LegalizeZaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"
92. Ja paredzētas divas līdz piecas tūristu mītnes, kuru ēkas kopējā platība nav lielāka par 150 m2, vides pieejamība ir jāparedz vismaz vienā no ēkām. Ja paredzētas vairāk par piecām tūristu mītnēm, kuru ēkas kopējā platība nav lielāka par 150 m2, vides pieejamība jānodrošina vismaz 20% ēkās no kopējā ēku skaita.
93. Mazstāvu dzīvojamās ēkas ieteicams projektēt, nodrošinot vides pieejamības prasības ēkas ieejā un galvenajā stāvā.
94. Mazstāvu dzīvojamās ēkas ieteicams projektēt tā, lai, nepieciešamības gadījumā, prasības vides pieejamībai būtu iespējams ievērot.
5. Inženiertīkli
5.1. Ūdensvads un kanalizācija
95. Aukstā un karstā ūdens apgādi, kanalizāciju un ugunsdzēsības ūdensvadu dzīvojamā ēkā projektē saskaņā ar ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes būvēm.
96. Ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus projektē saskaņā ar ūdensapgādes un kanalizācijas būvju projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
5.2. Apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana
97. Dzīvojamo ēku apkures un ventilācijas sistēmas projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvojamo un publisko ēku apkures un ventilācijas sistēmām.
98. Dzīvojamo ēku apsildīšanā priekšroka dodama ekonomiski pamatotām apkures sistēmām, kas nodrošina vietējā kurināmā vai atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
99. Dzīvojamās istabās projektē dabiskās (gravitācijas) ventilācijas sistēmas.
100. Telpu iekšējā gaisa temperatūru un ventilācijas gaisa apmaiņas apjomu paredz atbilstoši šā būvnormatīva 2.pielikumā noteiktajām prasībām.
101. Daudzdzīvokļu ēkās ūdens centrālapkures sistēmu projektē kā divcauruļu apkures sistēmu, kas ir kopēja visai ēkai vai ēkas daļai. Var projektēt patstāvīgu apkures sistēmu atsevišķi katram dzīvoklim (stāvam). Ūdens apkures sistēmās ieteicams paredzēt piespiedu cirkulāciju.
102. Visiem apkures sistēmas sildķermeņiem ieteicams paredzēt temperatūras regulatorus (termostatus).
103. Ja daudzdzīvokļu ēkas ūdens centrālapkures sistēmas turpgaitas un atpakaļgaitas sadalošie cauruļvadi izvietoti ēkas pagrabā, apkures sistēmas stāvvadiem ieteicams paredzēt spiediena regulatorus.
104. Norobežojošo konstrukciju aprēķinu veic, pamatojoties uz šādiem normatīvajiem rādītājiem:
104.1. telpu iekšējā gaisa temperatūra – saskaņā ar šā būvnormatīva 2.pielikumu;
104.2. telpu iekšējā gaisa relatīvais mitrums – 55 %.
105. Ja telpās ir dabiskais apgaismojums, projektē dabisko vēdināšanu caur atveramām logu vērtnēm vai citām ietaisēm tā, lai nodrošinātu vienreizēju gaisa apmaiņu stundā.
106. Vienā dzīvoklī starp vienādas nozīmes telpām var būt gaisa pārplūde, kas nodrošina vienmērīgu gaisa apmaiņu un izvadāmā gaisa kompensāciju no āra.
107. Virtuves, tualetes, vannas istabas un dušas telpas vēdināmas caur dabīgās nosūces kanāliem.
108. Ja dūmvads paredzēts dūmgāzu novadīšanai no siltuma ģeneratoriem, to nedrīkst izmantot par ventilācijas kanālu.
109. Daudzdzīvokļu ēkās viena dzīvokļa vietējās izvadventilācijas kanālus var apvienot vienā kanālā, kuru pievieno visas ēkas kopējam kanālam tādā līmenī, kas ir vismaz divus metrus augstāks par apkalpojamo telpu līmeni.
110. Ventilācijas kanālus no virtuvēm, tualetēm, vannas istabām, dušas telpām un pieliekamajiem nedrīkst apvienot ar ventilācijas kanāliem no garāžām un telpām, kurās ievietoti siltuma ģeneratori.
111. Publiskajām telpām projektē autonomas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas atbilstoši to paredzētās izmantošanas normatīviem un tehnoloģiskajām prasībām. Projektējot publiskās telpas dzīvojamā ēkā, ieteicams veidot autonomas apkures sistēmas.
112. Biroja telpām, kuras atrodas dzīvoklī, nosūces ventilāciju var pievienot visas ēkas kopējam ventilācijas kanālam, ja ievēro šā būvnormatīva 109. un 110.punktā minētos nosacījumus.
113. Ja daudzdzīvokļu ēkā ir siltie bēniņi, gaisu no bēniņiem novada caur vienu nosūces šahtu atsevišķi katrai ēkas sekcijai. Šahtai jāatrodas vismaz 4,5 metrus virs ēkas augšējā stāva griestiem.
114. Ja tiek izmantots cietais kurināmais, ūdens sildītāju un mazgabarīta apkures katlu dzīvokļa apkurei un karstā ūdens sagatavošanai var ierīkot dzīvokļa virtuvē vai atsevišķā telpā, kurā ir dabiskais apgaismojums.
5.3. Gāzes apgāde
115. Gāzes apgādes sistēmas un iekārtas dzīvojamās ēkās projektē atbilstoši gāzes apgādes sistēmu ierīkošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
5.4. Elektroapgāde
116. Elektroapgādes sistēmas un iekārtas dzīvojamās ēkās projektē atbilstoši elektroapgādes sistēmu ierīkošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
117. Dzīvojamās ēkas būvprojektā paredz ēkas pieslēgšanu elektriskajiem tīkliem, telpu un ārējo ieeju apgaismošanu, sadzīves elektrotehnisko iekārtu un citu nepieciešamo elektroietaišu pieslēgšanas iespēju atbilstoši elektrotehnisko normatīvu prasībām.
118. Elektriskās plītis daudzdzīvokļu ēkās nepieciešamas šādos gadījumos:
118.1. ja ēka ir augstāks par 10 stāviem;
118.2. ja ēkā ir dažāds stāvu skaits un vismaz vienā tā daļā ir 11 un vairāk stāvu (elektriskās plītis nepieciešamas visās ēkas daļās).
119. Ēku zibensaizsardzību projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūvi.
120. Elektroniskās ietaises, radiotranslāciju, televīzijas un telefona tīklus projektē atbilstoši attiecīgo ietaišu, iekārtu un tīklu tehniskajiem normatīviem.
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā1.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 211-15"Dzīvojamās ēkas"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.340)
Kāpņu laidu platums un slīpums
| Nr.p.k. | Kāpņu laidi | Mazākais platums (m) | Lielākais slīpums |
|---|---|---|---|
| 1. | Divstāvu ēkās | 1,05* | 1:1,5 |
| 2. | Triju stāvu un augstākās ēkās | 1,20 | 1:1,75 |
| 3. | Koridornamos un galerijnamos | 1,20 | 1:1,75 |
| 4. | No pagrabstāva un cokola stāva | 0,90* | 1:1,25 |
| 5. | Dzīvokļa iekšējās kāpnes** | 0,90* | 1:1,25 |
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā2.pielikumsLatvijas būvnormatīvam LBN 211-15"Dzīvojamās ēkas"(apstiprināts ar Ministru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.340)
Iekšējā gaisa temperatūra un ventilācijas gaisa apmaiņas apjoms dzīvojamo ēku telpās
| Telpa | Iekštelpu gaisa temperatūra aukstajā gadalaikā (°C*) | Izvadāmā gaisa daudzums vai gaisa apmaiņas biežums stundā |
|---|---|---|
| 1. Dzīvojamā istaba un guļamistaba | 18 | vismaz 3 m3/m2 |
| 2. Virtuve: | 18 | |
| 2.1. apgādāta ar elektrisko plīti | vismaz 60 m3 | |
| 2.2. apgādāta ar gāzes plīti | vismaz 60 m3, ja ir divriņķu plītsvismaz 75 m3, ja ir trīsriņķu plītsvismaz 90 m3, ja ir četrriņķu plīts | |
| 3. Vannas istaba | 25 | vismaz 25 m3 |
| 4. Tualete | 18 | vismaz 25 m3 |
| 5. Savietotais sanitārais mezgls | 25 | vismaz 50 m3 |
| 6. Ēkas koplietošanas vestibils, kāpņu telpa un koridors | 16 | vismaz 1 m3/m2 |
| 7. Publiskas telpas (ja nav īpašu nosacījumu) | 18 | vismaz vienreizēja gaisa apmaiņa |
| 8. Atkritumu savākšanas kamera | 5 | vismaz vienreizēja gaisa apmaiņa divās stundās |
| 9. Lifta mašīntelpa** | 5 | vismaz 0,5 m3/m2 |
Ekonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)