri sekundē) (turpmāk – l/s) nosaka, pamatojoties uz speciāliem pētījumiem vai analogu būvju ekspluatācijas datiem, bet, ja tādu trūkst, izmantojot šādu formulu:

3.2. Lietusūdeņu aprēķina daudzums

29. Lietusūdeņu aprēķina daudzumu qr (l/s) nosaka pēc maksimālās intensitātes metodes, izmantojot šādu formulu:

30. Parametrus A un n nosaka, izmantojot katrā konkrētajā vietā uzstādītu pašpierakstošu lietus mērītāju ilggadēju pierakstu apstrādes rezultātus. Ja tādu datu nav, attiecīgo parametru nosaka, izmantojot šādu formulu:

A = q2020n(1 +	lgP	)γ, (5) kur:
A = q2020n(1 +	lgmγ	)γ, (5) kur:

31. Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods jāpieņem pēc šī būvnormatīva pielikuma 3. un 4.tabulas atkarībā no kanalizējamā objekta rakstura, kolektora novietojuma, kā arī ņemot vērā sekas, kas var rasties, ja lietus intensitāte pārsniedz aprēķināto, vai lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods jānosaka ar aprēķinu atkarībā no projektējamās būves rakstura, kolektora novietojuma nosacījumiem, lietus intensitātes, baseina laukuma un noteces koeficienta. Projektējot lietus kanalizāciju īpašām būvēm (piemēram, dzelzceļa stacijām, pazemes pārejām), vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods jānosaka tikai ar aprēķinu, ņemot vērā galējo pieļaujamo lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodu, kas norādīts šī būvnormatīva pielikuma 5.tabulā. Ar aprēķinu noteiktais vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods nedrīkst būt mazāks par šī būvnormatīva pielikuma 3. un 4.tabulā norādīto. Aprēķinot vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodu, jāņem vērā, ka galējos pieļaujamos vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodos, kas norādīti šī būvnormatīva pielikuma 5.tabulā, lietusūdens kolektoram jānovada tikai viena daļa lietus noteces. Pārējā noteces daļa var īslaicīgi applūdināt ielas braucamo daļu. Tomēr ielas applūdinājuma līmenis nedrīkst būt tik augsts, ka applūdinātu pagrabus.

32. Kanalizācijas ārējā inženiertīkla posma aprēķina noteces laukumam jābūt vienādam ar visu noteces laukumu vai to laukuma daļu, kura dod maksimālo noteces daudzumu. Ja noteces laukums ir 500 ha un vairāk, šī būvnormatīva 2. un 3.formulā jālieto koriģējošais koeficients k, ar kuru tiek ņemta vērā lietus nevienmērība atkarībā no laukuma lieluma un kurš jāpieņem pēc šī būvnormatīva pielikuma 6.tabulas. Lietusūdeņu aprēķina daudzums no apdzīvoto vietu teritorijā neietilpstošiem neapbūvētiem ūdens savākšanas laukumiem, kas ir lielāki par 1000 ha, jānosaka atbilstoši noteces normām autoceļu mākslīgo būvju aprēķinam.

33. Lietusūdeņu tecēšanas aprēķina ilgumu pa zemes virsmu un cauruļvadu nosaka, izmantojot šādu formulu:

34. Lietusūdeņu noteces koncentrācijas laiku nosaka ar aprēķinu vai pieņem: apdzīvotās vietās, ja nav iekškvartālu lietus kanalizācijas ārējo inženiertīklu, – 5 līdz 10 minūtes, ja ir iekškvartālu lietus kanalizācijas ārējie inženiertīkli, – 3 līdz 5 minūtes. Lietusūdeņu tecēšanas laiku pa ielu tekni tcan (min.) nosaka, izmantojot šādu formulu:

35. Noteces koeficienta Zmid vidējo lielumu nosaka kā vidējo aritmētisko no virsmu raksturojošiem koeficientiem z, ko pieņem pēc šī būvnormatīva pielikuma 7. un 8.tabulas.

36. Aprēķinot noteci no baseiniem, kuru platība ir lielāka par 50 ha, ar dažāda rakstura apbūvi vai ar krasi atšķirīgiem zemes virsmas slīpumiem, jāizdara lietusūdeņu daudzuma pārbaudes aprēķini dažādās baseina daļās, un lielākais no tiem jāpieņem par aprēķina daudzumu.

37. Aprēķinot noteces laukuma lielumu un koeficientu z, neņem vērā dārzu un parku teritorijas, kurās nav ierīkota lietus kanalizācija. Ja teritorijas zemes virsmas slīpums ielu virzienā ir 0,008-0,01 un lielāks, noteces aprēķina laukumā jāieskaita ielai piegulošā josla 50-100 m platumā. Apzaļumotie laukumi kvartālu iekšienē jāieskaita noteces aprēķina laukumā un jāņem vērā, nosakot baseina noteces koeficientu z.

3.3. Daļēji dalītās kanalizācijas sistēmas notekūdeņu aprēķina daudzums

38. Notekūdeņu sajaukuma aprēķina daudzumu qmix (l/s) daļēji dalītās kanalizācijas sistēmas kolektoros nosaka, izmantojot šādu formulu:

39. Galējo lietusūdeņu daudzumu qlim, kas no sadales kameras novadāms daļēji dalītas kanalizācijas sistēmas kolektorā, nosaka, aprēķinot lietusūdeņu noteces daudzumu atbilstoši šī būvnormatīva 29.punktam, pieņemot koeficientu β=1 ūdenstilpē neizlaižamā galējā lietū, izmantojot lietus meteoroloģiskos parametrus tādam lietum, kas bieži atkārtojas. Galējo lietusūdeņu daudzumu nosaka, izmantojot šādu formulu:

40. Koeficienta Kdiv lielumu nosaka pēc šī būvnormatīva pielikuma 10.tabulas, ievērojot šādu attiecību:

41. Notekūdeņu sajaukuma aprēķina daudzumu kopsistēmas kanalizācijas ārējā inženiertīkla posmos līdz pirmajai lietus pārgāzes kamerai nosaka kā ražošanas un sadzīves notekūdeņu daudzumu summu qcit, kas aprēķināta, ņemot vērā nevienmērības koeficientu, un kurai pieskaitīti lietusūdeņu daudzumi no lietus aprēķina intensitātes.

42. Notekūdeņu sajaukuma aprēķina daudzumu qgen (l/s) kopsistēmas kanalizācijas ārējā inženiertīkla posmos aiz pirmās un katras nākamās lietus pārgāzes kameras nosaka kā ražošanas un sadzīves notekūdeņu daudzumu summu, kas aprēķināta, ņemot vērā nevienmērības koeficientu, un kurai pieskaitīts galējais lietusūdeņu daudzums qlim no atsevišķām sadales kamerām un lietusūdeņu daudzums qr no lietus aprēķina intensitātes, izmantojot 10.formulu attiecīgajos posmos:

43. Daļēji dalītās kanalizācijas sistēmās notekūdeņu kolektoriem aprēķina notekūdeņu daudzuma caurlaidi kolektoram ar pilnu pildījumu.

44. Daļēji dalītās kanalizācijas sistēmās notekūdeņu kolektoru posmus, kuros ražošanas un sadzīves notekūdeņu daudzums qcit pārsniedz 10 l/s, sadzīves ūdeņu caurplūduma novadīšanas iespēju pārbauda sausā laikā, nodrošinot šī būvnormatīva 56.punktā minēto prasību izpildi.

3.4. Lietusūdeņu pieteces regulēšana

45. Lietusūdeņu pieteces regulēšana nepieciešama, lai samazinātu nevienmērīgu lietusūdeņu pieteci notekūdeņu attīrīšanas būvēm vai sūkņu stacijām. Lietusūdeņu pieteci regulē arī pirms gariem kolektoriem, lai varētu samazināt to diametru. Lietusūdeņu pieteces regulēšanai būvē dīķus vai tilpes. Var izmantot arī esošos dīķus, ja tie netiek izmantoti ūdensapgādei, peldēšanai, sportam vai zivsaimniecībā.

46. Lietusūdeņus ar sadales kameru palīdzību novada regulējošos dīķos un tilpēs tikai gadījumos, ja izveidojas liela pietece. Visi sniega kušanas ūdeņi, kā arī lietusgāžu ūdeņi jānovada, apejot regulējošo dīķi vai tilpi. Ja regulējošo dīķi vai tilpi ir lietderīgi izmantot notekūdeņu attīrīšanai, uz dīķi vai tilpi jānovada visa virszemes notece, kā arī jāparedz ierīces piesārņojuma savākšanai.

47. Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods izlaidēm dīķos un pārgāzēm jānosaka katram objektam atsevišķi, ņemot vērā vietējos apstākļus un iespējamās sekas, ja nolīst lietus ar lielāku intensitāti, nekā pieņemts aprēķinā.

3.5. Kanalizācijas ārējo inženiertīklu hidrauliskais aprēķins

48. Visu materiālu cauruļvadu caurplūdumu aprēķina, izmantojot šādas formulas:

49. Kanalizācijas spiedvadu hidrauliskais aprēķins jāveic pilnam cauruļvada pildījumam saskaņā ar ūdensvadu hidrauliskā aprēķina metodēm vai pašteces kanalizācijas kolektoru aprēķina metodēm atbilstoši šī būvnormatīva 48.punktam.

3.6. Cauruļvadu vismazākie diametri

50. Pašteces cauruļvadu vismazākais iekšējais diametrs sadzīves, ražošanas un lietus kanalizācijas ielu vadiem ir 200 mm, iekškvartālu vadiem un ielu vadiem pēc saskaņošanas ar kanalizācijas sistēmas operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju) – 150 mm.

51. Kanalizācijas notekūdeņu spiedvadu vismazāko iekšējo diametru nosaka pēc sūkņu izejas datiem.

52. Dūņu spiedvadu diametru nosaka atbilstoši pārsūknējamo dūņu īpašībām un tehnoloģiskajām prasībām, nodrošinot dūņu neizgulsnēšanos.

3.7. Cauruļvadu aprēķina pildījums

53. Sadzīves un ražošanas cauruļvadu vislielāko pildījumu maksimālajā aprēķina caurplūdumā nosaka pēc šī būvnormatīva pielikuma 12.tabulas.

54. Lietusūdens cauruļvados maksimālajā aprēķina caurplūdumā jāpieņem pilns pildījums.