Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves"

68.2. dzelzsbetona, ķeta, stiklplasta, plastmasas, tērauda un nerūsējošā tērauda cauruļvadus – spiedvadiem.

69. Cauruļvadu pamatus izvēlas atkarībā no grunts nestspējas un slodzēm, kā arī saskaņā ar cauruļu ražotāja norādījumiem. Visās gruntīs, izņemot klintsveida, dūņainās un kūdrainās gruntis, cauruļvadus būvē tieši uz izlīdzināta un noblīvēta tranšejas dibena. Klintsveida gruntīs cauruļvadam nepieciešams 15 cm biezs vietējās smilts vai grants pabērums, bet dūņainās, kūdrainās un citās gruntīs ar vāju nestspēju – mākslīgs pamats.

70. Ja nepieciešams, uz spiedvadiem jāparedz aizbīdņi, gaisa vārsti, ūdens izlaides un kompensatori.

71. Spiedvadu slīpumam izlaides virzienā jābūt vismaz 0,001. Izlaidei jānodrošina atvienotā cauruļvada iztukšošana triju stundu laikā. Notekūdeņus no iztukšojamā posma novada speciālā tvertnē un pārsūknē kanalizācijas ārējā inženiertīklā vai izved ar autocisternām. Tos nedrīkst ievadīt ūdenstilpēs.

72. Spiedvadu pagriezienos vertikālā vai horizontālā plaknē, kur cauruļvadu savienojumi nevar uzņemt radušās piepūles, nepieciešami balsti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējo inženiertīklu projektēšanu.

4.4. Skatakas

73. Skatakas visu sistēmu kanalizācijas ārējos inženiertīklos ierīko:

73.1. pievienojumu vietās;

73.2. vietās, kurās mainās cauruļvadu virziens, slīpums vai iekšējais diametrs;

73.3. taisnos cauruļvadu posmos šādos attālumos (atkarībā no cauruļvadu iekšējā diametra):

73.3.1. 35 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir līdz 200 mm (neieskaitot);

73.3.2. 50 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 200-500 mm (neieskaitot);

73.3.3. 75 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 500-700 mm (neieskaitot);

73.3.4. 100 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 700-1000 mm (neieskaitot);

73.3.5. 150 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 1000-1500 mm (neieskaitot);

73.3.6. 200 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 1500-2000 mm (neieskaitot);

73.3.7. 250-300 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir lielāks par 2000 mm.

Saskaņojot ar ekspluatētāju, drīkst palielināt attālumu starp skatakām cauruļvadiem ar iekšējo diametru 150-450 mm, bet ne vairāk kā par 20 %.

74. Sadzīves un ražošanas kanalizācijas skataku un kameru izmērus plānā pieņem atbilstoši lielākajam cauruļvada iekšējam diametram D. Ja cauruļvada iekšējais diametrs ir līdz 600 mm, skatakas garums un platums ir 1000 mm, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 700 mm un lielāks, skatakas garums ir D+400 mm, bet platums ir D+500 mm. Plānā apaļo dzelzsbetona skataku diametri ir atkarīgi no cauruļvadu iekšējiem diametriem. Ja cauruļvada iekšējais diametrs ir līdz 600 mm, skatakas diametrs ir 1000 mm; ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 600–1000 mm, skatakas diametrs ir 1500 mm; ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 1000 mm un lielāks, skatakas diametrs ir 2000 mm. Pagrieziena vietās skataku izmēri plānā jānosaka tā, lai skatakā varētu izveidot pagrieziena tekni. Ja kanalizācijas ierīkošanas dziļums ir lielāks par 3 m, skatakas diametram jābūt ne mazākam par 1500 mm. Pēc saskaņošanas ar kanalizācijas sistēmas operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju) skataku vietā drīkst projektēt inspekcijas akas, kuru diametrs ir mazāks par 1000 mm un kuras paredzētas tīrīšanas, inspekcijas un pārbaudes aprīkojuma ievietošanai, bet nav paredzētas personāla piekļuvei.

75. Ja skatakā nepieciešams ierīkot darba laukumu, darba daļas augstums līdz pārsedzei paredzams 1800 mm; ja darba daļas augstums ir mazāks par 1200 mm, skatakas platums var būt D+300 mm, bet ne mazāks par 1000 mm.

76. Skatakas darba daļā jābūt:

76.1. kāpšļiem vai piekaramām kāpnītēm iekāpšanai skatakā;

76.2. darba laukuma iežogojumam 1 m augstumā, ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 1200 mm un skatakas darba daļas augstums ir lielāks par 1500 mm.

77. Skataku plauktiņiem un darba laukumiem jābūt vienā līmenī ar lielākā cauruļvada virsu. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir 700 mm un lielāks, darba laukums drīkst atrasties teknes vienā pusē, otrā pusē jābūt plauktiņam, kura platums ir vismaz 100 mm. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 2000 mm, atļauta darba laukuma ierīkošana konsoļu veidā ar nosacījumu, ka teknes atklātās daļas izmēri ir ne mazāki par 2000 x 2000 mm.

78. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir līdz 600 mm (ieskaitot), lietus kanalizācijas skatakas (betona vai dzelzsbetona) diametrs ir 1000 mm; ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 600 mm, ierīko apaļas vai taisnstūra skatakas ar 1000 mm garu tekni un platumu, kas vienāds ar lielākā cauruļvada iekšējo diametru. Pēc saskaņošanas ar kanalizācijas sistēmas operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju) drīkst projektēt inspekcijas akas, kuru diametrs ir mazāks par 1000 mm un kuras paredzētas tīrīšanas, inspekcijas un pārbaudes aprīkojuma ievietošanai, bet nav paredzētas personāla piekļuvei. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir 700–1400 mm (ieskaitot), skatakas darba daļas augstumu skaita no lielākā cauruļvada teknes. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 1400 mm, skataku darba daļas nav nepieciešamas. Skataku tekņu plauktiņi nepieciešami tikai tad, ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir līdz 900 mm (ieskaitot), tekņu plauktiņu augstumam jābūt vienādam ar pusi no lielākā cauruļvada iekšējā diametra.

79. Visu sistēmu kanalizācijas ārējos inženiertīklos skataku augšējās daļas (no pārsedzes līdz darba laukumam) diametrs nedrīkst būt mazāks par 700 mm, ja paredzēts, ka skatakā cilvēkam jāiekāpj, lai veiktu nepieciešamos darbus. Pagriezienos un taisnajos posmos, kuros cauruļvadu iekšējais diametrs ir 600 mm un lielāks, ik pēc 300 – 500 m paredz skataku, kuras augšējās darba daļas izmēri būtu pietiekami, lai caur tām varētu nolaist kanalizācijas ārējo inženiertīklu tīrīšanas ierīces.

80. Skataku lūkas uzstāda:

80.1. ceļa (ielas) braucamajā daļā – vienā līmenī ar ceļa segumu saskaņā ar ceļa pārvaldītāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem;

80.2. zaļajā zonā – 20–70 mm augstāk par zemes virsmu;

80.3. neapbūvētā teritorijā – 200 mm augstāk par zemes virsmu;

80.4. uz ceļiem bez cietā seguma – ar vismaz 0,5 m platu aizsargapmali ap skatakas lūku vai atbilstoši ceļa apsaimniekotāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.

Ja nepieciešams, skatakām jāparedz noslēdzami vāki.

81. Ja gruntsūdens aprēķina līmenis ir augstāks par skatakas pamatni, nepieciešama skatakas pamatnes un sienu hidroizolācija 0,5 m virs gruntsūdens līmeņa. Šis nosacījums neattiecas uz polimēru materiālu skatakām.

82. Uz kolektoriem, kurus būvē ar tuneļveida metodi, nepieciešams ierīkot vertikālas šahtu skatejas ar diametru, ne mazāku par 0,9 m. Attālums starp tām nedrīkst pārsniegt 500 m.

83. Vertikālo šahtu skateju aprīkojumam jāatbilst hidrotehnisko būvju prasībām. Skatejās jāparedz laukumi ar lūkām, starp kurām attālums pa vertikāli nedrīkst pārsniegt 6 m, kā arī kāpnes vai kāpšļi. Lūku iekšējiem izmēriem jābūt ne mazākiem par 600 x 700 mm vai ar iekšējo diametru, ne mazāku par 600 mm.

4.5. Pārkrituma akas

84. Pārkrituma akas jāparedz, lai samazinātu cauruļvadu ierīkošanas dziļumu, vai lai nepieļautu notekūdeņu maksimālā plūsmas ātruma pārsniegšanu vai krasas izmaiņas, kā arī šķērsojot pazemes būves vai applūdinātās izlaidēs pēdējā akā pirms ūdenstilpes. Cauruļvadiem ar iekšējo diametru līdz 600 mm un akas pārkritumu līdz 0,5 m drīkst īstenot kā pārliju skatakā bez pārkrituma akas ierīkošanas.

85. Pārkritumus ar augstumu līdz 3 m cauruļvadiem, kuru iekšējais diametrs ir 600 mm un lielāks, paredz lēzena profila ūdens pārgāzes veidā. Pārkritumus ar augstumu līdz 6 m cauruļvadiem, kuru iekšējais diametrs ir līdz 500 mm (ieskaitot), paredz akās stāvvada veidā, kura iekšējais diametrs nav mazāks par cauruļvada iekšējo diametru. Akās virs stāvvada jāizveido konstrukcija, kas dzēš ūdens kinētisko enerģiju, kā arī nodrošina konstrukciju ilgmūžību. Lai nesamazinātu darba telpu krītakām, kuru diametrs ir 1000 mm, pārkritumu paredz stāvvada veidā akas ārpusē.

86. Lietus kanalizācijas kolektoriem ar pārkritumu augstumu līdz 1 m drīkst lietot pārgāzes tipa akas: ja pārkrituma augstums ir 1-3 m, paredz krītgultnes tipa vienu ūdens atdures redeli, ja pārkrituma augstums ir 3-4 m, paredz divas ūdens atdures redeles.

4.6. Lietusūdeņu uztveršanas akas

87. Lietusūdeņu uztveršanas akas jāparedz saskaņā ar kanalizējamās teritorijas vertikālo plānojumu:

87.1. ielu posmos;

87.2. pie krustojumiem un gājēju pārejām virszemes ūdeņu pieteces pusē;

87.3. zemākajās vietās slīpu posmu beigās;

87.4. zemākajās vietās, ja ielu teknēm mainīgs garenprofils;

87.5. vietās, no kurām nav virszemes notekūdeņu noteces (piemēram, ielās, laukumos, parkos, pagalmos).

88. Pievienojuma garums no lietusūdeņu uztveršanas akas līdz kolektora skatakai nedrīkst pārsniegt 40 m, un uz pievienojuma drīkst uzstādīt ne vairāk kā vēl vienu lietusūdeņu uztveršanas aku. Pievienojuma diametrs, ja slīpums ir 0,02, nedrīkst būt mazāks par 160 mm.

89. Lietusūdeņu uztveršanas akai drīkst pievienot ēku jumtu lietusūdeņu notekcaurules, kā arī drenāžas cauruļvadus.

90. Lietusūdeņu uztveršanas akās nepieciešams 0,3 – 0,5 m dziļš padziļinājums nogulšņu uztveršanai. Pievienojot lietusūdeņu uztveršanas akas sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas ārējam inženiertīklam, lietusūdeņu uztveršanas akās jāparedz hidroslēgi.

91. Grāvji jāpievieno kanalizācijas ārējam inženiertīklam cauri akai ar nosēddaļu. Grāvja galā nepieciešamas redeles ar spraugām starp stieņiem, kas nav lielākas par 50 mm; savienojošā cauruļvada diametrs jāpieņem pēc aprēķina, bet ne mazāks par 200 mm.

4.7. Zemtekas

92. Zemteku cauruļvadu iekšējam diametram jābūt ne mazākam par 150 mm.

93. Notekūdeņu plūsmas ātrumam zemtekās jābūt ne mazākam par 1 m/s, bet pievadošajos kolektoros ātrumam jābūt ne lielākam kā zemtekā.

94. Ūdenstilpju un ūdensteču šķērsošanas vietās zemtekas veido no divām cauruļu līnijām, ja pirms zemtekas nav iespējams ierīkot avārijas izlaidi. Katrai zemtekas līnijai pārbauda notekūdeņu aprēķina caurplūdumu, ņemot vērā pieļaujamo uzstādinājumu. Ja notekūdeņu daudzums nenodrošina aprēķina ātrumu (šī būvnormatīva 48.punkts), vienu no divām līnijām pieņem par rezerves (nestrādājošu) līniju. Zemteku projekti zem ūdenstilpēm, kuras izmanto ūdensapgādei, zivsaimniecībai un kuģniecībai, jāsaskaņo ar ieinteresētajām organizācijām. Šķērsojuma vietās ar gravu atļauta vienas līnijas zemteka.

95. Projektējot zemtekas, jāparedz šādi lielumi:

95.1. cauruļvada zemūdens daļas ierīkošanas dziļums no upes dibena līdz cauruļvada virsmai – ne mazāks par 0,5 m, bet kuģojamās ūdenstilpēs kuģu ceļa robežās – ne mazāks par 1 m;

95.2. zemteku kāpjošās daļas slīpuma leņķis – ne lielāks par 20°. Attālums starp cauruļvadu līniju ārējām virsmām – 0,7 – 1,5 m (atkarībā no spiediena).

96. Zemtekas ieplūdes un izplūdes kamerās nepieciešamas cauruļvadu noslēgierīces.

97. Planējuma atzīmei pie zemtekas kamerām, ja tās novietotas ūdens applūdumu joslā, jāatrodas vismaz 0,5 m augstāk par maksimālo līmeni ūdenstilpē (ar 3% nodrošinājumu).

4.8. Izlaides, lietusgāžu novadkolektori un lietusgāžu izlaides

98. Izlaides ūdenstecēs un ūdenstilpēs projektē vietās ar paaugstinātu turbulenci (piemēram, sašaurinājumu vietās, krācēs). Atkarībā no attīrīto notekūdeņu izlaišanas nosacījumiem jāparedz krasta, gultnes vai izkliedējošās izlaides. Attīrītu notekūdeņu izlaišanai jūrā vai ūdenstilpē paredz dziļūdens izlaides.

99. Gultnes un dziļūdens izlaižu cauruļvadus var būvēt no dažādiem materiāliem, nodrošinot to mehānisko un pretkorozijas izturību, kā arī normatīvo kalpošanas laiku. Izlaižu galu atbalsta konstrukcijām jābūt galvenokārt no betona. Izlaižu konstrukcija jāizvēlas, ņemot vērā kuģošanas prasības, ūdens līmeņa režīmu, viļņu iedarbību, kā arī ģeoloģiskos apstākļus un gultnes iespējamās deformācijas.

100. Lietusgāžu ūdeņu novadīšanas kolektoru izlaides jāparedz:

100.1. kā izlaides atbalsta sieniņas ar sānatbalstiem – ja krasts nav nostiprināts;

100.2. kā caurumi atbalstsienā – ja ir nostiprināta krastmala.

Lai novērstu teritorijas applūdināšanu, ūdens līmenim ūdenstilpē periodiski paceļoties, atkarībā no vietējiem apstākļiem nepieciešami speciāli noslēgi.

101. Lietusgāžu novadīšanai būvē kameras ar pārgāzēm, kas aprēķinātas atbilstoši ūdenstilpē novadāmajam ūdeņu daudzumam.

4.9. Prasības ražošanas uzņēmumu kanalizācijas ārējo inženiertīklu projektēšanai

102. Pievienojot ražošanas uzņēmuma kanalizāciju apdzīvotās vietas kanalizācijas ārējam inženiertīklam, projektē kontrolakas, kas izvietotas ārpus uzņēmuma teritorijas, kā arī paredz iespēju uzstādīt mērierīces novadāmo notekūdeņu daudzuma noteikšanai.

103. Ražošanas uzņēmumu teritorijā atkarībā no notekūdeņu sastāva atļauta cauruļvadu būve segtos un vaļējos kanālos, teknēs un tuneļos, kā arī uz estakādēm.

104. Attālumam no cauruļvadiem, kas novada notekūdeņus, kuri satur agresīvas, gaistošas, toksiskas un sprādzienbīstamas vielas (ar gāzu un tvaiku īpatnējā svara attiecību pret gaisu, kas mazāka par 0,8), līdz caurejamu tuneļu ārējai sienai jābūt ne mazākam par 3 m, līdz pagraba telpām – ne mazākam par 6 m. Ārējie spiedvadi, kas transportē agresīvus notekūdeņus, ierīkojami vēdināmos caurejamos vai daļēji caurejamos kanālos. Atļauta minēto spiedvadu ierīkošana necaurejamos kanālos, ja uz kanāliem ierīko skatakas.

105. Uz viegli uzliesmojošu, degošu un sprādzienbīstamu vielu saturošu notekūdeņu izlaidēm no ēkām nepieciešamas kameras ar hidraulisko noslēgu.

4.10. Kanalizācijas ārējo inženiertīklu vēdināšana

106. Sadzīves un komunālo notekūdeņu kanalizācijas ārējo inženiertīklu vēdināšana jāparedz caur ēku iekšējās kanalizācijas stāvvadiem atbilstoši būvnormatīvam par ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju.

107. Īpašas gaisa nosūces ierīces jāparedz zemteku ieplūdes kamerās, skatakās (vietās, kurās krasi samazinās ūdens tecēšanas ātrums, ja cauruļvadu diametrs ir lielāks par 400 mm) un pārkrituma akās, ja pārkrituma augstums ir lielāks par 1 m un caurplūdums ir lielāks par 50 l/s.

108. Atsevišķos gadījumos, ja ir pamatojums, drīkst projektēt inženiertīklu mākslīgu vēdināšanu.

109. Lai ar dabīgu velkmi vēdinātu ārējos inženiertīklus, kuri novada gaistošas, toksiskas un sprādzienbīstamas vielas saturošus notekūdeņus, uz katras izlaides no ēkas jāparedz vēdināšanas stāvvadi, kuri novietojami ēkas apkurināmajā daļā. Tiem jābūt savienotiem ar ārējo kameru, kurā novietots hidrauliskais noslēgs, un būvētiem vismaz 0,7 m augstumā virs ēkas kores. Inženiertīklu posmos, kuriem izlaides netiek pievienotas, velkmes stāvvadi jāparedz vismaz ik pēc katriem 250 m. Ja tuvumā nav ēku, jāparedz atsevišķi stāvoši stāvvadi ar diametru 300 mm un augstumu, ne mazāku par 5 m.

110. Ar tuneļveida metodi būvējamiem kanalizācijas kolektoriem vēdināšana jāparedz caur vēdināšanas kioskiem, kas novietojami virs vertikālām šahtu ejām.

4.11. Asenizācijas stacijas

111. Sauso tualešu un krājtvertņu saturu kanalizācijas ārējā inženiertīklā ievada caur asenizācijas stacijām vai notekūdeņu attīrīšanas būvēm, paredzot atbilstošu tehnisko risinājumu.

112. Asenizācijas stacijas izvieto kolektora tuvumā. Caur asenizācijas staciju ievadāmā šķidruma daudzums nedrīkst pārsniegt 20 % no kolektora kopējā aprēķina caurplūduma.

113. Atbilstoši kanalizācijas sistēmas operatora (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja) prasībām notekūdeņi, ko kolektorā ievada no asenizācijas stacijas, nedrīkst saturēt rupjus mehāniskus piemaisījumus un smiltis.

5. Sūkņu stacijas

114. Sūkņu stacijas projektē atbilstoši ekoloģiskajām, sanitārajām un drošības prasībām.

115. Sūkņu staciju plānojums, mašīntelpu izmēri, celtņu un sūkņu izvietojums, armatūra un cauruļvadi, prasības aizsardzībai pret mašīntelpu applūdināšanu jāprojektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējo inženiertīklu un būvju projektēšanu.

116. Projektējot sūkņu stacijas tādu ražošanas notekūdeņu pārsūknēšanai, kuros ir degošas, viegli uzliesmojošas, sprādzienbīstamas un toksiskas vielas, jāņem vērā arī attiecīgās ražošanas nozaru prasības, noteikumi, instrukcijas un elektroiekārtu būvniecības noteikumi.

117. Sūkņus, iekārtas un cauruļvadus izvēlas atkarībā no notekūdeņu un nogulšņu fizikāli ķīmiskajām īpašībām un celšanas augstuma, ņemot vērā sūkņu un spiedvadu raksturojumu, kā arī palaišanas secību. Katrā sūkņu stacijā jābūt vienam rezerves sūknim. Rezerves sūkni var neparedzēt sūkņu stacijā, ja tās ražība ir 3 l/s un mazāka un sistēma var akumulēt vismaz 25 % no kopējā diennakts notekūdeņu daudzuma. Pārsūknēšanai jāizvēlas tāds sūkņu ražīgums, lai netiktu applūdinātas zemākās teritorijas. Kanalizācijas dūņu, nogulšņu un smilšu pārsūknēšanai drīkst lietot hidroelevatorus un erliftus.

118. Sūkņu stacijas ražošanas notekūdeņu pārsūknēšanai drīkst apvienot ar ražošanas ēkām. Sūkņu staciju kopējās mašīntelpās drīkst uzstādīt sūkņus dažādu kategoriju notekūdeņu pārsūknēšanai, izņemot notekūdeņus, kas satur agresīvas vielas.

119. Uz sūkņu stacijas pievadošā kolektora jābūt no virszemes darbināmai noslēgierīcei.

120. Katram sūknim nepieciešams patstāvīgs sūcvads.

121. Avārijas izlaides, kā arī divu spiedvadu nepieciešamību pamato ar sistēmas vai tās elementu pieļaujamo darbības pārtraukuma ilgumu, ņemot vērā avārijas izlaides ierīkošanas iespējas, vides aizsardzības prasības un iespējamo notekūdeņu akumulāciju tīklā avārijas novēršanas laikā.

122. Notekūdeņu vai nogulšņu kustības ātrumam sūcvados un spiedvados jābūt tādam, lai nepieļautu suspendēto vielu nogulsnēšanos. Sadzīves notekūdeņu vismazākais ātrums jāpieņem atbilstoši šī būvnormatīva 56.punktā noteiktajām prasībām.

123. Dūņu un duļķu sūkņu stacijās jāparedz sūcvadu un spiedvadu tīrīšanas iespējas.

124. Ja nepieciešams sūkņus aizsargāt pret aizsērēšanu, sūkņu staciju pieņemšanas tvertņu telpās jāparedz redeles ar mehāniskiem grābekļiem. Ja atkritumu daudzums ir mazāks par 0,1 kubikmetru dienā (turpmāk – m3/d), drīkst uzstādīt ar rokām tīrāmās redeles. Redeļu spraugu platumam jābūt par 10 – 20 mm mazākam nekā uzstādīto sūkņu caurplūdes spraugu diametrs. Ja redelēm ir uzstādīti mehāniskie grābekļi, rezerves agregātu skaits jāpieņem pēc šī būvnormatīva pielikuma 13.tabulas.

125. Ar redelēm aizturēto atkritumu daudzums no sadzīves notekūdeņiem jāpieņem pēc šī būvnormatīva pielikuma 14.tabulas. Atkritumu vidējais blīvums 750 kg/m3, stundas pieplūdes nevienmērības koeficients – 2.

126. Notekūdeņu kustības ātrums redeļu spraugās maksimālās pieplūdes laikā mehānisko redeļu spraugās jāpieņem 0,8 – 1 m/s.

127. Visapkārt redelēm jābūt nodrošinātai apkalpes ejai, kuras minimālais platums ir:

127.1. redelēm ar mehānisku piedziņu – 1,2 m (redeļu priekšpusē 1,5 m);

127.2. ar rokām tīrāmām redelēm – 0,7 m;

127.3. redelēm–drupinātājiem – 1,0 m.

128. Notekūdeņu pieņemšanas tvertnes un redeles, kuras izvietotas vienā ēkā ar mašīntelpu, jāatdala no tās ar ūdensnecaurlaidīgu starpsienu. Durvis no mašīntelpas uz redeļu telpu drīkst atrasties tikai ēkas virszemes daļā, kā arī jāveic pasākumi, lai nepieļautu mašīntelpas applūšanu, ja pārplūstu pievadošais kanalizācijas ārējais inženiertīkls.

129. Sūkņu stacijas notekūdeņu pieņemšanas tvertnes tilpumu nosaka atkarībā no notekūdeņu pieteces, sūkņu ražīguma un pieļaujamā elektroiekārtas ieslēgšanas biežuma. Sūkņu stacijās, kuru ražība lielāka par 100 tūkstošiem kubikmetru diennaktī, pieņemšanas tvertne jāsadala divos nodalījumos, nepalielinot kopējo tilpumu. Virknē darbojošos sūkņu staciju notekūdeņu pieņemšanas tvertņu tilpumu nosaka, ņemot vērā staciju kopējo darbību.

130. Dūņu pārsūknēšanas būvju tvertņu tilpumu, ja tiek pārsūknētas nogulsnes no notekūdeņu attīrīšanas būvju, nosaka pēc sūkņa 15 minūšu ilgas nepārtrauktas darbības. Minēto tilpumu drīkst samazināt, ja sūkņa darbības laikā tiek nodrošināta nepārtraukta nogulšņu pieplūde notekūdeņu attīrīšanas būvēm. Dūņu sūkņu staciju pieņemšanas tvertnes tilpumu drīkst noteikt, ņemot vērā iespēju dūņu cauruļvadu skalošanas laikā izmantot tos arī skalošanai nepieciešamā ūdens uzkrāšanai.

131. Notekūdeņu pieņemšanas tvertnē paredz iekārtas nogulšņu uzvandīšanai un tvertnes mazgāšanai. Tvertnes dibena slīpumam jābūt ne mazākam par 0,1 uz padziļinājuma pusi.

132. Ja tvertnē paredzēta dažādu notekūdeņu pieņemšana, kuriem sajaucoties var rasties kaitīgās gāzes vai nosēdumi, katrai notekūdeņu plūsmai paredz atsevišķu sekciju.

133. Degošas, viegli uzliesmojošas, sprādzienbīstamas un gaistošas toksiskas vielas saturošu ražošanas notekūdeņu pieņemšanas tvertnēm jābūt novietotām atsevišķi. Attālumam no šo tvertņu ārējām sienām jābūt ne mazākam par 10 m līdz citām ražošanas ēkām un ne mazākam par 100 m – līdz sabiedriskajām ēkām.

134. Agresīvu ražošanas notekūdeņu pieņemšanas tvertnēm jābūt novietotām atsevišķi. Atļauta to novietošana mašīntelpā. Nedrīkst būt mazāk par divām tvertnēm, ja ir nepārtraukta ūdens pieplūde. Ja ūdens pieplūst periodiski un ja pieteces periodiskums ļauj veikt remontu, drīkst būt viena tvertne.

135. Agresīvu ražošanas notekūdeņu sūcvadi starp tvertnēm un sūkņu stacijas ēkām jāparedz kanālos vai tuneļos.

136. Notekūdeņu pārsūknēšanas stacijās tehnoloģiskos cauruļvadus un armatūru būvē virs grīdas līmeņa. Agresīvus notekūdeņus transportējošu cauruļvadu ierīkošana kanālos nav atļauta.

137. Sūkņu stacijās nepieciešamas sadzīves telpas un palīgtelpas. Sanitāro mezglu var neparedzēt, ja sūkņu stacija atrodas tuvāk par 50 m no ražošanas ēkām ar sadzīves telpām. Automātiskām sūkņu stacijām bez pastāvīga apkalpojošā personāla sadzīves telpas var neparedzēt.

6. Notekūdeņu attīrīšanas būves

6.1. Sadzīves un ražošanas notekūdeņu attīrīšanas būves

138. Nosacījumus notekūdeņu attīrīšanai un novadīšanai no aglomerācijām, ražošanas uzņēmumiem un atsevišķiem objektiem izstrādā un apstiprina attiecīgā reģionālā vides pārvalde saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.

139. Ja ražošanas notekūdeņi tiek novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jāveic to priekšattīrīšana lokālās notekūdeņu attīrīšanas būvēs atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti iekārtas operatora un centralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai pārvaldītāja savstarpēji noslēgtajā līgumā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.

140. Lokālās ražošanas ūdeņu notekūdeņu attīrīšanas būves izvieto rūpniecības uzņēmumu teritorijā.

141. Lai noteiktu piesārņojošo vielu daudzumu sadzīves notekūdeņos, piesārņojošo vielu nosacīto daudzumu no viena iedzīvotāja nosaka atbilstoši šī būvnormatīva pielikuma 15.tabulai.

142. Notekūdeņu daudzumu nosaka atbilstoši plūsmas mērījumu datiem.

143. Sadzīves un ražošanas notekūdeņu attīrīšanai izmantojamas šādas metodes:

143.1. fizikālās (mehāniskās);

143.2. bioloģiskās (aerobās, anoksās un anaerobās), tai skaitā septiķi;

143.3. ķīmiskās;

143.4. fizikāli ķīmiskās;

143.5. kombinētās;

143.6. speciālās metodes specifisku ražošanas notekūdeņu attīrīšanai.

Priekšroka dodama bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas metodēm.

144. Notekūdeņu attīrīšanas būvju veidu nosaka pēc notekūdeņu veida, piesārņojošo vielu koncentrācijas, nepieciešamās attīrīšanas pakāpes, dūņu apstrādes, kā arī pēc tehnoloģiskā aprīkojuma iekārtu ražotāju datiem.

145. Notekūdeņu attīrīšanas būvēm paredz avārijas pārgāzes un apvadlīnijas, kuru izveidu nosaka notekūdeņu padeves režīms. Ja kādu notekūdeņu attīrīšanas būves iekārtu pārstāj darbināt, notekūdeņu attīrīšanas pakāpes kvalitāte nedrīkst būt zemāka par reģionālās vides pārvaldes noteikto. Notekūdeņu attīrīšanas parametri notekūdeņu attīrīšanas būvēs atjaunošanas vai pārbūves laikā saskaņojami ar reģionālo vides pārvaldi.

146. Notekūdeņu attīrīšanas būvju sastāvā paredz:

146.1. iekārtas notekūdeņu caurplūduma mērīšanai notekūdeņu attīrīšanas būvēm ar jaudu virs 20 kubikmetriem diennaktī;

146.2. iespējas ieplūstošo un aizplūstošo attīrīto notekūdeņu paraugu ņemšanai.

147. (Svītrots ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 114)

148. Notekūdeņu attīrīšanas būvju funkcionāli saistīto ēku un tās telpu iedalījumu un izmērus nosaka atbilstoši būvniecības ierosinātāja vai ekspluatētāja prasībām.

149. Notekūdeņu attīrīšanas būves ar jaudu līdz 5000 cilvēku ekvivalentiem izveidojamas galvenokārt no rūpnieciski izgatavotām iekārtām ar automātisku darbību, kurām nav pastāvīga apkalpojošā personāla. Cilvēku ekvivalentu nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.

6.2. Mazās notekūdeņu attīrīšanas būves ar jaudu līdz 20 m3/d

150. Notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas nosacījumus vidē nosaka reģionālā vides pārvalde, ja attīrāmo notekūdeņu apjoms pārsniedz 5 m3/d.

151. Notekūdeņu attīrīšanai, ja notekūdeņu apjoms nepārsniedz 5 m3/d, lieto:

151.1. septiķus kopā ar filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts-grants filtriem, filtrācijas grāvjiem un filtrācijas akām;

151.2. rūpnieciski izgatavotas kompaktas attīrīšanas iekārtas ar attīrīto notekūdeņu novadīšanu ūdens baseinos, meliorācijas grāvjos vai filtrēšanu gruntī (atkarībā no attīrīšanas pakāpes);

151.3. rūpnieciski izgatavotas fizikāli ķīmiskas attīrīšanas iekārtas objektiem, kuri darbojas periodiski.

152. Pašvaldības noteiktās apbūves teritorijās, kurās ierīkojamas centralizētās kanalizācijas sistēmas, bet kur tās nav ierīkotas, drīkst izbūvēt hermētiskas izvedamas notekūdeņu krājtvertnes šādās ēkās:

152.1. dzīvojamās ēkās, kuras izmanto tikai sezonāli;

152.2. individuālajās dzīvojamās ēkās;

152.3. ražošanas uzņēmumu pārvaldes un sadzīves ēkās, kā arī ražošanas ēkās, ja maiņā strādā ne vairāk kā 15 cilvēku.

152.1 Atsevišķi novietotām ēkām ārpus pašvaldības noteiktās apbūves teritorijas, kur ierīkojamas centralizētās kanalizācijas sistēmas, drīkst ierīkot hermētiskas sausās tualetes.

6.3. Notekūdeņu nogulšņu apstrādes būves

153. Notekūdeņu attīrīšanas procesā radušās nogulsnes (piemēram, svaigās un liekās aktīvās dūņas) apstrādā, lai nodrošinātu to utilizāciju, izmantošanu vai novietošanu.

154. Nogulšņu atūdeņošanai lieto galvenokārt šādas mehāniskās iekārtas ar vai bez ķīmiskajiem reaģentiem:

154.1. centrifūgas;

154.2. vakuumfiltrus;

154.3. filtrpreses.

155. Nelielām notekūdeņu attīrīšanas būvēm atļauta neatūdeņoto dūņu izvešana uz normatīvo aktu prasībām atbilstošu dūņu apstrādes vai uzglabāšanas vietu.