Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi

128. Krājumu sastāvā iekļauto dzīvnieku uzskaites vērtību bilances datumā koriģē, lai dzīvnieki būtu novērtēti zemākajā no vērtībām, salīdzinot to iegādes izmaksas, ražošanas pašizmaksu un tirgus cenu vai neto pārdošanas vērtību (zemākā tirgus cena, no kuras atskaitītas aplēstās transportēšanas izmaksas uz tirdzniecības vietu, aplēstie maksājumi vērtētājiem, starpniekiem un citas tamlīdzīgas ar pārdošanu saistītās izmaksas). Dzīvnieku novērtējuma samazinājumu, ja tāds rodas, norāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā šādos posteņos:

128.1. postenī "Gatavās produkcijas un nepabeigto ražojumu krājumu izmaiņas", ja izmanto likuma 2. pielikumā esošo peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu;

128.2. postenī "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas", ja izmanto likuma 3. pielikumā esošo peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu.

6.4. Augu novērtēšana

129. Augu uzskaites grupu sākotnēji novērtē un grāmatvedībā uzskaita iegādes izmaksās vai ražošanas pašizmaksā (turpmāk – augu izaudzēšanas pašizmaksa).

130. Apmaiņas darījumā saņemtu augu uzskaites grupu sākotnēji novērtē pēc saņemto aktīvu patiesās vērtības, ja to var ticami noteikt, vai pēc apmaiņā nodoto aktīvu bilances vērtības maiņas darījuma brīdī.

131. Ja augu uzskaites grupas iegādei vai izveidošanai saņemts valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskās organizācijas vai institūcijas finansējums vai ja minētie aktīvi saņemti kā dāvinājums vai iegādāti no ziedojumā vai dāvinājumā saņemtās naudas, tad to sākotnējo vērtību nosaka, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 2. nodaļu.

132. Ja augu uzskaites grupa iegādāta kopā ar zemesgabalu, ar kuru tā fiziski saistīta, un pirkuma līgumā nav norādīts atsevišķi zemesgabala novērtējums un attiecīgās augu uzskaites grupas novērtējums, bet ir tikai darījuma kopsumma, tad grāmatvedībā iegādātās augu uzskaites grupas iegādes izmaksas aprēķina, no darījuma kopsummas atskaitot iegādātā zemesgabala kadastrālo vērtību (ja tā nav lielāka par zemesgabala iegādes izmaksām).

133. Ja ar augu uzskaites grupu fiziski saistīta zemesgabala iegādes izmaksas ir mazākas par šā zemesgabala kadastrālo vērtību:

133.1. iegūto zemesgabalu sākotnēji novērtē atbilstoši iegādes izmaksām;

133.2. iegūto augu uzskaites grupu sākotnēji uzskaita tikai natūrā (bez novērtējuma naudas izteiksmē).

134. Ja sabiedrības grāmatvedības politika paredz pamatlīdzekļu novērtēšanai izmantot pārvērtēšanas metodi:

134.1. pēc sākotnējās vērtības noteikšanas zemesgabalu pārvērtē atbilstoši kadastrālajai vērtībai;

134.2. uz minētā zemesgabala augošos ilggadīgos stādījumus pārvērtē sabiedrības grāmatvedības politikā noteiktajā kārtībā;

134.3. starpības apmērā iegrāmato attiecīgi nosauktu ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi.

135. Augu uzskaites grupas izaudzēšanas pašizmaksā:

135.1. iekļauj tiešās materiālu izmaksas (piemēram, stādu vai dēstu, sēklu, bumbuļu, sīpolu, minerālmēslojuma, augu aizsardzības līdzekļu iegādes izmaksas), tiešās personāla izmaksas (augsnes sagatavošanā vai uzlabošanā, stādu, dēstu, sēklu, bumbuļu vai sīpolu stādīšanā, sēklu sēšanā, stādījumu vai sējumu mēslošanā, augu aizsardzībā un ražas novākšanā nodarbināto darbinieku darba algas un sociālās apdrošināšanas maksājumus) un citas uz augu uzskaites grupu tieši attiecināmas izmaksas, kuras radušās augu izaudzēšanas un ražas novākšanas laikā;

135.2. var iekļaut saņemto aizņēmumu procentus, ja tie attiecināmi uz konkrētu augu uzskaites grupu, kā arī tādu izmaksu daļas, kas tikai netieši saistītas ar konkrēto augu uzskaites grupu (piemēram, citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, lauksaimniecības vai dārzkopības tehnikas un ražas uzglabāšanas novietnes nolietojums un uzturēšanas (remonta un ekspluatācijas) izdevumi, elektroenerģija, nomas maksa, apdrošināšanas maksājumi).

136. Augu uzskaites grupas sākotnējā vērtībā neiekļauj administrācijas izmaksas un pārdošanas izmaksas (arī izmaksas, kas radušās, transportējot ražu uz iepirkšanas vietām). Minētās izmaksas atzīst par tā pārskata gada izdevumiem, kurā tās radušās.

6.5. Meža un mežaudzes uzskaites īpatnības grāmatvedībā

137. Mežs grāmatvedībā uzskatāms par vienotu sabiedrības īpašumu, kas sastāv no divām neviendabīgām daļām – meža zemes un mežaudzes. Sabiedrības īpašumā esoša meža novērtējums sastāv no meža zemes novērtējuma un no mežaudzes novērtējuma.

138. Šajā apakšnodaļā noteiktā kārtība neattiecas uz mežaudzēm pirmatnējos mežos, izņemot gadījumu, ja tās iegādātas par samaksu. Par pirmatnējiem uzskata tādus mežus, kuros ir sastopamas endēmiskas (tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā sastopamas) augu vai dzīvnieku sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība, un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti.

139. Ja pirkuma līgumā mežaudzes novērtējums un meža zemes novērtējums nav norādīts atsevišķi, bet ir tikai darījuma kopsumma, tad to var sadalīt minētajās divās daļās, pamatojoties uz zemesgabala kadastrālo vērtību, ar kuru fiziski saistīta mežaudze, un mežaudzes vērtību, kura noteikta, ievērojot prasības, kas ietvertas normatīvajos aktos par mežaudzes novērtēšanas kārtību (turpmāk – novērtētā mežaudzes vērtība).

140. Ja meža iegādes izmaksas ir mazākas nekā ar mežaudzi fiziski saistītā zemesgabala kadastrālās vērtības un novērtētās mežaudzes vērtības kopsumma vai ja mežs nav pirkts, bet iegūts sabiedrības īpašumā citā tiesiskā veidā un tam nav iegādes izmaksu, kā arī tajos gadījumos, kad meža vērtība ir pieaugusi un var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs, sabiedrības grāmatvedībā meža sākotnējo vērtību var pārvērtēt atbilstoši ar mežaudzi fiziski saistītā zemesgabala kadastrālās vērtības un novērtētās mežaudzes vērtības kopsummai, starpības apmērā iegrāmatojot attiecīgi nosauktu ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi.

141. Meža sākotnējo vai pārvērtēšanā noteikto vērtību nepakļauj nolietojuma aprēķināšanai. Tomēr, ja meža vērtība nepārejošu apstākļu dēļ (piemēram, augoša meža pārdošana, mežizstrāde, dabas izraisītas vai citas stihiskas nelaimes) ir zemāka par sākotnējo vai pārvērtēšanā noteikto vērtību, mežs novērtējams un atspoguļojams grāmatvedībā un bilancē atbilstoši zemākajai vērtībai. Starpību noraksta kārtējā pārskata gada izmaksās, izņemot to summu, kādā meža vērtības samazinājums norakstāms no iepriekšējā pārvērtēšanā uzskaitītās meža pārvērtēšanas rezerves summas.

142. Meža vērtības samazinājumu var noteikt, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veiktas meža inventarizācijas rezultātiem, novērtētās mežaudzes vērtības samazinājumu vai arī saskaņā ar sabiedrības grāmatvedības politikā noteikto metodi (piemēram, proporcionāli izstrādātajai platībai vai izcirsto kokmateriālu daudzumam).

143. Meža uzturēšanas, saglabāšanas un atjaunošanas izmaksas (turpmāk – mežsaimniecības izmaksas) veido visi ar meža audzēšanu saistītie izdevumi, kas radušies meža audzēšanas ciklā (piemēram, meža stādīšana, ieskaitot augsnes sagatavošanu, stādu iegādi un laistīšanu, ugunsgrēku profilakse, aparšana, krūmu izciršana, laistīšana un ravēšana, apsardze). Mežsaimniecības izmaksas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgu izmaksu sastāvā tajā pārskata gadā, kurā tās radušās.

144. Atkāpjoties no šo noteikumu 143. punktā minētā, sabiedrība mežsaimniecības izmaksas var attiecināt uz nākamajiem pārskata gadiem vai par tām palielināt meža vērtību, ja saskaņā ar sabiedrībā pieņemto grāmatvedības politiku šo izmaksu norakstīšanu saskaņo ar attiecīgo mežsaimniecības produktu pārdošanas ieņēmumu ieguvi (piemēram, kokaudzētavās pārdošanai paredzētā meža stādāmā materiāla un dekoratīvo koku stādu audzēšanas izmaksas). Ja sabiedrība ir iegādājusies izcirtumu vai zemesgabalu, kas nav meža zeme, lai šīs platības apmežotu, meža stādīšanas izmaksas, ieskaitot augsnes sagatavošanu, stādu iegādi, laistīšanu un līdzīgas izmaksas, var iekļaut mežaudzes (jaunaudzes) izaudzēšanas pašizmaksā.

6.6. Informācijas sniegšana par dzīvniekiem un augiem finanšu pārskata pielikumā

145. Sabiedrība, piemērojot likuma:

145.1. 52. panta pirmās daļas 1. punkta prasības, finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par dzīvnieku un augu uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, kā arī par jebkurām būtiskām izmaiņām šajā politikā un to ietekmi uz finanšu pārskatu;

145.2. 52. panta pirmās daļas 7. punkta prasības, finanšu pārskata pielikumā sniedz minētajā likuma normā noteikto informāciju par pamatlīdzekļu sastāvā norādītajiem dzīvniekiem un augiem;

145.3. 52. panta otrās daļas prasības, gadījumā, kad pamatlīdzekļu sastāvā norādītie dzīvnieki vai augi ir novērtēti pārvērtētajās summās, finanšu pārskata pielikumā ietver tabulu, kurā sniedz minētajā likuma normā noteiktās ziņas;

145.4. 28. panta prasības, gadījumā, kad dzīvnieku vai augu izaudzēšanas pašizmaksā ir iekļauti saņemto aizņēmumu procenti, finanšu pārskata pielikumā norāda pašizmaksā iekļauto procentu maksājumu summu.

7. Uzkrājumu, debitoru parādu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto saistību, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas nosacījumi un metodes

7.1. Uzkrājumi

146. Piemērojot likuma 32. pantā noteikto, uzkrājumus veido tikai tad, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi (turpmāk – uzkrājumu atzīšanas nosacījumi):

146.1. sabiedrībai saistībā ar konkrētu pagātnes notikumu ir pašreizējs pienākums nākamajos pārskata gados izdarīt par labu citai personai zināmas darbības (turpmāk – pienākums), kuru pamats ir tiesību akts, līgums vai prakses radīts pienākums. Piemēram, saskaņā ar tiesību aktu sabiedrībai saistībā ar pārskata gadā vai kādā no iepriekšējiem pārskata gadiem ekspluatācijā nodotu pamatlīdzekli ir pienākums veikt šā pamatlīdzekļa demontāžu un izvietošanas vietas atjaunošanu laikā, kad šis pamatlīdzeklis tiks izņemts no ekspluatācijas, lai izpildītu noteiktās dabas aizsardzības prasības);

146.2. sagaidāms, ka šo noteikumu 146.1. apakšpunktā minētā pienākuma izpildei būs nepieciešama saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde un sabiedrība spēj ticami novērtēt (aplēst) pienākuma izpildei nepieciešamo summu.

147. Šajā nodaļā minētie nosacījumi par uzkrājumu veidošanu, novērtēšanu un uzskaiti neattiecas uz:

147.1. uzkrājumiem nedrošiem parādiem, uzkrāto nolietojumu un uzkrātajiem aktīvu vērtības norakstījumiem. Tos uzskaita grāmatvedībā un izmanto finanšu pārskatā attiecīgo bilances aktīva posteņu vērtības korekcijām bilances datumā;

147.2. dzīvojamās mājas īpašnieku veidotiem uzkrājumiem, kas paredzēti dzīvojamās mājas uzturēšanai nākotnē un ir saņemti naudas maksājumu veidā no dzīvokļu īpašniekiem. Šādā veidā saņemtus maksājumus pārvaldnieka (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē) grāmatvedībā uzskaita kā saņemtos avansa maksājumus.

148. Uzkrājumus novērtē saskaņā ar grāmatvedības aplēsi par summu, ko sabiedrība pamatoti maksātu, ja izpildītu pienākumu bilances datumā pašu spēkiem vai ja šajā datumā nodotu šā pienākuma izpildi trešajai personai. Aplēses sagatavošanā neņem vērā ieņēmumus, kurus varētu gūt no paredzamās aktīvu atsavināšanas (pat tad, ja šī atsavināšana ir cieši saistīta ar darījumu vai notikumu, kas ir bijis par pamatu attiecīgā uzkrājuma izveidošanai).

149. Uzkrājumus pārskata katrā bilances datumā. Ja turpmāku notikumu ietekmē mainās apstākļi, kas bija par pamatu līdzšinējam uzkrājumu novērtējumam, vai ir iegūta jauna informācija, sabiedrība maina grāmatvedības aplēsi un koriģē (palielina vai samazina) attiecīgo uzkrājumu summu. Ja vairs netiek izpildīti attiecīgo uzkrājumu atzīšanas nosacījumi, tos izslēdz.

150. Uzkrājumus veido, iekļaujot aplēstās summas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas vienā pārskata gadā vai pakāpeniski vairākos pārskata gados (atkarībā no konkrēto uzkrājumu būtības). Uzkrājumu summas samazinājumu vai konkrētu uzkrājumu izslēgšanu norāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus vai kā attiecīgo izmaksu samazinājumu.

151. Ja ir paredzams, ka ar pienākuma izpildi saistītos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona (piemēram, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumiem, zaudējumu atlīdzināšanas noteikumiem vai garantijām), sabiedrība veic vienu no šādām darbībām:

151.1. ja ir droši zināms, ka tad, kad sabiedrība izpildīs pienākumu, tai izdevumi pilnībā vai daļēji tiks atlīdzināti, summu, kādā paredzama izdevumu atlīdzināšana, norāda bilances aktīva iedaļā "II. Debitori" kā atsevišķu posteni. Šā posteņa vērtība nedrīkst pārsniegt attiecīgā uzkrājuma summu;

151.2. ja sabiedrība ir pilnībā atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu neatkarīgi no tā, vai trešā persona atlīdzinās vai neatlīdzinās izdevumus, sabiedrība veido uzkrājumus visai saistību summai;

151.3. ja trešā persona ir pilnībā atbildīga par saistību izpildi, sabiedrība uzkrājumus neveido.

152. Ja summu, kādā paredzama izdevumu atlīdzināšana, iekļauj bilances aktīvā kā atsevišķu posteni, tad peļņas vai zaudējumu aprēķinā ar attiecīgo uzkrājumu veidošanu saistītos izdevumus un ieņēmumus no izdevumu atlīdzināšanai paredzētās summas var norādīt, izvēloties vienu no šādām metodēm:

152.1. atsevišķi, iekļaujot attiecīgajos izdevumu un ieņēmumu posteņos;

152.2. neto vērtībā (kā attiecīgo izdevumu un ieņēmumu starpību).

153. Izveidotos uzkrājumus norāda attiecīgajos posteņos bilances pasīvā. Uzkrājumus samazina, no tiem norakstot uz konkrēta pienākuma izpildi (konkrētas saistības segšanu) tieši attiecināmus izdevumus tajā pārskata gadā, kad tie rodas. Konkrētus uzkrājumus izmanto tikai tiem izdevumiem, kuriem šie uzkrājumi bija izveidoti.

154. Finanšu pārskata pielikumā sniedz likuma 52. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto informāciju par uzkrājumu veidošanai pieņemto grāmatvedības politiku. Šis noteikums neattiecas uz mikrosabiedrību, kura nesagatavo finanšu pārskata pielikumu.

155. Vidēja sabiedrība un liela sabiedrība finanšu pārskata pielikumā papildus norāda šādu ar uzkrājumu veidošanu saistītu informāciju:

155.1. paredzamais konkrētu saistību rašanās vai segšanas laiks;

155.2. paredzētā izdevumu atlīdzināšanas summa un bilances aktīva postenis, kurā šī summa iekļauta, ja, veidojot konkrētu uzkrājumu, ir ņemta vērā izdevumu atlīdzināšana;

155.3. ja konkrēts uzkrājums novērtēts, izmantojot diskontēšanu, norāda uzkrājuma pašreizējās vērtības un diskonta likmes izmaiņu ietekmi;

155.4. ja viena un tā paša pagātnes notikuma dēļ sabiedrība veido uzkrājumus un tai rodas arī iespējamās saistības, informāciju sniedz tā, lai parādītu sakarību starp uzkrājumiem un iespējamām saistībām.

7.2. Debitoru parādi

156. Debitoru un kreditoru parādu atlikumus bilancē norāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem sabiedrības grāmatvedības reģistros un saskaņo (salīdzina) ar attiecīgajiem debitoriem un kreditoriem, veicot savstarpējo atlikumu salīdzināšanu bilances datumā. Strīda gadījumos debitoru un kreditoru parādu atlikumus bilancē norāda atbilstoši sabiedrības grāmatvedības datiem.

157. Ja rodas šaubas par pārskata gadā vai iepriekšējos pārskata gados atzīta debitoru parāda atgūšanu, kārtējā pārskata gadā apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumus nedrošiem parādiem, vienlaikus iekļaujot attiecīgo summu kā izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Parādu uzskata par nedrošu, piemēram, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās un viņam ar tiesas nolēmumu pasludināts maksātnespējas process, ja parāds noteiktajā termiņā, kā arī pēc atgādinājuma saņemšanas nav samaksāts, ja parādnieks ir apstrīdējis parāda piedziņas tiesības, kā arī citos gadījumos.

158. Uzkrājumus nedrošiem parādiem uzskaita grāmatvedībā speciālā kontā un izmanto finanšu pārskatā debitoru parādu posteņu vērtības korekcijām bilances datumā.

159. Debitoru parādu atlikumus bilancē norāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības reģistru datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus.

160. Ja parāds uzskatāms par bezcerīgu (zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt), to noraksta no nedrošiem parādiem izveidotajiem uzkrājumiem vai iekļauj zaudējumos, ja pirms tam nav bijuši izveidoti uzkrājumi.

161. Pamatojoties uz likuma 52. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto, finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par pieņemto grāmatvedības politiku uzkrājumu veidošanai nedrošiem parādiem. Šis nosacījums neattiecas uz mikrosabiedrību, kura negatavo finanšu pārskata pielikumu.

7.3. Uzkrātie ieņēmumi un uzkrātās saistības

162. Bilances postenī "Uzkrātie ieņēmumi" norāda skaidri zināmās norēķinu summas ar pircējiem un pasūtītājiem par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu pārskata gadā, attiecībā uz kuriem saskaņā ar līguma nosacījumiem bilances datumā vēl nav pienācis maksāšanai paredzētā attaisnojuma dokumenta (rēķina) iesniegšanas termiņš. Šīs norēķinu summas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajā līgumā noteikto cenu un faktisko preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu apliecinošiem dokumentiem.

163. Bilances postenī "Uzkrātās saistības" norāda skaidri zināmās saistību summas pret preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem par pārskata gadā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, par kuriem piegādes, pirkuma vai līguma nosacījumu vai citu iemeslu dēļ bilances datumā vēl nav saņemts maksāšanai paredzēts attiecīgs attaisnojuma dokuments (rēķins). Šīs saistību summas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajā līgumā noteikto cenu un faktisko preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecinošiem dokumentiem. Piemēram, šajā postenī norāda saistības pret zvērinātu revidentu par pārskata gada revīziju, ja līgumā par gada pārskata revīzijas pakalpojuma sniegšanu ir precīzi noteikta par pakalpojumu maksājamās atlīdzības summa, bet attaisnojuma dokuments (rēķins) par šo pakalpojumu tiek izrakstīts un saņemts tikai nākamajā pārskata gadā.

164. Aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par pārskata gadā uzkrātajām neizmantotām atvaļinājumu dienām sabiedrības grāmatvedībā uzskaita bilances postenī "Uzkrātās saistības".

165. Mikrosabiedrībām atļauts neuzskaitīt aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par neizmantotām atvaļinājumu dienām pārskata gadā.

7.4. Iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

166. Iespējamās saistības, kas varētu rasties konkrēta pagātnes notikuma (piemēram, sniegta galvojuma) sakarā, nedrīkst iekļaut bilancē. Pamatojoties uz likuma 52. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto, informācija par minētajām iespējamām saistībām sniedzama finanšu pārskata pielikumā. Kad tas iespējams, norāda arī iespējamo finansiālo ietekmi, ja tāda paredzama. Mikrosabiedrība, kura negatavo finanšu pārskata pielikumu, šajā punktā minēto informāciju sniedz bilances beigās piezīmju veidā.

167. Iespējamos aktīvus, kas varētu rasties konkrēta pagātnes notikuma (piemēram, noslēgta nodomu līguma vai iespēju līguma) sakarā, nedrīkst iekļaut bilancē. Ja paredzams, ka no iespējamiem aktīviem sabiedrība nākotnē saņems saimnieciskos labumus, informāciju par tiem var sniegt vadības ziņojumā (ja tādu sagatavo).

8. Kārtība, kādā sabiedrība, kura ir būvdarbu veicējs vai citu ilgtermiņa līgumdarbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvdarbu līgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus

8.1. Būvdarbu līgumu uzskaites kārtība

168. Šīs nodaļas izpratnē:

168.1. būvdarbu līgums ir līgums par būvdarbu veikšanu (piemēram, par vienas atsevišķas būves vai vairāku projektēšanas, tehnoloģisku vai citu iemeslu dēļ savstarpēji saistītu vai savstarpēji atkarīgu būvju kopuma izveidošanu, novietošanu, pārbūvēšanu, atjaunošanu, restaurēšanu, iekonservēšanu, ierīkošanu vai nojaukšanu), vides atjaunošanu pēc būves nojaukšanas vai citu ar būvniecību saistītu pakalpojumu sniegšanu;

168.2. nemainīgas cenas līgums ir tāds būvdarbu līgums, kurā nav paredzēta līgumcenas vai atsevišķu veicamo darbu izcenojumu maiņa, bet atsevišķos gadījumos iespējami ar izmaksu pieaugumu vai samazinājumu saistīti līgumcenas grozījumi;

168.3. izmaksu līgums ar uzcenojumu ir tāds būvdarbu līgums, saskaņā ar kuru darbuzņēmējam tiek atlīdzinātas pieļaujamās vai citādi noteiktās izmaksas kopā ar noteiktu procentuālu peļņas daļu vai līgumā fiksētu (nemainīgu) summu.

169. Sabiedrība, kura ir noslēgusi līgumu par būvdarbu līgumā paredzēto darbu (turpmāk – līgumdarbi) veikšanu un minētā līguma īstenošanu uzsāk vienā pārskata gadā, bet pabeidz citā pārskata gadā, ar būvdarbu līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus (izmaksas) grāmatvedībā uzskaita šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

170. Šo noteikumu 169. punktā minētā sabiedrība (turpmāk – darbuzņēmējs) savā grāmatvedībā kārto atsevišķu analītisko uzskaiti par katru būvdarbu līgumu, lai nodrošinātu nepieciešamo finanšu informāciju (piemēram, būvdarbu līguma kopējie ieņēmumi, kopējās izmaksas, aplēstie izpildes rezultāti, no līgumdarbu uzsākšanas atzītie ieņēmumi, izmaksas, aplēstā peļņa vai zaudējumi).

171. Ja būvdarbu līgums attiecas uz vairākiem aktīvu objektiem (piemēram, vairākām atsevišķām būvēm), darbuzņēmēja grāmatvedībā par katru aktīvu objektu kārto atsevišķu uzskaiti (it kā par katru no tiem būtu noslēgts atsevišķs būvdarbu līgums), ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

171.1. par katru no minētajiem aktīvu objektiem pirms būvdarbu līguma noslēgšanas bija iesniegti atsevišķi priekšlikumi (piemēram, katrai no būvdarbu līgumā paredzētajām būvēm sagatavots atsevišķs tieši uz konkrēto būvi attiecināms izmaksu aprēķins (tāme));

171.2. katrs no šiem objektiem būvdarbu līguma slēgšanas laikā tika izskatīts atsevišķi, tādēļ darbuzņēmējs un pasūtītājs varēja pieņemt vai noraidīt to līguma daļu, kas attiecas uz katru no tiem;

171.3. ir iespējams noteikt ar katru aktīvu objektu saistīto izmaksu un ieņēmumu summas (piemēram, pamatojoties uz noslēgto būvdarbu līgumu un ar to saistīto izmaksu aprēķinu (tāmi)).

172. Vairāku būvdarbu līgumu kopumu (turpmāk – būvdarbu līgumu grupa) darbuzņēmēja grāmatvedībā uzskaita kopā (it kā par attiecīgo darbu izpildi būtu noslēgts viens kopējs būvdarbu līgums) neatkarīgi no tā, vai minētie atsevišķie būvdarbu līgumi ir noslēgti ar vienu vai vairākiem pasūtītājiem, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

172.1. vienošanās par būvdarbu līgumu grupu notiek kopumā;

172.2. atsevišķie būvdarbu līgumi ir tik cieši savstarpēji saistīti, ka pēc būtības tie ir viena īstenojamā projekta dažādas daļas ar kopēju peļņu;

172.3. šos atsevišķos būvdarbu līgumus izpilda vienlaikus vai secīgi vienu pēc otra.

173. Ja sākotnējais būvdarbu līgums vai tā grozījumi paredz papildu aktīvu objekta izveidošanu pēc pasūtītāja izvēles, darbuzņēmēja grāmatvedībā par šo papildu aktīvu objektu kārto atsevišķu uzskaiti, it kā par šo objektu būtu noslēgts atsevišķs būvdarbu līgums, ja ir ievērots vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

173.1. papildu aktīvu objekts pēc līgumdarbu veida, tehnoloģijas vai funkcijas būtiski atšķiras no tā aktīvu objekta (tiem aktīvu objektiem), par ko bija noslēgts sākotnējais būvdarbu līgums;

173.2. par papildu aktīvu objektā veicamo darbu cenu vienojas, neņemot vērā sākotnējo līgumcenu.

8.2. Būvdarbu līguma kopējie ieņēmumi

174. Būvdarbu līguma kopējos ieņēmumos iekļauj sākotnēji paredzēto ieņēmumu summu (atbilst līgumcenai) un tās korekcijas saistībā ar:

174.1. būvdarbu līgumā paredzēto darbu (turpmāk – līgumdarbi) apjoma vai izpildes termiņa izmaiņām (turpmāk – līgumdarbu novirzes);

174.2. summām, kuras darbuzņēmējs prasa no pasūtītāja vai citas personas kā tādu izmaksu atlīdzību, kuras nav iekļautas līgumcenā (turpmāk – darbuzņēmēja prasījums), piemēram, pasūtītāja izraisīts kavējums, specifikācijas vai projekta kļūda, apstrīdēta līgumdarbu novirze;

174.3. papildu summām, kuras pasūtītājs maksā darbuzņēmējam, ja tiek izpildīti noteikti līguma nosacījumi, piemēram, tiek sasniegti vai pārsniegti noteikti darbības rezultāti (turpmāk – veicināšanas maksājums).

175. Līgumdarbu novirzes iekļauj būvdarbu līguma kopējos ieņēmumos, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

175.1. sagaidāms, ka pasūtītājs piekritīs līgumdarbu novirzēm un ieņēmumu korekciju summai, kas rodas šo noviržu dēļ (piemēram, ir parakstīti attiecīgi saskaņošanas dokumenti);

175.2. darbuzņēmējs spēj ticami novērtēt ieņēmumu korekciju summu (piemēram, pamatojoties uz pasūtītāja apstiprinātiem izmaksu aprēķina (tāmes) grozījumiem).

176. Darbuzņēmēja prasījumu iekļauj būvdarbu līguma kopējos ieņēmumos tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

176.1. ir notikušas pārrunas ar pasūtītāju un ir sagaidāms, ka pasūtītājs piekritīs prasījumam un ieņēmumu korekciju summai, kas rodas šā prasījuma dēļ (piemēram, ir parakstīti attiecīgi saskaņošanas dokumenti);

176.2. darbuzņēmējs spēj ticami novērtēt ieņēmumu korekciju summu (piemēram, pamatojoties uz attiecīgajos saskaņošanas dokumentos norādīto summu).

177. Veicināšanas maksājumu iekļauj būvdarbu līguma kopējos ieņēmumos, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:

177.1. ir sasniegta būtiska līguma izpildes pakāpe, tādēļ sagaidāms, ka konkrētie līguma nosacījumi tiks izpildīti;

177.2. darbuzņēmējs spēj ticami novērtēt ieņēmumu korekciju summu, kas rodas veicināšanas maksājuma dēļ.

8.3. Būvdarbu līguma kopējās izmaksas

178. Būvdarbu līguma kopējās izmaksās iekļauj šādas izmaksas, kas radušās laikā no būvdarbu līguma noslēgšanas līdz tajā paredzētā aktīvu objekta izveidošanas pabeigšanai un nodošanai pasūtītājam:

178.1. izmaksas, kas tieši attiecināmas uz būvdarbu līgumā paredzēto aktīvu objektu (tiešās izmaksas), piemēram:

178.1.1. aktīvu objekta izveidošanā un būvniecības procesa uzraudzīšanā tieši iesaistīto darbinieku (personāla) izmaksas;

178.1.2. izlietoto materiālu – būvmateriālu, būvkonstrukciju vai palīgmateriālu – izmaksas;

178.1.3. izmantoto pamatlīdzekļu nomas maksa vai nolietojums un to darbības uzturēšanai izlietotās rezerves daļas un materiāli;

178.1.4. izmantoto pamatlīdzekļu un materiālu transportēšanas izmaksas uz būvlaukumu un no tā;

178.1.5. uz būvdarbu līgumu tieši attiecināmās projektēšanas un tehniskā atbalsta izmaksas;

178.1.6. izmaksas, kas saistītas ar uzkrājumu veidošanu garantijas pakalpojumu sniegšanas saistību segšanai;

178.1.7. līgumdarbu izpildē iesaistīto trešo personu prasījumi;

178.2. izmaksas, kas tikai netieši attiecināmas uz būvlīgumā paredzēto aktīvu objektu (netiešās izmaksas), piemēram:

178.2.1. būvlaukuma uzturēšanas izmaksas;

178.2.2. projektēšanas un tehniskās palīdzības izmaksas;

178.2.3. būvniecības pieskaitāmās izmaksas (administrācijas izmaksu daļa, kas saistīta, piemēram, ar līgumdarbu organizēšanu, vadīšanu un darba aizsardzību);

178.2.4. saņemto aizņēmumu procenti, ja aizņēmumi tiek izmantoti būvniecības finansēšanai;

178.3. citas izmaksas, kas nav tieši vai netieši attiecināmas uz būvdarbu līgumā paredzēto aktīvu objektu, bet kuru atlīdzināšana ir paredzēta saskaņā ar īpašiem būvdarbu līguma noteikumiem, piemēram, būvdarbu līguma autoruzraudzība, ekspertīze, ar būvdarbu līgumu saistītās pētniecības un attīstības izmaksas.

179. Administrācijas izmaksu daļu, kuru nevar attiecināt uz būvdarbu līgumā paredzēto aktīvu objektu, kā arī tādas izmaksas, kuru atlīdzināšana būvdarbu līgumā nav paredzēta, būvdarbu līguma kopējās izmaksās neiekļauj. Papildus minētajam būvdarbu līguma kopējās izmaksās neiekļauj arī dīkstāvē esošu pamatlīdzekļu nomas maksu vai nolietojumu, kā arī ar pārdošanas procesu saistītās izmaksas.

8.4. Ar būvdarbu līgumu saistīto ieņēmumu un izdevumu (izmaksu) uzskaites kārtība un informācijas sniegšana finanšu pārskatā

180. Ja būvdarbu līguma izpildes rezultātus ir iespējams ticami aplēst, darbuzņēmējs uzskaita ar šo līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus (izmaksas) attiecīgajos pārskata gados, ņemot vērā līgumdarbu izpildes pakāpi bilances datumā.

181. Nemainīgas cenas līguma izpildes rezultātus iespējams ticami aplēst, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

181.1. ir iespējams ticami novērtēt būvdarbu līguma kopējos ieņēmumus;

181.2. ir ticams, ka samaksa saistībā ar šo būvdarbu līgumu tiks saņemta;

181.3. bilances datumā ir iespējams ticami novērtēt gan būvdarbu līguma pabeigšanai nepieciešamās izmaksas, gan tā izpildes pakāpi;

181.4. ir iespējams skaidri noteikt un ticami novērtēt būvdarbu līguma faktiskās izmaksas, lai tās varētu salīdzināt ar iepriekšējām aplēsēm.

182. Izmaksu līguma ar uzcenojumu izpildes rezultātus iespējams ticami aplēst, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:

182.1. ir ticams, ka samaksa saistībā ar būvdarbu līgumu tiks saņemta;

182.2. ir iespējams skaidri noteikt un ticami novērtēt šā būvdarbu līguma izmaksas neatkarīgi no tā, vai tās attiecināmas uz būvdarbu līgumā paredzēto aktīvu objektu vai sedzamas saskaņā ar īpašiem būvdarbu līguma noteikumiem.

183. Līgumdarbu izpildes pakāpi bilances datumā nosaka, izmantojot darbu izpildes procenta metodi. Saskaņā ar šo metodi darbuzņēmējs:

183.1. attiecīgajos pārskata gados, kuros tiek veikti būvdarbu līgumā paredzētie līgumdarbi, ar būvdarbu līgumu saistītos ieņēmumus saskaņo ar izmaksām, kuras ir radušās, lai sasniegtu konkrēto līgumdarbu izpildes pakāpi;

183.2. kārtējā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauj:

183.2.1. būvdarbu līguma kopējo ieņēmumu attiecīgo daļu, kura atbilst kārtējā pārskata gadā pabeigtajai līgumdarbu daļai un kopējai līgumdarbu izpildes pakāpei no uzsākšanas datuma līdz bilances datumam;

183.2.2. faktisko būvdarbu līguma izmaksu daļu, kuru var attiecināt uz kārtējā pārskata gadā pabeigto līgumdarbu daļu;

183.3. aplēsto gaidāmo zaudējumu summu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pārskata gadā, kad šie zaudējumi aplēsti, ja gaidāms būvdarbu līguma kopējo izmaksu pārsniegums pār tā kopējiem ieņēmumiem;

183.4. būvdarbu līguma izmaksas, kas attiecas uz šā līguma turpmāko darbību, ja sagaidāms, ka pasūtītājs šīs izmaksas atlīdzinās nākamajos pārskata gados, norāda bilances aktīva postenī "Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi".

184. Izmantojot darbu izpildes procenta metodi, līgumdarbu izpildes pakāpi nosaka šādi:

184.1. izpildīto līgumdarbu vērtību (fiziskajā apjomā vai balstoties uz pieņemto līgumdarbu summu), kas radusies no būvdarbu līguma noslēgšanas vai no līgumdarbu uzsākšanas datuma līdz bilances datumam, attiecina pret būvdarbu līguma kopējo darbu vērtību bilances datumā (ja šī summa ir mainīta, – pret pēdējo precizēto summu);

184.2. būvdarbu līguma izmaksu summu, kas radusies no būvdarbu līguma noslēgšanas vai no līgumdarbu uzsākšanas datuma līdz bilances datumam, attiecina pret būvdarbu līguma kopējo izmaksu summu bilances datumā (ja šī summa ir mainīta, – pret pēdējo precizēto summu).

185. Pieņemto darbu izpildes procenta aprēķināšanas veidu darbuzņēmējs lieto konsekventi (pastāvīgi), izņemot gadījumu, ja būtiski mainījušies apstākļi attaisno metodes maiņu. Šādas izmaiņas uzskata par grāmatvedības aplēses maiņu un par to sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā.

186. Summu, kuru pasūtītājs ir parādā saistībā ar pabeigto līgumdarbu daļu, darbuzņēmējs savā bilancē norāda attiecīgā debitoru parādu postenī. Ja darbuzņēmējam rodas šaubas par to, ka tiks saņemta tāda summa, kas pārskata gadā vai iepriekšējos pārskata gados tika iekļauta ieņēmumos saistībā ar pabeigto līgumdarbu daļu un attiecīgā debitoru parādu postenī, apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumu nedrošiem parādiem atbilstoši šo noteikumu 157. punktam.

187. Ja darbuzņēmējam ir finansiālas saistības pret pasūtītāju, piemēram, sakarā ar saņemtu avansa maksājumu summu vai aprēķinātu līgumsodu, viņš tās norāda savā bilancē attiecīgā kreditoru parādu postenī.

188. Ja būvdarbu līguma izpildes rezultātus nav iespējams ticami aplēst, šo noteikumu 183. un 184. punktā minēto darbu izpildes procenta metodi nedrīkst piemērot. Šādā gadījumā darbuzņēmējs:

188.1. ar būvdarbu līgumu saistītos ieņēmumus atzīst tikai par tik lielu summu, par kādu paredzama radušos būvdarbu līguma izmaksu atlīdzināšana;

188.2. ar būvdarbu līgumu saistītās izmaksas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgu izmaksu sastāvā tajā pārskata gadā, kurā tās radušās.

189. Ja paredzams, ka būvdarbu līguma izmaksas būs lielākas par sagaidāmajiem šā paša līguma kopējiem ieņēmumiem, vai nav sagaidāms, ka pasūtītājs atlīdzinās būvdarbu līguma kopējās izmaksas (piemēram, ja tiek apšaubīts būvdarbu līguma juridiskais spēks, ja līgumslēdzējas puses vai viena no tām nevar izpildīt būvdarbu līgumā paredzētos pienākumus), aplēsto gaidāmo zaudējumu summu tajā pārskata gadā, kad šie zaudējumi aplēsti un izveidoti attiecīgi uzkrājumi, iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgā izmaksu postenī. Šis nosacījums attiecas arī uz tādu būvdarbu līgumu, kurā paredzētie līgumdarbi vēl nav uzsākti.

190. Lai aplēstu būvdarbu līguma kopējo ieņēmumu un izmaksu daļu, kas iekļaujama kārtējā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darbuzņēmējs sagatavo grāmatvedības aplēsi. Grāmatvedības aplēsi maina, ja mainās paredzētā būvdarbu līguma kopējo ieņēmumu summa (piemēram, šīs summas korekciju dēļ) vai būvdarbu līguma kopējo izmaksu summa. Grāmatvedības aplēses maiņas ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo šo noteikumu 44. punktā minētajā kārtībā.

191. Darbuzņēmējs ar būvdarbu līgumu saistītos kārtējā pārskata gada ieņēmumus norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Neto apgrozījums". Ar būvdarbu līgumu saistītās kārtējā gada izmaksas norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas" (ja izmanto peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu, kas klasificēta pēc izdevumu funkcijas).