Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"

Ministru kabineta noteikumi Nr.329Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 47.§)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves" (turpmāk – Latvijas būvnormatīvs LBN 224-15).

2. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

3. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē tīmekļvietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro Latvijas būvnormatīva LBN 224-15 izpildei.

4. Būvprojekti, kuri noteiktajā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 224-15.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaEkonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijāApstiprināts arMinistru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.329

Latvijas būvnormatīvs LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"

1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka prasības meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju projektēšanai un virszemes ūdensobjektu hidroloģiskajiem aprēķiniem.

2. Būvnormatīvā lietotie termini:

2.1. aizsargdambis – grunts hidrotehniska būve teritorijas aizsardzībai pret applūšanu;

2.2. aizsprosts – hidrotehniska būve ūdens noteces aizturēšanai un ūdens līmeņa regulēšanai augšpus tās;

2.3. aizvars – hidrotehniskās būves ietaise, ar kuru noslēdz ūdens caurplūdes ailu;

2.4. apgrieztais filtrs – hidrotehniskās būves ietaise filtrācijas deformāciju novēršanai gruntī ar divām vai vairākām dažāda rupjuma ūdens caurlaidīgas grunts kārtām, kuras sakārtotas grunts daļiņu izmēru pieaugošā secībā filtrācijas plūsmas virzienā;

2.5. aplēses hidroloģiskie lielumi – ar noteiktu pārsniegšanas varbūtību aprēķināti hidroloģiskie lielumi (caurplūdumi, ūdens līmeņi), kas kalpo par pamatu meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju svarīgāko izmēru noteikšanai un ūdens resursu plānošanai;

2.6. apūdeņošana – mākslīga ūdens padeve un sadale augsnes mitruma krājumu papildināšanai augu veģetācijas periodā;

2.7. apūdeņošanas norma – ūdens daudzums vai ūdens slāņa biezums, kāds jāpadod ar apūdeņošanu, lai visā veģetācijas periodā apūdeņojamam kultūraugam uzturētu optimālo augsnes mitruma režīmu;

2.8. apūdeņošanas sistēma – meliorācijas būvju (specializētu būvju) un ierīču kopums zemes apūdeņošanai;

2.9. bjefs – virszemes ūdensobjekta posms, kas robežojas ar uzstādināšanas būvi (aizsprostu) un atrodas katrā tās pusē, augšējā pusē - augšas bjefs, lejas pusē - lejas bjefs;

2.10. caurplūdums – ūdens daudzums, kas vienā laika vienībā izplūst caur ūdensteces vai būves aktīvā šķērsgriezuma laukumu;

2.11. caurvades spēja – caurplūdums, ko spēj izvadīt ūdensteces gultne vai hidrotehniskā būve pie nepieciešamā ūdens plūsmas dziļuma un citiem nosacījumiem;

2.12. dambis – hidrotehniska būve ūdens plūsmas sadalīšanai, regulēšanai vai ūdens uzkrāšanai;

2.13. dibena slīpums – ūdensteces gultnes posma dibena augstumu starpības attiecība pret šī posma garumu;

2.14. divpusējās darbības meliorācijas sistēma – nosusināšanas sistēma, kas izmantojama arī zemes apūdeņošanai;

2.15. drena – meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves pazemes konstrukcija augsnes un filtrācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai, kas izveidota kā caurule vai dobumains ķermenis no grunts, vietējiem vai rūpnieciski ražotiem materiāliem;

2.16. drenu aka – drenu sistēmas būve drenāžā iekļuvušo sanesumu izgulsnēšanai, kolektoru pievienošanai, kolektoru garenslīpuma un trases virziena krasai maiņai, virszemes noteces vai ūdens pieteces ievadīšanai drenu sistēmā un drenāžas darbības vizuālai kontrolēšanai;

2.17. filtrs – drenu sistēmas būve drenāžas darbības efektivitātes paaugstināšanai reljefa ieplakās, ūdeni mazcaurlaidīgās, sablīvētās augsnēs, kas aizsargā drenu vadu no suspendēto cieto grunts daļinu iekļūšanas drenā;

2.18. drenu kolektors – drenu cauruļvads, kas savāc susinātājdrenu uzņemtos augsnes vai filtrācijas ūdeņus, un novada atklātā gultnē;

2.19. drenu sistēma (drenāža) – hidrauliski saistītu un pakārtotu drenu kopums, kas uztver un novada augsnes vai filtrācijas ūdeņus atklātā gultnē caur vienu izteku;

2.20. ekoloģiskais caurplūdums – ūdens pieteces daļa, kāda jebkādos aizsprosta hidromezgla ekspluatācijas apstākļos jānovada hidromezgla lejas bjefā;

2.21. fašīna – meliorācijas sistēmu vai hidrotehnisko būvju gultņu, uzbērumu vai ierakumu nogāžu nostiprināšanai lietots no zariem vai žagariem sasiets cilindriskas formas saišķis;

2.22. grāvis – meliorācijas sistēmas būve, kas uztver meliorējamās platības virszemes un pazemes ūdens noteci un pazemina gruntsūdens līmeni (susinātājgrāvis), norobežo meliorējamo platību no apkārtējās platības virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem (kontūrgrāvis, uztvērējgrāvis).

2.23. gultne – dabisks vai mākslīgi veidots iedziļinājums zemes virsmā, kurā notiek ūdens plūsma vai uzkrājas ūdens;

2.24. gultnes raupjums – gultnes nelīdzenumu kopums, kas rada pretestību ūdens plūsmai un rada tās spiediena zudumus;

2.25. hidrauliskais rādiuss – ūdens plūsmu raksturojošs lielums - gultnes aktīvā šķērsgriezuma laukuma attiecība pret ūdens plūsmu raksturojošu lielums, kas ir ūdens un gultnes saskares līnijas garums no ūdens līnijas vienā krastā līdz ūdens līnijai otrā krastā (apslapēto perimetru);

2.26. hidrotehniskās būves – būves, uz kurām iedarbojas ūdens spiediens un kuras kalpo ūdens resursu izmantošanai vai ūdeņu kaitīgās iedarbības novēršanai;

2.27. inženieraizsardzība – ūdenstilpes piekrastes teritorijas aizsardzība pret applūšanu vai pārmitrināšanu;

2.28. izteka – drenu sistēmas būve drenu kolektora izvadīšanai atklātā gultnē;

2.29. ostu un jūras hidrotehniskās būves – hidrotehniskās un navigācijas būves jūrā, ostās, kuģu būves uzņēmumos un kuģojamās ūdenstecēs un ūdenstilpēs, kurās noteiktas speciālas prasības kuģošanai;

2.30. kanāls – mākslīgs virszemes ūdensobjekts, kas uztver un novada ūdens noteci no meliorācijas sistēmām, citām teritorijām vai virszemes ūdensobjektiem.

2.31. kartu grāvis – kūdras atradnes nosusināšanas sistēmas susinātājgrāvis;

2.32. kolmatāža – grunts vai filtra poru aizpildīšanās vai sīko grunts daļiņu un ķīmisko savienojumu izgulsnēšanās uz grunts vai filtra poru virsmas ūdens filtrācijas procesā, samazinot grunts un filtra ūdenscaurlaidību, kā arī mākslīga zemes virsmas paaugstināšana ar pievestu vai uzpludinātu grunti;

2.33. liela diametra kolektors – nosusināšanas sistēmas cauruļvads, pa kuru novada drenu sistēmas un virszemes ūdeņu noteci un kura diametrs ir vienāds vai lielāks par 300 mm;

2.34. meliorācijas sistēma – meliorācijas būvju (specializētu būvju) un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai;

2.35. nogāzes slīpuma koeficients – attiecība starp uzbēruma vai ierakuma nogāzes horizontālo un vertikālo projekciju;

2.36. nosusināšanas sistēma – meliorācijas būvju (specializētu būvju) kopums zemes nosusināšanai;

2.37. notece – ūdens aprites dabā sauszemes posms, kurš notiek pa zemes virsmu (virszemes notece), augsni un iežu slāņiem (pazemes notece);

2.38. noteces slānis – noteces apjoms no sateces baseina laukuma vienības, kas izteikts ūdens slāņa milimetros;

2.39. novadgrāvis – nosusināšanas sistēmas būve, kas uztver ūdens pieteci no viena īpašuma nosusināšanas sistēmas regulējošā un norobežojošā tīkla un novada to līdz ūdensnotekai, ūdenstilpei vai jūrai;

2.40. pali – virszemes ūdensobjekta hidroloģiskā režīma fāze, kam pavasarī raksturīgs augsts ūdens līmenis sniega un ledus kušanas rezultātā;

2.41. paliene – ūdensteces ielejas daļa, kas palos vai plūdos periodiski applūst;

2.42. pārbaudes hidroloģiskie lielumi – ar noteiktu pārsniegšanas varbūtību aprēķinātie hidroloģiskie lielumi (caurplūdums, ūdens līmeņi) ūdens uzstādināšanas un novadbūvju svarīgāko izmēru pārbaudei, būves darbībai ekstremālos apstākļos;

2.43. pārgāzne – ūdens novadbūve, kurā ūdens plūst pāri slieksnim, veidojot brīvu plūsmas virsu;

2.44. pārsniegšanas varbūtība – hidroloģisko aplēses un pārbaudes lielumu gadījumu skaits procentos no kopējā lielumu gadījumu skaita, kad kāds lielums tiek pārsniegts;

2.45. polderis – nosusināta platība, kas norobežota no uzplūstošiem ūdeņiem, bet ūdens noteci no aizsargātās platības novada sūknējot;

2.46. poldera baseins – teritorija, no kuras tiek novadīta virszemes un pazemes ūdeņu notece no poldera platības, kā arī no piegulošās platības;

2.47. poldera platība – teritorija, kura līdz aizsargdambju būvniecībai applūda aplēses palos vai plūdos un tiek aizsargāta no pārmitrināšanas un kuras notece tiek pārsūknēta ar sūkņu staciju;

2.48. sateka – drenu sistēmas būve drenu kolektoru savienošanai;

2.49. segtā aka – drenu aka, kura atrodas zem zemes virsas līmeņa;

2.50. sprostsija – horizontāli hidrotehnisko būvju caurplūdumu ailā ievietota brusa ailas nosprostošanai un ūdens līmeņa regulēšanai;

2.51. uztvērējaka – drenu aka virszemes noteces un kontūrgrāvja vai ceļa grāvja ūdens pieteces ievadīšanai drenāžā, kā arī drenāžas darbības vizuālai kontrolei;

2.52. ūdensnoteka – dabiska vai regulēta ūdenstece (upe, strauts), kā arī speciāli rakta gultne, kas uztver un novada ūdens noteci no vairākām meliorācijas sistēmām, citām teritorijām vai virszemes ūdensobjektiem. Ūdensnotekai nepieskaita hidroenerģētikas vajadzībām raktus derivācijas kanālus;

2.53. ūdens ņēmējietaise – ietaise ūdens ieņemšanai no virszemes vai pazemes ūdensobjekta;

2.54. ūdens resursi – noteiktā laikā un vietā (teritorijā) potenciāli izmantojamais ūdens apjoms;

2.55. virszemes noteces novadīšanas tekne – nosusināšanas sistēmas būve (vaga, caurule, fašīna) virszemes ūdeņu novadīšanai no nosusināmās platības grāvī, novadgrāvī vai ūdensnotekā;

2.56. virszemes ūdens uztvērējs – drenu sistēmas būve virszemes noteces uztveršanai un ievadīšanai drenāžā.

3. Būvnormatīvs neattiecas uz:

3.1. ostu un jūras hidrotehniskajām būvēm;

3.2. ūdens novadbūvēm ar caurvades spēju lielāku par 1000 m3/s;

3.3. A klases hidroelektrostaciju hidrotehniskajām būvēm.

4. Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves projektē saskaņā ar šo būvnormatīvu un citiem normatīvajiem aktiem būvniecības, meliorācijas un vides aizsardzības jomā.

5. Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju projektēšanā piemēro standartus, kuru sarakstu interneta vietnē www.lvs.lv ir publicējusi nacionālā standartizācijas institūcija.

2. Hidroloģiskie aprēķini

6. Meliorācijas sistēmu būvniecības iespējas, apdzīvotu vietu inženieraizsardzības, hidrotehnisko un transporta būvju parametrus un noturību nosaka atkarībā no virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma.

7. Meliorācijas sistēmu, inženieraizsardzības, hidrotehnisko un transporta būvju un virszemes ūdensobjektu hidroloģiskajos aprēķinos lieto aplēses caurplūdumus Q (m3/s), ūdens līmeņus H (m), straumes ātrumus v (m/s), noteces moduļus (l/s × ha) ar ikgadējo pārsniegšanas varbūtību procentos (šī būvnormatīva 1. pielikums).

8. Aplēses hidroloģiskos lielumus nosaka:

8.1. ar matemātiskās statistikas metodēm pēc tiešajiem hidrometriskajiem novērojumiem, ja projektējamā sateces baseinā ir veikti hidrometriskie novērojumi un ir pieejami dati ar vismaz 25 gadus nepārtrauktu novērojumu rindu. Rindu statistisko parametru noteikšanai izmanto momentu metodi (ar attiecīgu pamatojumu pieļaujama citu metožu izmantošana, piemēram, ūdens līmeņu datu apstrādei – empīriskās nodrošinājuma līknes) un Pirsona III varbūtību sadalījumu, bet maksimālajiem caurplūdumiem – Gumbela varbūtību sadalījumu;

8.2. ar empīriskām formulām un izolīniju kartēm, kas sastādītas, apkopojot veiktos hidrometriskos novērojumus, ja projektējamā sateces baseinā novērojumi nav veikti;

8.3. izmantojot novērojumu rindu pagarināšanas statistiskās metodes, ja nepārtrauktu novērojumu rinda sateces baseinā ir īsāka par 25 gadiem. Novērojumu rindu statistisko pagarināšanu var lietot, ja korelācijas koeficients starp caurplūdumiem noteces sakritīgās veidošanās fāzēs pagarināmajam un atbalstpostenim nav mazāks par 0,75.

9. Pavasara palu maksimālo caurplūdumu ar 1 % pārsniegšanas varbūtību Q1% (m3/s) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ri = 1 –	14,2 × Si0,355 × Ai0,73	, kur (3):
ri = 1 –	h1%0,5 × A	, kur (3):

10. Vasaras vai rudens plūdu maksimālo caurplūdumu Qp% (m3/s) nosaka, izmantojot šādu formulu:

Qp% = q200 ×(	200	)0,22 δ × δ2 × λp% × A, kur (6):
Qp% = q200 ×(	A+1	)0,22 δ × δ2 × λp% × A, kur (6):
Aez = ∑	(100 × Si ×Ai)	, kur (8):
---	---	---
Aez = ∑	A2	, kur (8):

11. Ilggadējās gada vidējās noteces slāni (mm) nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 4. pielikuma kartogrammu. Dalot šā noteces slāņa lielumu ar 31,56, iegūst ilggadīgās vidējās noteces moduli q (l/s × km2).

12. Vasaras pusgada vidējās noteces moduli qv (l/s × km2) nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 5. pielikuma kartogrammu.

13. Vasaras un ziemas mazūdens periodu 30 dienu minimālos caurplūdumus Qmin. 30 d. (l/s) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A – sateces baseina laukums (km2);

a un c – parametri, kas atkarīgi no baseina ģeogrāfiskā novietojuma, kā arī ģeomorfoloģiskajiem un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem:

13.1. atkarībā no ģeomorfoloģiskajiem un grunts apstākļiem Latvijas teritorijā izdalītas četras zonas (šī būvnormatīva 6. pielikuma 1. kartogramma):

13.1.1. mālainie līdzenumi (R1);

13.1.2. morēnu un smilšainie līdzenumi (R2);

13.1.3. morēnu pauguraines (R3);

13.1.4. piekāpļu zonas (R4);

13.2. ja sateces baseins ietilpst vairākās zonās, nosaka to proporcionālo sadalījumu pa attiecīgajām zonām; vispārīgajā gadījumā: R1 + R2 + R3 +R4 = 100. Pēc sateces baseina sadalījuma pa zonām aprēķina parametrus a un c, izmantojot šādas formulas:

g – minimālās noteces formēšanās klimatisko apstākļu parametrs, kuru nosaka ar šī būvnormatīva 6. pielikuma 2. un 3. kartogrammu;

a1, a2, a3, a4, b – parametri, kuri doti šī būvnormatīva 6. pielikuma 1. tabulā.

3. Lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmas

3.1. Vispārīgās prasības

14. Lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmas nodrošina kultūraugu audzēšanai un lauku apstrādāšanai nepieciešamo optimālo ūdens - gaisa režīmu augsnē.

15. Pārmitrās augsnēs projektē nosusināšanas (drenu vai grāvju) sistēmas. Ja augsnes mitrums dabiskos apstākļos nenodrošina kultūraugu vajadzības pēc ūdens, projektē apūdeņošanas vai divpusējās darbības meliorācijas sistēmas.

16. Lauksaimniecības zemju nosusināšana ar sistemātisku drenāžu ir efektīvākais un radikālākais zemes uzlabošanas un augsnes auglības ilglaicīgas paaugstināšanas paņēmiens. Vieglās (smilts vai vairākslāņu) gruntīs pieņemama arī susinātājgrāvju tīkla projektēšana, bet drenāža projektējama zemēs, kuras paredz izmantot intensīvi, un māla gruntīs.

17. Platības ar sarežģītiem hidroģeoloģiskiem apstākļiem nosusina vairākos paņēmienos vai rekomendē neizmantot tās kā lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Ja platību nosusināšanu projektē lauksaimnieciskai izmantošanai vairākās kārtās, tad pirmajā nosusināšanas kārtā rok novadgrāvi, norobežojošos grāvjus un galvenos susinātājgrāvjus tikai izteikti pārmitrās vietās. Otrā kārtā ierīko pārējo nosusināšanas grāvju tīklu vai drenāžu.

18. Vienlaikus ar meliorācijas sistēmu būvniecību projektē virszemes noteces regulēšanu, augsnes dziļirdināšanu un nepieciešamos kultūrtehnikas pasākumus.

3.2. Ūdensnotekas un novadgrāvji

19. Ūdens noteces uztveršanai un aizvadīšanai no nosusināmās platības projektē ūdensnotekas un novadgrāvjus. Ūdensnoteka parasti ir tiešs novadgrāvja turpinājums ārpus nosusināmās teritorijas.

20. Novadgrāvis sākas ar drenu sistēmas izteku, divu susinātājgrāvju, kontūrgrāvju vai ceļa grāvju sateci.

21. Ūdensnoteka un novadgrāvis nodrošina:

21.1. aplēses caurplūduma – pavasara palu maksimālo caurplūdumu ar 10 % pārsniegšanas varbūtību – izvadīšanu pa izvēlēto šķērsgriezumu, neappludinot apkārtējās tīrumu platības, vai atkarībā no zālāju sugas pieļaujot zālāju īslaicīgu applūšanu ne ilgāk par 10 līdz 30 diennaktīm;

21.2. aplēses caurplūduma – vasaras - rudens plūdu maksimālo caurplūdumu ar 2 % pārsniegšanas varbūtību – izvadīšanu pa izvēlēto šķērsgriezumu, neappludinot apkārtējos tīrumus un ganības;

21.3. pārbaudes caurplūduma – vasaras - rudens plūdu maksimālo caurplūdumu ar 10 % pārsniegšanas varbūtību – izvadīšanu pa izvēlēto šķērsgriezumu, neappludinot apkārtējās pļavas vai mežus;

21.4. lai vasaras pusgada vidējie ūdens līmeņi ūdensnotekā vai novadgrāvī garantētu nosusināšanas tīkla (drenāžas, susinātājgrāvju, kontūrgrāvju, ceļa grāvju) aplēses caurplūduma uztveršanu un novadīšanu bez ūdens līmeņa uzstādinājuma.

22. Ja ūdenstece dabiskā stāvoklī nespēj nodrošināt šī būvnormatīva 21. punktā noteiktās prasības, projektē tās regulēšanu – palielina gultnes šķērsgriezumu vai garenslīpumu, samazina gultnes raupjumu vai apkārtējās platības aizsargā no applūšanas ar aizsargdambi un noteces pārsūknēšanu, ierīkojot polderi.

23. Ūdensnotekas vai novadgrāvja gultnes caurvades spēju nosaka ar gultnes hidraulisko aprēķinu un pārbauda izvēlēto gultnes parametru pietiekamību aplēses caurplūduma novadīšanai atbilstoši šī būvnormatīva 21. punkta prasībām. Projektētās gultnes šķērsgriezums ir stabils un aplēses caurplūdums tajā nedrīkst attīstīt lielāku velkmes spēku vai straumes ātrumu, kāds gultnes attiecīgajai gruntij vai nostiprinājumiem pieļaujams:

23.1. vienmērīgas ūdens plūsmas gadījumā izmanto šādu formulu:

Qap. – aplēses caurplūdums (m3/s);

Q – gultnes caurvades spēja (m3/s);

ω – ūdens plūsmas aktīvā šķērsgriezuma laukums (m2);

vvid – straumes vidējais ātrums (m/s);

C – ātruma (Šezī) koeficients (m0,5/s);

R – aktīvā šķērsgriezuma laukuma hidrauliskais rādiuss (m);

i – gultnes dibena garenslīpums;

23.2. Šezī koeficienta C skaitliskās vērtības atkarībā no gultnes raupjuma koeficienta nosaka, izmantojot 15.formulu vai speciālas aprēķinu palīgtabulas.

n – raupjuma koeficients, kura vērtības ūdensnoteku un novadgrāvju projektēšanai pieņem:

n = 0,035 - 0,040 – ja ūdensnotekas aplēses caurplūdums ir mazāks par 3 m3/s;

n = 0,030 - 0,0325 – ja ūdensnotekas aplēses caurplūdums ir no 3 līdz 25 m3/s;

n = 0,025 - 0,0275 – ja ūdensnotekas aplēses caurplūdums ir lielāks par 25 m3/s;

n = 0,040 – novadgrāvim.

Mazākās n vērtības lietojamas, ja grunts ir bez akmeņiem vai oļiem, bet lielākās – ja grunts ir ar akmeņiem vai oļiem.

24. Ūdensnotekas, novadgrāvji vai to posmi ar laiku piesērē, aizaug ar ūdensaugiem, krūmiem vai citādi zaudē ūdens uztveršanas un aizvadīšanas spējas. Lai atjaunotu gultnes parametrus un nodrošinātu nepieciešamos ūdens līmeņus, projektē ūdensnotekas vai novadgrāvja pārbūves vai atjaunošanas darbus.