Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums

Veids Likums
Publicēts 2015-06-18
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Saeima
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

(3) Ja Patentu valdes lēmuma atcelšana vai grozīšana var skart trešās personas tiesības vai tiesiskās intereses vai ja mēneša laikā pēc apelācijas iesnieguma nodošanas Patentu valdei lēmums nav atcelts vai grozīts šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā, Patentu valde apelācijas iesniegumu nekavējoties nodod atpakaļ Apelācijas padomei lietas izskatīšanai.

(4) Ja Patentu valde ir atcēlusi vai grozījusi savu iepriekš pieņemto lēmumu un tas apelācijas iesnieguma iesniedzēju apmierina, viņš divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas ar attiecīgu iesniegumu atsauc savu apelācijas iesniegumu. Šādos gadījumos Apelācijas padome, izbeidzot lietvedību, apelācijas iesnieguma iesniedzējam atlīdzina 50 procentus no samaksātās apelācijas iesnieguma iesniegšanas maksas.

(5) Ja Patentu valde ir grozījusi savu iepriekš pieņemto lēmumu, bet tas apelācijas iesnieguma iesniedzēju neapmierina, viņš šā panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā par to rakstveidā paziņo Patentu valdei. Patentu valde apelācijas iesniegumu nekavējoties nodod atpakaļ Apelācijas padomei lietas izskatīšanai.

(6) Kamēr apelācijas lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, apelācijas iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegto apelācijas iesniegumu precizēt un papildināt.

67.pants. Apelācijas prasījumu apvienošana un sadalīšana

(1) Apelācijas iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs apvienot vienā apelācijas iesniegumā vairākus savstarpēji saistītus apelācijas prasījumus (apelācijas prasījumi par vairākiem Patentu valdes lēmumiem), ja to materiāltiesiskie pamatojumi, motivācija vai iesniegtie pierādījumi ir vieni un tie paši vai savstarpēji saistīti. Iesniedzot apvienotu apelācijas iesniegumu, ievēro visu attiecīgo apelācijas iesniegumu iesniegšanas termiņus un par katru prasījumu samaksā apelācijas iesnieguma iesniegšanas maksu.

(2) Ja Apelācijas padomes lietvedībā ir vairākas viena veida apelācijas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši lietas dalībnieki, Apelācijas padome ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā lietvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

(3) Apelācijas padome ir tiesīga ar lēmumu izdalīt no apvienotas lietvedības vienu vai vairākus apelācijas iesnieguma prasījumus atsevišķā lietvedībā, ja atzīst šo prasījumu atsevišķu izskatīšanu par lietderīgāku vai ja to izskatīšana vienā lietvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

68. pants. Iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma nosūtīšana apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam un īpašnieka atbilde

(1) Ja iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegums ir pieņemts un ierosināta lieta, Apelācijas padome nekavējoties nosūta iesniegumu un tam pievienotos dokumentus vai to norakstus apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam un uzaicina viņu divu mēnešu laikā no attiecīgo dokumentu paziņošanas dienas iesniegt rakstveida atbildi uz attiecīgo iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu.

(2) Apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks atbildē uz iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu norāda savus pretargumentus iesnieguma prasījumam un pievieno pierādījumus, kas tos apstiprina. Apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma prasījumu var atzīt arī pilnīgi vai kādā tā daļā.

(3) Ja iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegums pilnībā vai daļēji pamatots ar agrāku preču zīmi, pēc kuras reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi, apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks ir tiesīgs atbildes iesniegšanai noteiktajā termiņā rakstveidā pieprasīt, lai iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniedzējs iesniedz pierādījumus par minētās agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu.

(4) Ja atbildi uz iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu un tai pievienotos dokumentus iesniedz papīra formā, to atvasinājumus iesniedz tādā skaitā, cik ir lietas dalībnieku, neskaitot atbildes iesniedzēju.

(5) Pēc atbildes saņemšanas Apelācijas padome nekavējoties nosūta to iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējam un trešajai personai.

(6) Atbildes neiesniegšana nav šķērslis iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas izskatīšanai.

69. pants. Iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas prasījumu apvienošana un sadalīšana

(1) Iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs apvienot vienā iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumā vairākus savstarpēji saistītus iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas prasījumus (prasījumi pret viena īpašnieka vairākām reģistrācijām), ja to materiāltiesiskie pamati, motivācija vai iesniegtie pierādījumi ir vieni un tie paši vai savstarpēji saistīti. Par katru prasījumu samaksā iesnieguma iesniegšanas maksu. Iesniedzot apvienotu iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumu, ievēro visu attiecīgo iesniegumu iesniegšanas termiņus.

(2) Ja Apelācijas padomes lietvedībā ir vairākas iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas, kurās iesniegumi iesniegti pret vienu un to pašu reģistrāciju, Apelācijas padome ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā lietvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

(3) Vairāku iesniedzēju iesniegtus iesniegumus neapvieno šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā, ja apvienota lietvedība neļauj aizsargāt profesionālu vai komerciālu noslēpumu vai var citādi kaitēt lietas dalībnieka tiesiskajām interesēm.

(4) Ja Apelācijas padomes lietvedībā ir vairākas viena veida iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši lietas dalībnieki, Apelācijas padome ar lietas dalībnieku piekrišanu ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā lietvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

(5) Apelācijas padome, uzklausījusi lietas dalībnieku viedokļus, var izdalīt no apvienotajiem iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas prasījumiem (šā panta pirmā, otrā vai ceturtā daļa) atsevišķā lietvedībā vienu vai vairākus prasījumus, ja atzīst šo prasījumu atsevišķu izskatīšanu par lietderīgāku vai ja to izskatīšana vienā lietvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

70.pants. Iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas pušu samierināšana un vienošanās par izlīgumu

(1) Apelācijas padome cenšas iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas puses samierināt.

(2) Apelācijas padome var apstiprināt pušu izlīgumu iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā, ciktāl izlīguma noteikumi attiecas uz rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos paredzētu un Patentu valdes kompetencē esošu grozījumu ierakstu izdarīšanu attiecīgo reģistrāciju ziņās.

(3) Izlīgums nav pieļaujams, ja tā noteikumi skar trešās personas tiesības vai tiesiskās intereses un trešā persona nav tiem piekritusi.

(4) Ja izlīgumu noslēdz vai iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu pilnībā atsauc, pirms izbeidzies termiņš apstrīdētās reģistrācijas īpašnieka atbildes iesniegšanai (68. panta pirmā daļa), Apelācijas padome, izbeidzot iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietvedību (108. panta 4. un 8. punkts), iesnieguma iesniedzējam atlīdzina 50 procentus no samaksātās iesnieguma iesniegšanas maksas.

(5) Ja lietas sagatavošanas vai izskatīšanas gaitā abas puses izsaka gatavību vienoties par izlīgumu, Apelācijas padome atliek lietas izskatīšanu uz laiku, kāds pusēm nepieciešams, lai vienotos, bet ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem. Ja priekšlikumu par izlīgumu izsaka viena no pusēm, Apelācijas padome, uzklausījusi pretējās puses viedokli, lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu pieņem, ja ir samaksāta lietas izskatīšanas atlikšanas maksa. Ja abas puses lūdz pagarināt termiņu, kas noteikts, lai vienotos par izlīgumu, un izlīguma nolūkā ir samaksāta lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanas maksa, Apelācijas padome termiņu pagarina, bet ne ilgāk kā līdz diviem gadiem, skaitot no dienas, kad pirmoreiz tika izteikta gatavība vienoties.

71.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Sagatavojot apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietu izskatīšanai, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs veic šādas procesuālās darbības:

1) izlemj jautājumu par trešo personu pieaicināšanu lietā;

2) izlemj jautājumu par lietu apvienošanu vai sadalīšanu;

3) ja nepieciešams, pieprasa no lietas dalībniekiem papildu pierādījumus;

4) izlemj jautājumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un jautājumu par Apelācijas padomes sēdes noteikšanu atsevišķas procesuālās darbības veikšanai vai procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai;

5) ja nepieciešams, izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus;

6) veic citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(2) Lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs apelācijas lietā — tiklīdz Apelācijas padome saņēmusi apelācijas iesniegumu atpakaļ no Patentu valdes (66.panta trešā vai piektā daļa) — un iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā — vienlaikus ar attiecīgā iesnieguma noraksta nosūtīšanu apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam vai, ja nepieciešams, vēlākā lietas sagatavošanas stadijā — nosaka un lietas dalībniekiem paziņo termiņu, līdz kuram lietas dalībnieki var pieteikt noraidījumus, iesniegt paskaidrojumus, iesniegumus un lūgumus, tostarp lūgumu par trešās personas pieaicināšanu, lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā vai lūgumu par Apelācijas padomes sēdes noteikšanu atsevišķas procesuālās darbības veikšanai vai procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai. Ja nav pamatota iemesla noteikt citu termiņu, šis termiņš ir divi mēneši no paziņošanas dienas.

XII nodaļa. Lietas izskatīšana rakstveida procesā

72.pants. Apelācijas lietas izskatīšana rakstveida procesā

(1) Apelācijas lietas izskatīšanu pēc būtības pabeidz ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc lietas ierosināšanas dienas. Lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs šo datumu paziņo lietas dalībniekiem vismaz mēnesi iepriekš. Pēc šā datuma lietas dalībnieki jebkādus jaunus iesniegumus, lūgumus un pierādījumus ir tiesīgi iesniegt tikai tādā gadījumā, ja tos pieprasa Apelācijas padome.

(2) Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā no lietas dalībnieka ir saņemtas atbildes uz Apelācijas padomes jautājumiem vai citi iesniegumi vai lūgumi, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs ar tiem nekavējoties iepazīstina pārējos lietas dalībniekus un nosaka termiņu viņu viedokļa iesniegšanai.

(3) Ja ir pamatots iemesls, Apelācijas padome ir tiesīga noteikt citu datumu, kad tiks pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs lietas dalībniekiem šo datumu paziņo vismaz mēnesi iepriekš.

73. pants. Iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas izskatīšana rakstveida procesā

(1) Ja lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs pamatotu iemeslu dēļ nenosaka citu termiņu, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējam ir tiesības divu mēnešu laikā pēc tam, kad Apelācijas padome viņam paziņojusi atbildi uz iesniegumu, vai, ja atbilde nav iesniegta, pēc atbildes iesniegšanai noteiktā termiņa beigām iesniegt papildinājumus vai precizējumus, papildu paskaidrojumus un pierādījumus.

(2) Ja lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs pamatotu iemeslu dēļ nenosaka citādi, apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam ir tiesības divu mēnešu laikā pēc tam, kad Apelācijas padome viņam paziņojusi iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma papildinājumus, precizējumus, papildu paskaidrojumus vai pierādījumus, vai, ja tādi nav iesniegti, pēc to iesniegšanai noteiktā termiņa beigām iesniegt papildinājumus atbildei uz iebilduma iesniegumu un papildu pierādījumus.

(3) Ja apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks noteiktā kārtībā un termiņā nav iesniedzis atbildi uz iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu, viņš nevar izmantot šā panta otrajā daļā paredzētās tiesības. Šis noteikums neskar apstrīdētās reģistrācijas īpašnieka tiesības šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā iesniegt atbildi uz iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumu vai tās papildinājumus, ja atbildes iesniegšanai noteiktajā termiņā viņš ir iesniedzis pieprasījumu par iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu lietā pretstatītās agrākās preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumiem (68. panta trešā daļa).

(4) Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā no lietas dalībnieka ir saņemtas atbildes uz Apelācijas padomes jautājumiem vai citi iesniegumi vai lūgumi, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs ar tiem nekavējoties iepazīstina pārējos lietas dalībniekus un nosaka termiņu viņu viedokļa iesniegšanai.

(5) Vienlaikus ar iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma papildinājumu nosūtīšanu apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam vai, ja iesnieguma papildinājumi nav iesniegti, nekavējoties pēc šim nolūkam paredzētā termiņa beigām lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs nosaka un visiem lietas dalībniekiem paziņo dienu, kad tiks pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ja nav pamatotu iemeslu izlemt citādi, lietas izskatīšana pēc būtības pabeidzama tajā pašā dienā, kas noteikta kā termiņš, līdz kuram iesniedzami papildinājumi atbildei uz iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu. Pēc šā datuma lietas dalībnieki jebkādus jaunus iesniegumus, lūgumus un pierādījumus ir tiesīgi iesniegt tikai tādā gadījumā, ja tos pieprasa Apelācijas padome.

(6) Ja ir pamatots iemesls, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs ir tiesīgs noteikt jaunu datumu, kad tiks pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(7) Ja lietas dalībnieki paziņo, ka neizmantos tiesības iesniegt papildinājumus vai precizējumus iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumam, papildu paskaidrojumus un pierādījumus vai papildinājumus atbildei uz iesniegumu un papildu pierādījumus, kā arī citos pamatotos gadījumos, datumu, kad tiks pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, var noteikt arī agrāk par sākotnēji noteikto.

74.pants. Apelācijas padomes un lietas dalībnieku saziņa lietas izskatīšanā rakstveida procesā

(1) Apelācijas padome jebkurā lietas izskatīšanas stadijā var uzaicināt lietas dalībniekus noteiktā termiņā atbildēt uz jautājumiem par lietas faktiskajiem apstākļiem un formālo juridisko pamatojumu.

(2) Lietas dalībnieka pienākums ir nekavējoties informēt Apelācijas padomi, ja kādā lietas sagatavošanas vai izskatīšanas stadijā tas nevēlas izmantot tiesības sniegt savu viedokli vai argumentus par cita lietas dalībnieka iesniegtajiem dokumentiem.

XIII nodaļa. Apelācijas padomes sēde

75. pants. Apelācijas padomes sēdes noteikšana un paziņošana

(1) Ja ir lūgts iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietu izskatīt mutvārdu procesā, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs šo jautājumu izlemj, tiklīdz saņemta apstrīdētās reģistrācijas īpašnieka atbilde uz iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu vai beidzies atbildes iesniegšanai noteiktais termiņš. Ja tiek noteikta lietas izskatīšana mutvārdu procesā, par Apelācijas padomes sēdi nekavējoties paziņo lietas dalībniekiem, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus.

(2) Ja noteikta lietas izskatīšana mutvārdu procesā (32. panta ceturtā daļa) vai nepieciešama Apelācijas padomes sēde atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai (32. panta piektā daļa), Apelācijas padome vismaz mēnesi iepriekš paziņo lietas dalībniekiem Apelācijas padomes sēdes dienu, laiku un vietu, kā arī lietas dalībnieku pienākumu iesniegt Apelācijas padomei visus nepieciešamos pierādījumus šā likuma 62. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā.

(3) Ja Apelācijas padomes sēde, kas jau bija noteikta, tiek pārcelta uz vēlāku laiku, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs šā panta otrajā daļā minētās ziņas par pārcelto Apelācijas padomes sēdi lietas dalībniekiem paziņo vismaz 10 dienas iepriekš.

(4) Ar visu lietas dalībnieku piekrišanu Apelācijas padomes sēdi var noteikt un paziņot, neievērojot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos termiņus.

76.pants. Apelācijas padomes sēdes gaitas fiksēšana

(1) Apelācijas padomes sēdē raksta protokolu un veic sēdes gaitas ierakstu.

(2) Protokolu raksta un ierakstu nodrošina Apelācijas padomes sekretārs vai Apelācijas padomes loceklis, kas Apelācijas padomes priekšsēdētāja uzdevumā pilda sekretāra pienākumus (turpmāk — sēdes sekretārs).

(3) Apelācijas padomes sēdes protokolā līdztekus citām ziņām norāda:

1) sēdes norises laiku un vietu;

2) lietas izskatīšanas sastāvu un sēdes sekretāru;

3) personas, kas piedalās sēdē;

4) kādi lēmumi tiek pieņemti.

(4) Apelācijas padomes sēdes protokols un ieraksts ir pieejams lietas dalībniekiem un citām personām, ievērojot lietas izskatīšanas atklātuma noteikumus. Sēdes ieraksta kopiju var saņemt, samaksājot Apelācijas padomes maksas pakalpojumu cenrādī noteikto maksu.

77.pants. Kārtība Apelācijas padomes sēdē

(1) Lietas dalībnieki, tulki un citas klātesošās personas Apelācijas padomes sēdē ievēro šajā likumā noteikto kārtību un bez ierunām pakļaujas lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāja norādījumiem un Apelācijas padomes nolēmumiem.

(2) Apelācijas padomes sēžu zālē klātesošās personas uzvedas tā, lai netraucētu sēdes gaitu.

(3) Ja persona Apelācijas padomes sēdes laikā atkārtoti traucē kārtību, Apelācijas padome to izraida no sēžu zāles. Ja kārtību atkārtoti traucē lietas dalībnieks, izraidīšanas faktu fiksē sēdes protokolā. Apelācijas padome ir tiesīga izskatīt lietu bez šādas personas klātbūtnes.

78.pants. Sēdes uzsākšana

(1) Apelācijas padomes sēdi vada lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs.

(2) Lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs vada lietas izskatīšanu un procesuālās darbības sēdē tā, lai nodrošinātu visiem lietas dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu noskaidrošanā un objektīvu lietas izskatīšanu.

(3) Atklājot sēdi, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, nosauc lietas izskatīšanas sastāvu un sēdes sekretāru.

(4) Apelācijas padome noskaidro, kuras uzaicinātās personas ir ieradušās un kādas ziņas saņemtas par uzaicināto personu neierašanās iemesliem, pārbauda ieradušos personu identitāti un pārstāvju pilnvarojumu.

(5) Lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus, kā arī procesuālo darbību izpildīšanas vai neizpildīšanas sekas.

79.pants. Lietas izskatīšana pēc būtības lietas dalībnieka prombūtnē

(1) Ja nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem vai tulks, Apelācijas padome lietas izskatīšanu uzsāk, ja vien nav pamata to atlikt saskaņā ar šā likuma 101.pantu.

(2) Ja apelācijas iesnieguma iesniedzējs vai iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas puse pirms sēdes iesniegusi lūgumu izskatīt lietu šīs personas prombūtnē, Apelācijas padome var lietu izskatīt bez minētās personas.

(3) Uz sēdi uzaicinātās Patentu valdes amatpersonas neierašanās gadījumā Apelācijas padome izskata apelācijas lietu šīs personas prombūtnē pēc lietā esošajiem materiāliem.

(4) Apelācijas padome izskata iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietu apstrīdētās reģistrācijas īpašnieka prombūtnē, ja nav ziņu par viņa neierašanās iemesliem vai ja tie netiek atzīti par attaisnojošiem.

80.pants. Noraidījums un tā izlemšana

(1) Apelācijas padome noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir noraidījumi Apelācijas padomes loceklim. Ja pieteikts noraidījums, par to izdara ierakstu sēdes protokolā.

(2) Pieteikto noraidījumu Apelācijas padome izlemj šā likuma 39.panta piektajā un sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

81.pants. Lietas dalībnieku pieteikto lūgumu izlemšana

Apelācijas padome noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir lūgumi, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, un izlemj tos pēc lietas dalībnieku viedokļa uzklausīšanas.

82.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšana

(1) Uzsākot Apelācijas padomes sēdi, kurā lieta tiek izskatīta pēc būtības, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs, ja tas nepieciešams, ziņo par lietas apstākļiem un lietas sagatavošanas gaitā veiktajām procesuālajām darbībām.

(2) Apelācijas padome noskaidro, vai apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs uztur savā iesniegumā ietverto prasījumu un vai Patentu valde vai apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks to atzīst.

83.pants. Atteikšanās no prasījuma un prasījuma atzīšana

(1) Apelācijas padomes sēdē mutvārdos izteiktu atteikšanos no prasījuma (pilnīgu vai daļēju) ieraksta sēdes protokolā un paraksta apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs. Ja atteikšanās no prasījuma Apelācijas padomei iesniegta rakstveidā, to pievieno lietai.

(2) Prasījuma atzīšanu (pilnībā vai kādā tā daļā) Apelācijas padomes sēdē ieraksta sēdes protokolā un paraksta Patentu valdes amatpersona, kas atzīst apelācijas iesniegumā ietverto prasījumu, vai apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks, kas atzīst iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumā ietverto prasījumu. Ja prasījuma atzīšana Apelācijas padomei iesniegta rakstveidā, to pievieno lietai.

(3) Atteikties no prasījuma un atzīt prasījumu var, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(4) Par apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzēja pilnīgu atteikšanos no prasījuma Apelācijas padome pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz lietvedību lietā.

84.pants. Lietas dalībnieku paskaidrojumi un rakstveida pierādījumi

(1) Apelācijas padomes sēdē, kurā apelācijas lieta tiek izskatīta pēc būtības, lietas dalībnieki sniedz paskaidrojumus šādā secībā: vispirms apelācijas iesnieguma iesniedzējs, pēc tam Patentu valde.

(2) Apelācijas padomes sēdē, kurā iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lieta tiek izskatīta pēc būtības, lietas dalībnieki sniedz paskaidrojumus šādā secībā: vispirms attiecīgā iesnieguma iesniedzējs, pēc tam apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks.

(3) Trešā persona, kas piedalās lietā bez patstāvīgiem prasījumiem, sniedz paskaidrojumus pēc tās personas, kuras pusē piedalās lietā.

(4) Lietas dalībnieku pārstāvji sniedz paskaidrojumus savu pārstāvamo vārdā.

(5) Lietas dalībnieki paskaidrojumos norāda apstākļus, ar kuriem pamatoti viņu prasījumi vai pretargumenti.

(6) Ja lietas dalībnieks paskaidrojumos norāda uz pierādījumiem, kas nav iesniegti lietā, un Apelācijas padome atzīst, ka tie nepieciešami, Apelācijas padome, ņemot vērā arī šā likuma 62.panta noteikumus, var uzaicināt tos iesniegt.

(7) Lietas dalībnieki ir tiesīgi savus paskaidrojumus Apelācijas padomei iesniegt rakstveidā.

(8) Lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumus un rakstveida pierādījumus nolasa Apelācijas padomes sēdē šajā pantā noteiktajā secībā, izņemot gadījumu, kad klātesošie lietas dalībnieki piekrīt, ka to nolasīšana nav nepieciešama.

85.pants. Jautājumu uzdošanas kārtība

(1) Ar Apelācijas padomes atļauju lietas dalībnieki var uzdot cits citam jautājumus. Apelācijas padome noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.

(2) Apelācijas padome, izskatot lietu, jebkurā laikā var uzdot jautājumus lietas dalībniekiem.

86.pants. Lietisko pierādījumu pārbaude

(1) Lietisko pierādījumu apskata Apelācijas padomes sēdē un uzrāda lietas dalībniekiem.

(2) Lietas dalībnieks par lietisko pierādījumu var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus.

(3) Ja lietiskais pierādījums apskatīts Apelācijas padomes sēdē, kas noteikta lietiskā pierādījuma pārbaudei, tad, izskatot lietu pēc būtības, nolasa apskates protokolu, ja tas ir nepieciešams.

87.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana

(1) Apelācijas padomes sēdē, kurā lieta tiek izskatīta pēc būtības, Apelācijas padome pēc pieteikto pierādījumu pārbaudes noskaidro lietas dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, Apelācijas padome noskaidro, vai apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs uztur iesniegumā ietverto prasījumu un vai puses (iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietās) nevēlas noslēgt izlīgumu.

(3) Ja apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs neatsakās no prasījuma un puses (iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas lietās) nevēlas noslēgt izlīgumu, Apelācijas padome pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie debatēm.

88.pants. Debates

(1) Lietas dalībnieki debatēs runā tādā pašā secībā, kādā sniedz paskaidrojumus.

(2) Debašu dalībnieks nav tiesīgs savā runā atsaukties uz apstākļiem un pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti Apelācijas padomes sēdē.

(3) Apelācijas padome pārtrauc debašu dalībnieku, ja viņš runā par apstākļiem, kuri neattiecas uz lietu.

89.pants. Replikas

(1) Pēc tam, kad lietas dalībnieki ir runājuši debatēs, katram no viņiem ir tiesības uz vienu repliku.

(2) Pēdējam tiesības uz repliku ir:

1) apelācijas lietā — apelācijas iesnieguma iesniedzējam vai viņa pārstāvim;

2) iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā — apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam vai viņa pārstāvim.

(3) Apelācijas padome var ierobežot replikas ilgumu.

90.pants. Apelācijas padomes apspriede, lēmuma taisīšana un pasludināšana

(1) Pēc debatēm un replikām, ja tādas ir, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs paziņo Apelācijas padomes sēžu zālē klātesošajiem par Apelācijas padomes apspriedi.

(2) Lietas izskatīšanas sastāvs apspriežas un pieņem lēmumu bez citu personu klātbūtnes. Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās lēmuma pieņemšanā vai Apelācijas padomes ietekmēšana.

(3) Koleģiāli pieņemot lēmumu, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs izsaka savu viedokli pēdējais.

(4) Pēc apspriedes lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs Apelācijas padomes sēžu zālē klātesošajiem publiski paziņo Apelācijas padomes lēmuma rezolutīvo daļu.

91.pants. Apelācijas padomes sēde procesuālās darbības veikšanai, procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai

(1) Apelācijas padomes sēdē, kas noteikta atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai, ar nepieciešamajām izmaiņām piemēro šā likuma 76., 77., 78., 80., 81., 84., 85. un 87.panta noteikumus.

(2) Ja uz Apelācijas padomes sēdi, kas noteikta atsevišķas procesuālās darbības veikšanai vai procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai, nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, kuram par sēdes dienu, laiku un vietu ir pienācīgi paziņots un kurš nav lūdzis pamatotu iemeslu dēļ sēdi pārcelt, uzskata, ka lietas dalībnieks ir piekritis procesuālās darbības veikšanai vai procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai tā prombūtnē.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā attiecīgais lietas dalībnieks nav tiesīgs apstrīdēt sēdē pieņemtos lēmumus, izņemot gadījumu, kad objektīvi, no viņa gribas neatkarīgi apstākļi ir bijuši par šķērsli ierasties uz Apelācijas padomes sēdi vai lūgt to pārcelt.

XIV nodaļa. Apelācijas padomes lēmums, tā pārskatīšana, stāšanās spēkā un izpilde

92.pants. Vispārīgie noteikumi par Apelācijas padomes lēmumu

(1) Apelācijas padomes lēmumam jābūt tiesiskam un pamatotam.

(2) Pieņemot lēmumu, Apelācijas padome pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.

(3) Apelācijas padome lēmumu pamato ar apstākļiem, kuri nodibināti ar pierādījumiem lietā vai kurus saskaņā ar šā likuma 51.pantu nav nepieciešams pierādīt.

(4) Lēmumu, ar kuru strīdu izšķir pēc būtības, Apelācijas padome drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem lietas dalībniekiem ir bijusi iespēja rakstveidā vai mutvārdos izteikt savu viedokli.

(5) Lēmumu, ar kuru strīdu izšķir pēc būtības, pieņem par apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumā norādīto priekšmetu, nepārsniedzot prasījuma robežas.

(6) Lēmumu, kas pieņemts koleģiāli, paraksta visi Apelācijas padomes locekļi, kuri iekļauti lietas izskatīšanas sastāvā. Lēmumu, ko pieņēmis Apelācijas padomes priekšsēdētājs vai lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs vienpersoniski, paraksta attiecīgā persona.

(7) Pēc lēmuma parakstīšanas to grozīt vai mainīt nav atļauts. Ar atsevišķu lēmumu, ko pieņem tas pats lietas izskatīšanas sastāvs, var izlabot lēmumā pieļautās pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas.

93.pants. Lēmums, ar kuru strīdu izšķir pēc būtības

(1) Lēmumu, ar kuru strīdu izšķir pēc būtības, sastāda rakstveidā. Tas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Ievaddaļā norāda lēmuma pieņemšanas vietu un datumu, Apelācijas padomes pilnu nosaukumu, lietas izskatīšanas sastāvu, lietas dalībniekus, izskatāmās lietas raksturu (apelācijas lieta, iebilduma lieta, atzīšanas par spēkā neesošu lieta vai atcelšanas lieta) un apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma priekšmetu, kā arī to, kādā procesā (rakstveida vai mutvārdu) lieta izskatīta.

(3) Aprakstošajā daļā norāda apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzēja prasījumus un Patentu valdes vai apstrīdētās reģistrācijas īpašnieka pretargumentus, kā arī lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību.

(4) Motīvu daļā norāda:

1) lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti Apelācijas padomes secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi;

2) tiesību normas, uz kurām Apelācijas padome pamatojusies;

3) konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu;

4) atsauces uz judikatūru un juridisko literatūru, kā arī citu speciālo literatūru, ko Apelācijas padome izmantojusi savā argumentācijā;

5) Apelācijas padomes secinājumus par apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma pamatotību.

(5) Rezolutīvajā daļā norāda:

1) Apelācijas padomes piemērotās tiesību normas vienkopus uzskaitījumā (minot arī normatīvā akta pantu, daļu, punktu vai apakšpunktu);

2) nolēmumu par apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma apmierināšanu pilnībā vai kādā tā daļā vai noraidīšanu un lēmuma būtību (personai piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības vai grozījumi reģistrācijas ziņās atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvo aktu noteikumiem), kas izpildāms Patentu valdei;

3) kārtību un termiņu, kādā lietas dalībnieks, kas nepiekrīt Apelācijas padomes lēmumam, ir tiesīgs vērsties tiesā.

94.pants. Motivēta lēmuma sastādīšana un paziņošana

(1) Motivētu lēmumu, ar kuru strīdu izšķir pēc būtības, Apelācijas padome sastāda ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības rakstveida procesā vai kad notika Apelācijas padomes sēde, kuras noslēgumā lēmums pieņemts.

(2) Lēmuma sastādīšanas dienā vai nākamajā darbdienā Apelācijas padome nosūta lēmuma norakstu lietas dalībniekiem. Lietas dalībnieks pēc attiecīga lūguma var lēmuma norakstu saņemt Apelācijas padomes darba telpās. Lēmuma saņemšana neietekmē termiņu skaitījumu.

95. pants. Izlīgums un lēmums par izlīgumu iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā

(1) Iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas puses izlīgumu slēdz rakstveidā un iesniedz Apelācijas padomei.

(2) Izlīgumā norāda:

1) iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzēju un tā adresi;

2) apstrīdētās reģistrācijas īpašnieku un tā adresi;

3) iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma priekšmetu;

4) katras puses saistības, kuras tā labprātīgi apņemas pildīt.

(3) Apelācijas padome, saņēmusi pušu izlīgumu, noskaidro, vai puses labprātīgi vienojušās par izlīgumu, vai tas atbilst šā likuma 70. panta otrās un trešās daļas un šā panta pirmās un otrās daļas prasībām un vai pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

(4) Apelācijas padomes lēmumā par izlīgumu norāda izlīguma noteikumus.

(5) Par atteikšanos apstiprināt izlīgumu Apelācijas padome pieņem motivētu lēmumu un turpina izskatīt lietu. Lēmumu par atteikšanos apstiprināt izlīgumu var ietvert lēmumā, ar kuru strīdu izšķir pēc būtības.

(6) Ja Apelācijas padome atzīst, ka izlīgums atbilst likuma prasībām, tā pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina izlīgumu un vienlaikus izbeidz lietvedību iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā. Lēmumu pieņem lietas izskatīšanas sastāvs koleģiāli.

96.pants. Lēmumi, ar kuriem strīdu neizšķir pēc būtības

(1) Apelācijas padomes lēmumu, ar kuru strīdu neizšķir pēc būtības, sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, rezolūcijas veidā vai ieraksta Apelācijas padomes sēdes protokolā.

(2) Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā, ja tas tiek pieņemts vienpersoniski un tam nav nepieciešama izvērsta motivācija.

(3) Atsevišķa procesuālā dokumenta veidā sastādītā lēmumā norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un datumu;

2) Apelācijas padomes pilnu nosaukumu un lietas izskatīšanas sastāvu;

3) lietas dalībniekus;

4) izskatāmās lietas raksturu (apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lieta) un apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma priekšmetu;

5) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

6) lēmuma motīvus;

7) lietas izskatīšanas sastāva, Apelācijas padomes priekšsēdētāja vai lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāja nolēmumu;

8) termiņu un kārtību, kādā lēmums ir apstrīdams, vai norādi, ka lēmums nav apstrīdams.

(4) Lēmumu, kas pieņemts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, paziņo lietas dalībniekiem šā likuma 94.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

97.pants. Apelācijas padomes lēmuma, ar kuru strīdu neizšķir pēc būtības, apstrīdēšana un spēkā stāšanās

(1) Lietas dalībnieks, kuru neapmierina Apelācijas padomes priekšsēdētāja vai lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāja vienpersoniski pieņemts lēmums, kas šajā likumā nav noteikts kā neapstrīdams, divu nedēļu laikā no tā paziņošanas dienas var iesniegt Apelācijas padomei motivētu iesniegumu par lēmuma apstrīdēšanu, samaksājot noteikto papildmaksu par šāda lēmuma apstrīdēšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā apstrīdēšanai un tas nav apstrīdēts.

(3) Apelācijas padomes priekšsēdētājs šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu nodod koleģiālai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai attiecīgajam lietas izskatīšanas sastāvam rakstveida procesā vai, ja atzīst par nepieciešamu, mutvārdu procesā Apelācijas padomes sēdē.

(31) Ja Apelācijas padome pilnīgi vai kādā tā daļā atceļ vai groza lēmumu, par kuru iesniegts šā panta pirmajā daļā minētais iesniegums, iesniedzējam atmaksā samaksāto papildmaksu pilnā apmērā. Ja iesniegumu noraida vai tas iesniegts par lēmumu, kas nav apstrīdams, papildmaksu neatmaksā, izņemot gadījumu, kad apstrīdētajā lēmumā kļūdaini norādīts, ka tas ir apstrīdams.

(4) Lietas izskatīšanas sastāva pieņemtais lēmums, ar kuru strīdu neizšķir pēc būtības, nav apstrīdams un stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

98.pants. Vēršanās tiesā saistībā ar Apelācijas padomes lēmumu

(1) Lietas dalībnieks, kas nepiekrīt Apelācijas padomes lēmumam, ar kuru izšķirts strīds apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā, var triju mēnešu laikā no lēmuma paziņošanas dienas vērsties Rīgas pilsētas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ar prasības pieteikumu atkarībā no lietas un lēmuma rakstura:

1) apelācijas iesnieguma iesniedzējs, ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, — ar prasību par savu aizskarto tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu uzlikt Patentu valdei pienākumu nodibināt tiesiskās attiecības atbilstoši rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumam (veikt rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju);

2) Patentu valde, ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji apmierināts, — ar prasību atzīt rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumu par rūpnieciskā īpašuma normatīvo aktu nosacījumiem neatbilstošu un attiecīgo Patentu valdes lēmumu — par tiesisku;

3) iebilduma iesnieguma iesniedzējs, ja iebilduma iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, — ar prasību par savu aizskarto tiesību un tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu grozīt ierakstu reģistrā (pilnībā vai daļēji atzīt par spēkā neesošu citai personai piederošu reģistrāciju);

4) atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniedzējs, ja atzīšanas par spēkā neesošu iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, — ar prasību par savu aizskarto tiesību un tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu grozīt ierakstu reģistrā (pilnībā vai daļēji atzīt par spēkā neesošu citai personai piederošu reģistrāciju);

5) atcelšanas iesnieguma iesniedzējs, ja atcelšanas iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, — ar prasību par savu aizskarto interešu aizsardzību un lūgumu grozīt ierakstu reģistrā (pilnībā vai daļēji atcelt citai personai piederošu reģistrāciju);

6) apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks, ja iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegums pilnībā vai daļēji apmierināts, — ar prasību par savu apstrīdēto tiesību aizsardzību (pilnībā vai daļēji atzīt reģistrāciju par spēkā esošu).

(2) Persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses, vai pienākumus pret kādu no lietas dalībniekiem attiecīgais Apelācijas padomes lēmums skar, šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā var saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem iestāties lietā prasītāja vai atbildētāja pusē kā trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem arī tad, ja tā nav bijusi pielaista trešās personas statusā vai ja tai ticis atņemts trešās personas statuss lietas izskatīšanā Apelācijas padomē.

(3) Personai, kas iesniegusi tiesā prasības pieteikumu saskaņā ar šā panta noteikumiem, ir pienākums ne vēlāk kā septiņas dienas pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā informēt par to Apelācijas padomi. Lēmumu par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu vai par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesa ar elektroniskā pasta sūtījumu nosūta Apelācijas padomei.

(4) Ja tiesa pieņem šā panta pirmajā daļā minēto prasības pieteikumu un ierosina lietu, Apelācijas padome nosūta Rīgas pilsētas tiesai tās rīcībā esošos lietas dalībnieku paskaidrojumus un rakstveida pierādījumus.

98.1 pants. Apelācijas padomes lēmuma pārsūdzēšana

(1) Ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, apelācijas iesnieguma iesniedzējs sūdzību par Apelācijas padomes lēmumu, izņemot šā likuma 98. panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, var iesniegt mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas Rīgas pilsētas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji apmierināts, Patentu valde sūdzību par Apelācijas padomes lēmumu, izņemot šā likuma 98. panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā, var iesniegt mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas Rīgas pilsētas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja tiesa pieņem šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto sūdzību un ierosina lietu, Apelācijas padome nosūta Rīgas pilsētas tiesai tās rīcībā esošos lietas dalībnieku paskaidrojumus un rakstveida pierādījumus.

99.pants. Apelācijas padomes lēmuma, ar kuru izšķirts strīds apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā, spēkā stāšanās

(1) Apelācijas padomes lēmums, ar kuru izšķirts strīds apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā, stājas likumīgā spēkā:

1) dienā, kad beidzas šā likuma 98.panta pirmajā daļā vai 98.1 pantā minētais termiņš, ja:

a)

neviena no strīdā iesaistītajām pusēm par strīda priekšmetu šajā termiņā nav iesniegusi tiesā prasības pieteikumu vai sūdzību,

b)

par strīda priekšmetu šajā termiņā tiesā ir iesniegts attiecīgs prasības pieteikums vai sūdzība, bet tiesnesis pieņēmis lēmumu par atteikšanos to pieņemt,

c)

par strīda priekšmetu šajā termiņā tiesā ir iesniegts attiecīgs prasības pieteikums vai sūdzība, bet tiesnesis pieņēmis lēmumu prasības pieteikumu vai sūdzību uzskatīt par neiesniegtu un atdot prasītājam;

2) dienā, kad spēkā stājas tiesas lēmums, ar kuru prasība vai sūdzība atstāta bez izskatīšanas, izņemot gadījumu, kad prasība vai sūdzība atstāta bez izskatīšanas tā iemesla dēļ, ka strīds lietā, kurā iesaistītas vienas un tās pašas puses par vienu un to pašu priekšmetu un uz viena un tā paša pamata, atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā;

3) dienā, kad spēkā stājas tiesas lēmums, ar kuru tiesvedība izbeigta, izņemot gadījumu, kad tiesvedība izbeigta, jo likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā, kurā iesaistītas vienas un tās pašas puses par vienu un to pašu priekšmetu un uz viena un tā paša pamata, vai puses noslēgušas izlīgumu un tiesa to apstiprinājusi.

(2) Ja prasības pieteikums vai sūdzība tiesā šā likuma 98. panta pirmajā daļā vai 98.1 pantā noteiktajā kārtībā iesniegta par strīda priekšmetu, kas skar daļu Apelācijas padomes lēmuma, šis lēmums pārējā tā daļā stājas spēkā, kad beidzas termiņš prasības pieteikuma vai sūdzības iesniegšanai tiesā.

(3) Ja Apelācijas padome nav saņēmusi šā likuma 98.panta trešajā daļā minēto informāciju un tās lēmums attiecas uz darbībām Patentu valdē, Apelācijas padome lēmumu nodod Patentu valdei izpildei. Ja prasības pieteikums vai sūdzība tiesā iesniegta par strīda priekšmetu, kas skar daļu Apelācijas padomes lēmuma (šā panta otrā daļa), Apelācijas padome nodod Patentu valdei izpildei lēmumu pārējā tā daļā.

100.pants. Apelācijas padomes lēmuma izpilde

(1) Ja Apelācijas padomes lēmums ir stājies spēkā un paziņots Patentu valdei, Patentu valde nekavējoties izpilda pienākumus, kas tai ar Apelācijas padomes lēmumu uzlikti (93.panta piektās daļas 2.punkts), tostarp izdara lēmumā noteiktos grozījumus rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas ziņās.

(2) Ja Apelācijas padome sakarā ar apelācijas lietā jaunatklātiem apstākļiem pieņēmusi lēmumu par rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikuma atkārtotu izskatīšanu (atkārtotu ekspertīzi), tāds lēmums nav apstrīdams un stājas spēkā paziņošanas brīdī. Patentu valde, tiklīdz šāds lēmums paziņots, izpilda ar Apelācijas padomes lēmumu tai uzliktos pienākumus, ievērojot rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā attiecīgajai procedūrai noteikto kārtību un termiņu.

(3) Ja pieteicēju (apelācijas iesnieguma iesniedzēju) neapmierina arī pēc pieteikuma atkārtotas izskatīšanas (atkārtotas ekspertīzes) pieņemtais Patentu valdes lēmums, viņš triju mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas ir tiesīgs, norādot pamatojumu, paziņot Patentu valdei, ka uztur spēkā sākotnēji iesniegto apelācijas iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā.

XV nodaļa. Lietas izskatīšanas atlikšana, lietvedības apturēšana, lietas atstāšana bez izskatīšanas un lietvedības izbeigšana

101.pants. Lietas izskatīšanas atlikšana

(1) Apelācijas padome atliek lietas izskatīšanu, ja:

1) apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks nav laikus saņēmis iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma norakstu un tāpēc lūdz atlikt lietas izskatīšanu;

2) nepieciešams pieaicināt par lietas dalībnieku personu, kuras tiesības vai tiesiskās intereses var tikt aizskartas ar Apelācijas padomes lēmumu;

3) uz Apelācijas padomes sēdi neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots sēdes norises laiks un vieta.

(2) Apelācijas padome var atlikt lietas izskatīšanu, ja tā atzīst, ka:

1) nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka uz Apelācijas padomes sēdi nav ieradies kāds lietas dalībnieks vai tulks vai ir kādi citi svarīgi iemesli;

2) nepieciešams iesniegt papildu pierādījumus.

(3) Apelācijas padome var atlikt lietas izskatīšanu arī tad, ja iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas dalībnieki gatavojas noslēgt izlīgumu (70.panta piektā daļa).

102.pants. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu

(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu pieņem rezolūcijas vai atsevišķa procesuālā dokumenta veidā vai ieraksta Apelācijas padomes sēdes protokolā.

(2) Lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu norāda procesuālās darbības, kuras jāizpilda līdz lietas izskatīšanas atsākšanai, kā arī nosaka dienu, kad tiks atsākta lietas izskatīšana rakstveida procesā, vai nākamās Apelācijas padomes sēdes dienu.

(3) Rakstveida procesā izskatāmajā lietā Apelācijas padome lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu nosūta lietas dalībniekiem. Mutvārdu procesā izskatāmajā lietā Apelācijas padome laikus paziņo lietas dalībniekiem par nākamās sēdes dienu un laiku saskaņā ar šā likuma 75.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem.

(4) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu pieņem un tas stājas spēkā šā likuma 97.pantā noteiktajā kārtībā.

103.pants. Lietvedības apturēšana

(1) Apelācijas padome aptur lietvedību lietā, ja:

1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs;

2) tiesa pār lietas dalībnieku — fizisko personu — nodibinājusi aizgādnību;

3) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izlemta cita lieta tiesā, iestādē vai Apelācijas padomē, ieskaitot gadījumu, kad tiesā ir ierosināta lieta par Apelācijas padomē izskatāmajā strīdā iesaistītas rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai atcelšanu.

(2) Apelācijas padome var apturēt lietvedību lietā, ja:

1) apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs vai trešā persona slimības, vecuma, invaliditātes vai citu būtisku iemeslu dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

2) par lietas izskatīšanā piemērojamās tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām ir ierosināta lieta Satversmes tiesā;

3) tiesā, arī Eiropas Savienības Tiesā vai citā starptautiskā vai pārnacionālā tiesā, ir ierosināta lieta, no kuras izskatīšanas rezultātiem var būt atkarīgs Apelācijas padomes lēmums.

(3) Lietvedību Apelācijas padomē aptur, līdz tiek novērsts iemesls, kas bija par pamatu lietvedības apturēšanai.

104.pants. Lēmums par lietvedības apturēšanu

(1) Par lietvedības apturēšanu Apelācijas padome pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Lēmumā norāda apstākļus, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim lietvedība apturēta.

(3) Lēmumu par lietvedības apturēšanu pieņem un tas stājas spēkā šā likuma 97.pantā noteiktajā kārtībā.

105.pants. Lietvedības atjaunošana

Apelācijas padome atjauno lietvedību pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka lūguma.

106.pants. Apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas

(1) Apelācijas padome atstāj apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu bez izskatīšanas, ja apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu iesniedzēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam noteiktajā kārtībā pilnvarota, un trūkumi pilnvarojumā pēc Apelācijas padomes uzaicinājuma nav novērsti.

(2) Apelācijas padome atstāj iebilduma iesniegumu bez izskatīšanas, ja tai kļuvis zināms, ka strīds prasības lietā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tiesas izskatīšanā.

(3) Apelācijas padome var atstāt apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu bez izskatīšanas, ja apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs:

1) kuram paziņots par Apelācijas padomes sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz Apelācijas padomes sēdi bez attaisnojoša iemesla un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē;

2) rakstveida procesā izskatāmajā lietā atkārtoti nesniedz atbildi uz Apelācijas padomes jautājumiem vai uzaicinājumiem iesniegt lietas izskatīšanai nepieciešamos paskaidrojumus vai pierādījumus.

107.pants. Lēmums par apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas

(1) Par apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas Apelācijas padome pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Lēmumu par apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas pieņem un tas stājas spēkā šā likuma 97.pantā noteiktajā kārtībā.

108.pants. Lietvedības izbeigšanas pamats

Apelācijas padome izbeidz lietvedību lietā, ja:

1) lieta nav izskatāma kārtībā, kāda noteikta lietu izskatīšanai Apelācijas padomē;

2) apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību to iesniegt;

3) spēkā stājies tiesas spriedums vai Apelācijas padomes lēmums, kurš pieņemts lietā starp vieniem un tiem pašiem lietas dalībniekiem par vienu un to pašu priekšmetu un uz viena un tā paša pamata vai no kura izriet, ka Apelācijas padomes lietvedība jāizbeidz;

4) apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniedzējs atteicies no sava iesnieguma;

5) lietā iespējama apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzēja procesuālo tiesību pārņemšana, bet 12 mēnešu laikā no šā iesnieguma iesniedzēja nāves dienas vai — juridiskās personas gadījumā — sešu mēnešu laikā no dienas, kad tā beigusi pastāvēt, neviens tiesību pārņēmējs nav izrādījis interesi uzturēt attiecīgo prasījumu;

6) strīds, kas bija par pamatu apelācijas iesnieguma iesniegšanai, izbeidzies, Patentu valdei atceļot apstrīdēto lēmumu vai atzīstot to par spēkā neesošu vai spēku zaudējušu, vai citu iemeslu dēļ;

7) strīds, kas bija par pamatu iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniegšanai, izbeidzies, pēc īpašnieka lūguma izslēdzot apstrīdēto preču zīmes reģistrāciju no reģistra (atsakoties no reģistrācijas) vai neuzturot to spēkā pēc spēkā esības termiņa beigām, vai citu iemeslu dēļ;

8) Apelācijas padome apstiprinājusi iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas pušu izlīgumu;

9) nokavēts termiņš apelācijas iesnieguma iesniegšanai un Apelācijas padome to nav atjaunojusi vai tas rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā noteikts kā neatjaunojams;

10) nokavēts iebilduma iesnieguma iesniegšanas termiņš.

109.pants. Lēmums par lietvedības izbeigšanu un tā sekas

(1) Par lietvedības izbeigšanu Apelācijas padome pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Lēmumu par lietvedības izbeigšanu pieņem un tas stājas spēkā šā likuma 97.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja lietvedība izbeigta, atkārtota vēršanās Apelācijas padomē ar apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu par vienu un to pašu priekšmetu un uz viena un tā paša pamata nav pieļaujama.

XVI nodaļa. Procedūra starptautiskās reģistrācijas apstrīdējuma gadījumā

110.pants. Apelācijas padomes papildu pienākums, ja iebilduma iesniegumam pret starptautisko reģistrāciju ir trūkumi, kas liedz ierosināt lietu

Ja iebilduma iesniegums, kas iesniegts pret preču zīmes vai dizainparauga starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanos Latvijā, tiek atstāts bez virzības, netiek pieņemts vai tiek atzīts par neiesniegtu, Apelācijas padome, paziņojot attiecīgo lēmumu iebilduma iesnieguma iesniedzējam un nosakot termiņu iebilduma iesnieguma trūkumu novēršanai saskaņā ar šā likuma 65.panta otro daļu vai paziņojot lēmuma apstrīdēšanas termiņu un kārtību saskaņā ar šā likuma 97.panta pirmo daļu, vienlaikus informē iebilduma iesnieguma iesniedzēju par galīgo termiņu, kādā saskaņā ar rūpnieciskā īpašuma normatīvā akta noteikumiem konkrētās starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikums (sākotnējais atteikums) paziņojams Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam.

111.pants. Iebilduma lietas pret starptautisko reģistrāciju virzība

(1) Ja ierosināta iebilduma lieta saistībā ar iebilduma iesniegumu pret preču zīmes vai dizainparauga starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanos Latvijā, Apelācijas padome nekavējoties par to informē Patentu valdi.

(2) Rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktās ziņas par iebilduma iesniegumu Patentu valde ietver lēmumā par starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu.

112.pants. Starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikums

(1) Patentu valdes lēmums par preču zīmes vai dizainparauga starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu (sākotnējais atteikums) atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvo aktu noteikumiem par starptautisko reģistrāciju var būt pamatots ar:

1) starptautiskās reģistrācijas izskatīšanas (ekspertīzes) rezultātā Patentu valdes izvirzītajiem atteikuma pamatojumiem;

2) iebilduma iesniegumu pret starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanos Latvijā.

(2) Lēmumā par starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu Patentu valde atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvo aktu noteikumiem par starptautisko reģistrāciju norāda visus atteikuma tiesiskos pamatojumus, kā arī termiņu un kārtību, kādā iesniedzams apelācijas iesniegums par šo lēmumu vai apelācijas iesniegums — atbilde uz iebilduma iesniegumu.

(3) Patentu valde lēmumu par starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā paziņo Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam un, ja lēmums pamatots ar iebilduma iesniegumu, arī tā iesniedzējam.

113.pants. Apelācijas iesnieguma par starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu iesniegšana un virzība

(1) Apelācijas iesniegumu par Patentu valdes lēmumu par preču zīmes vai dizainparauga starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu iesniedz šā likuma 58.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā un kārtībā, motivējot to atbilstoši lēmumā norādītajiem atteikuma pamatojumiem.

(2) Ja Patentu valdes lēmums par starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu ir pamatots (vienīgi vai citstarp) ar Patentu valdes izskatīšanas (ekspertīzes) rezultātā izvirzītajiem atteikuma pamatojumiem un par to ir iesniegts apelācijas iesniegums vai apelācijas iesniegums — atbilde uz iebilduma iesniegumu, apelācijas lietas virzība pēc lietas ierosināšanas atbilst šā likuma 66.pantam.

(3) Ja Patentu valdes lēmums par starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu ir pamatots vienīgi ar iebilduma iesniegumu pret starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanos Latvijā, apelācijas iesniegumu par šādu lēmumu uzskata par atbildi uz iebilduma iesniegumu (apelācijas iesniegums — atbilde uz iebilduma iesniegumu) un, to iesniedzot, nav jāmaksā apelācijas iesnieguma iesniegšanas maksa.

114.pants. Apelācijas un iebilduma lietu izskatīšana saistībā ar starptautiskās reģistrācijas apstrīdējumu

(1) Apelācijas iesniegumu vai apelācijas iesniegumu — atbildi uz iebilduma iesniegumu un iebilduma iesniegumu vai iebilduma iesniegumus, kas iesniegti sakarā ar vienu un to pašu starptautisko reģistrāciju, Apelācijas padome izskata apvienotā lietvedībā, ja nav pamatotu iemeslu rīkoties citādi.

(2) Apelācijas padome lietas izskatīšanā piemēro procedūru, kas noteikta iebilduma lietām, ciktāl izskatāmā lieta skar iebilduma iesniegumu un atbildi uz iebilduma iesniegumu.

(3) Apelācijas padome lietas izskatīšanā piemēro procedūru, kas noteikta apelācijas lietām, ciktāl izskatāmā lieta skar apelācijas iesniegumu par lēmumu, kas pamatots ar Patentu valdes izvirzītajiem atteikuma pamatojumiem.

115.pants. Apelācijas padomes lēmuma paziņošanas un spēkā stāšanās īpatnības starptautiskās reģistrācijas apstrīdējuma gadījumā

(1) Lēmumu, ar kuru izšķirts strīds lietā, kas saistīta ar starptautiskās reģistrācijas apstrīdējumu, Apelācijas padome paziņo apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam arī gadījumā, ja tas nav iestājies lietā un lieta izskatīta tā prombūtnē.

(2) Apelācijas padomes lēmums, ar kuru izšķirts strīds lietā, kas saistīta ar starptautiskās reģistrācijas apstrīdējumu, stājas spēkā atbilstoši šā likuma 99.panta noteikumiem. Par Apelācijas padomes lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanos Patentu valde noteiktā kārtībā paziņo Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam.

C sadaļa. Personu pārstāvība rūpnieciskā īpašuma lietās

XVII nodaļa. Pārstāvības un pilnvarojuma vispārīgie noteikumi

116.pants. Personu pārstāvība Patentu valdē un Apelācijas padomē

(1) Juridisko personu, kuras juridiskā adrese ir Latvijā vai kurai Latvijā pieder uzņēmums, Patentu valdē un Apelācijas padomē var pārstāvēt tās amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai citi juridiskās personas pilnvaroti pārstāvji.

(2) Fiziskā persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā vai kurai Latvijā pieder uzņēmums, Patentu valdē un Apelācijas padomē var pārstāvēt savas intereses pati vai tikt pārstāvēta ar pilnvarota pārstāvja starpniecību.

(3) Tikai ar profesionāla patentpilnvarnieka starpniecību procedūrās Patentu valdē un Apelācijas padomē ir tiesīga piedalīties:

1) fiziskā persona, kurai Latvijā nav deklarētās dzīvesvietas un kurai Latvijā nepieder uzņēmums;

2) juridiskā persona, kuras juridiskā adrese ir ārvalstī un kurai Latvijā nepieder uzņēmums.

117.pants. Pārstāvības pilnvarojums

(1) Ja pieteicējs, īpašnieks vai cita ieinteresēta persona iesniedz pieteikumu, kārto reģistrācijas procedūru vai veic citas darbības Patentu valdē vai Apelācijas padomē ar pārstāvja starpniecību, pieteikumam vai citam dokumentam pievieno rakstveida pilnvaru, kas apliecina pārstāvja tiesības veikt attiecīgās darbības.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikums neattiecas uz pārstāvjiem — profesionālajiem patentpilnvarniekiem, kā arī uz tām fiziskajām personām (amatpersonām, valdes locekļiem, darbiniekiem), kuru pilnvarojums juridiskās personas pārstāvībai izriet no normatīvā akta, juridiskās personas statūtiem vai kāda cita pamata. Amatpersonas, valdes locekļi un darbinieki, kuru pilnvarojums juridiskās personas pārstāvībai izriet no normatīvā akta, juridiskās personas statūtiem vai kāda cita pamata, Patentu valdei vai Apelācijas padomei norāda attiecīgo normu, statūtus vai citu dokumentu. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu dokumentu vai tā atvasinājumu iesniedz tad, kad par minētās personas pārstāvības tiesībām nevar pārliecināties vispārpieejamā datubāzē vai tīmekļa vietnē.

(3) Īpašs, pilnvarā skaidri izteikts pilnvarojums pārstāvim, izņemot profesionālo patentpilnvarnieku, nepieciešams šādos gadījumos:

1) lai pilnībā vai daļēji atsauktu pieteikumu vai atteiktos no reģistrācijas;

2) lai pilnībā vai daļēji nodotu pieteikuma vai reģistrācijas īpašuma tiesības citai personai;

3) lai noslēgtu licences līgumu, piešķirot citai personai tiesības izmantot pilnvaras devēja tiesības uz rūpniecisko īpašumu;

4) lai iesniegtu iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu pret citas personas reģistrāciju, pretiesniegumu iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietās, pilnībā vai daļēji atsauktu iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu, pilnībā vai daļēji atzītu iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas prasījumu vai lietā noslēgtu izlīgumu;

5) lai izdotu pārpilnvarojumu citai personai (substitūciju).

(4) Ja pilnvara zaudē spēku vai citādi izbeidzas pārstāvja pārstāvības tiesības, pārstāvētā persona vai pārstāvis nekavējoties par to rakstveidā informē Patentu valdi vai attiecīgi Apelācijas padomi.

(5) Pārstāvja pienākums ir nekavējoties informēt Patentu valdi vai attiecīgi Apelācijas padomi visos gadījumos, kad mainās pārstāvja adrese (sarakstes adrese) vai citas saziņai ar pārstāvi nepieciešamās ziņas.

118.pants. Pilnvaras iesniegšana

(1) Pārstāvja pilnvaru iesniedz vienlaikus ar pieteikumu vai citu dokumentu, ar kuru pārstāvis pārstāvamā vārdā uzsāk darbības Patentu valdē vai Apelācijas padomē, vai citā termiņā, kas noteikts rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā. Ja Patentu valde vai Apelācijas padome konstatē, ka dokumentā norādītais pārstāvis attiecīgajai darbībai nav pilnvarots, iesniedzējam par to paziņo rakstveidā, nosakot pilnvaras iesniegšanai termiņu, kas nevar būt īsāks par diviem mēnešiem, un pieteikumu vai citu dokumentu atstāj bez virzības līdz pilnvaras saņemšanai.

(2) Ja nepieciešamā pilnvara noteiktā termiņā netiek iesniegta, pārstāvja veiktās darbības, izņemot pieteikuma sākotnējo dokumentu iesniegšanu, neizraisa juridiskas sekas.

(3) Pārstāvis Patentu valdei vai attiecīgi Apelācijas padomei iesniedz pilnvaras oriģinālu, apliecinātu norakstu vai kopiju. Pilnvaras oriģināla notariāla apliecināšana nav nepieciešama.

(4) Jebkuru pilnvaru, kas attiecas uz vairāk nekā vienu pieteikumu, reģistrāciju vai cita veida iesniegumu, kā arī ģenerālpilnvaru, ar kuru pilnvaras devējs iecēlis pārstāvi visu darbību vai noteikta veida darbību veikšanai Patentu valdē vai Apelācijas padomē attiecībā uz visiem saviem pašreizējiem un turpmākajiem pieteikumiem vai reģistrācijām vai attiecībā uz noteiktiem pieteikumiem vai reģistrācijām, Patentu valde iekļauj pilnvaru sarakstā, piešķirot tai pilnvaras numuru, uz kuru pārstāvis atsaucas visās turpmākajās procedūrās.

(5) Ja Patentu valdei vai Apelācijas padomei ir pamatotas šaubas par pilnvarojuma apjomu vai citiem ar pārstāvību saistītiem apstākļiem, tā ir tiesīga, norādot pamatojumu, pieprasīt attiecīgus pierādījumus.

XVIII nodaļa. Profesionālie patentpilnvarnieki

119.pants. Profesionālais patentpilnvarnieks

(1) Profesionālais patentpilnvarnieks ir persona, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iekļauta Patentu valdes profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā un sniedz pakalpojumus rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā.

(2) Tikai personas, uz kurām attiecas šā panta pirmā daļa, drīkst savus pakalpojumus piedāvāt kā profesionāla patentpilnvarnieka pakalpojumus.

(3) Profesionālais patentpilnvarnieks var būt specializējies vienā vai vairākās šādās jomās:

1) patentu jomā;

2) preču zīmju jomā;

3) dizainparaugu jomā.

(4) Profesionālais patentpilnvarnieks, kas specializējas patentu jomā, vienlaikus specializējas arī darbam ar papildaizsardzības sertifikātiem zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem un darbam ar pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, bet profesionālais patentpilnvarnieks, kas specializējas preču zīmju jomā, — darbam ar kolektīvajām un sertifikācijas zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

120.pants. Profesionālo patentpilnvarnieku profesionālā organizācija

(1) Latvijas profesionālo patentpilnvarnieku profesionālās organizācijas funkcijas īsteno biedrība "Latvijas profesionālo patentpilnvarnieku asociācija" (turpmāk — Patentpilnvarnieku asociācija).

(2) Patentpilnvarnieku asociācijā pēc profesijas principa apvienojas fiziskās personas, lai rūpētos par savas profesijas prestižu, veicinātu profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas paaugstināšanu, profesionālo izaugsmi, pieredzes apgūšanu, profesionālo standartu un ētikas normu ievērošanu un izpildītu šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī savos statūtos noteiktos uzdevumus.

(3) Patentpilnvarnieku asociācija likumā noteiktajā kārtībā veic šādus uzdevumus:

1) deleģē pārstāvjus profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena komisijā;

2) izstrādā profesionālajiem patentpilnvarniekiem saistošus profesionālās ētikas noteikumus un vērtē to ievērošanu;

3) nodrošina disciplinārlietas ierosināšanu pret profesionālo patentpilnvarnieku un tās izskatīšanu, kā arī lēmuma pieņemšanu par disciplinārsoda uzlikšanu;

4) organizē profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus;

5) pārstāv profesionālo patentpilnvarnieku intereses attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām;

6) pauž profesionālo patentpilnvarnieku viedokli un sniedz atzinumus rūpnieciskā īpašuma normatīvo aktu un profesionālo patentpilnvarnieku prakses jautājumos;

7) pārrauga mirušo profesionālo patentpilnvarnieku lietvedībā esošo lietu nokārtošanu Patentpilnvarnieku asociācijas statūtos noteiktajā kārtībā;

8) pilda citus šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī savos statūtos noteiktos uzdevumus.

(4) Patentpilnvarnieku asociācijai, pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, ir tiesības pieprasīt un saņemt no profesionālā patentpilnvarnieka tai nepieciešamās ziņas un attiecīgos dokumentus.

121.pants. Profesionālo patentpilnvarnieku saraksts

(1) Patentu valde kārto profesionālo patentpilnvarnieku sarakstu.

(2) Profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā iekļauj datus par fiziskajām personām, ja attiecīgā persona atbilst šādām prasībām:

1) tā ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis;

2) tā prot valsts valodu augstākajā līmenī un tai ir vismaz divu svešvalodu zināšanas, kas pietiekamas profesionālai sadarbībai ar Latvijas un ārvalstu personām un institūcijām;

3) tai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība (ārvalstu augstākās izglītības iestāžu izsniegtajiem diplomiem attiecīgajās specialitātēs jābūt atzītiem Latvijā);

4) tai rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā ir vismaz četru gadu darba pieredze, kurā ieskaita atbilstošu darbu starptautiskajās, reģionālajās vai nacionālajās rūpnieciskā īpašuma iestādēs. Darbībai rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā jābūt sistemātiskai, un tajā neieskaita ilgstošus atvaļinājumus un darbības pārtraukumus;

5) tā ir nokārtojusi profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmenu;

6) tā ir noslēgusi profesionālā patentpilnvarnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu saskaņā ar šā likuma 130.panta otrās un trešās daļas noteikumiem;

7) sarakstei ar Patentu valdi un klientiem tā norāda prakses vietas adresi Latvijā.

(3) Profesionālais patentpilnvarnieks nekavējoties rakstveidā paziņo Patentu valdei par konstatētajām kļūdām un jebkuriem grozījumiem ziņās, kas attiecībā uz viņu iekļautas profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā, tostarp par savas adreses vai sarakstes adreses maiņu.

(4) Profesionālo patentpilnvarnieku saraksts ir pieejams jebkurai ieinteresētai personai. Profesionālo patentpilnvarnieku sarakstu, kā arī jebkurus grozījumus tajā Patentu valde publisko savā tīmekļa vietnē.

122.pants. Papildprasības profesionālo patentpilnvarnieku specializācijās

(1) Vismaz vienai no šā likuma 121.panta otrās daļas 2.punktā minētajām svešvalodām ir jābūt Eiropas Patentu iestādes oficiālajai darba valodai, ja persona pretendē kļūt par profesionālo patentpilnvarnieku, kas specializējas patentu jomā, vai Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes un dizainparaugi) oficiālajai darba valodai, ja persona pretendē kļūt par profesionālo patentpilnvarnieku, kas specializējas preču zīmju vai dizainparaugu jomā.

(2) Personai, kura pretendē kļūt par profesionālo patentpilnvarnieku, kas specializējas patentu jomā, šā likuma 121.panta otrās daļas 3.punktā minētajai izglītībai jābūt inženierzinātņu vai dabaszinātņu nozarē.

(3) Persona, kura izglītību ieguvusi citā, nevis kādā no šā panta otrajā daļā minētajām nozarēm, ir tiesīga kļūt par profesionālo patentpilnvarnieku patentu jomā ar nosacījumu, ka papildus akadēmiskajai vai otrā līmeņa augstākajai profesionālajai izglītībai citā nozarē tā ir ieguvusi pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību inženierzinātņu vai dabaszinātņu nozarē vai citu tai pielīdzināmu profesionālo kvalifikāciju.

(4) Personai, kura pretendē kļūt par profesionālo patentpilnvarnieku patentu jomā, šā likuma 121.panta otrās daļas 4.punktā minētajai darba pieredzei jābūt iegūtai praktiskā darbā saistībā ar izgudrojumu patentu pieteikumiem (to sastādīšanu, labošanu, izskatīšanu), patentu meklējumiem, pētījumiem vai konsultācijām patentu aizsardzības jautājumos vai citā tai pielīdzināmā profesionālā darbībā.

123.pants. Profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmens

(1) Profesionālo patentpilnvarnieku pretendentu zināšanu pārbaudi veic profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena komisija, kurā iekļauj Patentu valdes un Patentpilnvarnieku asociācijas pārstāvjus.

(2) Profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmenu var kārtot personas, kuras atbilst šā likuma 121.panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punkta un 122.panta prasībām un samaksājušas profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena kārtošanas maksu.

124.pants. Profesionālo patentpilnvarnieku saraksta saturs, uzturēšana un profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena kārtība

Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros paredz profesionālo patentpilnvarnieku saraksta saturu, uzturēšanas kārtību un profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena kārtību; kārtību, kādā pretendenta profesionālā kvalifikācija un profesionālā darbība pielīdzināma šā likuma 122.panta trešās un ceturtās daļas prasībām; kārtību, kādā pretendents apliecina šā likuma 121.panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētos faktus; kārtību, kādā izvērtējama Eiropas Savienības dalībvalsts patentpilnvarnieka kvalifikācija tā iekļaušanai profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā; profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena kārtošanas maksu un maksu par grozījumu izdarīšanu profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā, kā arī maksāšanas kārtību.

125.pants. Profesionālo patentpilnvarnieku tiesības un pienākumi

(1) Profesionālais patentpilnvarnieks savas profesionālās kompetences ietvaros un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgs:

1) sniegt pakalpojumus rūpnieciskā īpašuma jomā tajā specializācijā, atbilstoši kurai viņš iekļauts profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā;

2) pārstāvēt personas un sniegt tām ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību saistītu palīdzību, ja tās vēršas Patentu valdē vai Apelācijas padomē, citās valsts un pašvaldību institūcijās, tiesā vai sadarbojas ar citām privātpersonām;

3) vākt pierādījumus, tajā skaitā pieprasīt nepieciešamos dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām un privātpersonām;

4) iepazīties ar valsts un pašvaldību institūciju un tiesu nolēmumiem, normatīvajiem aktiem, administratīvajiem aktiem un citu palīdzības sniegšanai nepieciešamo informāciju, kā arī saņemt šo dokumentu atvasinājumus;

5) kārtot pārstāvamo personu vārdā rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos paredzētos ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību saistītos maksājumus Patentu valdē un Apelācijas padomē, tiesā un starptautiskajās organizācijās;

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)