Zaudējis spēku - Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība

63. Maksimālais īstenojamā projekta dokumentācijas izstrādei paredzētā valsts aizdevuma atmaksas termiņš ir pieci gadi no valsts aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

64. Maksimālais pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā autotransporta iegādei paredzētā valsts aizdevuma atmaksas termiņš ir septiņi gadi no valsts aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

65. Valsts aizdevuma pamatsummas atliktā maksājuma periods nepārsniedz trīs gadus no valsts aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

66. Valsts aizdevuma izmaksu Valsts kase veic tikai uz pašvaldības, valsts speciālā budžeta izpildītāja, kapitālsabiedrības, zinātniskās institūcijas vai ostas pārvaldes Valsts kasē atvērtu kontu pēc tāda rakstiska pieprasījuma saņemšanas, kurā norādītā valsts aizdevuma summa atbilst izmaksas pamatojošiem dokumentiem.

67. Ja pašvaldība, kapitāl­sabiedrība, zinātniskā institūcija vai ostas pārvalde valsts aizdevumu izmanto Eiropas Savienības vai pārējo ārvalstu finanšu palīdzības, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu priekšfinansēšanai, tā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā finansējuma saņemšanas atmaksā valsts aizdevuma daļu saņemtā finansējuma apmērā. Pēc valsts aizdevuma daļas atmaksas pašvaldība, kapitālsabiedrība, zinātniskā institūcija vai ostas pārvalde vēršas Valsts kasē ar iesniegumu par valsts aizdevuma atmaksas grafika maiņu.

68. Valsts aizdevuma līguma darbības laikā aizņēmējs, kurš ir nekustamā īpašuma hipotēkas devējs vai komercķīlas devējs, nodrošina ķīlas priekšmeta apdrošināšanu tirgus vai atjaunošanas vērtības apmērā un par personu, kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa ķīlas priekšmeta zaudējuma vai bojājuma gadījumā, norāda Finanšu ministriju.

69. Valsts aizdevuma līguma darbības laikā pašvaldība, kapitālsabiedrība, zinātniskā institūcija vai ostas pārvalde ir atbildīga par projekta īstenošanu un valsts aizdevuma izmantošanu atbilstoši projekta mērķim.

70. Par piešķirtā valsts aizdevuma apkalpošanu pašvaldība, kapitālsabiedrība, zinātniskā institūcija vai ostas pārvalde maksā apkalpošanas maksu saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto Valsts kases maksas pakalpojumu cenrādi.

VIII. Valsts aizdevumu apkalpošana un uzraudzība

71. Valsts aizdevuma līguma darbības laikā aizņēmējs iesniedz Valsts kasē:

71.1. reizi gadā līdz 1. jūlijam (sākot ar otro gadu līdz valsts aizdevuma saņemšanai pilnā apmērā) – zvērināta revidenta atzinumu par valsts aizdevuma izmantošanu atbilstoši valsts aizdevuma mērķim;

71.2. katru gadu līdz 30. aprīlim vai 31. jūlijam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par gada pārskatiem – zvērināta revidenta pārbaudītu iepriekšējā gada pārskatu;

71.3. katru gadu līdz 30. aprīlim, 31. jūlijam, 31. oktobrim un 31. janvārim – bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu (zinātniskās institūcijas iesniedz pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem) un naudas plūsmas pārskatu attiecīgi par trim, sešiem, deviņiem vai divpadsmit mēnešiem;

71.4. ja par valsts aizdevuma nodrošinājumu kalpo aizņēmēja īpašumā esoši pamatlīdzekļi, reizi gadā līdz 31. janvārim – pamatlīdzekļu sarakstu, kurā norādīta pamatlīdzekļu bilances vērtība uz 31. decembri un atzīmēti tie pamatlīdzekļi, kas ir iznomāti, izīrēti vai nodoti lietošanā trešajām personām (norādot nomas, īres vai lietošanas termiņus);

71.5. 45 dienu laikā pēc Valsts kases pieprasījuma, bet ne biežāk kā vienu reizi kalendāra gadā – sertificēta vērtētāja aktualizētu valsts aizdevuma nodrošinājuma ātrās realizācijas vērtības un tirgus vērtības novērtējumu;

71.6. informāciju par jebkuras personas tiesā celtu prasību pret aizņēmēju par saistību neizpildi, kas būtiski ietekmē aizņēmēja saistību izpildi, – nekavējoties pēc šādas informācijas saņemšanas;

71.7. informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu – nekavējoties pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas;

71.8. informāciju par maksātnespējas procesa pasludināšanu, ja tāds ir uzsākts, – nekavējoties pēc šādas informācijas saņemšanas;

71.9. informāciju par jebkuriem citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt aizņēmēja spēju segt savas saistības, – nekavējoties pēc šādu apstākļu konstatēšanas;

71.10. ja valsts aizdevuma nodrošinājums ir pašvaldības vai vairāku pašvaldību sniegts galvojums 100 % apmērā no valsts aizdevuma summas un valsts aizdevumu ir plānots izmantot vai tas ir izmantots, lai īstenotu apstiprinātu Eiropas Savienības fonda vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu, vai kurināmā iegādei, kapitālsabiedrība šo noteikumu 71.2. un 71.3. apakšpunktā minētos dokumentus neiesniedz.

72. Ja, izvērtējot šo noteikumu 71. punktā minētajos dokumentos iekļauto informāciju, Valsts kase konstatē apstākļus, kas var negatīvi ietekmēt valsts aizdevuma atmaksu, un ja ir nepieciešama tūlītēja rīcība, tā ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā informē finanšu ministru, sagatavojot finanšu ministram ziņojumu par aktuālo situāciju un sniedzot priekšlikumus par iespējamiem risinājuma variantiem, un informē ministriju par esošo situāciju.

73. Ministrija un aizņēmējs sadarbībā ar Valsts kasi izstrādā turpmāko rīcības plānu aizņēmēja finanšu disciplīnas nodrošināšanai ilgtermiņā, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.

74. Līdz valsts aizdevuma līguma darbības beigām ministrija veic projekta attīstības plāna īstenošanas uzraudzību (uzrauga attīstības plānā piedāvātās biznesa idejas īstenošanas gaitu, iepirkumu veikšanas un investīciju plānošanas efektivitāti projekta ietvaros, seko līdzi projekta īstenošanas laika grafikam), lai nodrošinātu atbildīgās ministrijas noteikto mērķu un uzraudzības rādītāju sasniegšanu atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem.

75. Ja ministrijas attīstības plānošanas dokumentu ietvaros tiek veikti grozījumi un identificēti riski, kas var negatīvi ietekmēt valsts aizdevuma atmaksu, ministrija informē Valsts kasi par turpmāko rīcību.

76. Ja ministrija, aizņēmējs un Valsts kase triju mēnešu laikā nespēj vienoties par tālāko rīcības plānu vai aizņēmējs nav īstenojis pasākumus atbilstoši rīcības plānam, vai konstatēti citi būtiski riski, ministrija par to informē Ministru kabinetu, lai nodrošinātu sākotnēji izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanu atbilstoši ministrijas sākotnēji apstiprinātajiem attīstības virzieniem un prioritātēm.

77. Valsts kase reizi trijos gados var pieprasīt aizņēmējam informāciju par projekta īstenošanas gaitu.

78. Valsts kase:

78.1. izmaksā valsts aizdevumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem atbilstoši valsts budžeta likumā kārtējam gadam noteiktajam valsts aizdevumu kopējam palielinājuma apmēram;

78.2. sagatavo un nosūta rakstisku pieprasījumu par valsts aizdevuma saistību izpildi saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem;

78.3. uzrauga izsniegto valsts aizdevumu saistību izpildi;

78.4. izvērtē šo noteikumu 71. punktā minētos dokumentus, lai sekotu līdzi aizņēmēja finansiālajam stāvoklim un noteiktu valsts aizdevuma atmaksas iespējamību;

78.5. glabā noslēgto valsts aizdevuma līgumu, valsts aizdevuma nodrošinājuma līgumu un galvojuma līgumu oriģinālus un kārto valsts aizdevumu un nodrošinājuma līgumu reģistrus;

78.6. kārto valsts aizdevumu finanšu uzskaiti, reģistrējot visas saistības, kā arī veic valsts budžeta norēķinus;

78.7. 15 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas sagatavo un iesniedz finanšu ministram priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par valsts aizdevuma vai tā daļas izsniegšanas apturēšanu, ja:

78.7.1. aizņēmējs ķīlas priekšmetu nav apdrošinājis atbilstoši šo noteikumu 68. punktā noteiktajām prasībām;

78.7.2. aizņēmējs nav veicis kārtējos maksājumus vai iesniedzis Valsts kasē paziņojumu par nespēju pildīt saistības;

78.7.3. tiesā ir iesniegta prasība pret aizņēmēju par saistību neizpildi vai saskaņā ar tiesas spriedumu aizņēmēja norēķinu konti ir apķīlāti;

78.7.4. saņemta informācija par maksātnespējas procesa ierosināšanu vai pasludināšanu;

78.8. ja tiek konstatēts vismaz viens no šo noteikumu 78.7. apakšpunktā minētajiem gadījumiem, – aptur valsts aizdevuma vai tā daļas izsniegšanu līdz finanšu ministra lēmuma pieņemšanai;

78.9. valsts aizdevuma līguma darbības laikā sagatavo un iesniedz finanšu ministram priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par valsts aizdevuma tūlītēju un pilnīgu atmaksu, ja privatizācijas gadījumā vai valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas gadījumā pašvaldības vai valsts daļa kapitālsabiedrības pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā ir samazinājusies un nepārsniedz 50 % vai vairāku pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības pamatkapitālā tā nepārsniedz 65 %.

IX. Noslēguma jautājumi

79. Atzīt par spēku zaudējušiem:

79.1. Ministru kabineta 2010. gada 19. janvāra noteikumus Nr. 63 "Valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 14. nr.; 2013, 159. nr.);

79.2. Ministru kabineta 2012. gada 12. jūnija noteikumus Nr. 397 "Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 93. nr.).

80. Zinātniskajai institūcijai, kura valsts aizdevumu plāno izmantot apstiprināta Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēta projekta īstenošanai, līdz nekustamā īpašuma iegūšanai īpašumā nepiemēro šo noteikumu 26.5. apakšpunktā minētos nosacījumus.

81. Zinātniskā institūcija pēc nekustamā īpašuma iegūšanas īpašumā nekavējoties iesniedz informāciju par paredzamo valsts aizdevuma nodrošinājumu atbilstoši šo noteikumu 26.5. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un slēdz valsts aizdevuma nodrošinājuma līgumu.

82. Zinātniskā institūcija, kura plāno saņemt valsts aizdevumu Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, saskaņā ar šo noteikumu 80. un 81. punktu iesniedz apliecinājumu par tās lietošanā vai valdījumā esošo valsts vai pašvaldības īpašumu.

83. Ja Ministru kabinets ir apstiprinājis valsts atbalsta programmu, nosakot valsts atbalsta programmas īstenotāju un valsts aizdevuma izsniegšanas nosacījumus, tai skaitā lēmis par paredzamo valsts aizdevuma nodrošinājumu, valsts atbalsta programmas īstenotājam nav jāiesniedz šo noteikumu 26. punktā minētie dokumenti.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaFinanšu ministrs Jānis Reirs

1.pielikumsMinistru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.363

Informācija par īstenotajiem un plānotajiem projektiem(paraugs)

Finanšu ministrs Jānis Reirs

2.pielikumsMinistru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.363

Pašvaldības, nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes apliecinājums(paraugs)

Finanšu ministrs Jānis Reirs

3.pielikumsMinistru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.363

APLIECINĀJUMS

Finanšu ministrs Jānis Reirs

4.pielikumsMinistru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.363

Riska likmes

Finanšu ministrs Jānis Reirs