Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"

Ministru kabineta noteikumi Nr.340Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 65.§)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas".

2. Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu un mazstāvu dzīvojamo māju būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas" noteiktajām prasībām.

3. Būvniecības ieceres dokumentācija, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā saskaņota (akceptēta) vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, līdz 2021. gada 10. martam, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas" 58.5. apakšpunktā un 58.1 punktā noteiktajām prasībām.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaEkonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijāApstiprināts arMinistru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.340

Latvijas būvnormatīvs LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"

1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka prasības, kādas ievēro projektējot jaunbūvējamas, atjaunojamas un pārbūvējamas dzīvojamās ēkas (daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas un mazstāvu dzīvojamās ēkas), ciktāl tas nav pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

2. Būvnormatīvā lietotie termini:

2.1. balkons – no fasādes plaknes uz āru izvirzīts vaļējs norobežots laukumiņš starpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas;

2.2. bēniņi – neapdzīvojama telpa starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu;

2.3. būvtilpums – būvobjekta tilpums starp ārējām norobežojošajām virsmām;

2.4. cokola stāvs – ēkas puspagrabstāvs (vai tā daļa), kas attiecībā pret planēto zemes līmeni iedziļināts ne vairāk kā par pusi no stāva augstuma;

2.5. dzīvoklis – konstruktīvi norobežota telpu grupa, kas aprīkota ar attiecīgiem inženiertīkliem un iekārtām un kurā ir vismaz viena dzīvojamā telpa, kā arī virtuve vai virtuves niša un sanitārtehniskā telpa;

2.6. dzīvojamā telpa – dzīvojamā istaba, guļamistaba, ēdamistaba, darbistaba un līdzīgas nozīmes telpas;

2.7. dzīvokļa palīgtelpas – dzīvokļa ekspluatācijai nepieciešamās telpas: gaitenis, virtuve, pieliekamais, sanitārtehniskā telpa un citas līdzīgas nozīmes telpas;

2.8. dzīvojamās ēkas sekcija – ar ugunsdrošām starpsienām atdalīta daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas (turpmāk – daudzdzīvokļu ēka) daļa, kurā iebūvētajiem dzīvokļiem tieši vai caur gaiteni vai galeriju ir izeja uz koplietošanas kāpņu telpu;

2.9. gaismas kabata – ar gaiteni saistīta telpa (gaiteņa paplatinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo gaiteni;

2.10. galerijnams –daudzdzīvokļu ēka, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopīgā vaļējā vai segtā galerijā;

2.11. insolācija – saules radītais apgaismojums telpās;

2.12. jumta stāvs – plakanā jumta līmenī izbūvētas dzīvojamās, publiskās un tehniskās telpas vai palīgtelpas, kurām ir izeja uz jumta terasi vai staigājamu jumtu;

2.13. kāpņu telpa – ēkas daļa, kurā izvietotas konstrukcijas un iekārtas (kāpnes un lifti), kas nodrošina vertikālu pārvietošanos no viena stāva uz citu;

2.14. koridornams –daudzdzīvokļu ēka, kurā ieejas dzīvokļos atrodas kopējā ar kāpņu telpu saistītā gaitenī;

2.15. lievenis – neliela vaļēja vai segta ēkas piebūve ieejas mezglā;

2.16. lodžija – pārsegta un no trim pusēm norobežota (iedziļināta fasādes plaknē) ārtelpa starpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas;

2.17. mansarda stāvs – starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu (bēniņos) izbūvēts stāvs (telpas ar iekšējo apdari), kuram ir noteikts lietošanas veids;

2.18. pagrabstāvs – ēkas stāvs (vai tās daļa), kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts vairāk nekā par pusi no stāva augstuma;

2.19. publiskas telpas – dzīvojamā ēkā iebūvētas veikalu, darbnīcu, biroju un līdzīgas nozīmes telpas;

2.20. sanitārtehniskā telpa – ar attiecīgām sanitārtehniskām iekārtām aprīkota atsevišķa tualetes telpa un vannas un dušas telpa (dalītais sanitārais mezgls) vai attiecīgajām funkcijām paredzēta viena kopīga telpa (savietotais sanitārais mezgls);

2.21. tehniskais stāvs – stāvs inženieriekārtu un tīklu izvietošanai, kas var atrasties ēkas apakšējā daļā (tehniskā pagrīde), vidējā daļā vai augšējā (tehniskais jumta stāvs, tehniskie bēniņi) daļā;

2.23. terase – norobežots vaļējs vai segts laukums, kas izvietots uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas vai tās daļas;

2.24. veranda – neapkurināma telpa, kurā vairāk par 50 % no sienu laukuma ir logi (stiklojums);

2.25. vējtveris – caurstaigājama telpa starp dzīvojamās ēkas ieejas ārdurvīm un iekšdurvīm aizsargāšanai no vēja;

2.26. virsgaismas logs – stiklota konstrukcija pārsegumā vai jumta konstrukcijā telpu izgaismošanai.

3. Šis būvnormatīvs piemērojams visa veida dzīvojamo ēku projektēšanai:

3.1. daudzdzīvokļu ēku – trīs un vairāk dzīvokļu ēka, kur ieeja dzīvokļos ir no koplietošanas kāpņu telpas, gaiteņa vai galerijas un ja visu dzīvokļu kopējā platība (ēkas dzīvojamā daļa) ir vismaz 50 % no ēkas virszemes stāvu kopējās lietderīgās platības;

3.2. mazstāvu dzīvojamo ēku - ēkas, kurās ir ne vairāk kā trīs stāvi, viens vai divi dzīvokļi ar atsevišķu āras ieeju katram dzīvoklim, bloķētas vai rindu ēkas, patstāvīgi iekšējie inženiertīkli, kā arī citas izmantošanas telpas ir ne vairāk kā 50 % no ēkas virszemes stāvu kopējās platības.

4. Projektējot dzīvojamo ēku, jāievēro normatīvie akti, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, kā arī būvniecības ierosinātāja projektēšanas uzdevumā noteiktās prasības. Publiskas vai citas nozīmes telpas, kas tiek izvietotas dzīvojamās ēkās, projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē attiecīgo telpu projektēšanu. Publiskās telpās nodrošina vides pieejamību atbilstoši šī būvnormatīva prasībām.

5. Mazstāvu dzīvojamām ēkām sagatavo ekspluatācijas instrukciju, kurā norāda:

5.1. elementu, detaļu un iekārtu remonta, apkopes vai nomaiņas termiņu, ja attiecīgajam elementam, detaļai un iekārtai ir īsāks kalpošanas laiks par ēkas kopējo kalpošanas laiku;

5.2. rādītājus, kas nepieciešami ēkas ekspluatācijas procesā, tai skaitā informāciju par galvenajām konstrukcijām un iekšējo inženiertīklu sistēmām, karkasa slēpto elementu, slēpto pievadu un inženiertīklu izvietojuma shēmas, kā arī maksimālo slodžu rādītājus uz ēkas konstrukcijām un elektrotīkliem;

5.3. ja iespējams, ieteicamo uzņēmumu sarakstu, kas var veikt ēkā iebūvēto iekārtu apkopi un remontu.

2. Galvenie dzīvojamās ēkas raksturojošie rādītāji

2.1. Stāvu skaits

6. Dzīvojamās ēkas augstumu un stāvu skaitu pieņem saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, lokālplānojumu (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).

7. Stāvu skaitā ieskaita visus virszemes stāvus, kā arī cokola, mansarda un tehnisko stāvu. Pagrabstāvu un bēniņus stāvu skaitā neieskaita. Stāvu skaitā ieskaita jumta stāvu, ja tajā ir iebūvētas dzīvojamās vai publiskās telpas.

8. Ja dzīvojamās ēkas daļām ir dažāds stāvu skaits vai ēka izvietota slīpā zemes gabalā, stāvu skaitu nosaka atsevišķi katrai ēkas daļai un uzskaitē norāda lielāko stāvu skaitu.

2.2. Apbūves laukums un būvtilpums

9. Dzīvojamās ēkas apbūves laukumu (m2) nosaka kā tāda laukuma projekciju pirmā virszemes stāva līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas. Apbūves laukumā ieskaita laukumus zem ēkām (vai to daļām), caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm.

10. Dzīvojamās ēkas būvtilpumu nosaka kubikmetros (m3), summējot ēkas virszemes daļas un pazemes daļas tilpumu starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām. Ēkas virszemes un pazemes daļas robežšķirtne ir pirmā stāva grīdas virsmas līmenis (tīrā grīda ir nosacīta atzīme ±0,00). Dzīvojamās ēkas būvtilpumā neieskaita gaisa telpu zem ēkas (ēkas daļas), kas būvēta uz kolonām, caurbrauktuves tilpumu, ārējo atklāto kāpņu, lieveņu un terašu tilpumu, kā arī arhitektūras detaļu vai konstrukciju elementu izvirzījumu tilpumu.

2.3. Platība

11. Dzīvojamās ēkas kopējo platību (m2) nosaka, summējot visu ēkas stāvu (arī pagrabstāva un mansarda stāva) platību starp ārsienu iekšējām virsmām, kā arī ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platību. Bēniņu (tehnisko bēniņu) un tehniskās pagrīdes platību dzīvojamās ēkas kopējā platībā neieskaita.

12. Dzīvojamās ēkas kopējā platībā ieskaita:

12.1. dzīvojamās ēkas lietderīgo platību summu, ko veido:

12.1.1. dzīvokļu kopējā platība, kuru nosaka, saskaitot dzīvojamās ēkas dzīvokļu kopējās platības;

12.1.2. nedzīvojamo telpu kopējā platība;

12.1.3. publisku telpu kopējā platība, ja tādas ir;

12.2. dzīvojamās ēkas palīgplatību summu, ko veido:

12.2.1. kāpņu telpu kopējā platība, kurā ieskaita arī ārpus dzīvokļiem esošo gaiteņu, galeriju, vestibilu, vējtveru un citu koplietošanas telpu, kā arī lifta un citu šahtu platību. Kāpņu telpu vai to daļu platību ieskaita tā stāva platībā, no kura kāpnes ved augšup. Ārējo atklāto kāpņu, lieveņu un terašu platību kāpņu telpu kopējā platībā neieskaita;

12.2.2. koplietošanas ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platība;

12.2.3. pagrabstāva kopējā platība.

13. Dzīvokļa kopējo platību (m2) nosaka, summējot dzīvokļa platību un dzīvokļa ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platību.

14. Dzīvokļa platību nosaka, summējot dzīvokļa dzīvojamo telpu un palīgtelpu platību, ieskaitot neapkurināmās telpas. Ārtelpu platību dzīvokļa platībā neieskaita.

15. Telpas platību (m2) aprēķina pēc tās lineārajiem izmēriem (m) starp apdarinātām sienu virsmām (bez grīdas līstēm) tīrās grīdas līmenī, ievērojot šādus nosacījumus:

15.1. telpas platībā ieskaita tajā iebūvēto skapju platību;

15.2. telpas platībā neieskaita telpas daļu zem iekšējo kāpņu laidiem un slīpām virsmām, kuru augstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir mazāks nekā 1,6 metri, kā arī platību, ko aizņem stacionāri pavardi, krāsnis, sildmūri, dūmeņi.

3. Pamatprasības projektēšanai

3.1. Stāvi

16. Dzīvojamās ēkas stāva minimālais augstums no tīrās grīdas atzīmes līdz pārseguma konstrukcijas apakšējai virsmai ir vismaz 2,5 metri.

17. Pagrabstāva augstums no tīrās grīdas atzīmes līdz pārseguma konstrukcijas apakšējai virsmai ir vismaz 1,8 metri, ja pagrabstāvā netiek izvietotas publiskas telpas, kurām piemērojamas attiecīgas normatīvās prasības.

3.2. Dzīvoklis

18. Dzīvokli projektē, ievērojot dzīvojamo telpu un palīgtelpu funkcionālo zonējumu un to racionālu savstarpējo sasaisti:

18.1. dzīvojamo telpu grupā nepieciešama vismaz viena dzīvojamā istaba;

18.2. dzīvokļa palīgtelpu grupā nepieciešama priekštelpa ar garderobes vietu, sanitārtehniskās telpas un virtuve vai virtuves niša. Dzīvokļa palīgtelpu grupā var papildus paredzēt dažādas telpas saimniecības vajadzībām.

19. Projektējot dzīvokļa palīgtelpas, ievēro šādus minimālos telpas platuma izmērus:

19.1. virtuvei – divi metri;

19.2. priekštelpai (ieejas hallei) – 1,4 metri;

19.3. dzīvokļa gaitenim – viens metrs;

19.4. tualetei – viens metrs.

20. Dzīvokļa sastāvā var būt šādas vasaras sezonā izmantojamas telpas:

20.1. iekštelpas (piemēram, verandas);

20.2. ārtelpas (piemēram, balkoni, lodžijas, terases).

21. Viens dalītais vai savietotais sanitārais mezgls ar ieeju no priekštelpas (ieejas halles) nepieciešams vienistabas un divistabu dzīvokļos. Triju un vairāk istabu dzīvokļos papildu sanitāros mezglus projektē guļamistabu zonā ar ieeju no guļamistabas vai tai piegulošā gaiteņa.

22. Daudzdzīvokļu ēkās sanitārtehniskās telpas izvieto virs līdzīgas nozīmes telpām zemākajā stāvā. Nav pieļaujama to atrašanās virs zemākā stāva dzīvokļa dzīvojamām telpām, ja nav saņemta attiecīgā dzīvokļa īpašnieka piekrišana. Vienā vairākstāvu dzīvoklī sanitārtehniskās telpas var izvietot virs dzīvojamām telpām, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, hidroizolācijas, siltumizolācijas, ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības prasības.

23. Daudzdzīvokļu ēkās iekārtām un cauruļvadiem, kas neattiecas uz attiecīgā stāva dzīvokļa aprīkojumu, nepieciešamas speciālas šahtas vai kanāli norobežojošajās konstrukcijās, atklāta to stiprināšana pie dzīvojamo telpu sienām vai griestiem nav pieļaujama.

24. Dzīvokļa iekštelpu izbūvei un apdarei lietojami tikai veselībai nekaitīgi apdares materiāli, kas nodrošina higiēnas prasību izpildi un nepazemina ēkas ugunsdrošību.

3.3. Saimniecības telpas daudzdzīvokļu ēkās

25. Trīsstāvu un augstākas daudzdzīvokļu ēkas koplietošanas telpu daļā pirmā stāva, cokola stāva vai pagrabstāva līmenī nepieciešama telpa ēkas un teritorijas apkopšanai nepieciešamā inventāra glabāšanai, kas apgādāta ar karsto un auksto ūdeni. Iedzīvotāju koplietošanas saimniecības telpās, piemēram, telpā veļas mazgāšanai, darbnīcā, nepieciešama atbilstoša sanitārtehniskā telpa (tualete).

26. Daudzdzīvokļu ēkā ieteicams izvietot saimniecības telpas, kas paredzētas bērnu ratiņu, invalīdu riteņkrēslu un citu tehnisko palīglīdzekļu, ragaviņu, slēpju un velosipēdu novietošanai.

27. Ja pastkastītes visiem dzīvokļiem izvieto pie ieejas vestibilā vai pie daudzdzīvokļu ēkas ieejas, tām jābūt no degtnespējīga materiāla.

3.4. Publiskas telpas

28. Dzīvojamā ēkā vai tās daļā pieļaujams izvietot publiskas telpas, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, higiēnas, siltumizolācijas, ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības prasības.

29. Publiskas telpas augstumu dzīvojamā ēkā projektē atbilstoši tās lietošanas veidam, bet ne zemāku par 2,5 metriem.

30. Dzīvojamā ēkā izvietotās citas funkcionālas nozīmes telpas projektē kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus vai ugunsdroši atdalītas telpas atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

31. Preču izkraušanai un iekraušanai no tās dzīvojamās ēkas puses, kur fasādē nav dzīvojamo telpu logu (piemēram, gala fasāde bez logiem), projektē īpašas iebrauktuves, pazemes tuneļus vai speciālas iekraušanas telpas. Iekraušanas telpas var neprojektēt, ja publiskas telpas platība nav lielāka par 150 m2.

32. Preču izkraušana un iekraušana publiskajās telpās caur ēkas dzīvojamās daļas ieeju ir aizliegta. Ir aizliegta tāda preču izkraušanas un iekraušanas tehnoloģija, kas traucē transporta kustību uz ielas vai gājēju pārvietošanos pa ietvi.

3.5. Prasības dzīvojamo ēku izvietošanai teritorijā

33. Minimālos attālumus starp daudzdzīvokļu ēkām nosaka vietējās pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos saskaņā ar insolācijas un apgaismojuma prasībām, psiholoģiskā komforta nodrošināšanai ievērojot šādus minimālos attālumus:

33.1. starp ēku garenfasādēm – ne mazāk par 15 metriem divu un triju stāvu ēkām un ne mazāk par 20 metriem – četru stāvu un augstākām ēkām;

33.2. starp ēku gala fasādēm, kurās ir dzīvojamo istabu logi, – ne mazāk par 10 metriem;

33.3. starp vienas ēkas garenfasādi un tai pretī izvietoto otras ēkas gala fasādi – ne mazāk par 10 metriem.

34. Šā būvnormatīva 33.punktā minētos minimālos attālumus starp daudzdzīvokļu ēkām var neievērot, ja ēka ir plānota īpaši sarežģītos pilsētbūvniecības apstākļos (kultūrvēsturiskā zona, pilsētas centra zona) vai esošā perimetrālā apbūvē un pašvaldība teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir noteikusi šādas teritorijas.

35. Minimālos ugunsdrošības attālumus no dzīvojamām ēkām līdz blakus esošo zemes vienību robežām, kā arī starp ēkām nosaka saskaņā ar ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

3.6. Telpu insolācija un dabiskais apgaismojums

36. Dzīvojamo ēku būvprojektu risinājumos jānodrošina dzīvojamo telpu nepārtraukta insolācija vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22.marta līdz 22.septembrim:

36.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;

36.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.

37. Dzīvojamās ēkās, kuros ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt šo noteikumu 36.punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.

38. Šajos noteikumos noteiktās insolācijas prasības var neievērot, ja pašvaldība teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir noteikusi apbūves teritorijas, kurās ir īpaši sarežģīti pilsētbūvniecības apstākļi (kultūrvēsturiskā zona, pilsētas centra zona) un insolācijas rādītāji esošajās dzīvojamajās ēkās ir nepietiekami. Minētajā gadījumā attiecīgajā teritorijā pieļaujams projektēt jaunu apbūvi vai dzīvojamās apbūves pārbūvi, ievērojot esošo vēsturiski izveidojušos insolāciju un to nepasliktinot.

39. Dabiskais apgaismojums nepieciešams visās dzīvojamās telpās, virtuvēs, vējtveros, kāpņu telpās, kopējos gaiteņos, kā arī dzīvojamās ēkās iebūvētajās publiskās telpās.

40. Logu ailu laukumu attiecība pret grīdas laukumu dzīvojamās telpās un virtuvēs ir vismaz 1:8.

41. Daudzdzīvokļu ēkas koplietošanas kāpņu telpas un gaiteņus izgaismo caur ārsienu logiem katrā stāvā. Virsgaismas logu kāpņu telpas pārsegumā var projektēt, ja ailas minimālais šķērsgriezums ir 1,5 x 2,5 metri. Kāpņu telpās var izvietot apkures iekārtu sildelementus un cauruļvadus, savietotos elektrības uzskaites skapjus un pastkastītes, nesamazinot normēto būvkonstrukciju ugunsizturības robežu un būvizstrādājumu ugunsreakciju. Minētās ierīces izvieto tā, lai netraucētu evakuāciju.

3.7. Trokšņa līmenis

42. Telpu akustiskos parametrus, dzīvojamo ēku iekšējo un ārējo norobežojošo konstrukciju skaņas izolāciju no āra trokšņiem projektē atbilstoši akustiskos parametrus, higiēnas prasības un trokšņa līmeni reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

3.8. Ugunsdrošība

43. Daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu un kāpņu telpas veido kā ugunsdroši atdalītas telpas, kuru būvkonstrukciju ugunsizturības robežas un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases projektē saskaņā ar ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

44. Daudzdzīvokļu ēku piebūvju un pāreju konstrukciju ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase nedrīkst būt zemāka par pamatēkas konstrukciju ugunsizturību un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasi.

45. Daudzdzīvokļu ēkas automātiskajām gaisa virsspiediena sistēmām nodrošina automātisko vadību no automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas, izvietojot ugunsgrēka detektorus, kuri reaģē uz dūmiem, koplietošanas evakuācijas ceļos (gaiteņos, ugunsdrošības priekštelpās, liftu priekštelpās, kāpņu telpās, aizsargātos evakuācijas ceļos).

3.9. Kāpņu telpas, vējtveri, kāpnes un slīpnes.Evakuācijas ceļi un izejas. Margas.

46. Ja daudzdzīvokļu ēkas ieejā paredz vējtveri, to projektē atbilstoši šā būvnormatīva 86.punktā minētajām prasībām.

47. Dzīvojamās ēkas ieejas vējtvera tīrās grīdas atzīme atrodas vismaz 0,15 metrus augstāk nekā ietves atzīme pie ieejas.

48. Automātisko gaisa virsspiediena sistēmu aizsargātos evakuācijas ceļos, kuri ir garāki par 30 metriem, paredz daudzdzīvokļu ēkās, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus.