LegalizeNoteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"
265. Ūdensteču gultnēs izrakto mazauglīgo grunti izlīdzina apkārtējā platībā, atskaitot meža zemes, slānī, kas nav biezāks par 0,2 m, un pēc grunts izlīdzināšanas šo izlīdzināšanas joslu pārar ar plēsuma arklu vai veic diskošanu. Posmos, kur izrakto grunti var neizlīdzināt un tā paliek atbērtnē, atbērtnes pamata platumā noņem augsnes virskārtu un to saglabā vēlākai izmantošanai.
266. Augsnes virskārtu noņem liela diametra kolektoru, aizsargdambju un spiedvadu trasēs un hidrotehnisko būvju būvpamatnēs un saglabā vēlākai izmantošanai.
267. Kūdras atradņu nosusināšanas sistēmu savācējgrāvju un no meža zemju kūdrājiem iztekošo novadgrāvju un ūdensnoteku lejas daļā, un lauksaimniecības un meža zemju nosusināšanas sistēmu novadgrāvjos un ūdensnotekās īpaši aizsargājamās teritorijās, pirms to ievadīšanas īpaši aizsargājamos ūdeņu objektos, paplašinot un padziļinot gultni, veido nostādinātājbaseinus – sedimentācijas (destrukcijas) dīķus, kas sekmē kūdras smelknes un citu suspendētu vielu izgulsnēšanos.
268. Meža zemju un kūdras atradņu nosusināšanas masīvos, piemērotās vietās projektē raktas vai uzstādinātas ūdenstilpes ugunsdzēsības un meža dzīvnieku vajadzībām.
269. Uzstādinot ūdens līmeni ūdenskrātuvē, prognozē iespējamo krastu pārstrādi un noturību un sagatavo ūdenskrātuves gultni - no applūduma zonas jāizvāc apaugumu, celmus un drazu. Nepieciešamības gadījumā veic krastu nostiprināšanu un samazina seklūdens zonu (kur ūdens dziļums pie normālā uzstādinājuma līmeņa ir mazāks par 0,5 m).
270. Zemju nosusināšanas un ūdenstilpju būvniecības ieceres dokumentācijā prognozē gruntsūdens režīma izmaiņas un novērtē to iespaidu uz ūdens apgādes akām un urbumiem, kā arī avotiem un dīķiem.
271. Lai mazinātu meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju iespējamo negatīvo iespaidu uz zivīm, būvniecības ieceres dokumentācijā ievēro sekojošo:
271.1. grunts rakšanas un zemessūkšanas darbus ūdenstecēs un ūdenstilpēs veic ārpus zivju nārsta laika;
271.2. atkarībā no ūdenskrātuves ūdenssaimniecības bilances nosacījumiem un novadbūves konstrukcijas, ja tā ir piemērota zivju migrācijai, vērtīgo zivju nārsta laikā atver novadbūves ailas;
271.3. vērtīgo zivju upēs piemērotās vietās atjaunojamas un veidojamas jaunas zivju nārsta vietas;
271.4. vasaras polderu krājbaseinu dziļums ziemas periodā, neskaitot ledus biezumu, ir lielāks par 1,0 m;
271.5. ūdens ņēmējietaises nedrīkst būvēt izteiktās zivju koncentrācijas, nārsta un ziemošanas vietās;
271.6. ūdens ņēmējietaises un vasaras polderu sūkņu stacijas aprīko ar zivju aizsardzības sietiem vai citām aizsardzības ietaisēm, kas nepieļauj zivju mazuļu nokļūšanu sūkņos;
271.7. ja ūdensteces vai ūdenstilpes zivsaimnieciskā taksācija liecina, ka tajās dzīvo vērtīgas ceļotājas vai daļēji ceļotājas zivis, kuru dabīgā atražošana augšpus uzstādinājuma būves ir lietderīga un nepieciešama un ūdens līmeņu starpības bjefos un straumes ātrumi ir pieņemami šo zivju migrācijai, projektē zivju migrācijas būves (zivju ceļi);
271.8. izvēlas hidroelektrostaciju, sūkņu staciju un citu hidromezgla būvju darbināšanas optimālo režīmu, kurš nodrošina:
271.8.1. hidromehānisko iekārtu darbību diennakts gaišajā laikā;
271.8.2. noteiktā caurplūduma (minimālā garantējama vai ekoloģiskā) novadīšanu lejas bjefā;
271.8.3. lēnu, izlīdzinātu vai mazmainīgu ūdens līmeņu maiņu augšas un lejas bjefos.
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā1.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 224-15"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.329)
Aplēses un pārbaudes hidroloģisko lielumu ikgadējās pārsniegšanas varbūtība (%)
| Nr. p.k. | Caurplūdumi | Pārsniegšanas varbūtība (%) | Projektējamās būves, elementi, aprēķina gadījumi |
|---|---|---|---|
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| 1. | Pavasara palu maksimālais caurplūdums | 0,1 | Ūdens noteces un līmeņu regulēšanas aizsprostu augstuma un novadbūves caurvades spējas pārbaude |
| 2. | Pavasara palu maksimālais caurplūdums | 1 | 1. Ūdens noteces un līmeņu regulēšanas aizsprostu augstuma un novadbūves caurvades spējas aprēķins.2. Nepārplūstošu aizsargdambju augstuma aprēķins.3. Galveno AI kategorijas autoceļu (ielu) tiltu un caurteku caurvades spējas aprēķins.4. Publiskās lietošanas stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļu tiltu un caurteku caurvades spējas aprēķins |
| 3. | Pavasara palu maksimālais caurplūdums | 2 | 1. Reģionālo AII un AIII kategorijas autoceļu, pilsētu un apdzīvotu vietu BII kategorijas autoceļu (ielu) tiltu un caurteku caurvades spējas aprēķins.2. Privātās lietošanas dzelzceļu tiltu un caurteku caurvades spējas aprēķins |
| 4. | Pavasara palu maksimālais caurplūdums | 3 | Lauku AIV kategorijas ceļu tiltu un caurteku caurvades spējas aprēķins |
| 5. | Pavasara palu maksimālais caurplūdums | 5 | 1. Ūdens līmeņu savienošanas būvju caurvades spējas un augstuma aprēķins.2. Ūdensnoteku un novadgrāvju gultņu, aizsargdambju nogāžu nostiprinājumu aprēķins.3. Zivju migrācijas būvju caurvades spējas un augstumu aprēķins.4. Lauku AV un AVI kategorijas ceļu tiltu un caurteku caurvades spējas aprēķins |
| 6. | Pavasara palu maksimālais caurplūdums | 10 | Ūdensnoteku un novadgrāvju gultņu caurvades spējas aprēķins apdzīvotās teritorijās un platībās, kuras izmanto tīrumiem un ganībām |
| 7. | Vasaras–rudens plūdu maksimālais caurplūdums | 2 | Ūdensnoteku un novadgrāvju gultņu caurvades spējas pārbaude apdzīvotās teritorijās un platībās, kuras izmanto tīrumiem un ganībām |
| 8. | Vasaras–rudens plūdu maksimālais caurplūdums | 5 | Vasaras polderu aizsargdambju augstuma aprēķins, ja poldera platības izmanto vasarāju, dārzeņu, tehnisko vai lopbarības kultūru audzēšanai |
| 9. | Vasaras–rudens plūdu maksimālais caurplūdums | 10 | 1. Ūdensnoteku un novadgrāvju gultņu caurvades spējas aprēķins platībās, kuras izmanto pļavām un mežiem.2. Vasaras polderu aizsargdambju augstuma aprēķins, ja poldera platības izmanto pļavām un ganībām |
| 10. | Vasaras pusgada caurplūdums | 50 (vidējais) | Drenu izteku atzīmju noteikšana |
| 11. | Diennakts maksimālo nokrišņu intensitāte | 10 | Virszemes noteces pieplūdes aprēķins drenāžai |
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā2.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 224-15"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.329)
Pavasara palu maksimālā caurplūduma aprēķins
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā3.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 224-15"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.329)
Vasaras–rudens plūdu maksimālās noteces modulis q200 (m3/s x km2)
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā4.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 224-15"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.329)
Ilggadējās gada vidējās noteces slānis (mm)
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā5.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 224-15"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.329)
Vasaras pusgada vidējās noteces modulis (l/s x km2)
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā6.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 224-15"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.329)
Minimālās noteces aprēķins
| Nr. p.k. | Minimālā caurplūduma pārsniegšanas varbūtība (%) | Parametri | Parametri | Parametri | Parametri | Parametri |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Nr. p.k. | Minimālā caurplūduma pārsniegšanas varbūtība (%) | a1 | a2 | a3 | a4 | b |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |
| 1. | Vasaras 30 dienu minimālā caurplūduma: | |||||
| 1. | p = 75 % | 0 | 0,0021 | 0,0042 | 0,017 | 7,6 |
| 1. | p = 85 % | 0 | 0,0016 | 0,0035 | 0,014 | 7,6 |
| 1. | p = 95 % | 0 | 0,0013 | 0,0028 | 0,011 | 7,6 |
| 2. | Ziemas 30 dienu minimālā caurplūduma: | |||||
| 2. | p = 75 % | 0 | 0,0056 | 0,0085 | 0,017 | 9,0 |
| 2. | p = 85 % | 0 | 0,0036 | 0,0060 | 0,015 | 9,0 |
| 2. | p = 95 % | 0 | 0,0023 | 0,0045 | 0,0015 | 9,0 |
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā7.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 224-15"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.329)
Pieļaujamais maksimālais straumes ātrums
| Nr. p.k. | Grunts | Grunts raksturojums (mm), (kg/cm2), (%) | Ūdens dziļums (m) | Ūdens dziļums (m) | Ūdens dziļums (m) | Ūdens dziļums (m) | Ūdens dziļums (m) | Ūdens dziļums (m) | Ūdens dziļums (m) | Ūdens dziļums (m) |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Nr. p.k. | Grunts | Grunts raksturojums (mm), (kg/cm2), (%) | 0,25 | 0,50 | 1,0 | 1,5 | 2,0 | 2,5 | 3,0 | 3,5 |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 |
| I. Smilts gruntis (ar grunts daļiņu vidējo izmēru (mm)) | I. Smilts gruntis (ar grunts daļiņu vidējo izmēru (mm)) | I. Smilts gruntis (ar grunts daļiņu vidējo izmēru (mm)) | I. Smilts gruntis (ar grunts daļiņu vidējo izmēru (mm)) | I. Smilts gruntis (ar grunts daļiņu vidējo izmēru (mm)) | I. Smilts gruntis (ar grunts daļiņu vidējo izmēru (mm)) | I. Smilts gruntis (ar grunts daļiņu vidējo izmēru (mm)) | I. Smilts gruntis (ar grunts daļiņu vidējo izmēru (mm)) | I. Smilts gruntis (ar grunts daļiņu vidējo izmēru (mm)) | I. Smilts gruntis (ar grunts daļiņu vidējo izmēru (mm)) | I. Smilts gruntis (ar grunts daļiņu vidējo izmēru (mm)) |
| 1. | Smalka smilts | 0,05–0,25 | 0,30–0,35 | 0,30–0,35 | 0,35–0,40 | 0,35–0,40 | 0,40–0,45 | 0,40–0,45 | 0,40–0,45 | 0,40–0,45 |
| 2. | Vidēji rupja smilts | 0,25–1,0 | 0,35–0,40 | 0,35–0,50 | 0,40–0,55 | 0,40–0,60 | 0,45–0,60 | 0,45–0,60 | 0,45–0,65 | 0,45–0,65 |
| 3. | Rupja smilts | 1.0–3,0 | 0,45–0,65 | 0,50–0,70 | 0,55–0,75 | 0,60–0,80 | 0,60–0,80 | 0,60–0,85 | 0,65–0,85 | 0,65–0,85 |
| 4. | Smalka grants | 3,0–5,0 | 0,65–0,80 | 0,70–0,85 | 0,75–0,95 | 0,80–1,00 | 0,80–1,05 | 0,85–1,05 | 0,85–1,15 | 0,85–1,10 |
| 5. | Rupja grants | 5,0–10,0 | 0,80–1,05 | 0,85–1,15 | 0,95–1,25 | 1,00–1,30 | 1,05–1,35 | 1,05–1,40 | 1,10–1,45 | 1,10–1,45 |
| II. Oļi, akmeņi un klints gruntis (ar daļiņu vidējo izmēru (mm) vai grunts pretestību (kg/cm2)) | II. Oļi, akmeņi un klints gruntis (ar daļiņu vidējo izmēru (mm) vai grunts pretestību (kg/cm2)) | II. Oļi, akmeņi un klints gruntis (ar daļiņu vidējo izmēru (mm) vai grunts pretestību (kg/cm2)) | II. Oļi, akmeņi un klints gruntis (ar daļiņu vidējo izmēru (mm) vai grunts pretestību (kg/cm2)) | II. Oļi, akmeņi un klints gruntis (ar daļiņu vidējo izmēru (mm) vai grunts pretestību (kg/cm2)) | II. Oļi, akmeņi un klints gruntis (ar daļiņu vidējo izmēru (mm) vai grunts pretestību (kg/cm2)) | II. Oļi, akmeņi un klints gruntis (ar daļiņu vidējo izmēru (mm) vai grunts pretestību (kg/cm2)) | II. Oļi, akmeņi un klints gruntis (ar daļiņu vidējo izmēru (mm) vai grunts pretestību (kg/cm2)) | II. Oļi, akmeņi un klints gruntis (ar daļiņu vidējo izmēru (mm) vai grunts pretestību (kg/cm2)) | II. Oļi, akmeņi un klints gruntis (ar daļiņu vidējo izmēru (mm) vai grunts pretestību (kg/cm2)) | II. Oļi, akmeņi un klints gruntis (ar daļiņu vidējo izmēru (mm) vai grunts pretestību (kg/cm2)) |
| 6. | Oļi | 10–20 | 1,05–1,30 | 1,15–1,45 | 1,25–1,55 | 1,30–1,60 | 1,35–1,70 | 1,40–1,75 | 1,40–1,80 | 1,45–1,80 |
| 7. | Oļi | 20–30 | 1,30–1,50 | 1,45–1,60 | 1,55–1,75 | 1,65–1,85 | 1,70–1,90 | 1,75–1,95 | 1,80–2,00 | 1,80–2,05 |
| 8. | Akmeņi | 30–75 | 1,50–2,00 | 2,60–2,15 | 1,75–2,35 | 1,85–2,45 | 1,90–2,55 | 1,95–2,60 | 2,00–2,70 | 2,05–2,75 |
| 9. | Akmeņi | 75–150 | 2,00–2,40 | 2,15–2,60 | 2,35–2,85 | 2,40–3,00 | 2,55–3,10 | 2,60–3,20 | 2,70–3,25 | 2,75–3,30 |
| 10. | Akmeņi | 150–300 | 2,40–2,80 | 2,60–3,05 | 2,85–3,30 | 3,00–3,45 | 3,10–3,60 | 3,20–3,70 | 3,25–3,75 | 3,30–3,80 |
| 11. | Slāņains kaļķakmens, plaisains dolomīts | – | 1,7–2,5 | 1,8–2,8 | 2,0–3,0 | 2,1–3,2 | 2,2–3,3 | 2,2–3,3 | 2,3–3,4 | 2,3–3,5 |
| 12. | Monolīts kaļķakmens, dolomīts | 100–200 kg/cm2 | 2,5–4,2 | 2,8–4,6 | 3,0–5,0 | 3,2–5,2 | 3,3–5,4 | 3,3–5,6 | 3,4–5,7 | 3,5–5,8 |
| 13. | Monolīts kaļķakmens, dolomīts | 500–1000 kg/cm2 | 6,0–8,5 | 6,4–9,2 | 7,0–10,0 | 7,4–10,5 | 7,8–10,9 | 7,8–11,1 | 8,0–11,4 | 8,1–11,6 |
| III. Mālainas gruntis (ar māla daļiņu, kas mazākas par 0,01 mm, saturu (%)) | III. Mālainas gruntis (ar māla daļiņu, kas mazākas par 0,01 mm, saturu (%)) | III. Mālainas gruntis (ar māla daļiņu, kas mazākas par 0,01 mm, saturu (%)) | III. Mālainas gruntis (ar māla daļiņu, kas mazākas par 0,01 mm, saturu (%)) | III. Mālainas gruntis (ar māla daļiņu, kas mazākas par 0,01 mm, saturu (%)) | III. Mālainas gruntis (ar māla daļiņu, kas mazākas par 0,01 mm, saturu (%)) | III. Mālainas gruntis (ar māla daļiņu, kas mazākas par 0,01 mm, saturu (%)) | III. Mālainas gruntis (ar māla daļiņu, kas mazākas par 0,01 mm, saturu (%)) | III. Mālainas gruntis (ar māla daļiņu, kas mazākas par 0,01 mm, saturu (%)) | III. Mālainas gruntis (ar māla daļiņu, kas mazākas par 0,01 mm, saturu (%)) | III. Mālainas gruntis (ar māla daļiņu, kas mazākas par 0,01 mm, saturu (%)) |
| 14. | Saistīga smilts | 5–10 | 0,40–0,45 | 0,45–0,50 | 0,50–0,55 | 0,50–0,60 | 0,55–0,60 | 0,55–0,60 | 0,60–0,65 | 0,60–0,65 |
| 15. | Mālaina smilts | 10–20 | 0,45–0,65 | 0,50–0,70 | 0,55–0,75 | 0,60–0,80 | 0,60–0,80 | 0,60–0,85 | 0,65–0,85 | 0,65–0,85 |
| 16. | Viegls smilšmāls | 20–30 | 0,65–0,80 | 0,70–0,85 | 0,75–0,95 | 0,80–1,00 | 0,80–1,05 | 0,85–1,05 | 0,85–1,10 | 0,85–1,10 |
| 17. | Vidējs smilšmāls | 30–40 | 0,80–0,90 | 0,85–0,95 | 0,95–1,05 | 1,00–1,10 | 1,05–1,15 | 1,05–1,15 | 1,10–1,20 | 1,10–1,20 |
| 18. | Smags smilšmāls | 40–50 | 0,90–1,00 | 0,95–1,10 | 1,05–1,20 | 1,10–1,25 | 1,15–1,30 | 1,15–1,35 | 1,20–1,35 | 1,30–1,40 |
| 19. | Viegls māls | 50–60 | 1,00–1,10 | 1,10–1,20 | 1,20–1,30 | 1,25–1,35 | 1,30–1,40 | 1,35–1,45 | 1,35–1,50 | 1,40–1,50 |
| 20. | Vidējs māls | 60–80 | 1,10–1,20 | 1,20–1,30 | 1,30–1,40 | 1.35–1,45 | 1,40–1,50 | 1,45–1,55 | 1,50–1,60 | 1,50–1,65 |
| 21. | Smags māls | Vairāk par 80 | 1,20–1,25 | 1,30–1,35 | 1,40–1,45 | 1,45–1,50 | 1,50–1,60 | 1,55–1,60 | 1,60–1,65 | 1,65–1,70 |
| 22. | Merģeļmāls (ar CaCO3 saturu 5–20 %) | – | 1,35–1,50 | 1,45–1,65 | 1,60–1,80 | 1,70–1,90 | 1,75–1,95 | 1,80–2,00 | 1,85–2,05 | 1,85–2,10 |
| IV. Kūdras gruntis (ar kūdras sadalīšanās pakāpi (%)) | IV. Kūdras gruntis (ar kūdras sadalīšanās pakāpi (%)) | IV. Kūdras gruntis (ar kūdras sadalīšanās pakāpi (%)) | IV. Kūdras gruntis (ar kūdras sadalīšanās pakāpi (%)) | IV. Kūdras gruntis (ar kūdras sadalīšanās pakāpi (%)) | IV. Kūdras gruntis (ar kūdras sadalīšanās pakāpi (%)) | IV. Kūdras gruntis (ar kūdras sadalīšanās pakāpi (%)) | IV. Kūdras gruntis (ar kūdras sadalīšanās pakāpi (%)) | IV. Kūdras gruntis (ar kūdras sadalīšanās pakāpi (%)) | IV. Kūdras gruntis (ar kūdras sadalīšanās pakāpi (%)) | IV. Kūdras gruntis (ar kūdras sadalīšanās pakāpi (%)) |
| 23. | Koku kūdra | – | 0,70 | 0,75 | 0,80 | 0,85 | 0,85 | 0,90 | 0,90 | 0,95 |
| 24. | Labi sadalījusies zāļu kūdra | Vairāk par 50 % | 0,50 | 0,55 | 0,60 | 0,65 | 0,65 | 0,65 | 0,70 | 0,70 |
| 25. | Vāji sadalījusies zāļu kūdra | Mazāk par 35 % | 0,75 | 0,85 | 0,90 | 0,95 | 1,00 | 1,00 | 1,00 | 1,05 |
| 26. | Labi sadalījusies sfagnu kūdra | Vairāk par 50 % | 0,60 | 0,65 | 0,70 | 0,75 | 0,75 | 0,80 | 0,80 | 0,80 |
| 27. | Vāji sadalījusies sfagnu kūdra | Mazāk par 35 % | 1,00 | 1,10 | 1,20 | 1,25 | 1,30 | 1,35 | 1,35 | 1,40 |
| Nr. p.k. | Nostiprinājumu veids | Ūdens dziļums (m) | Ūdens dziļums (m) | Ūdens dziļums (m) | Ūdens dziļums (m) | Ūdens dziļums (m) | Ūdens dziļums (m) | Ūdens dziļums (m) | Ūdens dziļums (m) | |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | |
| Nr. p.k. | Nostiprinājumu veids | 0,25 | 0,50 | 1,00 | 1,50 | 2,00 | 2,50 | 3,00 | 3,50 | |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | |
| 1. | Vienlaidu velēnojums | 1,05 | 1,15 | 1,25 | 1,30 | 1,35 | 1,40 | 1,45 | 1,50 | |
| 2. | Velēnu sieniņa | 1,40 | 1,55 | 1,70 | 1,80 | 1,85 | 1,90 | 1,95 | 2,00 | |
| 3. | Akmeņu bruģis ar akmeņu izmēru 12–20 cm | 2,35 | 2,55 | 2,80 | 2,95 | 3,05 | 3,15 | 3,25 | 3,30 | |
| 4. | Akmeņu bruģis ar akmeņu izmēru 20–30 cm | 2,75 | 3,00 | 3,30 | 3,50 | 3,60 | 3,70 | 3,80 | 3,90 | |
| 5. | Akmeņu bērums (caurmērs 10–15 cm) žagaru pinuma rūtīs; betona plātnes | 2,90 | 3,20 | 3,50 | 3,70 | 3,80 | 3,95 | 4,05 | 4,10 | |
| 6. | Akmeņu bruģis cementa javā ar akmeņu izmēru 20–30 cm | 4,20 | 4,55 | 5,00 | 5,25 | 5,45 | 5,65 | 5,75 | 5,90 | |
| 7. | Koka teknes | 6,70 | 7,30 | 8,00 | 8,45 | 8,75 | 9,00 | 9,25 | 9,40 | |
| 8. | Betona gultne, betona klase B7,5 | 11,5 | 12,6 | 13,8 | 14,6 | 15,1 | 15,6 | 15,9 | 16,2 | |
| 9. | Betona gultne, betona klase B22,5 | 17,7 | 19,4 | 21,2 | 22,4 | 23,2 | 23,9 | 24,4 | 25,0 |
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā8.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 224-15"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.329)
Drenu atstatuma aprēķins minerālaugsnēs
| Nr. p.k. | Augsnes raksturojums | Zemes virsas slīpums līdz 0,5 % | Zemes virsas slīpums līdz 0,5 % | Zemes virsas slīpums 0,5–2,0 % | Zemes virsas slīpums 0,5–2,0 % | Zemes virsas slīpums 2,0–5,0 % | Zemes virsas slīpums 2,0–5,0 % | Zemes virsas slīpumsvirs 5,0 % | Zemes virsas slīpumsvirs 5,0 % |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Nr. p.k. | Augsnes raksturojums | Kv | papildu pasākumi (piezīmes Nr.) | Kv | papildu pasākumi (piezīmes Nr.) | Kv | papildu pasākumi (piezīmes Nr.) | Kv | papildu pasākumi (piezīmes Nr.) |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |
| I. Līdzenas platības, nogāžu augšējā daļa un nogāzes ar vienmērīgu slīpumu | I. Līdzenas platības, nogāžu augšējā daļa un nogāzes ar vienmērīgu slīpumu | I. Līdzenas platības, nogāžu augšējā daļa un nogāzes ar vienmērīgu slīpumu | I. Līdzenas platības, nogāžu augšējā daļa un nogāzes ar vienmērīgu slīpumu | I. Līdzenas platības, nogāžu augšējā daļa un nogāzes ar vienmērīgu slīpumu | I. Līdzenas platības, nogāžu augšējā daļa un nogāzes ar vienmērīgu slīpumu | I. Līdzenas platības, nogāžu augšējā daļa un nogāzes ar vienmērīgu slīpumu | I. Līdzenas platības, nogāžu augšējā daļa un nogāzes ar vienmērīgu slīpumu | I. Līdzenas platības, nogāžu augšējā daļa un nogāzes ar vienmērīgu slīpumu | I. Līdzenas platības, nogāžu augšējā daļa un nogāzes ar vienmērīgu slīpumu |
| 1. | Gleja minerālaugsnes (g"') | 0,9 | 1. | 1,0 | 1. | 1,0 (1,1) | – | 1,1 (1,2) | – |
| 2. | Glejotas minerālaugsnes (g") | 1,0 | 1. | 1,1 | 1. | 1,3 (1,4) | – | 1,4 (1,7) | – |
| 3. | Minerālaugsnes ar glejošanās pazīmēm (g') | 1,2 | – | 1,4 | – | 1,5 (1,8) | – | xx | – |
| 4. | Smilšmāla un māla augsnes bez glejošanās pazīmēm | 1,4 | – | 1,6 | – | xx | – | xx | – |
| 5. | Smilts un mālsmilts augsnes bez glejošanās pazīmēm | x | – | x | – | x | – | x | – |
| II. Pastiprināti slapjas vietas (talvegi, sedlu vietas, ieplakas, spiedienūdeņu izplūdes vietas u.tml.) | II. Pastiprināti slapjas vietas (talvegi, sedlu vietas, ieplakas, spiedienūdeņu izplūdes vietas u.tml.) | II. Pastiprināti slapjas vietas (talvegi, sedlu vietas, ieplakas, spiedienūdeņu izplūdes vietas u.tml.) | II. Pastiprināti slapjas vietas (talvegi, sedlu vietas, ieplakas, spiedienūdeņu izplūdes vietas u.tml.) | II. Pastiprināti slapjas vietas (talvegi, sedlu vietas, ieplakas, spiedienūdeņu izplūdes vietas u.tml.) | II. Pastiprināti slapjas vietas (talvegi, sedlu vietas, ieplakas, spiedienūdeņu izplūdes vietas u.tml.) | II. Pastiprināti slapjas vietas (talvegi, sedlu vietas, ieplakas, spiedienūdeņu izplūdes vietas u.tml.) | II. Pastiprināti slapjas vietas (talvegi, sedlu vietas, ieplakas, spiedienūdeņu izplūdes vietas u.tml.) | II. Pastiprināti slapjas vietas (talvegi, sedlu vietas, ieplakas, spiedienūdeņu izplūdes vietas u.tml.) | II. Pastiprināti slapjas vietas (talvegi, sedlu vietas, ieplakas, spiedienūdeņu izplūdes vietas u.tml.) |
| 6. | Gleja minerālaugsnes (g'") | 0,7 | 2. | 0,8 | 4. | 0,9 (1,0) | 4. | 1,0 (1,2) | 4. |
| 7. | Glejotas minerālaugsnes (g") | 0,8 | 2. | 0,9 | 4. | 1,1 (1,2) | 4. | 1,2 (1,4) | 4. |
| 8. | Minerālaugsnes ar glejošanās pazīmēm (g') | 0,9 | 2. | 1,0 | 4. | 1,3 (1,4) | 4. | 1,4 (1,6) | 4. |
| 9. | Gleja un glejotās trūdainās minerālaugsnes ar jauktu pieteci | 0,50,8 | 2. + 4.3. | 0,50,8 | 2. + 4.3. | – | – | – | – |
| 10. | Kūdras ieplakas | 0,40,8 | 2. + 4.3. | 0,40,8 | 2. + 4.3. | – | – | – | – |
| Nr. p.k. | Augsnes un gruntsūdeņu ķīmiskās īpatnības | Fiziskais māla daļiņu (< 0,01 mm) daudzums (%) | Fiziskais māla daļiņu (< 0,01 mm) daudzums (%) | Fiziskais māla daļiņu (< 0,01 mm) daudzums (%) | Fiziskais māla daļiņu (< 0,01 mm) daudzums (%) | ||||
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | ||||
| Nr. p.k. | Augsnes un gruntsūdeņu ķīmiskās īpatnības | < 10 | 10–25 | 25–50 | > 50 | ||||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | ||||
| 1. | Karbonātu daudzums līdz 0,6 m dziļumam (ar 10 % sālsskābi puto) | 1,00 | 1,00 | 1,05 | 1,10 | ||||
| 2. | Dzelzs savienojumu saturs gruntsūdenī (mg/l): | ||||||||
| 3. | < 3 | 1,00 | 1,00 | 1,00 | 1,00 | ||||
| 4. | 3–8 | 0,90 | 0,90 | 0,90 | 0,90 | ||||
| Nr. p.k. | Kūdras slāņa biezums pēc pirmreizējās nosēšanās (m) | Purvos bez koku un niedru kūdras | Purvos ar koku un niedru kūdru | ||||||
| --- | --- | --- | --- | ||||||
| 1 | 2 | 3 | 4 | ||||||
| 1. | 0,6–0,9 | 12–14 | 14–16 | ||||||
| 2. | 0,9–1,2 | 14–16 | 16–18 | ||||||
| 3. | 1,2–1,5 | 16–18 | 18–20 | ||||||
| 4. | > 1,5 | 18–20 | 20–22 | ||||||
| Nr. p.k. | Kūdras slāņa biezums pēc pirmreizējās nosēšanās (m) | Purvos bez koku un niedru kūdras | Purvos ar koku un niedru kūdru | ||||||
| --- | --- | --- | --- | ||||||
| 1 | 2 | 3 | 4 | ||||||
| 1. | 0,6–1,5 | 26–30 | 28–32 | ||||||
| 2. | > 1,5 | 22–26 | 24–28 | ||||||
| Nr. p.k. | Apstākļu raksturojums | Kh' | |||||||
| --- | --- | --- | |||||||
| 1 | 2 | 3 | |||||||
| 1. | Atmosfēriskā barošanās | 1,00 | |||||||
| 2. | Vienmērīgi izkliedēts spiedienūdens un pieplūde starppauguru ieplakās | 0,65–0,80 | |||||||
| Nr. p.k. | Apstākļu raksturojums | Ka' | |||||||
| --- | --- | --- | |||||||
| 1 | 2 | 3 | |||||||
| 1. | Vietās, kur drenu iztekas neapplūst vai to applūdums palos ar 10 % varbūtību nepārsniedz 0,5 m | 1,00 | |||||||
| 2. | Vietās, kur drenu izteku applūdums palos ar 10 % varbūtību pārsniedz 0,5 m | 0,85–0,90 | |||||||
| 3. | Applūstošās platībās un vasaras polderos | 0,70–0,80 | |||||||
| Nr. p.k. | Dzelzs savienojumu saturs gruntsūdenī (mg/l) | Kk' | |||||||
| --- | --- | --- | |||||||
| 1 | 2 | 3 | |||||||
| 1. | < 3 | 1,00 | |||||||
| 2. | 3–8 | 0,90 | |||||||
| Nr. p.k. | Nosusināšanas sistēmas elementu izvietojums | Projektējamie atstatumi atkarībā no aprēķinātā susinātājdrenu atstatuma Ep | |||||||
| --- | --- | --- | |||||||
| 1 | 2 | 3 | |||||||
| 1. | Paralēli novietotas susinātājdrenas | Ep | |||||||
| 2. | Savstarpēji stateniski novietotas drenas | 1/2 Ep | |||||||
| 3. | Savstarpēji galeniski novietotas drenas | 1 m, kontūrdrenām – augšgali savienoti | |||||||
| 4. | Paralēli novadgrāvim novietotas drenas | 2/3 Ep, bet ne tālāk par izlīdzinātās atbērtnes platumu,1/4 Ep, ja grāvja nogāzē parādās spiedienūdeņi, bet ne tuvāk par 4 m | |||||||
| 5. | Stateniski novadgrāvim novietotas drenas | 1/2 Ep, skaitot no novadgrāvja malas | |||||||
| 6. | Paralēli susinātājgrāvim, ceļa grāvim vai kontūrgrāvim novietotas drenas | 1/2 Ep, skaitot no susinātājgrāvja vai kontūrgrāvja malas,1/4 Ep, skaitot no ceļa grāvja malas | |||||||
| 7. | Paralēli lauka malai vai robežai novietotas drenas | 1/3 Ep, skaitot no lauka malas vai robežas | |||||||
| 8. | Stateniski lauka malai, robežai vai ceļa grāvim novietotas drenas | 1 m | |||||||
| 9. | Paralēli kolektoram, kura caurules diametrs ir lielāks par 175 mm, novietotas drenas | 1/2 Ep | |||||||
| Nr. p.k. | Platības izmantošana | Nosusināšanas norma (optimālais gruntsūdens dziļums) (m) | Nosusināšanas norma (optimālais gruntsūdens dziļums) (m) | Nosusināšanas norma (optimālais gruntsūdens dziļums) (m) | |||||
| --- | --- | --- | --- | --- | |||||
| Nr. p.k. | Platības izmantošana | pirmssējas un ražas novākšanas periodā | pirmajā veģetācijas mēnesī | vidēji veģetācijas periodā | |||||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | |||||
| 1. | Tīrumi | 0,4–0,6 | – | 0,9–1,1 | |||||
| 2. | Ganības | – | 0,7–0,9 | 0,9–1,1 | |||||
| 3. | Pļavas | – | 0,4–0,6 | 0,6–0,8 | |||||
| Nr. p.k. | Platību izmantošanas veids | Augsnes sastāvs | Ūdenīguma koeficients Kū | Drenu vidējais iebūves dziļums (m) | |||||
| --- | --- | --- | --- | --- | |||||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | |||||
| 1. | Tīrumi, ganības | Māls, smilšmāls | 1,2–1,4 | ||||||
| 1. | Tīrumi, ganības | Mālsmilts, smilts | < 1,0 | 1,1–1,3 | |||||
| 1. | Tīrumi, ganības | Mālsmilts, smilts | > 1,0 | 1,1–1,2 | |||||
| 1. | Tīrumi, ganības | Kūdra ar vāji filtrējošu pamatni | 1,3–1,4 | ||||||
| 1. | Tīrumi, ganības | Kūdra ar labi filtrējošu pamatni | 1,1–1,2 | ||||||
| 2. | Pļavas | Māls, smilšmāls | < 1,0 | 1,2–1,3 | |||||
| 2. | Pļavas | Māls, smilšmāls, mālsmilts, smilts | > 1,0 | 1,1–1,2 | |||||
| 2. | Pļavas | Kūdra ar vāji filtrējošu pamatni | 1,1–1,3 | ||||||
| 2. | Pļavas | Kūdra ar labi filtrējošu pamatni | 1,1 | ||||||
| 3. | Augļu dārzi, kokaudzētavas | 1,4–1,6 |
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā9.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 224-15"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.329)
Drenu un virszemes noteces aprēķins
| Nr.p.k. | Diennakts maksimālā nokrišņu intensitāte (l/s x ha) | Virszemes noteces modulis drenētās platībās (l/s x ha) | Virszemes noteces modulis drenētās platībās (l/s x ha) | Virszemes noteces modulis drenētās platībās (l/s x ha) |
|---|---|---|---|---|
| Nr.p.k. | Diennakts maksimālā nokrišņu intensitāte (l/s x ha) | smilts | mālsmilts, viegls un vidējs smilšmāls | smags smilšmāls, māls |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
| I. Zemes virsas vidējais slīpums mazāks par 0,5 % | I. Zemes virsas vidējais slīpums mazāks par 0,5 % | I. Zemes virsas vidējais slīpums mazāks par 0,5 % | I. Zemes virsas vidējais slīpums mazāks par 0,5 % | |
| 1. | 5,0 | 0,25 | 0,35 | 0,50 |
| 2. | 5,5 | 0,30 | 0,40 | 0,55 |
| 3. | 6,0 | 0,35 | 0,45 | 0,60 |
| 4. | 6,5 | 0,40 | 0,55 | 0,70 |
| II. Zemes virsas vidējais slīpums 0,51–3,0 % | II. Zemes virsas vidējais slīpums 0,51–3,0 % | II. Zemes virsas vidējais slīpums 0,51–3,0 % | II. Zemes virsas vidējais slīpums 0,51–3,0 % | |
| 5. | 5,0 | 0,45 | 0,60 | 0,80 |
| 6. | 5,5 | 0,50 | 0,65 | 0,90 |
| 7. | 6,0 | 0,55 | 0,75 | 1,05 |
| 8. | 6,5 | 0,60 | 0,85 | 1,20 |
| III. Zemes virsas vidējais slīpums lielāks par 3 % | III. Zemes virsas vidējais slīpums lielāks par 3 % | III. Zemes virsas vidējais slīpums lielāks par 3 % | III. Zemes virsas vidējais slīpums lielāks par 3 % | |
| 9. | 5,0 | 0,65 | 0,95 | 1,30 |
| 10. | 5,5 | 0,70 | 1,05 | 1,45 |
| 11. | 6,0 | 0,80 | 1,20 | 1,50 |
| 12. | 6,5 | 0,90 | 1,35 | 1,90 |
| Drenu nosacītais diametrs (mm) | 50 | 75 | 100 | 125 |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| Minimālais garenslīpums (%) | 0,30 | 0,30 | 0,20 | 0,20 |
| Nr. p.k. | Augsnes raksturojums | Susinātājgrāvju vidējais | Susinātājgrāvju vidējais | Susinātājgrāvju vidējais |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| Nr. p.k. | Augsnes raksturojums | atstatums (m) | dziļums (m) | nogāžu slīpuma koeficients |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
| 1. | Vidēji un labi caurlaidīgas minerālaugsnes (smilts, mālsmilts), kuru filtrācijas koeficients ir lielāks par 0,5 m/d | 60–100 | 1,2–1,4 | 1,5–2,0 |
| 2. | Mazcaurlaidīgas minerālaugsnes (māls, smilšmāls), kuru filtrācijas koeficients ir mazāks par 0,5 m/d | 40–60 | 1,0–1,2 | 1,5 |
| 3. | Kūdra virs vidēji labi caurlaidīgas pamatnes, ar kūdras dziļumu: | |||
| 3. | līdz 0,8 m | 100–200 | 1,2–1,4 | 1,5 |
| 3. | 0,8–1,3 m | 100–180 | 1,3–1,5 | 1,5 |
| 3. | vairāk par 1,3 m | 100–160 | 1,5–1,8 | 1,25 |
| 4. | Kūdra virs mazcaurlaidīgas pamatnes, ar kūdras dziļumu: | |||
| 4. | līdz 0,8 m | 60–80 | 1,1–1,2 | 1,5 |
| 4. | 0,8–1,3 m | 60–70 | 1,2–1,4 | 1,5 |
| 4. | vairāk par 1,3 m | 50–60 | 1,4–1,5 | 1,25 |
| Nr. p.k. | Augsne | Gruntsūdens līmenis (m) | Gruntsūdens līmenis (m) | Gruntsūdens līmenis (m) |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| Nr. p.k. | Augsne | tīrumi | tīrumi | ganības |
| Nr. p.k. | Augsne | pēcsējas periodā | vēlākā attīstības fāzē | ganības |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
| 1. | Kūdra, viegla smilts | 0,4–0,5 | 0,8–0,9 | 0,7–0,8 |
| 2. | Smilts | 0,3–0,4 | 0,5–0,7 | 0,5–0,7 |
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā10.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 224-15"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.329)
Apūdeņošanas prasību aprēķins
| Nr. p.k. | Agroklimatiskais rajons(saskaņā ar 1.kartogrammu) | Vidējais hidromodulis (l/s x ha) | Apūdeņošanas vidējā norma (m3/ha) | Apūdeņošanas vidējā norma (m3/ha) | Apūdeņošanas vidējā norma (m3/ha) | Apūdeņošanas vidējā norma (m3/ha) | Apūdeņošanas vidējā norma (m3/ha) | Apūdeņošanas vidējā norma (m3/ha) |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Nr. p.k. | Agroklimatiskais rajons(saskaņā ar 1.kartogrammu) | Vidējais hidromodulis (l/s x ha) | apūdeņojamie kultūraugi | apūdeņojamie kultūraugi | apūdeņojamie kultūraugi | apūdeņojamie kultūraugi | apūdeņojamie kultūraugi | apūdeņojamie kultūraugi |
| Nr. p.k. | Agroklimatiskais rajons(saskaņā ar 1.kartogrammu) | Vidējais hidromodulis (l/s x ha) | agrie kartupeļi | tomāti, galda bietes, burkāni | gurķi | agrie kāposti | vidējie un vēlie kāposti | kultivētie zālāji |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 |
| 1. | Piejūras zemiene: | |||||||
| 1. | Rīgas jūras līcim piegulošā daļa | 0,55 | 800–900 | 1000–1100 | 1100–1200 | 1200–1300 | 1500–1600 | 900–1600 |
| 1. | Baltijas jūrai piegulošā daļa | 0,50 | 650–700 | 800–900 | 900–950 | 950–1050 | 1200–1300 | 700–1300 |
| 2. | Kurzemes augstiene | 0,60 | 750–800 | 900–1000 | 1000–1100 | 1100–1200 | 1350–1450 | 800–1400 |
| 3. | Viduslatvijas zemiene | 0,60 | 800–900 | 1000–1100 | 1100–1200 | 1200–1300 | 1500–1600 | 900–1600 |
| 4. | Vidzemes augstiene | 0,55 | 550–600 | 850–900 | 700–800 | 800–850 | 1050–1100 | 600–1100 |
| 5. | Lubāna zemiene | 0,60 | 750–800 | 900–1000 | 1000–1100 | 1100–1200 | 1350–1450 | 800–1400 |
| 6. | Latgales augstiene: | |||||||
| 6. | dienvidrietumu rajoni | 0,65 | 800–900 | 1000–1100 | 1100–1200 | 1200–1300 | 1500–1600 | 900–1600 |
| 6. | pārējie rajoni | 0,60 | 750–800 | 900–1000 | 1000–1100 | 1100–1200 | 1350–1450 | 800–1400 |
| 7. | Ziemeļlatvijas zemiene | 0,55 | 650–700 | 800–900 | 900–950 | 950–1050 | 1200–1300 | 700–1300 |
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā11.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 224-15"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.329)
| Nr.p.k. | Meža tips | Kokaudzes | Kokaudzes | Susinātājgrāvju atstatumi (m) |
|---|---|---|---|---|
| Nr.p.k. | Meža tips | bonitāte | mežaudzes tips | Susinātājgrāvju atstatumi (m) |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
| 1. | Grīnis (Gs) | V | 10P | 150–240 |
| 2. | Slapjais mētrājs (Mrs) | IV | 10P | 170–240 |
| 3. | Slapjais damaksnis (Dms) | III–IV | 10P + E | |
| 3. | mālsmilts augsnes | III–IV | 10P + E | 160–200 |
| 3. | smilšmāla augsnes | III–IV | 10P + E | 80–110 |
| 4. | Slapjais vēris (Vrs) | III–IV | 10E + P | 140–200 |
| 5. | Slapjā gārša (Grs) | III | 10E, B, A, Os | 150–190 |
| 6. | Purvājs (Pv) | V | 10P | 100–130 |
| 7. | Niedrājs (Nd) | IV–V | 10P(B) | 130–170 |
| 8. | Dumbrājs (Db) | III–IV | 10B (P,E) | 180–240 |
| 9. | Liekņa (Lk) | I–II | 10 M (Os, B) | 180–240 |
| Nr.p.k. | Augsnes profils | Augsnes profils | Susinātājgrāvju dziļums (m) | |
| --- | --- | --- | --- | |
| Nr.p.k. | slāņa biezums (m) | pamatnes minerālgrunts | Susinātājgrāvju dziļums (m) | |
| 1 | 2 | 3 | 4 | |
| 1. | Trūds, kūdra 0,2–0,5 | smilts, mālsmilts | 1,0–1,2 | |
| 2. | Trūds, kūdra 0,2–0,5 | smilšmāls, māls | 0,9–1,1 | |
| 3. | Zāļu kūdra 0,5–1,0 | mālsmilts, smilšmāls | 1,2–1,3 | |
| 4. | Zāļu kūdra 1,0 un vairāk | smilšmāls | 1,3 un vairāk | |
| 5. | Sūnu kūdra 0,5–1,0 | smilšmāls | 1,3–1,4 | |
| 6. | Sūnu kūdra 1,0 un vairāk | – | 1,4 un vairāk | |
| Nr. p.k. | Grunts raksturojums | Nogāzes slīpuma koeficients | ||
| --- | --- | --- | ||
| 1 | 2 | 3 | ||
| 1. | Smilts, mālsmilts | 1,5 | ||
| 2. | Smilšmāls, māls | 1,25 | ||
| 3. | Kūdra, labi sadalījusies | 1,25 | ||
| 4. | Kūdra, maz sadalījusies | 1,0 | ||
| Nr.p.k. | Grunts raksturojums | Pieļaujamais maksimālais ātrums (m/s) | ||
| --- | --- | --- | ||
| 1 | 2 | 3 | ||
| 1. | Smilts, smalka | 0,4–0,6 | ||
| 2. | Smilts, vidēji rupja | 0,6–0,8 | ||
| 3. | Smilts, rupja, ar oļiem un akmeņiem | 0,8–1,0 | ||
| 4. | Mālsmilts | 0,7–0,85 | ||
| 5. | Smilšmāls, viegls | 0,5–0,7 | ||
| 6. | Smilšmāls, vidējs | 0,7–0,85 | ||
| 7. | Smilšmāls, smags, ar oļiem un akmeņiem | 0,85–1,05 | ||
| 8. | Māls | 0,6–0,8 | ||
| 9. | Koku kūdra | 0,25–0,35 | ||
| 10. | Labi sadalījusies grīšļu–hipnu un sfagnu kūdra | 0,4–0,6 | ||
| 11. | Vāji sadalījusies grīšļu–hipnu kūdra | 0,6–0,8 | ||
| 12. | Vāji sadalījusies sfagnu kūdra | 0,75–1,05 | ||
| 13. | Vāji sadalījusies spilvu–sfagnu kūdra | 0,95–1,30 | ||
| Hidrauliskais rādiuss R (m) | 0,30 | 0,50 | 0,70 | 0,80 |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| Līknes liekuma rādiuss r (m) | 20 | 40 | 60 | 70 |
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā12.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 224-15"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.329)
Aizsargdambju nogāžu vidējais slīpums
| Nr. p.k. | Grunts | Nogāžu slīpums | Nogāžu slīpums |
|---|---|---|---|
| Nr. p.k. | Grunts | slapjās nogāzes | sausās nogāzes |
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| 1. | Mālaina | 1:1,5–1:2,5 | 1:1,5–1:2,5 |
| 2. | Smilšaina | 1:2–1:3 | 1:1,5–1:3 |
| 3. | Kūdras–mālainas minerālgrunts maisījums | 1:10 | 1:5 |
| 4. | Kūdras–smilšainas minerālgrunts maisījums | 1:12 | 1:4 |
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā13.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 224-15"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.329)
Grunts aizsprosti
| Nr. p.k. | Grunts | Aizsprosta ķermenis | Priekšjosla | Ekrāns un kodols |
|---|---|---|---|---|
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
| 1. | Māls | 7 | 14 | 11 |
| 2. | Smilšmāls | 4 | 9 | 7 |
| 3. | Mālsmilts | 1,8 | 2,7 | 1,8 |
| 4. | Smilts, vidēji rupja | 0,9 | – | – |
| 5. | Smilts, smalka | 0,7 | – | – |
| Nr. p.k. | Pamatnes grunts | Aizsprosta ķermeņa grunts | Ieteicamais aizsprosta tips | |
| --- | --- | --- | --- | |
| 1 | 2 | 3 | 4 | |
| 1. | Mazcaurlaidīga | Mazcaurlaidīga | No viendabīga materiāla | |
| 2. | Mazcaurlaidīga | Caurlaidīga | No viendabīga materiāla, ar ekrānu | |
| 3. | Caurlaidīga. Necaurlaidīga grunts atrodas dziļumā līdz 3 m | Mazcaurlaidīga | No viendabīga materiāla, ar iedziļinājumu (zobu) | |
| 4. | Caurlaidīga. Necaurlaidīga grunts atrodas dziļāk par 3 m | Mazcaurlaidīga | No viendabīga materiāla, ar priekšjoslu | |
| 5. | Caurlaidīga. Necaurlaidīga grunts atrodas dziļumā līdz 3 m | Caurlaidīga | No viendabīga materiāla, ar ekrānu un iedziļinājumu (zobu) | |
| 6. | Caurlaidīga. Necaurlaidīga grunts atrodas dziļāk par 3 m | Caurlaidīga | No viendabīga materiāla, ar ekrānu un priekšjoslu |
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā14.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 224-15"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.329)
Zivju aizsardzības un migrācijas būves
| Zivju mazuļu ķermeņa garums (mm) | līdz 12 | 15 | 20 | 30 | 40 | 50 | 60 | 70 | 90 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Acu diametrs vai rūts diagonāles garums (mm) | 1,5 | 2 | 3 | 4 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |
| Nr. p.k. | Zivju tips | Raksturīgie straumes ātrumi (m/s) | Raksturīgie straumes ātrumi (m/s) | Raksturīgie straumes ātrumi (m/s) | |||||
| --- | --- | --- | --- | --- | |||||
| Nr. p.k. | Zivju tips | piesaistes | nonešanas | lēciena | |||||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | |||||
| 1. | Lašveidīgās, pieaugušās | 0,9–1,4 | 1,1–1,6 | 1,5–2,0 | |||||
| 2. | Lašveidīgo mazuļi | – | 0,25–0,35 | – | |||||
| 3. | Daļēji ceļotājas, pieaugušās | 0,5–0,8 | 0,9–1,2 | – | |||||
| 4. | Daļēju ceļotāju mazuļi | – | 0,15–0,25 | – |
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)